йога сутры (Поиск по тегам)

1.5. Активности сознания и Пракрити

1.5. [Эти] активности, которых пять видов, [бывают] зависимые [от Пракрити] и независимые.


vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā akliṣṭāḥ ॥5॥
vṛttayas pañcatayyas kliṣṭā-akliṣṭās (DV)


vṛttayas (f.N.pl.) /vṛtti/ [√vṛt (вертеть) + ^ta] — активности {2,4}
pañcatayyas (f.N.pl.) /pañcata/ [√*paṇca (пять) + ^tayya] — пятерка
kliṣṭā (ppp.) [√kliś (подвергаться воздействию) + ^ta] — зависящий [от Пракрити]
akliṣṭās (ppp.m.N.pl.) /akliṣṭa/ [a + √kliś (подвергаться воздействию) + ^ta] — независящий [от Пракрити]

Показать перевод комментариев:

  • Комментарий Веда Вьясы и Ади Шанкары к Йога-сутрам Патанджали
    Вьяса и Ади Шанкара
  • Комментарий Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали
    Веда Вьяса
  • Комментарий Шри Шри Рави Шанкара к Йога-сутрам Патанджали
    Шри Шри Рави Шанкар

Комментарий Ади Шанкары


Хотя зависимые и независимые активности бесчисленны, все же их [возможно разделить на] пять, т.е. пять видов или пять родов.
yadyapi kliṣṭākliṣṭā vṛttayo'nantāḥ, tathāpi pañcatayyaḥ pañcavidhāḥ, pañcakulā eva |

Поэтому сдерживание роста [активностей сознания] возможно благодаря применению практик [восьмичастной йоги] и бесстрастия, противоположных пяти видам активностей. Поэтому бесполезно сдерживать их по-отдельности. Несмотря на их множественность, из этого не следует, что сдерживание невозможно.
tataśca pañcaprakāravṛttipratipakṣa-bhūtābhyāsavairāgyaprayogādeva nirodhopapatteḥ, pratyavayavanirodha-sādhanāprayojakatvādvṛttīnāṃ, tadbahutve na nirodhāśakyatvaprasaṅgaḥ |



Комментарий Вьясы


1.5.1. Зависимые [от Пракрити активности] вызываются зависимостями и являются полем, с которого собираются накопления [плодов] деяний.
Независимые относятся к [различающему] видению и противостоят власти гун [над сознанием].

1.5.1. kleśahetukāḥ karmāśayapracaye kṣetrībhūtāḥ kliṣṭāḥ |
khyātiviṣayā guṇādhikāravirodhinyo'kliṣṭāḥ |



Комментарий Ади Шанкары


[Зависимые активности] вызываются зависимостями, [то есть] имеют зависимости в качестве своей причины.
kleśahetukāḥ — kleśanimittāḥ |

Сознание, соединенное с пятью зависимостями, начиная с невежества, снова и снова обращается к Атману с помощью активностей.
avidyādipañcakleśaprayuktaṃ hi cittaṃ vṛttibhirātmānaṃ punaḥ punarāvedayati |

[Комментарий к:] “Полем, с которого собираются накопления [плодов] деяний”:
[Плоды] деяний [бывают] благие, неблагие и смешанные. Они скапливаются до тех пор, пока [деяния] приносят плоды, поэтому они называются накоплениями [плодов] деяний. При их сборе они объединяются с преобладанием одной гуны над другими. Неведение и иные [зависимости] делают зависимые [активности] полем из-за сбора [с него] накоплений [плодов] деяний; – таков смысл.
karmāśayapracaye karmāṇi kuśalākuśalavimiśrāṇi tānyevāphalapradānāc cherata iti karmāśayaśabdavācyāni, teṣāṃ pracaya itaretaraguṇapradhānabhāvena saṃhananaṃ, tasmin karmāśayapracaye nimitte, avidyādikṣetrībhūtāḥ kliṣṭāśrayā ityarthaḥ |

Ведь когда эти [активности] возникают, [это значит, что] накопления [плодов] деяний созрели.
satīṣu hi tāsu karmāśayo vipākābhimukhībhavati ||

[Независимые активности] относятся к [различающему] видению, [то есть] в них оно проявляется.
khyātiviṣayāḥ — khyātyāspadāḥ |

Они противостоят власти гун, начиная с саттвы, осуществляемой склонностями.
guṇānāṃ sattvādīnām adhikāraḥ saṃskārapravṛttiḥ tadvirodhinyaḥ |

Именно из-за того, что они относятся к [различающему] видению, эти [активности называются] независимыми, поскольку [различающее видение] является причиной освобождения.
khyātiviṣayatvādeva tā akliṣṭāḥ, apavargahetutvāt ||



Комментарий Вьясы


1.5.2. Независимые [таковы], даже будучи погружены в поток зависимых. Независимые [таковы] и в интервалах между зависимыми.
Зависимые [таковы] и в интервалах между независимыми.

1.5.2. kliṣṭapravāhapatitā apyakliṣṭāḥ | kliṣṭacchidreṣvapyakliṣṭā bhavanti | akliṣṭacchidreṣu kliṣṭā iti |


Комментарий Ади Шанкары


Здесь независимые активности, рожденные среди грязи зависимых, [становятся] ли зависимыми, подобно капле воды, упавшей в кувшин с молоком?
atha kliṣṭapaṅkimadhyajanmāno'kliṣṭā vṛttayaḥ kiṃ kliṣṭā eva kṣīrakumbhaprakṣiptāmbubinduvat?

[Становятся] ли таким же образом зависимые [активности] независимыми, попав в поток независимых?
evamakliṣṭapravāhapatitā api kliṣṭāḥ kimakliṣṭā eva ?

Что же из этого [следует]? Если независимые могут быть зависимыми,
находясь в потоке зависимых, тогда память, соответствующая впечатлениям от активностей, [создавших воспоминание], которая регулирует практическую жизнь, [оказывается] недействительной, будучи неточной по своей сущности.
kiṃ cātaḥ; yadi kliṣṭapravāhagatā akliṣṭāḥ kliṣṭāḥ syuḥ, tadā vṛttisaṃskārānuvidhāyinī smṛtiḥ, tadanurūpa eva vyavahāraḥ | sa cāpi na sidhyati svarūpavyabhicāre |

Поэтому говорится: “Независимые [таковы] и в интервалах между зависимыми. Зависимые [таковы] и в интервалах между независимыми”.
tasmādāha — kliṣṭacchidreṣvapyakliṣṭāḥ akliṣṭā eva bhavanti | akliṣṭachidreṣu api kliṣṭāḥ kliṣṭā eva |



Комментарий Вьясы


1.5.3. Только активностями создаются склонности, соответствующие им по роду, а склонностями – активности. Таким образом без остановки вращается колесо склонностей и активностей.
Будучи таковым, сознание, завершившее работу, пребывает в подобии Атмана или достигает растворения.

1.5.3. tathājātīyakāḥ saṁskārā vṛttibhireva kriyante | saṁskāraiśca vṛttaya iti | evaṁ vṛttisaṁskāracakramaniśamāvartate | tadevaṁbhūtaṁ cittamavasitādhikāram ātmakalpena vyavatiṣṭhate pralayaṁ vā gacchatīti ||


Комментарий Ади Шанкары


Поскольку [независимые активности остаются независимыми, а зависимые – зависимыми], поэтому аналогичные склонности появляются от активностей.
yasmādevaṃ tasmāt tathājātīyakāḥ saṃskārā vṛttibhireva kriyante ||

Хотя зависимости и т.п. порождают склонности, тем не менее [порождаемая] ими склонность [создается] с помощью активностей, поэтому говорится: “только активностями”, таков смысл слова “только”.
yadyapi kleśādayo'pi saṃskāramārabhante, tathāpi vṛttidvāraiva teṣāmapi saṃskāra iti vṛttibhirevetyevakārārthaḥ | vṛttibhir eva iti eva kāra-arthaḥ |

Так даже активности создаются с помощью склонностей в соответствии со своей исконной формой. Таким образом без остановки вращается колесо склонностей и активностей.
tathā saṃskārairapi vṛttayaḥ svānurūpaṃ kriyanta ityevaṃ — vṛttisaṃskāracakramānaśamanabaratamāvartate |

Сознание будучи таковым — так обладающие свойством склонности и активности имеют причинно- следственную [связь].
tadevaṃbhūtaṃ cittaṃ — evaṃ hetuhetumadvṛttisaṃskāradharmakam |

Достигает растворения — [йогину которого растворены] лишь причины, т.е. активности являются причинами отсутствия активностей у неведения.
avasitādhikāraṃ — nivṛttāvidyāhetupravṛttikaṃ hetumātra |

Из-за свойства быть устойчивым [к зависимым активностям].
vasthatvāt |

В подобии Атмана — пребывание в подобии Пуруши некоторое время с помощью только лишь знания вследствие привычки из-за остатка склонностей реализованной [кармы].
ātmakalpena — puruṣakalpena khyātimātreṇaiva kañcitkālamavatiṣṭhate — prārabdhasaṃskāraśeṣānuvṛttyā |

Или достичь растворение — по причине прекращения склонностей.
pralayaṃ vā gacchati — saṃskārāvasānāditi || 5 ||


Комментарий Вьясы


1.5.4. Те активности как зависимые [от Пракрити], так и независимые [бывают] пяти видов.

1.5.4. tāḥ kliṣṭāścākliṣṭāśca pañcadhā vṛttayaḥ ||

1.5.1. Зависимые [от Пракрити активности] вызываются зависимостями и являются полем, с которого собираются накопления [плодов] деяний.
Независимые относятся к [различающему] видению и противостоят власти гун [над сознанием].

1.5.1. kleśahetukāḥ karmāśayapracaye kṣetrībhūtāḥ kliṣṭāḥ |
khyātiviṣayā guṇādhikāravirodhinyo'kliṣṭāḥ |



1.5.2. Независимые [таковы], даже будучи погружены в поток зависимых. Независимые [таковы] и в интервалах между зависимыми.
Зависимые [таковы] и в интервалах между независимыми.

1.5.2. kliṣṭapravāhapatitā apyakliṣṭāḥ | kliṣṭacchidreṣvapyakliṣṭā bhavanti | akliṣṭacchidreṣu kliṣṭā iti |


1.5.3. Только активностями создаются склонности, соответствующие им по роду, а склонностями – активности. Таким образом без остановки вращается колесо склонностей и активностей.
Будучи таковым, сознание, завершившее работу, пребывает в подобии Атмана или достигает растворения.

1.5.3. tathājātīyakāḥ saṁskārā vṛttibhireva kriyante | saṁskāraiśca vṛttaya iti | evaṁ vṛttisaṁskāracakramaniśamāvartate | tadevaṁbhūtaṁ cittamavasitādhikāram ātmakalpena vyavatiṣṭhate pralayaṁ vā gacchatīti ||


1.5.4. Те активности как зависимые [от Пракрити], так и независимые [бывают] пяти видов.

1.5.4. tāḥ kliṣṭāścākliṣṭāśca pañcadhā vṛttayaḥ ||
Есть 5 видоизменений ума. Правильно их называть не искажениями, а видоизменениями активности, — порождающие страдания и не порождающие страдания.

Авторы перевода: 1.5. Активности сознания и Пракрити

  • 0

1.4. Уподобление активности сознания

1.4. В ином случае [наблюдатель] уподобляется активности.


vṛttisārūpyamitaratra ॥4॥
vṛtti-sārūpyam (TP) itaratra


vṛtti [√vṛt (вертеть) + ^ta] — активность {2}
sārūpyam (n.N.sg.) /sārūpya/ [sa + √*rūp (форма) + ^ya] — свойство иметь форму, уподобляться
itaratra — в другом случае (иначе)

Показать перевод комментариев:

  • Комментарий Веда Вьясы и Ади Шанкары к Йога-сутрам Патанджали
    Вьяса и Ади Шанкара
  • Комментарий Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали
    Веда Вьяса
  • Комментарий Шри Шри Рави Шанкара к Йога-сутрам Патанджали
    Шри Шри Рави Шанкар

Комментарий Ади Шанкары


Хотя в обоих случаях [сознание как сила] утверждено в исконной форме, различие [в его состояниях] происходит из-за уподобления и неуподобления активностям. Поэтому нет противоречия [от того, что в одно и то же время] оно существует и так, и иначе.
ubhayatra svarūpapratiṣṭhatvāviśeṣe'pi vṛttisārūpyāsārūpyakṛto viśeṣa iti, na tathābhāvātathābhāvavirodhaḥ ॥

[Оппонент:] Но ведь из-за связи с другими состояниями при уподоблении активностям [сознание как сила] обретает изменчивость и другие недостатки.
nanu ca vṛttisārūpyayoge sati avasthāntarayogāt pariṇāmitvādidoṣaḥ prāpnotyeva ।

[Шанкара:] Нет, этого удается избежать благодаря тому, что объекты являются [ему].
na । darśitaviṣayatvena parihṛtatvāt ।

Ведь активности сознания налагаются [на сознание как силу], не [влияя на его] сущность, подобно тому, как [прозрачный] кристалл окрашивается [в цвет] того, на чем он стоит.
cittavṛttyadhyāropitaṃ hi tat, na svataḥ, sphaṭikādyupadhānoparāgavat ।



Комментарий Вьясы


1.4.1. При работе [сознания] активность Пуруши не отличается от активностей сознания.

1.4.1. vyutthāne yāḥ cittavṛttayaḥ tadaviśiṣṭavṛttiḥ puruṣaḥ |


Комментарий Ади Шанкары


[Комментарий к:] “При работе [сознания]...”
vyutthāna iti ॥

За исключением [состояния] сдерживания, активности сознания, зависимые и [независимые], не отличаются от активности, составляющей сущность [Пуруши], подобны [ей]. Поскольку у Пуруши не было бы активности без активностей сознания и при иной сущности, а также потому что он не подвержен изменениям, он всегда имеет познаваемый объект.
nirodhādanyatra yāścittasya kliṣṭādayo vṛttayaḥ tābhiraviśiṣṭā sadṛśī vṛttiḥ svarūpamasya, cittavṛttivyatirekeṇa svarūpavyatirekeṇa ca puruṣasya vṛttyabhāvāt, sadā jñātaviṣayatve pariṇāmānupapatteśca ॥



Комментарий Вьясы


1.4.2. Так [сказано] в сутре:

1.4.2. tathā ca sūtram |

1.4.3. “Наблюдение только одно, видение же и есть наблюдение.”

1.4.3. ekam eva darśanaṁ khyātir eva darśanam iti |


Комментарий Ади Шанкары:

Так [сказано] в сутре учителя древности: “Наблюдение только одно” и у Пуруши, и у разума.
tathā ca pūrvācāryasūtram ekameva darśanaṃ buddhipuruṣayoḥ ।

Что же значит “видение же и есть наблюдение”?
kiṃ tadityāha — khyātireva darśanam ।

Наблюдение [является] активностью разума.
buddhivṛttireva darśanam ।

[Наблюдение есть] видение как то, что видимо Пурушей, и видение, как сущность разума и Пуруши, видимая этим же [видением].
khyāyate puruṣeṇeti ca khyātiḥ khyāyate'nayā ca buddhipuruṣayoḥ svarūpamiti khyātiḥ ।

Оно является и средством [познания], когда им схватывается облик объекта, и объектом [для сознания], когда оно схватывается собственной сущностью как видением.
saivārthākāro'nayā gṛhyata iti karaṇaṃ, svena ca khyātirūpeṇa gṛhyata iti karma ca bhavati ।

Так же и наблюдение, ведь им наблюдается [объект] и наблюдается [оно само], так же и знание, ведь им познается [объект] и познается [оно само]. Таким образом всё, начиная с этого, должно быть понято.
tathā dṛśyata iti darśanaṃ, dṛśyate'neneti ca, jñāyata iti jñānaṃ, jñāyate'neneti ca sarvamevamādi draṣṭavyam ॥

[Оппонент:] Но если сознание осуществляет видение, то оно познает и познается. Поэтому допущения иного знания избыточно.
[Шанкара:] Опровержение этого будет изложено [в комментарии к]: “Поскольку он (объект) является наблюдаемым, он не освещает сам себя” [YS 4.19].
yattu khyātikartṛtve cittasya tadeva jñāyate jānāti ceti jñānāntarakalpanā vaiyarthyaprasaṅga iti, tasya “na tatsvābhāsaṃ dṛśyatvāt” ityatraivaparihāraṃ vakṣyāmaḥ ॥

[Оппонент:] Но ведь если весь мир развернут сознанием и Пуруша находится в стороне, как он получает опыт?
nanu ca yadi cittaparivijṛmbhitamevedaṃ sarvaṃ puruṣaśсedudāste kathamasau bhokteti?

[Шанкара:] Это неверно, ведь падежные позиции (караки) многообразны.
na — kārakavaicitryāt |

Некоторые [действия] требуют вовлечения [от тех, кто занимает] падежные позиции, а в некоторых они могут оказывать воздействие лишь [своим] присутствием, не будучи вовлеченными.
kānicidvyāpriyamāṇāni kārakāṇi, kānicidvyāpārādṛte sannidhimātreṇa kartṛtvaṃ pratipadyante ||

Подобно тому, как о человеке, занятом помещением [чего-либо] на огонь и т.п., говорят, что он готовит и является деятелем (агенс), о горшке [также] можно сказать, что он готовит, хотя он не занят смешиванием и хранением [продуктов].
yathā pacatītyadhiśrayaṇādiṣu vyāpriyamāṇaḥ puruṣaḥ kartetyucyate | sthālī sambhavadhāraṇābhyāmavyāpriyamāṇaiva pacatītyucyate |

Так же полость внутри гошка предоставляет пространство, [но это] не считается его занятием.
tathā sthālīmadhyagatamākāśamavakāśaṃ dadāti, na tasya vyāpāraṃ pratīmaḥ ||

Так же царь воздействует [на подданных] лишь своим присутствием, и все они, [занимая ту или иную] должность, исполняют свои обязанности.
yathā ca rājā darśanamātreṇaiva kartā | sarvāṇi ca kārakāṇi sveṣu vyāpāreṣu kartṝṇi |

И Солнце не ищет иного средства, чтобы освещать, и не вовлекается [в это].
na cādityaḥ prakāśayan karaṇāntaramapekṣate, vyāpriyate vā |

Ведь восходя и заходя, оно не создает света, прежде не существовавшего.
na hi prakāśanamavidyamānamutpādayati gamanādivat |

Потому что его истинная сущность составлена сиянием. О нем говорится, что оно освещает, потому что лишь своим присутствием в качестве [источника] света оно проявляет горшки и т.п.
prakāśātmataiva hi tasya sadbhāvaḥ, tathāpi sannidhimātreṇa ghaṭādīnāṃ prakāśarūpeṇa abhivyakteḥ prakāśayatītyucyate |

В случае [Пуруши происходит] то же самое. Пуруша как чистое видение является наблюдающим, поскольку он как мыслящий наполняет наблюдаемые им активности сознания. [Чтобы] показать это [на примере, говорится]: “Сознание подобно магниту…”
evamihāpi, dṛśimātreṇa puruṣeṇa dṛśyānāṃ cittavṛttīnāṃ cidātmanā vyāpyamānatvāt, draṣṭā puruṣa itīmamarthaṃ darśayati — cittamayaskāntamaṇikalpamiti ||

Даже тот, кто [считает, что] знание возникает из-за соприкосновения Атмана с умом, называет Атмана познающим, [потому что он] наполняет знанием познаваемое, а не вовлекается [в него].
yasyāpyātmamanassaṃyogāt jñānamutpadyate, tasyāpi jñānena jñeyaṃ vyāpnuvannātmā jñātetyucyate, na vyāpriyamāṇaḥ |

Знание же, будучи качеством [Атмана], не имеет действия, поэтому оно только являет объект, [наблюдаемый] Атманом.
jñānasya api guṇatve sati niṣkriyatvādātmana evārthaṃ darśayati |

Несостоятельно [считать, что Атман] не может знать, не прибегая к действию, и т.п.
nāpi kriyānabhyupagamāt jānātītyādi nopapadyate |

Ведь известно, что [Атман] знает, наполняя знанием познаваемое.
jñānena hi jñeyaṃ vyāpnuvan jānātītyucyate ||

Более того, при возникновении нового знания из соприкосновения Атмана с умом, знание того правильно [причислять] Атману, не уму.
kiṃ cānyat – ātmamanassaṃyogādapūrvajñānotpattau satyāmātmanastajjñānaṃ, na manasaḥ |

Знает только Атман, не ум. Какова причина [этого]?
ātmaiva jānāti, na mana iti ko heturbhavet?

[Оппонент:] Это верно, потому что Атман составлен [знанием].
athāpi syāt – ātmanaḥ samavāyikāraṇatvāditi |

[Шанкара:] Это не так, поскольку не доказано.
naitadevaṃ, asiddhatvāt |

При допущении, что [ум] не является Атманом и [знание] возникает из-за соприкосновения их обоих, [оппонентом] еще должно быть доказано [то, что] знание [относится к] Атману, [а прежде] должно быть доказано, что Атман составлен [знанием], а не ум.
yathaiva jñānamātmana iti sādhyaṃ, evamātmana eva samavāyikāraṇattvaṃ na manasa iti sādhyam, anātmasvarūpatve satyubhayasaṃyogajatvābhyupagamāt ||

[Оппонент:] Верно, [что Атман составлен знанием], поскольку Атман, склонности которого сформированы знанием, наблюдает соединение [одного воспоминания с другим], будучи единственным деятелем в памяти.
athāpi syāt – jñānāhitasaṃskārasyātmanaḥ smṛtyekakartṛtvena pratisandhānadarśanāditi |

[Шанкара:] Нет, потому что это также нужно доказать.
na – tasyāpi sādhyatvāt |

Здесь также необходимо доказать, что соединение воспоминаний и склонности, [сформированные] знанием, [принадлежат] Атману, а не уму.
tatrāpi jñānasaṃskārasmṛtipratisandhānādīnyātmana eva, na manasa iti sādhanīyāni |

Если [оппонент ответит, что] желание и иные [элементы деяния] принадлежат той же [личности], что и [их] результат, то это неверно, поскольку это также [еще не доказано].
phalena samānāśrayatvādicchādīnāmiti cet – na – tatrāpi tulyatvāt |

При допущении, что [знание] возникает из-за соприкосновения [Атмана и ума], едва ли возможно установить, что желание, результат и т.п. [принадлежат] Атману, а не уму.
saṃyogajatve satyātmanaḥ phalecchādīni, na manasa iti duḥsādhameva ||

Более того, поскольку [оппонент] признает знание познаваемым, [возникает] бесконечная цепочка [актов познания].
kiṃ cāsya jñānasyāpi jñeyatvābhyupagamādanavasthāprasaṅgaḥ |

Ведь невозможно познать знание при помощи знания как средства, а его – при помощи иного, и его – при помощи иного, поскольку [такая] цепочка [актов познания представляет] дурную [бесконечность].
na hi jñānamanyena karaṇabhūtena jñānena vijñātuṃ śakyaṃ, tadapyanyena tadapyanyenetyaniṣṭaprasaṅgāt ||

В ином случае, чтобы избежать бесконечной цепочки, даже далеко зайдя, [следует допустить] некоторое изначальное знание, [которое] не познается при помощи иного знания, но познается самим собой. [Но если это] так, то даже объекты [должны быть] сами собой познаваемы, подобно этому знанию.
athānavasthāprasaṅgaparihārāya dūramapi gatvā kiṃcijjñānamādyaṃ vā jñānāntareṇa na gṛhyate svayamātmanaiva gṛhyata iti, tathā jñānavadarthasyāpi svayaṃ grahaṇaprasaṅgaḥ ||

[Оппонент:] Тогда [допустим, что знание], подобно лампе, само освещает себя и освещает других, поскольку его сущность – освещение, а объекты не освещают [сами себя]. Если это верно, то [ничто] не познается с помощью познания объектов, освещающих себя. Зание же познается само собой, потому что оно присуще Атману и его сущность – освещение. И если это верно, то внешний свет отличен от [света] знания.
atha dīpavat svayamavabhāsate cāvabhāsayati ca avabhāsātmakatvāt,
arthasyānavabhāsātmakatvādadoṣa iti cet – tathāpi prakāśasvarūpeṣvartheṣu vijñānenāgrahaṇaprasaṅgaḥ || atha jñānasyātmasamavetatvābhāsanarūpābhyāṃ svayaṃ grahaṇaṃ, bahiḥprakāśātmakānāṃ tu jñānaviparītadharmatvādadoṣa iti cet ||


[Шанкара:] Это не так. Если бы основанием для того, чтобы знание было познаваемым само собой, были бы его присущность Атману и освещение как его сущность, то все были бы всезнающими.
tacca na – yadi cātmasamavetatvaṃ prakāśātmakatvaṃ ca jñānasya svayaṃgrahaṇe hetuḥ syāt sarve sarvajñāḥ prāpnuvanti ||

[Оппонент:] Тогда причиной [того, чтобы знание было познаваемым само собой,] было бы наличие у него доступности для познания.
[Шанкара:] Это не так. Подобно тому, как одно знание [было бы] опосредовано через иное доступное [знание], даже это доступное знание было бы опосредовано иным знанием с помощью [его] доступности. Таким образом едва ли возможно избежать бесконечной [цепочки актов познания].
atha grāhyākāratvamapi kāraṇaṃ cet – tacca na; anyasya jñānasyānyākāratayā karaṇatvaṃ yathā, tathā jñānasyāpi grāhyasyānyākāreṇānyadeva jñānaṃ karaṇaṃ syāt, tathā cānavasthā duṣpariharaiva ||

Более того, нет ни одного примера, чтобы нечто было познающим и познаваемым для себя. Даже лампа познаваема при помощи глаза и т.п.
kiṃ cānyat – na hi kaścit svayaṃgrāhyagrāhakatvaprasādhanāya dṛṣṭānto
vidyate, pradīpasyāpi cakṣurādigrāhyatvāt |


Нет у знания и двух частей (познающее и познаваемое), поскольку оно не имеет составляющих.
na cāpyaṃśadvayamasti jñānasya, niravayavatvāt |

Даже если бы эти две части [в нем] присутствовали, то они не были бы друг для друга познаваемым и познающим, поскольку оба в сущности были бы освещением, подобно двум лампам.
satyapi cāṃśadvaye tayoḥ prakāśātmakatvānnānyonyagrāhyagrāhakabhāvaḥ
pradīpayoriva dvayoḥ ||


Более того, если признать, что в знании [можно выделить] познающее и познаваемое, оно не могло бы быть истинной сущностью Атмана.
kiṃ cānyat – jñānasya grāhyagrāhakatvābhyupagame satyātmasadbhāvo'pi
dussampāda eva |


Поэтому знание вещей, память, соединение [воспоминаний], усилия, желания и т.д. не являются свойствами Атмана, поскольку они познаваемы, подобно внешним формам.
tasmādarthākārajñānasmṛtipratisandhānaprayatnecchādīnāmanātmadharmatvaṃ
grāhyatvāt rūpādīnāmiva |


И из-за направленности на иное они опираются на составные тела, являя внешние формы и т.д.
parārthatvācca saṅghātāśrayatvaṃ rūpādinidarśanenaiva |

Таким образом, из-за [необходимости] опоры, непостоянства, предшествующих усилий и т.п. установлено, что [знание вещей и т.д.] не являются свойствами Атмана.
tathā āśrayavattvādanityatvācca prayatnapūrvakatvāccetyevam-ādibhyo'nātmadharmatvasiddhiḥ ||



Комментарий Вьясы


1.4.4. Сознание подобно магниту, который воздействует благодаря лишь [своему] присутствию. Благодаря тому, что оно является [Пуруше], оно само становится [собственностью] Пуруши как господина.

1.4.4. cittam ayaskāntamaṇikalpaṁ saṁnidhimātropakāri dṛśyatvena svaṁ bhavati puruṣasya svāminaḥ |


Комментарий Ади Шанкары:


[Комментарий к:] “Сознание подобно магниту…”
ayaskāntamaṇikalpam ||

[То есть сознание] как магнит.
ayaskāntamaṇiriva |

Подобно тому как магнит лишь благодаря присутствию взаимодействует с железом, наполняя [его] своим [полем], так и сознание благодаря [своей] видимости взаимодействует с мыслящим Атманом, наполняя [его] собою.
yathā ayaskāntamaṇirayasaḥ svātmavyāptiṃ pratyupakaroti sannidhimātreṇa, tathā cittamapi citsvarūpasyātmanaḥ svātmavyāptiṃ pratyupakaroti dṛśyatvena ||

Говорится, что [сознание] подобно танцовщице, поскольку объекты являются [Пуруше] с помощью внутреннего инструмента. Здесь [имеется в виду, что] сознание являет [их].
nartakīva darśitaviṣayatvādantaḥkaraṇenetyuktamū — tatra darśayitṛtvaṃ cittasya |

[Оппонент:] Что же позволяет Пуруше быть наблюдателем?
draṣṭṛvaṃ ca puruṣasya kiṃkṛtam? |

[Шанкара:] [Это] происходит благодаря отношению господина и собственности.
svasvāmitvakṛtam |

[Оппонент:] Каким же образом [устанавливается] отношение господина и собственности?
kathaṃ punaḥ svasvāmitvam? |

[Шанкара:] Такова [их] сущность.
vastusvabhāvatvāt |

Если [спросят о том], как [это происходит], то сказано: “Сознание подобно магниту…”
kathamiti ceduktaṃ — cittamayaskāntamaṇikalpamiti ||

[Оппонент:] Почему же Пуруша способен познавать активности сознания?
atha cittavṛttīnāṃ bodhe ko hetuḥ puruṣasyeti?



Комментарий Вьясы


1.4.5. Поэтому Пуруша способен познавать активности сознания вследствие [его] безначальной связи [с сознанием].

1.4.5. tasmāc cittavṛttibodhe puruṣasya anādisaṁbandho hetuḥ ||


Комментарий Ади Шанкары:


Говорится [следующее]: поскольку сознание воздействует благодаря лишь [своему] присутствию, будучи наблюдаемым, поэтому Пуруша способен познавать активности сознания вследствие [его] безначальной связи [с сознанием].
ucyate — yasmādevaṃ sannidhimātropakāri cittaṃ dṛśyatvena, tasmāccittavṛttīnāṃ bodhe puruṣasya ayaṃ hetuḥ bhavati, yo'sau anādisambandhaḥ ||



Комментарий Вьясы


1.4.6. Эти [активности] сознания должны быть сдержаны, несмотря на их множественность.

1.4.6. tāḥ punar niroddhavyā bahutve sati cittasya ||


Комментарий Ади Шанкары:


Эти активности сознания должны быть сдержаны, несмотря на их множественность. При работе [сознания] о Пуруше говорится как об уподобляющемся им.
tāḥ punarniroddhavyāḥ bahutve'pi sati cittasya yābhirvṛttibhiḥ vyutthāne sārūpyamuktaṃ puruṣasya |

[Оппонент:] Почему же [активности] должны быть сдержаны?
kasmāt punaḥ niroddhavyā iti |

[Шанкара:] Говорится, что активности [бывают] зависимые и независимые.
āha — yato vṛttayaḥ kliṣṭākliṣṭaḥ ||

[Оппонент:] Но ведь, учитывая их множественность, невозможно сдержать их рост.
nanu ca bahutve sati na śakyā niroddhumiti |

[Шанкара:] Поэтому говорится, что их [всего] пять видов.
ata āha — pañcatayya iti |

Комментарий Вьясы


1.4.1. При работе [сознания] активность Пуруши не отличается от активностей сознания.

1.4.1. vyutthāne yāḥ cittavṛttayaḥ tadaviśiṣṭavṛttiḥ puruṣaḥ |

1.4.2. Так [сказано] в сутре:

1.4.2. tathā ca sūtram |

1.4.3. “Наблюдение только одно, видение же и есть наблюдение.”

1.4.3. ekam eva darśanaṁ khyātir eva darśanam iti |

1.4.4. Сознание подобно магниту, который воздействует благодаря лишь [своему] присутствию. Благодаря тому, что оно является [Пуруше], оно само становится [собственностью] Пуруши как господина.

1.4.4. cittam ayaskāntamaṇikalpaṁ saṁnidhimātropakāri dṛśyatvena svaṁ bhavati puruṣasya svāminaḥ |

1.4.5. Поэтому Пуруша способен познавать активности сознания вследствие [его] безначальной связи [с сознанием].

1.4.5. tasmāc cittavṛttibodhe puruṣasya anādisaṁbandho hetuḥ ||

1.4.6. Эти [активности] сознания должны быть сдержаны, несмотря на их множественность.

1.4.6. tāḥ punar niroddhavyā bahutve sati cittasya ||

Комментарий Шри Шри Рави Шанкара


Ум в активностях, он погружен в свои видоизменения вритти.

В других случаях, наблюдатель отождествляется с видоизменениями ума.

Авторы перевода: 1.4. Уподобление активности сознания

  • 0

1.3. Исконная форма наблюдателя

1.3. Тогда наблюдатель пребывает в исконной форме.


tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam ॥3॥
tadā draṣṭus svarūpe avasthānam


tadā — тогда
draṣṭus (m.G.sg) /draśtṛ/ [√dṛś (смотреть) +^tṛ] — наблюдатель
svarūpe (n.L.sg.) /svarūpa/ [sva + √*rūp (форма) + ^a] — в собственной форме
avasthānam (n.Aс.sg.) /avasthāna/ [ava + √sthø̄/sthā (стоять) + ^ana] — постановка

Показать перевод комментариев:

  • Комментарий Веда Вьясы и Ади Шанкары к Йога-сутрам Патанджали
    Вьяса и Ади Шанкара
  • Комментарий Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали
    Веда Вьяса
  • Комментарий Шри Шри Рави Шанкара к Йога-сутрам Патанджали
    Шри Шри Рави Шанкар

Комментарий Вьясы


Тогда сознание как сила (Пуруша) утверждено в своей исконной форме как при отъединении. Но в активном сознании оно не кажется таковым, хотя [в действительности] оно таково.

1.3.1. svarūpapratiṣṭhā tadānīṁ citiśaktir yathā kaivalye vyutthānacitte tu sati tathāpi bhavantī na tathā ||


Комментарий Ади Шанкары


[Комментарий к:] “Тогда наблюдатель пребывает в исконной форме.”
tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam‌ ॥

Сознание как сила утверждено в своей исконной форме, когда активности сдерживаются.
yadā niruddhā vṛttayaḥ, svarūpapratiṣṭhā tadānīṃ citiśaktiḥ ।

Таков смысл “утверждено в своей исконной форме”.
svarūpapratiṣṭhetyarthaḥ ।

[Комментарий к:] “как при отъединении”.
yathā kaivalye ॥

При [отъединении сознание как сила также проявляет свою] истинную суть, но об этом будет сказано далее, начиная с “Не освещает само себя, поскольку является наблюдаемым” [YS 4.19].
tadā sadbhāvaṃ tu na tatsvābhāsaṃ dṛśyatvāt ityevamādinā vakṣyati ।

Когда установлена истинная суть [сознания как силы], отходя от [темы], [Вьяса] говорит: “утверждено в своей исконной форме…” – чтобы устранить возникшие сомнения.
tatra siddhe sadbhāve tata ākṛṣya prāptāśaṅkānivṛttyarthamucyate – svarūpapratiṣṭheti ॥

[Оппонент:] Сутра была истолкована определенно.
siddhavadvyākhyātaṃ sūtram‌ ।

Отсюда следует, что в иных случаях [сознание как сила] не утверждено в своей исконной форме.
tatredaṃ prasaktamitaratra na svarūpapratiṣṭheti ।

Иначе было бы бессмысленно ограничивать [пребывание в исконной форме словом] “тогда”.
anyathā hi tadeti viśeṣaṇānarthakyaṃ syāt‌ ।

Если в других условиях оно не пребывает в своей исконной форме, там вследствие вхождения в иное состояние оно приобретает недостатки, начиная с изменчивости.
[Шанкара:] Чтобы опровергнуть это, [Вьяса] говорит: “Оно не кажется таковым, хотя [в действительности] оно таково.”
na cedanyatra svarūpapratiṣṭhā tatrāvasthāntarayogāt‌ pariṇamitvādidoṣaḥ prāpnotīti tatparijihīrṣayāha – vyutthānacitte tu sati tatha api bhavantīti ।

Таким образом показано, что [сознания как сила] пребывает в исконной форме даже при иных условиях.
anena anyatrāpi svarūpaprtiṣtaṃ darśayati ॥

Осмысленность ограничения [пребывания в исконной форме] словом “тогда” объясняется тем, что “[в активном сознании] оно не кажется таковым”.
na tathetyanena tadeti viśeṣaṇasyārthavattvaṃ khyāpayati ॥

[Оппонент:] Если в [словах] “хотя [в действительности] оно таково” утверждается пребывание [сознания как силы] в исконной форме, а [в словах] “оно не кажется таковым” – потеря исконной формы, получается противоречие, ведь в одно и то же время оно существует и так, и иначе.
[Шанкара:] Здесь [Вьяса] задает риторический вопрос: “Каким же образом тогда [это может быть]?”
itarastu tathāpi bhavantītyanena cetsvarūpapratiṣṭhatvamucyate, na tatheti ca
svarūpapratiṣṭhatvāniṣedhaśсedekasya vastunastathābhāvaścātathābhāvaśca virudhyata iti vīkṣāpannaḥ pṛcchati — kathaṃ tarhi iti ॥



Комментарий Вьясы


1.3.2. Каким же образом тогда [это может быть]?

1.3.2. kathaṁ tarhi |

1.3.3. [Это возможно], поскольку объекты являются [ему].

1.3.3. darśitaviṣayatvāt ||


Комментарий Ади Шанкары


[О сознании как силе] в иных [состояниях Патанджали] говорит: “В ином случае [наблюдатель] уподобляется активности”.
itara āha — vṛttisārūpyamitaratreti ॥

Почему же [наблюдатель] уподобляется активности? – [Это возможно], поскольку объекты являются [ему].
kasmāt punarvṛttisārūpyam? darśitaviṣayatvāt ॥

Комментарий Вьясы


Тогда сознание как сила (Пуруша) утверждено в своей исконной форме как при отъединении. Но в активном сознании оно не кажется таковым, хотя [в действительности] оно таково.

1.3.1. svarūpapratiṣṭhā tadānīṁ citiśaktir yathā kaivalye vyutthānacitte tu sati tathāpi bhavantī na tathā ||

1.3.2. Каким же образом тогда [это может быть]?

1.3.2. kathaṁ tarhi |

1.3.3. [Это возможно], поскольку объекты являются [ему].

1.3.3. darśitaviṣayatvāt ||

Комментарий Шри Шри Рави Шанкара


Что происходит, когда вы имеете контроль над видоизменениями ума?
Вы укореняетесь в видящем, в наблюдателе.

Есть наблюдаемое и наблюдатель.

Природа наблюдателя отличается от наблюдаемого. Когда мы в активностях ума, то мы теряемся в наблюдаемом.

В йоге что вы делаете? Вы возвращаете себя к самому себе. Обращаете свое внимание от наблюдаемого к наблюдателю.

Природа наблюдателя, форма. Пребывая в форме, пребывая в природе наблюдателя, когда у вас есть контроль над активностями ума, что происходит? Вы радостно пребываете в природе наблюдателя, природе высшего я.

А когда вы не в наблюдателе, не в высшем я, то ваш ум становится частью его активности.

Ум в активностях, он погружен в свои видоизменения — вритти.

Авторы перевода: 1.3. Исконная форма наблюдателя

  • 0

Перевод комментария Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали

Сутра Патанджали:

1.1. Сейчас наставление в йоге.

atha yogānuśāsanam ॥1॥


Комментарий Вьясы:


1.1.1. “Сейчас” – это указание на предмет [сочинения].

1.1.1. atha iti ayam adhikārārthaḥ ||

1.1.2. “Наставление в йоге” – следует понимать как науку, специально посвященную [этому методу].

1.1.2. yogānuśāsanaṁ śāstram adhikṛtaṁ veditavyam ||

1.1.3. Йога есть сосредоточение, и оно есть свойство сознания во всех [его] состояниях.

1.1.3. yogaḥ samādhiḥ sa ca sārvabhaumaścittasya dharmaḥ ||

1.1.4. Рассеянное, омраченное, разнонаправленное, однонаправленное и сдержанное — таковы состояния сознания.

1.1.4. kṣiptaṁ mūḍhaṁ vikṣiptaṁ ekāgraṁ niruddham iti cittabhūmayaḥ ||

1.1.5. Среди них сосредоточение в разнонаправленном сознании, подчинённое разнонаправленности, не считается элементом йоги.

1.1.5. tatra vikṣipte cetasi vikṣepopasarjanībhūtaḥ samādhir na yogapakṣe vartate ||

1.1.6. То [сосредоточение] в однонаправленном сознании, которое высвечивает истинно сущее, устраняет подверженность воздействию, ослабляет оковы плодов деяний и приближает к сдерживанию [ума], называется [сосредоточением], проникнутым сознанием, и считается йогой.

1.1.6 yastvekāgre cetasi sa bhūtam arthaṁ pradyotayati kṣiṇoti ca kleśān karmabandhanāni ślathayati nirodham āmukhīkaroti sa samprajñāto yoga ity ākhyāyate ||

И ему сопутствуют: рассудочность, размышление, блаженство и самоосознание, — после мы разъясним [это].

1.1.7 sa ca vitarkānugato vicārānugata ānandānugato 'smitānugata iti upariṣṭāt pravedayiṣyāmaḥ ||

1.1.8. А при сдерживании всех активностей [возникает] сосредоточение, не проникнутое сознанием.
Следующая сутра была изложена с целью его охарактеризовать.

1.1.8 sarvavṛttinirodhe tvasaṁprajñātaḥ samādhiḥ |
tasya lakṣaṇābhidhitsayedaṁ sūtraṁ pravavṛte ||




Сутра Патанджали:

1.2. Йога – сдерживание активностей сознания.

yogaścittavṛttinirodhaḥ |1.2.|


Комментарий Вьсы:


1.2.1. Поскольку отсутствует слово “всех”, [сосредоточение], проникнутое сознанием, также считается йогой.

1.2.1. sarvaśabdāgrahaṇāt samprajñāto 'pi yoga ity ākhyāyate |

1.2.2. Сознание [имеет] три гуны из-за склонности к ясности, активности или инертности.


1.2.2. cittaṁ hi prakhyāpravṛttisthitiśīlatvāt triguṇam |

1.2.3. Поскольку сознание как саттва в сущности есть ясность, когда [саттва] смешана с раджасом и тамасом, [сознание] тянется к господству и [наслаждению] объектами [чувств].

1.2.3. prakhyārūpaṁ hi cittasattvam rajastamobhyāṁ saṁsṛṣṭam aiśvaryaviṣayapriyaṁ bhavati |

1.2.4. [Сознание], пропитанное тамасом, становится подверженным неправедности, незнанию, страсти и бессилию.

1.2.4. tad eva tamasā anuviddham adharmājñānāvairāgyānaiśvaryopagaṁ bhavati |

1.2.5. [Сознание], у которого покров заблуждения уничтожен, освещающее все, будучи смешано лишь с раджасом, приобретает праведность, знание, бесстрастие и господство.

1.2.5 tad eva prakṣīṇamohāvaraṇaṁ sarvataḥ pradyotamānam anuviddhaṁ rajomātrayā dharmajñānavairāgyaiśvaryopagaṁ bhavati |

1.2.6. [Сознание], свободное от малейшего загрязнения раджасом, утверждённое в своей [исконной] форме, входит в созерцание, [называемое] “облаком дхармы”, [где присутствует] лишь видение различия саттвы и Пуруши.

1.2.6. tad eva rajoleśamalāpetaṁ svarūpapratiṣṭhaṁ sattvapuruṣānyatākhyātimātraṁ dharmameghadhyānopagaṁ bhavati |

1.2.7. Практикующие созерцание называют его высшей медитацией.

1.2.7. tat paraṁ prasaṁkhyānam ity ācakṣate dhyāyinaḥ |

1.2.8. Сознание как сила — неизменно, не переходит [от объекта к объекту], но объекты являются ему, чисто и бесконечно.

1.2.8. citiśaktir apariṇāminī apratisaṁkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca |

1.2.9. Видение различия, состоящее из гуны саттвы, противоположно [сознанию как силе].

1.2.9. sattvaguṇātmikā ceyam ato viparītā vivekakhyātir iti |

1.2.10. Поэтому сознание, бесстрастное в отношении него, сдерживает даже это видение. В этом состоянии оно становится подверженным [только] склонностям. Это сосредоточение без семени. В нем оно не проникает сознанием что-либо, — [это и есть сосредоточение], не проникнутое сознанием.

1.2.10. atas tasyāṁ viraktaṁ cittaṁ tām api khyātiṁ niruṇaddhi tadavasthaṁ cittaṁ saṁskāropagaṁ bhavati sa nirbījaḥ samādhiḥ na tatra kiṁcit samprajñāyata iti asaṁprajñātaḥ |

1.2.11. Йога как сдерживание роста активности сознания двухчастна.

1.2.11. dvividhaḥ sa yogaḥ cittavṛttinirodha iti ||

1.2.12. Каков в таком состоянии сознания Пуруша, являющийся познанием разума, из-за отсутствия у него объектов?

1.2.12. tadavasthe cetasi svaviṣayābhāvāt buddhibodhātmā puruṣaḥ kiṁsvabhāvaḥ iti ||



Сутра Патанджали:

1.3. Тогда наблюдатель пребывает в исконной форме.

tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam ॥3॥


Комментарий Вьясы:


1.3.1.Тогда сознание как сила (Пуруша) утверждено в своей исконной форме как при отъединении. Но в активном сознании оно не кажется таковым, хотя [в действительности] оно таково.

1.3.1. svarūpapratiṣṭhā tadānīṁ citiśaktir yathā kaivalye vyutthānacitte tu sati tathāpi bhavantī na tathā ||

1.3.2. Каким же образом тогда [это может быть]?

1.3.2. kathaṁ tarhi |

1.3.3. [Это возможно], поскольку объекты являются [ему].

1.3.3. darśitaviṣayatvāt ||



Сутра Патанджали:

1.4. В ином случае [наблюдатель] уподобляется активностям.

vṛttisārūpyamitaratra ॥4॥

Комментарий Вьясы:


1.4.1. При работе [сознания] активность Пуруши не отличается от активностей сознания.

1.4.1. vyutthāne yāḥ cittavṛttayaḥ tadaviśiṣṭavṛttiḥ puruṣaḥ |

1.4.2. Так [сказано] в сутре:

1.4.2. tathā ca sūtram |

1.4.3. “Наблюдение только одно, видение же и есть наблюдение.”

1.4.3. ekam eva darśanaṁ khyātir eva darśanam iti |

1.4.4. Сознание подобно магниту, который воздействует благодаря лишь [своему] присутствию. Благодаря тому, что оно является [Пуруше], оно само становится [собственностью] Пуруши как господина.

1.4.4. cittam ayaskāntamaṇikalpaṁ saṁnidhimātropakāri dṛśyatvena svaṁ bhavati puruṣasya svāminaḥ |

1.4.5. Поэтому причиной познания активностей сознания Пурушей является [его] безначальная связь [с сознанием].

1.4.5. tasmāc cittavṛttibodhe puruṣasya anādisaṁbandho hetuḥ ||

1.4.6. Эти [активности] сознания должны быть сдержаны, хотя их множество.

1.4.6. tāḥ punar niroddhavyā bahutve sati cittasya ||

Переводы комментариев Вьсы, Ади Шанкары, Шри Шри Рави Шанкара и других комментаторов на оставшиеся сутры находятся в разделе Йога-сутры Патанджали.

Авторы: Перевод комментария Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали

  • 0

1.2. Йога – сдерживание активностей сознания

1.2. Йога – сдерживание активностей сознания.


yogaścittavṛttinirodhaḥ ॥2॥
yogas citta-vṛtti-nirodhas ((TP)TP)


yogas (m.N.sg.) yoga [√yuj (соединять) + ^a] — единение, соединение (переменная) {1}
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — ум, сознание (чувственная деятельность)
vṛtti [√vṛt (вертеть) +^ti] — активности
nirodhas (m.N.sg.) /nirodha/ [ni + √rudh (расти) +^a] — сдерживание роста (окультуривание)

Показать перевод комментариев:

  • Комментарий Веда Вьясы и Ади Шанкары к Йога-сутрам Патанджали
    Вьяса и Ади Шанкара
  • Комментарий Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали
    Веда Вьяса
  • Комментарий Шри Шри Рави Шанкара к Йога-сутрам Патанджали
    Шри Шри Рави Шанкар

Комментарий Вьясы


1.2.1. Поскольку отсутствует слово “всех”, [сосредоточение], проникнутое сознанием, также считается йогой.

1.2.1. sarvaśabdāgrahaṇāt samprajñāto 'pi yoga ity ākhyāyate |


Комментарий Ади Шанкары


[Оппонент:] Но ведь чтобы его охарактеризовать, эта сутра должна бы быть изложена как “[Характеристика] йоги — сдерживание активностей сознания”.
Неправильно ставить [слова “йога” и “сдерживание”] в один падеж.
nanu ca tasya lakṣaṇamabhidhātumetat‌ sūtraṃ pravṛttaṃ, tathā ca sati “yogasya cittavṛttinirodhaḥ” iti vaktavyaṃ, sāmānādhikaraṇyaṃ na yuktam‌ ।

Ведь не может характеристика быть самим характеризуемым.
na hi lakṣyameva lakṣaṇaṃ syāt‌ ।

Или должно быть сказано: “[То, что] характеризуется сдерживанием активностей сознания”.
cittavṛttinirodhalakṣaṇa iti vā vaktavyam‌ ।

[Шанкара:] Нет, это не верно.
naiṣa doṣaḥ ।

Из-за наложения характеристики на характеризуемое.
lakṣye lakṣaṇādhyāsāt‌ ।

Подобно тому, как характеристика накладывается на характеризуемое в [предложении] “Это тело – Девадатта”.
yathā’yaṃ piṇḍo devadatta iti lakṣye lakṣaṇamadhyasyate ॥

[Оппонент:] К тому же, если “при сдерживании всех активностей [возникает] сосредоточение, не проникнутое сознанием”, и [сутра] есть его характеристика, то следовало бы сказать: “Сдерживание всех активностей сознания — йога”.
nanu ca sarvavṛttinirodhe tvasamprajñātaḥ, tasya cedaṃ lakṣaṇaṃ, tataśca “yogaḥ sarvacittavṛttinirodhaḥ” iti vaktavyam‌ ।

[Но этого] не было сказано, поэтому характеристика слишком широкая.
na coktam‌ । ato'tivyāpi lakṣaṇam‌ ।

[Шанкара:] Причина отсутствия слова “всех” оговорена. Если приводится слово “всех”, то из йоги исключается [сосредоточение], проникнутое сознанием, основанного на сдерживании [сознания] в одном месте.
sarvaśabdagrahaṇe tāvatkāraṇamucyate – yadi sarvagrahaṇaṃ kriyate, tadaikadeśanirodhanimittasya saṃprajñātasya yogatvaṃ nivartitaṃ syāt‌ ।

Чтобы этого не случилось, слово “всех” отсутствует.
tanmābhūditi sarvaśabdāgrahaṇam‌ ॥

[Оппонент:] В этом случае [сосредоточения], проникнутое и непроникнутое сознанием, характеризуются одинаково, поскольку не упомянуто [их] различие.
astu tarhi saṃprajñātāsaṃprajñatayoḥ sāmānyalakṣaṇaṃ, viśeṣānupādānāt‌ ।

[Шанкара:] Нет, это не верно. Из-за использования [слова] “йога” в исходном [значении из первой сутры].
naiṣa doṣaḥ । yoge prakṛte punaryogagrahaṇāt‌ ।

Ведь при желании сказать о различии [видов йоги] нет смысла [давать характеристику] понятия йоги [в целом].
viśeṣavivakṣāyāṃ hi yogagrahaṇaṃ nārthavat‌ syāt‌ ॥

[Оппонент:] Сутра должна иметь целью наставление в сдерживании активностей сознания без [упоминания] понятия йоги [в целом], ведь йога в этом наставлении является второстепенной.
nanu cānuśāsane nyagbhūtatvādyogasya iha yogagrahaṇe asati cittavṛttinirodha ityukte'nuśāsanārthatā bhavet‌ sūtrasya ।

[Шанкара:] Это неверно, поскольку [в первой сутре] оглашена [тема]: наставление в йоге.
naivaṃ yogānuśāsanasya prastutatvāt‌ ।

Ведь [текст] начат с “наставление в йоге”, а не с “наставление не в йоге”. При [такой] характеристике [сосредоточения, не проникнутого сознанием,] оно будет слишком широко и не связано с предметом [текста].
yogānuśāsanaṃ hi prārabdhaṃ, nāyogānuśāsanaṃ, tallakṣaṇābhidhāne hyatiprasaṅgaḥ, padārthāsaṅgatiśca ।

Ведь [упоминание только] сдерживания активностей сознания не согласуется с предметом [текста], то есть наставлением в йоге.
na hi cittavṛttinirodho yogānuśāsanamiti padārthaḥ saṅgacchate ॥

[Оппонент:] Даже так, почему это понятие йоги характеризует [сосредоточение], не проникнутое сознанием, но не характеризует проникнутое сознанием? Ведь в понятии йоги не проведены различия.
evamapi yogagrahaṇāt‌ kuto'saṃparajñātasyaiva lakṣaṇaṃ, na punaḥ saṃprajñātasya lakṣaṇaṃ syāt‌, yogagrahaṇasyāviśiṣṭatvāditi?

[Шанкара:] Поскольку оно точно соответствует [сосредоточению, не проникнутому сознанием].
ucyate – avyabhicārāt‌ ।

Не является характеристикой то, что не соответствует точно. Хотя сдерживание употребляется для [характеристики сосредоточения], не проникнутого сознанием, оно неточно соответствует и проникнутому сознанием.
vyabhicarati na tattasya lakṣaṇaṃ, nirodhastvasaṃprajñāte'pi vartate iti saṃprajñāte vyabhicarati ।

Ведь наличие рогов не является признаком коровы, поскольку соответствует также буйволам и т.д.
na hi viṣāṇitvaṃ gorliṅgaṃ, mahiṣyādibhirvyabhicārāt‌ ॥

[Оппонент:] Оно соответствует лишь неточно [сосредоточению], не проникнутому сознанием, поскольку в проникнутом сознанием также сдерживаются активности, которые должны быть устранены.
nanu cāsaṃprajñātamapi vyabhicarati, saṃprajñātasyāpi heyavṛttinirodhatvāt‌ ।

[Шанкара:] Это правда, тем не менее [сосредоточение], не проникнутое сознанием, невозможно охарактеризовать [как-либо] иначе, кроме как сдерживанием.
satyamevaṃ, kiṃ tu na nirodhādanyena lakṣayitum asaṃprajñātaḥ śakyate |

Именно сдерживание [является] его характеристикой, так как отсутствует [какая-либо] иная.
nirodha eva tu tasya lakṣaṇam‌, anyasyābhāvāt‌ ।

Но [оно не характеризует точно сосредоточение], проникнутое сознанием, потому что оно характеризуется рассудочностью и иными [его] особыми характеристиками.
saṃpajñātasya tvasādhāraṇavitarkādilakṣaṇalakṣyatvāt‌ ।

Подобным образом, хотя воздух характеризуют как “осязаемое”, он характеризуется осязаемостью как общей [характеристикой], ведь [иные элементы], начиная с огня, тоже осязаемы.
yathā sparśalakṣaṇamityukte vāyureva sādhāraṇyāllakṣyate sparśavattvena, atha ca vidyata eva sparśatvaṃ tejaḥprabhṛti tv api ॥

Таким образом понятие йоги лишь повторяется с целью его пояснить.
evaṃ ca sati yogagrahaṇamanuvādamātram‌ ।

По этой причине в сутре нет слова “всех”.
ata eva ca sarvagrahaṇaṃ na kṛtaṃ sūtre ।

При том, что [сосредоточение], не проникнутое сознанием, охарактеризовано понятием сдерживания, если бы присутствовало слово “всех”, то [сосредоточение], проникнутое сознанием, было бы исключено из йоги.
nirodhagrahaṇenaivāsaṃprajñātalakṣaṇatve siddhe yadi sarvagrahaṇaṃ kriyeta, tatsaṃprajñātasya yogatāṃ nivārayet‌ ।

Поэтому это характеризует только [сосредоточение], не проникнутое сознанием.
tasmādasaṃprajñātasyaivedaṃ lakṣaṇam‌ ।

Таким образом Вьяса подытоживает: [сосредоточение], не проникнутое сознанием, то есть такое, в котором ничто не сознается, есть йога – сдерживание активностей сознания.
tathā copasaṃharati bhāṣyakāraḥ – ‘na tatra kiṃcit‌ saṃprajñāyate ityasaṃprajñātaḥ, sa yogaścittavṛttinirodha’ īti ॥



Комментарий Вьясы


1.2.2. Сознание [имеет] три гуны из-за склонности к ясности, активности или инертности.


1.2.2. cittaṁ hi prakhyāpravṛttisthitiśīlatvāt triguṇam |


Комментарий Ади Шанкары


Комментарий, начинающийся [со слова] “сознание”, призван разъяснить [сущность] сознания, его активности и их сдерживание.
cittatadvṛttitannirodhavyācikhyāsayā cittaṃ hītyādi bhāṣyam‌ ।

[На вопрос] что же из себя представляет то сознание, сдерживание активностей которого есть йога, [Вьяса] отвечает: “Сознание [имеет] три гуны из-за склонности к ясности, активности или инертности”.
kimātmakaṃ punastaccittaṃ, yasya vṛttinirodho yoga ityata āha — cittaṃ hi prakhyāpravṛttisthitiśīlatvāt‌ triguṇamiti ।

Здесь истолковывается то, что сознание [имеет] три гуны. Причина [этого] — склонность к ясности, активности или инертности.
tatra cittaṃ triguṇamiti vyākhyāyate, prakhyāpravṛttisthitiśilatvāditi hetuḥ ।

Ясность, прояснение, освещение — это свойства гуны саттвы (истинности).
prakhyā prakhyānaṃ prakāśanaṃ, sa hi sattvaguṇasya dharmaḥ ।

Активность, деятельность, занятость — это свойства [гуны] раджаса (окрашенности).
pravṛttiḥ pravartanaṃ vyāpāraḥ, sa hi rajodharmaḥ ।

Инертность, неподвижность, ограниченность, сопротивление — это свойства [гуны] тамаса (темноты).
sthitiḥ sthānaṃ varaṇaṃ pratibandha iti, sa ca tamodharmaḥ ।

Гуны, начиная с саттвы, суть перечисленные склонности, а сознание склонно к ясности и т.д., поэтому сознание может быть [названо] изменением трех гун.
evaṃśīlā hi sattvādayo guṇāḥ, cittaṃ ca prakhyādiśīlaṃ, tasmāt‌ trayāṇāṃ guṇānāṃ pariṇāmaścittaṃ bhavitumarhati ॥



Комментарий Вьясы


1.2.3. Поскольку сознание как саттва в сущности есть ясность, когда [саттва] смешана с раджасом и тамасом, [сознание] тянется к господству и [наслаждению] объектами [чувств].

1.2.3. prakhyārūpaṁ hi cittasattvam rajastamobhyāṁ saṁsṛṣṭam aiśvaryaviṣayapriyaṁ bhavati |


Комментарий Ади Шанкары


На сомнение в доказанности того, что ясность и др. суть причины [изменения], [Вьяса] отвечает: “Поскольку сознание как саттва в сущности есть ясность…”
tasya ca prakhyādihetorasiddhimāśaṅkyāha – prakhyāsvarūpa hi cittasattvamiti ।

Слово “поскольку” служит для указания на общеизвестность.
hiśabdaḥ prasiddhāvadyotanārthaḥ |

Ведь в миру и в науке общеизвестно, что сознание освещает всё.
prasiddhaṃ hi loke śāstre ca sarvāvabhāsakatvaṃ cittasya ।

“Сознание как саттва”, то есть сознание – саттва, потому что [сознание] изменяется преимущественно как гуна саттвы.
cittameva sattvaṃ cittasattvaṃ sattvapradhānaguṇapariṇāmatvāt‌ ॥

Иными словами, посредством соединения и отделения от иных [гун возникает] множество активностей, но сознание [само по себе] можно ясно определить как лишь видение. Поэтому [Вьяса] говорит: “Поскольку сознание как саттва в сущности есть ясность…”.
athavā anyasaṃsargaviyogābhyāmanekavṛtti khyātimatraṃ ca cittaṃ spaṣṭaṃ daṛśayituṃ śakyata iti bravīti – prakhyāsvarūpaṃ hi cittasattvamiti ॥

Далее объясняются активности [сознания].
idānīṃ vṛttayo vyākhyāyante ।

Множество противоположных [активностей] возникает благодаря появлению или преобладанию раджаса или тамаса. [Вьяса] говорит: когда [саттва] смешана с раджасом и тамасом, то есть когда смешана с ними равно или преобладая, тогда [сознание] тянется к господству и [наслаждению] объектами [чувств].
tāsāṃ cānekatvaṃ rajastamasorudbhavābhibhavanimitta viruddhatvaṃ cetyāha – rajastamobhyāṃ saṃsṛṣṭaṃ samapradhānābhyāṃ yadā saṃsṛṣṭaṃ tadanīṃ aiśvaryaviṣayapriyaṃ bhavati

Тянется – [имеет] страсть. [Тогда] возникают активности, связанные со страстью к господству и [наслаждению] объектами [чувств]; – таков смысл.
prītiḥ rāgaḥ, aiśvaryaviṣayarāgayuktā vṛttayo bhavantītyārthaḥ ॥



Комментарий Вьясы


1.2.4. [Сознание], пропитанное тамасом, становится подверженным неправедности, незнанию, страсти и бессилию.

1.2.4. tad eva tamasā anuviddham adharmājñānāvairāgyānaiśvaryopagaṁ bhavati |


Комментарий Ади Шанкары


[Комментарий к] “[Сознание], пропитанное тамасом…”
tattamasānuviddhaṃ

Когда сознание, чьей сущностью является ясность, пропитано тамасом при пояснении подчиненного ему раджаса, тогда возникают активности, обладающие четырьмя [свойствами], начиная с неправедности, которые зависят [от Пракрити].
tadeva prakhyāsvarūpaṃ cittaṃ yadā guṇabhūtarajaskenodbhūtena tamasānuviddha, tadānīmadharmādicatuṣṭayaviṣayā vṛttayaḥ kliṣṭā jāyante ॥



Комментарий Вьясы


1.2.5. [Сознание], у которого покров заблуждения уничтожен, освещающее все, будучи смешано лишь с раджасом, приобретает праведность, знание, бесстрастие и господство.

1.2.5 tad eva prakṣīṇamohāvaraṇaṁ sarvataḥ pradyotamānam anuviddhaṁ rajomātrayā dharmajñānavairāgyaiśvaryopagaṁ bhavati |


Комментарий Ади Шанкары


[Комментарий к] “[Сознание], у которого покров заблуждения уничтожен…”
tadeva prakṣīṇamohāvaraṇamiti ॥

Когда тамас уменьшен благодаря его устранению, тогда [сознание], освещающее все, как диск солнца после ухода дождевых туч, будучи смешано лишь с малой частью раджаса, приобретает праведность и т.д.
nyagbhūtatamaskaṃ tamaḥkṣayādeva jaladharāpagamādiva (pari) ravibimbaṃ sarvataḥ pradyotamānaṃ rajomātrayā rajoleśena anuviddhaṃ yadā tadā dharmādyupagataṃ ।

Тогда возникают активности, обладающие четырьмя [свойствами], начиная с праведности, избавляющие [сознание] от зависимости [от Пракрити].
dharmādicatuṣṭayaviṣayā vṛttayo’kliṣṭā bhavanti ॥



Комментарий Вьясы


1.2.6. [Сознание], свободное от малейшего загрязнения раджасом, утверждённое в своей [исконной] форме, входит в созерцание, [называемое] “облаком дхармы”, [где присутствует] лишь видение различия саттвы и Пуруши.

1.2.6. tad eva rajoleśamalāpetaṁ svarūpapratiṣṭhaṁ sattvapuruṣānyatākhyātimātraṁ dharmameghadhyānopagaṁ bhavati |


Комментарий Ади Шанкары


Когда [сознание] свободно от малейшего загрязнения раджасом, и утверждено в своей [исконной] форме, то есть пребывает в форме ясности путем самоотъединения, тогда возникает [созерцание, где присутствует] лишь видение различия саттвы и Пуруши.
yadā tadeva rajoleśamalāpetaṃ svarūpapratiṣṭhaṃ kevalena svena prakhyārūpeṇāvasthitaṃ, tadā sattvapuruṣānyatākhyātimātraṃ bhavati ।

Сознание – саттва, Пуруша – переживающий опыт. [В этом созерцании] видится, [то есть] осознается их различие. Слово “лишь” [употреблено], чтобы показать отсутствие зависимости [от Пракрити] и т.п.
sattvaṃ cittaṃ puruṣo bhoktā tayoranyatā viviktatā tatkhyātiḥ tadavagamaḥ, tanmātragrahaṇaṃ kleśādyabhāvapradarśanārtham‌ ।

[Сознание] входит в созерцание “Облако дхармы”, [то есть] сосредоточение, именуемое “Облаком дхармы”.
dharmameghadhyānopagaṃ bhavati dharmamegho nāma samādhiḥ ॥



Комментарий Вьясы


1.2.7. Практикующие созерцание называют его высшей медитацией.

1.2.7. tat paraṁ prasaṁkhyānam ity ācakṣate dhyāyinaḥ |


Комментарий Ади Шанкары


Йогины, практикующие созерцание, называют его [высшей] медитацией, [то есть] состоянием созерцания, [в котором присутствует] одно лишь видение сущности Пуруши благодаря устранению раджаса и тамаса силой медитации.
tadeva prasaṃkhyānabalādrajastamasī tiraskṛtya kevalena khyātyātmanā puruṣasvarūpamātradarśanena avasthānaṃ dhyānaṃ prasaṃkhyānamityācakṣate dhyāyino yoginaḥ॥



Комментарий Вьясы


1.2.8. Сознание как сила — неизменно, не переходит [от объекта к объекту], но объекты являются ему, чисто и бесконечно.

1.2.8. citiśaktir apariṇāminī apratisaṁkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca |


Комментарий Ади Шанкары


Объяснив таким образом активности [сознания], [Вьяса] говорится, начиная [со слов] “Сила сознания…”, чтобы показать [способ] их сдерживания.
evaṃ vṛttisvarūpe vyākhyate tannirodhapradarśanārthamāha – cittaśaktirityādi ॥

Сознание как сила [означает, что] сознание есть сила.
citireva śaktiḥ citiśaktiḥ ।

В то время как силы, начиная с жара, не являются самостоятельными силами, но могут возникнуть [лишь] в зависимости от источника силы, сознание в свою очередь есть самостоятельная сила, независимая от другого объекта.
yathā pacyādayaḥ śāktayaḥ śaktimadapekṣāprāpaṇīyajanmāno na svayośaktayaḥ ।
citiḥ punaḥ svayameva śaktiḥ, nārthāntaramapekṣate ।


Благодаря этому [сила сознания] пребывает вечно.
tenа nityāvasthitatvam‌ ।

Слово “сознание” обозначает только мыслящее. Тот факт, что оно имеет одно значение со словом “сила”, показывает обладание [мыслимыми] объектами у неизменного по форме сознания.
citiśābdasya cinmatrābhidhāyinaḥ śaktiśabdena sāmānādhikaraṇyaṃ avikṛtarūpāyā eva citerviṣayitvapradarśanārtham ॥

Именно поэтому [сознание как сила] неизменно.
yasmadevamato'pariṇāminī ।

Изменение — это проявление одних свойств посредством исчезновения иных свойств в сохраняющемся их носителе.
vyavasthite dharmiṇi dharmāntaratirobhavena dharmāntaraprādurbhavaḥ pariṇāmaḥ ।

Неизменное есть то, чей образ действия не изменить.
na pariṇamituṃ śīlamasyā ityapariṇāminī ।

Поэтому [сознание как сила] не переходит [от объекта к объекту], поскольку [такой] переход наблюдается только у изменчивых [вещей], вроде сознания в объектах и т.п.
ata eva apratisaṅkramā, pariṇāmina eva cittāderviṣayādau pratisaṅkramadarśanāt‌ ॥

Поэтому объекты являются [сознанию как силе], то есть его объекты являются [ему] внутренним инструментом [познания].
ata eva darśitaviṣayā darśito'ntaḥkaraṇena viṣayo'syā iti ।

Поэтому оно чисто.
tenaiva śuddhā ।

Поэтому оно бесконечно в пространстве и времени.
ata eva anantā deśataḥ kālataśca |

[В комментируемом отрывке] каждую предшествующую [характеристику] следует рассматривать как основание каждой последующей.
pūrvapūrvamuttarasyottarasya hetutvena draṣṭavyam‌ ।

Примерами отличающегося по свойствам [могут служить] сознание и органы чувств.
vaidharmyadṛṣṭāntaḥ cittamindriyāṇi ca ।



Комментарий Вьясы


1.2.9. Видение различия, состоящее из гуны саттвы, противоположно [сознанию как силе].

1.2.9. sattvaguṇātmikā ceyam ato viparītā vivekakhyātir iti |


Комментарий Ади Шанкары


[Комментарий к] “Состоящее из гуны саттвы”: то, чьей сущностью является гуна саттвы, [то есть] чья форма есть сияние, и есть состоящее из гуны саттвы; – таков смысл.
sattvaguṇātmikā sattvameva guṇaḥ sattvaguṇaḥ tasyevātmā svarūpamavabhāso yasyāḥ seyaṃ sattvaguṇātmikā avabhāsasvarūpetyarthaḥ ।

Или же [видение различия] называется состоящим из гуны саттвы, поскольку оно является активностью, не определенной [иными] активностями.
vṛttyaviśiṣṭavṛttitvādvā sattvaguṇātmiketyucyate ॥

Или же различие обусловливается самим различием, поэтому [видение различия называется] состоящим из гуны саттвы.
yadi vā khyātyā saṃbadhyate khyātiḥ sattvaguṇātmiketi ।

Поэтому видение различия, будучи противоположным сознанию как силе и его характеристикам, является изменчивым и т.д.
ataḥ citiśākteruktalakṣaṇāyā viparītā vilakṣaṇā vivekakhyātiḥ pariṇāmādimatī ॥



Комментарий Вьясы


1.2.10. Поэтому сознание, бесстрастное в отношении него, сдерживает даже это видение. В этом состоянии оно становится подверженным [только] склонностям. Это сосредоточение без семени. В нем оно не проникает сознанием что-либо, — [это и есть сосредоточение], не проникнутое сознанием.

1.2.10. atas tasyāṁ viraktaṁ cittaṁ tām api khyātiṁ niruṇaddhi tadavasthaṁ cittaṁ saṁskāropagaṁ bhavati sa nirbījaḥ samādhiḥ na tatra kiṁcit samprajñāyata iti asaṁprajñātaḥ |


Комментарий Ади Шанкары


[Видение различия] обладает качествами, начиная с изменчивости, и [поэтому находится] ниже высшего Пуруши, лишенного этих качеств.
Поэтому, увидев несовершенство его (ВР) сути, [сознание], ставшее бесстрастным в отношении него, сдерживает даже это видение Атмана.
yasmāt‌ purūṣādutkṛṣṭāt‌ pariṇāmādiguṇavirahitānnikṛṣtā pariṇāmādiguṇayuktā, ataḥ svarūpadoṣadarśanāt‌ tasyāṃ viraktaṃ aparaktaṃ tāmapi khyatiṃ ātmano niruṇaddhi

[Сознание] в этом состоянии, [то есть] в состоянии сдерживания, становится подверженным [только] склонностям, [то есть в нем] остаются только склонности.
tadavasthaṃ nirodhāvasthaṃ, saṃskāropagaṃ, saṃskāramātrāvaśeṣam‌ ।

Только порожденные активностями склонности остаются при сдерживании активности [сознания].
niruddhasuvṛttiṣu vṛttijanitāḥ saṃskārā evāvaśiṣyante ।

Сосредоточение, которое [присутствует] этом состоянии сдерживания, не имеет семени.
etasyāṃ nirodhabhūmau yaḥ samādhiḥ sa nirbījaḥ

Там отсутствует семя, [то есть] в нем уничтожены все семена, начиная с зависимости [от Пракрити].
nirgataṃ bījamatra kleśādibījaṃ sarvamutsannamasminniti ।

Поэтому [рассуждение], имевшее целью охарактеризовать сосредоточение, не проникнутое сознанием, подытоживает сутра: “Йога — сдерживание активностей сознания.”
tasmādasaṃpajñātasamādhilakṣaṇārthameva sūtramityupasaṃharati – sa yogaścittavṛttinirodha iti ॥2॥



Комментарий Вьясы


1.2.11. Йога как сдерживание роста активности сознания двухчастна.

1.2.11. dvividhaḥ sa yogaḥ cittavṛttinirodha iti ||

1.2.12. Каков в таком состоянии сознания Пуруша, являющийся познанием разума, из-за отсутствия у него объектов?

1.2.12. tadavasthe cetasi svaviṣayābhāvāt buddhibodhātmā puruṣaḥ kiṁsvabhāvaḥ iti ||


Комментарий Ади Шанкары


[В сутре] сказано: “Йога — сдерживание активностей ума”. При этом обретается понимание истинной сути Пуруши с опорой на [его качество быть] познающим. Если же кто-то думает, что при сдерживании активностей, существующих благодаря объектам, [происходит] сдерживание Пуруши, который познает объекты, то он должен считать бесполезным видение различия, которое является средством его отъединения.
yogaścittavṛttinirodha ityuktaṃ, tatra boddhṛtvenaiva puruṣasadbhāvādhigamaḥ, viṣayabhūtavṛttinirodhe ca viṣayiṇo'pi boddhuḥ puruṣasya nirodhaṃ kaścidāśaṅketāpi, tathā ca sati tatkaivalyaprāptyupāyasyāpi vivekakhyāteranarthakatvam manvīta ॥

[Тогда] бесполезным оказывается и наставление в йоге, нацеленное на это.
Поэтому желая показать то, что из-за сдерживания активностей не [происходит] сдерживания Пуруши, и делая очевидной плодотворность видения [различия], [Вьяса] говорит, начиная [со слов]: “[Каков] в таком состоянии сознания”.
yogānuśāsanasyāpi tadarthasya niṣphalatvaṃ pratipadyeta, tasmātpuruṣasya vṛttinirodhādanirodhaṃ darśīyitukāmaḥ khyāteścāpi phala sākṣātdarśayannāha – tadavasthe cetasītyādi

В таком состоянии [сознания, то есть] в состоянии сдерживания.
tadavasthe – nirodhāvasthe ।

Из-за отсутствия у него объектов, [то есть] по причине отсутствия активностей сознания как его объектов.
svaviṣayābhāvāt‌ – svaviṣayaś cittavṛttis tadabhāvāt‌ ।

Пуруша есть познание разума, потому что им познается изменяющийся в активностях разум.
buddhibodhātmā buddhiṃ vṛttirūpeṇa pariṇatāṃ budhyata iti buddherboddhā puruṣaḥ ।

Ибо познание и есть сущность Пуруши, нет другого познающего, нет другого познания.
tadbodhanameva hi puruṣasya svaṃ rūpaṃ, nānyo boddhā, nānyadbodhanam‌ ।

Если бы познающий был отличен от познания, то он оказался бы изменчивым.
boddhuśca bodhanādanyatve sati vikriyātmakatā syāt‌।

И поэтому он не был бы тем, кому являются объекты, [то есть сознанием как силой].
tataśca darśitaviṣayatvaṃ ca na syāt‌ ।

Таким образом у Пуруши происходит зависимость от другого инструмента.
tathā ca karaṇāntarāpekṣitvaṃ puruṣasya prasajyeta ।

Поэтому о [его] познании и бытии познающим говорится аналогично активностям [сознания].
tasmādbodhanaṃ boddhṛtvaṃ copacaritaṃ tadvṛttisārūpyeṇa ।

И [Патанджали] это будет сказано: “Наблюдатель есть лишь зрение”.
tathā ca vakṣyati – ‘draṣṭā dṛśimātraḥ [Y.S. 2.20]’ iti ॥

Поэтому [Вьяса] спрашивает, каков Пуруша, являющийся познанием разума, [то есть тот], сущность которого есть познание разума? Является ли [его форма в этом состоянии сознания] преходящей или же, если это его истинная сущность, то какова она или каким образом она [существует]?
tasmādāha buddhibodhanamevātmā svarūpaṃ yasya sa buddhibodhātmā puruṣaḥ kiṃsvabhāvaḥ kiṃ naśvarasvabhāvaḥ, sadbhāve vā kiṃsvabhāvaḥ, kathaṃ vā sadbhāva iti॥

Комментарий Вьясы


1.2.1. Поскольку отсутствует слово “всех”, [сосредоточение], проникнутое сознанием, также считается йогой.

1.2.1. sarvaśabdāgrahaṇāt samprajñāto 'pi yoga ity ākhyāyate |

1.2.2. Сознание [имеет] три гуны из-за склонности к ясности, активности или инертности.

1.2.2. cittaṁ hi prakhyāpravṛttisthitiśīlatvāt triguṇam |

1.2.3. Поскольку сознание как саттва в сущности есть ясность, когда [саттва] смешана с раджасом и тамасом, [сознание] тянется к господству и [наслаждению] объектами [чувств].

1.2.3. prakhyārūpaṁ hi cittasattvam rajastamobhyāṁ saṁsṛṣṭam aiśvaryaviṣayapriyaṁ bhavati |

1.2.4. [Сознание], пропитанное тамасом, становится подверженным неправедности, незнанию, страсти и бессилию.

1.2.4. tad eva tamasā anuviddham adharmājñānāvairāgyānaiśvaryopagaṁ bhavati |

1.2.5. [Сознание], у которого покров заблуждения уничтожен, освещающее все, будучи смешано лишь с раджасом, приобретает праведность, знание, бесстрастие и господство.

1.2.5 tad eva prakṣīṇamohāvaraṇaṁ sarvataḥ pradyotamānam anuviddhaṁ rajomātrayā dharmajñānavairāgyaiśvaryopagaṁ bhavati |

1.2.6. [Сознание], свободное от малейшего загрязнения раджасом, утверждённое в своей [исконной] форме, входит в созерцание, [называемое] “облаком дхармы”, [где присутствует] лишь видение различия саттвы и Пуруши.

1.2.6. tad eva rajoleśamalāpetaṁ svarūpapratiṣṭhaṁ sattvapuruṣānyatākhyātimātraṁ dharmameghadhyānopagaṁ bhavati |

1.2.7. Практикующие созерцание называют его высшей медитацией.

1.2.7. tat paraṁ prasaṁkhyānam ity ācakṣate dhyāyinaḥ |

1.2.8. Сознание как сила — неизменно, не переходит [от объекта к объекту], но объекты являются ему, чисто и бесконечно.

1.2.8. citiśaktir apariṇāminī apratisaṁkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca |

1.2.9. Видение различия, состоящее из гуны саттвы, противоположно [сознанию как силе].

1.2.9. sattvaguṇātmikā ceyam ato viparītā vivekakhyātir iti |

1.2.10. Поэтому сознание, бесстрастное в отношении него, сдерживает даже это видение. В этом состоянии оно становится подверженным [только] склонностям. Это сосредоточение без семени. В нем оно не проникает сознанием что-либо, — [это и есть сосредоточение], не проникнутое сознанием.

1.2.10. atas tasyāṁ viraktaṁ cittaṁ tām api khyātiṁ niruṇaddhi tadavasthaṁ cittaṁ saṁskāropagaṁ bhavati sa nirbījaḥ samādhiḥ na tatra kiṁcit samprajñāyata iti asaṁprajñātaḥ |

1.2.11. Йога как сдерживание роста активности сознания двухчастна.

1.2.11. dvividhaḥ sa yogaḥ cittavṛttinirodha iti ||

1.2.12. Каков в таком состоянии сознания Пуруша, являющийся познанием разума, из-за отсутствия у него объектов?

1.2.12. tadavasthe cetasi svaviṣayābhāvāt buddhibodhātmā puruṣaḥ kiṁsvabhāvaḥ iti ||

Комментарий Шри Шри Рави Шанкара


Йога — это контроль над видоизменениями ума, над активностями ума.

У меня есть несколько активностей, а йога — это иметь контроль над активностями и склонностями ума. Иметь контроль над видоизменениями ума.

И что тогда происходит, когда вы это делаете? Вы укореняетесь в видящем, в наблюдателе.

Авторы перевода: 1.2. Йога – сдерживание активностей сознания

  • 0

1.1. Наставление в йоге

1.1. Сейчас наставление в йоге.


atha yogānuśāsanam ॥1॥
atha yoga-anuśāsanam (TP)


atha — здесь, сейчас, итак
yoga [√yuj (соединять) + ^a] — единение, соединение
anuśāsanam (n.N.sg.) /anuśāsana/ — [anu + √śø̄s/śās (упорядочивать) + ^ana] — наставление, последовательный разбор

Показать перевод комментариев:

  • Комментарий Веда Вьясы и Ади Шанкары к Йога-сутрам Патанджали
    Вьяса и Ади Шанкара
  • Комментарий Веда Вьясы к Йога-сутрам Патанджали
    Веда Вьяса
  • Комментарий Шри Шри Рави Шанкара к Йога-сутрам Патанджали
    Шри Шри Рави Шанкар

Комментарий Вьясы


1.1.1. “Сейчас” – это указание на предмет [сочинения].

1.1.1. atha iti ayam adhikārārthaḥ ||

1.1.2. “Наставление в йоге” – следует понимать как науку, специально посвященную [этому методу].

1.1.2. yogānuśāsanaṁ śāstram adhikṛtaṁ veditavyam ||


Комментарий Ади Шанкары


В ком нет ни деяний, ни плодов, [но] из кого они возникли, кто не подвержен какой-либо зависимости [от Пракрити],
Кто не может быть ухвачен оком времени, уносящим [все], тому Владыке миров, противнику Каитабхи – [Вишну] я совершаю поклон.
yasminna staḥ karmavipākau yata āstāṃ kleśā yasmai nālamalaṅ dhyā nikhilānām |
nāvacchinnaḥ kāladṛśā yaḥ kalayantyā lokeśastaṃ kaiṭabhaśatru praṇamāmi ||


Кто ведает всем [и обладает] силой всех сверхспособностей, лишен изъяна и сохраняет плоды деяний,
Владыке, [являющемуся] причиной возникновения, смерти и поддержания всего, следует совершить поклон, этому учителю учителей.
yaḥ sarvavit sarvavibhūtiśaktiḥ vihīnadoṣopahitakriyāphalaḥ |
viśvodbhavāntasthitiheturīśo namo'stu tasmai gurave gurorapi ||


Начинается развернутый [комментарий] к науке йоги Патанджали и комментарию к сутрам, начинающимся с “Сейчас”.
athetyādipātañjalayogaśāstra [sūtrabhāṣya] vivaraṇam ārabhyate ।

Человеческой деятельностью и бездействием не [могут быть] обретены неназванные цель и связь [средств с целью]. Поэтому сначала проясняются, [согласно] замыслу автора сутр, цель и связь [средств с целью], которые станут причиной деятельности человека.
tatrānākhyātasambandhaprayojanaṃ na puruṣapravṛttinivṛttibhyāṃ paryāpnotīti, sūtrakārābhiprete puruṣapravṛttinimittabhūte sambandhaprayojane pūraṃ prakaṭīkriyete ॥

Здесь такая цель объясняется посредством примера четырех разделов в науке о лечении.
tatra prayojanaṃ tāvat cikitsāśāstre taccaturvyūhatvapradarśanadvāreṇa vyākhyātam‌ ।

Наука о лечении [содержит] четыре раздела, а именно: болезнь, причина болезни, здоровье, лекарство.
tad yathā cikitsāśāstram caturvyūhaṃ, rogaḥ, rogahetuḥ, ārogyaṃ, bhaiṣajyam‌ iti ।

И она имеет своей целью объяснение предметов четырех разделов посредством дисциплины, [включающей] предписания и запреты.
vidhipratiṣedhaniyamadvareṇa [ca tat‌] caturvyūhaviṣayavyākhyānaparam‌ ।

Таким же образом и [в “Йога-сутрах”]: “Для обладающего различением все есть несчастье из-за противоречия в активностях гун вместе со страданиями, причиняемыми изменчивостью, враждебностью и склонностями” – начиная с этого, демонстрируется четырехчастность науки.
evam ihāpi pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhair guṇavṛttivirodhācca duḥkham eva sarva
vivekinaḥ [YS 2.15], ityārabhya caturvyūhatvaṃ śāstrasya pradarśitam‌ ।


Таким образом, может быть устранена сансара, полная страданий.
tad yathā duḥkhapracuraḥ saṃsāro heyaḥ ।

Ее причина – соединение видящего и видимого, которое вызвано неведением.
tasyāvidyānimitto draṣṭṛdṛśyasaṃyogo hetuḥ ।

Способ избавления [от нее] – непрерывное видение различия.
vivekakhyātir aviplavā hānopāyaḥ ।

Неведение устраняется истиной, [обретенной] при видении различия; избавление [от сансары] – беспрепятственное прекращение соединения видящего и видимого при устранении [неведения]; это и есть отъединение.
vivekakhyātau ca satyām avidyānivṛttiḥ, tannivṛttāv ātyantiko draṣṭṛdṛśyasaṃyogoparamo hānam‌, tad eva kaivalyam iti ।

Цель же этих [сутр] – отъединение, поскольку отъединение [здесь] связывается с состоянием здоровья.
ārogyasthānīyakaivalyaprayuktatvād asya tad eva kaivalyaṃ prayojanam‌ ॥

[Оппонент:] Не стоит оглашения то, от чего следует избавиться, и его причина, поскольку это бесполезно.
nanu ca heyataddhetū na prastotavye, niṣprayojanatvāt‌ ।

Наука [йоги] нацелена на избавление [от сансары], поэтому следует говорить о видении различия, являющемся способом [достичь] этого.
hānaprayuktaṃ hi śāstraṃ, tadupāyabhūtā vivekakhyātir eva vaktavyā ।

Ведь тому, в чью стопу впился шип, не следует заниматься [размышлением] о страдании и его причине, бросив [попытки] избавиться от него.
na hi kaṇṭakaviddhacaraṇatalasya tadapanayanaṃ muktvā duḥkhataddhet‌ū codyete ।

[Шанкара:] Это не так, потому что способ избавления зависит от [страдания], от которого необходимо избавиться, и его причины.
naitad evaṃ heyatatkāraṇāpekṣatvād dhānopāyasya ।

Пока не прояснено это колесо сансары, устраняемое этим способом, и соединение видящего и видимого, вызванное неведением, как его причина, до тех пор невозможно прояснить видение различия, являющееся противоположностью неведения.
yāvad idam anenopāyena hātavyaṃ saṃsāracakram‌ asya cāvidyānimitto draṣṭṛdṛśyasaṃyogo hetuḥ iti nākhyāyate, tāvan nāvidyāpratipakṣabhūtā vivekakhyātir ākhyātuṃ śakyate ।

Поскольку претерпевающий [страдание], от которого необходимо избавиться, и его причину, прибегает к способу избавиться [от него], будучи подобным больному, прибегающему к помощи лекарств.
heyataddhetumato hanopāyārthino rogiṇo bhaiṣajyārthitvadarśanāt‌ ।

Ведь наука о лечении не преподается вне связи с болезнью и причиной болезни.
na hi rogaṃ rogahetuṃ cānapekṣya cikitsāśāstram upadiśyate ॥

Связь [средства с целью такова]: достигаемый плод – избавление [от страданий] благодаря видению различия; видение различия – средство избавления; цель и средство взаимоограничены, и нет иного [средства], связанного [с этой целью].
sambandho'pi vivekakhyater hānam eva phalaṃ sādhyaṃ hānasyāpi vivekakhyātir eva sādhanam iti sādhyasādhanayor itaretaraniyama eva, nānyasaṃbandhaḥ ।
Таким же образом здоровье – плод [применения] лекарств, а лекарства – средство [обретения] здоровья; они взаимоограничены, так [установлено] наукой.
tad yathā bhaiṣajyasyārogyam eva phalam‌ ārogyasyāpi bhaiṣajyam eva sādhanam iti
itaretaraniyamaḥ, sa ca śāstrād iti. ।


Поэтому наставление в йоге [также имеет] цель и связь [средства с целью].
tasmāt‌ saṃbandhaprayojanaṃ yogānuśāsanam‌ ।

[Оппонент:] Однако, если цель – избавление и видения различия – способ [достичь] его, то следует сказать “Сейчас наставление в видении различия”.
nanu ca yadi hānaṃ prayojanaṃ tadupāyaśca vivekakhyātir iti, tatra vaktavyam‌ ‘atha vivekakhyātyanuśāsanam‌’ iti ।

Зачем [сказано] в сутре “Сейчас наставление в йоге”?
kimartham‌ atha yogānuśāsanam‌ iti sūtritam‌ |

[Шанкара:] Потому что йога – способ [достичь] этого [избавления].
tadupāyatvād yogasya ।

О способе же следует сказать.
upāya eva vaktavyaḥ syāt‌ ।

Ведь когда указывается цель, цель и способ [должны] соответствовать друг другу; о способе же следует сказать как о том, что связывает все части [практики воедино].
upeyopapradarśane hi upeyam upāyaṃ prati sākāṅkṣam evetyupāyaḥ sāṅgakalāpaḥ punar api vaktavyaḥ syāt‌ ।

Поэтому, когда [способ] указан, указано все.
tasmiṃś cābhihite sarvam abhihitam iti ।

[Оппонент:] Каким образом [йога] является способом [достижения] этого [избавления]?
kathaṃ tadupāyatvam |

[Шанкара:] Потому что автор сутр сказал: “Когда устранена нечистота от применения частей йоги, сияние знания [доходит] до усмотрения различия.” [YS 2.28.].
yata āha sūtrakāraḥ yogāṅgānuṣṭhānād aśudhikṣaye jñānadīptir ā vivekakhyateḥ' iti ।

“При опытности в [совпадении] без переживаний [наступает] внутренний покой.” [YS 1.47.] и “Мудрость там (в покое) [называется] несущей истину.” [YS 1.48.].
nirvicāravaiśāradye 'dhyātmaprasādaḥ ṛtaṃbharā tatra prajñā iti ca।

И комментатор также говорит: “[То сосредоточение], которое [присутствует] в однонаправленном сознании, высвечивает объект как он истинно есть” [VB 1.1.].
tathā bhāṣyakāro'pyāha yas tv ekāgre cetasi sadbhūtam arthaṃ pradyotayati iti ।

И видение различия – [это также] постижение объекта как он [истинно] есть.
bhūtārthāvagatiś ca vivekakhyātiḥ ।

Поэтому в начале сутр правильно [сказано] о наставлении в йоге как способе [достижения] этого [избавления].
tasmād yuktaṃ tadupāyayogānuśāsanam evādau sūtritam iti ॥

[Оппонент:] Вследствие практики частей йоги возникает видение различия, поэтому [здесь] следует сказать: “Сейчас наставление в частях йоги”.
nanu ca yogāṅgānuṣṭhānād vivekakhyātiḥ, tatra vaktavyaṃ “atha yogāṅgānuśāsanam‌ iti

[Шанкара:] Нет, потому что [текст должен] начинаться с [установления] конечного результата.
na phalenopakramāt‌ ।

Поскольку йога [является] результатом практики частей йоги. Правильно начинать [текст] таким образом.
yogāṅgānuṣṭhānasya hi phalaṃ yoga iti tadupakramo yuktaḥ ॥

[Оппонент:] Если так, [то] следует начинать с избавления.
yadyevaṃ hānenopakramyeta ।

[Шанкара:] Нет, поскольку именно оно [является] целью. Оно – лишь цель.
na tasyopeyatvāt‌ upeyameva hi tat‌ ।

Йога, в свою очередь, является и целью своих собственных частей, и средством видения различия и обретения [сверхспособностей], таких как становление самым малым и других. [Из них первое] более значимо.
yogaḥ punaḥ svāṅgānamupeyaśca, upāyaśca vivekakhyāteraṇimādiprāpteścetyabhyarhitataraḥ ।

Поскольку [видение различия] является и результатом, и средством [достижения] того [избавления].
phalatadupāyarūpatvāt ॥

И поскольку это соответствует смыслу следующей сутры.
uttarasūtrārthatvācca ।

Ведь не сказано “Теперь наставление в частях йоги”, но правильно сказано “Сдерживание роста активности сознания – йога” [YS 1.2].
na hi “atha yogāṅgānuśanam‌” ityukte “yogaścittavṛttinirodhaḥ” iti yuktaṃ vaktum‌ ।

Поскольку иначе сутра, начинающаяся со “Сдержанность, дисциплина…” [YS 2.29] должна быть прочитана [второй].
tadā hi yamaniyamādisūtramevapathitadhye syāt‌ ॥

Если [говорится], что здесь должно быть прочитано именно это [YS 2.29], то это не так, ведь видение различия является результатом йоги и средством избавления. И “Сдерживание роста активности сознания – йога” [YS 1.2] [говорится], чтобы показать у неё связь между результатом и избавлением.
atha tadeva paṭhitavyamiti cen na yogopeyāyā hānopāyabhūtāyā
vivekakhyāteḥ phalasya ca hānasya saṃbandhapradarśanārthatvāt “yogaścittavṛttinirodhaḥ” ityasya ॥


[Оппонент:] Как же эта [YS 1.2] показывает связь [между ними] в той мере, в какой она характеризует сосредоточения без семени?
sa kathaṃ punaretatsaṃbandhapradarśanārtham‌ yāvatā nirbījasamādhilakṣaṇābhidhānametat‌ ।

[Шанкара:] Это правда, сутра характеризует сосредоточение без семени, чтобы показать связь между избавлением и средством его [обрести].
satyamevaṃ tathāpi hānatadupāyasaṃbandhamavadyotayedeva sūtraṃ nirbījasamādhilakṣaṇatām āpadyate ।

Поскольку избавление [от сансары] есть ни что иное, как сосредоточение, характеризуемое сдерживанием.
na hi nirodhalakṣaṇāt‌ samādherarthāntaraṃ hānam‌ ।

Однако сосредоточение, характеризуемое сдерживанием, отличается [тем, что после него может] снова [возникнуть] активность. При избавлении же она прекращается полностью.
kiṃ tvetāvatā viśeṣaḥ nirodhalakṣaṇasamādhau punaḥ pravṛttiḥ, hāne tvātyantikī nivṛttiriti ।

Но в состоянии сосредоточения нет отличия от избавления.
samādhyavasthāyāṃ tu hānāviśeṣa eva ।

И тем самым сказано: “Тогда постановка наблюдателя в исконную форму [происходит]” [YS. 1.3].
tathā cāha — “tadā draṣṭuḥ svarūpe'vaśthānam‌” [iti] ।

“Отъединение — сила сознания, установившаяся в собственной форме” [YS. 4.34]. Поэтому [Патанджали] назвал отъединение состоянием пребывания в исконной форме.
"svarūpapratiṣṭhā ca citiśaktiḥ kaivalyam‌'' iti svarūpapratiṣṭhatvaṃ hi kaivalyamāha ।

И поэтому отъединение поясняется с помощью сосредоточения без семени, чтобы укрепить понимание смысла науки [йоги].
tataśca nirbijasamādhinā kaivalyameva śāstrārthapratyayadraḍhimne sākṣātkriyate ॥

Поэтому, когда некоторые говорят, что сосредоточение с семенем является средством достижения отъединения, это неверно.
tasmādyaducyate kaiścit‌ sabījasamādhiḥ kaivalyasādhanamiti — tanna ।

Что же тогда? Видение [различия становится] средством [избавления] путём устранения неведения.
kiṃ tarhi? khyātireva sādhanamavidyānivṛttidvāreṇa ।

Ибо связь [со страданиями] вызвана неведением.
avidyānimitto hi bandhaḥ ।

Поэтому хотя в сутре изложено наставление в йоге, оно также показывает связь видения с избавлением [от страданий] с помощью йоги, поскольку она имеет своей целью видение [различия]. [Поэтому] правильно будет сказать, что сутры должны быть начаты с “[Сейчас] наставление в йоге” [YS. 1.1], чтобы [установить] связь с последующими сутрами.
tasmādyadyapi yogānuśāsanaṃ sūtritam‌, tayāpi khyātyarthatvādyogasya taddvāreṇa
khyātihānasaṃbandhamapi darśyatīti, suṣṭhūcyate uttarasūtrasaṃbandhārthaṃ ca yogānuśāsanamiti sūtrayitavyamiti ॥


Хотя существует наставление в средствах для тех, кто стремится к плодам [йоги], желая их умножения, [наставление], являющееся средством достижения её плодов, [это] не её назначение. Назначение ее [состоит] в том, чтобы указывать на плоды всех активностей.
yadyapi phalārthināṃ tatphalasādhanaṃ pratyutpannākāṅkṣāṇāṃ sādhanopadeśo'pyasti | tathāpi na tatprayojanam, sarvasya phaloddeśena pravṛttestadeva prayojanamiti ॥

[Комментарий к]: “Наставление в йоге”.
yog‌ānuśānamiti ।

Ученик получает наставление посредством [предписания] определенных активностей, воздержаний и ограничений. В том же [смысле] говорится “наставление в йоге”, так как они схожи в той мере, что [они имеют] определенные цели, средства, их части и ограничения, подобно наставлениям ученику.
yathā śiṣyo'nuśiṣyate viśiṣṭapravṛttinivṛttiniyamadvareṇa, tathā viśiṣṭasādhyasādhanatadaṅganiyama-mātrasādṛśyād-antevāsyanuśāsanavad yogānuśāsanamityucyate ।

Наставление – это учение. [Этот] текст – наставление в йоге, потому что обучение йоге осуществляется им или в нём.
anuśiṣṭiranuśasanaṃ, yogo'nuśiṣyate'nenāsminniti vā yogānuśāsanaṃ śāstram ॥

[Слово] “сейчас” указывает на предмет.
athetyayamadhikārārthaḥ ।

Предмет – это начало, оглашение [предмета]. Таково его принятое значение, так как это удостоверяется традицией учёных [людей].
adhikāra ārambhaḥ prastāvaḥ, artho'bhidheyo'sya; śiṣṭasmṛtiprāmāṇyāt ।

[Оппонент:] Но ведь учёные [также] понимают слово “сейчас” в значении “непосредственно следующее”.
nanu cānantaryārthasyāthaśabdasya smaranti śiṣṭāḥ ।

И сказано: “Из употребления видно, что обычное значение [этого слова] – непосредственно следующее” [Śābara-bhāṣya Mīmāṃsā-sūtra 1.1.1].
tathā cāha — “vṛttādanantarasya prakriyārtho dṛṣṭaḥ”, iti ।

[Шанкара:] Нет, поскольку оно всегда имеет смысл “начало” и смысл “непосредственно следующее” подразумевается.
na — sarvatrārambhārthatvāt । ānantaryasya ca gamyamānatvāt‌ ।

Подобно тому, как если сказано “сын”, то подразумевается “отец”, но значение слова “сын” не “отец”, здесь мыслится именно “начало”, а “непосредственно следующее” выводится.
yathā putra ityukte pitā gamyate, na ca putraśabdasyārthaḥ pitā, tathehāpyārambha evābhirdhīyate, ānantaryaṃ tu pratīyate ॥

Поэтому сказано, что из употребления видно, что обычное значение [этого слова] – “непосредственно следующее”.
ata eva ca vṛttādanantarasya prakriyārtho dṛṣṭaḥ ityucyate ।

Если бы не было значения “непосредственно следующее”, то не [Шабара] не сказал бы, что из употребления [видно]: обычное значение – “непосредственно следующее”.
yadi cānantaryārtho'bhaviṣyattadā vṛttādānantarye'rthaṃ prakriyāyāḥ ityavadiṣyat‌ ।

“Непосредственно следующее” называют то, что возникает незамедлительно.
anantarasyeti cānantarabhāvina evābhidhānam‌ ॥

То же известно [из грамматики Патанджали]: “Некоторые неизменяемые [слова] преимущественно имеют значение падежа, другие – преимущественно действия.
api caivaṃ hi smṛtiḥ kiñcadavyayaṃ vibhaktyarthapradhānaṃ kiñcitkriyāpradhānam‌ ।

Слова типа “высоко”, “низко” и другие преимущественно имеют значение падежа, а “прочь”, “отдельно” – преимущественно действия” [Mahābhāṣya 1.1.37].
uccairnīcairitayādi vibhaktyarthapradhānam‌, hiruk‌ pṛthagityādi kriyāpradhānam iti ।

И не существует значений неизменяемых [слов] помимо этих.
na caitadvyatirekeṇāvyayānāmartho vidyate ।

Когда у слова “сейчас” значение “непосредственно следующее”, неверно слышать здесь падеж, поскольку преимущественное [значение] – состояние.
tatrāthaśabdasyānantaryārthatve sati vibhaktiśravaṇamayuktam‌, sattvapradhānatvāt‌ ।

Когда же [оно имеет] значение “начало действия”, возможно слышать [в нём] падеж, поскольку преимущественное [значение] не будет состоянием.
ārambhakriyārthatve tu na vibhaktiśravaṇamayuktam‌, asattvapradhānatvāditi ॥

Примечание переводчиков:
Слово “сейчас” (“atha”) может быть ответом на два вопроса. Когда? – Сейчас (местный падеж, “начало действия”). Как? – Сейчас (состояние, “непосредственно следующее”).


Поэтому слово “сейчас” оглашает [предмет], поэтому [Вьяса говорит] правильно, что “сейчас” указывает на предмет [сочинения].
tasmādathaśabdaḥ prastāvārtha eveti yuktamathetyadhikārārtha iti ।

Слово “iti” (тире) служит для прояснения сущности [стоящего перед ним слова].
svarūpāvadyotanārtha itiśabdaḥ ।

Так же, как говорится “корова –”.
yathā gaurityāheti ।

[Это] общеизвестное значение слова “сейчас” вспоминается, когда [оно употреблено] в начале [текста], что имеет целью сосредоточить разум ученика.
prasiddho'pyathaśabdārtho'dhikriyamāṇaviṣaye śiṣyabuddhisamādhānārthaṃ kīrtyate ।

Ибо этот обычай известен [еще] из Вед: “Я объясню тебе [это]. Ты же внимай тому, что я скажу” [BṛĀU 2.4.4].
siddho hyayaṃ nyāyaḥ śrutau “vyākhyāsyāmite vyācakṣāṇasya tu me nididhyāsasva” iti ॥



Комментарий Вьясы


1.1.3. Йога есть сосредоточение, и оно есть свойство сознания во всех [его] состояниях.

1.1.3. yogaḥ samādhiḥ sa ca sārvabhaumaścittasya dharmaḥ ||

1.1.4. Рассеянное, омраченное, разнонаправленное, однонаправленное и сдержанное — таковы состояния сознания.

1.1.4. kṣiptaṁ mūḍhaṁ vikṣiptaṁ ekāgraṁ niruddham iti cittabhūmayaḥ ||

1.1.5. Среди них сосредоточение в разнонаправленном сознании, подчинённое разнонаправленности, не считается элементом йоги.

1.1.5. tatra vikṣipte cetasi vikṣepopasarjanībhūtaḥ samādhir na yogapakṣe vartate ||


Комментарий Ади Шанкары


Чем же [является] йога, наставление в которой оглашено? – Йога есть сосредоточение.
kaḥ punaryogo yasyānuśāsanaṃ prastutamityāha yogaḥ samādhiriti ॥

Отбросив [значение] √yuj ‘соединять’ из-за понятия “сосредоточение”, оно [должно] пониматься как √yuj ‘сосредотачивать’.
samādhigrahaṇāt‌ “yujiryoge” iti nivartya, “yuja samādhau” ityayaṃ gṛhītaḥ |

Йога есть сосредотачивание.
yogaḥ samādhānam‌ |

[Оппонент:] Сутра объяснена полностью таким образом: “Йога есть сосредоточение”. Не видна связь с комментарием “Оно есть [свойство сознания] во всех [его] состояниях” и далее.
nanu ca “yogaḥ samādhiḥ” ityevam antena vyākhyate sūtre “sa ca sārvabhaumaḥ” ityādibhāṣyamasaṃbandhaṃ dṛśyate ।

[Шанкара:] Нет, это ошибочное [мнение].
naiṣa doṣaḥ ।

Когда здесь сказано “сосредоточение”, [что имеется в виду]? Ведь необходимо [указать], что сосредотачивается, а сосредотачиваемых множество. Атман ли сосредотачивается? Или тело? Или же органы чувств? — есть разные альтернативы. Поскольку сосредоточение требует определения, то кто [сосредотачивается]? И каково [его] определяющее свойство? На эти [естественно] возникающие вопросы [Вьяса] отвечает: “Оно есть свойство сознания во всех [его] состояниях”.
iha samādhirityukte, samādhīyamānāpekṣatvāt‌, samādhīyamānānāṃ ca bahūtvāt‌, kimātmā samādhīyate? kiṃ vā śarīram‌, āhosvidindriyāṇi, iti bahudhā vipratipatteḥ,
svaviśeṣaṇākāṅkṣatvācca samādheḥ, kasyāyam‌? kiṃviśeṣaṇakaḥ? ityanuṣakte praśne,
idamāha-sa ca sārvamaumaścittasya dharma iti ।


[То есть] свойство сознания, а не Атмана и т.д.
cittasya dharmo nātmādīnām‌ ।

И оно само сосредотачивается, так как оно независимо от иного сосредотачивающегося.
tacca cittaṃ svayameva samādhīyate samādhātrantaranirapekṣatvāt‌ ॥

Какие же есть состояния [сознания]? [Вьяса] говорит: “Рассеянное, омраченное и другие” – таковы состояния.
kāḥ punarbhūmaya ityata āha — kṣiptaṃ mūḍhamityādayo bhūmaya iti ।

Рассеянное – это пребывание в [активности] деятеля действий.
kṣiptamiti karmakartari niṣṭhā।

Как мешок, набитый [зерном, стоит] сам по себе, рассеянное [сознание] стойко, пока не связано со сферой нежелательного.
yathā minnaḥ kusūlaḥ svayameveti । kṣiptam aniṣṭaviṣayāsañjanena stimitam‌ ।

Омраченное – не способное различать.
mūḍhaṃ̱ nirvivekam‌ ।

Разнонаправленное – направленное на множество [вещей], [пребывающее в активности] деятеля действий.
vikṣiptaṃ nānākṣiptam‌ । karmakartaryeva ।

Из-за разнонаправленности [сознание] не способно к различающему [видению].
vivekākṣamaṃ ca vikṣiptatvādeva ।

Однонаправленное [сознание] – поток одинаковой сознательной деятельности.
ekāgraṃ tulyapratyayapravāham‌ ।

Сдержанное – сознание, свободное от сознательной деятельности.
niruddhamiti pratyayaśūnyaṃ cittam‌ ॥

[Оппонент:] Но ведь когда речь идет о свойствах состояний [сознания], с какой целью [само сознание] как носитель свойств определяются как “расеянное” и т.д.?
nanu ca bhūmiṣu dharmeṣu vivakṣiteṣu, kimarthaṃ kṣiptamityādinā dharmyucyate?

[Шанкара:] Нет, это неверный [вопрос], ибо свойство указывается с помощью носителя свойства.
naiṣa doṣaḥ, dharmiṇā dharma evopadiśyate ।

Потому что свойства принадлежат носителям свойств.
dharmāṇāṃ dharmiviṣayatvāt‌ ।

Подобно этому, если спросят: “Каков признак принадлежности к коровам?” – рогатая, горбатая, имеющая хвост с кисточкой. Свойство указывается с помощью носителя свойства.
yathā gotve kiṃ liṅgamiti pṛṣṭe, viṣāṇī kakudmān‌ prāntavāladhiriti dharmiṇā dharma evopadiśyate ।

Поэтому рассеянность и другие состояния сознания суть [его] свойства, — [таков] смысл.
tasmāt‌ kṣepādayaścittasya bhūmayo dharmā ityarthaḥ ॥

[Оппонент:] Но ведь если состояния суть свойства сознания, как и сосредоточение, каким же образом сосредоточение отличается от [перечисленных] состояний, [когда говорится] “[свойство сознания] во всех [его] состояниях”? [Оно является их] субстратом?
nanu ca bhūmīnāṃ cittadharmatve samādheśca, kathaṃ bhūmibhiḥ samādhirādhāratvena
viśeṣyate sārvabhauma iti?


[Шанкара:] Сосредоточение является общим [свойством], а состояния отличаются [друг от друга].
sāmānyabhūtatvāt‌ samādheḥ | bhūmīnāṃ ca viśeṣatvāt‌ |

Как пребывает рассеянное [состояние, так же] пребывает омрачённое, разнонаправленное и однонаправленное. Но [нечто] постоянное проходит сквозь рассеянное и другие состояния, – [это] общее.
yathā kṣiptaṃ tiṣṭhati, mūḍhaṃ tiṣṭhati, vikṣiptamekāgraṃ ceti, kṣiptādibhūmiṣu sthitiranuvartate sāmānyam‌ ।

Постоянное – сосредоточение.
sthitiśca samādhiḥ ।

Поэтому общее во всех состояниях является главенствующим.
tasmāt‌ sāmānyarūpaṃ sarvāsu bhūmiṣu prādhānyena vartata iti ।

Cуффикс “a” [в “sārvabhauma”] имеет значение господства, как и в “Земля вездесуща”. (господствует над всеми её жителями)
'sarvabhūmipṛthivī' ityaiśvaryārthīyo 'ṇpratyayaḥ ।

Как в “anuśatika” и других [словах этой группы (gaṇa) – Aṣṭādhyāyī 7.3.20.] обе основы [подвергаются] вриддхированию (anuśatika > ānuśātika).
anuśatikāditvādubhayapadavṛddhiḥ ॥

[Оппонент:] Некоторые называют “состояниями” внешние и внутренние объекты итоговой дисциплины.
anye punarbāhyādhyātmikān‌ saṃyamaviṣayān‌ bhūmaya ityācakṣate ।

[В комментарии] “[Среди них] сосредоточение в разнонаправленном сознании…” [это слово] употребляется в ином значении.
teṣāṃ ‘vikṣipte cetasi’ iti sāmānādhikaraṇyānupapattiḥ ।

Как же [Вьяса] противоречит собственным утверждениям?
svavacanavirodhaśca katham‌ ।

[Шанкара:] Рассеянное[состояние есть то, в котором] оно рассеивается. Омрачённое [состояние есть то, в котором] оно омрачается. Когда это [происходит], не может быть объекта для итоговой дисциплины.
kṣipyate'sminniti kṣiptam‌, muhyate'sminniti mūḍhaṃ, yad‌ā caivaṃ na tadā saṃyamaviṣayatā ।

Ведь в [итоговой дисциплине] невозможна рассеянность и т.д.
tatra kṣepādyasaṃbhavāt‌ ।

Итоговая дисциплина бывает в однонаправленном состоянии.
ekāgrāvasthāyāṃ hi samyamo bhavati ॥

К тому же, в отличие от него, у рассеянного [состояния] нет способности к сознательному пребыванию [на одном объекте], поскольку нет цели [сохранить] устойчивость и т.п.
kiṃ cānyat‌ kṣipeśca drauvyādyarthābhāvād adhikaraṇe niṣṭhāpratyayābhāvaḥ।

И в сдержанном сознании не может быть объекта для итоговой дисциплины, так как в нем невозможна итоговая дисциплина в силу отсутствия активности.
kiṃ ca niruddhe cetasi saṃyamasyāpi tatrābhāvāt‌ vṛttiśūnyatvāt‌ saṃyamaviṣayābhāvaḥ ।

Ведь в сдержанном [состоянии] сознание не сдерживается на определенном объекте.
na hi nirodhe viṣayaviśeṣe cittaṃ nirudhyate |

Ибо оно избавляется от субъекта.
tadā hi viṣayitvānnivartate |

И [здесь] не происходит перечисления [объектов итоговой дисциплины]. Ведь пять [состояний], начиная с рассеянного, не суть её объекты, поскольку таковых бесчисленное множество.
parigaṇanānupapattiśca । na hi kṣiptādayaḥ pañcaiva saṃyamasya viṣayāḥ । teṣām ānantyāt‌ ॥

[Оппонент:] Некоторые полагают йогу иначе. Они говорят: “От соприкосновения органов чувств и ума с объектами [возникает] счастье и несчастье. Когда этого не происходит и ум пребывает в Атмане, нет счастья и несчастья у воплощенного. Йога – это связь, зависящая от контроля жизненного дыхания и ума”.
nanu cānyathā yogaṃ kecidicchanti । tathā cāhuḥ «indriyamano'rthasannikarṣāt‌ sukhaduḥkhe, tadanārambha ātmasthe manasi, saśarīrasya sukhaduḥābhāvaḥ prāṇamanovinigrahāpekṣaḥ saṃyogo yoga iti» ।

Эту точку зрения [мы сейчас] обсудим.
taditi prakṛtāpekṣam‌ ।

Причина счастья и страдания – соприкосновение органов чувств, ума и Атмана с объектами; если не возникает [соприкосновения], то не появляются [счастье и страдания].
yo'sau sukhaduḥkhayorātmendriyamano'rthasannikarṣo hetuḥ, tasyānārambhaḥ tadanutpattiḥ ।

Каким образом это происходит? Когда ум пребывает в Атмане, а не в органах чувств.
sa kathaṃ bhavati? ātmasthe manasi, nendriyasthe ।

У воплощенного, [то есть] у того, чье тело [еще] цело.
saśarīrasya aviśīrṇaśarīrasya ।

Тогда, в силу отсутствия причины, отсутствует и следствие. Таким образом, если не возникает соприкосновения [между Атманом, чувствами, умом и объектом], то отсутствуют также счастье и страдание. В этом состоянии происходит соединение ума с всепроникающим Атманом — это особое соединение, зависящее от обуздания жизненного дыхания и ума. [Оно называется] йогой.
tadā kāraṇābhāvāt‌ kāryābhāva iti, sannikarṣābhave ṣukhaduḥkhayorapyabhāvaḥ,
tasyāmavasthāyāṃ yo'sau vibhorātmano manaso saṃyogaḥ sa prāṇamanovinigrahāpekṣaḥ
saṃyogaviśeṣo yoga iti ॥


[Шанкара:] Здесь говорится: «Когда ум пребывает в Атмане» — это неверно, ибо ум всегда пребывает в Атмане.
atrocyate – ātmasthe manasītyayuktam‌, sarvadā ātmasthatvānmanasaḥ ।

Если пребывание в Атмане зависит от прекращения соприкосновения с чувствами и т.д., то достаточно [сказать]: “Когда [соприкосновения органов чувств и ума с объектами] не происходит,” – и нет смысла [добавлять]: «Когда ум пребывает в Атмане».
indriyādisannikaparṣānārambhāpekṣayā ātmasthe iti cet‌, tadanārambha ityeva
siddhatvādātmasthe manasītyanarthakaṃ syāt‌ ॥


Более того, [в этом случае] даже у освобожденного идет практика йоги, поскольку отсутствует соприкосновение органов чувств и ум пребывает в Атмане.
kiṃ cānyat‌ – muktasyāpi manasa ātmasthatvādindriyasannikarṣābhāvācca
yogaḥ prāpnoti ।


Ведь ум вечен и способен проникнуть всюду, поэтому он всегда пребывает в Атмане.
tasyāpi hi sarvagatatvāt‌ manasaśca nityatvāt‌ sarvadātmasthatvameva ॥

Более того, неверно [говорить] “пребывает в Атмане”, так как у Атмана нет места.
kiṃ ca – ātmanaḥ pradeśābhāvādātmastha ityayuktam‌ ।

И даже соединение с метафорическим местом Атмана не может быть причиной соединения (йоги) с Высшим.
na cāpyupacaritātmapradeśasaṃyogaḥ paramārthasya yogasya hetuḥ syāt‌ ।

Ведь метафорическое ложно.
upacaritasya mithyātvāt‌ ॥

Более того, излишне [говорить] о схватывании органами чувств, так как признано, что ум может не соприкасаться с объектами.
kiṃ cānyat‌ mano'rthasannikarṣābhāva ityeva siddheḥ indriyagrahaṇam anarthakaṃ
syāt‌ ।


[Оппонент:] Ограничение неверно, если говорится об отсутствии [соприкосновения] без упоминания [органов чувств], так как соприкосновение ума с объектами невозможно без органов чувств.
athendriyairvinā mano'rthasannikarṣābhāvāt tadanārambha iti prāptyabhāve
pratiṣedho na yukta iti cet‌ ।


[Шанкара:] Это неверно. Без органов чувств ум не соприкасается с объектами. Поэтому, ограничивая соприкосновение, следует подразумевать достижимость объектов с помощью органов чувств.
naitadevam‌, vinendriyairmano'rthasannikarṣā
nāstītyarthāt sannikarṣapratiṣedhaṃ kurvatā viṣayaprāptirindriyadvārā pratipāditā syāt‌ ॥


Более того, известно, все живые существа переживают опыт счастья и страдания из-за соприкосновения органов чувств, ума и объектов. И поскольку связь с Атманом вечна, достаточно [назвать] йогой отсутствием счастья и страдания. Остаток определения излишний.
kiṃ cānyat‌ sarvaprāṇabhājāmindriyamano'rthasannikarṣāt‌ sukhaduḥkhapratilambhasya prasiddhatvād ātmanaḥ sambandhasya ca nityatvāt‌ sukhaduḥkhābhāvo yoga ityeva
siddheḥ, tatra sūtraśeṣo'narthakaḥ syāt‌ ॥


[Оппонент:] Если [йога определяется как] отсутствие счастья и страдания без понятия о соприкосновении органов чувств, ума и объектов, то даже освобожденному присуща йога из-за отсутствия [у него] счастья и страдания. Для опровержения этого и дается последующее утверждение в сутре.
athāpi syādindriyamano'rthasannikarṣagrahaṇād ṛte sukhaduḥkhābhāva ityetāvati sati muktasyāpi sukhaduḥkhābhāvādyogitvaprasaṅga iti tannivṛttyartha sūtraśeṣagrahaṇamiti |

[Шанкара:] Это неверно. Поскольку освобожденный [никогда] не обретал счастья или страдания, а обосновано [лишь] отрицание того, что было прежде приобретено, йога – отсутствие счастья и страдания у того, кто [когда-либо] обретал счастье или страдание. Поэтому остаток определения не следует учитывать.
tacca na, muktasya ṣukhaduḥkhaprāptyabhavāt‌, prāptipūrvapratiṣedhasya nyāyyatvāt‌, yasya sukhaduḥkhaprāptiḥ, tadviṣayaḥ sukhaduḥkhābhāva eva yoga iti sūtraśeṣapratyākhyānaṃ yujyate॥

Более того, если же оставить [в определении] понятие воплощенного, то нет необходимости исключать [случай] освобожденного [из определения], поскольку [это] бесполезно.
kiṃ cānyat‌ upatte'pi saśarīragrahaṇe muktādvinivṛttirna śakyate kartum‌, niṣprayojanatvāt‌ ।

Если йога – отсутствие счастья и страдания, то даже наличное тело [освобожденного] бесполезно [учитывать в определении] из-за того, что оно не является средством [достижения той или иной] цели.
sukhaduḥkhābhāvaścedyogaḥ, vidyamānamapi śarīraṃ kāryākaraṇādanarthakaṃ syāt‌ ।

Без обращения к целям не будет разницы между освобожденным и неосвобожденным.
kāryānapekṣāyāṃ hi muktāmuktayoraviśeṣa eva ॥

Примечание переводчиков:
Человек в сансаре считает себя деятелем (kartṛ) действий. При этом он соотносит с собой другие обстоятельства (kāraka) действий (kriyā), в том числе и средство действия (karaṇa), которое в данном случае является телом (śarīra).

Ср. Сурешвара Naiṣkarmyasiddhi 1.65:
Невозможно обрести знание [Брахмана], не устраняя незнания, [поэтому] деяние неспособно соприкоснуться со знанием, уничтожающим всю совокупность обстоятельств действия (kāraka).
ajñānam anirākurvaj jñānam eva na sidhyati |
vipanna-kāraka-grāmaṃ jñānaṃ karma na ḍhaukate ||



Более того, [мнение о том, что йога] зависит от контроля жизненного дыхания и ума, также несостоятельно.
kiṃ cānyat‌ prāṇamanovinigrahāpekṣa ityapi na ghaṭate ।

Поскольку усилия по удержанию связаны с Атманом, [оно возможно] даже при отсутствии деятельности ума, но не получится контролировать жизненное дыхание и ум без соединения с органами чувств.
vidhārakasya prayatnasyātmasamavetatvād avidyamāne'pi manasaḥ kriyāvattve indriyeṇāsaṃyujya prāṇamanonigrahau na kartuṃ paryāpyate ।

А при соединении ума с органами чувств неверно [говорить]: “Когда [соприкосновения органов чувств и ума с объектами] не происходит”.
indriyasaṃyoge ca manasaḥ, tadanārambha ityayuktam‌ ।

И из-за занятости ума контролем дыхания, [соприкосновение] необходимо.
manasaśca prāṇanigrahe vyāpṛtatvādanārambhānupapattiḥ ॥

При отсутствии соприкосновения жизненных ветров с органами чувств, жизненное дыхание не [находится] под контролем.
na cāsati indriyavāyusannikarṣe prāṇanigrahaḥ ।

Нет йоги при отсутствии контроля жизненного дыхания, поскольку контроль жизненного дыхания обусловлен связью [органов чувств] с деятельностью ума посредством усилия по удержанию, которое пребывает в Атмане.
na cānigṛhīte praṇe yogaḥ, ātmasthavidhārakaprayatnadvārā manogatakriyāsaṃbandhahetutvāt‌ praṇanigrahasya |

[Оппонент:] Однако [вечное] сосредоточение следует считать йогой.
athāpi syādyogaḥ samādhiriti।

[Шанкара:] Это не так, потому что в вечном сосредоточении Атман [пребывает] в недеянии.
tacca na, niṣkriyātvādātmano nityasamādhānameva ।

Было сказано, что сосредоточение – нечто постоянное [во всех состояниях сознания].
sthitiśca samādhirityucyate ।

Поэтому [Вьяса] правильно говорит: “[Сосредоточение] есть свойство сознания во всех [его] состояниях”.
tasmādyuktamabhidhīyate sa ca sārvabaumaścittasya dharmaḥ iti ॥

[Оппонент:] Если это так и “йога есть сосредоточение, и оно есть свойство сознания во всех [его] состояниях”, то она достигается без усилий любым человеком из-за того, что [сосредоточение] присуще рассеянному и другим [состояниям сознания].
yadyevaṃ samādhiścedyogaḥ, sa ca sarvabhaumaścittadharmaḥ, sa ca sarvajanānāmayatnasiddhaḥ, kṣiptādyanugatatvāt‌ ।

В этом случае и средства [йоги] (и ее характеристика) бесполезны, поскольку [контроль] вдоха, выдоха и т.д. достигнуты без усилия, и наставление в йоге также бесполезно, поскольку получено [с рождения].
tathā ca sati, yathaiva śvāsapraśvāsādīnāṃ prayatnādṛte siddhatvāt tatkaraṇam (tallakṣaṇam) anarthakam‌, evaṃ yogānuśāsanamapyanarthakaṃ prāptamiti ।

[Шанкара:] Поэтому [Вьяса] и говорит: “Среди них сосредоточение в разнонаправленном сознании, подчинённое разнонаправленности, не считается элементом йоги”.
ata āha tatra vikṣipte (anavikṣipte) cetasi vikṣepopasarjanībhūtaḥ samādhirna yogapakṣe vartata iti ॥

Поскольку не считается элементом йоги то, чему сопутствует рассеянность, [омраченность и разнонаправленность].
kṣiptādyanugatasya yogapakṣe'nabhipretatvāt‌ ।

Ведь сосредоточение, которому сопутствует рассеянность и т.д., не способно увидеть истинно сущее и т.п., поскольку [в нем] главенствует рассеянность и т.д.
na hi kṣepādyanugataḥ samādhirbhūtārthāvadyotanādikṣamaḥ, kṣepādipradhānatvāt‌ ।

Посредством исключения [из йоги] разнонаправленности исключаются и рассеянность, и омраченность по принципу: при победе над главным противником [побежденными оказываются и более слабые].
vikṣepaniṣedhenaiva hi pradhānamallanibarhaṇanyāyena kṣipatamūḍhayorapi niṣedhaḥ kṛtaḥ ।

И главенство сосредоточения при разнонаправленности [обусловлено] соответствием предмету.
pradhānatā ca vikṣepasamādheradhikārayogyatvāt‌ ।

Ведь разнонаправленное сознание может быть приведено к искомому объекту [сосредоточения] из-за [его] непостоянства.
vikṣepasthaṃ hi cittamapakṣapātādiṣṭaṃ viṣayamupanetuṃ śakyate ।

Рассеянное же [сознание] не может быть приведено [к объекту сосредоточения] из-за неспособности зафиксироваться [на нем] и т.п., а омраченное – из-за отсутствия [у него] желаемых объектов.
na hi viṣayāsañjanādinā kṣiptam iṣṭaviṣayaviyogādinā vā mūḍhamanyathopanetuṃ pāryate ॥

[Комментарий к] “[не считается] элементом йоги”.
yogapakṣa iti ॥

Элементом [йоги] называется [то, что является] средством достижения цели, хотя [во всех состояниях сознания] присутствует сосредоточенность.
samādhitve satyapi kāryakaraṇāt‌ pakṣa ityucyate ।

Подобно этому, хотя идущий в каждый момент времени статичен, [ходьба] не называется статичностью из-за [того, что статичность не является] средством достижения цели.
yathā gacchataḥ pratipadaṃ vidyamānāpi sthitiḥ sthitikāryākaraṇānna sthitirityucyate ।

[Вьяса говорит о] подчинении разнонаправленности c целью [показать то, как] сосредоточение проявляется в разнонаправленном [сознании].
vikṣepopasarjanībhūtatvaṃ vikṣepasthaikasamadhivyaktyabhiprāyeṇa ।

Но в целом [сосредоточение называется свойством сознания] во всех [его] состояниях, одинаково осуществляясь в них.
sārvabhauma iti tu prādhānyaṃ, sāmānyena sarvabhūmiṣu vṛtteḥ ॥



Комментарий Вьясы


1.1.6. То [сосредоточение] в однонаправленном сознании, которое высвечивает истинно сущее, устраняет зависимость [от Пракрити], ослабляет оковы плодов деяний и приближает к сдерживанию [ума], называется [сосредоточением], проникнутым сознанием, и считается йогой.

1.1.6 yastvekāgre cetasi sa bhūtam arthaṁ pradyotayati kṣiṇoti ca kleśān karmabandhanāni ślathayati nirodham āmukhīkaroti sa samprajñāto yoga ity ākhyāyate ||

1.1.7. И ему сопутствуют: рассудочность, размышление, блаженство и самоосознание, — после мы разъясним [это].

1.1.7 sa ca vitarkānugato vicārānugata ānandānugato 'smitānugata iti upariṣṭāt pravedayiṣyāmaḥ ||


Комментарий Ади Шанкары


[Оппонент:] Если подчиненность [сосредоточения чему-то] является причиной исключения из [числа] элементов [йоги как] сосредоточения, то даже однонаправленное исключается из элементов йоги, [потому что] в нем есть подчиненность однонаправленности.
yadyupasarjanībhāvaḥ samādhipakṣāvṛttau kāraṇam‌ ihāpyekāgre ekāgratopasarjanatvaṃ syāt‌ tataśca yogapakṣāvṛttiriti ced ।

Поэтому [Вьяса] говорит: “[То сосредоточение] в однонаправленном уме…”.
ata āha – yastvekāgra iti ।

[Шанкара:] В однонаправленности [сосредоточение] не подчинено состоянию [сознания].
naikāgratāyāṃ bhūmyupasarjanatvam‌ ।

[Оппонент:] Почему же?
kutaḥ? ।

[Шанкара:] Поскольку плоды деяний и зависимость [от Пракрити] лишаются силы.
kutaḥ? kleśakarmāprabalatvāt‌ ।

Когда плоды деяний и зависимость [от Пракрити] лишаются силы, не возникают разнонаправленность и т.д.
kleśakarmāprabalatve na hi vikṣepādīnāmudayaḥ ॥

Сосредоточение в состоянии однонаправленности высвечивает, то есть позволяет постичь, истинно сущее, как оно есть.
ekāgratābhūmo samādhiryaḥ sa bhūtam arthaṃ yathātmānaṃ pradyotayati avagamayati।

Знание вещей, [доступное] не йогу, имеет хотя бы толику неверного, – [так следует] понимать слово “истинно”.
ayogyarthajñānam ayathābhūtatvagandhitameveti bhūtagrahaṇam‌ ।

[Это сосредоточение] устраняет пятичастную зависимость [от Пракрити], начиная с неведения, то есть является причиной [ее] устранения.
kṣiṇoti kṣapayati pañcaparvaṇo'vidyādīn‌ kleśān‌

Оковы плодов деяний, то есть плоды деяний, которые являются оковами.
Эти оковы, начиная с рождения, возникают от деяний праведных, неправедных и смешанных. [Это сосредоточение их] ослабляет, расшатывает. Оно приближает к сдерживанию [ума].
karmabandhanāni, karmāṇyeva bandhanāni, dharmādharmavimiśrakarmajātāni janmādinibandhanāni, ślathayati, śithilīkaroti, nirodham āmukhīkaroti, abhimukhīkaroti ।

Учителями оно называется [сосредоточением], проникнутым сознанием.
sa samprajñāta ityākhyāyate ācaryaiḥ ॥

И ему сопутствуют рассудочность, размышление и далее по комментарию.
sa ca vitarkānugato vicārānugata ityādibhāṣyam‌ ।

Здесь правильнее охарактеризовать [сосредоточение], не проникнутое сознанием, поскольку оно более важно, чем понимание изложенной характеристики проникнутого сознанием, из-за того, что оно предшествует [первому]. Поэтому [Вьяса] говорит, что после мы разъясним [сосредоточение,] проникнутое сознанием.
samprajñātasya prāthamyāllakṣaṇābhidhāne prāptе abhyarhitatvādasamprajñātasyaiva lakṣaṇaṃ yuktamiha vaktumiti samprajñātamupariṣṭāt‌ pravedayiṣyāma itycyate ॥

И следовательно здесь следует охарактеризовать [сосредоточение], не проникнутое сознанием. Не зависящее даже от [сосредоточения], проникнутого сознанием, оно достигается с помощью двух практик: высшего бесстрастия и сознательной деятельности по остановке [сознания].
itaścāsamaprajñātasya lakṣaṇamihaiva vaktavyaṃ, samprajñātanirapekṣo'pyasamprajñātaḥ paravairāgyavirāmapratyayābhyāsābhyāṃ sidhyatītyetatpradarśanārtham‌ ।

Здесь при характеристике [сосредоточения], проникнутого сознанием, и после нее – характеристике [сосредоточения], не проникнутого сознанием, [кто-то] мог бы подумать, что способность к сосредоточению, не проникнутому сознанием, [обретается] только с помощью проникнутого сознанием. Поэтому [Вьяса] говорит “После мы разъясним [это]”.
iha samprajñātalakṣaṇābhidhane taduttarakāle cāsamprajñātalakṣaṇābhidhāne samprajñātāpekṣayaiva asamprajñātasamādhāvadhikāra ityāśaṅkā syāt‌, tasmādupariṣāt‌ pravedayiṣyāṃ ityāha ॥1॥



Комментарий Вьясы


1.1.8. А при сдерживании всех активностей [возникает] сосредоточение, не проникнутое сознанием.
Следующая сутра была изложена с целью его охарактеризовать.

1.1.8 sarvavṛttinirodhe tvasaṁprajñātaḥ samādhiḥ |
tasya lakṣaṇābhidhitsayedaṁ sūtraṁ pravavṛte ||



Комментарий Ади Шанкары


“А при сдерживании всех активностей [возникает] сосредоточение, не проникнутое сознанием” [VB 1.1.8].
sarvavṛttinirodhe tvasaṃprajñāta iti ।

Слово «а» является усилительной [частицей].
tuśabdo'vadhāraṇārthaḥ ।

Следующая сутра была изложена только с целью его охарактеризовать, такого рода сосредоточения, не проникнутого сознанием. [Поэтому далее] следует сказать: “Йога – сдерживание активностей сознания”.
tasya evaṃvidhasya samadherasaṃprajñātasyaiva kevalasya lakṣaṇābhidhitsayedaṃ sūtraṃ pravavṛte pravṛttaṃ “yogaścittavṛttinirodhaḥ” iti vaktavyam‌ ॥

Комментарий Вьясы


1.1.1. “Сейчас” – это указание на предмет [сочинения].

1.1.1. atha iti ayam adhikārārthaḥ ||

1.1.2. “Наставление в йоге” – следует понимать как науку, специально посвященную [этому методу].

1.1.2. yogānuśāsanaṁ śāstram adhikṛtaṁ veditavyam ||

1.1.3. Йога есть сосредоточение, и оно есть свойство сознания во всех [его] состояниях.

1.1.3. yogaḥ samādhiḥ sa ca sārvabhaumaścittasya dharmaḥ ||

1.1.4. Рассеянное, омраченное, разнонаправленное, однонаправленное и сдержанное — таковы состояния сознания.

1.1.4. kṣiptaṁ mūḍhaṁ vikṣiptaṁ ekāgraṁ niruddham iti cittabhūmayaḥ ||

1.1.5. Среди них сосредоточение в разнонаправленном сознании, подчинённое разнонаправленности, не считается элементом йоги.

1.1.5. tatra vikṣipte cetasi vikṣepopasarjanībhūtaḥ samādhir na yogapakṣe vartate ||

1.1.6. То [сосредоточение] в однонаправленном сознании, которое высвечивает истинно сущее, устраняет зависимость [от Пракрити], ослабляет оковы плодов деяний и приближает к сдерживанию [ума], называется [сосредоточением], проникнутым сознанием, и считается йогой.

1.1.6 yastvekāgre cetasi sa bhūtam arthaṁ pradyotayati kṣiṇoti ca kleśān karmabandhanāni ślathayati nirodham āmukhīkaroti sa samprajñāto yoga ity ākhyāyate ||

1.1.7. И ему сопутствуют: рассудочность, размышление, блаженство и самоосознание, — после мы разъясним [это].

1.1.7 sa ca vitarkānugato vicārānugata ānandānugato 'smitānugata iti upariṣṭāt pravedayiṣyāmaḥ ||

1.1.8. А при сдерживании всех активностей [возникает] сосредоточение, не проникнутое сознанием.
Следующая сутра была изложена с целью его охарактеризовать.

1.1.8 sarvavṛttinirodhe tvasaṁprajñātaḥ samādhiḥ |
tasya lakṣaṇābhidhitsayedaṁ sūtraṁ pravavṛte ||

Комментарий Шри Шри Рави Шанкара:


Вот наставление йоги, дисциплина йоги. Когда вы говорите, что сейчас будет дисциплина йоги, это значит, что вы уже к чему-то подготовились. То есть в вас уже есть какой-то уровень понимания и определенные знания. Только тогда может произойти йога.

И сейчас мы поговорим о дисциплине йоги.

Йога это контроль видоизменений ума — Вритти. Сейчас мы рассмотрим йогу.

Атха-шапта — сейчас. Это считается очень священным звуком «Сейчас». Когда вы щелкайте пальцем и говорите “сейчас”, что происходит? Вы вдруг становитесь бдительными и ум прямо здесь.

Присутствие ума создается мгновенно, когда ты говоришь “сейчас”. Чтобы ученик, что -то изучил, сначала нужно присутствие его ума. И это и есть очень священно. Для всего, что вы делаете или чтобы чему-то научиться, древние говорили “Начнем со священного шага”. А священный шаг — это напоминание себе о “сейчас”. Возвращение ума в настоящий момент. Сейчас. Сейчас!

Это так же подразумевает, что вы уже подготовлены. Определенная подготовка уже проведена. Вы готовы изучать, обучаться и в вас есть какое-то намерение, чтобы двигаться на этом пути, интерес к этому и у вас есть правильный учитель.

Склонность, правильное время и правильный учитель. Тогда вы можете сказать — сейчас начнем.

Давайте сейчас поговорим о дисциплине йоги. Шасана — означает правило. Ану-шасана означает — самодисциплина. Йога не дается вам извне, не накладывается на вас извне. Это дисциплина, которую вы берете сами на себя.

Авторы перевода: 1.1. Наставление в йоге

  • 0

Комментарий Бходжараджи к Йога сутрам Патанджали

Санскритское издание «Раджамартанды», или «Бходжавритти», Бходжараджи.
Комментарий к йога-сутрам Патанджали, написанный царём Бходжей, правившим в XI веке.
Материал был перепечатан Сурьянсу Рэем с традиционной старинной рукописи.

Комментарий Бходжараджи к Йога сутрам Патанджали



samādhipādaḥ || 1 ||

anena sūtreṇa śāstrasya sambandhābhidheyaprayojanānyākhyāyante | athaśabdo'dhikāradyotako maṅgalārthakaśca | yogo yuktiḥ samādhānam | yuja samādhau [(dhā0 pā0 4|67)]| anuśiṣyate vyākhyāyate lakṣaṇabhedopāyaphalairyena tadanuśāsanam | yogasyānuśāsanaṃ yogānuśāsanam | tadā''śāstraparisamāpteradhikṛtaṃ boddhavyamityarthaḥ | tatra śāstrasya vyutpādyatayā yogaḥ sasādhanaḥ saphalo'bhidheyaḥ | tadvyutpādanaṃ ca phalam | vyutpāditasya yogasya kaivalyaṃ phalam | śāstrābhidheyayoḥ pratipādyapratipādakabhāvalakṣaṇaḥ sambandhaḥ | abhidheyasya tatphalasya ca kaivalyasya sādhyasādhanabhāvaḥ | etaduktaṃ bhavati — vyutpādyasya yogasya sādhanāni śāstreṇa pradarśyante | tatsādhanasiddho yogaḥ kaivalyākhyaṃ phalamutpādayati || 1 ||

tatra ko yoga ityāha —
cittasya nirmalasattvapariṇāmarūpasya yā vṛttayo'ṅgāṅgibhāvapariṇāmarūpāstāsāṃ nirodho bahirmukhatayā pariṇativicchedādantarmukhatayā pratilomapariṇāmena svakāraṇe layo yoga ityākhyāyate | sa ca nirodhaḥ sarvāsāṃ cittabhūmināṃ sarvaprāṇināṃ dharmaḥ kadācit kasyāñcidbhūmavāvirbhavati | tāśca kṣiptaṃ mūḍhaṃ vikṣiptam ekāgraṃ niruddhamiti cittasya bhūmayaścittasyāvasthāviśeṣāḥ | tatra kṣiptaṃ rajasa udrekādasthiraṃ bahirmukhatayā sukhaduḥkhādiviṣayeṣu vikalpiteṣu vyavahiteṣu vā rajasā preritam | tacca sadaiva daityadānavādīnām | mūḍhaṃ tamasa udrekāt kṛtyākṛtyavibhāgamantareṇa krodhādibhirviruddhakṛtyeṣveva niyamitam | tacca sadaiva rakṣaḥpiśācādīnām | vikṣiptaṃ tu sattvodrekādvaiśiṣṭyena parihṛtya duḥkhasādhanaṃ sukhasādhaneṣveva śabdādiṣu pravṛttam | tacca sadaiva devānām | etaduktaṃ bhavati — rajasā pravṛttirūpaṃ tamasā parāpakāraniyataṃ sattvena sukhamayaṃ cittaṃ bhavati | etāstisraścittāvasthāḥ samādhāvanupayoginyaḥ | ekāgraniruddharūpe dve ca sattvotkarṣādyathottaramavasthitattvāt samādhāvupayogaṃ bhajete | sattvādikramavyutkrame tvayamabhiprāyaḥ — dvayorapi rajastamasoratyantaheyatve'pyetadarthaṃ rajasaḥ prathamamupādānam | yāvanna pravṛttirdarśitā tāvannivṛttirna śakyate darśayitumiti dvayorvyatyayena pradarśanam | sattvasya tvetadarthaṃ paścāt pradarśanaṃ yat tasyotkarṣeṇottare dve bhūmī yogopayoginyāviti | anayordvayorekāgraniruddhayorbhūmyoryaścittasyaikāgratārūpaḥ pariṇāmaḥ sa yoga ityuktaṃ bhavati | ekāgre bahirvṛttinirodhaḥ | niruddhe ca sarvāsāṃ vṛttināṃ saṃskārāṇāṃ ca pravilaya ityanayoreva bhūmyoryogasya sambhavaḥ || 2 ||

idānīṃ sūtrakāraścittavṛttinirodhapadāni vyākhyātukāmaḥ prathamaṃ cittapadaṃ vyācaṣṭe —
draṣṭuḥ puruṣasya tasmin kāle svarūpe cinmātratāyāmavasthānaṃ sthitirbhavati | ayamarthaḥ — utpannavivekakhyāteścitsaṃkramābhāvāt kartṛtvābhimānanivṛttau procchannapariṇāmāyāṃ buddhāvātmanaḥ svarūpeṇāvasthānaṃ sthitirbhavati || 3 ||

vyutthānadaśāyāṃ tu tasya kiṃ rūpamityāha —
itaratra yogādanyasmin kāle vṛttayo yā vakṣyamāṇalakṣaṇāstābhiḥ sārūpyaṃ tadrūpatvam | ayamarthaḥ — yādṛśyo vṛttayaḥ sukhaduḥkhamohātmikāḥ prādurbhavanti tādṛgrūpa eva saṃvedyate vyavahartṛbhiḥ puruṣaḥ | tadevaṃ yasminnekāgratayā pariṇate citiśakteḥ svasmin rūpe pratiṣṭhānaṃ bhavati yasmiṃścendriyavṛttidvāreṇa viṣayākāreṇa pariṇate puruṣastadrūpākāra iva paribhāvyate | yathā jalataraṅgeṣu calatsu candraścalanniva pratibhāṣate taccittam || 4 ||

vṛttipadaṃ vyākhyātumāha —
vṛttayaścittapariṇāmaviśeṣāḥ | vṛttisamudāyalakṣaṇasyā'vayavino yā'vayavabhūtā vṛttayastadapekṣayā tayappratyayaḥ (aṣṭā0 5|2|42)| etaduktaṃ bhavati — pañca vṛttayaḥ kīdṛśyaḥ | kliṣṭā akliṣṭāḥ | kleśairvakṣyamāṇalakṣaṇairākrāntāḥ kliṣṭāḥ | tadviparītā akliṣṭāḥ || 5 ||

etā eva pañca vṛttayaḥ saṅkṣipya uddiśyante —
āsāṃ krameṇa lakṣaṇamāha — || 6 ||

atrātiprasiddhatvāt pramāṇānāṃ śāstrakāreṇa bhedanirūpaṇenaiva gatatvāllakṣaṇasya pṛthak lakṣaṇaṃ na kṛtam | pramāṇalakṣaṇantu — avisaṃvādi jñānaṃ pramāṇamiti | indriyadvāreṇa bāhyavastūparāgāccittasya tadviṣayasāmānyaviśeṣātmano'rthasya viśeṣāvadhāraṇapradhānā vṛttiḥ pratyakṣam | gṛhītasambandhālliṅgālliṅgini sāmānyādhyavasāyo'numānam | āptavacanamāgamaḥ || 7 ||

evaṃ pramāṇarūpāṃ vṛttiṃ vyākhyāya viparyayarūpāmāha —
atathābhūte'rthe tathotpadyamānaṃ jñānaṃ viparyayaḥ | yathā śuktikāyāṃ rajatajñānam | atadrūpapratiṣṭhamiti | tasyārthasya yadrūpaṃ tasmin rūpe na pratiṣṭhati tasyārthasya yat pāramārthikaṃ rūpaṃ na tat pratibhāsayatīti yāvat | saṃśayo'pyatadrūpapratiṣṭhitatvānmithyājñānam | yathā sthāṇurvā puruṣo veti || 8 ||

vikalpavṛttiṃ vyākhātumāha —
śabdajanitaṃ jñānaṃ śabdajñānaṃ | tadanupatituṃ śīlaṃ yasya saḥ śabdajñānānupātī | vastunastathātvamanapekṣamāṇo yo'dhyavasāyaḥ sa vikalpa ityucyate | yathā puruṣasya caitanyaṃ svarūpamiti | atra devadattasya kambala iti śabdajanite jñāne ṣaṣṭhyā yo'dhyavasito bhedastamihāvidyamānamapi samāropya pravartate'dhyavasāyaḥ | vastutastu caitanyameva puruṣaḥ || 9 ||

nidrāṃ vyākhyātumāha —
abhāvapratyaya ālambanaṃ yasyāḥ sā tathoktā | etaduktaṃ bhavati — yā santatamudriktatvāttamasaḥ samastaviṣayaparityāgena pravartate vṛttiḥ sā nidrā | tasyāśca sukhamahamasvāpsamiti smṛtidarśanāt smṛteścānubhavavyatirekeṇānupapattervṛttittvam || 10 ||

smṛtiṃ vyākhyātumāha —
pramāṇenānubhūtasya viṣayasya yo'yamasampramoṣaḥ saṃskāradvāreṇa buddhāvārohaḥ sā smṛtiḥ | tatra pramāṇaviparyayavikalpā jāgradavasthāḥ | tā eva tadanubhavabalāt prakṣīyamāṇāḥ svapnaḥ [pā0 pratyakṣāyamāṇāḥ svapnāḥ]| nidrā tvasaṃvedyamānaviṣayā | smṛtiśca pramāṇaviparyayavikalpanidrānimittaḥ || 11 ||

evaṃ vṛttīrvyākhyāya sopāyaṃ nirodhaṃ vyākhyātumāha —
abhyāsavairāgye vakṣyamāṇalakṣaṇe tābhyāṃ prakāśapravṛttiniyamarūpā yā vṛttayastāsāṃ nirodho bhavatītyuktaṃ bhavati | tāsāṃ vinivṛttabāhyābhiniveśānāmantarmukhatayā svakāraṇa eva citte śaktirūpatayā'vasthānam | tatra viṣayadoṣadarśanajena vairāgyeṇa tadvaimukhyamutpādyate | abhyāsena ca sukhajanakaṃ śāntapravāhapradarśanadvāreṇa dṛḍhasthairyamutpādyate | itthaṃ tābhyāṃ bhavati cittavṛttinirodhaḥ || 12 ||

abhyāsaṃ vyākhyātumāha —
vṛttirahitasya cittasya svarūpaniṣṭhaḥ pariṇāmaḥ sthitistasyāṃ yatna utsāhaḥ punaḥpunastathātvena cetasi niveśanamabhyāsa ityucyate || 13 ||

tasyaiva viśeṣamāha —
bahukālaṃ nairantaryeṇādarātiśayena ca sevyamāno dṛḍhabhūmiḥ sthiro bhavati | dārḍhyāya prabhavatītyarthaḥ || 14 ||

vairāgyasya lakṣaṇamāha —
dvividho hi viṣayo dṛṣṭa ānuśravikaśca | dṛṣṭa ihaivopalabhyamānaḥ śabdādiḥ | devalokādāvānuśravikaḥ | anuśrūyate gurumukhādityanuśravo vedastata āgata ānuśravikaḥ | tayordvayorapi viṣayayoḥ pariṇāmavirasatvadarśanādvigatagardhasya yā vaśīkārasaṃjñā mamaite vaśyā nāhameteṣāṃ vaśya iti yo'yaṃ vimarśastadvairāgyamucyate || 15 ||

tasyaiva viśeṣamāha —
tadvairāgyaṃ paraṃ prakṛṣṭaṃ prathamaṃ vairāgyaṃ viṣayaviṣayaṃ dvitīyaṃ guṇaviṣayamutpannaguṇapuruṣavivekakhyātereva bhavati | nirodhasamādheratyantānukūlatvāt || 16 ||

evaṃ yogasya svarūpamuktvā samprajñātasvarūpabhedamāha —
samādhiriti śeṣaḥ | samyak saṃśayaviparyayarahitatvena prajñāyate prakarṣeṇa jñāyate bhāvyasya rūpaṃ yena sa samprajñātaḥ samādhirbhāvanāviśeṣaḥ | sa vitarkādibhedāccaturvidhaḥ — savitarkaḥ savicāraḥ sānandaḥ sāsmitaśca | bhāvanā bhāvyasya viṣayāntaraparihāreṇa cetasi punaḥpunarniveśanam | bhāvyaṃ ca dvividham — īśvarastattvāni ca | tānyapi dvividhāni jaḍājaḍabhedāt | jaḍāni caturviṃśatiḥ | ajaḍaḥ puruṣaḥ | tatra yadā mahābhūtānīndriyāṇi sthūlāni viṣayatvenādāya pūrvāparānusandhānena śabdārthollekhasambhedena ca bhāvanā kriyate tadā savitarkaḥ samādhiḥ | asminnevāvalambane pūrvāparānusandhānaśabdollekhaśūnyatvena yadā bhāvanā pravartate tadā nirvitarkaḥ | tanmātrāntaḥkaraṇalakṣaṇaṃ sūkṣmaviṣayamālambya tasya deśakāladharmāvacchedena yadā bhāvanā tadā savicāraḥ | tasminnevāvalambane deśakāladharmāvacchedaṃ vinā dharmimātrāvabhāsitvena bhāvanā kriyamāṇā nirvicāra ityucyate | evaṃparyantaḥ samādhiḥ grāhyasamāpattiriti vyapadiśyate | yadā tu rajastamoleśānuviddhamantaḥkaraṇasattvaṃ bhāvyate tadā guṇabhāvāccitiśakteḥ sukhaprakāśamayasya sattvasya bhāvyamānasyodrekāt sānandaḥ samādhirbhavati | tasminneva samādhau ye baddhadhṛtayastattvāntaraṃ pradhānapuruṣarūpaṃ na paśyanti te vigatadehāhaṃkāratvādvidehaśabdavācyāḥ | iyaṃ grahaṇasamāpattiḥ | tataḥ paraṃ rajastamoleśānabhibhūtaśuddhasattvamālambanīkṛtya yā pravartate bhāvanā tasyāṃ grāhyasya nyagbhāvāccitiśakterudrekāt sattāmātrāvaśeṣatvena samādhiḥ sāsmita ityucyate | na cāhaṃkārāsmitayorabhedaḥ śaṅkanīyaḥ | yato yatrāntaḥkaraṇamahamiti ullekhena viṣayān vedayate so'haṃkāraḥ | yatrāntarmukhatayā pratilomapariṇāme prakṛtilīne cetasi sattāmātramavabhāti sā'smitā | asminneva samādhau ye kṛtaparitoṣāḥ paraṃ paramātmānaṃ puruṣaṃ na paśyanti teṣāṃ cetasi svakāraṇe layamupāgate prakṛtilayā ityucyante | ye paraṃ puruṣaṃ jñātvā bhāvanāyāṃ pravartante teṣāmiyaṃ vivekakhyātirgrahītṛsamāpattirityucyate | tatra samprajñāte samādhau catasro'vasthāḥ śaktirūpatayā'vatiṣṭhante | tatraikaikasyāstyāga uttarottareti caturavastho'yaṃ samprajñātaḥ samādhiḥ || 17 ||

asamprajñātamāha —
viramyate'neneti virāmo vitarkādicintātyāgaḥ | virāmaścāsau pratyayaśceti virāmapratyayaḥ | tasyābhyāsaḥ paunaḥpunyena cetasi niveśanam | tatra yā kācidvṛttirullasati tasyā neti netīti nairantaryeṇa paryudasanaṃ virāmapratyayābhyāsaḥ | tatpūrvaḥ samprajñātasamādhiḥ | saṃskāraśeṣo'nyastadvilakṣaṇo'yamasamprajñāta ityarthaḥ | na tatra kiñcidvedyam | asamprajñāto nirbījaḥ samādhiḥ | iha caturvidhaścittasya pariṇāmaḥ — vyutthānaṃ samādhiprārambha ekāgratā nirodhaśca | tatra kṣiptamūḍhe cittabhūmī vyutthānam | vikṣiptā bhūmiḥ satvodrekāt samādhiprārambhaḥ | niruddhaikāgrate ca paryantabhūmī | pratipariṇāmaṃ ca saṃskārāḥ | tatra vyutthānajanitāḥ saṃskārāḥ samādhiprārambhajaiḥ saṃskāraiḥ pratyāhanyante | tajjāścaikāgratājaiḥ | nirodhajanitairekāgratājā nirodhajāḥ saṃskārāḥ svarūpaṃ ca hanyante | yathā suvarṇasaṃvalitaṃ dhmāyamānaṃ sīsakamātmānaṃ suvarṇamalaṃ ca nirdahati | evamekāgratājanitān saṃskārān nirodhajāḥ svātmānaṃ ca nirdahanti || 18 ||

tadevaṃ yogasya svarūpaṃ bhedaṃ ca saṃkṣepeṇopāyāṃścābhidhāya vistārarūpeṇopāyaṃ yogābhyāsapradarśanapūrvakamupakramate —
videhāḥ prakṛtilayāśca vitarkādibhūmikāsūtre (1|17) vyākhyātāḥ | teṣāṃ samādhirbhavapratyayaḥ | bhavaḥ saṃsāraḥ sa eva pratyayaḥ kāraṇaṃ yasya sa bhavapratyayaḥ | ayamarthaḥ — ādhimātrāntarbhūtā eva te saṃsāre [āvirbhūtā eva saṃsāre te] tathāvidhasamādhibhājo bhavanti | teṣāṃ paratattvā'darśanādyogābhāso'yam | ataḥ paratattvajñāne tadbhāvanāyāṃ ca muktikāmena mahān yatno vidheya ityetadarthamupadiṣṭam || 19 ||

tadanyeṣāntu —
videhaprakṛtilayavyatiriktānāṃ śraddhādipūrvakaḥ śraddhādayaḥ pūrve upāyā yasya sa śraddhādipūrvakaḥ | te ca śraddhādayaḥ kramādupāyopeyabhāvena pravartamānāḥ samprajñātasamādherupāyatāṃ pratipadyante | tatra śraddhā yogaviṣaye cetasaḥ prasādaḥ | vīryamutsāhaḥ | smṛtiranubhūtāsampramoṣaḥ | samādhirekāgratā | prajñā prajñātavyavivekaḥ | tatra śraddhāvato vīryaṃ jāyate yogaviṣaya utsāhavān bhavati | sotsāhasya ca pāścātyāsu bhūmiṣu smṛtirutpadyate | tatsmaraṇācca cetaḥ samādhīyate | samāhitacittaśca bhāvyaṃ samyagvivekena jānāti | ta ete samprajñātasya samādherupāyāstasyābhyāsāt parācca vairāgyādbhavatyasamprajñātaḥ || 20 ||

uktopāyavatāṃ yogināmupāyabhedādbhedānāha —
samādhilābha iti śeṣaḥ | saṃvegaḥ kriyāheturdṛḍhataraḥ saṃskāraḥ | sa tīvro yeṣāmadhimātropāyānāṃ teṣāmāsannaḥ samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ cāsannaṃ bhavati | śīghrameva sampadyata ityarthaḥ || 21 ||

ke te tīvrasaṃvegā ityāha —
tebhya upāyebhyo mṛdvādibhedabhinnebhya upāyavatāṃ viśeṣo bhavati | mṛdurmadhyo'dhimātra ityupāyabhedāḥ | te pratyekaṃ mṛdusaṃvegamadhyasaṃvegatīvrasaṃvegabhedāt tridhā | tadbhedena ca nava yogino bhavanti — mṛdūpāyo mṛdusaṃvego madhyasaṃvegastīvrasaṃvegaśca | madhyopāyo mṛdusaṃvego madhyasaṃvegastīvrasaṃvegaśca | adhimātropāyo mṛdusaṃvego madhyasaṃvegastīvrasaṃvegaśca | adhimātra upāye tīvre saṃvege ca mahān yatnaḥ kartavya iti bhedopadeśaḥ || 22 ||

idānīmetadupāyavilakṣaṇaṃ sugamamupāyāntaraṃ darśayitumāha —
īśvaro vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ | tatra praṇidhānaṃ bhaktiviśeṣo viśiṣṭamupāsanaṃ sarvakriyāṇāṃ tatrārpaṇam | viṣayasukhādikaṃ phalamanicchan sarvāḥ kriyāstasmin paramagurāvarpayati | tatpraṇidhānaṃ samādhestatphalalābhasya ca prakṛṣṭa upāyaḥ || 23 ||

īśvarasya praṇidhānāt samādhilābha ityuktam | tatreśvarasya svarūpaṃ pramāṇaṃ prabhāvaṃ vācakamupāsanākramaṃ tatphalaṃ ca krameṇa vaktumāha —
kliśnantīti kleśā avidyādayo vakṣyamāṇāḥ | vihitaniṣiddhavyāmiśrarūpāṇi karmāṇi | vipacyanta iti vipākāḥ karmaphalāni jātyāyurbhogāḥ | āphalavipākāccittabhūmau śerata ityāśayo vāsanākhyasaṃskāraḥ | tairaparāmṛṣṭastriṣvapi kāleṣu na saṃspṛṣṭaḥ | puruṣaviśeṣo'nyebhyaḥ puruṣebhyo viśiṣyate iti viśeṣa īśvaraḥ īśanaśīla icchāmātreṇa sakalajagaduddharaṇakṣamaḥ | yadyapi sarveṣāmātmaṇāṃ kleśādisparśo nāsti tathāpi cittagatāsteṣāmupadiśyante | yathā yoddhṛgato jayaparājayau svāminaḥ | asya tu triṣvapi kāleṣu tathāvidho'pi kleśādiparāmarśo nāsti | ataḥ savilakṣaṇa eva bhagavānīśvaraḥ | tasya ca tathāvidhamaiśvaryamanādeḥ sattvotkarṣāt | tasya sattvotkarṣasya prakṛṣṭājjñānādeva | na cānayorjñānaiśvaryayoritaretarāśrayatvaṃ parasparānapekṣatvāt | te dve jñānaiśvarye īśvarasattve vartamāne anādibhūte tena tathāvidhena sattvena tasyānādireva sambandhaḥ | prakṛtipuruṣasaṃyogaviyogayorīśvarecchāvyatirekeṇānupapatteḥ | yathetareṣāṃ prāṇināṃ sukhaduḥkhamohātmakatayā pariṇataṃ cittaṃ nirmale sāttvike dharmānuprakhye pratisaṅkrāntaṃ cicchāyāsaṃkrānte saṃvedyaṃ bhavati naivamīśvarasya | tasya kevala eva sāttvikaḥ pariṇāma utkarṣavānanādisambandhena bhogyatayā vyavasthitaḥ | ataḥ puruṣāntaravilakṣaṇatayā sa eva īśvaraḥ | muktātmanāntu punaḥpunaḥ kleśādiyogastaistaiḥ śāstroktairupāyairnivartitaḥ | asya punaḥ sarvadaiva tathāvidhatvānna muktātmatulyatvam | na ceśvarāṇāmanekatvam | teṣāṃ tulyatve bhinnābhiprāyatvāt kāryasyaivānupapatteḥ | utkarṣāpakarṣayuktatve ya evotkṛṣṭaḥ sa eveśvarastatraiva kāṣṭhāprāptatvādaiśvaryasya || 24 ||

evamīśvarasya svarūpamabhidhāya pramāṇamāha —
tasmin bhagavati sarvajñatvasya yadbījamatītānāgatādigrahaṇasyālpatvaṃ mahatvaṃ ca mūlatvādbījamiva bījam | tat tatra niratiśayaṃ kāṣṭhāṃ prāptam | dṛṣṭā hyalpatvamahatvādīnāṃ dharmāṇāṃ sātiśayānāṃ kāṣṭhāprāptiḥ | yathā paramāṇāvalpatvasyākāśe paramamahatvasya | evaṃ jñānādayo'pi cittadharmāstāratamyena paridṛśyamānāḥ kvacinniratiśayatāmāsādayanti | yatra caite niratiśayāḥ sa īśvaraḥ | yadyapi sāmānyamātre'numānasya paryavasitatvānna viśeṣāvagatiḥ sambhavati tathāpi śāstrādasya sarvajñatvādayo viśeṣā avagantavyāḥ | tasya svaprayojanābhāve kathaṃ prakṛtipuruṣayoḥ saṃyogaviyogāvāpādayatīti nā''śaṅkanīyaṃ tasya kāruṇikatvādbhūtānugraha eva prayojanam | kalpapralayamahāpralayeṣu niḥśeṣān saṃsāriṇa uddhariṣyāmīti tasyādhyavasāyaḥ | yadyasyeṣṭaṃ tattasya prayojanamiti || 25 ||

evamīśvarasya pramāṇamabhidhāya prabhāvamāha —
ādyānāṃ sraṣṭṝṇāṃ brahmādīnāmapi sa gururupadeṣṭā yataḥ sa kālena nāvacchidyate'nāditvāt | teṣāṃ brahmādīnāṃ punarādimattvādasti kālenāvacchedaḥ || 26 ||

evaṃ prabhāvamuktvopāsanopayogāya vācakamāha —
itthamuktasvarūpasyeśvarasya vācako'bhidhāyakaḥ prakarṣeṇa nūyate stūyate'neneti nauti stautīti vā praṇava oṃkāraḥ | tayośca vācyavācakalakṣaṇaḥ sambandho nityaḥ saṃketena prakāśyate na tu kenacit kriyate | yathā pitāputrayorvidyamāna eva sambandho'syāyaṃ pitā'syāyaṃ putra iti kenacit prakāśyate || 27 ||

upāsanamāha —
tasya sārdhatrimātrikasya praṇavasya japo yathāvaduccāraṇaṃ tadvācyasya ceśvarasya bhāvanaṃ punaḥpunaścetasi niveśanamekāgratāyā upāyaḥ | ataḥ samādhisiddhaye yoginā praṇavo japyastadartha īśvaraśca bhāvanīya ityuktaṃ bhavati || 28 ||

upāsanāyāḥ phalamāha —
tasmājjapāttadarthabhāvanāyāśca yoginaḥ pratyakcetanā'dhigamo bhavati | viṣayaprātikūlyena svāntaḥkaraṇābhimukhamañcati yā cetanā dṛkśaktiḥ sā pratyakcetanā tadadhigamo jñānaṃ bhavatītyarthaḥ | antarāyā vakṣyamāṇāḥ | teṣāmabhāvaḥ śaktipratibandho'pi bhavati || 29 ||

atha ke'ntarāyā ityāśaṅkāyāmāha —
navaite rajastamobalāt pravartamānāścittasya vikṣepā bhavanti | tairekāgratāvirodhibhiścittaṃ vikṣipyata ityarthaḥ | tatra vyādhirdhātuvaiṣamyanimitto jvarādiḥ | styānamakarmaṇyatā cittasya | ubhayakoṭyālambanaṃ jñānaṃ saṃśayaḥ — yogaḥ sādhyo na veti | pramādo'navadhānatā samādhisādhaneṣvaudāsīnyam | ālasyaṃ kāyacittayorgurutvaṃ yogaviṣaye pravṛttyabhāvahetuḥ | aviratiścittasya viṣayasamprayogātmā gardhaḥ | bhrāntidarśanaṃ śuktikāyāṃ rajatavadviparyayajñānam | alabdhabhūmikatvaṃ kutaścinnimittāt samādhibhūmeralābho'samprāptiḥ | anavasthitattvaṃ labdhāyāmapi bhūmau cittasya tatrāpratiṣṭhā | ta ete samādherekāgratāyā yathāyogaṃ pratipakṣatvādantarāyā ityucyate || 30 ||

cittavikṣepakārakānanyānapyantarāyān pratipādayitumāha —
kutaścinnimittādutpanneṣu vikṣepeṣu ete duḥkhādayaḥ pravartante | tatra duḥkhaṃ cittasya rajasaḥ pariṇāmo bādhanālakṣaṇo yadbādhāt prāṇinastadupaghātāya pravartante | daurmanasyaṃ bāhyābhyantaraiḥ kāraṇairmanaso dauḥsthyam | aṅgamejayatvaṃ sarvāṅgīno vepathurāsanamanaḥsthairyasya bādhakaḥ | prāṇo yadbāhyaṃ vāyumācāmati sa śvāsaḥ, yat kauṣṭhyaṃ vāyuṃ niḥśvasiti sa praśvāsaḥ | ete vikṣepaiḥ saha pravartamānā yathoditābhyāsavairāgyābhyāṃ niroddhavyā ityeṣāmupadeśaḥ || 31 ||

sopadravavikṣepapratiṣedhārthamupāyāntaramāha —
teṣāṃ vikṣepāṇāṃ pratiṣedhārthamekasmin kasmiṃścidabhimate tattve'bhyāsaścetasaḥ punaḥpunarniveśanaṃ kāryaḥ | yadbalāt pratyuditāyāmekāgratāyāṃ te vikṣepāḥ praṇāśamupayānti || 32 ||

idānīṃ cittasaṃskārāpādakaparikarmakathanamupāyāntaramāha —
maitrī sauhārdam | karuṇā kṛpā | muditā harṣaḥ | upekṣaudāsīnyam | etā yathākramaṃ sukhiteṣu duḥkhiteṣu puṇyavatsvapuṇyavatsu ca vibhāvayet | tathāhi — sukhiteṣu sādhuṣu eṣāṃ sukhitvamiti maitrīṃ kuryānna tu īrṣyām | duḥkhiteṣu kathaṃ nu nāmaiṣāṃ duḥkhanivṛttiḥ syāditi kṛpāmeva kuryānna tāṭasthyam | puṇyavatsu puṇyānumodanena harṣameva kuryānna tu kimete puṇyavanta iti vidveṣam | apuṇyavatsu caudāsīnyameva bhāvayennānumodanaṃ na vā dveṣam | sūtre sukhaduḥkhādiśabdaistadvantaḥ pratipāditāḥ | tadevaṃ maitryādiparikarmaṇā citte prasīdati sukhena samādherāvirbhāvo bhavati | parikarma caitadbāhyaṃ karma | yathā gaṇite miśrakādivyavahāro gaṇitaniṣpattaye saṃkalitādikarmopakārakatvena pradhānakarmaniṣpattaye bhavatyevaṃ dveṣarāgādipratipakṣabhūtamaitryādibhāvanayā samutpāditaprasādaṃ cittaṃ samprajñātādisamādhiyogyaṃ sampadyate | rāgadveṣāveva mukhyatayā vikṣepamutpādayataḥ | tau cet samūlamunmūlitau syātāṃ tadā prasannatvānmanaso bhavatyekāgratā || 33 ||

upāyāntaramāha —
pracchardanaṃ kauṣṭyasya vāyoḥ prayatnaviśeṣānmātrāpramāṇena bahirniḥsāraṇam | mātrāpramāṇenaiva prāṇasya vāyorbahirgativicchedo vidhāraṇā | sā ca dvābhyāṃ prakārābhyāṃ bāhyasyābhyantarāpūraṇena pūritasya vā tatraiva nirodhena | tadevaṃ recakapūrakakumbhakastrividhaḥ prāṇāyāmaścittasya sthitimekāgratāyāṃ nibadhnāti sarvāsāmindriyavṛttīnāṃ prāṇavṛttipūrvakatvāt | manaḥprāṇayośca svavyāpāraparasparamekayogakṣematvājjīyamāṇaḥ prāṇaḥ samastendriyavṛttinirodhadvāreṇa cittasyaikāgratāyāṃ prabhavati | samastadoṣakṣayakāritvaṃ cāsyāgame śrūyate | doṣakṛtāśca sarvā vikṣepavṛttayaḥ | ato doṣanirharaṇadvāreṇāpyasyaikāgratāyāṃ sāmarthyam || 34 ||

idānimupāyāntarapradarśanopakṣepeṇa samprajñātasya samādheḥ pūrvāṅgaṃ kathayati —
manasa iti vākyaśeṣaḥ | viṣayā gandharasarūpasparśaśabdāste vidyante phalatvena yasyāḥ sā viṣayavatī pravṛttirmanasaḥ sthairyaṃ karoti | tathāhi nāsāgre cittaṃ dhārayato divyagandhasaṃvidupajāyate | tādṛśya eva jihvāgre rasasaṃbit | tālvagre rūpasaṃvit | jihvāmadhye sparśasaṃvit | jihvāmūle śabdasaṃvit | tadevaṃ tattadindriyadvāreṇa tasmiṃstasminviṣaye divye jāyamānā saṃviccittasyaikāgratāyā heturbhavati | asti yogasya phalamiti yoginaḥ samāśvāsotpādanāt || 35 ||

evamvidhamevopāyāntaramāha —
pravṛttirutpannā cittasya sthitinibandhinīti vākyaśeṣaḥ | jyotiḥśabdena sāttvikaḥ prakāśa ucyate | sa praśasto bhūyānatiśayavāṃśca vidyate yasyāḥ sā jyotiṣmatī pravṛttiḥ | viśokā vigataḥ sukhamayasattvābhyāsavaśācchoko rajaḥpariṇāmo yasyāḥ sā viśokā cetasaḥ sthitinibandhinī | ayamarthaḥ — hṛtpadmasampūṭamadhye praśāntakallolakṣīrodadhiprakhyaṃ cittasya sattvaṃ bhāvayataḥ prajñālokāt sarvavṛttikṣaye cetasaḥ sthairyamutpadyate || 36 ||

upāyāntarapradarśanadvāreṇa samprajñātasamādherviṣayaṃ darśayati —
manasaḥ sthitinibandhanaṃ bhavatīti śeṣaḥ | vītarāgaḥ parityaktaviṣayābhilāṣastasya yaccittaṃ parihṛtakleśaṃ tadālambanīkṛtaṃ cetasaḥ sthitiheturbhavati || 37 ||

evaṃvidhamupāyāntaramāha —
pratyastamitabāhyendriyavṛttermanomātreṇaiva yatra bhoktṛtvamātmanaḥ sa svapnaḥ | nidrā pūrvoktalakṣaṇā | tadālambanaṃ svapnālambanaṃ nidrālambanaṃ vā jñānamālambyamānaṃ cetasaḥ sthitiṃ karoti || 38 ||

nānārucitvāt prāṇināṃ yasmin kasmiṃścidvastuni yoginaḥ śraddhā bhavati | tasya dhyānenāpīṣṭasiddhiriti pratipādayitumāha —
yathābhiprete vastuni bāhye candrādāvabhyantare nāḍicakrādau vā bhāvyamāne cetaḥ sthirībhavati || 39 ||

evamupāyān pradarśya phaladarśanāyāha —
ebhirupāyaiścittasya sthairyaṃ bhāvayato yoginaḥ sūkṣmaviṣayabhāvanādvāreṇa paramāṇvanto vaśīkāro'pratighātarūpo jāyate | na kvacit paramāṇuparyante sūkṣme viṣaye'sya manaḥ pratihanyate ityarthaḥ | evaṃ sthūlamākāśādiparamamahatvaparyantaṃ bhāvayato na kvaciccetasaḥ pratighāta utpadyate sarvatra svātantryaṃ bhavatītyarthaḥ || 40 ||

evamebhirupāyaiḥ saṃskṛtasya cetasaḥ kīdṛgrūpaṃ bhavatītyāha —
kṣīṇā vṛttayo yasya sa kṣīṇavṛttistasya grahītṛgrahaṇagrāhyeṣvātmendriyaviṣayeṣu tatsthatadañjanatā samāpattirbhavati | tatsthatvaṃ tatraikāgratā | tadañjanatā tanmayatvam | kṣīṇabhūte citte viṣayasya bhāvyamānasyaivotkarṣaḥ | tathāvidhā samāpattistadrūpaḥ pariṇāmo bhavatītyarthaḥ | dṛṣṭāntamāhā'bhijātasyeva maṇeriti | yathā'bhijātasya nirmalasphaṭikamaṇestattadupādhivaśāt tattadrūpāpattirevaṃ nirmalasya cittasya tattadbhāvanīyavastūparāgāttattadrūpāpattiḥ | yadyapi grahītṛgrahaṇagrāhyeṣu ityuktaṃ tathāpi bhūmikākramavaśādgrāhyagrahaṇagrahītṛṣu iti bodhyam | yataḥ prathamaṃ grāhyaniṣṭha eva samādhistato grahaṇaniṣṭhastato'smitāmātrarūpo grahītṛniṣṭhaḥ kevalasya puruṣasya grahīturbhāvyatvāsambhavāt | tataśca sthūlasūkṣmagrāhyoparaktaṃ cittaṃ tatra samāpannaṃ bhavati | evaṃ grahaṇe grahītari ca samāpannaṃ bodhyavyam || 41 ||

idānīmuktāyā eva samāpatteścāturvidhyamāha —
śrotrendiyagrāhyaḥ sphoṭarūpo vā śabdaḥ | artho jātyādiḥ | jñānaṃ sattvapradhānā buddhivṛttiḥ | vikalpa uktalakṣaṇaḥ | taiḥ saṃkīrṇāḥ | yasyāmete śabdādayastrayaḥ parasparādhyāsena vikalparūpeṇa pratibhāsante gauriti śabdo gaurityartho gauriti jñānamityanenākāreṇa sā savitarkā samāpattirucyate || 42 ||

uktalakṣaṇaviparītāṃ nirvitarkāmāha —
śabdārthasmṛtipravilaye sati pratyuditaspaṣṭagrāhyākārapratibhāsatayā nyagbhūtajñānāṃśatvena svarūpaśūnyeva nirvitarkā samāpattiḥ || 43 ||

bhedāntaraṃ pratipādayitumāha —
etayaiva savitarkayā nirvitarkayā ca samāpatyā savicārā nirvicārā ca vyākhyātā | kīdṛśī | sūkṣmaviṣayā sūkṣmastanmātrendriyādirviṣayo yasyāḥ sā tathoktā | etena pūrvasyāḥ sthūlaviṣayatvaṃ pratipāditaṃ bhavati | sā hi mahābhūtendriyālambanā | śabdārthaviṣayatvena śabdārthavikalpasahitatvena deśakāladharmādyavacchinnaḥ sūkṣmo'rthaḥ pratibhāti yasyāṃ sā savicārā | deśakāladharmādirahito dharmimātratayā sūkṣmārthastanmātrendriyarūpaḥ pratibhāti yasyāṃ sā nirvicārā || 44 ||

asyā eva sūkṣmaviṣayāyāḥ kimparyantaḥ sūkṣmaviṣaya ityāha —
savicāranirvicārayoḥ samāpattyoryat sūkṣmaviṣayatvamuktaṃ tadaliṅgaparyavasānam | na kvacillīyate na vā kiñcilliṅgati gamayatītyaliṅgaṃ pradhānam | tatparyantaṃ sūkṣmaviṣayatvam | tathāhi — guṇānāṃ pariṇāme catvāri parvāṇi — viśiṣṭaliṅgamaviśiṣṭaliṅgaṃ liṅgamātramaliṅgaṃ ceti | viśiṣṭaliṅgaṃ bhūtendriyāṇi | aviśiṣṭaliṅgāṃ tanmātrāntaḥkaraṇāni | liṅgamātraṃ buddhiḥ | aliṅgam pradhānamiti | nātaḥ paraṃ sūkṣmamastītyuktaṃ bhavati || 45 ||

etāsāṃ samāpattīnāṃ prakṛte prayojanamāha —
tā evoktalakṣanāḥ samāpattayaḥ sabījaḥ saha bījenālambanena vartata iti sabījaḥ samprajñātaḥ samādhirucyate sarvāsāṃ sālambanatvāt || 46 ||

athetarāsāṃ samāpattīnāṃ nirvicāraphalatvānnirvicārāyāḥ phalamāha —
nirvicāratvaṃ vyākhyātam (1|44)| vaiśāradyaṃ nairmalyam | savitarkāṃ sthūlaviṣayāmapekṣya nirvitarkāyāḥ prādhānyam | tato'pi sūkṣmaviṣayāyāḥ savicārāyāḥ | tato'pi nirvicārāyāḥ | tasyāstu nirvikalparūpāyāḥ prakṛṣṭābhyāsavaśādvaiśāradye nairmalye satyadhyātmaprasādaḥ samupajāyate | cittaṃ kleśavāsanārahitaṃ sthitipravāhayogyaṃ bhavati | etadeva cittasya vaiśāradyaṃ yat sthitau dārḍhyam || 47 ||

tasmin sati kiṃ bhavatītyāha —
ṛtaṃ satyaṃ vibharti kadācidapi na viparyayeṇācchādyate sā ṛtambharā prajñā tasmin bhavatītyarthaḥ | tasmācca prajñālokāt sarvaṃ yathāvat paśyan yogī prakṛṣṭaṃ yogaṃ prāpnoti || 48 ||

asyāḥ prajñāntarādvailakṣaṇyamāha —
śrutamāgamajñānam | anumānamuktalakṣaṇam (1|7)| tābhyāṃ yā jāyate prajñā sā sāmānyaviṣayā | na hi śabdaliṅgayorindriyavadviśeṣapratipattau sāmarthyam | iyaṃ punaḥ nirvicāravaiśāradyasamudbhavā prajñā tābhyāṃ vilakṣaṇā viśeṣaviṣayatvāt | asyāṃ hi prajñāyāṃ sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭānāmapi viśeṣaḥ sphuṭenaiva rūpeṇa bhāsate | atastasyāmeva yoginā paraḥ prayatnaḥ kartavya ityupadiṣṭaṃ bhavati || 49 ||

asyāḥ prajñāyāḥ phalamāha —
tayā prajñayā janito yaḥ saṃskāraḥ so'nyān saṃskārān vyutthānajān samādhijāṃśca saṃskārān pratibadhnāti svakāryakaraṇākṣamān karotītyarthaḥ | yatastattvarūpatayā'nayā janitāḥ saṃskārā balavatvādatattvarūpaprajñājanitān saṃskārān bādhituṃ śaknuvanti | atastāmeva prajñāmabhyasedityuktaṃ bhavati || 50 ||

evaṃ samprajñātasamādhimabhidhāyāsamprajñātaṃ vaktumāha —
tasyāpi samprajñātasya nirodhe vilaye sati sarvāsāṃ cittavṛttīnāṃ kāraṇe pravilayādyā saṃskāramātrādvṛttirudeti tasyāṃ neti neti kevalaṃ paryudasanānnirbījaḥ samādhirbhavati yasmin sati puruṣaḥ svarūpaniṣṭhaḥ śuddho bhavati || 51 ||



tadatrādhikṛtasya yogasya lakṣaṇaṃ cittavṛttinirodhapadānāṃ vyākhyānamabhyāsavairāgyalakṣaṇasyopāyadvayasya svarūpaṃ bhedaṃ cābhidhāya samprajñātāsamprajñātabhedena yogasya mukhyāmukhyabhedamuktvā yogābhyāsapradarśanapūrvakaṃ vistāreṇopāyān pradarśya sugamopāyapradarśanaparatayā īśvarasya svarūpapramāṇaprabhāvavācakopāsanāni tatphalāni ca nirṇīya cittavikṣepāṃstattatsahabhuvaśca duḥkhādīn vistareṇa ca tatpratiṣedhopāyānekatvābhyāsamaitryādiprāṇāyāmādīn samprajñātāsamprajñātapūrvāṅgabhūtaviṣayavatī pravṛttirityādīnākhyāyopasaṃhāradvāreṇa ca samāpattiṃ lakṣaṇaphalasahitāṃ svasvaviṣayasahitāṃ coktvā samprajñātāsamprajñātayorupasaṃhāramabhidhāya sabījapūrvakanirbījasamādhirabhihita iti vyākṛto yogapādaḥ |

dhāreśvarabhojadevaviracitāyāṃ rājamārtaṇḍābhidhāyāṃ pātañjalavṛttau

iti samādhipādaḥ || 1 ||



atha sādhanapādaḥ || 2 ||

te te duṣprāpayogarddhisiddhaye yena darśitāḥ | upāyāḥ sa jagannāthastryakṣo'stu prārthitāptaye || tadevaṃ prathame pāde samāhitacittasya sopāyaṃ yogamabhidhāya vyutthitacittasyāpi kathamupāyābhyāsapūrvako yogaḥ svāsthyamupayātīti tatsādhanānuṣṭhānapratipādanāya kriyāyogamāha —

tapaḥ śāstrāntaropadiṣṭaṃ kṛcchracāndrāyaṇādi | svādhyāyaḥ praṇavapūrvāṇāṃ mantrāṇāṃ japaḥ | īśvarapranidhānaṃ sarvakriyāṇāṃ tasmin paramagurau phalanirapekṣatayā samarpaṇam | etāni kriyāyoga ityucyate || 1 ||

sa kimarthamityāha —
kleśā vakṣyamāṇāsteṣāṃ tanūkaraṇaṃ svakāryakaraṇapratibandhaḥ | samādhiruktalakṣaṇaḥ (1|17)| tasya bhāvanā cetasi punaḥpunarniveśanaṃ sā'rthaḥ prayojanaṃ yasya sa tathoktaḥ | etaduktaṃ bhavati — ete tapaḥprabhṛtayo'bhyasyamānāścittagatānavidyādīn kleśān śithilīkurvantaḥ samādherupakārakatāṃ bhajante | tasmāt prathamaṃ kriyāyogavidhānapareṇa yoginā bhavitavyamityupadiṣṭam || 2 ||

kleśatanūkaraṇārtha ityuktam | tatra ke kleśā ityāha —
avidyādayāḥ vakṣyamāṇalakṣaṇāḥ pañca | te bādhanālakṣaṇaṃ paritāpamupajanayantaḥ kleśaśabdavācyā bhavanti | te hi cetasi pravartamānāḥ saṃskāralakṣaṇaṃ guṇapariṇāmaṃ draḍhayanti || 3 ||

satyapi sarveṣāṃ tulyakleśatve mūlabhūtatvādavidyāyāḥ prādhānyaṃ pratipādayitumāha —
avidyā moho'nātmanyātmābhimāna iti yāvat | sā kṣetraṃ prasavabhūmiruttareṣāmasmitādīnāṃ pratyekaṃ prasuptatanvādibhedena caturvidhānām | ato yatrāvidyā viparyayajñānarūpā śithilībhavati tatra kleśānāmasmitādīnāṃ nodbhavo dṛśyate | viparyayajñānasadbhāve ca teṣāmudbhavadarśanāt sthitameva mūlatvamavidyāyāḥ | prasuptatanuvicchinnodārāṇāmiti | tatra ye kleśāścittabhūmau sthitāḥ prabodhakābhāve svakāryaṃ nārabhante te prasuptā ityucyante | yathā bālāvasthāyāṃ bālasya hi vāsanārūpāḥ sthitā api kleśāḥ prabodhakasahakāryabhāve nābhivyajyante | te tanavo ye svasvapratipakṣabhāvanayā śithilīkṛtakāryasampādanaśaktayo vāsanā'vaśeṣatayā cetasyavasthitāḥ prabhūtāṃ sāmagrīmantareṇa svakāryamārabdhumakṣamā yathā'bhyāsavato yoginaḥ | te vicchinnā ye kenacidbalavatā kleśenābhibhūtaśaktayastiṣṭhanti yathā dveṣāvasthāyāṃ rāgo rāgāvasthāyāṃ vā dveṣaḥ | na hyanayoḥ parasparaviruddhayoryugapat sambhavo'sti | te udārā ye prāptasahakārisannidhayaḥ svaṃ svaṃ kāryamabhinirvartayanti yathā sadaiva yogaparipanthino vyutthānadaśāyām | eṣāṃ pratyekaṃ caturvidhānāmapi mūlabhūtatvena sthitā'pyavidyā'nvayitvena pratīyate | na hi kvacidapi kleśānāṃ viparyayānvayanirapekṣāṇāṃ svarūpamupalabhyate | tasmāt [pā0 tasyāṃ ca] mithyājñānarūpāyāmavidyāyāṃ samyagjñānena nivartitāyāṃ dagdhabījakalpānāmeṣāṃ na kvacit praroho'sti | ato'vidyānimittatvamavidyānvayaścaiteṣāṃ niścīyate | ataḥ sarve'pyavidyāvyapadeśabhājaḥ | sarveṣāṃ ca kleśānāṃ cittavikṣepakāritvādyoginā prathamameva taducchede yatnaḥ kārya iti || 4 ||

avidyālakṣaṇamāha —
atasmiṃstatpratibhāso'vidyetyavidyāyāḥ sāmānyalakṣaṇam | tasyā eva bhedapratipādanam — anityeṣu ghaṭādiṣu nityatvābhimāno'vidyetyucyate | evamaśuciṣu kāyādiṣu śucityābhimāno duḥkheṣu viṣayeṣu sukhābhimāno'nātmaśarīra ātmābhimānaḥ | etenāpuṇye puṇyabhramo'narthe'rthabhramo vyākhyātaḥ || 5 ||

asmitāṃ lakṣayitumāha —
dṛkśaktiḥ puruṣaḥ | darśanaśaktī rajastamobhyāmanabhibhūtaḥ sātvikaḥ pariṇāmo'ntaḥkaraṇarūpaḥ | anayorbhoktṛbhogyatvena jaḍājaḍatvenātyantabhinnarūpayorekatābhimāno'smitetyucyate | yathā prakṛtirvastutaḥ kartṛtvabhoktṛtvarahitāpi kartryahamityabhimanyate [pā0 yathā prakṛtivatā kartṛtvarahitenāpi kartāhamityabhimanyate] so'yamasmitākhyo viparyāsaḥ kleśaḥ || 6 ||

rāgasya lakṣaṇamāha —
sukhamanuśeta iti sukhānuśayī | sukhajñasya sukhānubhūtipūrvakaḥ sukhasādhaneṣu tṛṣṇārūpo gardho rāgasaṃjñakaḥ kleśaḥ || 7 ||

dveṣalakṣaṇamāha —
duḥkhamuktalakṣaṇam | tadabhijñasya tadanusmṛtipūrvakaṃ tatsādhaneṣvanabhilaṣato yo'yaṃ nindātmakaḥ krodhaḥ sa dveṣalakṣaṇaḥ kleśaḥ || 8 ||

abhiniveśasya lakṣaṇamāha —
pūrvajanmānubhūtamaraṇaduḥkhānubhavavāsanābalādbhayarūpaḥ samupajāyamānaḥ śarīraviṣayādibhirmama viyogo mā bhūdityanvahamanubandharūpaḥ sarvasyaivā''kṛmerbrahmaparyantaṃ nimittamantareṇa pravartamāno'bhiniveśākhyaḥ kleśaḥ || 9 ||

tadevaṃ vyutthānasya kleśātmakatvādekāgratā'bhyāsakāmena prathamaṃ kleśāḥ parihartavyāḥ | na cājñātānāṃ teṣāṃ parihāraḥ kartuṃ śakya iti tajjñānāya teṣāmuddeśaṃ lakṣaṇaṃ kṣetraṃ vibhāgaṃ cābhidhāya sthūlasūkṣmabhedabhinnānāṃ teṣāṃ prahāṇopāyavibhāgamāha —
te sukṣmāḥ kleśāḥ ye vāsanārūpeṇaiva sthitāḥ svavṛttirūpaṃ pariṇāmaṃ nārabhante | te pratiprasavena pratilomapariṇāmena heyāstyaktavyāḥ | svakāraṇe'smitāyāṃ kṛtārthaṃ savāsanaṃ cittaṃ yadā praviṣṭaṃ bhavati tadā kutasteṣāṃ nirmūlānāṃ sambhavaḥ || 10 ||

sthūlānāṃ hānopāyamāha —
teṣāṃ kleśānāmārabdhakāryāṇāṃ yāḥ sukhaduḥkhamohātmikā vṛttayastā dhyānaheyāḥ | dhyānenaiva cittaikāgratālakṣaṇena hātavyā ityarthaḥ | cittaparikarmābhyāsamātreṇaiva sthūlatvāt tāsāṃ nivṛttirbhavati | yathā vastrādau sthūlo malaḥ prakṣālanamātreṇaiva nivartate | yastatra sūkṣmāṃśaḥ sa taistairupāyairuttāpanaprabhṛtibhireva nivartayituṃ śakyate || 11 ||

evaṃ kleśānāṃ tattvamabhidhāya karmāśayasya tadabhidhātumāha —
karmāśaya ityanena svarūpaṃ tasyābhihitam | ato vāsanārūpāṇyeva karmāṇi | kleśamūla ityanena kāraṇamabhihitaṃ yataḥ karmaṇāṃ śubhāśubhānāṃ kleśā eva nimittam | dṛṣṭādṛṣṭajanmavedanīya ityanena phalamuktam | asminneva janmani anubhavanīyo dṛṣṭajanmavedanīyaḥ | janmāntarānubhavanīyo'dṛṣṭajanmavedanīyaḥ | tathāhi — kānicit puṇyāni devatārādhanādīni tīvrasaṃvegena kṛtāni ihaiva janmani jātyāyurbhogalakṣaṇaṃ phalaṃ prayacchanti yathā nandīśvarasya bhagavanmaheśvarārādhanabalādihaiva janmani jātyādayo viśiṣṭāḥ prādurbhūtāḥ | evamanveṣāṃ viśvāmitrādīnāṃ tapaḥprabhāvājjātyāyuṣī | keṣāñcijjātireva yathā tīvrasaṃvegena duṣṭakarmakṛtāṃ nahuṣādīnāṃ jātyantarādipariṇāmaḥ | urvaśyāśca kārtikeyavane latārūpatayā | evaṃ vyastasamastatvena yathāyogyaṃ yojyamiti || 12 ||

idānīṃ karmāśayasya svabhedabhinnaṃ phalamāha —
mūlamuktalakṣaṇāḥ kleśāḥ | teṣvanabhibhūteṣu satsu karmaṇāṃ kuśalākuśalarūupāṇāṃ vipākaḥ phalaṃ jātyāyurbhogā bhavanti | jātirmanuṣyādiḥ | āyuścirakālamekaśarīrasambandhaḥ | bhogā viṣayā indriyāṇi sukhasaṃvidduḥkhasaṃvicca sukhaduḥkhādīni karmakaraṇabhāvabodhanavyutpatyā bhogaśabdasya | idamatra tātparyam — cittabhūmāvanādikālasañcitāḥ karmavāsanā yathā yathā pākamupayānti tathā tathā guṇapradhānabhāvena sthitā jātyāyurbhogalakṣaṇaṃ svakāryamārabhante || 13 ||

uktānāṃ karmaphalatvena jātyādīnāṃ svakāraṇakarmānusāriṇāṃ kāryakartṛtvamāha —
hlādaḥ sukhamṃ paritāpo duḥkhaṃ tau phalaṃ yeṣāṃ te tathoktāḥ | puṇyaṃ kuśalaṃ karma tadviparītamapuṇyaṃ te karmaṇī kāraṇaṃ yeṣāṃ teṣāṃ bhāvastasmāt | etaduktaṃ bhavati — puṇyakarmārabdhā jātyāyurbhogā hlādaphalāḥ | apuṇyakarmārabdhāstu paritāpaphalāḥ | etacca prāṇimātrāpekṣayā dvaividhyam || 14 ||

yoginastatsarvaṃ duḥkhamityāha —
vivekinaḥ parijñātakleśādivivekasya dṛśyamātraṃ sakalameva bhogasādhanaṃ saviṣaṃ svādvannamiva duḥkhameva pratikūlavedanīyamevetyarthaḥ | yasmādatyantābhijāto yogī duḥkhaleśenāpyudvijate | yathā — akṣipātramūrṇātantusparśamātreṇaiva mahatīṃ pīḍāmanubhavati netaradaṅgaṃ tathā vivekī svalpaduḥkhānubandhenāpyudvijate | kathamityāha — pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhaiḥ | viṣayāṇāmupabhujyamānānāṃ yathāyathaṃ gardhābhivṛddhestadaprāptikṛtasya sukhaduḥkhasyāparihāryatayā duḥkhāntarasādhanatvānnāstyeva sukharūpateti pariṇāmaduḥkhatvam | upagṛhyamāṇeṣu sukhasādhaneṣu tatpratipanthinaṃ prati dveṣasya sarvadaivāvasthitatvāt sukhānubhavakāle'pi tāpaduḥkhaṃ duṣpariharamiti tāpaduḥkhatā | saṃskāraduḥkhaṃ tu svābhimatānabhimataviṣayasannidhāne sukhasaṃvidduḥkhasaṃviccopajāyamānā tathāvidhameva svakṣetre saṃskāramārabhate | saṃskārācca punastathāvidhasaṃvidanubhava ityaparimitasaṃskārotpattidvāreṇa sarvasyaiva duḥkhānuvedhādduḥkhatvam | evamuktaṃ bhavati — kleśakarmāśayavipākasaṃskārānucchedāt sarvasyaiva duḥkhatvam | guṇavṛttivirodhācceti | guṇānāṃ satvarajastamasāṃ yā vṛttayaḥ sukhaduḥkhamoharūpāḥ parasparamabhibhāvyābhibhāvakatvena viruddhā jāyante | tāsāṃ sarvatraiva duḥkhānuvedhād duḥkhatvam | etaduktaṃ bhavati — aikāntikīmātyantikīṃ ca duḥkhanivṛttimicchato vivekina uktarūpakāraṇacatuṣṭayāḥ sarve viṣayā duḥkharūpatayā pratibhānti | tasmācca sarvakarmavipāko duḥkharūpa evetyuktaṃ bhavati || 15 ||

tadevamuktasya kleśakarmāśayavipākarāśeravidyāprabhavatvādavidyāyāśca mithyājñānarūpatayā samyagjñānocchedyatvāt samyagjñānasya ca sasādhanaheyopādeyāvadhāraṇarūpatvāt tadabhidhānamāha —
bhūtasyātikrāntatvādanubhūyamānasya tyaktumaśakyatvādanāgatameva saṃsāraduḥkhaṃ hātavyamityuktaṃ bhavati || 16 ||

heyahetumāha —
draṣṭā cidrūpaḥ puruṣaḥ | dṛśyaṃ buddhisattvaṃ | tayoravivekakhyātipūrvako yo'sau saṃyogo bhoktṛbhogyatvena sannidhānaṃ sa heyasya duḥkhasya guṇapariṇāmarūpasya saṃsārasya hetuḥ kāraṇam | tannivṛtyā saṃsāranivṛttirbhavatītyarthaḥ || 17 ||

draṣṭṛdṛśyayoḥ saṃyoga ityuktam | tatra dṛśyasya svarūpaṃ kāryaṃ prayojanaṃ cāha —
prakāśaḥ sattvasya dharmaḥ | kriyā pravṛttirūpā rajasaḥ | sthitirniyamarūpā tamasaḥ | tāḥ prakāśakriyāsthitayaḥ śīlaṃ svābhāvikaṃ rūpaṃ yasya tattathāvidhamiti svarūpamasya nirdiṣṭam | bhūtendriyātmakamiti | bhūtāni sthūlasūkṣmabhedena dvividhāni pṛthivyādīni gandhatanmātrādīni ca | indriyāṇi buddhīndriyakarmendriyāntaḥkaraṇabhedena trividhāni | ubhayametadgrāhyagrahaṇarūpātmā svarūpābhinnaḥ pariṇāmo yasya tattathāvidhamityanenāsya kāryamuktam | bhogaḥ kathitalakṣaṇaḥ | apavargo vivekakhyātipūrvikā saṃsāranivṛttiḥ | tau bhogāpavargavarthaḥ prayojanaṃ yasya tattathāvidhaṃ dṛśyamityarthaḥ || 18 ||

tasya dṛśyasya nānāvasthārūpapariṇāmātmakasya heyatvena jñātavyatvāt tadavasthāḥ kathayitumāha —
guṇānāṃ parvāṇyavasthāviśeṣāścatvāro jñātavyā ityupadiṣṭaṃ bhavati | tatra viśeṣā mahābhūtendriyāṇi | aviśeṣāstanmātrāntaḥkaraṇāni | liṅgamātraṃ buddhiḥ | aliṅgamavyaktamityuktam | sarvatra triguṇarūpasyāvyaktasyānvayitvena pratyabhijñānādavaśyaṃ jñātavyatvena yogakāle catvāri parvāṇi nirdiṣṭāni || 19 ||

evaṃ heyatvena dṛśyasya prathamaṃ jñātavyatvāt tadavasthāsahitaṃ vyākhyāyopādeyaṃ draṣṭāraṃ vyākhyātumāha —
draṣṭā puruṣo dṛśimātraścetanāmātram | mātragrahaṇaṃ dharmadharminirāsārtham | keciddhi cetanāmātmano dharmamicchanti | sa śuddho'pi pariṇāmitvādyabhāvena svapratiṣṭho'pi pratyayānupaśyaḥ | pratyayā viṣayoparaktāni vijñānāni tāni anu avyavadhānena pratisaṃkramādyabhāvena paśyati | etaduktaṃ bhavati — jātaviṣayoparāgāyāmeva buddhau sannidhimātreṇaiva puruṣasya draṣṭutvamiti || 20 ||

sa eva bhoktetyāha —
dṛśyasya prāguktalakṣaṇasya ya ātmā yat svarūpaṃ tadartha eva | tasya puruṣārthabhoktṛtvasampādanaṃ nāma svārthaparihāreṇa proyojanam | na hi pradhānaṃ pravartamānamātmanaḥ kiñcit prayojanamapekṣya pravartate kintu puruṣasya bhoktṛtvaṃ sampādayitumiti || 21 ||

yadyevaṃ puruṣsya bhogasampādanameva proyojanaṃ tadā smpādite tasmiṃstanniṣprayojanaṃ viratavyāpāraṃ syāt | tasmiṃśca pariṇāmaśūnye śuddhatvāt sarve draṣṭāro bandharahitāḥ syuḥ | tataśca saṃsāroccheda ityāśaṅkyāha —
yadyapi vivekakhyātiparyantādbhogasampādanāt kamapi kṛtārthaṃ puruṣaṃ prati tannaṣṭaṃ viratavyāpāraṃ tathāpi sarvapuruṣasādhāraṇatvādanyān pratyanaṣṭavyāpāramavatiṣṭhate | ataḥ pradhānasya sakalabhoktṛsādhāraṇatvānna kadācidapi vināśaḥ | ekasya muktau vā na sarvamuktiprasaṅga ityuktaṃ bhavati || 22 ||

dṛśyadraṣṭārau vyākhyāya saṃyogaṃ vyākhyātumāha —
kāryadvāreṇāsya lakṣaṇaṃ karoti | svaśaktirdṛśyasya svabhāvaḥ | svāmiśaktirdraṣṭuḥ svarūpam | tayordvayorapi saṃvedyasaṃvedakatvena vyavasthitayoryā svarūpopalabdhistasyāḥ kāraṇaṃ yaḥ sa saṃyogaḥ | sa ca sahajo bhogyabhoktṛbhāvasvarūpānanyaḥ [ pā0 sa ca sahajabhogyabhoktṛbhāvasvarūpānnānyaḥ]| na hi tayornityayorvyāpakayoḥ svarūpādatiriktaḥ kaścit saṃyogaḥ | yadeva bhogyasya bhogyatvaṃ bhoktuśca bhoktṛtvamanādisiddhaṃ sa eva saṃyogaḥ || 23 ||

tasyāpi kāraṇamāha —
yā pūrvaṃ viparyāsātmikā moharūpā'vidyā vyākhyātā (2|4-5) sā tasyāvivekakhyātirūpasya saṃyogasya kāraṇam || 24 ||

heyaṃ hānikriyākarmocyate | kiṃ punastaddhānamityāha —
tasyā avidyāyāḥ svarūpaviruddhena samyagjñānenonmūlitāyā yo'yamabhāvastasmin sati tatkāryasya saṃyogasyāpyabhāvastaddhānamityucyate | ayamarthaḥ — naitasyā'mūrtavastuno vibhāgo yujyate [pā0 naitasya mūrtadravyavat parityāgo yujyate] kintu jātāyāṃ vivekakhyātavavivekanimittaḥ saṃyogaḥ svayameva nivartata iti tasya hānam | yadeva ca saṃyogasya hānaṃ tadeva nityaṃ kevalasyāpi puruṣasya kaivalyaṃ vyapadiśyate || 25 ||

tadevaṃ dṛśyasaṃyogasya svarūpaṃ kāraṇaṃ kāryaṃ cābhihitam | atha hānopāyakathanadvāreṇa upādeyakāraṇamāha —
anye guṇā anyaḥ puruṣa ityevaṃvidhasya vivekasya yā khyātiḥ prakhyā sā'sya hānasya dṛśyaduḥkhaparityāgasyopāyaḥ kāraṇam | kīdṛśī | aviplavā na vidyate viplavo vicchedo'ntarā'ntarā'bhyutthānarūpo yasyāḥ sā aviplavā | idamatra tātparyam — pratipakṣabhāvanābalādavidyāpralaye vinivṛttakartṛtvabhoktṛtvābhimānāyā rajastamomalānabhibhūtāyā buddherantarmukhā yā cicchāyāsaṃkrāntiḥ sā vivekakhyātirucyate | tasyāṃ ca santatatvena pravṛttāyāṃ satyāṃ dṛśyasyādhikāranivṛtterbhavatyeva kaivalyam || 26 ||

utpannavivekakhyāteḥ puruṣasya yādṛśī prajñā bhavati tāṃ kathayan vivekakhyātereva svarūpamāha —
tasyotpannavivekajñānasya jñātavyavivekarūpā prajñā prāntabhūmau sakalasālambanasamādhiparyante saptaprakārā bhavantītyarthaḥ | tatra kāryavimuktirūpā catuṣprakārā —
1| jñātaṃ mayā jñeyam | jñātavyaṃ na kiñcidasti |
2| kṣīṇā me kleśāḥ | na kiñcit kṣetavyamasti |
3| adhigataṃ mayā jñānam |
4| prāptā mayā vivekakhyātiriti | pratyayāntaraparihāreṇa tasyāmavasthāyāmīdṛśyeva prajñā jāyate | īdṛśī prajñā kāryaviṣayaṃ nirmalaṃ jñānaṃ kāryavimuktirityucyate | cittavimuktistridhā —
5| caritārthā me buddhiḥ | guṇā hṛtādhikārā giriśikharanipatitā iva grāvāṇo na punaḥ sthitiṃ yāsyanti |
6| svakāraṇe pravilayābhimukhānāṃ guṇānāṃ mohābhidhānamūlakāraṇābhāvānniṣprayojanatvāccāmīṣāṃ kutaḥ praroho bhavet |
7| svasthībhūtaśca [pā0 sātmībhūtaśca] me samādhistasmin sati svarupapratiṣṭho'hamiti | īdṛśī triprakārā cittavimuktiḥ |
tadevamīdṛśyāṃ saptavidhabhūmiprajñāyāmupajātāyāṃ puruṣaḥ kevala ityucyate || 27 ||

vivekakhyātiḥ saṃyogābhāvaheturityuktam | tasyāstu utpattau kiṃ nimittamityāha —
yogāṅgāni vakṣyamāṇāni | teṣāmanuṣṭhānājjñānapūrvakābhyāsādāvivekakhyāteraśuddhikṣaye cittasattvasya prakāśāvaraṇarūpakleśātmakāśuddhikṣaye yā jñānadīptistāratamyena sāttvikaḥ pariṇāmo vivekakhyātiparyantastasyāḥ khyāterheturityarthaḥ || 28 ||

yogāṅgānāmanuṣṭhānādaśuddhikṣaya ityuktam | kāni punastāni yogāṅgānīti teṣāmuddeśamāha —
iha kānicit samādheḥ sākṣādupakārakāṇi yathā dhāraṇādīni kānicit pratipakṣabhūtahiṃsādivitarkonmūlanadvāreṇa samādhimupakurvanti yathā yamādayaḥ | tatrāsanādīnāmuttarotaramupakārakatvam | tadyathā — satyāsanajaye prāṇāyāmasthairyam | evamuttaratrāpi yojyam || 29 ||

krameṇaiṣāṃ svarūpamāha —
tatra prāṇaviyogaprayojanavyāpāro hiṃsā | sā ca sarvānarthahetuḥ | tadabhāvo'hiṃsā | hiṃsāyāḥ sarvaprakāreṇaiva parihāryatvāt prathamaṃ tadabhāvarūpāyā ahiṃsāyā nirdeśaḥ | satyaṃ vāṅmanasoryathārthatvam | steyaṃ parasvāpaharaṇaṃ tadabhāvo'steyam | brahmacaryamupasthasaṃyamaḥ | aparigraho bhogasādhanānāmanaṅgīkāraḥ | ta ete'hiṃsādayaḥ pañca yamaśabdavācyā yogāṅgatvena nirdiṣṭāḥ || 30 ||

eṣāṃ viśeṣamāha —
jātirbrāhmaṇatvādiḥ | deśastīrthādiḥ | kālaścaturdaśyādiḥ | samayo brāhmaṇaprayojanādiḥ | etaiścaturbhiranavacchinnāḥ pūrvoktā ahiṃsādayo yamāḥ sarvāsu kṣiptādiṣu cittabhūmiṣu bhavā mahāvratamityucyate | tadyathā — brāhmaṇaṃ na haniṣyāmi tīrthe na kaṃcana haniṣyāmi caturdaśyāṃ na haniṣyāmi devabrāhmaṇaprayojanavyatirekeṇa kamapi na haniṣyāmīti | evaṃ caturvidhāvacchedavyatirekeṇa kiṃcit kadācit kasmiṃścidarthe na haniṣyāmītyanavacchinnāḥ | evaṃ satyādiṣu yathāyogaṃ yojyam | itthamaniyatīkṛtāḥ sāmānyenaiva pravṛttā mahāvratamityucyate na punaḥ parakīyaparicchinnāvadhāraṇam [pā0 na punaḥ paricchinnāvadhāraṇam] || 31 ||

niyamānāha —
śaucaṃ dvividham — bāhyamābhyantaraṃ ca | bāhyaṃ mṛjjalādibhiḥ kāyādiprakṣālanam | ābhyantaraṃ maitryādibhiścittamalānāṃ prakṣālanam | santoṣastuṣṭiḥ | śeṣāḥ prāgeva (2|1) kṛtavyākhyānāḥ | ete śaucādayo niyamaśabdavācyāḥ || 32 ||

kathameṣāṃ yogāṅgatvamityāha —
vitarkyante iti vitarkā yogaparipanthino hiṃsādayaḥ | teṣāṃ pratipakṣabhāvane sati yadā bādhā bhavati tadā yogaḥ sukaro bhavatīti bhavatyeva yamaniyamayoryogāṅgatvam || 33 ||

idānīṃ vitarkāṇāṃ svarūpaṃ bhedaprakāraṃ phalaṃ ca krameṇāha —
ete pūrvoktā hiṃsādayaḥ prathamaṃ tridhā bhidyante kṛtakāritānumodanabhedena | tatra svayaṃ niṣpāditāḥ kṛtāḥ | kuru kurviti prayojakavyāpāreṇa samutpāditāḥ kāritāḥ | anyena kriyamāṇāḥ sādhvityaṅgīkṛtā anumoditāḥ | etacca traividhyaṃ parasparaṃ vyāmohanirākaraṇāvadhāraṇāyocyate | anyathā mandamatirevaṃ manyeta na mayā svayaṃ hiṃsā kṛteti nāsti me doṣaḥ | eteṣāṃ kāraṇapratipādanāya lobhakrodhamohapūrvakā iti | yadyapi lobhaḥ prathamaṃ nirdiṣṭastathā'pi sarvakleśānāṃ mohasyā'nātmanyātmābhimānalakṣaṇasya nidānatvāt tasmin sati svaparavibhāgapūrvakatvena lobhakrodhādīnāmudbhavānmūlatvamavaseyam | mohapūrvikā sarvā doṣajātirityarthaḥ | lobhastṛṣṇā | krodhaḥ kṛtyākṛtyavivekonmūlakaḥ prajvalanātmakaścittadharmaḥ | pratyekaṃ kṛtādibhedena triprakārā api hiṃsādayo mohādikāraṇatvena tridhā bhidyante | eṣāmeva punaravasthābhedena traividhyamāha — mṛdumadhyādhimātrāḥ | mṛdavo mandāḥ na tīvrā nāpi madhyāḥ | madhyā nāpi mandā nāpi tīvrāḥ | adhimātrāstīvrāḥ | pāścāttyā navabhedāḥ | itthaṃ traividhye sati saptaviṃśatirbhavati | mṛdvādīnāmapi pratyekaṃ mṛdumadhyādhimātrabhedāt traividhyaṃ sambhavati | tadyathāyogaṃ yojyam | tadyathā — mṛdumṛdurmṛdumadhyo mṛdutīvra iti | eṣāṃ phalamāha — duḥkhājñānānantaphalā duḥkhaṃ pratikūlatayā'vabhāsamāno rājasaścittadharmaḥ | ajñānaṃ mithyājñānaṃ saṃśayaviparyayarūpam | te duḥkhājñāne'nantamaparicchinnaṃ phalaṃ yeṣāṃ te tathoktāḥ | itthaṃ teṣāṃ svarūpakāraṇādibhedena jñātānāṃ pratipakṣabhāvanayā yoginā parihāraḥ kartavya ityupadiṣṭaṃ bhavati || 34 ||

eṣāmabhyāsavaśāt prakarṣamāgacchatāmanuniṣpādinyaḥ siddhayo yathā bhavanti tathā krameṇa pratipādayitumāha —
tasyā'hiṃsāṃ bhāvayataḥ sannidhau sahajavirodhināmapyahinakulādīnāṃ vairatyāgo nirmatsaratayā'vasthānaṃ bhavati | hiṃsrasvabhāvā api hiṃsāṃ tyajantītyarthaḥ [pā0 hiṃsrā api hiṃsratvaṃ parityajantītyarthaḥ] || 35 ||

satyābhyāsavataḥ kiṃ bhavatītyāha —
kriyamāṇā hi kriyā yāgādikāḥ phalaṃ svargādikaṃ prayacchanti | tasya tu satyābhyāsavato yoginastathā satyaṃ prakṛṣyate yathā kriyāyāmakṛtāyāmapi yogī phalamāpnoti | tadvacanādyasya kasyacit kriyāmakurvato'pi kriyāphalaṃ bhavatītyarthaḥ || 36 ||

asteyābhyāsavataḥ phalamāha —
asteyaṃ yadā'bhyasati tadāsya tatprakarṣānnirabhilāṣasyāpi sarvato divyāni ratnānyupatiṣṭhante || 37 ||

brahmacaryābhyāsasya phalamāha —
yaḥ kila brahmacaryamabhyasyati tasya tatprakarṣānniratiśayaṃ vīryaṃ sāmarthyamāvirbhavati | vīryanirodhe hi brahmacaryasya prakarṣāccharīrendriyamanaḥsu vīryaṃ prakarṣamāgacchati || 38 ||

aparigrahasya phalamāha —
kathamityasya bhāvaḥ kathantā | janmanaḥ kathantā janmakathantā | tasyāḥ sambodhaḥ samyagjñānaṃ janmāntare ko'hamāsaṃ kīdṛśaḥ kiṃkāryakārīti jijñāsāyāṃ sarvameva samyagjānātītyarthaḥ | na kevalaṃ bhogasādhanaparigraha eva parigraho yāvadātmanaḥ śarīraparigraho'pi parigraho bhogasādhanatvāccharīrasya | tasmin sati rāgānubandhādbahirmukhāyāmeva pravṛttau na tāttvikajñānaprādurbhāvaḥ | yadā punaḥ śarīrādiparigrahanairapekṣyeṇa mādhyasthyamavalambate tadā madhyasthasya rāgādityāgāt samyagjñānaheturbhavatyeva pūrvāparajanmasambodhaḥ || 39 ||

uktā yamānāṃ siddhayaḥ | atha niyamānāmāha —
yaḥ śaucaṃ bhāvayati tasya svāṅgeṣvapi kāraṇasvarūpaparyālocanadvāreṇa jugupsā ghṛṇā samupajāyate — aśucirayaṃ kāyo nātrāgrahaḥ kārya iti | amunaiva hetunā parairanyaiśca kāyavadbhirasaṃsargaḥ samparkābhāvaḥ saṃsargaparivarjanamityarthaḥ | yaḥ kila svameva kāyaṃ jugupsate tattadavadyadarśanāt sa kathaṃ parakīyaistathābhūtaiśca kāyaiḥ saṃsargamanubhavati || 40 ||

śaucasyaiva phalāntaramāha —
bhavantīti vākyaśeṣaḥ | sattvaṃ prakāśasukhādyātmakaṃ tasya śuddhī rajastamobhyāmanabhibhavaḥ | saumanasyaṃ khedānanubhavena mānasī prītiḥ | ekāgratā niyataviṣaye cetasaḥ sthairyam | indriyajayo viṣayaparāṅmukhāṇāmindriyāṇāmātmanyavasthānam | ātmadarśane vivekakhyātirūpe cittasya yogyatvaṃ samarthatvam | śaucābhyāsavata eva ete sattvaśuddhyādayaḥ krameṇa prādurbhavanti | tathāhi — sattvaśuddheḥ saumanasyam | saumanasyādekāgratā | ekāgratāyā indriyajayaḥ | tasmādātmadarśanayogyateti || 41 ||

santoṣābhyāsasya phalamāha —
santoṣaprakarṣeṇa yoginastathāvidhamāntaraṃ sukhamāvirbhavati yasya bāhyaṃ viṣayasukhaṃ śatāṃśenāpi na samam || 42 ||

tapasaḥ phalamāha —
tapaḥ samabhyasyamānaṃ cetasaḥ kleśādilakṣaṇāśuddhikṣayadvāreṇa kāyendriyāṇāṃ siddhiprakarṣamādadhāti | ayamarthaḥ — cāndrāyaṇādinā cittakleśakṣayastatkṣayādindriyādīnāṃ sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭadarśanādisāmarthyamāvirbhavati kāyasya yatheccham aṇutvamahattvādīni || 43 ||

svādhyāyasya phalamāha —
abhipretamantrajapādilakṣaṇe svādhyāye prakṛṣyamāṇe yogina iṣṭayā'bhipretayā devatayā samprayogo bhavati | sā devatā pratyakṣā bhatītyarthaḥ || 44 ||

īśvarapraṇidhānasya phalamāha —
īśvare yat praṇidhānaṃ bhaktiviśeṣastasmāt samādheruktalakṣaṇasyāvirbhāvo bhavati yasmāt sa bhagavānīśvaraḥ prasannaḥ sannantarāyarūpān kleśān parihṛtya samādhiṃ sambodhayati || 45 ||

yamaniyamānuktvā āsanamāha —
āsyate'nenetyāsanaṃ padmāsanadaṇḍāsanasvastikāsanādi | tadyadā sthiraṃ niṣkampaṃ sukhamanudvejanīyaṃ ca bhavati tadā yogāṅgatāṃ bhajate || 46 ||

tasyaiva sthirasukhaprāptyarthamupāyamāha —
tadāsanaṃ prayatnaśaithilyenā''nantyasamāpattyā ca sthiraṃ sukhaṃ bhavatīti sambandhaḥ | yadā yadā''sanaṃ badhnāmīti icchāṃ karoti prayatnaśaithilye'pyakleśenaiva tadā tadā''sanaṃ sampadyate | yadā cākāśādigata ānantye cetasaḥ samāpattiḥ kriyate'vadhānena [pā0 avyavadhānena] tādātmyamāpadyate tadā dehāhaṃkārābhāvānnāsanaṃ duḥkhajanakaṃ bhavati | asmiṃścāsanajaye sati samādhyantarāyabhūtā na prabhavantyaṅgamejayatvādayaḥ || 47 ||

tasyaivānuniṣpādi phalamāha —
tasminnāsanajaye sati dvandvaiḥ śītoṣṇakṣuttṛṣṇādibhiryogī nābhihanyata ityarthaḥ || 48 ||

āsanajayādanantaraṃ prāṇāyāmamāha —
āsanasthairye sati tannimittakaprāṇāyāmalakṣaṇo yogāṅgaviśeṣo'nuṣṭheyo bhavati | kīdṛśaḥ | svāsapraśvāsayorgativicchedalakṣaṇaḥ | śvāsapraśvāsau niruktau (1|31) tayostridhā recanastambhanapūraṇadvāreṇa bāhyābhyantareṣu sthāneṣu gateḥ pravāhasya vicchedo dhāraṇaṃ prāṇāyāma ucyate || 49 ||

tasyaiva sukhāvagamāya vibhajya svarūpaṃ kathayati — sa tu
bāhyavṛttiḥ śvāso recakaḥ | antarvṛttiḥ praśvāsaḥ pūrakaḥ | āntarastambhavṛttiḥ kumbhakaḥ | tasmin jalamiva kumbhe niścalatayā prāṇā avasthāpyanta iti kumbhakaḥ | trividho'yaṃ prāṇāyāmaḥ deśena kālena saṃkhyayā copalakṣito dīrghasūkṣmasaṃjño bhavati | deśopalakṣito yathā nāsāddvādaśāntādi nāsāmārabhya dvādaśāṅguliparyantamityarthaḥ | kālopalakṣito yathā ṣaṭtriṃśanmātrādipramāṇaḥ | saṃkhyayopalakṣito yathā iyato vārān kṛta etāvadbhiḥ śvāsapraśvāsaiḥ prathama udghāto bhavatīti | etajjñānāya saṃkhyāgrahaṇamupāttam | udghāto nāma nābhimūlāt preritasya vāyoḥ śirasyabhihananam || 50 ||

trīn prāṇāyāmānabhidhāya caturthamabhidhātumāha —
prāṇasya bāhyo viṣayo nāsāddvādaśāntādiḥ | ābhyantaro viṣayo hṛdayanābhicakrādiḥ | tau dvau viṣayāvākṣipya paryālocya yaḥ stambharūpī gativicchedaḥ sa caturthaḥ prāṇāyāmaḥ | tṛtīyasmāt kumbhakākhyādayamasya viśeṣaḥ — sa bāhyābhyantaraviṣayāvaparyālocyaiva sahasā taptopalanipatitajalanyāyena yugapat stambhavṛttyā niṣpādyate [pā0 niṣpadyate]| asya tu viṣayadvayākṣepako nirodhaḥ | ayamapi pūrvavaddeśakālasaṃkhyābhirupalakṣito draṣṭavyaḥ || 51 ||

caturvidhasyāsya phalamāha —
tatastasmāt prāṇāyāmāt prakāśasya cittasattvagatasya yadāvaraṇaṃ kleśarūpaṃ tat kṣīyate vinaśyatītyarthaḥ || 52 ||

phalāntaramāha —
dhāraṇā vakṣyamāṇalakṣaṇāstāsu prāṇāyāmaiḥ kṣīṇadoṣaṃ mano yatra yatra dhāryate tatra tatra sthirībhavati na vikṣepaṃ bhajate || 53 ||

pratyāhārasya lakṣaṇamāha —
indriyāṇi viṣayebhyaḥ pratīpamāhriyante'sminniti pratyāhāraḥ | sa ca kathaṃ niṣpadyata ityāha — cakṣurādīnāmindriyāṇāṃ svaviṣayo rūpādistena samprayogastadābhimukhyena vartanam tadabhāvastadābhimukhyaṃ parityajya svarūpamātre'vasthānam | tasmin sati cittamātrānukāriṇīndriyāṇi bhavanti yataścittamanuvartamānāni madhukararājamiva makṣikāḥ sarvāṇīndriyāṇi pratīyante | ataścittanirodhe tāni pratyāhṛtāni bhavanti | teṣāṃ tatsvarūpānukāraḥ pratyāhāra uktaḥ || 54 ||

pratyāhāraphalamāha —
abhyasyamāne hi pratyāhāre tathā vaśyānyāyattānīndriyāṇi sampadyante yathā bāhyaviṣayābhimukhatāṃ nīyamānānyapi na yāntītyarthaḥ || 55 ||



tadevaṃ prathamapādoktalakṣaṇasya yogasyāṅgabhūtakleśatanūkaraṇaphalaṃ kriyāyogamabhidhāya kleśānāmuddeśaṃ svarūpaṃ kāraṇaṃ kṣetraṃ phalaṃ coktvā karmaṇāmapi bhedaṃ kāraṇaṃ svarūpaṃ phalaṃ cābhidhāya vipākasya kāraṇam svarūpaṃ cābhihitam | tatastyājyatvāt kleśādināṃ jñānavyatirekeṇa tyāgasyā'śakyatvājjñānasya ca śāstrāyattatvāt śāstrasya heyahānakāraṇopādeyopādānakāraṇabodhakatvena caturvyūhatvāt heyasya hānavyatirekeṇa svarūpāniṣpatterhānasahitaṃ caturvyūhaṃ svasvakāraṇasahitamabhidhāya upādeyakāraṇabhūtāyā vivekakhyāteḥ kāraṇabhūtānāmantaraṅgabahiraṅgabhāvena sthitānāṃ yamādīnāṃ svarūpaṃ phalasahitaṃ vyākṛtya āsanādīnāṃ dhāraṇāparyantānāṃ parasparamupakāryopakārakabhāvenāvasthitānāmuddeśamabhidhāya pratyekaṃ lakṣaṇakaraṇapūvakaṃ phalamabhihitam | tadayaṃ yogo yamaniyamādibhiḥ prāptabījabhāva āsanaprāṇāyāmairaṅkuritaḥ pratyāhāreṇa puṣpito dhyānadhāraṇāsamādhibhiḥ phaliṣyatīti vyākhyātaḥ sādhanapādaḥ |

iti dhāreśvarabhojaviracitāyāṃ rājamārtaṇḍābhidhāyāṃ pātañjalavṛttau
iti sādhanapādaḥ || 2 ||



atha vibhūtipādaḥ || 3 ||

yatpādapadmasmaraṇādaṇimādivibhūtayaḥ | bhavanti bhavināmastu bhūtanāthaḥ sa bhūtaye ||
tadevaṃ pūrvoddiṣṭaṃ dhāraṇādyaṅgatrayaṃ nirṇetuṃ saṃyamasaṃjñābhidhānapūrvakaṃ bāhyābhyantarādisiddhipratipādanāya lakṣayitumupakramate | tatra dhāraṇāyāḥ svarūpamāha

deśe nābhicakranāsāgrādau cittasya bandho viṣayāntaraparihāreṇa yat sthirīkaraṇaṃ sā cittasya dhāraṇocyate | ayamarthaḥ — maitryādicittaparikarmavāsitāntaḥkaraṇena yamaniyamavatā jitāsanena parihṛtaprāṇavikṣepeṇa pratyāhṛtendriyagrāmeṇa nirbādhe pradeśa ṛjukāyena jitadvandvena yoginā nāsāgrādau samprajñātasya samādherabhyāsāya cittasya sthirīkaraṇaṃ kartavyamiti || 1 ||

dhāraṇāmabhidhāya dhyānamabhidhātumāha —
tatra tasmin pradeśe yatra cittaṃ dhṛtaṃ tatra pratyayasya jñānasya yā ekatānatā visadṛśapariṇāmaparihāradvāreṇa yadeva dhāraṇāyāmavalambanīkṛtaṃ tadavalambanatayaiva nirantaramutpattiḥ sā dhyānamucyate || 2 ||

caramayogāṅgaṃ samādhimāha —
tadevoktalakṣaṇaṃ dhyānaṃ yatrārthamātranirbhāsamarthākārasamāveśādudbhūtārtharūpaṃ nyagbhūtajñānasvarūpatvena svarūpaśūnyatāmivā''padyate sa samādhirityucyate | samyagādhīyata ekāgrīkriyate vikṣepān parihṛtya mano yatra sa samādhiḥ || 3 ||

uktalakṣaṇasya yogāṅgatrayasya vyavahārāya svaśāstre tāntrikīṃ saṃjñāṃ kartumāha —
ekasmin viṣaye dhāraṇādhyānasamādhitrayaṃ pravartamānaṃ saṃyamasaṃjñayā śāstre vyavahriyate || 4 ||

tasya phalamāha —
tasya saṃyamasya jayādabhyāsena sātmyotpādanāt prajñāyā vivekakhyāterālokaḥ prasavo bhavati | prajñā jñeyaṃ samyagavabhāsayatītyarthaḥ || 5 ||

tasyopayogamāha —
tasya saṃyamasya bhūmiṣu sthūlasūkṣmāvalambanabhedena sthitāsu cittavṛttiṣu viniyogaḥ kartavyaḥ | adharāmadharāṃ cittabhūmiṃ jitāṃ jitāṃ jñātvottarasyāṃ bhūmau saṃyamaḥ kāryaḥ | sa hyanātmīīkṛtādharabhūmiruttarasyāṃ bhūmau saṃyamaṃ kurvāṇaḥ phalabhāgbhavati || 6 ||

sādhanapāde yogāṅgānyaṣṭāvuddiśya pañcānāṃ lakṣaṇaṃ vidhāya trayāṇāṃ kathaṃ na kṛtamityāśaṅkyāha —
pūrvebhyo yamādibhyo yogāṅgebhyaḥ pāramparyeṇa samādherūpakārakebhyo dhāraṇādiyogāṅgatrayaṃ samprajñātasya samādherantaraṅgaṃ samādhisvarūpaniṣpādanāt || 7 ||

tasyāpi samādhyantarāpekṣayā bahiraṅgatvamāha —
nirbījasya nirālambanasya śūnyabhāvanā'paraparyāyasya samādheretadapi yogāṅgatrayaṃ bahiraṅgaṃ pāramparyeṇopakārakatvāt || 8 ||

idānīṃ yogasiddhīrvyākhyātukāmaḥ saṃyamasya viṣayaviśuddhiṃ kartuṃ krameṇa pariṇāmatrayamāha —
vyutthānaṃ kṣiptamūḍhavikṣiptākhyaṃ bhūmitrayam | nirodhaḥ prakṛṣṭasattvasyāṅgitayā cetasaḥ pariṇāmaḥ | tābhyāṃ vyutthānanirodhābhyāṃ yau janitau saṃskārau tayoryathākramam abhibhavaprādurbhāvau yadā bhavataḥ | abhibhavo nyagbhūtatayā kāryakaraṇāsāmarthyenāvasthānam | prādurbhāvo vartamāne'dhvanyabhivyaktarūpatayā''virbhābaḥ | tadā nirodhakṣaṇe cittasyobhayakṣaṇavṛttitvādanvayo yaḥ sa nirodhapariṇāma ucyate | ayamarthaḥ — yadā vyutthānasaskārarūpo dharmastirobhūto bhavati nirodhasaṃskārarūpaścāvirbhavati dharmirūpatayā ca cittamubhayānvayitve'pi nirodhātmanā'vasthitaṃ pratīyate tadā sa nirodhapariṇāmaśabdena vyavahriyate | calatvādguṇavṛttasya yadyapi cetaso niścalatvaṃ nāsti tathāpyevambhūtaḥ pariṇāmaḥ sthairyamucyate || 9 ||

tasyaiva phalamāha —
tasya cetaso niruktānnirodhasaṃskārāt praśāntavāhitā bhavati | parihṛtavikṣepatayā sadṛśapravāhapariṇāmi cittaṃ bhavatītyarthaḥ || 10 ||

nirodhapariṇāmamabhidhāya samādhipariṇāmamāha —
sarvārthatā calatvānnānāvidhārthagrahaṇaṃ cittasya vikṣepo dharmaḥ | ekasminnevālambane sadṛśapariṇāmitaikāgratā | sā'pi cittasya dharmaḥ | tayoryathākramaṃ kṣayodayau sarvārthatālakṣaṇasya dharmasya kṣayo'tyantābhibhava ekāgratālakṣaṇasya dharmasya prādurbhāvo'bhivyaktiścittasyodriktasattvasyānvayitayā'vasthānaṃ samādhipariṇāma ityucyate | pūrvasmāt pariṇāmādasyāyaṃ viśeṣaḥ — tatra saṃskāralakṣaṇayoḥ dharmayorabhibhavaprādurbhāvau pūrvasya vyutthānasaṃskārarūpasya nyagbhāva uttarasya nirodhasaṃskārarūpasyodbhavo'nabhibhūtatvenāvasthānam | iha tu kṣayodayāviti sarvātmatārūpasya vikṣepasyātyantatiraskārādanutpattiratīte'dhvani praveśaḥ kṣaya ekāgratālakṣaṇasya dharmasyodbhavo vartamāne'dhvani prakaṭatvam || 11 ||

tṛtīyamekāgratāpariṇāmamāha —
samāhitasyaiva cittasyaikapratyayo vṛttiviśeṣaḥ śānto'tītamadhvānaṃ praviṣṭaḥ | aparastūdito vartamāne'dhvani sphuritaḥ | dvāvapi samāhitacittatvena tulyāvekarūpālambanatvena sadṛśau pratyayau | ubhayatrāpi samāhitasyaiva cittasyānvayitvenāvasthānam | sa ekāgratāpariṇāma ityucyate || 12 ||

cittapariṇāmoktaṃ rūpamanyatrāpyatidiśannāha —
etena trividhenoktena cittapariṇāmena bhūteṣu sthūlasūkṣmeṣvindriyeṣu buddhikarmāntaḥkaraṇabhedenāvasthiteṣu dharmalakṣaṇāvasthābhedena trividhaḥ pariṇāmo vyākhyāto'vagantavyaḥ | avasthitasya dharmiṇaḥ pūrvadharmanivṛttau dharmāntarāpattirdharmapariṇāmaḥ | yathā — mṛllakṣaṇasya dharmiṇaḥ piṇḍarūpadharmaparityāgena ghaṭarūpadharmāntarasvīkāro dharmapariṇāma ityucyate | lakṣṇapariṇāmo yathā — tasyaiva ghaṭasyānāgatādhvaparityāgena vartamānādhvasvīkāraḥ | tatparityāgenātītādhvaparigrahaḥ | avasthāpariṇāmo yathā — tasyaiva ghaṭasya prathamadvitīyayoḥ sadṛśayoḥ kālalakṣaṇayoranvayitvena | yataśca guṇavṛttirnā'pariṇamyamānā kṣaṇamapyasti || 13 ||

nanu ko'yaṃ dharmītyāśaṅkya dharmiṇo lakṣaṇamāha —
śāntā ye kṛtasvasvavyāpārā atīte'dhvani anupraviṣṭāḥ | uditā ya anāgatamadhvānaṃ parityajya vartamāne'dhvani svavyāpāraṃ kurvanti | avyapadeśyā ye śaktirūpeṇa sthitā vyapadeṣṭuṃ na śakyante | teṣāṃ yathāsvaṃ sarvātmakatvamityevamādayo niyatakāryakāraṇarūpayogyatayāvacchinnā śaktireveha dharmaśabdenābhidhīyate | taṃ trividhamapi dharmaṃ yo'nupatatyanuvartate'nvayitvena svīkaroti sa śāntoditāvyapadeśyadharmānupātī dharmītyucyate | yathā — suvarṇaṃ rucakarūpadharmaparityāgena svastikarūpadharmāntaraparigrahe suvarṇarūpatayā'nuvartamānaṃ teṣu dharmeṣu kathaṃcidbhinneṣu dharmirūpatayā sāmānyātmanā dharmarūpatayā viśeṣātmanā sthitamanvayitvenāvabhāsate || 14 ||

ekasya dharmiṇaḥ kathamaneke pariṇāmā ityāśaṅkāmapanetumāha —
dharmāṇāmuktalakṣaṇānāṃ yaḥ kramastasya yat pratikṣaṇamanyatvaṃ paridṛśyamānaṃ pariṇāmasyoktalakṣaṇasyānyatve nānāvidhatve heturliṅgaṃ jñāpakaṃ bhavati | ayamarthaḥ — yo'yaṃ niyataḥ kramo mṛccūrṇānmṛtpiṇḍastataḥ kapālāni tebhyaśca ghaṭa ityevaṃ kramarūpaḥ paridṛśyamānaḥ pariṇāmasyā'nyatvamāvedayati | tasminneva dharmiṇi yo lakṣaṇapariṇāmasyā'vasthāpariṇāmasya ca kramaḥ so'pyanenaiva nyāyena pariṇāmānyatve gamako'vagantavyaḥ | sarva eva bhāvā niyatenaiva krameṇa pratikṣaṇaṃ pariṇamyamānāḥ paridṛśyante | ataḥ siddhaṃ kramānyatvāt pariṇāmānyatvam | sarveṣāṃ cittādīnāṃ pariṇamamānānāṃ keciddharmāḥ pratyakṣeṇaivopalabhyante | yathā sukhādayaḥ saṃsthānādayaśca | kecidekāntenānumānagamyāḥ | yathā dharmasaṃskāraśaktiprabhṛtayaḥ | dharmiṇaśca bhinnābhinnarūpatayā sarvatrānugamaḥ || 15 ||

idānīmuktasya saṃyamasya viṣayapradarśanadvāreṇa siddhīḥ pratipādayitumāha —
dharmalakṣaṇāvasthābhedena yat pariṇāmatrayamuktaṃ tatra saṃyamāt tasmin viṣaye pūrvoktasaṃyamasya karaṇādatītānāgatajñānaṃ yoginaḥ samādherbhavati | idamatra tātparyam — asmin dharmiṇyayaṃ dharma idaṃ lakṣaṇamiyamavasthā cā'nāgatādadhvanaḥ sametya vartamāne'dhvani svavyāpāraṃ vidhāyātītamadhvānaṃ praviśatītyevaṃ parihṛtavikṣepatayā yadā saṃyamaṃ karoti tadā yatkiṃcidanutpannamatikrāntaṃ vā tat sarvaṃ yogī jānāti | yataścittasya śuddhasattvaprakāśarūpatvāt sarvārthagrahaṇasāmarthyamavidyādibhirvikṣepairapakriyate | yadā tu taistairupāyairvikṣepāḥ parihriyante tadā nivṛttamalasyevādarśasya sarvārthagrahaṇasāmarthyamekāgratābalādāvirbhavati || 16 ||

siddhyantaramāha —
śabdaḥ śrotrendriyagrāhyo niyatakramavarṇātmā niyataikārthapratipattyavacchinnaḥ | yadi vā kramarahitasphoṭātmā śāstrasaṃskṛtabuddhigrāhyaḥ [pā0 dhvanisaṃskṛtabuddhigrāhyaḥ]| ubhayathā'pi padarūpo vākyarūpaśca tayorekārthapratipattau sāmarthyāt | artho jātiguṇakriyādiḥ | pratyayo jñānaṃ viṣayākārā buddhivṛttiḥ | eṣāṃ śabdārthajñānānāṃ vyavahāre itaretarādhyāsādbhinnānāmapi buddhyekarūpatāsampādanāt saṃkīrṇatvam | tathāhi — gāmānayetyukte kaścidgolakṣaṇamarthaṃ gotvajātyavacchinnaṃ sāsnādimat piṇḍarūpaṃ śabdaṃ ca tadvācakaṃ jñānaṃ ca tadgrāhakamabhedenaivādhyavasyati na tvasya gośabdo vācako'yaṃ gośabdasya vācyastayoridaṃ grāhakaṃ jñānamiti bhedena vyavaharati | tathāhi — ko'yamarthaḥ ko'yaṃ śabdaḥ kimidaṃ jñānamiti pṛṣṭaḥ sarvatraikarūpamevottaraṃ dadāti gauriti | sa yadyekarūpatāṃ na pratipadyate kathamekarūpamuttaraṃ prayacchati | evaṃ tasminnavasthite yo'yaṃ [pā0 ekasmin viṣaye yo'yam | etasmin sthite yo'yam vā] pravibhāga idaṃ śabdasya tattvaṃ yadvācakatvaṃ nāma idamarthasya yadvācyatvamidaṃ jñānasya yat prakāśakatvamiti pravibhāgaṃ vidhāya tasmin pravibhāge yaḥ saṃyamaṃ karoti tasya sarveṣāṃ bhūtānāṃ mṛgapakṣisarīsṛpādīnāṃ yadrutaṃ yaḥ śabdastatra jñānamutpadyate | anenaivābhiprāyeṇa tena prāṇināyaṃ śabdaḥ samuccārita iti sarvaṃ jānāti || 17 ||

siddhyantaramāha —
dvividhāścittasya vāsanārūpāḥ saṃskārāḥ | kecit smṛtimātrotpādanaphalāḥ kecijjātyāyurbhogalakṣaṇā vipākahetavo yathā dharmādharmākhyāḥ | teṣu saṃskāreṣu yadā saṃyamaṃ karoti evaṃ mayā so'rtho'nubhūta evaṃ mayā sā kriyā niṣpāditeti pūrvavṛttamanusandadhāno bhāvayanneva prabodhakamantareṇodbuddhasaṃskāraḥ sarvamatītaṃ smarati | krameṇa sākṣātkṛteṣūdbuddheṣu saṃskāreṣu pūrvajanmāntarānubhūtānapi jātyādīn pratyakṣeṇa paśyati || 18 ||

siddhyantaramāha —
pratyayasya paracittasya kenacinmukharāgādinā liṅgena gṛhītasya yadā saṃyamaṃ karoti tadā parakīyacittasya jñānamutpadyate sarāgamasya cittaṃ vītarāgaṃ veti | paracittagatān sarvānapi dharmān jānātītyarthaḥ || 19 ||

asyaiva paracittajñānasya viśeṣajñānamāha —
tasya parasya yaccittaṃ tat sālambanaṃ svakīyenā''lambanena sahitaṃ na śakyate jñātumālambanasya kenacilliṅgenāviṣayīkṛtatvāt | liṅgāddhi cittamātraṃ parasyāvagataṃ na tu nīlaviṣayamasya cittaṃ pītaviṣayamiti vā | yacca na gṛhītaṃ tatra saṃyamasya kartumaśakyatvānna bhavati paracittasya yo viṣayastatra jñānam | tasmāt parakīyacittaṃ nā''lambanasahitaṃ gṛhyate tasyā''lambanasyā'gṛhītatvāt | cittadharmāḥ punargṛhyanta eva | yadā tu kimanenā''lambitamiti praṇidhānaṃ karoti tadā tatsaṃyamāttadviṣayamapi jñānamutpadyata eva || 20 ||

siddhyantaramāha —
kāyaḥ śarīraṃ tasya rūpaṃ cakṣurgrāhyo guṇastasminnastyasmin kāye rūpamiti saṃyamāttasya rūpasya cakṣurgrāhyatvarūpā yā śaktistasyāḥ stambhe bhāvanāvaśāt pratibandhe cakṣuṣprakāśāsaṃyoge cakṣuṣaḥ prakāśaḥ sattvadharmastasyā'saṃyoge tadgrahaṇavyāpārābhāve yogino'ntardhānaṃ bhavati | na kenacidasau dṛśyata ityarthaḥ | etenaiva rūpāntardhānopāyapradarśanena śabdādīnāṃ śrotrādigrāhyāṇāmantardhānamuktaṃ veditavyam || 21 ||

siddhyantaramāha —
āyurvipākaṃ yat pūrvakṛtaṃ karma taddviprakāraṃ sopakramaṃ nirupakramaṃ ca | tatra sopakramaṃ yat phalajananāya sahopakrameṇa kāryakaraṇābhimukhyena vartate yathoṣṇapradeśe prasāritārdravāsaḥ śīghrameva śuṣyati | uktaviparītaṃ nirupakramaṃ yathā tadevārdravāsaḥ saṃvartitamanuṣṇapradeśe cireṇa śuṣyati | tasmin dvividhe karmaṇi yaḥ saṃyamaṃ karoti — kiṃ mama karma śīghravipākaṃ ciravipākaṃ vā — evaṃ dhyānadārḍhyādaparāntajñānamasyotpadyate | aparāntaḥ śarīraviyogastasmiñjñānamamuṣmin kāle'muṣmin deśe mama śarīraviyogo bhaviṣyatīti niḥsaṃśayaṃ jānāti | ariṣṭebhyo vā | ariṣṭāni trividhāni | ādhyātmikādhibhautikādhidaivikāni | tatrādhyātmikāni — pihitakaraṇaḥ koṣṭhyasya vāyorghoṣaṃ na śṛṇotītyevamādīni | ādhibhautikāni — akasmādvikṛtapuruṣadarśanādīni | ādhidaivikāni — akāṇḍa eva draṣṭumaśakyāni svargādipadārthadarśanādīni | tebhyaḥ śarīraviyogakālaṃ jānāti | yadyapyayogināmapyariṣṭebhyaḥ prāyeṇa tajjñānamutpadyate tathāpi teṣāṃ sāmānyākāreṇa tat saṃśayarūpaṃ yogināṃ punarniyatadeśakālatayā pratyakṣavadavyabhicāri || 22 ||

parikarmaniṣpāditāḥ siddhīḥ pratipādayitumāha —
maitrīkaruṇāmuditopekṣāsu yo vihitasaṃyamastadbalāni tāsāṃ maitryādīnāṃ sambandhīni prādurbhavanti | maitrīkaruṇāmuditopekṣāstathā'sya prakarṣaṃ gacchanti yathā sarvasya mitratvādikamay'ṃ pratipadyate || 23 ||

siddhyantaramāha —
hastyādisambandhiṣu baleṣu kṛtasaṃyamasya tadbalāni hastyādibalānyāvirbhavanti | tadayamarthaḥ — yasmin hastibale vāyuvege siṃhavīrye vā tanmayībhāvenā'yaṃ saṃyamaṃ karoti tattatsāmarthyayuktaṃ sattvamasya [ pā0 tattatsāmarthyayuktatvātsarvamasya ] prādurbhavatītyarthaḥ || 24 ||

siddhyantaramāha —
pravṛttirviṣayavatī jyotiṣmatī ca prāguktā (1|35-36)| tasyā ya ālokaḥ sāttvikaprakāśastasya nikhileṣu viṣayeṣu nyāsāt tadvāsitānāṃ viṣayāṇāṃ bhāvanātaḥ santaḥkaraṇeṣu indriyeṣu ca prakṛṣṭaśaktimāpanneṣu susūkṣmasya paramāṇvādervyavahitasya bhūmyantargatasya nidhānāderviprakṛṣṭasya mervaparapārśvavartino rasāyanāderjñānamutpadyate || 25 ||

etatsamānavṛttāntasiddhyantaramāha —
sūrye prakāśamaye yaḥ saṃyamaḥ karoti tasya saptasu bhūrbhuvaḥsvaḥprabhṛtiṣu lokeṣu yāni bhuvanāni tattatsanniveśabhāñji purāṇi [pā0 sthānāni] teṣu yathāvadasya jñānamutpadyate | pūrvasmin sūtre sāttvikaprakāśa ālambanatayoktaḥ | iha tu bhautika iti viśeṣaḥ || 26 ||

bhautikaprakāśāntarālambanadvāreṇa siddhyantaramāha —
tārāṇāṃ jyotiṣāṃ yo vyūho viśiṣṭaḥ sanniveśastasya candre kṛtasaṃyamasya jñānamutpadyate | sūryaprakāśena hatatejaskatvāttārāṇāṃ sūryasaṃyamāttajjñānaṃ na śakyaṃ bhavitumarhatīti pṛthagupāyo'bhihitaḥ || 27 ||

siddhyantaramāha —
dhruve niścale jyotiṣāṃ pradhāne kṛtasaṃyamasya tāsāṃ tārāṇāṃ yā gatiḥ pratyekaṃ niyatakālā niyatadeśā ca tasyā jñānamutpadyate — iyaṃ tārā'yaṃ graha iyatā kālenā'muṃ rāśimidaṃ nakṣatraṃ yāsyatīti sarvaṃ jānāti | idaṃ kālajñānasya phalamityuktaṃ bhavati || 28 ||

bāhyāḥ siddhīḥ pratipādyā'ntarāḥ siddhīḥ pratipādayitumupakramate —
śarīramadhyavarti nābhisaṃjñakaṃ yat ṣoḍaśāraṃ cakraṃ tasmin kṛtasaṃyamasya yoginaḥ kāyagato yo'sau vyūho viśiṣṭarasamaladhātunāḍyādīnāmavasthānaṃ tatra jñānamutpadyate | idamuktaṃ bhavati — nābhicakraṃ śarīramadhyavarti sarvataḥ prasṛtānāṃ nāḍyādīnāṃ mūlabhūtam | atastatra kṛtāvadhānasya samagrasanniveśo yathāvadābhāti || 29 ||

siddhyantaramāha —
kaṇṭhe gale kūpaḥ kaṇṭhakūpaḥ | jihvāmūle jihvātantoradhastāt kūpa iva kūpo gartākārapradeśaḥ prāṇāderyatsamparkāt kṣutpipāsādayaḥ prādurbhavanti tasmin kṛtasaṃyamasya yoginaḥ kṣutpipāsādayo nivartante | ghaṇṭikādhastāt srotasā dhāryamāṇe tasmin bhāvite bhavatyevaṃvidhā siddhiḥ || 30 ||

siddhyantaramāha —
kaṇṭhakūpasyādhastādyā kūrmākhyā nāḍī tasyāṃ kṛtasaṃyamasya cetasaḥ sthairyamutpadyate | tatsthānamanupraviṣṭasya cañcalatā na bhavatītyarthaḥ | yadi vā kāyasya sthairyamutpadyate na kenacit spandayituṃ śakyata ityarthaḥ || 31 ||

siddhyantaramāha —
śiraḥkapāle brahmarandhrākhye chidre prakāśādhāratvājjyotiṣi | yathā gṛhābhyantarasthasya maṇeḥ prasarantī prabhā kuñcitākāreva sarvapradeśe saṃghaṭate tathā hṛdayasthaḥ sāttvikaḥ prakāśaḥ prasṛtastatra sampiṇḍitatvaṃ bhajate | tatra kṛtasaṃyamasya ye dyāvāpṛthivyorantarālavartinaḥ siddhā divyāḥ puruṣāsteṣāmitaraprāṇibhiradṛśyānām tasya darśanaṃ bhavati | tān paśyati taiśca sa sambhāṣata ityarthaḥ || 32 ||

sarvajñatva upāyamāha —
nimittānapekṣaṃ manomātrajanyamavisaṃvādakaṃ drāgutpadyamānaṃ [pā0 prāgutpadyamānaṃ] jñānaṃ pratibhā | tasyāṃ saṃyame kriyamāṇe prātibhaṃ vivekakhyāteḥ pūrvabhāvi tārakaṃ jñānamudeti | yathodeṣyataḥ savituḥ pūrvaṃ prabhā prādurbhavati tadvadvivekakhyāteḥ pūrvaṃ tārakaṃ sarvaviṣayaṃ jñānamutpadyate | tasmin sati saṃyamāntarānapekṣaḥ sarvaṃ jānātītyarthaḥ || 33 ||

siddhyantaramāha —
hṛdayaṃ śarīrasya pradeśaviśeṣaḥ | tasminnadhomukhasvalpapuṇḍarīkābhyantare'ntaḥkaraṇasattvasya sthānam | tatra kṛtasaṃyamasya svaparacittajñānamutpadyate | svacittagatāḥ sarvā vāsanāḥ paracittagatāṃśca rāgādīñjānātītyarthaḥ || 34 ||

siddhyantaramāha —
sattvaṃ prakāśasukhātmakaḥ prādhānikaḥ pariṇāmaviśeṣaḥ | puruṣo bhoktā'dhiṣṭhātṛrūpaḥ | tayoratyantāsaṃkīrṇayorbhogyabhoktṛrūpatvādacetanacetanatvācca bhinnayoryaḥ pratyayasyāviśeṣo bhedenāpratibhāsanaṃ tasmāt sattvasyaiva kartṛtāpratyayena yā sukhaduḥkhasaṃvit sa bhogaḥ | sattvasya svārthanairapekṣyeṇa parārthaḥ puruṣārthanimittaḥ | tasmādanyo yaḥ svārthaḥ puruṣasvarūpamātrālambanaḥ parityaktāhaṃkārasattve yā cicchāyāsaṃkrāntistatra kṛtasaṃyamasya puruṣaviṣayaṃ jñānamutpadyate | tatra tadevaṃ rūpaṃ svālambanaṃ jñānaṃ sattvaniṣṭhaṃ purūṣo [pā0 sattvaniṣṭhaḥ puruṣaḥ] jānātītyarthaḥ | na punaḥ puruṣo jñātā jñānasya viṣayabhāvamāpadyate jñeyatvāpatterjñātṛjñeyatvayoratyantavirodhāt || 35 ||

asyaiva saṃyamasya phalamāha —
tataḥ puruṣasaṃyamādabhyasyamānādvyutthitasyāpi jñānāni jāyante | tatra prātibhaṃ pūrvoktaṃ jñānaṃ tasyāvirbhavanāt sūkṣmādikamarthaṃ paśyati | śrāvaṇaṃ śrotrendriyajaṃ jñānaṃ tasmācca prakṛṣṭaṃ divyaṃ śabdaṃ jānāti | vedanā sparśendriyajaṃ jñānaṃ vedyate'nayeti kṛtvā tāntrikyā saṃjñayā vyavahriyate | tasmāddivyasparśaviṣayaṃ jñānaṃ samupajāyate | ādarśaścakṣurindriyajaṃ jñānam | ā samantāddṛśyate'nubhūyate rūpamaneneti kṛtvā tasya prakarṣāddivyaṃ rūpajñānamutpadyate | āsvādo rasanendriyajaṃ jñānam | āsvādyate'neneti kṛtvā tasmin prakṛṣṭe divye rase saṃvidupajāyate | vārtā gandhasaṃvit | vṛttiśabdena tāntrikyā paribhāṣayā ghrāṇendriyamucyate | vartate gandhaviṣaye iti vṛtterghrāṇendriyājjātā vārtā gandhasaṃvit | tasyāṃ prakṛṣyamānāyāṃ divyagandho'nubhūyate || 36 ||

eteṣāṃ phalaviśeṣāṇāṃ viṣayavibhāgamāha —
te prākpratipāditāḥ phalaviśeṣāḥ samādheḥ prakarṣe gacchata upasargā upadravā vighnāḥ | tatra harṣasmayādikaraṇena [ pā0 harṣavismayādikaraṇena ] samādhiḥ śithilībhavati | vyutthāne tu punarvyavahāradaśāyāṃ viśiṣṭaphaladāyakatvāt siddhayo bhavanti || 37 ||

siddhyantaramāha —
vyāpakatvādātmacittayorniyatakarmavaśādeva śarīrāntargatayoreva bhoktṛbhogyabhāvena yat saṃvedanamupajāyate sa eva śarīrabandha ityucyate | tadyadā samādhivaśādbandhakāraṇaṃ dharmādharmākhyaṃ śithilaṃ bhavati tānavamāpadyate | cittasya ca yo'sau pracāro hṛdayapraveśādindriyadvāreṇa viṣayābhimukhyena prasarastasya saṃvedanaṃ jñānam — iyaṃ cittavahā nāḍī | anayā cittaṃ vahati | iyaṃ ca prāṇādivahābhyo [ pā0 rasaprāṇādivahābhyo ] nāḍībhyo vilakṣaṇeti — svaparaśarīrayoryadā saṃcāraṃ jānāti tadā parakīyaṃ mṛtaṃ jīvaccharīraṃ vā cittasañcāradvāreṇa praviśati | cittaṃ ca paraśarīre praviśadindriyāṇyapyanuvartante madhukararājamiva makṣikāḥ | atha paraśarīrapraviṣṭo yogī svaśārīravat tena sarvaṃ vyavaharati | yato vyāpakayościttapuruṣayorbhogasaṅkoce kāraṇaṃ karma taccet samādhinā kṣiptaṃ tadā svātantryāt sarvatraiva bhoganiṣpattiḥ || 38 ||

siddhyantaramāha —
samastānāmindriyāṇāṃ tuṣajvālāvadyā yugapadutthitā vṛttiḥ sā jīvanaśabdavācyā | tasyāḥ kriyābhedāt prāṇāpānādisaṃjñābhirvyapadeśaḥ | tatra hṛdayānmukhanāsikādvāreṇa vāyoḥ prāyaṇāt prāṇa ityucyate | nābhideśāt pādāṅguṣṭhaparyantamapanayanādapānaḥ | nābhideśaṃ pariveṣṭya samantānnayanāt samānaḥ | kṛkāṭikādeśādāśirovṛtterunnayanādudānaḥ | vyāpya nayanāt sarvaśarīravyāpī vyānaḥ | tatrodānasya saṃyamadvāreṇa jayāditareṣāṃ vāyūnāṃ rodhādūrdhvagatitvena jale mahānadyādau mahati vā kardame tīkṣṇeṣu kaṇṭakeṣu vā na majjatyatilaghutvāt [ pā0 na sajjate |tilaghutvāt ]| tūlapiṇḍavajjalādau majjito'pyudgacchatītyarthaḥ || 39 ||

siddhyantaramāha —
agnimāveṣṭya vyavasthitasya samānākhyasya vāyorjayāt saṃyamena vaśīkārānnirāvaraṇasyāgnerudbhūtattvāttejasā [ pā0 agnerūrdhvatvāt ] prajvalanniva yogī pratibhāti || 40 ||

siddhyantaramāha —
śrotraṃ śabdagrāhakamāhaṃkārikamindriyam | ākāśaṃ vyoma śabdatanmātrakāryam | tayoḥ sambandho deśadeśibhāvalakṣaṇastasmin kṛtasaṃyamasya yogino divyaṃ śrotraṃ pravartate | yugapat sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭaśabdagrahaṇasamarthaṃ bhavatītyarthaḥ || 41 ||

siddhyantaramāha —
kāyaḥ pāñcabhautikaṃ śarīram | tasyākāśenāvakāśadāyakena yaḥ sambandhastatra saṃyamaṃ vidhāya laghuni tūlādau samāpattiṃ tanmayībhāvalakṣaṇāṃ vidhāya prāptātilaghubhāvo yogī prathamaṃ yathāruci jale saṃcaraṇakrameṇorṇanābhatantujālena saṃcaramāṇa ādityaraśmibhiśca viharan yatheṣṭamākāśena gacchati || 42 ||

siddhyantaramāha —
śarīrādbahiryā manasaḥ śarīranairapekṣyeṇa vṛttiḥ sā mahāvidehā nāma vigatāhaṃkārakāryavegā [ pā0 vigataśarīrāhaṃkāradārḍhyadvāreṇa ] ucyate | tatastasyāṃ kṛtāt saṃyamāt prakāśāvaraṇakṣayaḥ sāttvikasya cittasya yaḥ prakāśaḥ tasya yadāvaraṇaṃ kleśakarmādi tasya kṣayaḥ pravilayo bhavati | ayamarthaḥ — śarīrāhaṃkāre sati yā manaso bahirvṛttiḥ sā kalpitetyucyate | yadā punaḥ śarīrādahaṃkārabhāvaṃ parityajya svātantryeṇa manaso vṛttiḥ sā'kalpitā | tasyāṃ saṃyamādyoginaḥ sarve cittamalāḥ kṣīyante || 43 ||

tadevaṃ pūrvāntaviṣayāḥ parāntaviṣayā madhyabhāvāśca siddhīḥ pratipādyā'nantaraṃ bhuvanajñānādirūpā bāhyāḥ kāyavyūhādirūpā ābhyantarāḥ parikarmaniṣpannabhūtāśca maitryādiṣu balānītyevamādyāḥ samādhyupayoginīścāntaḥkaraṇabahiḥkaraṇalakṣaṇendriyabhavāḥ prāṇādivāyubhavāśca siddhīścittadārḍhyāya samādheścāśvāsotpattaye pratipādyedānīṃ svadarśanopayogisabījanirbījasamādhisiddhaye vividhopāyapradarśanāyāha —
pañcānāṃ pṛthivyādīnāṃ bhūtānāṃ ye pañcā'vasthāviśeṣarūpā dharmāḥ sthūlatvādayastatra kṛtasaṃyamasya bhūtajayo bhavati | bhūtānyasya vaśyāni bhavantītyarthaḥ | tathā hi — bhūtānāṃ paridṛśyamānaṃ viśiṣṭākāravat sthūlarūpam | svarūpapañcaiṣāṃ yathākramaṃ kāryaṃ gandhasnehoṣṇatāpreraṇāvakāśadānalakṣaṇam | sūkṣmaṃ ca yathākramaṃ bhūtānāṃ kāraṇatvena vyavasthitāni gandhāditanmātrāṇi | anvayino guṇāḥ prakāśapravṛttisthitirūpatayā sarvatraivā'nvayitvena samupalabhyante | arthavattvaṃ teṣu eva guṇeṣu bhogāpavargasampādanākhyā śaktiḥ | tadevaṃ bhūteṣu pañcasu uktadharmalakṣaṇāvasthābhinneṣu pratyavasthaṃ saṃyamaṃ kurvan yogī bhūtajayī bhavati | tadyathā — prathamaṃ sthūlarūpe saṃyamaṃ vidhāya tadanu svarūpe ityevaṃ krameṇa tasya kṛtasaṃyamasya saṃkalpānuvidhāyinyo vatsānusāriṇya iva gāvo bhūtaprakṛtayo bhavantītyarthaḥ || 44 ||

tasyaiva bhūtajayasya phalamāha —
1| aṇimā paramāṇurūpatāpattiḥ |
2| mahimā mahattvprāptiḥ |
3| laghimā tūlapiṇḍavallaghutvaprāptiḥ |
4| garimā gurutvaprāptiḥ |
5| prāptiraṅgulyagreṇa candrādisparśanaśaktiḥ |
6| prākāmyamicchānabhighātaḥ |
7| śarīrāntaḥkaraṇeśvaratvamīśitvam |
8| sarvatra prabhaviṣṇutā vaśitvam | sarvāṇyeva bhūtānyanugāmitvāttaduktaṃ nātikrāmanti |
9| yatrakāmāvasāyo yasmin viṣaye'sya kāmaḥ svecchā bhavati tasmin viṣaye yogino'dhyavasāyo bhavati | taṃ viṣayaṃ svīkāradvāreṇābhilāṣasamāptiparyantaṃ nayatītyarthaḥ |
ta ete'ṇimādyāḥ samādhyupayogino bhūtajayādyoginaḥ prādurbhavanti | yathā paramāṇutvaṃ prāpto vajrādīnāmapyantaḥ praviśati | evaṃ sarvatra yojyam | ete'ṇimādayo'ṣṭau guṇā mahāsiddhaya ucyante | kāyasampadvakṣyamāṇā (3|46) tāṃ prāpnoti | taddharmā'nabhighātaśca tasya kāyasya ye dharmā rūpādayasteṣāmanabhighāto nāśo na kutaścidbhavati nāsya rūpamagnirdahati na vāyuḥ śoṣayatītyādi yojyam || 45 ||

kāyasampadamāha —
rūpalāvaṇyabalāni prasiddhāni | vajrasaṃhananatvaṃ vajravat kaṭhinā saṃhatirasya śarīre bhavatītyarthaḥ | iti kāyasya āvirbhūtaguṇasampat || 46 ||

evaṃ bhūtajayamabhidhāya prāptabhūmikāviśeṣasyendriyajayamāha —
grahaṇamindriyāṇāṃ viṣayābhimukhī vṛttiḥ | svarūpaṃ sāmānyena prakāśakatvam | asmitā ahaṃkārānugamaḥ | anvayārthavattve pūrvavat (3|44)| eteṣāṃ indriyāṇāmavasthāpañcake pūrvavat saṃyamaṃ kṛtvendriyajayī bhavati || 47 ||

tasya phalamāha —
śarīrasya manovadanuttamagatilābho manojavitvam | kāyanirapekṣāṇāmindriyāṇāṃ vṛttilābho vikaraṇabhāvaḥ | sarvavaśitvaṃ pradhānajayaḥ | etāḥ siddhyayo jitendriyasya prādurbhavanti | tāścāsmin śāstre madhupratīkā ityucyante | yathā madhuna ekadeśo'pi svadata evaṃ pratyekametāḥ siddhayaḥ svadanta iti madhupratīkāḥ || 48 ||

indriyajayamabhidhāyā'ntaḥkaraṇajayamāha —
tasmin buddheḥ sāttvike pariṇāme kṛtasaṃyamasya yā sattvapuruṣayorutpadyate vivekakhyātirguṇānāṃ kartṛtvābhimānaśithilībhāvarūpā tanmāhātmyāt tatraiva sthitasya yoginaḥ sarvādhiṣṭhātṛtvaṃ sarvajñātṛtvaṃ ca samādherbhavati | sarveṣāṃ guṇapariṇāmānāṃ bhāvānāṃ svāmivadākramaṇaṃ sarvabhāvādhiṣṭhātṛtvam | teṣāmeva ca śāntoditāvyapadeśyadharmitvenāvasthitānāṃ yathāvadvivekajñānaṃ sarvajñātṛtvam | eṣāṃ cāsmiñchāstre parasyāṃ vaśīkārasaṃjñāyāṃ prāptāyāṃ viśokā nāma siddhirityucyate || 49 ||

krameṇa bhūmikāntaramāha —
tasyāmapi viśokāyāṃ siddhau yadā vairāgyamutpadyate yoginastadā tasmāddoṣāṇāṃ rāgādīnāṃ yadbījamavidyādayastasya kṣaye nirmūlane kaivalyamātyantikī duḥkhanivṛttiḥ puruṣasya guṇānāmadhikāraparisamāptau svarūpapratiṣṭhatvam [ pā0 svarūpaniṣṭhatvam ] || 50 ||

tasminneva samādhau sthityupāyamāha —
catvāro yogino bhavanti | tatrābhyāsavān pravṛttamātrajyotiḥ prathamaḥ | ṛtambharaprajño dvitīyaḥ | bhūtendriyajayī tṛtīyaḥ | atikrāntabhāvanīyaścaturthaḥ | tatra caturthasya samādheḥ prāptasaptavidhabhūmiprāntaprajño bhavati | ṛtambharaprajñasya dvitīyāṃ madhumatīsaṃjñāṃ bhūmikāṃ sākṣātkurvataḥ svāmino devā upanimantrayitāro bhavanti | divyastrīrasāyanādikam [divyastrīvasanādikam ] upaḍhaukayantīti tasminnupanimantraṇe nā'nena saṅgaḥ kartavyo nāpi smayaḥ | saṅgatikaraṇe punarviṣayabhoge patati smayakaraṇe kṛtakṛtyamātmānaṃ manyamāno na samādhāvutsahate | ataḥ saṅgasmayayostena varjanaṃ kartavyam || 51 ||

asyāmeva phalabhūtāyāṃ vivekakhyātau pūrvoktasaṃyamavyatiriktamupāyāntaramāha —
kṣaṇaḥ sarvāntyaḥ kālāvayavo yasya kalāḥ prabhavituṃ na śakyante | tathāvidhānāṃ kālakṣaṇānāṃ yaḥ kramaḥ paurvāparyeṇa pariṇāmastatra saṃyamāt prāguktaṃ vivekajaṃ jñānamutpadyate | ayamarthaḥ — ayaṃ kālakṣaṇo'muṣmāt kālakṣaṇāduttaro'yamasmāt pūrva ityevaṃvidhe krame kṛtasaṃyamasyātyantasūkṣme'pi kṣaṇakrame yadā bhavati sākṣātkārastadā'nyadapi sūkṣmaṃ mahadādi sākṣātkarotīti vivekajñānotpattiḥ || 52 ||

asyaiva saṃyamasya viṣayavivekopakṣepaṇāyāha —
padārthānāṃ bhedahetavo jātilakṣaṇadeśā bhavanti | kvacidbhedaheturjātiḥ | yathā gauriyaṃ mahiṣīyamiti | jātyā tulyayorlakṣaṇaṃ bhedahetuḥ | iyaṃ karbureyamaruṇeti | jātyā lakṣaṇenābhinnayorbhedaheturdeśo drṛṣṭaḥ | yathā tulyapramāṇayorāmalakayorbhinnadeśasthitayoḥ | yatra punarbhedo'vadhārayituṃ na śakyate yathā ekadeśasthitayoḥ śuklayoḥ pārthivayoḥ paramāṇvostathāvidhe viṣaye bhedāya kṛtasaṃyamasya bhedena jñānamutpadyate tadā tadabhyāsāt sūkṣmāṇyapi tattvāni bhedena pratipadyate | etaduktaṃ bhavati — yatra kenacidupāyena bhedo nāvadhārayituṃ śakyastatra saṃyamādbhavatyeva bhedapratipattiḥ || 53 ||

sūkṣmāṇāṃ tattvānāmuktasya vivekajanyajñānasya saṃjñāviṣayasvābhāvyaṃ vyākhyātumāha —
uktasaṃyamabalādevā'ntyāyāṃ bhūmikāyāmutpannaṃ jñānaṃ tārakamiti tārayatyagādhāt saṃsārasāgarādyoginamityānvarthikyā saṃjñayā tārakamityucyate | asya viṣayamāha — sarvaviṣayamiti | sarvāṇi tattvāni mahadādīni viṣayo'syeti sarvaviṣayam | svabhāvaścāsya sarvathāviṣayatvam | sarvābhiravasthābhiḥ sthūlasūkṣmādibhedena taistaiḥ pariṇāmaiḥ sarveṇa prakāreṇā'vasthitāni tattvāni viṣayo'syeti sarvathāviṣayam | svabhāvāntaramāha — akramaṃ ceti | niḥśeṣanānāvasthāpariṇatasyātmakabhāvagrahaṇenāsya [pā0 niḥśeṣanānā'vasthāpariṇatadvitryātmakabhāvagrahaṇe nā'sya] kramo vidyata ityakramam | sarvaṃ karatalāmalakavadyugapat paśyatītyarthaḥ || 54 ||

asmācca vivekajāt tārakākhyājjñānāt kiṃ bhavatītyāha —
sattvapuruṣāvuktalakṣaṇau (2|6, 2|18, 2|20)| tayoḥ śuddhisāmye kaivalyam | sattvasya sarvakartṛtvābhimānanivṛtyā svakāraṇānupraveśaḥ śuddhiḥ | puruṣasya śuddhirupacaritabhogābhāva iti dvayoḥ samānāyāṃ śuddhau puruṣasya kaivalyamutpadyate | mokṣo bhavatītyarthaḥ || 55 ||



tadevamantaraṅgaṃ yogāṅgatrayamabhidhāya tasya ca saṃyamasaṃjñāṃ kṛtvā saṃyamasya viṣayapradarśanārthaṃ pariṇāmatrayamupapādya saṃyamabalotpadyamānāḥ pūrvāntaparāntamadhyabhavāḥ siddhīrupadarśya samādhyabhyāsopapattaye [pā0 samādhyāśvāsotpattaye] bāhyā bhuvanajñānādirūpā ābhyantarāśca kāyavyūhajñānādirūpāḥ pradarśya samādhyupayogāyendriyaprāṇajayādipūrvikāḥ paramapuruṣārthasiddhaye yathākramamavasthāsahitabhūtajayendriyasattvajayodbhavāśca vyākhyāya vivekajñānopapattaye tāṃstānupāyānupanyasya tārakasya sarvasamādhyavasthāparyantabhavasya svarūpamabhidhāya tatsamāpatteḥ kṛtādhikārasya cittasattvasya svakāraṇānupraveśāt kaivalyamutpadyata ityabhihitamiti nirṇīto vibhūtipādastṛtīyaḥ |

iti dhāreśvarabhojadevaviracitāyāṃ rājamārtaṇḍābhidhāyāṃ pātañjalavṛttau vibhūtipādastṛtīyaḥ |
iti vibhūtipādaḥ |



atha kaivalyapādaḥ yadājñayaiva kaivalyaṃ vinopāyaiḥ prajāyate | tamekamajamīśānaṃ cidānandamayaṃ stumaḥ ||

idānīṃ vipratipattisamutthabhrāntinirākaraṇena yuktyā kaivalyasvarūpajñāpanāya [pā0 jñānāya] kaivalyapādo'yamārabhyate | tatra yāḥ pūrvamuktāḥ siddhayastāsāṃ nānāvidhajanmādikāraṇapratipādanadvāreṇaivaṃ bodhayati — madīyā yā etāḥ siddhayastāḥ sarvāḥ pūrvajanmābhyastasamādhibalājjanmādinimittamātratvenā''śritya pravartante | tataścānekabhavasādhyasya samādherna kṣatirastītyāśvāsotpādanāya samādhisiddheśca prādhānyakhyāpanārthaṃ kaivalyopayogārthaṃ cāha —
kāścana janmanimittā eva siddhayo yathā pakṣyādīnāmākāśagamanādayaḥ | yathā vā kapilamaharṣiprabhṛtīnāṃ janmasamanantaramevopajāyamānā jñānādayaḥ sāṃsiddhikā guṇāḥ | oṣadhisiddhayo yathā pāradādirasāyanādyupayogāt | mantrasiddhiryathā mantrajapāt keṣāṃcidākāśagamanādiḥ | tapaḥsiddhiryathā viśvāmitrādīnām | samādhisiddhiḥ prākpratipāditā | etāḥ siddhayaḥ pūrvajanmakṣayitakleśānāmevopajāyante | tasmāt samādhisiddhāvivā'nyāsāṃ siddhīnāṃ samādhireva janmāntarābhyastaḥ kāraṇm | mantrādīni nimittamātrāṇi || 1 ||

nanu nandīśvarādikānāṃ jātyādipariṇāmo'sminneva janmani dṛśyate | tat kathaṃ janmāntarābhyastasya samādheḥ kāraṇatvamucyata ityāśaṅkyāha —
yo'yamihaiva janmani nandīśvarādīnāṃ jātyādipariṇāmaḥ sa prakṛtyāpūrāt | pāścāttyā eva hi prakṛtayo'muṣmiñjanmani vikārānāpūrayanti jātyantarākāreṇa pariṇamanti || 2 ||

nanu dharmādharmādayastatra kriyamānā upalabhyante | tat kathaṃ prakṛtīnāmāpūrakatvam ityāha —
nimittaṃ dharmādi | tat prakṛtīnāmarthāntarapariṇāme na prayojakam | na hi kāryeṇa kāraṇaṃ pravartate | kutra tarhi tasya dharmādervyāpāra ityāha — varaṇabhedastu tataḥ kṣetrikavat | tatastasmādanuṣṭhīyamānāddharmādvaraṇamāvaraṇakamadharmādi tasyaiva virodhitvādbhedaḥ kṣayaḥ kriyate | tasmin pratibandhake kṣīṇe prakṛtayaḥ svayamabhimatakāryāya prabhavanti | dṛṣṭāntamāha — kṣetrikavat | yathā kṣetrikaḥ kṛṣībalaḥ kedārāt kedārāntaraṃ jalaṃ ninīṣurjalapratibandhakāvaraṇabhedamātraṃ karoti | tasmin bhinne jalaṃ svayameva prasaradrūpaṃ pariṇāmaṃ gṛhṇāti na tu jalaprasaraṇe tasya kaścit prayatnaḥ | evaṃ dharmāderboddhavyam || 3 ||

yadā sākṣātkṛtatattvasya yogino yugapat karmaphalabhogāyā''tmīyaniratiśayavibhūtyanubhavād yugapadanekaśarīranirmitsā jāyate tadā kutastāni cittāni prabhavantītyāha —
yoginaḥ svayaṃ nirmiteṣu kāyeṣu yāni cittāni tāni mūlakāraṇādasmitāmātrādeva tadicchayā prasaranti | agnervisphuliṅgā iva yugapat pariṇamanti || 4 ||

nanu bahūnāṃ cittānāṃ bhinnābhiprāyatvānnaikakāryakartṛtvaṃ syādityāha —
teṣāmanekeṣāṃ cetasāṃ pravṛttibhede vyāpāranānātva eakaṃ yoginaścittaṃ prayojakaṃ prerakamadhiṣṭhātṛtvena | tena na bhinnamatatvam | ayamarthaḥ — yathātmīyaśarīre manaścakṣuḥpāṇyādīni yathecchaṃ prerayatyadhiṣṭhātṛtvenaievaṃ kāyāntareṣvapīti || 5 ||

janmādiprabhavatvāt siddhīnāṃ cittamapi tatprabhavaṃ pañcavidhameva | ato janmādiprabhavāccittāt samādhiprabhavasya cittasya vailakṣaṇyamāha —
dhyānajaṃ samādhijaṃ yaccittaṃ tat pañcasu madhye'nāśayaṃ karmavāsanārahitamityarthaḥ || 6 ||

yathetaracittebhyo yoginaścittaṃ vilakṣaṇaṃ kleśādirahitaṃ tathā karmāpi vilakṣaṇamityāha —
śubhaphaladaṃ karma yāgādi śuklam | aśubhaphaladaṃ brahmahatyādi kṛṣṇam | ubhayasaṃkīrṇaṃ śuklakṛṣṇam | tatra śuklaṃ karma vicakṣaṇānāṃ dānatapaḥsvādhyāyādimatāṃ puruṣāṇām | kṛṣṇaṃ karma dānavānām [ nārakānām ]| śuklakṛṣṇaṃ manuṣyāṇām | yogināntu saṃnyāsavatāṃ trividhakarmaviparītaṃ yat phalatyāgānusandhānenaivānuṣṭhānānna kiñcit phalamārabhate || 7 ||

asyaiva karmaṇaḥ phalamāha —
iha hi dvividhā karmavāsanāḥ smṛtimātraphalā jātyāyurbhogaphalāśca | tatra jātyāyurbhogaphalā ekānekajanmabhavā ityanena pūrvameva (2|12--13) kṛtanirṇayāḥ | yāstu smṛtimātraphalāstāstataḥ karmaṇo yena karmaṇā yādṛk śarīramārabdhaṃ devamanuṣyatiryagādibhedena tasya vipākasyā'nuguṇā anurūpā yā vāsanāstāsāmeva tasmādabhivyaktirvāsanānāṃ bhavati | ayamarthaḥ — yena karmaṇā pūrvaṃ devatādiśarīramārabdhaṃ jātyantaraśatavyavadhānena punastathāvidhasyaiva śarīrasyārambhe tadanurūpā eva smṛtiphalā vāsanāḥ prakaṭībhavanti | lokāntareṣvevārtheṣu tasya smṛtyādayo jāyante | itarāstu satyo'pi avyaktasaṃjñāstiṣṭhanti na tasyāṃ daśāyāṃ nārakādiśarīrodbhavā vāsanā vyaktimāyānti || 8 ||

āsāmeva vāsanānāṃ kāryakāraṇābhāvānupapattimāśaṅkya samarthayitumāha —
iha nānāyoniṣu bhramatāṃ saṃsāriṇāṃ kāṃcidyonimanubhūya yadā yonyantarasahasravyavadhānena punastāmeva yoniṃ pratipadyate tadā tasyāṃ pūrvānubhūtāyāṃ yonau tathāvidhaśarīrādivyañjakāpekṣayā vāsanā yāḥ prakaṭībhūtā āsaṃstāstathāvidhavyañjakābhāvāttirohitāḥ punastathāvidhavyañjakaśarīrādilābhe prakaṭībhavanti | jātideśakālavyavadhāne'pi tāsāṃ svānurūpasmṛtyādiphalasādhana ānantaryaṃ nairantaryam | kutaḥ | smṛtisaṃskārayorekarūpatvāt | tathāhi — anuṣṭhīyamānāt karmaṇaścittasattve vāsanārūpaḥ saṃskāraḥ samutpadyate | sa ca svarganarakādīnāṃ phalānāṃ cāṅkurībhāvaḥ karmaṇāṃ vā yāgādīnāṃ śaktirūpatayā'vasthānam | karturvā tathāvidhabhogyabhoktṛtvarūpaṃ sāmarthyam | saṃskārāt smṛtiḥ smṛteśca sukhaduḥkhopabhogastadanubhavācca punarapi saṃskārasmṛtyādayaḥ | evaṃ ca yasya smṛtisaṃskārādayo bhinnāstasyā''nantaryābhāve durlabhaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ | asmākaṃ tu yadānubhava eva saṃskārībhavati saṃskāraśca smṛtirūpatayā pariṇamate tadaikasyaiva cittasyānusandhātṛtvena sthitatvānna kāryakāraṇabhāvo durghaṭaḥ || 9 ||

bhavatvānantaryaṃ kāryakāraṇabhāvaśca vāsanānām yadā tu prathamamevānubhavaḥ pravartate tadā kiṃ vāsanānimitta uta nirnimitta iti śaṅkāṃ vyapanetumāha —
tāsāṃ vāsanānāmanāditvam | na vidyata ādiryasya tasya bhāvastattvaṃ tāsāmādirnāstītyarthaḥ | kuta iti | āśiṣo nityatvāt | yeyamāśīrmahāmoharūpā sadaiva sukhasādhanāni me bhūyāsurmā kadācana tairme viyogo bhūditi yaḥ saṃkalpaviśeṣo vāsanānāṃ kāraṇaṃ tasya nityatvādanāditvamityarthaḥ | etaduktaṃ bhavati — kāraṇasya sannihitatvādanubhavasaṃskārādīnāṃ kāryāṇāṃ pravṛttiḥ kena vāryate | anubhavasaṃskārānubiddhaṃ saṃkocavikāśadharmi cittaṃ tattadabhivyañjakavipākalābhāt tattatphalarūpatayā pariṇamata ityarthaḥ || 10 ||

tāsāmānantyāddhānaṃ kathaṃ bhavatītyāśaṅkya hānopāyamāha —
vāsanānāmanantarānubhavo hetustasyāpyanubhavasya rāgādayasteṣāmavidyeti sākṣāt pāramparyeṇa hetuḥ | phalaṃ śarīrādi smṛtyādi ca | āśrayo buddhisattvam | ālambanaṃ yadevānubhavasya tadeva vāsanānām | atastairhetuphalāśrayālambanairanantānāmapi vāsanānāṃ saṃgṛhītatvāt | eṣāṃ hetvādīnāmabhāve jñānayogābhyāṃ dagdhabījakalpatve vihite nirmūlatvānna vāsanāḥ prarohanti na kāryamārabhanta iti tāsāmabhāvaḥ || 11 ||

nanu pratikṣaṇaṃ cittasya naśvaratvopalabdhervāsanānāṃ tatphalānāṃ ca kāryakāraṇabhāvena yugapadabhāvitvādbhede kathamekatvamityāśaṅkyaikatvasamarthanāyāha —
ihātyantamasatāṃ bhāvānāmutpattirna yuktimatī teṣāṃ sattvasambandhāyogāt | na hi śaśaviṣāṇādīnāṃ kvacidapi sattvasambandho dṛṣṭaḥ | nirupākhye ca kārye kimuddiśya kāraṇāni pravarteran | na hyasantaṃ viṣayamālocya kaścit pravartate | satāmapi virodhānnābhāvasambandho'sti | yat svarūpaṃ labdhasattākaṃ tat kathaṃ nirupākhyatāmabhāvarūpatāṃ vā bhajate na viruddhaṃ rūpaṃ svīkarotītyarthaḥ | tasmāt satāmabhāvāsambhavādasatāṃ cotpattyasambhavāt taistairdharmairvipariṇamamāno dharmī sadaikarūpa evāvatiṣṭhate | dharmāstu tryadhvakatvena [ pā0 adhikatvena ] traikālikatvena tatra vyavasthitāḥ svasmin svasminnadhvani vyavasthitāḥ na svarūpaṃ tyajanti | vartamāne'dhvani vyavasthitāḥ kevalaṃ bhogyatāṃ bhajante | tasmāddharmāṇāmevātītānāgatādyadhvabhedāt tenaiva rūpeṇa kāryakāraṇabhāvo'smin darśane pratipadyate | tasmādapavargaparyantamekameva cittaṃ dharmitayā'nuvartamānaṃ na nihnotuṃ pāryate || 12 ||

ta ete dharmadharmiṇaḥ kiṃrūpā ityāha —
ya ete dharmadharmiṇaḥ proktāste vyaktasūkṣmabhedena vyavasthitāḥ guṇāḥ sattvarajastamorūpāstadātmānastatsvabhāvāstatpariṇāmarūpā ityarthaḥ | yataḥ sattvarajastamobhiḥ sukhaduḥkhamoharūpaiḥ sarvāsāṃ bāhyābhyantarabhedabhinnānāṃ bhāvavyaktīnāmanvayānugamo dṛśyate | yadyadanvayi tattat pariṇāmarūpaṃ dṛṣṭam | yathā ghaṭādayo mṛdanvitā mṛtpariṇāmarūpāḥ || 13 ||

yadyete trayo guṇāḥ sarvatra mūlakāraṇaṃ kathameko dharmīti vyapadeśa ityāśaṅkyāha —
yadyapi trayo guṇāstathāpi teṣāmaṅgāṅgibhāvagamanalakṣaṇo yaḥ pariṇāmaḥ kvacit sattvamaṅgi kvacidrajaḥ kvacicca tama ityevaṃrūpastasyaikatvādvastunastattvamekamucyate | yathā — iyaṃ pṛthivī | ayaṃ vāyurityevamādi || 14 ||

nanu jñānavyatirikte satyarthe vastvekamanekaṃ vā vaktuṃ yujyate | yadā ca vijñānameva vāsanāvaśāt kāryakāraṇabhāvenāvasthitaṃ tathā tathā pratibhāti tadā kathametacchakyate vaktumityāśaṅkyāha —
tayorjñānārthayorviviktaḥ panthā vivikto mārgo deśa iti yāvat | katham | vastusāmye cittabhedāt | samāne vastuni stryādāvupalabhyamāne nānāpramātṝṇāṃ cittasya bhedaḥ sukhaduḥkhamoharūpatayā samupalabhyate | tathāhi ekasyāṃ rūpalāvaṇyavatyāṃ yoṣiti upalabhyamānāyāṃ sarāgasya sukhamutpadyate sapatnyāstu dveṣaḥ parivrājakāderghṛṇetyekasmin vastuni nānāvidhacittodayāt kathaṃ cittakāryatvaṃ vastuna ekacittakāryatve vastvekarūpatayaivā'vabhāseta | kiñca cittakāryatve vastuno yadīyasya cittasya tadvastu kāryaṃ tasminnarthāntaravyāsakte tadvastu na kiñcit syāt | bhavatviti cenna | tadeva kathamanyairbahubhirupalabhyeta | upalabhyate ca tasmānna cittakāryam | atha yugapadbahubhiḥ so'rthaḥ kriyate tadā bahunirmitasyārthasyaikanirmitādvailakṣaṇyaṃ syāt | yadā tu vailakṣaṇyaṃ neṣyate tadā kāraṇabhede sati kāryabhedasyābhāve nirhetukamekarūpaṃ vā jagat syāt | etaduktaṃ bhavati — satyapi bhinne kāraṇe yadi kāryasyābhedastadā samagraṃ jagannānāvidhakāraṇajanyamekarūpaṃ syāt | kāraṇabhedānanugamāt svātantryeṇa nirhetukaṃ vā syāt | yadyevaṃ kathaṃ tena triguṇātmanā cittenaikasyaiva pramātuḥ sukhaduḥkhamohamayāni jñānāni janyante [pā0 kathaṃ tena triguṇātmanā'rthe naikasyaiva pramātuḥ sukhaduḥkhamohabhayāni jñānāni na janyante]| maivam | yathā'rthastriguṇastathā cittamapi triguṇam | tasyārthapratibhāsotpattau dharmādayaḥ sahakārikāraṇam | tadudbhavābhibhavavaśāt kadāciccittasya tena tena rūpeṇābhivyaktiḥ | tathā ca — kāmukasya sannihitāyāṃ yoṣiti dharmasahakṛtaṃ cittaṃ sattvasyāṅgitayā pariṇamamānaṃ sukhamayaṃ bhavati | tadevā'dharmasahakāri rajaso'ṅgitayā duḥkharūpaṃ sapatnīmātrasya bhavati | tīvrādharmasahakāritayā pariṇamamānaṃ tamaso'ṅgitvena kopanāyāḥ sapatnyā mohamayaṃ bhavati | tasmādvijñānavyatirekeṇāsti grāhyārthaḥ [pā0 grāhyo'rthaḥ]| tadevaṃ vijñānārthayostādātmyavirodhānna kāryakāraṇabhāvaḥ | kāraṇābhede satyapi kāryabhedaprasaṅgāditi jñānādvyatiriktatvamarthasya vyavasthitam || 15 ||

yadyevaṃ jñānaṃ cet prakāśakatvādgrahaṇasvabhāvamarthaśca prakāśyatvādgrāhyasvabhāvastadā yugapat sarvānarthān kathaṃ na gṛhṇāti | na smarati cetyāśaṅkāṃ parihartumāha —
tasyārthasyoparāgādākārasamarpaṇāccitte bāhyaṃ vastu jñātamajñātaṃ ca bhavati | ayamarthaḥ — sarvaḥ padārtha ātmalābhe cittaṃ sāmagrīmapekṣate | nīlādijñānaṃ copajāyamānamindriyapraṇālikayā samāgatamarthoparāgaṃ sahakārikāraṇatvenāpekṣate | vyatiriktasyārthasya sambandhābhāvādgrahītumaśakyatvāt | tataśca yenaivārthenāsya svarūpoparāgaḥ kṛtastamevārthaṃ tajjñānaṃ vyavahārayogyatāṃ nayati | tataḥ so'rtho jñāta ucyate | yena cā''kāro na samarpitaḥ sa na jñātatvena vyavahriyate | yasmiṃścānubhūte'rthe sādṛśyādirarthaḥ saṃskāramudbodhayan sahakāritāṃ pratipadyate tasminnevārthe smṛtirupajāyata iti na sarvatra jñānaṃ nāpi smṛtiriti na kaścidvirodhaḥ || 16 ||

yadyevaṃ pramātāpi puruṣo yasmin kāle nīlaṃ vedayate na tasmin kāle pītādimataścittasattvasyāpi kadācit grahītṛrūpatvādākāragrahaṇe pariṇāmitvaṃ prāptamityāśaṅkāṃ parihartumāha —
yā etāścittasya pramāṇaviparyayādirūpā vṛttayaḥ, tāstatprabhościttasya grahītuḥ puruṣasya sadā sarvakālameva jñātāḥ [pā0 ġyeyāḥ]| tasya cidrūpatayā'pariṇāmitvāt pariṇāmitvābhāvādityarthaḥ | yadyasau pariṇāmī syāt tadā pariṇāmasya kādācitkatvāt tāsāṃ cittavṛttīnāṃ sadā jñātatvaṃ nopapadyeta | ayamarthaḥ — puruṣasya cidrūpasya sadaivādhiṣṭhātṛtvena vyavasthitasya yadantaraṅgaṃ nirmalaṃ sattvam tasyāpi sadaivāvasthitatvādyenārthenoparaktaṃ bhavati tathāvidhasyārthasya sadaiva cicchāyāsaṃkrāntisadbhāvastasyāṃ satyāṃ siddhaṃ jñātṛtvamiti na kadācit kācit pariṇāmitvāśaṅkā || 17 ||

nanu cittameva yadi sattvotkarṣāt prakāśakam tadā svaparaprakāśarūpatvādātmānamarthaṃ ca prakāśayatīti tāvataiva vyavahārasamāptiḥ | kiṃ grahītrantareṇetyāśaṅkāmapanetumāha —
taccittaṃ svābhāsaṃ svaprakāśakaṃ na bhavati puruṣavedyaṃ bhavatīti yāvat | kutaḥ | dṛśyatvāt | yat kila dṛśyaṃ tat draṣṭṛvedyaṃ dṛṣṭaṃ yathā ghaṭādi | dṛśyaṃ ca cittaṃ tasmānna svābhāsam || 18 ||

nanu sādhyāviśiṣṭo'yaṃ hetuḥ | dṛśyatvameva cittasyāsiddham | kiñca svabuddhisaṃvedanadvāreṇa hitāhitaprāptiparihārarūpā vṛttayo dṛśyante | tathāhi — kruddho'haṃ bhīto'hamatra me rāga ityevamādyā saṃvit buddherasaṃvedane nopapadyata ityāśaṅkāmapanetumāha —
arthasya saṃvittiridantayā vyavahārayogyatāpādanam | ayamarthaḥ sukhaheturduḥkhaheturveti | buddheḥ saṃvidahamityevamākāreṇa sukhaduḥkharūpatayā vyavahārakṣamatāpādanam | evaṃvidhaṃ ca vyāpāradvayamarthapratyakṣakāle na yugapat kartuṃ śakyaṃ virodhāt | na hi viruddhayorvyāpārayoryugapat sambhavo'sti | ata ekasmin kāla ubhayasya svarūpasyā'rthasya cāvadhārayitumaśakyatvānna cittaṃ svaprakāśakaṃ bhavati | kintu evaṃvidhavyāpāradvayaniṣpādyasya phaladvayasyāsaṃvedanādbahirmukhatayaiva svaniṣṭhatvena cittasya svayaṃ vedanādarthaniṣṭhameva phalaṃ na svaniṣṭhamityarthaḥ || 19 ||

nanu mā bhūdbuddheḥ svayaṃ grahaṇaṃ buddhyantareṇa bhaviṣyatītyāśaṅkyāha —
yadi hi buddhirbuddhyantareṇa vedyate sā'pi buddhiḥ svayamabuddhā buddhyantaraṃ prakāśayitumasamartheti tasyā grāhakaṃ [ pā0 bodhakam ] buddhyantaraṃ kalpanīyaṃ tasyā'pyanyadityanavasthānāt puruṣāntareṇārthapratītirna syāt | na hi pratītavapratītāyāmarthaḥ pratīto bhavati | smṛtisaṃkaraśca prāpnoti — rūpe rase vā samutpannāyāṃ buddhau tadgrāhikāṇāmanantānāṃ buddhīnāṃ samutpatterbuddhijanitaiḥ saṃskārairyadā yugapadbahvayaḥ smṛtayaḥ kriyante tadā buddheraparyavasānādbuddhismṛtīnāṃ ca bahvīnāṃ yugapadutpatteḥ kasminnarthe smṛtiriyamutpanneti jñātumaśkyatvāt smṛtīnāṃ saṃkaraḥ syāt | iyaṃ rūpe smṛtiriyaṃ rase smṛtiriti na jñāyeta || 20 ||

nanu buddheḥ svaprakāśatvābhāve buddhyantare cāsaṃvedane kathamayaṃ viṣayasaṃvedanarūpo vyavahāra ityāśaṅkya svasiddhāntamāha —
puruṣaścidrūpatvāccitiḥ sā'pratisaṃkramā | na vidyate pratisakramo'nyatra gamanaṃ yasyāḥ sā tathoktā | anyenāsaṅkīrṇeti yāvat | yathā guṇā aṅgāṅgibhāvalakṣaṇe pariṇāme aṅginaṃ guṇaṃ saṃkrāmanti tadrūpatāmivā''padyante | yathā vā loke paramāṇavaḥ prasaranto viṣayamārūpayanti [ pā0 āropayanti ] naivaṃ citiśaktistasyāḥ sarvadaikarūpatayā supratiṣṭhitatvena vyavasthitatvāt | atastatsannidhāne yadā buddhistadākāratāmāpadyate cetanevopajāyate [ pā0 cetanopajāyate ] buddhivṛttipratisakrāntā ca yadā cicchaktirbuddhivṛttiviśiṣṭatayā saṃvedyate [pā0 buddhivṛttyāveśāttathā saṃpadyate] tadā buddheḥ svasyā ātmano vedanaṃ saṃvedanaṃ bhavatītyarthaḥ || 21 ||

itthaṃ svasaṃviditaṃ cittaṃ sarvānugrahaṇasāmarthyena sakalavyavahāranirvāhakṣamaṃ bhaviṣyatītyāha —
draṣṭā puruṣastenoparaktaṃ tatsannidhānena tadrūpatāmiva prāpnoti dṛśyoparaktaṃ viṣayoparaktaṃ gṛhītaviṣayākārapariṇāmaṃ yadā bhavati tadā tadeva cittaṃ sarvārthagrahaṇasamarthaṃ bhavati | yathā nirmalaṃ sphaṭikadarpaṇādyeva pratibimbagrahaṇasamartham | evaṃ rajastamobhyāmanabhibhūtaṃ sattvaṃ śuddhatvāccicchāyāgrahaṇasamarthaṃ bhavati | na punaraśuddhatvādrajastamasī | tannyagbhūtarajastamorūpamaṅgitayā sattvaṃ niścalapradīpaśikhākāraṃ sadaikarūpatayā pariṇamamānaṃ cicchāyāgrahaṇasāmarthyādāmokṣaprāpteravatiṣṭhate | yathā'yaskāntasannidhāne lohasya calanamāvirbhavatyevaṃ cidrūpapuruṣasannidhāne sattvasyābhivyaṅgyamabhivyajyate caitanyam | ata evāsmindarśane dve cicchaktī — nityoditā'bhivyaṅgyā ca | nityoditā cicchaktiḥ puruṣasannidhānādabhivyaktamabhivyaṅgyacaitanyaṃ sattvam | abhivyaṅgyā cicchaktistadatyantasannihitatvādantaraṅgaṃ puruṣasya bhogyatāṃ pratipadyate | tadeva śāntabrahmavādibhiḥ sāṃkhyaiḥ puruṣasya paramātmano'dhiṣṭheyaṃ karmānurūpaṃ sukhaduḥkhabhoktṛtayā vyapadiśyate | yattvanudriktatvādekasyāpi guṇasya kadācit kasyacidaṅgitvāt triguṇaṃ pratikṣaṇaṃ pariṇamamānaṃ sukhaduḥkhamohātmakamanirmalaṃ tattasmin karmānurūpe śuddhe sattve svākārasamarpaṇadvāreṇa saṃvedyatāmāpādayati tacchuddhamādyaṃ cittasattvameveti pratisaṅkrāntacicchāyamanyato gṛhītaviṣayākāreṇa cittenopaḍhaukitamākāraṃ citsaṅkrāntibalāt cetanāyamānaṃ vāstavacaitanyābhāve'pi sukhaduḥkhasvarūpaṃ bhogamanubhavati | sa evaṃ bhogo'tyantasannidhānena vivekāgrahaṇādabhokturapi puruṣasya bhoga iti vyapadiṣyate | anenaivābhiprāyeṇa vindhyavāsinoktam — sattvatapyatvameva puruṣatapyatvamiti | anyatrāpi — pratibimbe pratibimbamānacchāyāsadṛśacchāyodbhavaḥ pratibimbaśabdenocyate | evaṃ sattve'pi pauruṣeyacicchāyāsadṛśacidabhivyaktiḥ pratisaṅkrāntiśavdārtha iti | nanu pratibimbaṃ nāma nirmalasya niyatapariṇāmasya nirmale dṛṣṭam | yathā mukhasya darpaṇe | atyantanirmalasya vyāpakasyāpariṇāminaḥ puruṣasya tasmādatyantanirmalāt puruṣādanirmale sattve kathaṃ pratibimbanamupapadyate | ucyate — pratibimbanasya svarūpamanavagacchatā bhavatedamabhyadhāyi | yaiva sattvagatāyā abhivyaṅgyāyāścicchakteḥ puruṣasya sānnidhyādabhivyaktiḥ saiva pratibimbanamucyate | yādṛśī puruṣagatā cicchaktistacchāyāpyatrāvirbhavati | yadapyuktamatyantanirmalaḥ puruṣaḥ kathamanirmale sattve pratisaṃkrāmatīti tadapyanaikāntikam | nairmalyādapakṛṣṭe'pi jalādāvādityādayaḥ pratisaṃkrāntāḥ samupalabhyante | yadapyuktamanavacchinnasya nāsti pratisaṃkrāntiriti tadapyayuktaṃ vyāpakasyāpyākāśasya darpanādau pratisaṃkrāntidarśanāt | evaṃ sati na kācidanupapattiḥ pratibimbadarśanasya | nanu sāttvikapariṇāmarūpe buddhisattve puruṣasannidhānādabhivyaṅgyāyāścicchakterbāhyākārasaṃkrāntau puruṣasya sukhaduḥkharūpo bhoga ityuktam tadanupapannam | tadeva cittasattvaṃ prakṛtāvapariṇatāyāṃ kathaṃ sambhavati kimarthaśca tasyāḥ pariṇāmaḥ | athocyeta puruṣasyārthopabhogasampādanaṃ tayā kartavyam | ataḥ puruṣārthakartavyatayā'syā yukta eva pariṇāmaḥ | taccānupapannam | puruṣārthakartavyatāyā evānupapatteḥ | puruṣārtho mayā kartavya evaṃvidho'dhyavasāyaḥ puruṣārthakartavyatocyate | jaḍāyāśca prakṛteḥ kathaṃ prathamamevaṃvidho'dhyavasāyaḥ | asti cedadhyavasāyaḥ kathaṃ jaḍatvam | atrocyate — anulomapratilomalakṣaṇapariṇāmadvaye sahajaṃ śaktidvayamasti | tadeva puruṣārthakartavyatocyate | sā ca śaktiracetanāyā api prakṛteḥ sahajaiva | tatra mahadādimahābhūtaparyanto'syā bahirmukhatayā'nulomaḥ pariṇāmaḥ | punaḥ svakāraṇānupraveśanadvāreṇāsmitā'ntaḥ pariṇāmaḥ pratilomaḥ | itthaṃ puruṣasya bhogaparisamāpteḥ [pā0 ā bhogaparisamapteḥ] sahajaśaktidvayakṣayāt kṛtārthā prakṛtirna punaḥ pariṇāmamārabhate | evaṃvidhāyāṃ ca puruṣārthakartavyatāyāṃ jaḍāyā api prakṛterna kācidanupapattiḥ | nanu yadīdṛśī śaktiḥ sahajaiva pradhānasyāsti tat kimarthaṃ mokṣārthibhirmokṣāya yatnaḥ kriyate | mokṣasya cānarthanīyatve tadupadeśakaśāstrasyānarthakyaṃ syāt | ucyate — yo'yaṃ prakṛtipuruṣayoranādirbhogyabhoktṛtvalakṣaṇaḥ [pā0 bhoktṛbhābalakṣaṇaḥ] sambandhastasmin sati vyaktacetanāyāḥ prakṛteḥ kartṛtvābhimānādduḥkhānubhave sati kathamiyaṃ duḥkhanivṛttirātyantikī mama syāditi bhavatyevādhyavasāyaḥ | ato duḥkhanivṛttyupāyopadeśakaśāstropadeśāpekṣā'styeva pradhānasya | tathābhūtameva karmānurūpaṃ buddhisattvaṃ śāstropadeśasya viṣayaḥ | darśanāntareṣvapyevaṃvidha evāvidyāsvabhāvaḥ śāstre'dhikriyate [ abhidhīyate ]| sa ca mokṣāya prayatamāna evaṃvidhaśāstropadeśaṃ sahakāriṇamapekṣya mokṣākhyaṃ phalamāsādayati | sarvāṇyeva kāryāṇi prāptāyāṃ sāmagryāmātmānaṃ labhante | asya pratilomapariṇāmadvāreṇaivotpādyasya mokṣākhyasya kāryasyedṛśyeva sāmagrī pramāṇena niścitā prakārāntareṇānupapatteḥ | atastāṃ vinā kathaṃ bhavitumarhati | ataḥ sthitametat — saṃkrāntaviṣayoparāgamabhivyaktacicchāyaṃ buddhisattvaṃ viṣayaniścayadvāreṇa samagrāṃ lokayātrāṃ nirvāhayatīti | evaṃvidhameva cittaṃ paśyanto bhrāntāḥ svasaṃvedanaṃ cittaṃ cittamātraṃ ca jagadityevaṃ bruvāṇāḥ pratibodhitā bhavanti || 22 ||

nanu yadyevaṃvidhādeva cittāt sakalavyavahāraniṣpattiḥ kathaṃ pramāṇaśūnyo draṣṭā'bhyupagamyata ityāśaṅkya draṣṭuḥ pramāṇamāha —
tadeva cittaṃ saṃkhyātumaśakyābhirvāsanābhiścitramapi nānārūpamapi parārthaṃ parasya svāmino bhokturbhogāpavargalakṣaṇamarthaṃ sādhayatīti | kutaḥ | saṃhatyakāritvāt saṃhatya sambhūya militvā'rthakriyākāritvāt | yacca saṃhatyārthakriyākāri tat parārthaṃ dṛṣṭam | yathā śayanāsanādi | sattvarajastamāṃsi ca cittalakṣaṇapariṇāmabhāñji saṃhatyakārīṇi caātaḥ parārthāni | yaḥ paraḥ sa puruṣaḥ | nanu yādṛśena śayanāsanādīnāṃ pareṇa śarīravatā pārārthyamupalabdhaṃ taddṛṣṭāntabalena tādṛśa eva paraḥ sidhyati | yādṛśaśca bhavatāṃ paro'saṃhatarūpo'bhipretastadviparītasya siddherayamiṣṭavighātakṛddhetuḥ | ucyate — yadyapi sāmānyena parārthamātre vyāptirgṛhītā tathā'pi sattvādivilakṣaṇadharmiparyālocanayā tadvilakṣaṇa eva bhoktā paraḥ sidhyati | yathā candanāvṛte śikhariṇi vilakṣaṇāddhūmādvahniranumīyamāna itaravahnivilakṣaṇaścandanaprabhava eva pratīyate | evamihāpi vilakṣaṇasya sattvākhyasya bhogyasya parārthatve'numīyamāne tathāvidha eva bhoktā'dhiṣṭhātā paraścinmātrarūpo'saṃhataḥ sidhyati | yadi ca tasya paratvaṃ sarvotkṛṣṭatvamevaṃ pratīyate tathāpi tāmasebhyo viṣayebhyaḥ prakṛṣyate śarīraṃ prakāśarūpendriyāśrayatvāt | tasmādapi prakṛṣyante indriyāṇi | tato'pi prakṛṣṭaṃ sattvaṃ prakāśarūpam | tasyāpi yaḥ prakāśakaḥ prakāśyavilakṣaṇaḥ sa cidrūpa eva [pā0 iva] bhavatīti kutastasya saṃhatatvam || 23 ||

idānīṃ śāstraphalaṃ kaivalyaṃ nirṇetuṃ daśabhiḥ sūtrairupakramate —
evaṃ sattvapuruṣayoranyatve sādhite yastayorviśeṣaṃ paśyati — ayamasmādanya ityevaṃrūpam — tasya vijñātacittarūpasattvasya citte yā''tmabhāvabhāvanā sā nivartate | cittameva kartṛ jñātṛ bhoktrityabhimāno nivartate || 24 ||

tasmin sati kiṃ bhavatītyāha —
yadasyājñānanimnapathaṃ bahirmukhaṃ viṣayopabhogaphalaṃ cittamāsīttadidānīṃ vivekanimnaṃ vivekamārgamantarmukhaṃ kaivalyaprāgbhāraṃ kaivalyaprārambhaṃ sampadyata iti || 25 ||

asmiṃśca vivekavāhini citte ye'ntarāyāḥ prādurbhavantiteṣāṃ hetupratipādanadvāreṇa tyāgopāyamāha —
tasmin samādhau sthitasya chidreṣvantarāyeṣu yāni pratyayāntarāṇi vyutthānarūpāṇi jñānāni prāgbhūtebhyaḥ vyutthānānubhavajebhyaḥ saṃskārebhyo'haṃ mametyevaṃrūpāṇi kṣīyamāṇebhyo'pi prādurbhavanti | antaḥkaraṇocchittidvāreṇa teṣāṃ hānaṃ kartavyamityuktaṃ bhavati || 26 ||

hānopāyaśca pūrvamevokta ityāha —
yathā kleśānāmavidyādīnāṃ hānaṃ pūrvamuktam (2|10--11) tathā saṃskārāṇāmapi kartavyam | yathā te jñānāgninā pluṣṭā dagdhabījakalpā na punaścittabhūmau prarohaṃ labhante tathā saṃskārā api || 27 ||

evaṃ ca pratyayāntarāntarānudaye sthirībhūte samādhau yādṛśasya yoginaḥ samādheḥ prakarṣaprāptirbhavati tathāvidhamupāyamāha —
prasaṃkhyānaṃ yāvatāṃ tattvānāṃ yathākramaṃ vyavasthitānāṃ parasparavilakṣaṇasvarūpavibhāvanam | tasmin satyapyakusīdasya phalamalipsoḥ pratyayāntarāṇāmanudaye sarvaprakāravivekakhyāteḥ pariśeṣāddharmameghaḥ samādhirbhavati | prakṛṣṭamaśuklakṛṣṇaṃ dharmaṃ paramapuruṣārthasādhakaṃ mehati siñcatīti dharmameghaḥ | anena prakṛṣṭadharmasyaiva jñānahetutvamityupapāditaṃ bhavati || 28 ||

tasmāddharmameghāt kiṃ bhavatītyāha —
kleśānāmavidyādīnāmabhiniveśāntānāṃ karmaṇāṃ ca śuklādibhedena trividhānāṃ jñānodayāt pūrvapūrvakāraṇanivṛtyā nivṛttirbhavati || 29 ||

teṣu nivṛtteṣu kiṃ bhavatītyāha —
āvriyate cittamebhirityāvaraṇāni kleśāsta eva malāstebhyo'petasya tadvirahitasya jñānasya gagananibhasyānantyādanavacchedājjñeyamalpaṃ gaṇanāspadaṃ bhavati | akleśenaiva sarvaṃ jñeyaṃ jānātītyarthaḥ || 30 ||

tataḥ kimityāha —
kṛto niṣpādito bhogāpavargalakṣaṇaḥ puruṣārthaḥ prayojanaṃ yaiste kṛtārthāḥ | guṇāḥ sattvarajastamāṃsi | teṣāṃ pariṇāma āpuruṣārthasamāpterānulomyena prātilomyenāṅgāṅgibhāvaḥ sthitilakṣaṇaḥ | tasya yo'sau kramo vakṣyamāṇastasya parisamāptirniṣṭhā | na punarudbhava ityarthaḥ || 31 ||

kramasyoktasya lakṣaṇamāha —
kṣaṇo'lpīyān kālastasya yo'sau pratiyogī kṣaṇavilakṣaṇaḥ pariṇāmāparāntanirgrāhyo'nubhūteṣu kṣaṇeṣu paścāt saṃkalanabuddhyaiva yo gṛhyate sa kṣaṇānāṃ krama ucyate | na hyananubhūteṣu kramaḥ parijñātuṃ śakyaḥ || 32 ||

idānīṃ phalabhūtasya kaivalyasyāsādhāraṇasvarūpamāha —
samāptabhogāpavargalakṣaṇapuruṣārthānāṃ guṇānāṃ yaḥ pratiprasavaḥ pratilomasya pariṇāmasya samāptau vikārānudbhavo yadi va citiśaktervṛttisārūpyanivṛttau svarūpamātre'vasthānaṃ tat kaivalyamucyate || 33 ||



tadevaṃ siddhyantarebhyo vilakṣaṇāṃ sarvasiddhimūlabhūtāṃ samādhisiddhimabhidhāya jātyantarapariṇāmalakṣaṇasya ca siddhiviśeṣasya prakṛtyāpūraṇameva kāraṇamityupapādya dharmādīnāṃ pratibandhakanivṛttamātre eva sāmarthyamiti pradarśya nirmāṇacittānāmasmitāmātrādudbhava ityuktvā teṣāṃ ca yogicittamevādhiṣṭhāpakamiti pradarśya yogicittasya cittāntaravailakṣaṇyamabhidhāya tatkarmaṇāmalaukikatvaṃ copapādya vipākānuguṇānāṃ vāsanānāmabhivyaktisāmarthyaṃ kāryakāraṇayoścaikyapratipādanena vyavahitānāmapi vāsanānāmānantaryamupapādya tāsāmānantye'pi hetuphalādidvāreṇa hānamupadarśya atītādiṣvadhvasu dharmāṇāṃ sadbhāvamupapādya vijñānavādaṃ nirākṛtya sākāravādaṃ ca pratiṣṭhāpya puruṣasya jñātṛtvamuktvā cittadvāreṇa sakalavyavahāraniṣpattimupapādya puruṣasattve pramāṇamupadarśya kaivalyanirṇayāya daśabhiḥ sūtraiḥ krameṇopayogino'rthānabhidhāya śāstrāntare'pyetadeva kaivalyamityupapādya kaivalyasvarūpaṃ nirṇītamiti vyākṛtaḥ kaivalyapādaḥ |

Автор: Комментарий Бходжараджи к Йога сутрам Патанджали

  • 0

Патанджали Йогадаршанам с комментариями Веды Вьясы и Таттва Вайшаради Вачаспати Мишры

Текст на санскрите, однозначно достоин быть в библиотеке.

Скачать Таттва Вайшаради текст PDF

Автор: Патанджали Йогадаршанам с комментариями Веды Вьясы и Таттва Вайшаради Вачаспати Мишры

  • 0

Перевод Йога сутр Патанджали

Структура перевода:

1. Текст перевода на русском
2. Сутра на санскрите (деванагари).
3. Транслитерация сутры с деванагари на IAST
4. Сутра без сандхи и разбор композитов
5. Морфологический анализ

На этой странице первый перевод на русский язык (среди всех переводов) с разбором морфологии и санскритских композитов (сложных слов), без которых перевод бесполезен.

Перевод подстрочный. Дополненный текст выглядел бы как смесь перевода и комментариев, что по мнению переводчиков недопустимо для Йога сутр.



1. Глава о сосредоточении. Йога сутры Патанджали


समाधिपादः

samādhipādaḥ

samādhi-pādas (TP)

samādhi [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение
pādas (m.N.sg.) [√pad + ^a] — глава

1.1. Сейчас наставление в йоге.


अथ योगानुशासनम् ॥१॥

atha yogānuśāsanam ॥1॥

atha yoga-anuśāsanam (TP)

atha — здесь, сейчас, итак
yoga [√yuj (соединять) + ^a] — единение, соединение
anuśāsanam (n.N.sg.) /anuśāsana/ — [anu + √śø̄s/śās (упорядочивать) + ^ana] — наставление, последовательный разбор


1.2. Йога – сдерживание активностей сознания.


योगश्चित्तवृत्तिनिरोधः ॥२॥

yogaścittavṛttinirodhaḥ ॥2॥

yogas citta-vṛtti-nirodhas ((TP)TP)

yogas (m.N.sg.) yoga [√yuj (соединять) + ^a] — единение, соединение (переменная) {1}
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — ум, сознание (чувственная деятельность)
vṛtti [√vṛt (вертеть) +^ti] — активности
nirodhas (m.N.sg.) /nirodha/ [ni + √rudh (расти) +^a] — сдерживание роста (окультуривание)


1.3. Тогда наблюдатель пребывает в исконной форме.


तदा द्रष्टुः स्वरूपेऽवस्थानम् ॥३॥

tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam ॥3॥

tadā draṣṭus svarūpe avasthānam

tadā — тогда
draṣṭus (m.G.sg) /draśtṛ/ [√dṛś (смотреть) +^tṛ] — наблюдатель
svarūpe (n.L.sg.) /svarūpa/ [sva + √*rūp (форма) + ^a] — в собственной форме
avasthānam (n.Aс.sg.) /avasthāna/ [ava + √sthø̄/sthā (стоять) + ^ana] — постановка


1.4. В ином случае [наблюдатель] уподобляется активности.


वृत्तिसारूप्यमितरत्र ॥४॥

vṛttisārūpyamitaratra ॥4॥

vṛtti-sārūpyam (TP) itaratra

vṛtti [√vṛt (вертеть) + ^ta] — активность {2}
sārūpyam (n.N.sg.) /sārūpya/ [sa + √*rūp (форма) + ^ya] — свойство иметь форму, уподобляться
itaratra — в другом случае (иначе)


1.5. [Эти] активности, которых пять видов, [бывают] зависимые [от Пракрити] и независимые.


वृत्तयः पञ्चतय्यः क्लिष्टा अक्लिष्टाः ॥५॥

vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā akliṣṭāḥ ॥5॥

vṛttayas pañcatayyas kliṣṭā-akliṣṭās (DV)

vṛttayas (f.N.pl.) /vṛtti/ [√vṛt (вертеть) + ^ta] — активности {2,4}
pañcatayyas (f.N.pl.) /pañcata/ [√*paṇca (пять) + ^tayya] — пятерка
kliṣṭā (ppp.) [√kliś (подвергаться воздействию) + ^ta] — зависящий [от Пракрити]
akliṣṭās (ppp.m.N.pl.) /akliṣṭa/ [a + √kliś (подвергаться воздействию) + ^ta] — независящий [от Пракрити]


1.6. [Эти пять видов активностей] — познание, заблуждение, воображение, сон, воспоминание.


प्रमाणविपर्ययविकल्पनिद्रास्मृतयः ॥६॥

pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtayaḥ ॥6॥

pramāṇa-viparyaya-vikalpa-nidrā-smṛtayas (DV5)

pramāṇa [pra + √mø̄/mā (мерить) + ^ana] — средство познания
viparyaya [vi + pari + √i (идти, двигаться) + ^a] — заблуждение (происходящее вне понимания)
vikalpa [vi + √kḷp (быть упорядоченным) + ^a] — воображение (мысленное пересобирание)
nidrā [ni + √drā (спать)] — усыпание (сон)
smṛtayas (m.N.pl.) /smṛti/ [√smṛ (помнить) + ^ti] — воспоминание (память)


1.7. Способы познания: восприятие, умозаключение, свидетельства авторитета.


प्रत्यक्षानुमानागमाः प्रमाणानि ॥७॥

pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni ॥7॥

pratyakṣa-anumāna-agamās (DV3) pramāṇāni

pratyakṣa [prati + √*akṣ (глаз) + ^a] — перед глазами (любое чувственное восприятие), чувственное восприятие
anumāna [anu + √mn̥/man (думать) + ^a] — логический вывод (умозаключение)
āgamās (m.N.pl) /agama/ [ā + √gm̥/gam (идти) + a] — пришедшее (по линии передачи учения)
pramāṇāni (n.N.pl.) /pramāṇa/ [pra + √mø̄/mā (мерить) + ^ana] — средства познания {6}


1.8. Ложное знание, отражающее [объект] в не той форме, [есть] заблуждение.



विपर्ययो मिथ्याज्ञानमतद्रूपप्रतिष्ठम् ॥८॥

viparyayo mithyājñānamatadrūpapratiṣṭham ॥8॥

viparyayas mithyā-jñānam (KD) atad-rūpa-pratiṣṭham ((KD)TP)

viparyaya [vi + pari + √i (идти, двигаться) + ^a] — заблуждение {6}
mithyā [√mith (искажать) + ^yā] — ложное, искаженное
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание
atad [a + tad] — не тот
rūpa [√*rūp (форма) + ^a] — форма {3, 4}
pratiṣṭham (f.N.sg.) /pratiṣṭha/ [prati + √sthø̄/sthā (стоять) + ^a] — отражающий


1.9. Воображение — [нечто] отсутствующее в реальности, выведенное из словесного знания.


शब्दज्ञानानुपाती वस्तुशून्यो विकल्पः ॥९॥

śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ ॥9॥

śabda-jñāna-anupātī ((TP)TP) vastu-śūnyas (ТР) vikalpas

śabda [√*śabd (слово, звук) + ^a] — слово, звук
jñāna [√jña (знать) + ^ana] — знание {8}
anupātī [anu + √pat (падать) + ^ay + ^in] — то, что заставили следовать, выведенное
vastu [√uøs/vas (находиться) + ^tu] — место
śūnyas (m.N.sg.) /śūnya/ [√śū (пухнуть) + ^n + ^ya] — ноль, отсутствие, пустота
vikalpas (m.N.sg.) /vikalpa/ [vi + √kḷp (быть упорядоченным) + ^a] — воображение (мысленное пересобирание) {6}


1.10. Сон — активность [сознания], опирающаяся на убежденность в несуществующем.


अभावप्रत्ययालम्बना वृत्तिर्निद्रा ॥१०॥

abhāvapratyayālambanā vṛttirnidrā ॥10॥

abhāva-pratyaya-alambanā | vṛttis ((TP)TP)|BV nidrā

abhāva — [a + √bhū (быть) +^a] — небытие, несуществующее
pratyaya — [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность
ālambana — [ā + √lamb (висеть) + ^ana] — опора, основа
vṛttis (m.N.sg.) /vṛtti/ [√vṛt (вращаться) + ^ti] — активности {2,4,5}
nidrā [ni + √drā (спать)] — усыпание (сон) {6}


1.11. Память [есть] удержанное из сферы прошлого опыта.


अनुभूतविषयासम्प्रमोषः स्मृतिः ॥११॥

anubhūtaviṣayāsampramoṣaḥ smṛtiḥ ॥11॥

anubhūta-viṣaya-asampramoṣas ((TP)TP) smṛtis

anubhūta (ppp.) /anubhū/ [anu + √bhū (быть) + ^ta] — вслед за случившимся, прошлый опыт
viṣaya [vi + √si (связывать) +^aya] — сфера, область
asaṁpramoṣas (m.N.sg.) /asaṁpramoṣa/ [a + sam + pra + √muṣ (красть) +^a] — удержанный
smṛtis (f.N.sg.) /smṛti/ [√smṛ (помнить) + ^ti] — запомненное, память {6}


1.12. Cдерживание роста тех (активностей) [осуществляется] упражнением и беспристрастием.


अभ्यासवैराग्याभ्यां तन्निरोधः ॥१२॥

abhyāsavairāgyābhyāṁ tannirodhaḥ ॥12॥

abhyāsa-vairāgyābhyām (DV) tad-nirodhas (TP)

abhyāsa [abhi + √ās (сидеть) + ^a] — упражнение, привычка, дисциплина (постоянно повторяющееся)
vairāgyābhyām (m.I.du.) /vairāgya/ [vi + √rn̥j/raj (окрашивать) + ^ya] — бесцветность, беспристрастие
tad — то
nirodhas (m.N.sg.) /nirodha/ [ni + √rudh (расти) + ^a] — сдерживание роста (контроль) {2}


1.13. Среди них упражнение — это усердие в сохранении устойчивости.


तत्र स्थितौ यत्नोऽभ्यासः ॥१३॥

tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ ॥13॥

tatra sthitau yatnas abhyāsas

tatra — там
sthitau (m.L.sg) /sthiti/ [√sthø̄/sthā (стоять, находиться) + ^ti] — в устойчивости, в сохранении устойчивости
yatnas (m.N.sg.) /yatna/ [√yat (растягивать) + ^na] — усердие
abhyāsas (m.N.sg.) /abhyasa/ [abhi +√ās (сидеть) +^a] — упражнение, привычка, дисциплина (постоянно повторяющееся) {12}


1.14. Тот же, [кто] долгое время, внимательно, непрерывно и с должным усилием предается [практике, приобретает] твердое основание.


स तु दीर्घकालादरनैरन्तर्यसत्कारसेवितो दृढभूमिः ॥१४॥

sa tu dīrghakālādaranairantaryasatkārasevito dṛḍhabhūmiḥ ॥14॥

sa tu dīrgha-kālā(KD)-ādara-nairantarya-satkāra (DV4)|BV |sevitas dṛḍha-bhūmis (KD)

sa /tad/ — тот
tu — же, но
dīrgha [√*dīrgh + ^a] — долгий
kāla [√kal (считать) + ^a] — время
ādara [ā + √dṛ (внимать) + ^a] — внимание
nairantarya [nir + √*antar (внутри) + ^ya] — непрерывность (не имеет внутри разрывов)
satkāra [√sat (правда) + √kṛ (делать) + ^a] — должное усилие
sevitas (ppp.m.N.sg.) /sevita/ — [√sev (отдаваться) + <i + ^ta] — предающийся, преданный
dṛḍha (ppp.) [√dṛh (расти) + ^ta] — сильный, крепкий
bhūmis (f.N.sg.) /bhūmi/ [√bhū (быть) + ^mi] — основание


1.15. Беспристрастность — [это состояние] сознания, подчиненного воле, у свободного от желаний в сфере увиденного и переданного по традиции.


दृष्टानुश्रविकविषयवितृष्णस्य वशीकारसञ्ज्ञा वैराग्यम् ॥१५॥

dṛṣṭānuśravikaviṣayavitṛṣṇasya vaśīkārasañjñā vairāgyam ॥15॥

dṛṣṭa-ānuśravika(DV)-viṣaya-vitṛṣṇasya ((TP)TP) vaśīkāra-sañjñā (KD) vairāgyam

dṛṣta (ppp.) /dṛṣta/ [√drś (видеть) + ^ta] — увиденное
ānuśravika [anu + √śru (слышать) + ^ika] — переданное по традиции (услышанное)
viṣaya [vi + √si (связывать) + ^a] — сфера, область {11}
vitṛṣṇasya (m.G.sg.) /vitṛṣṇa/ [vi + √tṛṣ (жаждать) + ^na] — свободного от желаний
vaśīkāra (caus.) /vaśīkāra/ [√uØś/vaś (желать) + ^ī + √kṛ (делать) + ^a] — подчинение воле
sañjñā (f.N.sg.) [sam + jñā (знать)] — сознание
vairāgyam (n.N.sg.) /vairāgya/ [vi + √rn̥j/raj (окрашивать) + ^ya] — бесцветность, беспристрастность {12}


1.16. Та (беспристрастность) наивысшая [есть] свобода от желаний, [направленных] к гунам, [возникающая] благодаря усмотрению Пуруши.


तत्परं पुरुषख्यातेर्गुणवैतृष्ण्यम् ॥१६॥

tatparaṁ puruṣakhyāterguṇavaitṛṣṇyam ॥16॥

tat paraṁ puruṣa-khyāter (TP) guṇa-vaitṛṣṇyam (TP)

tad — тот
param (m.N.sg) /para/ — далекий (трансцендентный), наивысший
puruṣa [√pṛ (наполнять) + ^u + ^sa] — человек, мужчина, Пуруша
khayātes (f.Ab.sg) /khyāti/ [√khyā (рассматривать) + ^ti] — от усмотрения
guṇa [√*guṇ + ^a] — связь, качество, выражение
vaitṛṣṇyam (n.N.sg.) /vitṛṣṇa/ [vi + √tṛṣ (жаждать) + ^na] — свобода от желаний {15}


1.17. [Сосредоточение бывает] проникнуто осознанием, поскольку сопровождается [последовательностью] форм: рассудительностью, размышлением, блаженством, самоосознанием.


वितर्कविचारानन्दास्मितारूपानुगमात्सम्प्रज्ञातः ॥१७॥

vitarkavicārānandāsmitārūpānugamātsamprajñātaḥ ॥17॥

vitarka-vicāra-ānanda-āsmitā(DV4)-rūpa-anugamāt ((TP)TP) samprajñātas

vitarka [vi + √tark (рассуждать) + ^a] — рассудительность, умствование
vicāra [vi + √car (двигаться) + ^a] — размышления, рефлексия
ānanda [ā + √nand (радоваться) + ^a] — блаженство
asmitā [√øs/as + [mi] (1.sg.) + ^tā] — самоосознание, самость, эгоизм
rūpa [√*rūp + ^a] — внешность, форма
anugamāt (m.Ab.sg.) /anugama/ [anu + √gm̥/gam (идти) + ^a] — идти в след, сопровождать
samprajñātas (ppp.m.N.sg.) /samprajñāta/ [sam + pra + √jña (знать) + ^ta] — проникнутый осознанием


1.18. Иное [сосредоточение] (не проникнутое сознанием), в котором остаются склонности, предваряется упражнением, останавливающим сознательную деятельность.


विरामप्रत्ययाभ्यासपूर्वः संस्कारशेषोऽन्यः ॥१८॥

virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṁskāraśeṣo'nyaḥ ॥18॥

virāma-pratyaya-abhyāsa-pūrvas (((TP)TP)KD) saṁskāra-śeṣas (TP) anyas

virāma [vi + √rm̥/ram (отдыхать) ^a] — остановка, прерывание
pratyaya [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10}
abhyāsa [abhi + √ās (сидеть) +^a] — упражнение, привычка, дисциплина (постоянно повторяющееся) {12,13}
pūrvas (pron.N.sg.) /pūrva/ [√*pṝ (старый) + ^va] — первый; тот, кто предваряет
saṁskāra [sam + √skṛ (делать) + ^a] — сделанное, впечатление, склонность
śeṣas (m.N.sg.) /śeṣa/ [√śiṣ (покидать) + ^a ] — остаток
anyas (pron.N.sg.) /anya/ — иной


1.19. [Сосредоточение, непроникнутое сознанием] у бестелесных и растворенных в Пракрити обусловлено [характером] их существования.


भवप्रत्ययो विदेहप्रकृतिलयानाम् ॥१९॥

bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām ॥19॥

bhava-pratyayas (TP) videha-prakṛti-layānām(TP) (DV)

bhava [√bhū (быть) + ^a] — бытие, существование
pratyayas (m.N.sg.) /pratyaya/ [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, обусловленность {10,18}
videha [vi + √dih (размазывать) +^a] — бестелесный
prakṛti [pra + √kṛ (делать) + ^ti] — Пракрити, начальная природа
layānām (m.G.pl.) /laya/ [√lī (цепляться) + ^a] — растворенных


1.20. [Сосредоточение, непроникнутое сознанием] у иных (существ) предваряется верой, мужеством, памятью, сосредоточением [проникнутым осознанием], мудростью.


श्रद्धावीर्यस्मृतिसमाधिप्रज्ञापूर्वक इतरेषाम् ॥२०॥

śraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñāpūrvaka itareṣām ॥20॥

śraddhā-vīrya-smṛti-samādhi-prajñā-pūrvaka ((DV5)KD)|BV |itareṣām

śraddhā (f.N.sg.) [√*śradh + ^ta] — вера
vīrya [√*vīr + ^ya] — мужество
smṛti [√smṛ (помнить) + ^ti] — запомненное, память {6,11}
samādhi [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — складывание вместе, сосредоточение, самадхи
prajñā (f.N.sg.) [pra + √jñā (знать)] — мудрость
pūrvakas (m.N.sg.) /purvaka/ [√*pṝ (старый) + ^va + ^ka] — первый, предваряющий
itareṣām (pron.f.G.pl.) /itara/ — у иных


1.21. У тех, кто обладает сильным устремлением, [оно] находится [близко].


तीव्रसंवेगानामासन्नः ॥२१॥

tīvrasaṁvegānāmāsannaḥ ॥21॥

tīvra-saṁvegānām (KD) āsannas

tīvra [√tu/tīv (быть сильным) + ^ra] — стремительный, сильный
saṁvegānām (m.G.pl.) /saṁvega/ [sam + √vij (дрожать) + ^a] — устремление
āsannas (ppp.m.N.sg.) /āsanna/ [ā + √sad (сидеть) + ^na] — усаженный, находящийся


1.22. Вследствие слабости, посредственности, чрезмерности же [этого устремления будут] отличия.


मृदुमध्याधिमात्रत्वात्ततोऽपि विशेषः ॥२२॥

mṛdumadhyādhimātratvāttato'pi viśeṣaḥ ॥22॥

mṛdu-madhya-adhimātratvāt (DV3) tatas api viśeṣas

mṛdu [√mṛd (тереть) + ^u] — от умеренности
madhya [√*madh (середина) + ^ya] — от посредственности
adhimātratvāt (n.Ab.sg.) [adhi + √mø̄/mā (мерить) + ^tra + ^tva] — от сверхмерности
tatas /tad/ — оттого, вследствие
api — же
viśeṣas (m.N.sg.) [vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — отличие


1.23. Или от преподнесения [себя] Владыке.


ईश्वरप्रणिधानाद्वा ॥२३॥

īśvarapraṇidhānādvā ॥23॥

īśvara-praṇidhānāt (TP)

īśvara [√īś (управлять) + ^va + ^ra] — Владыка, Ишвара
praṇidhānāt (n.Ab.sg.) /praṇidhāna/ — [pra + ni + √dhā (класть) + ^ana] — от преподнесения, от упования (бхакти)
— или, же


1.24. Владыка отличается от остальных Пуруш [тем, что] не затронут огорчением, деятельностью, созреванием [плода], привязанностью.


क्लेशकर्मविपाकाशयैरपरामृष्टः पुरुषविशेष ईश्वरः ॥२४॥

kleśakarmavipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ ॥24॥

kleśa-karman-vipāka-āśayais (DV4) aparāmṛṣṭas puruṣa-viśeṣa (TP)|BV |īśvaras

kleśa [√kliś (горевать) + ^a] — огорчение, страдание {5}
karman [√kṛ (делать) + ^man] — действие, деятельность
vipāka [vi + √pac (печь) + ^a] — готовность, созревание
āśayais (m.I.pl.) /āśaya/ [ā + √śī (лежать) + ^a] — желание, вожделение, привязанность, место хранения
aparāmṛṣṭa (ppp.) [a + parā + √mṛś (трогать) + ^ta] — незатронутый
puruṣa [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — человек, мужчина, Пуруша {16}
viśeṣas (m.N.sg.) [vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — отличающийся {22}
īśvaras (m.N.sg.) /īśvara/ [√īś (управлять) + ^va + ^ra] — Владыка, Ишвара {23}


1.25. Семя всезнания у того (Владыки) непревзойденное.


तत्र निरतिशयं सर्वज्ञवीजम् ॥२५॥

tatra niratiśayaṁ sarvajñavījam ॥25॥

tatra niratiśayaṁ sarva-jña-vījam ((TP)TP)

tatra — там
niratiśayaṃ (n.N.sg.) /niratiśaya/ [nis + ati + √śī (лежать) + ^a] — непревзойденное
sarva [√*sarv + ^a] — каждый, всё
jña [√jñā (знать)]- знать
vījam (n.N.sg.) /bīja/ [√*bīj/vīj + ^a]- зерно, семя


1.26. Он [был] учителем даже у древних, так как он не ограничен временем.


पूर्वेषामपि गुरुः कालेनानवच्छेदात् ॥२६॥

sa pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāt ॥26॥

sa pūrveṣām api gurus kālena anavacchedāt

sa (m.N.sg.) /tad/ — тот, он
pūrveṣām (m.G.pl) /pūrva/ [√*pṝ + ^va + √iṣ (идти)] — у древних
api — же
gurus (m.N.sg.) /guru/ [√*gur (вес) + ^u] — тяжелый, имеющий вес, авторитет
kālena (m.I.sg.) /kāla/ [√kal (считать) + ^a] — временем
anavacchedāt (m.Ab.sg.) /anavaccheda/ [an + ava + √chid (отрезать, отделять) + ^a] — из-за неограниченности


1.27. Звук АУМ [является] его выразителем.


तस्य वाचकः प्रणवः ॥२७॥

tasya vācakaḥ praṇavaḥ ॥27॥

tasya vācakas praṇavas

tasya (m.G.sg.) /tad/ — его
vācakas (m.N.sg.) /vācaka/ [√uøc/vac (говорить) + ^aka] — выражающий, выражение
praṇavas (m.N.sg.) /praṇava/ [pra + √nu (гудеть) + ^a] — протяжное гудение, звук АУМ


1.28. [А также] его (звука АУМ) рецитация и представление его [как] объекта.


तज्जपस्तदर्थभावनम् ॥२८॥

tajjapastadarthabhāvanam॥28॥

tad-japas (TP) tad-artha-bhāvanam ((TP)TP)

tad — тот
japas (m.N.sg.) /japa/ [√jap (шептать) + ^a] — шепот, рецитация
tad — тот
artha [√ṛ (направлять) + tha] — объект, смысл, цель
bhāvanam (caus.n.N.sg) /bhāvana/ [√bhū (быть) + (v)^ay + ^ana] — заставление быть, представление в уме


1.29. Оттого же понимание внутреннего сознания и отсутствие препятствий.


ततः प्रत्यक्चेतनाधिगमोऽप्यन्तरायाभावश्च ॥२९॥

tataḥ pratyakcetanādhigamo'pyantarāyābhāvaśca ॥29॥

tatas pratyakcetana-adhigamas (TP) api antarāya-abhāvas (TP) ca॥29॥

tatas — оттого
pratyakcetana [prati + √n̥c/ac (сгибать) + √cit (думать) + ^ana ] — внутреннее сознание
adhigamas (m.N.sg.) /adhigama/ [adhi + √gm̥/gam (идти) + ^a] — понимание
api — же
antarāya [antar (внутри, между) + √i (идти) + ^a] — препятствие
abhāvas (m.N.sg.) /abhāva/ [a + √bhū (быть) + ^a] — отсутствие
ca — и


1.30. [Вот] те внутренние препятствия, отвлекающие сознание: болезнь тела, апатия, сомнения, беспечность, лень, невоздержанность, ошибочное воззрение, недостижение [нужного] уровня сосредоточения, неустойчивость [сосредоточения].


व्याधिस्त्यानसंशयप्रमादालस्याविरतिभ्रान्तिदर्शनालब्धभूमिकत्वानवस्थितत्वानि चित्तविक्षेपास्तेऽन्तरायाः ॥३०॥

vyādhistyānasaṁśayapramādālasyāviratibhrāntidarśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni cittavikṣepāste'ntarāyāḥ ॥30॥

vyādhi-styāna-saṁśaya-pramāda-alasya-avirati-bhrānti-darśana(KD)-alabdha-bhūmikatva(KD)-anavasthitatvāni (DV9) citta-vikṣepās (TP) te antar-āyās (KD)

vyādhi [vi + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — болезнь тела
styāna [√stīø̄/styā (коченеть) + ^ana] — коченение, апатия
saṁśaya [sam + √śī (лежать) + ^a] — сомнения
pramāda [pra + √mn̥̄d (веселиться) + ^a] — беспечность
alasya [a + √las (оживлять) + ^ya] — неживость, лень
avirati [a + vi + √rm̥/ram (отдыхать) + ^ti] — невоздержанность
bhrānti [√bhrm̥̄/bhram (блуждать, бродить) + ^ti] — заблуждение
darśana [√dṛś (видеть) + ^ana] — воззрение
alabdha (ppp.) [a + √ln̥bh/lambh (брать) + ^ta] — недостижение
bhūmikatva [√bhū (быть) + ^mi + ^ka + tva] — уровень [сосредоточения]
anavasthitatvāni (n.N.pl.) [an + ava + √sthø̄/sthā (стоять) + ^ta + ^tva] — неустойчивость
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание (чувственная деятельность) {2}
vikṣepas (m.N.pl.) /vikṣepa/ — [vi + √kṣip (бросать) + ^a] — выбрасывание, отвлечение
te /tad/ — те
antarāyās (m.N.pl.) /antarāya/ [antаr (внутри) + a + √i (идти) + ^a] — внутренние препятствия {29}


1.31. Отвлечению [сознания] сопутствуют: несчастье, дурные мысли, отсутствие контроля тела, [дисбаланс] вдохов и выдохов.


दुःखदौर्मनस्याङ्गमेजयत्वश्वासप्रश्वासा विक्षेपसहभुवः ॥३१॥

duḥkhadaurmanasyāṅgamejayatvaśvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ ॥31॥

duḥkha-daurmanasya-aṅgamejayatva-śvāsa-praśvāsās (DV5) vikṣepa-sahabhuvas (TP)

duḥkha [dus + √kha (пространство)] — страдание, несчастье
daurmanasya [dur + √mn̥/man (думать) + ^as + ^ya] — дурные мысли, уныние, фрустрация
aṅgamejayatva [aṅgam (часть) + īj (размешивать, хлябать) + ^ya + ^tva] — расхлябанность частей тела, отсутствие контроля тела
śvāsa [√śuØs/śvas (дуть, дышать) + ^a] — вдох
praśvāsās (m.N.pl.) /praśvāsa/ [pra + √śuØs/śvas (дуть, дышать) + ^a] — выдох
vikṣepa [vi + √kṣip (бросать) + ^a] — выбрасывание, отвлечение {30}
sahabhuvas (f.N.pl.) /sahabhū/ [saha (вместе) + √bhū (быть) + ^a] — происходящее вместе, сопутствующее


1.32. Упражнение [в сосредоточении] на одном объекте, [имеет] целью устранение тех (препятствий).


तत्प्रतिषेधार्थमेकतत्त्वाभ्यासः ॥३२॥

tatpratiṣedhārthamekatattvābhyāsaḥ॥32॥

tad-pratiṣedha-artham ((TP)KD)|AV eka-tattva-abhyāsas ((DG)TP)

tad — тот
pratiṣedha [prati + √sidh (отгонять) + ^a] — устранение
artham (m.Ac.sg.) /artha/ [√ṛ (направлять) + ^tha] — объект, цель {28}
eka — один, единый
tattva [tat + tva] — объект
abhyāsas (m.N.sg.) /abhyasa/ [abhi +√ās (сидеть) +^a] — упражнение, привычка, дисциплина (постоянно повторяющееся) {32}


1.33. Очищение сознания [происходит] благодаря взращиванию дружелюбия с счастливыми, сострадания с несчастными, радости с праведными, невозмутимости с неправедными.


मैत्रीकरुणामुदितोपेक्षाणां सुखदुःखपुण्यापुण्यविषयाणां भावनातश्चित्तप्रसादनम् ॥३३॥

maitrīkaruṇāmuditopekṣāṇāṁ sukhaduḥkhapuṇyāpuṇyaviṣayāṇāṁ bhāvanātaścittaprasādanam ॥33॥

maitrī-karuṇā-mudita-upekṣāṇāṁ (DV4) sukha-duḥkha-puṇya-apuṇya-viṣayāṇāṁ ((DV4)TP) bhāvanātas citta-prasādanam (TP)

maitrī [√*mitr (друг) + ^ī] — дружелюбие
karuṇā [√kṛ (делать) + ^u + ^nā] — сострадание
muditā [√mud (веселиться) + <i + ^tā] — восторг, радость, счастье
upekṣāṇāṁ (m.G.pl.) /upekṣa/ [upa + √īkṣ (видеть) + ^a] — игнорирование, невозмутимость
sukha [su + √*kha (пространство)] — счастье
duḥkha [dus + √*kha (пространство)] — страдание, несчастье {31}
puṇya [√*puṇ + ^ya] — праведный
apuṇya [a + √*puṇ + ^ya] — неправедный
viṣayāṇām (m.G.pl.) /viṣayā/ [vi + √si (связывать) + ^aya] — сфера, область {11,15}
bhāvanātas (caus.f.Ab.sg.) /bhāvanātas/ [√bhū (быть) + ^ay + ^anā + ^tas] — от взращивания
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание (чувственная деятельность) {2,30}
prasādanam (caus.n.N.sg.) /prasādana/ [pra + √sad (сидеть) + ^ay + ^ana] — очищение, просветление


1.34. Или [благодаря] выдоху и задержке дыхания


प्रच्छर्दनविधारणाभ्यां वा प्राणस्य ॥३४॥

pracchardanavidhāraṇābhyāṁ vā prāṇasya ॥34॥

pracchardana-vidhāraṇābhyām (DV) vā prāṇasya

pracchardana [pra + √chṛd (выпускать) + ^ana] — выдох
vidhāraṇābhyām (n.I.du) /vidhāraṇa/ [vi + √dhṛ (держать) + ^anā] — задержка
— или
prāṇasya (m.G.sg.) /prāṇa/ [pra + √an (дышать) + ^a] — дыхания


1.35. Или причиной увеличения устойчивости ума является активность, направленная на [сверхчувственные] объекты.


विषयवती वा प्रवृत्तिरुत्पन्ना मनसः स्थितिनिबन्धिनी ॥३५॥

viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasaḥ sthitinibandhinī ॥35॥

viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasas sthiti-nibandhinī (TP)

viṣayavatīs (f.N.sg.) /viṣayavatī/ [vi + √si (связывать) + ^a + ^vn̥t/vant + ^ī] — направленный на объект чувств
— или
pravṛttis (m.N.sg.) /pravṛtti/ [pra + √vṛt (вертеть) + ^ti] — проворачивание, деятельность
utpannā (ppp.f.N.sg.) /utpanna/ [ud + √pad (шагать) + ^na] — возникшая, являющаяся
manasas (n.G.sg.) [√mn̥/man (думать) + ^as] — ума, мысли
sthiti [√sthø(стоять) + ^ti] — стоящий
nibandhinī (N.sg.) /nibandhin/ [ni + √bn̥dh/bandh (связывать) + ^in + ^ī] — связанная, являющаяся причиной


1.36. Или беспечальное и сияющее [сосредоточение на объекте].


विशोका वा ज्योतिष्मती ॥३६॥

viśokā vā jyotiṣmatī ॥36॥

viśokā vā jyotiṣmatī

viśokā (f.N.sg.) [vi + √ṣuc (сожалеть) + ^ā] — беспечальное
— или
jyotiṣmatī (f.N.sg.) [√jyut (сиять) + ^is + ^mn̥t/mant + ^ī] — сияющее


1.37. Или сознание, чьим предметом [являются йогины, у которых] страсти покинуты.


वीतरागविषयं वा चित्तम् ॥३७॥

vītarāgaviṣayaṁ vā cittam ॥37॥

vīta-rāga-viṣayaṁ ((KD)TP)|BV|cittam

vīta (ppp.) [vi + √i (идти) + ^ta] — вышедший, покинувший
rāga [√rn̥j/raj (окрашивать) + ^a] — краска, страсть
viṣayam (m.N.sg.) /vaṣaya/ [vi + √si (связывать) +^aya] — сфера, область, предмет {11,15,33}
— или
cittam (n.N.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,33}


1.38. Или [сознание], опирающееся на знание [возникшее] во сне и сновидении.


स्वप्ननिद्राज्ञानालम्बनं वा ॥३८॥

svapnanidrājñānālambanaṁ vā ॥38॥

svapna-nidrā(DV)-jñāna-alambanaṁ ((TP)TP)

svapna [√suøp/svap (спать) + ^a] — сновидения
nidrā [ni + √drā (спать)] — засыпание, сон {6,10}
jñāna [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10}
ālambanam (n.N.sg.) /ālambana/ [ā + √lamb (висеть) + ^ana] — основание, опора {10}
— или


1.39. Или когда желанное полностью поглощает внимание.


यथाभिमतध्यानाद्वा ॥३९॥

yathābhimatadhyānādvā ॥39॥

yathā abhimata-dhyānāt (TP)

yathā — как, когда
abhimata (ppp.) [abhi + √mn̥/man (думать) + ^ta] — желаемое
dhyānāt (n.Ab.sg.) /dhyāna/ [√dhyā (думать) + ^ana] — полное поглощение внимания, рефлексия
— или


1.40. Воле этого [йогина] подчиняется [всё] от сверхмалого до бесконечно большого.


परमाणुपरममहत्त्वान्तोऽस्य वशीकारः ॥४०॥

paramāṇuparamamahattvānto'sya vaśīkāraḥ ॥40॥

parama-aṇu(KD)-parama-mahattva(KD)-antas ((DV)TP) asya vaśīkāras

parama [√*para + ^ma] — наиболее
aṇu [√*aṇ (атом) + ^u] — атом, мельчайшее
parama [√*para + ^ma] — наиболее
mahattva — [√mn̥h/manh (быть большим) + ^at + ^tva] — наиболее большой
antas /anta/ [√*ant (конец) + ^a] — конец, предел
asya (m.G.sg.) /idam/ — его
vaśīkāras (m.N.sg.) /vaśīkāra/ [√uøś/vaś (желать) + ^ī + √kṛ (делать) ^a] — подчинение воле


1.41. Совпадение [сознания с объектом] — это окрашенность тем, на что опирается то (сознание), [т.е.] на схватывающего, на схватывание или на схватываемое, с устраненной активностью, как у [прозрачного] драгоценного камня, [окрашенного в цвет того, на чем он стоит].


क्षीणवृत्तेरभिजातस्येव मणेर्ग्रहीतृग्रहणग्राह्येषु तत्स्थतदञ्जनता समापत्तिः ॥४१॥

kṣīṇavṛtterabhijātasyeva maṇergrahītṛgrahaṇagrāhyeṣu tatsthatadañjanatā samāpattiḥ ॥41॥

kṣīṇa-vṛttes (KD) abhijātasya iva maṇes grahītṛ-grahaṇa-grāhyeṣu (DV3) tad-stha-tad-añjanatā (((TP)KD)TP) samāpattis

kṣīṇa (ppp.) [√kṣī (рушить) + ^na] — устранение
vṛttes (m.G.sg) /vritti/ [√vṛt (вращаться) + ^ti] — активности {2,4,5,10}
abhijātasya (ppp.m.G.sg.) /abhijāta/ [abhi + √jn̥̄/jān (рождаться) + ^ta] — врожденный
iva — подобно
maṇes (m.G.sg.) /maṇi/ [√maṇ (бренчать) + ^i] — драгоценность, камень
grahītṛ [√gṛøh/grah (хватать) + ^ī + ^tr] — схватывающий, воспринимающий, наблюдатель
grahaṇa [√gṛøh/grah (хватать) + ^ana] — схватывание, восприятие, наблюдение
grāhyeṣu (m.L.pl) /grāhya/ [√gṛøh/grah (хватать) + ^ya] — схватываемое, воспринимаемое, наблюдаемое
tad — тот
stha [√sthø̄/sthā (стоять)] — стоящий, пребывающий
tad — тот
añjanatā [√n̥j/añj (мазать) + ^ana + ^tā] — насыщение, окрашенность
samāpattis (f.N.sg.) /samāpatti/ [sam + ā + √pat (падать) + ^ti] — совпадение [сознания с объектом]


1.42. Среди [4 видов совпадения сознания с объектом] совпадение, сопутствуемое рассудительностью, является смешанным, [потому что] слово, объект и знание в нем различены.


शब्दार्थज्ञानविकल्पैः सङ्कीर्णा सवितर्का समापत्तिः ॥४२॥

tatra śabdārthajñānavikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattiḥ ॥42॥

tatra śabda-artha-jñāna-vikalpais (DV4) saṅkīrṇā savitarkā samāpattis

tatra — там, среди
śabda [√*śabd (слово) + ^a] — слово {9}
artha [√ṛ (направлять) + tha] — объект, смысл, цель {28,32}
jñāna [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38}
vikalpais (m.I.pl.) /vikalpa/ [vi + √kḷp (быть упорядоченным) + ^a] — различение {6,9} (отл. от 6,9)
saṅkīrṇā (ppp.f.N.sg.) [sam + √kṝ (разбрасывать) + ^na] — смешанный
savitarkā (f.N.sg.) /savitarka/ [sa + vi + √tark (думать) + ^a] — с рассудительностью
samāpattis (f.N.sg.) /samāpatti/ [sam + ā + √pat (падать) + ^ti] — совпадение [сознания с объектом] {41}


1.43. [Совпадение] без рассудительности высвечивает лишь объект, будучи очищенным от памяти и как буд-то лишенным собственной формы.


स्मृतिपरिशुद्धौ स्वरूपशून्येवार्थमात्रनिर्भासा निर्वितर्का ॥४३॥

smṛtipariśuddhau svarūpaśūnyevārthamātranirbhāsā nirvitarkā ॥43॥

smṛti-pariśuddhau (TP) svarūpa-śūnyā (KD) iva artha-mātra-nirbhāsā ((TP)TP) nirvitarkā

smṛti [√smṛ (помнить) + ^ti] — запомненное, память {6,11,20}
pariśuddhau (f.L.sg) /pariśuddhi/ [pari + √śudh (очищать) + ^ti] — полностью очищенное
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3}
śūnya (m.N.sg.) /śūnya/ [√śū (пухнуть) + ^n + ^ya] — ноль, отсутствие, пустота {9}
iva — подобно, как, как буд-то
artha [√ṛ (направлять) + ^tha] — объект, смысл, цель {28,32,42}
mātra [√mø̄/mā (мерить) + ^tra] — лишь, исключительность (в составе сложного слова)
nirbhāsā (f.N.sg.) {42} [nir + √bhās (сиять) + ^ā] — высвечивающая
nirvitarkā (f.N.sg.) {42} [nir + vi + √tark (рассуждать) + ^a] — без рассудительности


1.44. [Подобно] этому же разъяснено [совпадение сознания с объектом] с переживанием и без переживания, областью которых является тонкое.


एतयैव सविचारा निर्विचारा च सूक्ष्मविषया व्याख्याता ॥४४॥

etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā ॥44॥

etayā eva savicārā nirvicārā ca sūkṣma-viṣayā (TP) vyākhyātās

etayā (f.I.sg.) /etad/ — этой
eva — же
savicārā (f.N.sg.) {42} [sa + vi + √car (двигаться) + ^ā] — с переживанием, со следом
nirvicārā (f.N.sg.) {42} [nir + vi + √car (двигаться) + ^ā] — без переживания, без следов
ca — и
sūkṣma [√*sūc + ^sma] — тонкий, маленький
viṣayā [vi + √si (связывать) +^ā] — сфера, область {11,15,33,37}
vyākhyātās (ppp.f.N.sg.) /vyākhyāta/ [vi + ā + √khyā (рассматривать) + ^ta] — разъяснённая


1.45. То, что в итоге не имеет признака (танматры) [входит] в область тонкого.


सूक्ष्मविषयत्वं चालिङ्गपर्यवसानम् ॥४५॥

sūkṣmaviṣayatvaṁ cāliṅgaparyavasānam ॥45॥

sūkṣma-viṣayatvaṁ (TP) aliṅga-paryavasānam (KD)

sūkṣma [√*sūc + ^sma] — тонкий, маленький {44}
viṣayatvam (n.N.sg.) /viṣayatva/ [vi + √si (связывать) + ^a + ^tva] — чувственная опытность
ca — и
aliṅga [a + √*liṅg (признак) + ^a] — не имеющий признака
paryavasānam (n.N.sg.) /paryavasāna/ [pari + ava + √sø̄/sa (связывать) + ^ana] — в итоге


1.46. Те же [4 формы совпадения — суть] самадхи с семенем.


ता एव सवीजः समाधिः ॥४६॥

tā eva savījaḥ samādhiḥ ॥46॥

tās eva savījas samādhis

tās (f.N.pl.) /tad/ — те
eva — же
sabījas (m.N.sg.) /sabīja/ [sa + [√*bīj/vīj + ^a] — с зерном, с семенем
samādhis (m.N.sg.) /samādhi/ [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20}


1.47. При опытности в [совпадении] без переживаний [наступает] внутренний покой.


निर्विचारवैशारद्येऽध्यात्मप्रसादः ॥४७॥

nirvicāravaiśāradye'dhyātmaprasādaḥ ॥47॥

nirvicāra-vaiśāradye (TP) adhyātma-prasādas (KD)

nirvicāra [nir + vi + √cṝ (двигаться) + ^ā] — без переживания, без следов {44}
vaiśāradye (n.L.sg.) /vaiśāradya/ [vi + √*śarad (осень) + ^ya] — при зрелости, опытности
adhyātma [adhi + √*āt + ^man] — относительно себя
prasādas (m.N.sg.) /prasāda/ [pra + √sad (сидеть) + ^a] — покой, очищение, чистота


1.48. Мудрость там (в покое)[называется] несущей истину.


ऋतम्भरा तत्र प्रज्ञा ॥४८॥

ṛtambharā tatra prajñā ॥48॥

ṛtam-bharā (TP) tatra prajñā

ṛtaṁ (ppp.) [√ṛ (направлять) + ^ta] — истина; принцип, организующий мир
bharā (f.N.sg.) [√bhṛ (нести) + ^ā] — несущая
tatra — там
prajñā (f,N,sg,) [pra + √jñā (знать)] — познанное, мудрость {20}


1.49. [Эта мудрость] имеет сферу отличную от мудрости, [возникшей] из услышанного и умозаключений, поскольку отличается по направленности.


श्रुतानुमानप्रज्ञाभ्यामन्यविषया विशेषार्थत्वात् ॥४९॥

śrutānumānaprajñābhyāmanyaviṣayā viśeṣārthatvāt ॥49॥

śruta-anumāna-prajñābhyām ((DV)TP) anya-viṣayā|(prajñā) (KD)|BV viśeṣa-ārthatvāt (KD)

śruta (ppp.) [√śru (слышать) + ^ta] — услышанный
anumāna [anu + √mn̥/man (думать) + ^a] — логический вывод (умозаключение)
prajñābhyām (f.Ab.du.) /prajñā/ [pra + √jñā (знать)] — две мудрости {20,48}
anya — иной
viṣayā (f.N.sg.{48}) [vi + √si (связывать) + ^a] — сфера, область {11,15,33,35,37,44}
viśeṣa [vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — ушедший, отличный {22,24}
ārthatvāt (n.N.Ab.) /ārthatva/ [√ṛ (направлять) + ^tha + ^tva] — направленность, свойство быть направленным на что-то


1.50. Склонность, происходящая от той (мудрости), препятствует иным склонностям.


तज्जः संस्कारोऽन्यसंस्कारप्रतिबन्धी ॥५०॥

tajjaḥ saṁskāro'nyasaṁskārapratibandhī ॥50॥

tad-jas (TP) saṁskāras anya-saṁskāra-pratibandhī ((KD)TP)

tad — той
jas (m.N.sg.) [√jn̥̄/jān (рождаться)] — рожденная, происходящая от
saṁskāras (m.N.sg) [sam + √kṛ/skṛ (делать) + ^a] — сделанное, впечатление, склонность {18}
anya — иной
saṁskāra [sam + √kṛ/skṛ (делать) + ^a] — соделанный, впечатления, склонность {18}
pratibandhī (m.N.sg.) /pratibandhīn/ [prati + √bn̥dh/bandh (связывать) + ^in] — перевязанный, препятствующий


1.51. При устранении и этой (склонности {50}) [наступает] сосредоточение без семени, потому что все устранено.


तस्यापि निरोधे सर्वनिरोधान्निर्वीजः समाधिः ॥५१॥

tasyāpi nirodhe sarvanirodhānnirvījaḥ samādhiḥ ॥51॥

tasya api nirodhe sarva-nirodhāt (KD) nirvījas samādhis

tasya (m.G.sg.) /tad/ — того, его
api — даже
nirodhe (m.L.sg.) /nirodha/ [ni + √rudh (расти) + ^a] — при сдерживании роста, устранении {2,12}
sarva — всё
nirodhāt (m.Ab.sg.) /nirodha/ [ni + √rudh (расти) + ^a] — из-за сдерживания роста, устранения {2,12,51}
nirbījas (m.N.sg.) /nirbīja/ [nir + √*bīj/vīj + ^a] — без зерна, без семени
samādhis (m.N.sg) /samādhi/ [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46}



2. Глава о способах достижения цели. Йога сутры Патанджали

साधनपाद
sādhana-pāda
sādhana [√sādh (идти к цели) + ^ana] — способы достижения цели
pādas (m.N.sg.) /pada/ [√pad (ступать) + ^a] — глава


2.1. Йога действия (крия йога) [есть] усердие, самообучение и преподнесение [себя] Владыке.


तपःस्वाध्यायेश्वरप्रणिधानानि क्रियायोगः ॥१॥

tapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni kriyāyogaḥ ॥1॥

tapas-svādhyāya-iśvara-praṇidhānāni(TP) (DV3) kriyā-yogas (TP)

tapas /tapas/ [√tap (нагревать) + ^as] — усердие
svādhyāya [sva + adhi + √i (идти) + ^a] — самодохождение, самообучение, самосовершенствование
īśvara [√īś (управлять) + ^va + ^ra] — Владыка (обладающий всем), сверхсознание {23,24}
praṇidhānāni (n.N.pl.) /praṇidhāna/ [pra + ni + √dhø̄/dhā (класть) + ^ana] — преподнесение, упование (бхакти)
kriyā [√kṛ (делать) + ^yā] — действие
yogas (m.N.sg.) /yoga/ [√yuj (соединять) + ^a] — единение, соединение {1,2}


2.2. Цели [йоги действия] — пребывание в сосредоточении и истончение страданий.


समाधिभावनार्थः क्लेशतनूकरणार्थश्च ॥२॥

samādhibhāvanārthaḥ kleśatanūkaraṇārthaśca ॥2॥

samādhi-bhāvanā-arthas ((TP)KD)|BV kleśa-tanū-karaṇa-arthas ((TP)KD)|BV ca ({52} |kriyā-yogas

samādhi [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51}
bhāvanā (caus.) [√bhū (быть) + (v)^ay + ^anā] — заставление быть, представление (в уме), пребывание (активное) {28,33}
arthas (m.N.sg.) /artha/ [√ṛ (направлять) + tha] — объект (цель) {28,32,42,43}
kleśa [√kliś (горевать) + ^a] — огорчение, страдание {5,24}
tanūkaraṇa [√tn̥/tan (тянуть) + ^u + √kṛ (делать) + ^ana] — истончение (прим. В. — ум, натянутый на тело)
arthas (m.N.sg.) /arha/ [√ṛ (направлять) + tha] — объект (цель) {28,32,42,43,53}
ca — и


54. Страдания [по сути] невежество, эгоизм, страсть, ненависть и привязанность [к жизни].


अविद्यास्मितारागद्वेषाभिनिवेशाः क्लेशाः ॥३॥

avidyāsmitārāgadveṣābhiniveśāḥ kleśāḥ ॥3॥

avidyā-asmitā-rāga-dveṣa-abhiniveśās (DV5) kleśās

avidyā [a + √vid (знать) + yā] — незнание, невежество
asmitā [√øs/as (быть) + mi (1.sg.) + ^tā] — самоосознание, эгоизм {17}
rāga [√rn̥j/raj (красить) + ^a] — страсть {37}
dveṣa [√dviṣ (ненавидеть) + ^a] — ненависть
abhiniveśās (m.N.pl.) /abhiniveśa/ [abhi + ni + √viś (входить) + ^a] — вовлеченность, привязанность [к жизни]
kleśās (m.N.pl) /kleśa/ [√kliś (горевать) + ^a] — страдания {5,24,53}


55. Невежество [есть] поле для следующих [за ним] спящих, ослабленных, прерванных и развернутых [страданий].


अविद्याक्षेत्रमुत्तरेषां प्रसुप्ततनुविच्छिन्नोदाराणाम् ॥४॥

avidyā-kṣetram (TP) uttareṣām prasupta-tanu-vicchinna-udārāṇām (DV4)॥4॥

avidyā [a + √vid (знать) + yā] — незнание, невежество {54}
kṣetram (n.N.sg.) /kṣetra/ [√kṣi (владеть) + ^tra] — владение, поле
uttareṣām (G.pl.) /uttara/ [√*ut + ^tara] — следующий
prasupta (ppp.) /prasvap/ [pra + √suøp/svap (спать) + ^ta] — проспанный
tanu [√tn̥/tan (тянуть) + ^u] — тонкий, ослабленный, истонченный
vicchinna (ppp.) [vi + √chid (отрезать) + ^na] — отрезанный, прерванный
udāraṇām (G.pl.) /udāra/ [ud + ṛ (направлять) + ^a] — великий, развернутый


56. Невежество это усмотрение вечного во временном, чистого в нечистом, счастья в горечи, являющегося высшим Я в не являющимся высшим Я.


अनित्याशुचिदुःखानात्मसु नित्यशुचिसुखात्मख्यातिरविद्या ॥५॥

anityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātmakhyātiravidyā ॥5॥

anitya-aśuci-duḥkha-anātmasu (DV4) nitya-śuci-sukha-atman(DV4)-khyātis (TP) avidyā

anitya [a + √*ni + ^tya] — временный
aśuci [a + √śuc (быть чистым) + ^i] — нечистый
duḥkha [dus + √*kha (пространство)]- горечь, печаль, несчастье {31,33}
anātmasu (m.L.pl.) /anātman/ [an + √*āt + ^m + ^an] — не являющийся высшим Я
nitya [√*ni + ^tya] — вечный
śuci [√śuc (быть чистым) + ^i] — чистый
sukha [su + √*kha (пространство)] — счастье {33}
ātman [√*āt + ^m + ^an] — являющийся высшим Я
khyātis (f.N.sg.) /khyāti/ [√khyā (рассматривать) + ^ti] — усмотрение, счет (точка зрения)
avidyā (f.N.sg.) [a + √vid (знать) + yā] — незнание, невежество {54,55}


57. Эгоизм — кажущееся единство сущности способностей средства видения и [самого] видения.


दृग्दर्शनशक्त्योरेकात्मतेवास्मिता ॥६॥

dṛgdarśanaśaktyorekātmatevāsmitā ॥6॥

dṛś-darśana-śaktyos ((DV)TP) eka-ātmatā (DG) iva asmitā

dṛś [√dṛś (видеть)] — видение
darśana [√dṛś (видеть) + ^ana] — средство видения
śaktyos (f.G.du.) /śakti/ [√śak (мочь) + ^ti] — сила, способность
eka — один
ātmatā [a + √at (блуждать) + ^m + ^an + ^tā] — самость, сущность
ekātmatā — единосущность, единcтво сущностей
iva — как, подобно
asmitā [√øs/as (быть) + [mi] (1.sg.) + ^tā] — самоосознание, самость, эгоизм {17,54}

Пуруша — способность видеть, а Буддхи это способность смотреть, когда мы отождествляем эти две способности это и есть эгоизм.


58. Страсть — то, что следует за счастьем.


सुखानुशयी रागः ॥७॥

sukhānuśayī rāgaḥ ॥7॥

sukha-anuśayī (TP) rāgas

sukha [su + kha (пространство)] — счастье {33,56}
anuśayī [anu + √śī (класть, находиться) + ^in] — последующий
rāgas /rāga/ [√rn̥j/raj (окрашивать) ^a] — краска, страсть {37,54}

Комм. ВВ: (sukhābhijñasya sukhānusmṛtipūrvaḥ sukhe tatsādhane vā yo gardhas tṛṣṇā lobhaḥ sa rāga iti) Желание счастья или средства его достижения, жажда и жадность у познавшего счастье, предшествуемые воспоминанием о счастье, [суть] страсть.


59. Ненависть — то, что следует за несчастьем.


दुःखानुशयी द्वेषः ॥८॥

duḥkhānuśayī dveṣaḥ ॥8॥

duḥkha-anuśayī (TP) dveṣas

duḥkha [dus + √*kha (пространство)] — горечь, печаль, несчастье {31,33,56}
anuśayī [anu + √śī (класть, находиться) + ^in] — последующий {58}
dveṣas (m.N.sg.) /dveṣa/ [√dviṣ (ненавидеть) + ^a] — ненависть {54}


60. Привязанность [к жизни] естественным образом возникает даже у знатока.


स्वरसवाही विदुषोऽपि तथारूधो भिनिवेशः ॥९॥

svarasavāhī viduṣo'pi tathārūḍho 'bhiniveśaḥ ॥9॥

svarasa-vāhī (KD) viduṣas api tathā ārūḍhas abhiniveśas

svarasa [sva + √ras (быть вкусным) + ^a] — естественный
vāhīn (caus) [√vah (везти) + ^ay + ^in] — везущий, несущий
vidusas (m.G.sg.) /vidvas/ [√vid (знать) + ^us/vans] — знаток
api — же
tathā — таким образом
ārūḍhas (ppp.) /āruḍha/ [ā + √ruh (подниматься) + ^ta] — возникает
abhiniveśas (m.N.sg.) /abhiniveśa/ [abhi + ni + √viś (входить) + ^a] — вовлеченность {54}


61. Те тонкие (причины страданий {54}) устранимы в свертывании.


ते प्रतिप्रसवहेयाः सूक्ष्माः ॥१०॥

te pratiprasavaheyāḥ sūkṣmāḥ ॥10॥

te pratiprasava-heyās (TP) sūkṣmās

te (m.N.pl.) /tad/ — те
pratiprasava [prati + pra + √sū (оживлять) + ^a] — свертывании
heyās (m.N.pl.) /heya/ [√hø̄/hā (покидать) + ^ya] — устранимы
sūkṣmās (m.N.pl.) /sūkṣma/ [√*sūc + ^sma] — тонкий, маленький {44,45}


62. Их активности устранимы [с помощью] поглощения внимания.


ध्यानहेयास्तद्वृत्तयः ॥११॥
dhyānaheyāstadvṛttayaḥ ॥11॥
dhyāna-heyās (TP) tad-vṛttayas (TP)

dhyāna [√dhyā (думать) + ^na] — полное поглощение внимания {39}
heyās (m.N.pl.) /heyā/ [√hø̄/hā (покидать) + ^ya] — устранимы (будут устранены) {61}
tad — их (прим. В. — анафорич.)
vṛttayas (f.N.pl.) /vṛtti/ [√vrt (вертеть) +^ti] — активности {2,4,5,10,41}


63. Корень страданий [есть] место хранения [последствий] деяний, которые будут узнаны.


क्लेशमूलः कर्माशयो दृष्टादृष्टजन्मवेदनीयः ॥१२॥

kleśamūlaḥ karmāśayo dṛṣṭādṛṣṭajanmavedanīyaḥ ॥12॥

kleśa-mūlas (TP) karma-āśayas (TP) dṛṣṭa-adṛṣṭa-janman-vedanīyas (((DV)KD)TP)

kleśa [√kliś (горевать) + ^a] — огорчение, страдание {5,24,53,54}
mūlas (m.N.sg) /mūla/ [√mū (толкать) + ^ra] — корень
karman [√kṛ (делать) + ^man] — действие, деятельность {24}
āśayas (m.N.sg.) /āśaya/ [ā + √śī (класть, находиться) + ^a] — место хранения {24}
dṛṣta (ppp.) [√drś (видеть) + ^ta] — увиденное, явленное {15}
adṛṣṭa (ppp.) [a + √drś (видеть) + ^ta] — невиданное, неявленное {15,63}
janman [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^man] — рожденное, произведенное
vedanīyas (fpp.N.sg) /vid/ [√vid (знать) + ^anīya] — то, что будет узнано


64. При наличии корня [страданий], созревание тех [последствий], [обуславливает] рождение (род), продолжительность жизни и опыт.


सति मूले तद्विपाको जात्यायुर्भोगाः ॥१३॥

sati mūle tadvipāko jātyāyurbhogāḥ ॥13॥

sati mūle tad-vipākas (TP) jāti-āyus-bhogās (DV3)

sati (m.L.sg) /sant/ [√øs/as (быть) + ^nt] — когда существует, при наличии
mūle (m.L.sg.) /mūla/ [√mū (толкать) + ^ra] — при корне {63}
tad — тот
vipāka [vi + √pac (печь) + ^a] — спелый, испекшийся, плод {24}
jāti [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^ti] — рождение (в смысле: род, семья)
āyus [√i (идти) + ^us] — продолжительность жизни
bhogās (m.N.pl.) /bhoga/ [√bhuj (получать удовольствие) + ^a] — проживаемое, опыт


65. От праведности или неправедности они {64} [имеют] плодом радость или несчастье.


ते ह्लादपरितापफलाः पुण्यापुण्यहेतुत्वात् ॥१४॥

te hlādaparitāpaphalāḥ puṇyāpuṇyahetutvāt ॥14॥

te hlāda-paritāpa-phalās ((DV)TP) puṇya-apuṇya-hetutvāt ((DV)TP)

te (m.N.pl.) /tad/ — те
hlāda [√hlād (обновлять, освежать) + ^a] — свежесть, радость
paritāpa [pari + √tap (нагревать) + ^a] — жар, палящий
phalās (m.N.pl.) /phala/ [√phal (плодоносить) + ^a] — зрелый плод
puṇya [√*puṇ + ^n + ^ya] — праведный {33}
apuṇya [a + √*puṇ + ^n + ^ya] — неправедный {33}
hetutvāt (n.Ab.sg.) /hetutva/ [√hi (побуждать) + ^tu + ^tva] — причина


66. Для обладающего различением все есть несчастье из-за противоречия в активностях гун вместе со страданиями, причиняемыми изменчивостью, враждебностью и склонностями.


परिणामतापसंस्कारदुःखैर्गुणवृत्तिविरोधाच्च दुःखमेव सर्वं विवेकिनः ॥१५॥

pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhairguṇavṛttivirodhācca duḥkhameva sarvaṃ vivekinaḥ ॥15॥

pariṇāma-tāpa-saṃskāra-duḥkhais ((DV3)TP) guṇa-vṛtti-virodhāt ((TP)TP) ca duḥkham eva sarvam vivekinas

pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение
tāpa [√tap (нагревать) + ^as] — тепло, жар, враждебность
saṁskāra [sam + √skṛ (делать) + ^a] — соделанный, впечатления, склонность {18,50}
duḥkhais (m.I.pl.) /duḥkha/ [dus + √*kha (пространство)]- горечь, печаль, несчастье {31,33,56,59}
guṇa [√*guṇ + ^a] — связь, качество, выражение {16}
vṛtti [√vrt (вертеть) +^ti] — активности {2,4,10,41,62}
virodhāt (m.Ab.sg.) /virodha/ [vi + √rudh (расти) + ^a] — конфликт, противоречие
ca — и, также
duḥkham (n.N.sg.) /duḥkha/ [dus + √*kha (пространство)] — горечь, печаль, несчастье {31,33,56,59,66}
eva — вот
sarvam (N.sg.) /sarva/ — всё {25,51}
vivekinas (G.sg.) /vivekin/ [vi + √vic (просеивать) + ^in] — обладающего различением


67. Не пришедшее несчастье может быть устранено.


हेयं दुःखमनागतम् ॥१६॥

heyaṃ duḥkhamanāgatam ॥16॥

heyaṃ duḥkham anāgatam

heyām (fpp.N.sg.) /heya/ [√hø̄/hā (покидать) + ^ya] — может быть устранено {61,62}
duḥkham (n.N.sg.) /duḥkha/ [dus + √*kha (пространство)] — горечь, печаль, несчастье {31,33,56,59,66}
anāgatam (ppp.n.N.sg) /anāgata/ [an + ā + √gm̥/gam (идти) + ^ta] — не пришедший


68. Причина [страдания], которая может быть устранена, — это слияние видящего и видимого.


द्रष्टृदृश्ययोः संयोगो हेयहेतुः ॥१७॥

draṣṭṛdṛśyayoḥ saṃyogo heyahetuḥ ॥17॥

draṣṭṛ-dṛśyayos (DV) saṃyogas heya-hetus (KD)

draṣṭṛ [√dṛś (видеть) + ^tṛ] — видящего
dṛśyayos (m.G.du) /dṛśya/ [√dṛś (видеть) + ^ya] — видимого
saṁyoga (m.N.sg.) /saṁyoga/ [sam + √yuj (соединять) + ^a] — слитность, слияние
heya (N.sg.) /heya/ [√hā (покидать) + ^ya] — может быть устранена {61,62,67}
hetus (m.N.sg.) /hetu/ [√hi (побуждать) + ^tu] — причина, основание {65}


69. Видимое, направленное на проживание или освобождение, состоит из первоэлементов и способностей чувствовать и действовать и характеризуется привлекательностью, действием, стабильностью.


प्रकाशक्रियास्थितिशीलं भूतेन्द्रियात्मकं भोगापवर्गार्थं दृश्यम् ॥१८॥

prakāśakriyāsthitiśīlaṃ bhūtendriyātmakaṃ bhogāpavargārthaṃ dṛśyam ॥18॥

prakāśa-kriya-asthiti-śīlaṃ ((DV3)TP) bhūta-indriya-atmakaṃ ((DV)TP) bhoga-apavarga-arthaṃ ((DV)TP)|BV |dṛśyam

prakāśa [pra + √kāś (показывать) + ^a] — видимое, явное, привлекательность
kriyā [√kṛ (делать) + ^yā] — действие {52}
sthiti [√sthø̄/sthā (стоять, находиться) + ^ti] — устойчивый, стабильный
śīlam (n.N.sg.) [√śī (лежать) + ^la] — привычка, образ жизни, характеристика
bhūta (ppp.) [√bhū (быть) + ^ta] — бывший, прошлый, первоэлементы
indriya [√*ind + ^ri + ^ya] — способности чувствовать (воспринимать) и действовать
ātmakam (n.N.sg.) /ātmaka/ [√*āt + ^m + ^aka] — сущность, состоящий из
bhoga [√bhuj (получать удовольствие) + ^a] — проживаемое, опыт {64}
apavarga [apa + √vṛj (вертеться) + ^a] — завершение, освобождение
artham (n.N.sg.) [√ṛ (направлять) + tha] — объект (цель), направленность {28,32,42,43,53}
dṛśyam (n.N.sg.) /dṛśya/ [√dṛś (видеть) + ^ya] — видимое


70. [Существует 4 вида] сочленения гун: частные и общие (индрии), имеющие только признак (танматры) и не имеющие (первоэлементы).


विशेषाविशेषलिङ्गमात्रालिङ्गानि गुणपर्वाणि ॥१९॥

viśeṣāviśeṣaliṅgamātrāliṅgāni guṇaparvāṇi ॥19॥

viśeṣa-aviśeṣa-liṅga-mātra(TP)-aliṅgāni (DV4) guṇa-parvāṇi (TP)

viśeṣa [vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — отличие, частный {22,24,49}
aviśeṣa [a + vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — безотличный, общий {22,24,49}
liṅga [√*liṅg (признак) + ^a] — имеющий признак {45}
mātra [√mø̄/mā (мерить) + ^tra] — единица измерения, мера, исключительность (в смысле: только) {43}
aliṅgāni (n.N.pl.) /aliṅga/ [a + √*liṅg (признак) + ^a] — не имеющий признака {45}
guṇa [√*guṇ + ^a] — связь, качество, выражение {16,66}
parvāni (n.N.pl.) /parvan/ [√pṛ (пересекать) + ^van] — узлы, суставы


71. Видящий есть лишь способность видения, даже очищенный, он следит за сознательной деятельностью.


द्रष्टा दृशिमात्रः शुद्धोऽपि प्रत्ययानुपश्यः ॥२०॥

draṣṭā dṛśimātraḥ śuddho'pi pratyayānupaśyaḥ ॥20॥

draṣṭā dṛśi-mātraḥ (TP) śuddhas api pratyaya-anupaśyas (TP)

draṣṭārs (f.N.sg.) /draṣṭṛ/ [√dṛś (видеть) + ^tṛ] — видящий
dṛśi [√dṛś (видеть) + ^i] — зрение
mātras (m.N.sg.) /mātra/ [√mā (мерить) + ^tra] — единица измерения, мера, исключительность (в смысле: только) {43,70}
śuddhas (ppp.m.N.sg.) /śuddha/ [√śudh (очищать) + ^ta] — очищенный
api — же, даже
pratyaya [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10,18,19}
anupaśyas (m.N.sg.) /anupaśya/ [anu + √paś (видеть) + ^ya] — является следящим


72. Самость же видимого быть объектом для него {71}.


तदर्थ एव दृश्यस्यात्मा ॥२१॥

tadartha eva dṛśyasyātmā ॥21॥

tad-arthas (TP) eva dṛśyasya ātmā

tad -тот
arthas (m.N.sg.) /artha/ [√ṛ (направлять) + tha] — объект (цель) {28,32,42,43,53,69}
eva — же
dṛśyasya (m.G.sg) /dṛśya/ [√dṛś (видеть) + ^ya] — видимое
ātmāns (m.N.sg.) /ātman/ [√*āt + ^m + ^an] — самость {отл.56}


73. Для достигшего цели [пракрити] исчезает, но она не исчезает, потому что [пракрити] общая для остальных.


कृतार्थं प्रति नष्टमप्यनष्टं तदन्यसाधारणत्वात् ॥२२॥

kṛtārthaṃ prati naṣṭamapyanaṣṭaṃ tadanyasādhāraṇatvāt ॥22॥

kṛta-arthaṃ (KD)|BV prati naṣṭam api anaṣṭaṃ tad-anya-sādhāraṇatvāt ((DV)TP)

kṛta (ppp.) [√kṛ(делать) + ^ta] — сделанный
artham (m.Ac.sg) /kṛtārtha/ [√ṛ (направлять) + ^tha] — цель
kṛtārtham — достигший цели
prati (ind.) — напротив, перед, для
naṣṭam (ppp.n.N.sg.) [√naś (исчезать) + ^ta] — исчезнувший
api — же, даже
anaṣṭam (ppp.n.N.sg.) [a + √naś (исчезать) + ^ta] — неисчезнувший
tad — она
anya — иной, остальной
sādhāraṇatvāt (m.Ab.sg.) [sā + √dhṛ (держать) + ^ana + ^tva] — свойство быть общим


74. Слитность [есть] причина постижения собственной формы того, кто управляет самим собой, и силы [видения].


स्वस्वामिशक्त्योः स्वरूपोपलब्धिहेतुः संयोगः ॥२३॥

svasvāmiśaktyoḥ svarūpopalabdhihetuḥ saṃyogaḥ ॥23॥

sva-svāmin-śaktyos ((TP)DV) svarūpa-upalabdhi-hetus ((TP)TP) saṃyogas

sva — свой
svāmin [sva (свой) + ^min] — владелец
śaktyos (f.G.du.) /śakti/ [√śak (мочь) + ^ti] — сила, способность {57}
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3,43}
upalabdhi [upa + √ln̥bh/labh (ловить) + ^ti] — получение, обретение, постижение, понимание (схватывание)
hetus (m.N.sg.) /hetu/ [√hi (побуждать) + ^tu] — причина, основание {65,68}
saṁyogas (m.N.sg.) /saṁyoga/ [sam + √yuj (соединять) + ^a] — слитность, слияние {68}


75. Неведение [есть] причина этого [соединения] {20}.


तस्य हेतुरविद्या ॥२४॥

tasya heturavidyā ॥24॥

tasya hetus avidyā

tasya (m.G.sg.) /tad/ — того
hetus (m.N.sg.) /hetu/ [√hi (побуждать) + ^tu] — причина {65,68,74}
avidyā (f.N.sg.) [a + √vid (знать) + yā] — незнание, невежество {54,55,56}


76. Избавление — это отсутствие слитности по причине отсутствия того (неведения); [И то избавление] есть отъединение зрения того (видящего).


तदभावात् संयोगाभावो हानं तद् दृशेः कैवल्यम् ॥२५॥

tadabhāvāt saṃyogābhāvo hānaṃ tad dṛśeḥ kaivalyam ॥25॥

tad-abhāvāt (TP) saṃyoga-abhāvas (TP) hānam tad-dṛśes (TP) kaivalyam

tad — то
abhāvāt (m.Ab.sg.) /abhāva/ [a + √bhū + ^a] — от отсутствия {29}
saṁyoga [sam + √yuj (соединять) + ^a] — слитность, слияние {68,74}
abhāvas (m.N.sg.) /abhāva/ [a + √bhū + ^a] — отсутствие {29,76}
hānam (n.N.sg.) /hāna/ [√hø̄/hā (покидать) + ^ana] — покидание, избавление
tad — то
dṛśes (m.Ab.sg.) /dṛśi/ [√dṛś (видеть) + ^i] — от зрения
kaivalyam (n.N.sg.) [√*keval + ya] — единственность, отъединение


77. Средство избавления — невзволнованное усмотрение различия.


विवेकख्यातिरविप्लवा हानोपायः ॥२६॥

vivekakhyātiraviplavā hānopāyaḥ ॥26॥

viveka-khyātis (TP) aviplavā hāna-upāyas (TP)

viveka [vi + √vic (просеивать) + ^a] — различие
khyātis (m.N.sg.) /khyāti/ [√khyā (рассматривать) + ^ti] — усмотрение, счет (точка зрения) {56}
aviplavā (f.N.sg.) [a + vi + √plu (плавать) + ^a] — невзволнованный
hāna [√hø̄/hā (покидать) + ^ana] — покидание, избавление {76}
upāyas (m.N.sg.) /upāya/ [upa + √i (идти) + ^a] — средство


78. У [обладающего им йогина] предельная мудрость семи видов.


तस्य सप्तधा प्रान्तभूमिः प्रज्ञा ॥२७॥

tasya saptadhā prāntabhūmiḥ prajñā ॥27॥

tasya sapta-dhā (DV) prānta-bhūmis (KD) prajñā

tasya (m.G.sg.) /tad/ — того, его
sapta — семь
dhā [√dhø̄/dhā (класть) + ^ā] — разложенная на, часть, вид
prānta [pra + anta (конец)] — край, каемка, предел
bhūmis (f.N.sg.) [√bhū (быть) + ^mi] — основа {14}
prajñā (f.N.sg.) [pra + √jñā (знать)] — познанное, мудрость {20,48,49}


79. Когда устранена нечистота от применения частей йоги, сияние знания [доходит] до усмотрения различия.


योगाङ्गानुष्ठानादशुद्धिक्षये ज्ञानदीप्तिराविवेकख्यातेः ॥२८॥

yogāṅgānuṣṭhānādaśuddhikṣaye jñānadīptirāvivekakhyāteḥ ॥28॥

yoga-aṅga-anuṣṭhānāt ((TP)TP) aśuddhi-kṣaye (TP) jñāna-dīptis (TP) āviveka-khyātes (TP)

yoga [√yuj (соединять) + ^a] — йога
āṅgā (f.N.sg.) [ā + √n̥g/aṅg (двигаться) + ^ā] — часть, неотъемлемая часть
anuṣṭhānāt (m.Ab.sg.) [anu + √sthø̄/sthā (стоять, находиться) + ^ana] — применение
aśuddhi [a + √śudh (очищать) + ^ti] — загрязнение, нечистота
kṣaye (m.L.sg.) /kṣaya/ [√kṣi (разрушать) + ^ya] — в разрушении
jñāna [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42}
dīptis (f.N.sg.) /dīpti/ [dīp (сиять) + ^ti] — сияние
ā — к, до
viveka [vi + √vic (просеивать) + ^a] — различие {77}
khyātes (f.Ab.sg.) /khyāti/ [√khyā (рассматривать) + ^ti] — от усмотрения {16,56,77}


80. Частей [йоги] восемь: сдержанность, дисциплина, сидение, управление дыханием, переориентация органов чувств, удержание [внимания], поглощение внимания, сосредоточение.


यमनियमासनप्राणायामप्रत्याहारधारणाध्यानसमाधयोऽष्टावङ्गानि ॥२९॥

yamaniyamāsanaprāṇāyāmapratyāhāradhāraṇādhyānasamādhayo'ṣṭāvaṅgāni ॥29॥

yama-niyam-asana-prāṇāyāma-pratyāhāra-dhāraṇā-dhyāna-samādhayas (DV8) aṣṭau-aṅgāni (DG)

yama [√ym̥/yam (удерживать) + ^a] — сдержанность, дисциплина поведения (действие и речь)
niyama [ni + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — сдержанность, дисциплина мысли (помыслы)
āsana [√ās (сидеть) + ^ana] — сидение
prāṇā [pra +√an (дышать) + ā] — дыхание
yāma [√ym̥/yam (управлять) + ^a] — управление
prāṇāyāma — управление дыханием
pratyāhāra [prati + ā + √hṛ (брать) + ^a] — брать внутри, переориентация органов чувств
dhāraṇā [√dhṛ (держать) + ana] — удержание (внмания)
dhyāna [√dhyā (думать) + ^na] — полное поглощение внимания {62}
samādhyas (f.N.pl.) /samādhi/ [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53}
aṣṭau (n.N.pl.) /aṣṭa/ — восемь
aṅgāni (n.N.pl.) /aṅga/ [√n̥g/aṅg (двигаться) + ^a] — части


81. Сдержанность [есть] ненасилие, правдивость, неворовство, целомудрие, неприсвоение.


अहिंसासत्यास्तेयब्रह्मचर्यापरिग्रहा यमाः ॥३०॥

ahiṃsāsatyāsteyabrahmacaryāparigrahā yamāḥ ॥30॥

ahiṃsā-satya-asteya-brahmacarya-aparigrahā (DV5) yamās

ahiṁsā [a + √hiṃs (ранить) + ^a] — ненасилие
satya (p
p.) [√øs/as (быть) + ^n̥t/ant + ^ya] — свойство быть существующим, истинность, правдивость
asteya [a + √sti (украсть) + ^ya] — неворовство
brahmacarya [√bṛh (расширяться) + ^man + √cṝ (двигаться) + ^ya] — целомудрие, ученичество
aparigrahā (m.N.pl) /aparigraha/ [a + pari + √gṛøh/grah (хватать) + ^a] — неприсвоение
yamās (m.N.pl.) /yama/ [√ym̥/yam (удерживать) + ^a] — сдержанность, дисциплина поведения {80}


82. [Этот] великий обет — универсальные [5 правил {81}], не ограниченные рождением, местом, временем и обстоятельствами.


जातिदेशकालसमयानवच्छिन्नाः सार्वभौमा महाव्रतम् ॥३१॥

jātideśakālasamayānavacchinnāḥ sārvabhaumā mahāvratam ॥31॥

jāti-deśa-kāla-samaya-anavacchinnās ((DV4)TP) sārva-bhaumās (KD) mahā-vratam (KD)

jāti [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^ti] — рождение (в смысле: род, семья) {64}
deśa [√diś (указывать) + ^a] — место, направление
kāla [√kal (двигаться) + ^a] — время
samaya [sam + √i (идти) + ^a] — обстоятельства, стечение
anavacchinnās (ppp.m.N.pl.) [an + ava + √chid (отрезать) + ^na] — неограниченные
sārvabhaumās (m.N.pl.) [sarva (весь) + √bhū (быть) + ^ma] — вселенские, универсальные
mahā [√mn̥h/maṃh (быть большим) + ^ā] — великий
vratam (n.N.sg.) /vrata/ [√vṛt (вращать) + ^a] — обет


83. Дисциплины мысли [cуть] чистота, скромность, аскеза, самообучение и преподнесение [себя] Владыке.


शौचसंतोषतपःस्वाध्यायेश्वरप्रणिधानानि नियमाः ॥३२॥

śaucasaṃtoṣatapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni niyamāḥ ॥32॥

śauca-saṃtoṣa-tapas-svādhyāya-iśvara-praṇidhānāni(TP) (DV5) niyamās

śauca [√śuc (блестеть) + ^a] — чистота
saṁtoṣa [sam + √tuṣ (радоваться) + ^a] — удовлетворенность, скромность
tapas [√tap (топить) + ^as] — аскеза, терпение {52}
svādhyāya [sva + adhi + √i (идти) + ^a] — самообучение {52}
īśvara [√īś (управлять) + ^va + ^ra] — Владыка, {23,24,52}
praṇidhānāni (n.N.pl.) /praṇidhāna/ [pra + ni + √dhā (класть) + ^ana] — преподнесение, упование (бхакти)
niyamās (m.N.pl) /niyama/ [ni + √ym̥/yam (управлять) + ^a] — удержанность, дисциплина мысли (помыслы) {80}


84. Когда подавлено [ложное] умствование — возникает противоположное.


वितर्कबाधने प्रतिपक्षभावनम् ॥३३॥

vitarkabādhane pratipakṣabhāvanam ॥33॥

vitarka-bādhane (TP) pratipakṣa-bhāvanam (TP)

vitarka [vi + √tark (рассуждать) + ^a] — рассудительность, умствование {17}
bādhane (n.L.sg) /bādhana/ [√bādh (подавлять) + ^ana] — при подавлении, когда подавлено (abs.loc.)
pratipakṣa [prati + √*pakṣ + ^a] — противоположное
bhāvanam (caus.n.N.sg.) /bhāvana/ [√bhū (быть) + ^ay + ^ana] — возникновение, создание


85. Умствования [имеют объектом] насилие и т.п.,
— совершённое, спровоцированное и одобренное;
— имеющее причины в растерянности, гневе и омрачении;
— слабое, среднее и чрезмерное;
— приносящее нескончаемые плоды страдания и незнания;
поэтому [йогину необходимо] возникновение противоположных [мыслей].


वितर्का हिंसादयः कृतकारितानुमोदिता लोभक्रोधमोहपूर्वका मृदुमध्याधिमात्रा दुःखाज्ञानानन्तफला इति प्रतिपक्षभावनम् ॥३४॥

vitarkā hiṃsādayaḥ kṛtakāritānumoditā lobhakrodhamohapūrvakā mṛdumadhyādhimātrā duḥkhājñānānantaphalā iti pratipakṣabhāvanam ॥34॥

vitarkā hiṃsa-ādayas (KD)|BV kṛta-kārita-anumoditā (DV3) lobha-krodha-moha-pūrvakā ((DV3)TP) mṛdu-madhya-ādhimātrā (DV3) duḥkha-ajñāna-ananta-phalā (DV)TP/KD)|BV iti pratipakṣa-bhāvanam (TP)

vitarka [vi + √tark (рассуждать) + ^a] — рассудительность, умствование {17,84}
hiṁsā (f.N.sg.) [√hiṁs (ранить) + ^a]- травма, насилие
ādayas (m.N.pl.) [√*ād + ^i] — начало, начиная с, и т.д.
kṛta (ppp.m.N.sg) [√kṛ (делать) + ^ta]- сделанный, совершённый
kārita (caus.ppp.m.N.) [√kṛ (делать) + ^ay + <i + ^ta] — заставленный быть сделанным, побужденный, спровоцированный
anumoditā (ppp.f.N.pl.) /anumoditā/ [anu + √mud (веселиться) + ^i + ^tā] — приемлемый, одобренный
lobha [√lubh (недоумевать) + ^a] — недоумение, растерянность
krodha [√krudh (гневаться) + ^a] — гнев, злость
moha [√muh (омрачить) + ^a] — омрачение
pūrvakā (f.N.pl.)[√*pṝ (старый) + ^va + ^ka] — источник, причина {20}
mṛdu [√mṛd (тереть) + ^u] — мягкий, слабый
madhya [√*madh + ^ya] — середина
adhimātrā (N.pl) /adhimātra/ [adhi + √mø̄/mā (мерить) + ^tra] — чрезмерно {22}
duḥkha [dus + √*kha (пространство)]- горечь, печаль, несчастье {31,33,56,59,67}
ajñāna [a + √jñā (знать) + ^ana] — незнание
ananta [an + anta (конец)] — нескончаемый
phalās (m.N.pl.) /phala/ [√phal (плодоносить) + ^a] — плоды {65}
iti — так, поэтому
pratipakṣa [prati + √*pakṣ + ^a] — противоположное {84}
bhāvanam (caus.n.N.sg.) /bhāvana/ [√bhū (быть) + ^ay + ^ana] — возникновение {84}


86. Когда [йогин] утвердился в ненасилии, в его присутствии отсутствует враждебность.


अहिंसाप्रतिष्ठायां तत्सन्निधौ वैरत्यागः ॥३५॥

ahiṃsāpratiṣṭhāyāṃ tatsannidhau vairatyāgaḥ ॥35॥

ahiṃsa-apratiṣṭhāyām (TP) tad-sannidhau (TP) vaira-tyāgas (TP)

ahiṁsā (f.) [a + √hiṃs (ранить) + ^ā] — ненасилие {81}
pratiṣṭhāyām (f.L.sg.) /pratiṣṭhā/ [prati + √sthø̄/sthā (стоять)] — в установившимся (abs.loc.)
tad — того, его
saṁnidhau (m.L.sg.) /saṁnidhi/ [sam + ni + √dhø̄/dhā (класть)] — в присутствии, в нахождении рядом
vaira [√*vir (воин) + ^a] — воинственный, враждебный
tyāgas (m.N.sg.) /tyāga/ [√tyaj (покидать) + ^a] — лишенный, отсутсвующий


87. Когда [йогин] установился в правдивости, зрелые плоды действий будут зависимы [от его слов].


सत्यप्रतिष्ठायां क्रियाफलाश्रयत्वम् ॥३६॥

satyapratiṣṭhāyāṃ kriyāphalāśrayatvam ॥36॥

satya-pratiṣṭhāyām (TP) kriyā-phala-aśrayatvam ((TP)TP)

satya [√as (быть) + ^ya] — свойство быть существующим, истинность, правдивость {81}
pratiṣṭhāyām (f.L.sg.) /pratiṣṭhā/ [prati + √sthø̄/sthā (стоять)] — в установившимся {86}
kriyā [√kṛ (делать) + ^yā] — действие {52,69}
phala [√phal (плодоносить) + ^a] — зрелые плоды {65,85}
āśrayatvam (n.N.sg.) /āśrayatvam/ [ā + √śri (лежать, отдыхать) + ^a + ^tva] — зависимость


88. Когда [йогин] установился в неворовстве, каждое сокровище доступно [ему].


अस्तेयप्रतिष्ठायां सर्वरत्नोपस्थानम् ॥३७॥

asteyapratiṣṭhāyāṃ sarvaratnopasthānam ॥37॥

asteya-pratiṣṭhāyām (TP) sarva-ratna-upasthānam ((KD)TP)

asteya [a + √sti (украсть) + ^ya] — неворовство {81}
pratiṣṭhāyām (f.L.sg.) /pratiṣṭhā/ [prati + √sthø̄/sthā (стоять)] — в установившимся {86,87}
sarva — весь, всё, каждый
ratna [√rø̄/rā (дарить) + ^at + ^na] — сокровище, подарок
upasthānam (n.N.sg.) /upasthāna/ [upa + √sthø̄/sthā (стоять) + ^ana] — доступность (рядом (у ног) стояние)


89. Когда [йогин] установился в целомудрии, он получает мужество.


ब्रह्मचर्यप्रतिष्ठायां वीर्यलाभः ॥३८॥

brahmacaryapratiṣṭhāyāṃ vīryalābhaḥ ॥38॥

brahmacarya-pratiṣṭhāyām (TP) vīrya-lābhas (TP)

brahmacarya [brahma + √cṝ (двигаться) + ^ya] — целомудрие, ученичество {81}
pratiṣṭhāyām (f.L.sg.) /pratiṣṭhā/ [prati + √sthø̄/sthā (стоять)] — в установившимся {86,87,88}
vīrya [√*vīr + ^ya]- мужество, сила, героизм {20}
lābhas (n.N.sg.) /labha/ [√ln̥bh/labh (брать) + ^a] — получение


90. Когда [йогин] установился в неприсвоении, [он] понимает какими путями [происходит] рождение.


अपरिग्रहस्थैर्ये जन्मकथंतासंबोधः ॥३९॥

aparigrahasthairye janmakathaṃtāsaṃbodhaḥ ॥39॥

aparigraha-sthairye (TP) janma-kathaṃtā-saṃbodhas ((TP)TP)

aparigraha [a + pari + √gṛøh/grah (хватать) + ^a] — неприсвоение {81}
sthairye (n.L.sg.) /sthairya/ [√sthø̄/sthā (стоять) + ^i + ^r + ^ya] — в устойчивости, в твердости
janman [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^man] — рождение {63}
kathaṁtā (f.N.sg.) /kim/ [katham + ^tā] — каким способом, каким путем
sambodhas (n.N.sg.) /sambodha/ [sam + √budh (будить) + ^a] — понимание


91. От чистоты происходит отсутствие интереса к частям своего [тела] и [телесного] контакта с другими.


शौचात् स्वाङ्गजुगुप्सा परैरसंसर्गः ॥४०॥

śaucāt svāṅgajugupsā parairasaṃsargaḥ ॥40॥

śaucāt sva-aṅga-jugupsā ((KD)TP) parais asaṃsargas

śaucāt (m.Ab.sg.) /śauca/ [√śuc (блестеть) + ^a] — от чистоты {83}
sva — свой, собственный
aṅga [a + √n̥g/aṅg (двигаться) + ^a] — части {80}
jugupsā (f.N.sg.) [2√gup (защищать) + ^s + ^ā] — отвращение, нежелание, отсутствие интереса
parais (I.pl.) /para/ — иными, другими
asaṁsargas (n.N.sg.) [a + sam + √sṛj (посылать) + ^a] — разъединение, нежелание близости


92. [От чистоты происходит {91}] и очищенный истинностью [интеллект], приятное состояние ума, сосредоточенность, покорение органов чувств и действий и способность видеть высшее Я.


सत्त्वशुद्धिसौमनस्यैकाग्र्येन्द्रियजयात्मदर्शनयोग्यत्वानि च ॥४१॥

sattvaśuddhisaumanasyaikāgryendriyajayātmadarśanayogyatvāni ca ॥41॥

sattva-śuddhi(TP)-saumanasya-aika-agrya(DG)-indriya-jaya(TP)-ātma-darśana-yogyatvāni((TP)TP) (DV5) ca

sattva [√øs/as (быть) + ^n̥t/ant + ^tva] — свойство быть существующим, истинность
śuddhi [√śudh (очищать) + ^ti] — очищенное
saumanasya [su + √mn̥/man (думать) + ^as + ^ya] — удовлетворение
aikāgrya [√*eka (один) + √aj (везти) + ^r + ^ya] — однонаправленность, сосредоточенность
indriya [√*ind + ^ri + ^ya] — способности чувствовать (воспринимать) и действовать {69}
jaya [√ji (побеждать) + ^a] — победа, покорение
ātman [√*āt + ^m + ^an] — являющийся высшим Я {56}
darśana [√dṛś (видеть) + ^ana] — видение {57}
yogyatvāni (n.N.pl.) /yogyatva/ [√yuj (соединять) + ^ya + ^tva] — пригодность, способность
ca — и


93. От удовлетворенности [йогин] получает непревзойденное счастье.


संतोषादनुत्तमसुखलाभः ॥४२॥

saṃtoṣādanuttamasukhalābhaḥ ॥42॥

saṃtoṣāt anuttama-sukha-lābhas ((KD)TP)

saṁtoṣāt (m.Ab.sg.) /saṁtoṣa/ [sam + √tuṣ (радоваться) + ^a] — от удовлетворенности {83}
anuttama [an + √*ut + ^tama] — лучший, непревзойденный
sukha [su + √*kha (пространство)] — счастье {33,56,58}
lābhas (n.N.sg.) /labha/ [√ln̥bh/labh (брать) + ^a] — получение {89}


94. Благодаря усердию и разрушению нечистоты достигается совершенство тела и способностей чувствовать и действовать.


कायेन्द्रियसिद्धिरशुद्धिक्षयात्तपसः ॥४३॥

kāyendriyasiddhiraśuddhikṣayāttapasaḥ ॥43॥

kāya-indriya-siddhis ((DV)TP) aśuddhi-kṣayāt (TP) tapasas

kāya [√ci (считать) + ^a] — тело
indriya [√*ind + ^ri + ^ya] — способности чувствовать (воспринимать) и действовать {69,92}
siddhis (f.N.sg.) /siddhi/ [√sidh (достигать) + ^ti] — достижение совершенства
aśuddhi [a + √śudh (очищать) + ^ti] — нечистое
kṣayāt (m.Ab.sg.) /kṣaya/ [√kṣi (разрушать) + ^ya] — благодаря разрушению {79}
tapasas (n.Ab.sg.) /tapas/ [√tap (нагревать) + ^as] — благодаря усердию {52,83}


95. Благодаря самопознанию [достигается] соединение с избранным божеством.


स्वाध्यायादिष्टदेवतासंप्रयोगः ॥४४॥

svādhyāyādiṣṭadevatāsaṃprayogaḥ ॥44॥

svādhyāyāt iṣṭa-devata-asaṃprayogas ((KD)TP)

svādhyāyāt (m.Ab.sg.) /svādhyāya/ [sva + adhi + √i (идти) + ^a] — благодаря самообучению, самосовершенствованию {52,83}
iṣṭa (ppp.) [√iṣ (желать) + ^ta] — желанный, избранный
devatā [√div (сиять) + ^a + ^tā] — божество
saṁprayogas (m.N.sg.) /saṁprayoga/ [sam + pra + √yuj (соединять) + ^a] — соединение


96. Благодаря преподнесению [себя] Владыке — достигается сосредоточение.


समाधिसिद्धिरीश्वरप्रणिधानात् ॥४५॥

samādhisiddhirīśvarapraṇidhānāt ॥45॥

samādhi-siddhis (TP) īśvara-praṇidhānāt (TP)

samādhi [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53,80}
siddhis (f.N.sg.) /siddhi/ [√sidh (достигать) + ^ti] — достижение {94}
īśvara [√īś (управлять) + ^va + ^ra] — Владыка {23,24,52,83}
praṇidhānāt (pr.a.p.Ab.sg.) /praṇidhāna/ — [pra + ni + √dhø̄/dhā (класть) + ^ana] — благодаря преподнесению, благодаря упованию (бхакти) {23}


97. Сидение неподвижно и удобно.


स्थिरसुखमासनम् ॥४६॥

sthirasukhamāsanam ॥46॥

sthira-sukham (DV) āsanam

sthira [√sthø̄/sthā (стоять) + ^ra] — стойкий, неподвижный
sukham (n.N.sg.) [su + √*kha (пространство)] — счастливое, удобное {33,56,58,93}
āsanam (n.N.sg.) [√ās (сидеть) + ^ana] — сидение, поза {80}


98. С помощью отпускания усилий или совпадения [сознания] с бесконечным [достигается сидение {97}].


प्रयत्नशैथिल्यानन्त्यसमापत्तिभ्याम् ॥४७॥

prayatnaśaithilyānantyasamāpattibhyām ॥47॥

prayatna-śaithilya(TP)-anantya-samāpattibhyām(TP) (DV)

prayatna [pra + √yat (растягивать) + ^na] — постоянное усилие
śaithilya [√śī (лежать) + ^thi + ^l + ^ya] — отпускание
anantya [an + √ant (конец) + ^ya] — бесконечное
samāpattibhyām (f.I.du.) /samāpatti/ [sam + ā + √pat (падать) + ^ti] — совпадение [сознания] {41,42}


99. Благодаря нему {97} [йогин] не задет двойственностью.


ततो द्वन्द्वानभिघातः ॥४८॥

tato dvandvānabhighātaḥ ॥48॥

tatas dvandva-anabhighātas (TP)

tatas — по причине того
dvandva [dva (два) + dva (два)] — двойственность, противоположности (холод и жара и т.п.)
anabhighātas (ppp.N.sg.) /anabhighāta/ [an + abhi + √hn/han (убить) + ^ta] — нераненый, незадетый


100. Управление дыханием [есть] прекращение движения вдоха и выдоха, когда [йогин] находится в том [сидении].


तस्मिन् सति श्वासप्रश्वासयोर्गतिविच्छेदः प्राणायामः ॥४९॥

tasmin sati śvāsapraśvāsayorgativicchedaḥ prāṇāyāmaḥ ॥49॥

tasmin sati śvāsa-praśvāsayor (DV) gati-vicchedas (TP) prāṇā-yāmas (TP)

tasmin (pron.L.sg.) /tad/ — в том (abs.loc.)
sati sati (n.L.sg.) /sat/ [√øs/as (быть) + ^n̥t/ant] — когда существует, когда находится
śvāsa [√śuøs/śvas (дуть, дышать) + ^a] — вдох {31}
praśvāsāyos (n.G.du.) /praśvāsa/ [pra + √śūøs/śvas (дуть, дышать) + ^a] — выдох {31}
gati [√gm̥/gam (идти) + ^ti] — движение
vicchedas (m.N.sg.) /viccheda/ [vi + √chid (отрезать) + ^a] — разрез, раздел, прекращение
prāṇāyāmas (m.N.sg.) /prāṇāyāma/ [pra +√an (дышать) + ā + √ym̥/yam (управлять) + ^a] — управление дыханием {80}


101. [Управление дыханием] бывает внешним, внутренним и с задержкой, определяется временем, местом и числом, [при регулярности становится] длительным и тонким.


बाह्याभ्यन्तरस्तम्भवृत्तिर्देशकालसंख्याभिः परिदृष्टो दीर्घसूक्ष्मः ॥५०॥

bāhyābhyantarastambhavṛttirdeśakālasaṃkhyābhiḥ paridṛṣṭo dīrghasūkṣmaḥ ॥50॥

bāhya-abhyantara-stambha-vṛttis ((DV3)TP) deśa-kāla-saṃkhyābhis (DV3) paridṛṣṭas dīrgha-sūkṣmas (DV)

bāhya [√*bah (снаружи) + ^ya] — внешний
abhyantara [abhi + √*antar (внутри) + ^a] — внутренний
stambha [√stn̥bh/stambh (подпирать) + ^a] — подпорка
vṛttis (f.N.sg.) /vṛtti/ [√vrt (вертеть) +^ti] — активности {2,4,10,41,62,66}
deśa [√diś (указывать) + ^a] — место, направление {82}
kāla [√kal (двигаться) + ^a] — время {82}
saṁkhyābhis (f.I.pl.) /saṁkhyā/ [sam + √khyā (рассматривать)] — числа
paridṛśtas (ppp.m.N.sg.) /paridṛśta/ [pari + √dṛś (видеть)] — осмотренный, определенный
dīrgha [√*dīrgh + ^a] — долгий, глубокий {14}
sūkṣmas (m.N.sg.) /sūkṣma/ [√*sūc + ^sma] — тонкий, маленький {44,45,61}


102. Четвертый [вид управления дыханием] превосходит области как внутренних, так и внешних {101}.


बाह्याभ्यन्तरविषयाक्षेपी चतुर्थः ॥५१॥

bāhyābhyantaraviṣayākṣepī caturthaḥ ॥51॥

bāhya-abhyantara(DV)-viṣayā-ākṣepī ((TP)TP) caturthas

bāhya [√*bah (снаружи) + ^ya] — внешний {101}
ābhyantara [abhi + √*antar (внутри) + ^a] — внутренний {101}
viṣaya [vi + √si (связывать) +^aya] — сфера, область {11,15,37}
ākṣepī (m.N.sg.) /ākṣepin/ [ā + √kṣip (бросать) + ^in] — переброс, превосходство
caturthas — четвертый


103. От того {102} разрушается оболочка, [покрывающая] ясный свет.


ततः क्षीयते प्रकाशावरणम् ॥५२॥

tataḥ kṣīyate prakāśāvaraṇam ॥52॥

tatas kṣīyate prakāśa-avaraṇam (TP)

tatas (adv.Ab.) — оттого
kṣīyate (pass.Ā.3.sg.) /kṣīya/ [√kṣi (рушить) + ^ya] — разрушается
prakāśa [pra + √kāś (показывать) + ^a] — видимость, яркость, ясный свет {69}
āvaraṇam (n.N.sg.) /āvaraṇa/ [ā + √vṛ (прятать) + ^ana] — оболочка, покров


104. И [обретается] пригодность ума к удержанию [внимания].


धारणासु च योग्यता मनसः ॥५३॥

dhāraṇāsu ca yogyatā manasaḥ ॥53॥

dhāraṇāsu ca yogyatā manasas

dhāraṇāsu (f.L.pl.) /dhāraṇā/ [√dhṛ (держать) + ana] — удержание {80}
ca — и
yogyatā [√yuj (соединять) + ^ya + ^tā] — пригодность, способность (управл. через L.)
manasas (n.G.sg.) /manas/ [√mn̥/man (думать) + ^as] — ума, мысли


105. Переориентация органов чувств и действий — это как будто подражание [ими — о.ч. и о.д.] собственной формы сознания, когда они не соединены со своими сферами.


स्वविषयासंप्रयोगे चित्तस्य स्वरूपानुकार इवेन्द्रियाणां प्रत्याहारः॥५४॥

svaviṣayāsaṃprayoge cittasya svarūpānukāra ivendriyāṇāṃ pratyāhāraḥ ॥54॥

sva-viṣaya-asaṃprayoge ((KD)TP) cittasya svarūpa-anukāra (TP) iva indriyāṇām pratyāhāras

sva — свой
viṣaya [vi + √si (связывать) +^aya] — сфера, область {11,15,37,102}
asaṁprayoge (m.L.sg.) /asaṁprayoga/ [a + sam + pra + √yuj (соединять) + ^a] — не при соединении
cittasya (m.G.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознания {2,30,37}
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3,8,17,43,74}
anukāra [anu + √kṛ (делать) + ^a] — подражание, сходство
iva — подобно
indriyānām (n.G.pl.) /indriya/ [√*ind + ^ri + ^ya] — способностей чувствовать (воспринимать) и действовать {69,92,94}
pratyāhāras (m.N.sg.) /pratyāhāra/ [prati + ā + √hṛ (брать) + ^a] — забирание внутрь, переориентация органов чувств


106. Благодаря этому {105} возникает полная подконтрольность органов чувств и действий.


ततः परमा वश्यतेन्द्रियाणाम् ॥५५॥

tataḥ paramā vaśyatendriyāṇām ॥55॥

tatas paramā vaśyatā indriyāṇām

tatas (adv.Ab.) — оттого, благодаря этому
paramā [√*para + ^mā] — высшая, полная
vaśyatā (f.N.sg.) [√uøś/vaś (желать) + ^ya + ^tā] — подконтрольность
indriyānām (n.G.pl.) /indriya/ [√*ind + ^ri + ^ya] — способностей чувствовать (воспринимать) и действовать {69,92,94,105}



1. Глава о сверхспособностях. Йога сутры Патанджали

विभूतिपाद
vibhūti pāda
[vi + √bhū(быть) + ^ti] — сверхспособности


107. Удержание — связь сознания с [определенным] местом.


देशबन्धश्चित्तस्य धारणा ॥१॥

deśabandhaścittasya dhāraṇā ॥1॥

deśa-bandhas (TP) cittasya dhāraṇā

deśa [√diś (указывать) + ^a] — место, направление {82,101}
bandhas (m.N.sg.) /bandha/ [√bn̥dh/bandh (связывать) + ^a] — связь
cittasya (m.G.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознания {2,30,37,105}
dhāraṇā (f.N.sg.) [√dhṛ (держать) + anā] — удержание {80,104}


108. Поглощение внимания — однородность сознательной деятельности там (в том месте).


तत्र प्रत्ययैकतानता ध्यानम् ॥२॥

tatra pratyayaikatānatā dhyānam ॥2॥

tatra pratyaya-eka-tānatā ((TP)DG) dhyānam

tatra — там
pratyaya [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10,18,19,71}
eka — один, единственный
tānatā [√tn̥/tan (тянуть) + ^a] — тканность
ekatānatā — однородность
dhyānam (n.N.sg.) [√dhyā (думать) + ^ana] — поглощение внимания, мыслительная фиксация {62,80}


109. То (поглощение внимания), которое выявляет только объект и как будто лишено собственной формы, — это сосредоточение.


तदेवार्थमात्रनिर्भासं स्वरूपशून्यमिव समाधिः ॥३॥

tadevārthamātranirbhāsaṃ svarūpaśūnyamiva samādhiḥ ॥3॥

|tad eva artha-mātra-nirbhāsam ((TP)TP)|BV svarūpa-śūnyam (KD)|BV iva samādhis

tad -то
eva — вот, же
artha [√ṛ (направлять) + tha] — объект (цель) {28,32,42,43,53,69,72}
mātra [√mø̄/mā (мерить) + ^tra] — только (в сложных словах.)
nirbhāsam (n.N.sg.) /nirbhāsa/ [nir + √bhās (сиять) + ^a] — выявление, высвечивание
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3,8,17,43,74,105}
śūnyam (n.N.sg.) /śūnya/ [√śū (пухнуть) + ^n + ^ya] — ноль, отсутствие, пустота, лишённость {9,43}
iva — как, подобно
samādhis (f.N.sg.) /samādhi/ [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53,80}


110. Итоговая дисциплина — единство триады (удержание, поглощение внимания, сосредоточение).


त्रयमेकत्र संयमः ॥४॥

trayamekatra saṃyamaḥ ॥4॥

trayam ekatra saṃyamas

trayam (n.N.sg.) /traya/ — триада
ekatra [eka (единый) + ^tra] — воедино, в одном
saṁyamas (m.N.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — дисциплина, собирающая другие дисциплины, итоговая дисциплина


111. Свет мудрости [возникает] благодаря овладению ею {110}.


तज्जयात्प्रज्ञालोकः ॥५॥

tajjayātprajñālokaḥ ॥5॥

tad jayāt prajñā-ālokas (TP)

tad — то
jayāt (m.Ab.sg.) /jaya/ [√ji (побеждать) + ^a] — благодаря победе, овладению {92}
prajñā (f.N.sg.) [pra + √jñā (знать)] — мудрость {20,48,49,78}
ālokas (m.N.sg.) /āloka/ [ā + √loc (видеть) + ^a] — свет


112. Она {110} применяется поэтапно.


तस्य भूमिषु विनियोगः ॥६॥

tasya bhūmiṣu viniyogaḥ ॥6॥

tasya bhūmiṣu viniyogas

tasya (m.G.sg.) /tad/ — того, его
bhūmiṣu (f.L.pl.) /bhūmi/ [√bhū (быть) + ^mi] — основание, этап, стадия {14,27}
viniyogas (m.N.sg.) /viniyoga/ [vi + ni + √yuj (соединять) + ^a] — распределение, применение


113. Триада {110} — внутренние [процессы] в отличии от предшествующих.


त्रयमन्तरङ्गं पूर्वेभ्यः ॥७॥

trayamantaraṅgaṃ pūrvebhyaḥ ॥7॥

trayam antaraṅgam pūrvebhyas

trayam (n.N.sg.) /traya/ — триада {110}
antaraṅgam (n.N.sg.) /antaraṅga/ [antar(внутренний) + √n̥g/aṅg (двигаться) + ^a] — внутренний процесс (часть)
pūrvebhyas (m.Ab.pl.) /pūrva/ [√*pṝ (старый) + ^va] — от первых (от начальных) {18}


114. Она же {113} [есть] внешний процесс для [сосредоточения] без семени.


तदपि बहिरङ्गं निर्बीजस्य ॥८॥

tadapi bahiraṅgaṃ nirbījasya ॥8॥

tad api bahiraṅgam nirbījasya

tad — та
api — же
bahiraṅgam (n.N.sg.) /bahiraṅga/ [bahir (внешний) + √n̥g/aṅg (двигаться) + ^a] — внешний процесс (часть)
nirbījasya (m.G.sg.) /nirbīja/ [nir + [√*bīj/vīj + ^a] — у [сосредоточения] без семени


115. Изменение [в форме] сдерживания, [которому] сопутствует сознание в моменты сдерживания — это ослабление активных и проявление подавленных склонностей.


व्युत्थाननिरोधसंस्कारयोरभिभवप्रादुर्भावौ निरोधक्षणचित्तान्वयो निरोधपरिणामः ॥९॥

vyutthānanirodhasaṃskārayorabhibhavaprādurbhāvau nirodhakṣaṇacittānvayo nirodhapariṇāmaḥ ॥9॥

vyutthāna-nirodha-saṃskārayos ((DV)KD) abhibhava-prādurbhāvau (DV) nirodha-kṣaṇa-citta-anvayas (((TP)TP)TP)|BV |nirodha-pariṇāmas (KD)

vyutthāna [vi + ut + √sthø̄/sthā (стоять) + ^ana] — разрастание (активность)
nirodha [ni + √rudh (расти) + ^a] — сдерживание роста (контроль) {2,12,51}
saṁskārayos (m.G.du.) /saṁskāra/ [sam + √skṛ (делать) + ^a] — склонностей {18,50,66}
abhibhava [abhi + √bhū (быть) + ^a] — преобладание над, ослабление
prādurbhāvau (m.N.Du.) /prādurbhāva/ [prā + dur + √bhū (быть) + ^a] — проявление
nirodha [ni + √rudh (расти) + ^a] — сдерживание роста (контроль) {2,12,51,115}
kṣaṇa [√*kṣan + ^a] — момент (св. с √*akṣ (глаз)
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107}
anvayas [anu + √i (идти) + ^a] — сопутствие
nirodha [ni + √rudh (расти) + ^a] — сдерживание роста (контроль) {2,12,51,115}
pariṇāmas (m.N.sg.) /pariṇāma/ [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение {66}


116. Спокойное течение того (сознания) [происходит] благодаря склонности.


तस्य प्रशान्तवाहिता संस्कारात् ॥१०॥

tasya praśāntavāhitā saṃskārāt ॥10॥

tasya praśānta-vāhitā (KD) saṃskārāt

tasya (m.G.sg.) /tad/ — того, его
praśānta (ppp.) [pra + √śm̥̄/śam (успокаивать) + ^ta] — умиротворенный, спокойный
vāhitā (caus. ppp.) [√uøh/vah (нести) + ay + ^ta + a] — несомый, течение, поток
saṁskārāt (m.Ab.sg.) /saṁskāra/ [sam + √skṛ(делать) + ^a] — из-за склонности {18,50,66,115}


117. Изменение сознания в сосредоточении [есть] устранение рассеянности и возникновение сосредоточенности на одном.


सर्वार्थतैकाग्रतयोः क्षयोदयौ चित्तस्य समाधिपरिणामः ॥११॥

sarvārthātaikāgratayoḥ kṣayodayau cittasya samādhipariṇāmaḥ ॥11॥

sarva-arthatā(KD)-eka-agratayos(DG) (DV) kṣaya-udayau (DV) cittasya samādhi-pariṇāmas (TP)

sarva — всё
arthatā [√ṛ (направлять) + tha + ^tā] — направленность {28,32,42,43,53,69,72}
sarvārthata — рассеянность
eka — один, единственный
agratayos (f.G.du.) /agratā/ [√aj (ездить) + ^ra + ^tā] — вершинность, острийность, точечность
kṣaya [√kṣi (разрушать) + ^ya] — разрушение, устранение, подавление {79,94}
udayau (n.N.du.) /udaya/ [ut + √i (идти) + ^a] — идти вверх, поднятие, прилив, возникновение
cittasya (m.G.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознания {2,30,37,105,107,115}
samādhi [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53,80,109}
pariṇāmas (m.N.sg.) /pariṇāma/ [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение {66,115}


118. Поэтому изменение сознания в сосредоточенности на чем-то одном — это равенство успокоенной и возникшей сознательных деятельностей.


ततः पुनः शान्तोदितौ तुल्यप्रत्ययौ चित्तस्यैकाग्रतापरिणामः ॥१२॥

tataḥ punaḥ śāntoditau tulyapratyayau cittasyaikāgratāpariṇāmaḥ ॥12॥

tatas punas śānta-uditau (DV) tulya-pratyayau (KD) cittasya eka-agratā-pariṇāmas ((DG)TP)

tatas (Ab.) /tad/ — от того, поэтому
punas — снова
śānta (ppp.) (√śm̥̄/śam (успокаиваться) + ^ta) — успокоенная
uditau (ppp.m.N.du.) /udita/ [ud + √i (идти) + ^ta] — восходящая, возникшая
tulya [√tul (взвешивать) + ^ya] — равенство
pratyayau (m.N.du.) /pratyaya/ [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10,18,19,71,108}
cittasya (m.G.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознания {2,30,37,105,107,115,117}
eka — один, единственный
agratā [√aj (ездить) + ^ra + ^tā] — вершинность, острийность, точечность
pariṇāmas (m.N.sg.) /pariṇāma/ [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение {66,115,117}


119. Этим {115,117,118} объясняются изменения состояний, признаков и качеств в первоэлементах и способностях чувствовать и действовать.


एतेन भूतेन्द्रियेषु धर्मलक्षणावस्थापरिणामा व्याख्याताः ॥१३॥

etena bhūtendriyeṣu dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā vyākhyātāḥ ॥13॥

etena bhūta-indriyeṣu (DV) dharma-lakṣaṇa-avasthā(DV3)-pariṇāmās (TP) vyākhyātās

etena (m.I.sg) /etad/ — этим
bhūta [√bhū (быть) + ^ta] — бывший, прошлый, первоэлементы {69}
indriyeṣu (m.L.pl.) /indriya/[√*ind + ^ri + ^ya] — способности чувствовать(воспринимать) и действовать {69,92,94,105,106}
dharma [√dhṛ (держать) + ^ma] — качество, то, что держит
lakṣaṇa [√lakṣ (характеризовать) + ^ana] — признак, характеристика
avasthā [ava + √sthā(стоять)] — состояние {3}
pariṇāmās (m.N.pl.) /pariṇāma/ [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменения {66,115,117,118}
vyākhyātās (ppp.m.N.pl.) /vyākhyā/ [vi + ā + √khyā (рассматривать) + ^ta] — объясненные


120. Носитель качества — это то, в чем [имеет место] последовательность успокоенных, возникших и неопределенных качеств.


शान्तोदिताव्यपदेश्यधर्मानुपाती धर्मी ॥१४॥

śāntoditāvyapadeśyadharmānupātī dharmī ॥14॥

śānta-udita-avyapadeśya(DV3)-dharma-anupātin ((KD)TP) dharmī

śānta (ppp.) (√śm̥̄/śam (успокаиваться) + ^ta) — успокоенная {118}
udita (ppp.) [ud + √i (идти) + ^ta] — восходящая, возникшая{118}
avyapadeśya [a + vi + apa + √diś (направлять) + ^ya] — неопределенный (никуда не направлен)
dharma [√dhṛ (держать) + ^ma] — качество, то, что держит {119}
anupātin (f.N.sg.) /anupātin/ [anu + √pat (падать) + ^in] — то, в чем последовательность
dharmin (f.N.sg.) /dharmin/ [√dhṛ(держать) + ^m + ^in] — носитель качества


121. Разница последовательностей {120} — это причина разницы [стадий] изменения.


क्रमान्यत्वं परिणामान्यत्वे हेतुः ॥१५॥

kramānyatvaṃ pariṇāmānyatve hetuḥ ॥15॥

krama-anyatvam (TP) pariṇāma-anyatve (TP) hetus

krama [√kṛm̥̄/kram (стремиться, ходить) + ^a] — прохождение, последовательность
anyatvam (n.N.sg.) /anyatva/ [anya (иной, остальной) + ^tva] — разница
pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение {66,115,117,118,119}
anyatve (n.L.sg.) /anyatva/ [anya (иной, остальной) + ^tva] — в разнице {121}
hetus (m.N.sg.) /hetu/ [√hi (побуждать) + ^tu] — причина {65,68,74,75}


122. Благодаря итоговой дисциплине на триаду {115,117,118} изменений [достигается] знание прошлого и будущего.


परिणामत्रयसंयमादतीतानागतज्ञानम् ॥१६॥

pariṇāmatrayasaṃyamādatītānāgatajñānam ॥16॥

pariṇāma-traya-saṃyamāt ((TP)TP) atīta-anāgata-jñānam ((DV)TP)

pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение {66,115,117,118,119,121}
traya — триада
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — по причине дисциплины, аккумулирующей другие дисциплины, итоговая дисциплина {110}
atīta (ppp.) [ati + √i (идти) + ^ta] — ушедший, прошлое
anāgata (ppp.) [an + ā + √gm̥/gam (идти) + ^ta] — непришедшее, ненаступившее, будущее
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79}


123. От наложения друг на друга слова, объекта и сознательной деятельности [происходит] путаница.
Благодаря итоговой дисциплине на их раздельность [достигается] знание звуков всех существ.


शब्दार्थप्रत्ययानामितरेतराध्यासात् संकरस्तत्प्रविभागसंयमात् सर्वभूतरुतज्ञानम् ॥१७॥

śabdārthapratyayānāmitaretarādhyāsāt saṃkarastatpravibhāgasaṃyamāt sarvabhūtarutajñānam ॥17॥

śabda-artha-pratyayānām (DV3) itara-itara-adhyāsāt ((TP)TP) saṃkaras tat-pravibhāga-saṃyamāt ((TP)TP) sarva-bhūta-ruta-jñānam (((KD)TP)TP)

śabda [√*śabd + ^a] — слово
artha [√ṛ (направлять) + ^tha] — объект {28,32,42,43,53,69,72,109}
pratyayānām (m.G.pl.) /pratyaya/ [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10,18,19,71,108,118}
itaretara [itara (другой) + itara (другой)] — друг на друга
adhyāsāt (m.Ab.sg.) /adhyāsa/ [adhi + √ø̄s/ās (сидеть) + ^a] — от наложения
saṁkaras (m.N.sg.) /saṁkara/ [sam + √kṛ (делать) + ^a] — смесь, путаница
tad — тот
pravibhāga [pra + vi + √bhn̥j/bhaj (ломать) + ^a] — разделение, раздельность
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122}
sarva — всё
bhūta [√bhū (быть) + ^ta] — бывший, прошлый, первоэлементы, существа {69,119}
ruta [√ru (реветь) + ^ta] — шум, крик
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122}


124. Благодаря [тому, что итоговая дисциплина] делает склонности очевидными, [достигается] знание предыдущих форм рождения.


संस्कारसाक्षात्करणात् पूर्वजातिज्ञानम्॥१८॥

saṃskārasākṣātkaraṇāt pūrvajātijñānam ॥18॥

saṃskāra-sākṣāt-karaṇāt ((TP)KD) pūrva-jāti-jñānam ((KD)TP)

saṁskāra [sam + √skṛ (делать) + ^a] — склонность {18,50,66,115,116}
sākṣāt (n.Ab.sg.) /sākṣa/ [sa +√*akṣ (глаз) + ^a] — очевидность
karaṇāt (n.Ab.sg.) /karaṇa/ [√kṛ (делать) + ^ana] — благодаря деланию
sākṣāt-karaṇāt — благодаря тому, что [склонности] делаются очевидными
pūrva [√*pṝ (старый) + ^va] — от первых(от начальных) {18,113}
jāti [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^ti] — форма рождения {64,82}
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123}


125. [Благодаря тому, что делается очевидной] сознательная деятельность, [достигается] знание чужих сознаний.


प्रत्ययस्य परचित्तज्ञानम् ॥१९॥

pratyayasya paracittajñānam ॥19॥

pratyayasya para-citta-jñānam ((KD)TP)

pratyayasya (m.G.sg.) /pratyaya/ [prati + √i (идти) + ^a] — убежденности, уверенности, сознательной деятельности {10,18,19,71,108,118,123}
para — чужой, высший
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118}
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124}


126. Но не их (чужих сознаний) с опорой (объектом), поскольку она существует вне сферы [наблюдения]..


न च तत् सालम्बनं तस्याविषयीभूतत्वात् ॥२०॥

na ca tat sālambanaṃ tasyāviṣayībhūtatvāt ॥20॥

na ca tad sālambanam tasya aviṣayī-bhūtatvāt (KD)

na — не
ca — и, но
tad — то, он,
sālambanam (n.N.sg.) /sālambana/ [sa + ā + √lamb (висеть) + ^ana] — с опорой, с основой
tasya (m.G.sg.) /tad/ — того, его, ее
aviṣayī [a + vi + √si (связывать) + ^in] — за сферой [наблюдаемого]
bhūtatvāt (n.Ab.sg.) /bhūtatvā/ [√bhū (быть) + ^ta + ^tva] — по причине существования


127. Благодаря итоговой дисциплине на телесную форму при отсутствии соединения глаза и света, опирающегося на способность ее (телесной формы) быть схватываемой, [возникает] невидимость.


कायरूपसंयमात् तद्ग्राह्यशक्तिस्तम्भे चक्षुःप्रकाशासंप्रयोगेऽन्तर्धानम् ॥२१॥

kāyarūpasaṃyamāt tadgrāhyaśaktistambhe cakṣuḥprakāśāsaṃprayoge'ntardhānam ॥21॥

kāya-rūpa-saṃyamāt ((TP)TP) tad-grāhya-śakti-stambhe (((TP)TP)TP)|BV cakṣus-prakāśa(DV)-|asaṃprayoge (TP) antardhānam

kāya (√ci (считать) + ^a) — тело {94}
rūpa [√*rūp (форма) + ^a] — форма {3,4,8,17,43,74,105}
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123}
tad — тот
grāhya [√gṛøh/grah (хватать) + ^ya] — — схватываемое, воспринимаемое, наблюдаемое {41}
śakti [√śak(мочь) + ^ti] — способность {57,74}
stambhe (m.L.sg.) /stambha/ [√stn̥bh/stambh (подпирать) + ^a] — при опоре
cakṣus [√cakṣ (смотреть) + ^us] — глаз
prakāśa [pra + √kāś (показывать) + ^a] — освещение {69,103}
asaṁprayoge (m.L.sg.) /asaṁprayoga/ [a + sam + pra + √yuj (соединять) + ^a] — при отсутствии соединения {95,105}
antardhānam (n.N.sg.) /antardhāna/ [antar (внутри) + √dhø̄/dhā (класть) + ^ana] — исчезновение, невидимость


128. Деяние [может быть] начавшим приносить плоды и еще не начавшим. Благодаря итоговой дисциплине [на деяние] или из-за дурных предзнаменований [достигается] знание предстоящей кончины.


सोपक्रमं निरुपक्रमं च कर्म तत्संयमादपरान्तज्ञानमरिष्टेभ्यो वा ॥२२॥

sopakramaṃ nirupakramaṃ ca karma tatsaṃyamādaparāntajñānamariṣṭebhyo vā ॥22॥

sopakramaṃ nirupakramaṃ ca karma tat-saṃyamād (TP) apara-anta-jñānam ((KD)TP) ariṣṭebhyas vā

sopakramam (n.N.sg.) /sopakrama/ [sa + upa + √krm̥̄/kram (стремиться) + ^a] — предпринимаемое, начавшее приносить плоды
nirupakramam (n.N.sg.) /nirupakrama/ [nir + upa + √krm̥̄/kram (стремиться) + ^a] — бездействующее, еще не начавшее приносить плоды
ca — и
karman [√kṛ (делать) + ^man] — деяние {24,63}
tad — то, он
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127}
apara [√*apa + ^ra] — следующий, будущий
anta — конец
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124}
ariṣṭebhyo (m.Ab.pl.) /ariṣṭa/ [a + √riṣ (ранить) + ^ta] — от предвещания несчастья
— или, же


129. [Благодаря итоговой дисциплине] на дружелюбие и другие {33} [чувства, достигается соответствующая] сила.


मैत्र्यादिषु बलानि ॥२३॥

maitryādiṣu balāni ॥23॥

maitri-ādiṣu (TP)|BV balāni

maitrī [√*mitr + ^ī] — дружелюбие {33}
ādiṣu (m.L.pl.) /ādi/ — в ряду, начинающемся с, в других
balāni (n.N.pl.) /bala/ [√*bal + ^a] — сила, могущество


130. [Благодаря итоговой дисциплине] на силы [появляются соответствующие] силы слона и т.п.


बलेषु हस्तिबलादीनि ॥२४॥

baleṣu hastibalādīni ॥24॥

baleṣu hasti-bala-ādīni ((TP)TP)

baleṣu (m.L.pl.) /bala/ [√*bal + ^a] — в силах, в могуществах {129}
hastin [√*hast + ^in] — имеющий хобот, слон
bala [√*bal + ^a] — силы, могущества {129,130}
ādīni (n.N.pl.) /ādin/ — начинающийся с


131. Благодаря стабильности света активности [ума, достигается] знание тонких, устраненных и далеких [объектов].


प्रवृत्त्यालोकन्यासात् सूक्ष्मव्यवहितविप्रकृष्टज्ञानम् ॥२५॥

pravṛttyālokanyāsāt sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭajñānam ॥25॥

pravṛtti-āloka-nyāsāt ((TP)TP) sūkṣma-vyavahita-viprakṛṣṭa-jñānam ((DV3)TP)

pravṛtti [pra + √vṛt (вертеть) + ^ti] — активность, деятельность {35}
āloka [ā + √lok (видеть) + ^a] — свет
nyāsāt (m.Ab.sg.) /nyāsa/ [ni + √ø̄s/ās (сидеть) + ^a] — усидчивость
sūkṣma [√*sūc + ^sma] — тонкий, маленький {44,45,61,101}
vyavahita (ppp.) [vi + ava + √hø̄/hā (покидать) + ^ta] — устраненный, невидимый
viprakṛṣṭa (ppp.) [vi + pra + √kṛṣ (тащить) + ^ta] — далекий
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128}


132. Благодаря итоговой дисциплине на Солнце [достигается] знание мироздания.


भुवनज्ञानं सूर्ये संयमात् ॥२६॥

bhuvanajñānaṃ sūrye saṃyamāt ॥26॥

bhuvana-jñānam (TP) sūrye saṃyamāt

bhuvana [√bhū (быть) + ^ana] — мироздание
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131}
sūrye (m.L.sg.) /sūrya/ [√*sūr + ^ya] — в Солнце
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — от саньямы, от итоговой дисциплины {110,122,123,127,128}


133. [Благодаря итоговой дисциплине] на Луну [достигается] знание расположения звезд.


चन्द्रे ताराव्यूहज्ञानम् ॥२७॥

candre tārāvyūhajñānam ॥27॥

candre tārā-vyūha-jñānam ((TP)TP)

candre (m.L.sg.) /candra/ [√cn̥d/cand (светить) + ^ra] — светоч, Луна
tārā /tāra/ [√*tār + ^a] — звезда
vyūha [vi + √ūh (убирать) + ^a] — расположение, распределение
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132}


134. [Благодаря итоговой дисциплине] на ось мира [достигается] знание о движении тех (звёзд).


ध्रुवे तद्गतिज्ञानम् ॥२८॥

dhruve tadgatijñānam ॥28॥

dhruve tad-gati-jñānam ((TP)TP)

dhruve (m.L.sg.) /dhruva/ [√dhru (фиксировать) + ^a] — ось мира, полярная звезда
tad — то, оно
gati [√gm̥/gam (идти) + ^ti] — движение
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132,133}


135. [Благодаря итоговой дисциплине] на пупочную чакру [достигается] знание расположения [органов] тела.


नाभिचक्रे कायव्यूहज्ञानम् ॥२९॥

nābhicakre kāyavyūhajñānam ॥29॥

nābhi-cakre (TP) kāya-vyūha-jñānam ((TP)TP)

nābhi /nābhi/ [√*nābh + ^i] — пупок
cakre (m.L.sg.) [n.L.sg.] /cakra/ [√*cakr + ^a] — колесо, чакра
kāya [√ci (считать) + ^a] — тело {94,127}
vyūha [vi + √ūh (убирать) + ^a] — расположение, распределение {133}
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132,133,134}


136. [Благодаря итоговой дисциплине] на горловую впадину [достигается] остановка голода и жажды.


कण्ठकूपे क्षुत्पिपासानिवृत्तिः ॥३०॥

kaṇṭhakūpe kṣutpipāsānivṛttiḥ ॥30॥

kaṇṭha-kūpe (TP) kṣutpipāsā-nivṛttis ((DV)TP)

kaṇṭha [√*kaṇṭh + ^a] — горло
kūpe (m.L.sg.) /kūpa/ [√*kūp + ^a] — впадина, пещера
kṣut [√kṣudh (голодать)] — голод
pipāsā [desid.2√pā (пить) + ^s + ^a] — жажда
nivṛttis (m.N.sg.) /nivṛtti/ [ni + √vṛt (вертеть) + ^ti] — остановка


137. [Благодаря итоговой дисциплине] на трахею [достигается] неподвижность.


कूर्मनाड्यां स्थैर्यम् ॥३१॥

kūrmanāḍyāṃ sthairyam ॥31॥

kūrma-nāḍyām (TP) sthairyam

kūrma [√*kūrm + ^a] — черепаха
nāḍyām (f.L.sg.) /nāḍī/ [√*nāḍ + ^ī] — трубка
sthairyam (n.N.sg.) /sthairya/ [√sthø̄/sthā (стоять) + ^ī + ^r + ^ya] — неподвижность


138. [Благодаря итоговой дисциплине] на сияние в голове [появляется] видение достигших совершенства.


मूर्धज्योतिषि सिद्धदर्शनम् ॥३२॥

mūrdhajyotiṣi siddhadarśanam ॥32॥

mūrdha-jyotiṣi (TP) siddha-darśanam (TP)

mūrdha [√*mūrdh + ^a] — голова
jyotiṣi (f.N.sg.) /jyotis/ [√jyut (сиять) + ^iṣ] — сияние
siddha (ppp.) [√sidh (достигать) + ^ta] — достигший совершенства
darśanam (n.N.sg.) /darśana/ [√dṛś (видеть) + ^ana] — видение {57,92}


139. Или благодаря озарению [возникает знание] всего.


प्रातिभाद्वा सर्वम् ॥३३॥

prātibhādvā sarvam ॥33॥

prātibhāt vā sarvam

prātibhāt (m.Ab.sg.) /prātibha/ [prāti + √bhā (сиять) + ^a] — озарение, интуиция (vrdh. приставки)
— или
sarva — всё


140. [Благодаря итоговой дисциплине] на сердце [достигается] постижение сознания.


हृदये चित्तसंवित् ॥३४॥

hṛdaye cittasaṃvit ॥34॥

hṛdaye citta-saṃvit (TP)

hṛdaye (m.L.sg.) /hṛdaya/ [√*hrd + ^aya] — в сердце
citta [√cit(воспринимать) + ^ta] — сознания {2,30,37,105,107,115,117,118,125}
saṁvid [sam + √vid(знать)] — сознавание, постижение


141. Получение опыта — неразличённость в сознательном акте саттвы и Пуруши, никогда не смешивающихся, потому что [саттва является] объектом для другого, [то есть Пуруши]
Благодаря итоговой дисциплине на то, что является объектом для самого себя, [возникает] знание Пуруши.


सत्त्वपुरुषयोरत्यन्तासंकीर्णयोः प्रत्ययाविशेषो भोगः परार्थात्वात्स्वार्थसंयमात्पु रुषज्ञानम् ॥३५॥

sattvapuruṣayoratyantāsaṃkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ parārthātvātsvārthasaṃyamāt puruṣajñānam ॥35॥

sattva-puruṣayor (DV) atyanta-asaṃkīrṇayos (KD) pratyaya-aviśeṣas (TP) bhogas para-arthātvād (KD) svārtha-saṃyamāt (TP) puruṣa-jñānam (TP)

sattva [√øs/ās (быть) + ^n̥t + ^tva] — сияние, благость, истина {92}
puruṣayos (m.G.du.) /puruṣa/ [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — Пуруши {16,24}
atyanta [ati + anta (конец)] — запредельный, совершенный, никогда
asaṁkīrṇayos (ppp.m.G.du) /asaṁkīrṇa/ [a + sam + √kṝ (разбрасывать) + ^na] — несмешанный
pratyaya [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10,18,19,71,108,118,123,125}
aviśeṣas (m.N.sg.) /aviśeṣa/ [a + vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — неразличённость {22,24,49,70}
bhogas (m.N.sg.) /bhoga/ [√bhuj (получать удовольствие) + ^a] — благо, удовольствие, опыт {64,69}
parārthatvāt (m.Ab.sg.) /parārthatva/ [para + √ṛ (направлять) + tha + tva] — свойство быть объектом для другого
svārtha [sva + √ṛ (посылать) + tha] — самоцель, самообъект
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127,128,132}
puruṣa [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — Пуруша {16,24,141}
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132,133,134,135}


142. Оттого рождаются: озарение и [сверхъестественная сила] слышания, осязания, видения, вкуса, обоняния..


ततः प्रातिभश्रावणवेदनादर्शास्वादवार्ता जायन्ते ॥३६॥

tataḥ prātibhaśrāvaṇavedanādarśāsvādavārtā jāyante ॥36॥

tatas prātibha-śrāvaṇa-vedana-ādarśa-āsvāda-vārtā (DV6) jāyante

tatas (Ab.) — оттого
prātibha [prāti + √bhā (сиять) + ^a] — озарение, интуиция {139}
śrāvaṇa (caus.) [√śru (слышать) + ^ay + ^ana] — слышание
vedana [√vid (знать) + ^ana] — осязание, чувствительность
ādarśa [ā + √dṛś (видеть) + ^a] — (пред) видение
āsvāda [ā + √svād (сладить) + ^a] — (пред) вкусие
vārtā (m.N.pl.) /vārta/ [√vṛt (вращать) + ^a] — обоняние
jāyante (4кл. Ā.3.pl.) [√jn̥̄/jan (рождать) + ^ya] — рождаются


143. Они {142} [являются] препятствиями в сосредоточении [и] совершенствами при пробуждении.


ते समाधावुपसर्गा व्युत्थाने सिद्धयः ॥३७॥

te samādhāvupasargā vyutthāne siddhayaḥ ॥37॥

te samādhau upasargās vyutthāne siddhayas

te (m.N.pl.) /tad/ — те
samādhau (m.L.sg.) /samādhi/ [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53,80,109,117}
upasargās (m.N.pl.) [upa + √sṛj (создавать) + ^a] — препятствия
vyutthāne (n.L.sg.) /vyutthāna/ [vi + ut + √sthø̄/sthā (стоять) + ^ana] — пробуждение
siddhayas (f.N.pl.) /siddhi/ [√sidh (достигать) + ^ti] — достижения, совершенства


144. Благодаря отпусканию причин зависимости сознания и понимания его образа действия [достигается способность] вхождения в другие тела.


बन्धकारणशैथिल्यात्प्रचारसंवेदनाच्च चित्तस्य परशरीरावेशः ॥३८॥

bandhakāraṇaśaithilyātpracārasaṃvedanācca cittasya paraśarīrāveśaḥ ॥38॥

bandha-kāraṇa-śaithilyāt ((TP)TP) pracāra-saṃvedanāt (TP) ca cittasya paraśarīra-āveśas (TP)

bandha [√bn̥dh/bandh (связывать) + ^a] — связь, зависимость {107}
kāraṇa [√kṛ (делать) + ^ana] — действие, причина
śaithilyāt (m.Ab.sg.) /śaithilya/ [√śī (лежать) + ^thi + ^l + ^ya] — отпускание {97}
pracāra [pra + √cṝ (двигаться) +^a] — применение, поведение, образ действия
saṁvedanāt (n.Ab.sg.) /saṁvedana/ [sam + √vid (знать) + ^ana] — сознавание, понимание
ca — и
cittasya (m.G.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140}
paraśarīra [para + √śṝ (рушить) + ^ī + ^ra] — другое тело
āveśas (m.N.sg.) /āveśa/ [ā + √viś (входить) + ^a] — вхождение


145. Благодаря покорению потока дыхания от горла до головы (уданы) [достигается способность быть] незатронутым водой, грязью, шипами и прочим, а также [обретает способность] вознесения.


उदानजयाज्जलपङ्ककण्टकादिष्वसङ्ग उत्क्रान्तिश्च ॥३९॥

udānajayājjalapaṅkakaṇṭakādiṣvasaṅga utkrāntiśca ॥39॥

udāna-jayāt (TP) jala-paṅka-kaṇṭaka-ādiṣu-asaṅga ((DV4)|BV TP) utkrāntis ca

udāna [ut + √an (дышать) + ^a] — поток дыхания от горла до головы
jayāt (m.Ab.sg.) /jaya/ [√ji (победитель) + ^a] — от победы, от покорения {92,111}
jala [√*jal + ^a] — вода
paṅka [√*paṅk + ^a] — грязь, трясина, глина
kaṇṭaka [√*kaṇṭ + ^aka] — шипы
ādiṣu (m.L.pl.) /ādi/ — в других
asaṅga [a + sam + √gm̥/gam (идти)] — незатронутость, несохождение
utkrāntis (f.N.sg.) /utkrānti/ [ut + √krm̥̄/kram (стремиться) + ^ti] — вознесение
ca — и


146. Благодаря покорению потока дыхания в области пупка (саманы) [достигается способность] раскаления.


समानजयाज्ज्वलनम् ॥४०॥

samānajayājjvalanam ॥40॥

samāna-jayāt (TP) jvalanam

samāna [sam + √an (дышать) + ^a] — поток дыхания в области пупка
jayāt (m.Ab.sg.) /jaya/ [√ji (победитель) + ^a] — от победы, от покорения {92,111,145}
jvalanam (n.N.sg.) /prajvalana/ [√jval (поджигать) + ^ana] — возгорание, свечение, раскаление


147. Благодаря итоговой дисциплине на связь уха и пространства [достигается] божественный слух.


श्रोत्राकाशयोः संबन्धसंयमाद्दिव्यं श्रोत्रम् ॥४१॥

śrotrākāśayoḥ saṃbandhasaṃyamāddivyaṃ śrotram ॥41॥

śrotṛ-ākāśayos (DV) saṃbandha-saṃyamāt (TP) divyam śrotram

śrotṛ [√śru (слышать) + ^tṛ] — слушающий, ухо
ākāśayos (m.G.du.) /ākāśa/ [ā + √kāś (показывать) + ^a] — эфир, атмосфера, пространство
sambandha [sam + √bn̥dh/bandh (связывать) + ^a] — связь
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127,128,132,141}
divyam (n.N.sg.) /divya/ [√div (сиять) + ^ya] — сияющий, божественный
śrotram (n.N.sg.) /śrotra/ [√śru (слышать) + ^tra] — слух


148. Благодаря итоговой дисциплине на связи тела и пространства или благодаря введению [ума] в состояние лёгкости, как у хлопка, [достигается сила] хождения по пространству.


कायाकाशयोः संबन्धसंयमाल्लघुतूलसमापत्तेश्चाकाशगमनम् ॥४२॥

kāyākāśayoḥ saṃbandhasaṃyamāllaghutūlasamāpatteścākāśagamanam ॥42॥

kāya-ākāśayos (DV) saṃbandha-saṃyamāt (TP) laghu-tūla-samāpattes ((KD)TP) ca akāśa-gamanam (TP)

kāya [√ci (считать) + ^a] — тело {94,127,135}
ākāśayos (m.G.du.) /ākāśa/ [ā + √kāś (показывать) + ^a] — эфир, атмосфера, пространство {147}
sambandha [sam + √bn̥dh/bandh (связывать) + ^a] — связь {147}
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127,128,132,141,147}
laghu [√*lagh + ^u]- легкий
tūla [√*tūl + ^a] — хлопок
samāpattes (f.Ab.sg.) /samāpatti/ [sam + ā + √pat (падать) + ^ti] — впадение в состояние {41,42,98}
ca — и, или
ākāśa [ā + √kāś (показывать) + ^a] — эфир, атмосфера, пространство
gamanam (n.N.sg.) /ākāśagamana/ + √gm̥/gam (идти) + ^ana] — хождение


149. Великая бестелесная [деятельность] — это внешняя непридуманная активность, благодаря [которой] снимается завеса с освещающей [способности ума].


बहिरकल्पिता वृत्तिर्महाविदेहा ततः प्रकाशावरणक्षयः ॥४३॥

bahirakalpitā vṛttirmahāvidehā tataḥ prakāśāvaraṇakṣayaḥ ॥43॥

bahis akalpitā vṛttis mahā-videhā (KD) tatas prakāśa-āvaraṇa-kṣayas ((TP)TP)

bahis — вовне
akalpitā (caus.ppp.f.N.sg.) [a + √kḷp (быть упорядоченным) + ^ay + <i + ^ta] — непридуманный
vṛttis (f.N.sg.) /vṛtti/ [√vṛt (вертеть) +^ta] — активность {2,4,10.41.62,66,101}
mahā [√mn̥h/maṃh (быть большим) + ^ā] — великий
videhā (f.N.sg.) [vi + √dih (размазывать) + ^a] — бестелесная
tatas (Ab.) — оттого, благодаря
prakāśa [pra + √kāś (показывать) + ^a] — освещение, свет {69,103,127}
āvaraṇa [ā + √vṛ (прятать) + ^ana] — сокрытие, завеса {103}
kṣayas (m.N.sg.) /kṣaya/ [√kṣi (разрушать) + ^ya] — разрушение, устранение, снятие {79,94,117}


150. Благодаря итоговой дисциплине на грубое, собственную форму, тонкое, присущность и целенаправленность [достигается сила] покорения первоэлементов.


स्थूलस्वरूपसूक्ष्मान्वयार्थवत्त्वसंयमाद् भूतजयः ॥४४॥

sthūlasvarūpasūkṣmānvayārthavattvasaṃyamād bhūtajayaḥ ॥44॥

sthūla-svarūpa-sūkṣma-anvaya-arthavattva-saṃyamāt ((DV5)TP) bhūta-jayas (TP)

sthūla [√sthø̄/sthā (стоять) + ^la] — устойчивое, грубое
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3,43,74,105,109,127}
sūkṣma [√*sūc + ^sma] — тонкое {44,45,61,101,131}
anvaya [anu + √i (идти) + ^a] — сопутствие, присущность
arthavattva [√ṛ (направлять) + ^tha + ^vn̥t/vant + ^tva] — целенаправленность, целеполагание
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127,128,132,141,147,148}
bhūta [√bhū (быть) + ^ta] — бывший, прошлый, первоэлементы, существа {69,119,123,126}
jayas (m.N.sg.) /jaya/ [√ji (победитель) + ^a] — победа, покорение {92,111,145,146}


151. Оттого проявляется [способность] становиться размером с атом и т.д., а также совершенство тела и неуязвимость перед их (первоэлементов) свойствами.


ततोऽणिमादिप्रादुर्भावः कायसंपत्तद्धर्मानभिघातश्च ॥४५॥

tato'ṇimādiprādurbhāvaḥ kāyasaṃpattaddharmānabhighātaśca ॥45॥

tatas aṇima-ādi-prādurbhāvas ((TP)|BV TP) kāya-saṃpats (TP) tad-dharma-anabhighātas ((TP)TP) ca

tatas (Ab.) /tad/ — оттого
aṇiman [√*aṇ + <i + ^man] — сверхтонкий, размером с атом
ādi — начало, начиная с
prādurbhāvas (m.N.sg.) /prādurbhāva/ [pra + a + dur + √bhū (быть) + ^a] — проявление
kāya [√ci (считать) + ^a] — тело {94,127,135,148}
sampad [sam + √pad (шагать)] — совершенство
tad — то, оно
dharma [√dhṛ(держать) + ^ma] — качество, то, что держит {119,120}
anabhighātas (m.N.sg.) /anabhighāta/ [an + abhi + √hn̥/han>ghat (убить) + ^a + ^ta] — неуязвимый
ca — и


152. Совершенство тела [включает в себя] красоту, приятность, силу и твердость, как у булавы Индры.


रूपलावण्यबलवज्रसंहननत्वानि कायसंपत् ॥४६॥

rūpalāvaṇyabalavajrasaṃhananatvāni kāyasaṃpat ॥46॥

rūpa-lāvaṇya-bala-vajra-saṃhananatvāni(TP) (DV4) kāya-saṃpad (TP)

rūpa [√*rūp (форма) + ^a] — форма, красота {3,4,8,17,43,74,105,127,150}
lāvaṇya [√*lavaṇ + (v)^ya] — соленость, приятность
bala [√*bal + ^a] — сила {129,130}
vajra [√uøj/vaj (быть сильным) + ^ra] — булава (оружие) Индры
saṁhananatvāni (n.N.pl.) /saṁhananatva/ [sam + √hn̥/han (убить) + ^ana + ^tva] — твердость
kāya [√ci (считать) + ^a] — тело {94,127,135,148,151}
sampad [sam + √pad (шагать)] — совершенство {151}


153. Благодаря итоговой дисциплине на схватывание, собственную форму, самоосознание, присущность, целенаправленность [возникает] покорение способностей чувствовать и действовать.


ग्रहणस्वरूपास्मितान्वयार्थवत्त्वसंयमादिन्द्रियजयः ॥४७॥

grahaṇasvarūpāsmitānvayārthavattvasaṃyamādindriyajayaḥ ॥47॥

grahaṇa-svarūpa-asmitā-anvaya-arthavattva-saṃyamāt ((DV5)TP) indriya-jayas (TP)

grahaṇa [√gṛøh/grah (хватать) + ^ana] — схватывание, наблюдение {41}
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3,43,74,105,109,127,150}
asmitā [√øs/as (быть) + [mi] (1.sg.) + ^tā] — самоосознание, самость, эгоизм {17,54,57}
anvaya [anu + √i (идти) + ^a] — сопутствие, присущность {150}
arthavattva [√ṛ (направлять) + ^tha + ^vn̥t/vant + ^tva] — целенаправленность, целеполагание {150}
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127,128,132,141,147,148,150}
indriya [√*ind + ^ri + ^ya] — способности чувствовать (воспринимать) и действовать {69,92,94,105,106,119}
jayas (m.N.sg.) /jaya/ [√ji (победитель) + ^a] — победа, покорение {92,111,145,146,150}


154. От этого [у тела возникает] быстрота, подобная [быстроте] мысли, деятельность за пределами [доступного органам чувств и действий] и покорение первопричины (Пракрити).


ततो मनोजवित्वं विकरणभावः प्रधानजयश्च ॥४८॥

tato manojavitvaṃ vikaraṇabhāvaḥ pradhānajayaśca ॥48॥

tatas manas-javitvam (TP) vikaraṇa-bhāvas (TP) pradhāna-jayas (TP) ca

tatas (Ab.) /tad/ — оттого, поэтому
manas [√mn̥/man (думать) + ^as] — ум
javitvam (n.N.sg) /javitva/ [√jū (быть быстрым) + <i + ^tva] — быстрый, скорый
vikaraṇa [vi + √kṛ (делать) + ^ana] — предел работы (органов чувств и действия)
bhāvas (m.N.sg.) /bhāva/ [√bhū (быть) + ^ay + ^a] — бытие, существование
pradhāna [pra + √dhø̄/dhā (класть) + ^ana] — первопричина
jayas (m.N.sg.) /jaya/ [√ji (победитель) + ^a] — победа, покорение {92,111,145,146,150,153}
ca — и, или


155. Повелевание всем существующим и всеведение [возникает] только у того, кто усматривает разницу саттвы и Пуруши.


सत्त्वपुरुषान्यताख्यातिमात्रस्य सर्वभावाधिष्ठातृत्वं सर्वज्ञातृत्वं च ॥४९॥

sattvapuruṣānyatākhyātimātrasya sarvabhāvādhiṣṭhātṛtvaṃ sarvajñātṛtvaṃ ca ॥49॥

sattva-puruṣa-anyatā-khyāti-mātrasya ((((DV)TP)TP)TP)|BV sarva-bhāva-adhiṣṭhātṛtvam ((KD)TP) sarva-jñātṛtvam (KD) ca

sattva [√øs/as (быть) + ^n̥t/at + ^tva] — сияние, благость, истина {92,141}
puruṣa [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — Пуруша {16,24,141}
anyatā [anya (иной) + ^tā] — разница
khyāti [√khyā (рассматривать) + ^ti] — усмотрение {16,56,77,79}
mātrasya (m.G.sg.) /mātra/ [√mø̄/mā (мерить) + ^tra] — только (в сложных словах)
sarva — всё
bhāva [√bhū (быть) + ^ay + ^a] — бытие, существование {154}
adhiṣṭhātṛtvam (n.N.sg.) /adhiṣṭhātṛtva/ [adhi + √sthø̄/sthā (стоять) + ^tṛ + ^tva] — свойство быть управителем, повелевание
sarva — всё
jñātṛtvam (n.N.sg.) /jñātṛtva/ [√jñā (знать) + ^tṛ + ^tva] — свойство быть знающим
ca — и


156. По причине беспристрастия даже к этому {155}, [когда] разрушаются семена искажений, [происходит] отъединение.


तद्वैराग्यादपि दोषबीजक्षये कैवल्यम् ॥५०॥

tadvairāgyādapi doṣabījakṣaye kaivalyam ॥50॥

tad-vairāgyāt (TP) api doṣa-bīja-kṣaye ((TP)TP) kaivalyam

tad — то, оно
vairāgyāt (n.Ab.sg.) /vairāgya/ [vi + √rn̥j/raj (окрашивать) ^ya] — по причине бесцветности, беспристрастия {12,15}
api — даже
doṣa [√duṣ (портить) + ^a] — искажение, порча
bīja [√*bīj/vīj + ^a]- зерно, семя
kṣaye (m.L.sg.) /kṣaya/ [√kṣi (разрушать) + ^ya] — в разрушении, в устранении, в подавлении {79,94,117,149}
kaivalyam (n.N.sg.) /kaivalya/ [√*keval + ya] — единственность, отъединение {76}


157. Поскольку нежелательная устремленность [может возникнуть] снова, не следует [испытывать] привязанность или радость, когда [приходит] приглашение от [существ], находящихся на вершине.


स्थान्युपनिमन्त्रणे सङ्गस्मयाकरणं पुनरनिष्टप्रसङ्गात् ॥५१॥

sthānyupanimantraṇe saṅgasmayākaraṇaṃ punaraniṣṭaprasaṅgāt ॥51॥

sthānin-upanimantraṇe (TP) saṅga-smaya-akaraṇam ((DV)TP) punas aniṣṭa-prasaṅgāt (KD)

sthānin [√sthø̄/sthā (стоять) + ^an + ^in] — находящиеся на вершине
upanimantraṇe (n.L.sg.) /upanimantraṇa/ [upa + ni + √mn̥/man (думать) + ^tra + ^na] — приглашение
saṅga [sam + √gm̥/gam (идти)] — идти вместе, привязанность
smaya [√smi (улыбаться) + ^a] — улыбка, смех, изумление, радость
akaraṇam (n.N.sg.) /akaraṇa/ [a + √kṛ (делать) + ^ana] — неделание
punas — снова
aniṣṭa (ppp.) [an + √iṣ (желать) + ^ta] — нежелательное
prasaṅgāt (m.Ab.sg.) /prasaṅga/ [pra + sam + √gm̥/gam (идти)] — от привязанности, от устремленности


158. Благодаря итоговой дисциплине на моментах и их последовательностях [достигается] знание, порождаемое различением.


क्षणतत्क्रमयोः संयमाद्विवेकजं ज्ञानम् ॥५२॥

kṣaṇatatkramayoḥ saṃyamādvivekajaṃ jñānam ॥52॥

kṣaṇa-tad-kramayos(TP) (DV) saṃyamāt viveka-jam (TP) jñānam

kṣaṇa [√*kṣan + ^a] — момент {115}
tad -то, оно
kramayos (m.G.du.) /krama/ [√kṛm̥̄/kram (стремиться, ходить) + ^a] — на прохождении, последовательности {121}
saṁyamāt (m.Ab.sg.) /saṁyama/ [sam + √ym̥/yam (удерживать) + ^a] — благодаря итоговой дисциплине {110,122,123,127,128,132,141,147,148,150,153}
viveka [vi + √vic (просеивать) + ^a] — различение {77,79}
jam (n.N.sg.) [√jn̥̄/jan (рождать) + ^a] — рождённое
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132,133,134,135,141}


159. Благодаря этому {158} [происходит] обретение [знания различий] между двумя [объектами], равными из-за неопределимости разницы [между ними] по роду, признакам или месту.


जातिलक्षणदेशैरन्यतानवच्छेदात् तुल्ययोस्ततः प्रतिपत्तिः ॥५३॥

jātilakṣaṇadeśairanyatānavacchedāt tulyayostataḥ pratipattiḥ ॥53॥

jāti-lakṣaṇa-deśais (DV3) anyatā-anavacchedāt (TP) tulyayos tatas pratipattis

jāti [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^ti] — форма рождения, род {64,82,124}
lakṣaṇa [√lakṣ (характеризовать) + ^ana] — признак, характеристика {119}
deśair (m.I.pl.) /deśa/ [√diś (указывать) + ^a] — место, направление {82,101,107}
anyatā [anya (иной) + ^ta] — разница {155}
anavacchedāt (m.Ab.sg.) /anavaccheda/ [an + ava + √chid (отрезать, отделять) + ^a] — от невыделимости, от неопределимости {26}
tulyayos (m.G.du.) /tulya/ [√tul (взвешивать) + ^ya] — двух равных {118}
tatas (Ab.) /tad/ — оттого, поэтому
pratipattis (f.N.sg.) /pratipatti/ [prati + √pad (идти) + ^ti] — обретение


160. Озаряющее, объемлющее все [вещи], объемлющее все пути [вещей], мгновенное — таково знание, порожденное различением.


तारकं सर्वविषयं सर्वथाविषयमक्रमं चेति विवेकजं ज्ञानम् ॥५४॥

tārakaṃ sarvaviṣayaṃ sarvathāviṣayamakramaṃ ceti vivekajaṃ jñānam ॥54॥

tārakam sarva-viṣayam (KD)|BV sarvathā-viṣayam (TP)|BV akramam ceti viveka-jam (TP) jñānam

tārakam (n.N.sg.) /tāraka/ [√*tār (звезда) + ^aka] — озаряющее
sarva — всё
viṣaya [vi + √si (связывать) + ^a] — сфера, область {11,15,37,102,105}
sarvathā [sarva (всё) + ^thā] — всяко, всеми способами
viṣayam [n.N.sg.] /viṣaya/ [vi + √si (связывать) + ^a] — сфера, область {11,15,37,102,105}
akramam (n.N.sg.) /akrama/ [a + √krm̥̄/kram (стремиться) + ^a] — не постепенное, мгновенное
ca — и
iti — прямая речь
viveka [vi + √vic (просеивать) + ^a] — различение {77,79,158}
jam (n.N.sg.) [√jn̥̄/jan (рождать) + ^a] — рожденное
jñānam (n.N.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132,133,134,135,141,158}


161. [Когда] cаттва и Пуруша [обретают] равную чистоту — это и есть отъединение.


सत्त्वपुरुषयोः शुद्धिसाम्ये कैवल्यमिति॥५५॥

sattvapuruṣayoḥ śuddhisāmye kaivalyamiti॥55॥

sattva-puruṣayos (DV) śuddhi-sāmye (TP) kaivalyam iti

sattva [√øs/as (быть) + ^n̥t/at + ^tva] — сияние, благость, истина {92,141,155}
puruṣayos (m.G.du.) /puruṣa/ [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — Пуруши {16,24,141,155}
śuddhi [√śudh (очищать) + ^ti] — очищенное {92,94}
sāmye (n.L.sg.) /sāmya/ [√*sam (равный) + (v)^ya] — равенство, тождество
kaivalyam (n.N.sg.) /kaivalya/ [√*keval + ^ya] — единственность, отъединение {76}
iti — прямая речь


1. Глава об отъединении. Йога сутры Патанджали


कैवल्यपाद

kaivalya pāda

kaivalya [√*keval + ^ya] — единственность, отъединение


162. Совершенства возникают благодаря рождению, лекарственным травам, мантрам, аскезе и сосредоточению.


जन्मौषधिमन्त्रतपःसमाधिजाःसिद्धयः ॥१॥

janmauṣadhimantratapaḥsamādhijāḥsiddhayaḥ ॥1॥

janma-oṣadhi-mantra-tapas-samādhi-jās ((DV5)TP) siddhayas

janman [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^man] — рождение {63,90}
oṣadhi [√*oṣadh (мед. трава) + ^i] — лекарственные травы
mantra [√mn̥/man (думать) + ^tra] — мантра, заклинание
tapas (m.N.sg.) /tapa/ [√tap(топить) + ^a] — аскеза, терпение {52}
samādhi [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53,80,109,117,143}
jās (m.N.pl.) /ja/ [√jn̥̄/jan (рождать)] — рожденные, возникшие (upTP) {158,160}
siddhayas (f.N.pl.) /siddhi/ [√sidh (достигать) + ^ti] — достижения, совершенства {143}


163. Благодаря выполнению условий [реализации] материальных причин [происходит] переход в другую форму рождения.


जात्यन्तरपरिणामः प्रकृत्यापूरात् ॥२॥

jātyantarapariṇāmaḥ prakṛtyāpūrāt ॥2॥

jāti-antara-pariṇāmas ((TP)TP) prakṛtī-āpūrāt (TP)

jāti [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^ti] — форма рождения, род {64,82,124,159}
antara — внутренний, другой
pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение, переход {66,115,117,118,119,121,122}
prakṛtī [pra + √kṛ (делать) + ^ti] — начальная природа, первоматерия материальная причина (глина для горшка) {19}
āpūrāt (m.Ab.sg.) /pūra/ [ā + √pṝ (наполнять) + ^a] — наводнение, заполнение, выполнение условий


164. Действующие причины не обусловливают материальные причины, однако благодаря им разрушаются преграды [для реализации материальных причин] подобно тому, как земледелец [разрушает дамбу на полях].


निमित्तमप्रयोजकं प्रकृतीनां वरणभेदस्तु ततः क्षेत्रिकवत् ॥३॥

nimittamaprayojakaṃ prakṛtīnāṃ varaṇabhedastu tataḥ kṣetrikavat ॥3॥

nimittam aprayojakam prakṛtīnām varaṇa-bhedas (TP) tu tatas kṣetrikavat

nimittam (n.N.sg.) /nimitta/ [ni + √mø̄/mā (установить) + ^tta] — цель, причина, намерение, действующая причина (гончарный круг для горшка)
aprayojakam (n.N.sg.) /aprayojaka/ [a + pra + √yuj (соединять) + ^a + ^ka] — беспричинное, не обуславливающее
prakṛtīnām (f.G.pl.) /prakṛti/ [pra + √kṛ (делать) + ^ti] — начальной природы, первоматерии, материальных причин {19,163}
varaṇa [√vṛ (прятать) + ^ana] — заграждение
bhedas (m.N.sg.) /bheda/ [√bhid (делить) + ^a] — деление, разница, отличие
tu — же, лишь, только
tatas — от того
kṣetrikavat (m.) [√kṣi (владеть) + ^tṛ + ^ika +^vn̥t] — подобно земледельцу


165. Только по причине самости [происходит] формирование [отдельных] сознаний.


निर्माणचित्तान्यस्मितामात्रात् ॥४॥

nirmāṇacittānyasmitāmātrāt ॥4॥

nirmāṇa-cittān (TP) asmitā-mātrāt (TP)

nirmāṇa [nir + √mø̄/mā (мерить) + ^ana] — формирование
cittāni (n.N.pl.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознания {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143}
asmitā [√øs/as (быть) + mi (1.sg.) + ^tā] — самоосознание, самость, эгоизм {17,54,57,153}
mātrāt (m.Ab.sg.) [√mø̄/mā (мерить) + ^tra] — только (в сложных словах)


166. При различии активностей, одно сознание может обусловливать многие.


प्रवृत्तिभेदे प्रयोजकं चित्तमेकमनेकेषाम् ॥५॥

pravṛttibhede prayojakaṃ cittamekamanekeṣām ॥5॥

pravṛtti-bhede (TP) prayojakam cittam ekam anekeṣām

pravṛtti [pra + √vṛt (вертеть) + ^ti] — активность, провернутое {35,131}
bhede (m.L.sg.) /bheda/ [√bhid (делить) + ^a] — деление, разница, отличие {164}
prayojakam (n.N.sg.) /prayojaka/ [pra + √yuj (соединять) + ^aka] — причина, побудитель, обусловливающее
cittam (n.N.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165}
ekam (n.N.sg.) — один
anekeṣām (n.G.pl.) /aneka/ [an + eka (один, единый)] — не один, многий


167. В том случае, если [сознание] порождено мыслительной фиксацией???, оно не имеет привязанности.


तत्र ध्यानजमनाशयम् ॥६॥

tatra dhyānajamanāśayam ॥6॥

tatra dhyāna-jam (TP) anāśayam

tatra (ind.) — там, в том случае
dhyāna [√dhyā (думать) + ^ana] — полное поглощение внимания, мыслительная фиксация {62,80,108}
jam (n.N.sg.) /ja/ [√jn̥̄/jan (рождать)] — рожденный, появляющийся {158,160,162}
anāśayam (n.N.sg.) /anāśaya/ [an + ā + √śī (лежать) + ^a] — без желания, без привязанности, без места хранения {24,63}


168. Деяния йогина не белы и не черны. [Деяния] других — тройственны.


कर्माशुक्लाकृष्णं योगिनस्त्रिविधमितरेषाम् ॥७॥

karmāśuklākṛṣṇaṃ yoginastrividhamitareṣām॥7॥

karman śuklā-kṛṣṇam (DV) yoginas tri-vidham (DG) itareṣām

karman (n.N.sg.) /karman/ [√kṛ (делать) + ^man] — деятельность, деяние {24,63,128}
aśukla [a + √śuc (блестеть) + ^la/ra] — не белая
akṛṣṇa [a + √*kṛṣṇ (черн) + ^a]- не черная
yoginas (m.G.sg.) /yogin/ [√yuj (соединять) + ^in] — йогина
tri — три
vidham (n.N.sg.) /vidha/ [√viødh/vyadh (расщеплять) + ^a] — расщепление
itareṣām (m.G.pl.) /itara/ — других


169. Из-за этой [тройственности] {168} проявляются впечатления, соответствующие спелым [плодам] тех (деяний).


ततस्तद्विपाकानुगुणानामेवाभिव्यक्तिर्वासनानाम् ॥८॥

tatastadvipākānuguṇānāmevābhivyaktirvāsanānām ॥8॥

tatas tad-vipāka-anuguṇānām ((TP)TP) eva abhivyaktis vāsanānām

tatas (Ab.) /tad/ — оттого, поэтому
tad — то
vipāka [vi + √pac (печь) + ^a] — спелый, испекшийся, плод {24,64}
anuguṇānām (f.G.pl.) /anuguṇā/ [anu + √*guṇ + ^a] — качественное соответствие
eva — же
abhivyaktis (f.N.sg.) /abhivyakti/ [abhi + vi + √n̥c/anc (сгибать) + ^ti] — проявление
vāsanānām (caus.f.G.pl.) /vāsanā/ [√uøs/vas (жить) + ^ana + ^a] — впечатлений


170. Даже в отдельных формах рождения, местах и временах [впечатления] {169} остаются неразрывными, поскольку память и склонности однородны.


जातिदेशकालव्यवहितानामप्यानन्तर्यं स्मृतिसंस्कारयोरेकरूपत्वात् ॥९॥

jātideśakālavyavahitānāmapyānantaryaṃ smṛtisaṃskārayorekarūpatvāt ॥9॥

jāti-deśa-kāla-vyavahitānām ((DV3)TP) apyānantaryam smṛti-saṃskārayos (DV) eka-rūpatvāt (DG)

jāti [√jn̥̄/jan (рождаться) + ^ti] — форма рождения, род {64,82,124,159,163}
deśa [√diś (указывать) + ^a] — место, направление {82,101,107, 159}
kāla [√kal (двигаться) + ^a] — время {82,101}
vyavahitanām (ppp.n.G.pl.) /vyavahita/ [vi + ava + √dhø̄/dhā (класть) + ^ta] — отдельные
api — же, даже
ānantaryam (n.N.sg.) /ānantarya/ [an + antar (внутренний) + (v)^ya] — неразрывный
smṛti [√smṛ (помнить) + ^ti] — запомненное, память {6,11,20,43}
saṁskārayos (m.G.du.) /saṁskāra/ [sam + √skṛ (делать) + ^a] — склонности {18,50,66,115,116,124}
eka — один
rūpatvāt (n.Ab.sg.) [√*rūp (форма) + ^a + ^tva] — из-за формы, оформленности


171. И они (впечатления) {169} безначальны, потому что желание [проживания опыта] вечно.


तासामनादित्वं चाशिषो नित्यत्वात् ॥१०॥

tāsāmanāditvaṃ cāśiṣo nityatvāt ॥10॥

tāsām anāditvam ca āśiṣas nityatvāt

tāsām (f.G.pl.) /tad/ — их
anāditvam (n.N.sg.) /anāditva/ [an + ādi (начальный) + ^tva] — не имеющее начала, безначальность
ca — и
āśiṣas (f.G.sg.) /āśis/ [ā + √ śØ̄s(управлять)] — желание
nityatvāt (n.Ab.sg.) /nityatva/ [√*niti + ^a + ^tva] — вечность


172. Поскольку [впечатления] {169} создаются причиной, плодом, носителем и опорой, в отсутствие этих [факторов] они {169} отсутствуют.


हेतुफलाश्रयालम्बनैः संगृहीतत्वादेषामभावे तदभावः ॥११॥

hetuphalāśrayālambanaiḥ saṃgṛhītatvādeṣāmabhāve tadabhāvaḥ ॥11॥

hetu-phala-āśraya-ālambanais (DV4) saṃgṛhītatvāt eṣām abhāve tad-abhāvas (TP)

hetu [√hi (побуждать) + ^tu] — причина {65,68,74,75,121}
phala [√phal (плодоносить) + ^a] — зрелый плод {65,85}
āśraya [ā + √śri (лежать, отдыхать) + ^a] — носитель
ālambanais (m.I.pl.) /ālambana/ [ā + √lamb (висеть) + ^ana] — опирание, основание, опора {10,38}
saṁgṛhītatvāt (ppp.n.Ab.sg.) /saṁgṛhītatva/ [sam + √gṛøh/grah (хватать) + <i + ^ta + ^tva] — по причине схваченности, собранности, созданности
eṣām (n.G.pl.) /idam/ — этих
abhāve (m.L.sg.) /abhāva/ [a + √bhū (быть) + ^a] — в отсутствии {29,76,154}
tad — то
abhāvas (m.N.sg.) /abhāva/ [a + √bhū (быть) + ^a] — отсутствиe {29,76,154}


173. Прошлое и будущее существуют со своей собственной формой, потому что качества различаются по времени.


अतीतानागतं स्वरूपतोऽस्त्यध्वभेदाद्धर्माणाम् ॥१२॥

atītānāgataṃ svarūpato'styadhvabhedāddharmāṇām ॥12॥

atīta-anāgatam (DV) svarūpatas asti adhvan-bhedāt (TP) dharmāṇām

atīta (ppp.) [ati + √i (идти) + ^ta] — ушедшее, прошлое
anāgatam (ppp.n.N.sg.) /anāgata/ [an + ā + √gm̥/gam (идти) + ^ta] — непришедшее, будущее
svarūpatas (adv.Ab.) /svarūpata/ [sva + √*rūp (форма) + ^a + ^tas(adv)] — в соответствии с собственной формой {3,43,74,105,109,127,150,153}
asti (v.P.3.sg.2cl.) [√øs/as (быть)] — он есть
adhvan [√*adhu + ^an] — путь, время
bhedāt (m.Ab.sg.) /bheda/ [√bhid (делить) + ^a] — по причине различий {164,166}
dharmāṇām (m.G.pl.) /dharma/ [√dhṛ (держать) + ^ma] — качеств, то, что держит {119,120,151}


174. Эти [качества] {173}, проявленные или тонкие, сами [состоят] из гун.


ते व्यक्तसूक्ष्मा गुणात्मानः ॥१३॥

te vyaktasūkṣmā guṇātmānaḥ ॥13॥

|te vyakta-sūkṣmā (DV) guṇa-ātmānas (TP)|BV

te (m.N.pl.) /tad/ — те, они
vyakta (ppp.) [vi + √n̥c/anc (сгибать) + ^ta] — проявленный
sūkṣmā (f.N.sg.) [√*sūc + ^sma] — тонкая, маленькая {44,45,61,101,131,150}
guṇa [√*guṇ + ^a] — связь, качество, выражение {16,66,70}
ātmānas (m.N.pl.) /ātman/ [√*āt + ^m + ^an] — Атман, самость {56,72,92}


175. Объекты тождественны по причине единообразия изменений.


परिणामैकत्वाद्वस्तुतत्त्वम् ॥१४॥

pariṇāmaikatvādvastutattvam ॥14॥

pariṇāma-ekatvāt (TP) vastu-tattvam (TP)

pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение, переход {66,115,117,118,119,121,122,163}
ekatvāt (n.Ab.sg.) /ekatva/ [eka (один) + ^tva] — по причине единообразия
vastu [√uØs/vas (находиться) + ^tu] — место, объект {9}
tattvam (n.N.sg.) /tattva/ [tat (то) + tva]- тотность, тождественность {32}


176. При тождественности объекта, из-за того, что [воспринимающие их] сознания различны, раздельны их (Вед.В: сознаний и объектов) пути.


वस्तुसाम्ये चित्तभेदात्तयोर्विभक्तः पन्थाः ॥१५॥

vastusāmye cittabhedāttayorvibhaktaḥ panthāḥ ॥15॥

vastu-sāmye (TP) citta-bhedāt (TP) tayos vibhaktas panthās

vastu [√uØs/vas (находиться) + ^tu] — место, объект {9,175}
sāmye (n.L.sg.) /sāmya/ [√*sam (равный) + (v)^ya] — при равенстве
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166}
bhedāt (m.Ab.sg.) /bheda/ [√bhid (делить) + ^a] — по причине различий {164,166,173}
tayos (m.L.du.) /tad/ — при тех двух
vibhaktas (m.N.sg.) /vibhakta/ [vi + √bhaj (раздавать) + ^ta] — разделенный
panthās (m.N.sg) /panthan/ [√*pn̥thø̄/panthā] — путь


177. Объект не сплетен (создан) одним сознанием. Не определённый им, чем тогда он будет?


न चैकचित्ततन्त्रं वस्तु तदप्रमाणकं तदा किं स्यात् ॥१६॥

na caikacittatantraṃ vastu tadapramāṇakaṃ tadā kiṃ syāt ॥16॥

na ca eka-citta-tantram ((DG)TP) vastu tad-apramāṇakam (TP) tadā kim syāt

na — не
ca — и
eka — один
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176}
tantram (n.N.sg.) /tantra/ [√tn̥/tan (тянуть) + ^tra] — переплет, связка, ткань, основа
vastu [√uØs/vas (находиться) + ^tu] — место, объект {9,175,176}
tad — то, оно
apramāṇakam (n.N.sg.) /apramāṇaka/ [a + pra + √mø̄/mā (мерить) + ^ana + ^ka] — не измеренное, не определенное
tadā — тогда
kim — почему, зачем
syāt (pr.pot.3.sg.) /as/ [√øs/as (быть)] — он может быть, он случается, он возможен, он происходит


178. Объект познан или не познан в зависимости от того, происходит ли окрашивание им сознания.


तदुपरागापेक्षत्वाच्चित्तस्य वस्तु ज्ञाताज्ञातम् ॥१७॥

taduparāgāpekṣitvāccittasya vastu jñātājñātam ॥17॥

tad-uparāga-apekṣitvāt ((TP)TP) cittasya vastu jñāta-ajñātam (DV)

tad -то, оно
uparāga [upa + √rn̥j/raj (красить) + ^a] — закраска, затмение, окрашивание
apekṣitvāt (n.Ab.sg.) /apekṣitva/ [apa + √īkṣ (видеть) + ^in + ^tva] — в зависимости от того
cittasya (m.G.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176,177}
vastu [√uØs/vas (находиться) + ^tu] — место, объект {9,175,176,177}
jñāta (ppp.) [√jñā (знать) + ^ta] — познанное
ajñātam (ppp.n.N.sg.) /ajñātam/ [a + √jñā (знать) + ^ta] — непознанное


179. Активности сознания всегда известны их хозяину, по причине неизменности Пуруши.


सदा ज्ञाताश्चित्तवृत्तयस्तत्प्रभोः पुरुषस्यापरिणामित्वात्॥१८॥

sadā jñātāścittavṛttayastatprabhoḥ puruṣasyāpariṇāmitvāt ॥18॥

sadā jñātās citta-vṛttayas (TP) tat-prabhos (TP) puruṣasya apariṇāmitvāt

sadā — всегда
jñātās (ppp.f.N.pl.) [√jñā (знать) +^ta] — познанные, известные
citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176,177,178}
vṛttayas (f.N.pl.) /vṛtti/ [√vṛt (вертеть) +^ta] — активности {2,4,5,10,41,62,66,101,149}
tad — то, оно, их
prabhos (m.G.sg.) /prabhu/ [pra + √bhū (быть)] — сильного, предшествующего, хозяина
puruṣasya (m.G.sg.) /puruṣa/ [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — Пуруши {16,24,141,155,161}
apariṇāmitvāt (m.Ab.sg.) /apariṇāmitva/ [a + pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^in + ^tva] — по причине неизменности


180. Поскольку он (объект) является наблюдаемым, он не освещает сам себя.


न तत्स्वाभासं दृश्यत्वात् ॥१९॥

na tatsvābhāsaṃ dṛśyatvāt ॥19॥

na tad sva-ābhāsam (TP) dṛśyatvāt

na — не
tad — то, оно
sva — свой
svābhāsam (n.N.sg.) /svābhāsa/ [sva + ā + √bhās (сиять) + ^a] — освещающее самого себя
dṛśyatvāt (m.Ab.sg.) /dṛśyatva/ [√dṛś (видеть) +^ya + ^tva] — по причине свойства быть видимым


181. Одномоментно же обоих (наблюдающего и наблюдаемое) познать невозможно.


एकसमये चोभयानवधारणम् ॥२०॥

ekasamaye cobhayānavadhāraṇam ॥20॥

eka-samaye (DG) ca ubhaya-anavadhāraṇam (TP)

eka — один
samaye (m.L.sg.) /samaya/ [sam + √i (идти) + ^a] — стечение, обычай, срок
ca — и, же
ubhaya [√*ubha + ^ya] — оба
anavadhāraṇam (caus.n.N.sg.) /anavadhāraṇa/ [an + ava + √dhṛ (держать) +ay + ana] — невозможность удержать (познать) вместе


182. Если бы [наблюдающий] был видим другим сознанием, то [возникала бы] бесконечность интеллектов, [познающих другие] интеллекты и смешение памяти.


चित्तान्तरदृश्ये बुद्धिबुद्धेरतिप्रसङ्गः स्मृतिसंकरश्च ॥२१॥

cittāntaradṛśye buddhibuddheratiprasaṅgaḥ smṛtisaṃkaraśca ॥21॥

citta-antara-dṛśye ((TP)TP) buddhi-buddhes (TP) atiprasaṅgas smṛti-saṃkaras (TP) ca

citta [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176,177,178,179}
antara — между, другой
dṛśye (n.L.sg.) /dṛśya/ [√dṛś (видеть) + ^ya] — при видимости, наблюдаемости
buddhi [√budh(будить) + ^ti] — интеллект
buddhes (m.G.sg.) /buddhi/ [√budh (будить) + ^ti] — интеллекта
atiprasaṅgas (m.N.sg.) /atiprasaṅga/ [ati + pra + sam + √gm̥/gam (идти)] — переприсоединение, бесконечность
smṛti [√smṛ (помнить) + ^ti] — запомненное, память {6,11,20,43,170}
saṅkaras (m.N.sg.) /saṅkara/ [sam + √kṛ (делать) + ^a] — смесь
ca — и


183. Познание собственного интеллекта [происходит], когда сознание, не сливающееся [с объектом], принимает форму [интеллекта].


चितेरप्रतिसंक्रमायास्तदाकारापत्तौ स्वबुद्धिसंवेदनम् ॥२२॥

citerapratisaṃkramāyāstadākārāpattau svabuddhisaṃvedanam ॥22॥

cites apratisaṃkramāyās tadā ākāra-āpattau (TP) sva-buddhi-saṃvedanam ((TP)TP)

cites (f.G.sg.) /citi/ [√cit (воспринимать) + ^i] — сознания {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176,177,178,179,182}
apratisaṅkramāyās (f.G.sg.) /apratisaṅkramāya/ [a + prati + sam + √krm̥̄/kram (стремиться) + ^ā] — не сливающегося с другим, нерастворяющегося
tadā — тогда
ākāra [ā + √kṛ (делать) + ^a] — форма, выражение, подсказка
āpattau (f.L.sg.) /āpatti/ [ā + √pad (шагать) + ^ti] — при впадении, вхождении
sva — свой
buddhi [√budh (будить) + ^ti] — интеллект
saṃvedanam (n.N.sg.) /saṃvedana/ [sam + √vid (знать) + ^ana] — познание


184. Сознание, окрашенное наблюдателем и наблюдаемым, [направлено] на все объекты.


द्रष्टृदृश्योपरक्तं चित्तं सर्वार्थम् ॥२३॥

draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ cittaṃ sarvārtham ॥23॥

draṣṭṛ-dṛśya-uparaktam ((DV)TP) |cittam sarva-artham (KD)|BV

draṣṭṛ [√dṛś (видеть) + ^tr] — видящий, наблюдатель (68,71)
dṛśya [√dṛś (видеть) + ^ya] — видимое, наблюдаемое (68)
uparaktam (ppp.n.N.sg.) [upa + √rn̥j/ranj (окрашивать) + ^ta] — раскраска
cittam (n.N.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание (чувственная деятельность) {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176,177,178,179}
sarva — всё
artham (n.N.sg.) /artha/ [√ṛ (направлять) + ^tha] — объект {28,32,42,43,53,69,72,109,123}


185. Даже окрашенное несчетными впечатлениями, оно (сознание) существует для другого, потому что служит слиянию [Пуруши и Пракрити].


तदसंख्येयवासनाभिश्चित्रमपि परार्थं संहत्यकारित्वात् ॥२४॥

tadasaṃkhyeyavāsanābhiścitramapi parārthaṃ saṃhatyakāritvāt ॥24॥

tad asaṃkhyeya-vāsanābhis (KD) citram api parārtham saṃhatya-kāritvāt (TP)

tad — то, оно
asaṅkhyeya (fpp.) [a + sam + √khyā (считать) + ^ya] — несчетный
vāsanābhis (caus.f.I.pl.) /vāsanā/[√uøs/vas (жить, обитать) + ^ay + ^ana + ^a] — впечатлениями
citram (n.N.sg.) /citra/ [√cit (воспринимать) + ^ra] — окрашенное
api — также, даже
parārtham (n.N.sg.) /parārtha/ [para + √ṛ (направлять) + tha] — другой объект, в целях другого
saṃhatya [sam + √hn̥/han (убить) + ^tya] — соединение, слияние
kāritvāt (caus.n.Ab.sg.) /kāritva/ [√kṛ (делать) +(v)^ay + ^in + ^tva] — по причине свойства быть служащим


186. У наблюдающего различие (Пуруши и Пракрити) устраняются размышления о своем существовании.


विशेषदर्शिन आत्मभावभावनाविनिवृत्तिः ॥२५॥

viśeṣadarśina ātmabhāvabhāvanāvinivṛttiḥ ॥25॥

viśeṣa-darśinas (TP) ātma-bhāva-bhāvanā-vinivṛttis (((TP)TP)TP)

viśeṣa [vi + √śiṣ (покидать) + ^a] — отличие {22,24,49,70}
darśinas (m.G.sg.) /darśin/ [√dṛś (видеть) + ^in] — наблюдающего
ātman [√*āt + ^m + ^an] — самость {отл.56} {72}
bhāva [√bhū (быть) + ^a] — существование
bhāvanā (caus.) [√bhū (быть) + (v)^ay + ^anā] — заставление быть, представление (в уме) {28,33,53}
vinivṛttis (f.N.sg.) /vinivṛtti/ [vi + ni + √vṛt (вращать) + ti] — отсутствие активности, устранение


187. Тогда сознание погружается в различение и тяготеет к отъединению.


तदा विवेकनिम्नं कैवल्यप्राग्भारं चित्तम् ॥२६॥

tadā vivekanimnaṃ kaivalyaprāgbhāraṃ cittam ॥26॥

tadā viveka-nimnam (TP) kaivalya-prāg-bhāram ((TP)TP) cittam

tadā — тогда
viveka [vi + √vic (просеивать) + ^a] — различение {77,79,158,160}
nimnam (n.N.sg.) /nimna/ [√*nimn + ^a] — глубина, погружение
kaivalya [√*keval + ^ya] — единственность, отъединение {76,161}
prāg [pra + √n̥c/anc (сгибать)] — направленный к
bhāram (m>n.N.sg.) /bhāra/ [√bhṛ (нести) + ^a] — ноша, тяжесть
cittam (n.N.sg.) /citta/ [√cit (воспринимать) + ^ta] — сознание {2,30,37,105,107,115,117,118,125,140,143,165,166,176,177,178,179,184}


188. Из-за [оставшихся] склонностей в промежутках того [различения] {187} [возникают] иные сознательные акты.


तच्छिद्रेषु प्रत्ययान्तराणि संस्कारेभ्यः ॥२७॥

tacchidreṣu pratyayāntarāṇi saṃskārebhyaḥ॥27॥

tad chidreṣu (TP) pratyaya-antarāṇi (TP) saṃskārebhyas ॥27॥

tad — то, оно
chidreṣu (n.L.pl.) /chidra/ [√chid (отрезать) + ^ra] — расщелина, промежуток
pratyaya [prati + √i (идти) + ^a] — убежденность, уверенность, сознательная деятельность {10,18,19,71,108,118,123,125,141}
antarāṇi (n.N.pl.) /antara/ — между, другими, отличными, иными
saṁskārebhyas (m.Ab.pl.) /saṁskāra/ [sam + √skṛ (делать) + ^a] — из-за склонностей {18,50,66,115,116,124,170}


189. Эти (промежутки) {188} устраняются так же, как говорилось в случае страдания.


हानमेषां क्लेशवदुक्तम् ॥२८॥

hānameṣāṃ kleśavaduktam ॥28॥

hānam eṣāṃ kleśavat uktam

hānam (caus.n.N.sg.) /hāna/ [√hn̥/han (убивать) + ^ay + ^a] — убийство, устранение
eṣām (m.G.pl.) /idam/ — этих
kleśavat [√kliś (горевать) + ^a + ^vn̥t/vant] — подобно горю, страданию
uktam (ppp.n.N.sg.) /ukta/ [√uøc/vac (говорить) + ^ta] — сказанное


190. По причине усмотрения различия [Пуруши и Пракрити] у того, кто никоим образом не зависит даже от сосредоточенного размышления, [возникает] сосредоточение, [называемое] «облаком дхармы».


प्रसंख्यानेऽप्यकुसीदस्य सर्वथा विवेकख्यातेर्धर्ममेघः समाधिः ॥२९॥

prasaṃkhyāne'pyakusīdasya sarvathā vivekakhyāterdharmameghaḥ samādhiḥ ॥29॥

prasaṃkhyāne api akusīdasya sarvathā viveka-khyātes (TP) dharma-meghas (TP) samādhis

prasaṁkhyāne (n.L.sg.) /prasaṁkhyāna/ [pra + sam + √khyā (рассматривать) + ^ana] — предрасчёт, сосредоточенное размышление
api — же, также, даже
akusīdasya (m.G.sg.) /akusīda/ [a + ku (слабо) + √sīd (сидеть) + ^a] — не зависящий
sarvathā [sarva (всё) + ^thā] — всяко, всеми способами
viveka [vi + √vic (просеивать) + ^a] — различение {77,79,158,160,187}
khyātes (f.Ab.sg.) /khyāti/ [√khyā (рассматривать) + ^ti] — от усмотрения {16,56,77,79,155}
dharma [√dhṛ (держать) + ^ma] — качество, то, что держит {119,120,151,173}
meghas (m.N.sg.) /megha/ [√mih (мочить) + ^a] — облако
samādhis (m.N.sg.) /samādhi/ [sam + ā + √dhø̄/dhā (класть)] — сосредоточение, самадхи {20,46,51,53,80,109,117,143, 162}


191. Оттого останавливаются страдания и кармы.


ततः क्लेशकर्मनिवृत्तिः ॥३०॥

tataḥ kleśakarmanivṛttiḥ ॥30॥

tatas kleśa-karma-nivṛttis ((DV)TP)

tatas — оттого, поэтому
kleśa [√kliś (горевать) + ^a] — огорчение, страдание {5,24,53,54,63}
karman [√kṛ (делать) + ^man] — деяние, плод деяния (карма) {24,63,128,168}
nivṛttis (m.N.sg.) /nivṛtti/ [ni + √vṛt (вертеть) + ^ti] — остановка {136}


192. Тогда едва ли [что-либо еще] необходимо познать тому, кто устранил все загрязнения завесы [неведения], потому что его знания бесконечны.


तदा सर्वावरणमलापेतस्य ज्ञानस्यानन्त्याज्ज्ञेयमल्पम् ॥३१॥

tadā sarvāvaraṇamalāpetasya jñānasyānantyājjñeyamalpam ॥31॥

tadā sarva-āvaraṇa-mala-apetasya (((KD)TP)TP) jñānasya anantyāt jñeyam alpam

tadā -тогда
sarva — весь
āvaraṇa [ā + √vṝ (прятать) + ^ana] — сокрытие, завеса {103,149}
mala [√*mal + ^a] — грязь
apеtasya (ppp.m.G.sg.) /apeta/ [ap + √i (идти) + ^ta] — устранившего
jñānasya (n.G.sg.) /jñāna/ [√jñā (знать) + ^ana] — знание {8,10,38,42,79,122,123,124,125,128,131,132,133,134,135,141,158}
ānantyāt (n.Ab.sg.) /ānantya/ [ān + √*ant (конец) + ^ya] — из-за бесконечности
jñeyam (fpp.n.N.sg.) /jñeya/ [√jñā (знать) + ^ya] — то, что должно быть познано
alpam (n.N.sg.) /alpa/ [√*alp + ^a] — маленькое, едва ли


193. Оттого гуны, достигшие целей, завершают последовательность [своих] изменений.


ततः कृतार्थानां परिणामक्रमसमाप्तिर्गुणानाम् ॥३२॥

tataḥ kṛtārthānāṃ pariṇāmakramasamāptirguṇānām ॥32॥

tatas kṛta-arthānām (KD)|BV pariṇāma-krama-samāptis ((TP)TP) guṇānām

tatas (ind.) — оттого, поэтому
kṛta (ppp.) [√kṛ (делать) + ^ta] — сделанный
arthānāṃ (n.G.pl) [√ṛ (направлять) + ^tha] — целей
kṛtārthanam — тот, чьи цели достигнуты {73}
pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение, переход {66,115,117,118,119,121,122,163,175}
krama [√kṛm̥̄/kram (стремиться, ходить) + ^a] — прохождение, последовательность {121,158}
samāptis (f.N.sg.) /samāpti/ [sam + √āp (приобретать) + ^ti] — завершение, совершенство
guṇānām (m.G.pl.) /guṇa/ [√*guṇ + ^a] — качеств, гун {16,66,70,174}


194. Последовательность, понимаемая как конечный предел изменений есть противоположность момента.


क्षणप्रतियोगी परिणामापरान्तनिर्ग्राह्यः क्रमः ॥३३॥

kṣaṇapratiyogī pariṇāmāparāntanirgrāhyaḥ kramaḥ ॥33॥

kṣaṇa-pratiyogin (TP) pariṇāma-apara-anta-nirgrāhyas (((TP)KD)KD) kramas

kṣaṇa [√*kṣan + ^a] — момент {115,158}
pratiyogin [prati + √yuj (соединять) + ^in] — противник, противоположность
pariṇāma [pari + √nm̥/nam (согнуть, поклониться) + ^a] — изменение, переход {66,115,117,118,119,121,122,163,175}
apara — другой
anta — конец {128}
nirgrāhyas (m.N.sg.) /nirgrāhya/ [nir + √gṛøh/grah (хватать) + ^ya] — понимаемое
kramas (m.N.sg.) /krama/ [√kṛm̥̄/kram (стремиться, ходить) + ^a] — прохождение, последовательность, стремление {121,158,193}


195. Отъединение — это свертывание гун, которые перестали быть объектами для Пуруши, иными словами — сила сознания, установившаяся в собственной форме.


पुरुषार्थशून्यानां गुणानां प्रतिप्रसवः कैवल्यं स्वरूपप्रतिष्ठा वा चितिशक्तिरिति ॥३४॥

puruṣārthaśūnyānāṃ guṇānāṃ pratiprasavaḥ kaivalyaṃ svarūpapratiṣṭhā vā citiśaktiriti ॥34॥

puruṣa-artha-śūnyānām ((TP)TP) guṇānām pratiprasavas kaivalyam svarūpa-pratiṣṭhā (TP) vā citi-śaktis (TP) iti

puruṣa [√pṝ (наполнять) + ^u + ^sa] — Пуруша {16,24,141,155,161,179}
artha [√ṛ (направлять) + ^tha] — объект, цель {28,32,42,43,53,69,72,109,123,184}
śūnyānām (m.G.pl.) /śūnya/ [√śū (пухнуть) + ^n + ^ya] — отсутствующих, лишенных, прекративших {9,43,109}
guṇānām (m.G.pl.) /guṇa/ [√*guṇ + ^a] — качеств, гун {16,66,70,174,193}
pratiprasavas (m.N.sg.) /pratiprasava/ [prati + pra + √sū (оживлять) + ^a] — свертывании {10}
kaivalyam (n.N.sg.) /kaivalya/ [√*keval + ^ya] — единственность, отъединение {76,161,187}
svarūpa [sva + √*rūp (форма) + ^a] — собственная форма {3,43,74,105,109,127,150,153}
pratiṣṭhā (f.N.sg.) /pratiṣṭhā/ [prati + √sthø̄/sthā (стоять)] — установившаяся {86,87,88,89}
— или, иными словами
citi [√cit (воспринимать) + ^i] — сознания
śaktis (f.N.sg.) /śakti/ [√śak (мочь) + ^ti] — сила {57,74,127}
iti — играет роль тире



Любое копирование текста или части текста в некоммерческих целях допускается с использованием активной гиперссылки на эту страницу. Коммерческое использование допускается только с письменного согласия авторов.
  • 0

Йога сутры Патанджали санскрит

Йога сутры Патанджали

На этой странице опубликованы Йога сутры Патанджали на санскрите.


Перевод Йога сутр находится по ссылке


4 главы:
  1. समाधिपाद || samādhipāda ||
  2. साधनपाद || sādhanapāda ||
  3. विभूतिपाद || vibhūtipāda||
  4. कैवल्यपाद || kaivalyapāda ||
Читать дальше

Автор: Йога сутры Патанджали санскрит

  • 0

Комментарии Веды Вьясы к Йога сутрам Патанджали

1, 1.1 1 1 अथ इति अयम् अधिकारार्थः || atha iti ayam adhikārārthaḥ ||
1, 1.1 2 1 योगानुशासनं शास्त्रम् अधिकृतं वेदितव्यम् || yogānuśāsanaṁ śāstram adhikṛtaṁ veditavyam ||
1, 1.1 3 1 योगः समाधिः स च सार्वभौमश्चित्तस्य धर्मः || yogaḥ samādhiḥ sa ca sārvabhaumaścittasya dharmaḥ ||
1, 1.1 4 1 क्षिप्तं मूढं विक्षिप्तं एकाग्रं निरुद्धम् इति चित्तभूमयः || kṣiptaṁ mūḍhaṁ vikṣiptaṁ ekāgraṁ niruddham iti cittabhūmayaḥ ||
Читать дальше

Автор: Комментарии Веды Вьясы к Йога сутрам Патанджали

  • 0