Перевод Сурья сиддханты
1.1. [Тому], чья сущность гуны, лишенному гун, чья форма непостижима и непроявлена,
[Тому] Брахману, чье воплощение вмещает всю вселенную, поклон.
acintyāvyaktarūpāya nirguṇāya guṇātmane |
samastajagadādhāramūrtaye brahmaṇe namaḥ || 1.1
1.2. Когда от Сатья-юги осталось мало, [появился] великий асур по имени Майя
Жаждущий испить тайное высшее священное знание, превосходящее [другие знания].
alpāvaśiṣṭe tu kṛte mayo nāma mahāsuraḥ |
rahasyaṁ paramaṁ puṇyaṁ jijñāsur jñānam uttamam || 1.2
1.3. Причина движения светил [описана как] целая вершина части Вед.
Почитание Солнца очень трудное для исполнения и требует усердия.
vedāṅgam agryam akhilaṁ jyotiṣāṁ gatikāraṇam |
ārādhayan vivasvantaṁ tapas tepe suduścaram || 1.3
1.4. Удовлетворенное тем усердием, довольный, тому нацеленному на милость…
Лично Солнце даровал Майе [знание] о движении планет.
toṣitas tapasā tena prītas tasmai varārthine |
grahāṇāṁ caritaṁ prādān mayāya savitā svayam || 1.4
1.5. Твои намерения понятны мне, я удовлетворен усердием.
Я желаю дать [тебе] великое знание временных периодов и о движении планет.
viditas te mayā bhāvas toṣitas tapasā hy aham |
dadyāṁ kālāśrayaṁ jñānaṁ grahāṇāṁ caritaṁ mahat || 1.5
na me tejaḥsahaḥ kaścid ākhyātuṁ nāsti me kṣaṇaḥ |
madaṁśaḥ puruṣo 'yaṁ te niḥśeṣaṁ kathayiṣyati || 1.6
ity uktvāntardadhe devaḥ samādiśyāṁśam ātmanaḥ |
sa pumān mayam āhedaṁ praṇataṁ prāñjalisthitam || 1.7
śṛṇuṣvaikamanāḥ pūrvaṁ yad uktaṁ jñānam uttamam |
yuge yuge maharṣīṇāṁ svayam eva vivasvatā || 1.8
śāstram ādyaṁ tad evedaṁ yat pūrvaṁ prāha bhāskaraḥ |
yugānāṁ parivartena kālabhedo 'tra kevalaḥ || 1.9
lokānām antakṛt kālaḥ kālo 'nyaḥ kalanātmakaḥ |
sa dvidhā sthūlasūkṣmatvān mūrtaś cāmūrta ucyate || 1.10
prāṇādiḥ kathito mūrtas truṭyādyo 'mūrtasaṁjñakaḥ |
ṣaḍbhiḥ prāṇair vināḍī syāt tatṣaṣṭyā nāḍikā smṛtā || 1.11
nāḍīṣaṣṭyā tu nākṣatram ahorātraṁ prakīrtitam |
tattriṁśatā bhaven māsaḥ sāvano 'rkodayais tathā || 1.12
aindavas tithibhis tadvat saṁkrāntyā saura ucyate |
māsair dvādaśabhir varṣaṁ divyaṁ tad aha ucyate || 1.13
surāsurāṇām anyonyam ahorātraṁ viparyayāt |
tatṣaṣṭiḥ ṣaḍguṇā divyaṁ varṣam āsuram eva ca || 1.14
taddvādaśasahasrāṇi caturyugam udāhṛtam |
sūryābdasaṁkhyayā dvitrisāgarair ayutāhataiḥ || 1.15
saṁdhyāsaṁdhyāṁśasahitaṁ vijñeyaṁ tac caturyugam |
kṛtādīnāṁ vyavastheyaṁ dharmapādavyavasthayā || 1.16
yugasya daśamo bhāgaś catustridvyekasaṁguṇaḥ |
kramāt kṛtayugādīnāṁ ṣaṣṭhāṁśaḥ saṁdhyayoḥ svakaḥ || 1.17
yugānāṁ saptatiḥ saikā manvantaram ihocyate |
kṛtābdasaṁkhyās tasyānte saṁdhiḥ prokto jalaplavaḥ || 1.18
sasaṁdhayas te manavaḥ kalpe jñeyāś caturdaśa |
kṛtapramāṇaḥ kalpādau saṁdhiḥ pañcadaśaḥ smṛtaḥ || 1.19
ittham yugasahasreṇa bhūtasaṁhārakārakaḥ |
kalpo brāhmam ahaḥ proktaṁ śarvarī tasya tāvatī || 1.20
paramāyuḥ śataṁ tasya tayāhorātrasaṁkhyayā |
āyuṣo 'rdhamitaṁ tasya śeṣakalpo 'yam ādimaḥ || 1.21
kalpād asmāc ca manavaḥ ṣaḍ vyatītāḥ sasaṁdhayaḥ |
vaivasvatasya ca manor yugānāṁ trighano gataḥ || 1.22
aṣṭāviṁśād yugād asmād yātam etat kṛtaṁ yugam |
ataḥ kālaṁ prasaṁkhyāya saṁkhyām ekatra piṇḍayet || 1.23
graharkṣadevadaityādi sṛjato 'sya carācaram |
kṛtādrivedā divyābdāḥ śataghnā vedhaso gatāḥ || 1.24
paścād vrajanto 'tijavān nakṣatraiḥ satataṁ grahāḥ |
jīyamānās tu lambante tulyam eva svamārgagāḥ || 1.25
prāggatitvam atas teṣāṁ bhagaṇaiḥ pratyahaṁ gatiḥ |
pariṇāhavaśād bhinnā tadvaśād bhāni bhuñjate || 1.26
śīghragas tāny athālpena kālena mahatālpagaḥ |
teṣāṁ tu parivartena pauṣṇānte bhagaṇaḥ smṛtaḥ || 1.27
vikalānāṁ kalā ṣaṣṭyā tatṣaṣṭyā bhāga ucyate |
tattriṁśatā bhaved rāśir bhagaṇo dvādaśaiva te || 1.28
yuge sūryajñaśukrāṇām khacatuṣkaradārṇavāḥ |
kujārkiguruśīghrāṇāṁ bhagaṇāḥ pūrvayāyinām || 1.29
indo rasāgnitritrīṣusaptabhūdharamārgaṇāḥ |
dasratryaṣṭarasāṅkākṣilocanāni kujasya tu || 1.30
budhaśīghrasya śūnyartukhādritryaṅkanagendavaḥ |
bṛhaspateḥ khadasrākṣivedaṣaḍvahnayas tathā || 1.31
sitaśīghrasya ṣaṭsaptatriyamāśvikhabhūdharāḥ |
śaner bhujaṁgaṣaṭpañcarasavedaniśākarāḥ || 1.32
candroccasyāgniśūnyāśvivasusarpārṇavā yuge |
vāmaṁ pātasya vasvagniyamāśviśikhidasrakāḥ || 1.33
bhānām aṣṭākṣivasvadritridvidvyaṣṭaśarendavaḥ |
bhodayā bhagaṇaiḥ svaiḥ svair ūnāḥ svasvodayā yuge || 1.34
bhavanti śaśino māsāḥ sūryendubhagaṇāntaram |
ravimāsonitās te tu śeṣāḥ syur adhimāsakāḥ || 1.35
sāvahāhāni cāndrebhyo dyubhyaḥ projjhya tithikṣayāḥ |
udayād udayaṁ bhānor bhūmisāvanavāsaraḥ || 1.36
vasudvyaṣṭādrirūpāṅkasaptādritithayo yuge |
cāndrāḥ khāṣṭakhakhavyomakhāgnikhartuniśākarāḥ || 1.37
ṣaḍvahnitrihutāśāṅkatithayaś cādhimāsakāḥ |
tithikṣayā yamārthāśvidvyaṣṭavyomaśarāśvinaḥ || 1.38
khacatuṣkasamudrāṣṭakupañca ravimāsakāḥ |
bhavanti bhodayā bhānubhagaṇair ūnitāḥ kvahāḥ || 1.39
adhimāsonarātryārkṣacāndrasāvanavāsarāḥ |
ete sahasraguṇitāḥ kalpe syur bhagaṇādayaḥ || 1.40
prāggateḥ sūryamandasya kalpe saptāṣṭavahnayaḥ |
kaujasya vedakhayamā baudhasyāṣṭartuvahnayaḥ || 1.41
khakharandhrāṇi jaivasya śaukrasyārthaguṇeṣavaḥ |
go'gnayaḥ śanimandasya pātānām atha vāmataḥ || 1.42
manudasrās tu kaujasya baudhasyāṣṭāṣṭasāgarāḥ |
kṛtādricandrā jaivasya trikhāṅkāś ca tathā bhṛgoḥ || 1.43
śanipātasya bhagaṇāḥ kalpe yamarasartavaḥ |
bhagaṇāḥ pūrvam evātra proktāś candroccapātayoḥ || 1.44
ṣaṇmanūnāṁ tu saṁpīḍya kālaṁ tatsaṁdhibhiḥ saha |
kalpādisaṁdhinā sārdhaṁ vaivasvatamanos tathā || 1.45
yugānām trighanaṁ yātaṁ tathā kṛtayugaṁ tv idam |
projjhya sṛṣṭes tataḥ kālaṁ pūrvoktaṁ divyasaṁkhyayā || 1.46
sūryābdasaṁkhyayā jñeyāḥ kṛtasyānte gatā amī |
khacatuṣkayamādryagniśararandhraniśākarāḥ || 1.47
ata ūrdhvam amī yuktā gatakālābdasaṁkhyayā |
māsīkṛtā yutā māsair madhuśuklādibhir gataiḥ || 1.48
pṛthaksthās te 'dhimāsaghnāḥ sūryamāsavibhājitāḥ |
labdhādhimāsakair yuktā dinīkṛtya dinānvitāḥ || 1.49
dviṣṭhās tithikṣayābhyastāś cāndravāsarabhājitāḥ |
labdhonarātrirahitā laṅkāyām ārdharātrikaḥ || 1.50
sāvano dyugaṇaḥ sūryād dinamāsābdapās tataḥ |
saptabhiḥ kṣayitaḥ śeṣaḥ sūryādyo vāsareśvaraḥ || 1.51
māsābdadinasaṁkhyāptaṁ dvitrighnaṁ rūpasaṁyutam |
saptoddhṛtāvaśeṣau tu vijñeyau māsavarṣau || 1.52
yathā svabhagaṇābhyasto dinarāśiḥ kuvāsaraiḥ |
vibhājito madhyagatyā bhagaṇādir graho bhavet || 1.53
evaṁ svaśīghramandoccā ye proktāḥ pūrvayāyinaḥ |
vilomagatayaḥ pātās tadvac cakrād viśodhitāḥ || 1.54
dvādaśaghnā guror yātā bhagaṇā vartamānakaiḥ |
rāśibhiḥ sahitāḥ śuddhāḥ ṣaṣṭyā syur vijayādayaḥ || 1.55
vistareṇaitad uditaṁ saṁkṣepād vyāvahārikam |
madhyamānayanaṁ kāryaṁ grahāṇām iṣṭato yugāt || 1.56
asmin kṛtayugasyānte sarve madhyagatā grahāḥ |
vinā tu pātamandoccān meṣādau tulyatām itāḥ || 1.57
makarādau śaśāṅkoccaṁ tatpātas tu tulādigaḥ |
niraṁśatvam gatāś cānye noktās te mandacāriṇaḥ || 1.58
yojanāni śatāny aṣṭau bhūkarṇo dviguṇāni tu |
tadvargato daśaguṇāt padaṁ bhūparidhir bhavet || 1.59
lambajyāghnas trijīvāptaḥ sphuṭo bhūparidhiḥ svakaḥ |
tena deśāntarābhyastā grahabhuktir vibhājitā || 1.60
kalādi tat phalaṁ prācyāṁ grahebhyaḥ pariśodhayet |
rekhā pratīcī saṁsthāne prakṣipet syuḥ svadeśajā || 1.61
rākṣasālayadevaukaḥśailayor madhyasūtragāḥ |
rohītakam avantī ca yathā saṁnihitaṁ saraḥ || 1.62
atītyonmīlanād indoḥ paścāt tadgaṇitāgatāt |
yadā bhavet tadā prācyāṁ svasthānaṁ madhyato bhavet || 1.63
aprāpya ca bhavet paścād evaṁ vāpi nimīlanāt |
tayor antaranāḍībhir hanyād bhūparidhiṁ sphuṭam || 1.64
ṣaṣṭyā vibhajya labdhais tu yojanaiḥ prāg athāparaiḥ |
svadeśaḥ paridhau jñeyaḥ kuryād deśāntaraṁ hi taiḥ || 1.65
vārapravṛttiḥ prāgdeśe kṣapārdhe 'bhyadhike bhavet |
taddeśāntaranāḍībhiḥ paścād ūne vinirdiśet || 1.66
iṣṭanāḍīguṇā bhuktiḥ ṣaṣṭyā bhaktā kalādikam |
gate śodhyaṁ yutaṁ gamye kṛtvā tātkāliko bhavet || 1.67
bhacakraliptāśītyaṁśaṁ paramaṁ dakṣiṇottaram |
vikṣipyate svapātena svakrāntyantād anuṣṇaguḥ || 1.68
tannavāṁśaṁ dviguṇitaṁ jīvas triguṇitaṁ kujaḥ |
budhaśukrārkajāḥ pātair vikṣipyante caturguṇam || 1.69
evam trighanarandhrārkarasārkārkā daśāhatāḥ |
candrādīnāṁ kramād uktā madhyavikṣepaliptakāḥ || 1.70
adṛśyarūpāḥ kālasya mūrtayo bhagaṇāśritāḥ |
śīghramandoccapātākhyā grahāṇāṁ gatihetavaḥ || 2.1
tadvātaraśmibhir baddhās taiḥ savyetarapāṇibhiḥ |
prāk paścād apakṛṣyante yathāsannaṁ svadiṅmukham || 2.2
pravahākhyo marut tāṁs tu svoccābhimukham īrayet |
pūrvāparākṛṣṭās te gatiṁ yānti pṛthagvidhāḥ || 2.3
grahāt prāgbhagaṇārdhasthaḥ prāṅmukhaṁ karṣati graham |
uccasaṁjño 'parārdhasthas tadvat paścānmukhaṁ graham || 2.4
svoccāpakṛṣṭā bhagaṇaiḥ prāṅmukhaṁ yānti yad grahāḥ |
tat teṣu dhanam ity uktam ṛṇaṁ paścānmukheṣu ca || 2.5
dakṣiṇottarato 'py evaṁ pāto rāhuḥ svaraṁhasā |
vikṣipaty eṣa vikṣepaṁ candrādīnām apakramāt || 2.6
uttarābhimukhaṁ pāto vikṣipaty aparārdhagaḥ |
grahaṁ prāgbhagaṇārdhastho yāmyāyām apakarṣati || 2.7
budhabhārgavayoḥ śīghrāt tadvat pāto yadā sthitaḥ |
tacchīghrākarṣaṇāt tau tu vikṣipyete yathoktavat || 2.8
mahattvān maṇḍalasyārkaḥ svalpam evāpakṛṣyate |
maṇḍalālpatayā candras tato bahv apakṛṣyate | 2.9
bhaumādayo 'lpamūrtitvāc chīghramandoccasaṁjñakaiḥ |
daivatair apakṛṣyante sudūram ativegitāḥ || 2.10
ato dhanarṇaṁ sumahat teṣāṁ gativaśād bhavet |
ākṛṣyamāṇās tair evaṁ vyomni yānty anilāhatāḥ || 2.11
vakrātivakrā vikalā mandā mandatarā samā |
tathā śīghratarā śīghrā grahāṇām aṣṭadhā gatiḥ || 2.12
tatrātiśīghrā śīghrākhyā mandā mandatarā samā |
ṛjvīti pañcadhā jñeyā yā vakrā sātivakragā || 2.13
tattadgativaśān nityaṁ yathā dṛktulyatāṁ grahāḥ |
prayānti tat pravakṣyāmi sphuṭīkaraṇam ādarāt || 2.14
rāśiliptāṣṭamo bhāgaḥ prathamaṁ jyārdham ucyate |
tat tadvibhaktalabdhonamiśritaṁ tad dvitīyakam || 2.15
ādyenaivaṁ kramāt piṇḍān bhaktvā labdhonasaṁyutāḥ |
khaṇḍakāḥ syuś caturviṁśajyārdhapiṇḍāḥ kramād amī || 2.16
tattvāśvino 'ṅkābdhikṛtā rūpabhūmidharartavaḥ |
khāṅkāṣṭau pañcaśūnyeśā bāṇarūpaguṇendavaḥ || 2.17
śūnyalocanapañcaikāś chidrarūpamunīndavaḥ |
viyaccandrātidhṛtayo guṇarandhrāmbarāśvinaḥ || 2.18
muniṣaḍyamanetrāṇi candrāgnikṛtadasrakāḥ |
pañcāṣṭaviṣayākṣīṇi kuñjarāśvinagāśvinaḥ || 2.19
randhrapañcāṣṭakayamā vasvadryaṅkayamās tathā |
kṛtāṣṭaśūnyajvalanā nagādriśaśivahnayaḥ || 2.20
ṣaṭpañcalocanaguṇāś candranetrāgnivahnayaḥ |
yamādrivahnijvalanā randhraśūnyārṇavāgnayaḥ || 2.21
rūpāgnisāgaraguṇā vasvagnikṛtavahnayaḥ |
projjhyotkrameṇa vyāsārdhād utkramajyārdhapiṇḍikāḥ || 2.22
munayo randhrayamalā rasaṣaṭkā munīśvarāḥ |
dvyaṣṭaikā rūpaṣaḍdasrāḥ sāgarārthahutāśanāḥ | 2.23
khartuvedā navādryarthā diṅnāgās tryarthakuñjarāḥ |
nagāmbaraviyaccandrā rūpabhūdharaśaṁkarāḥ || 2.24
śarārṇavahutāśaikā bhujaṁgākṣiśarendavaḥ |
navarūpamahīdhraikā gajaikāṅkaniśākarāḥ || 2.25
guṇāśvirūpanetrāṇi pāvakāgniguṇāśvinaḥ |
vasvarṇavārthayamalās turaṅgartunagāśvinaḥ || 2.26
navāṣṭanavanetrāṇi pāvakaikayamāgnayaḥ |
gajāgnisāgaraguṇā utkramajyārdhapiṇḍakāḥ || 2.27
paramāpakramajyā tu saptarandhraguṇendavaḥ |
tadguṇā jyā trijīvāptā taccāpaṁ krāntir ucyate || 2.28
grahaṁ saṁśodhya mandoccāt tathā śīghrād viśodhya ca |
śeṣaṁ kendrapadaṁ tasmād bhujajyā koṭir eva ca || 2.29
gatād bhujajyā viṣame gamyāt koṭiḥ pade bhavet |
yugme tu gamyād bāhujyā koṭijyā tu gatād bhavet || 2.30
liptās tattvayamair bhaktā labdhaṁ jyāpiṇḍikaṁ gatām |
gatagamyāntarābhyastaṁ vibhajet tattvalocanaiḥ || 2.31
tadavāptaphalaṁ yojyaṁ jyāpiṇḍe gatasaṁjñake |
syāt kramajyāvidhir ayam utkramajyāsv api smṛtaḥ || 2.32
jyāṁ projjhya śeṣaṁ tattvāśvihataṁ tadvivaroddhṛtam |
saṁkhyātattvāśvisaṁvarge saṁyojya dhanur ucyate || 2.33
raver mandaparidhyaṁśā manavaḥ śītago radāḥ |
yugmānte viṣamānte tu nakhaliptonitās tayoḥ || 2.34
yugmānte 'rthādrayaḥ khāgnisurāḥ sūryā navārṇavāḥ |
oje dvyagā vasuyamā radā rudrā gajābdayaḥ || 2.35
kujādīnāṁ ataḥ śīghrā yugmānte 'rthāgnidasrakāḥ |
guṇāgnicandrāḥ khanagā dvirasākṣīṇi go'gnayaḥ || 2.36
ojānte dvitriyamalā dviviśve yamaparvatāḥ |
khartudasrā viyadvedāḥ śīghrakarmaṇi kīrtitāḥ || 2.37
ojayugmāntaraguṇā bhujajyā trijyayoddhṛtā |
yugme vṛtte dhanarṇaṁ syād ojād ūnādhike sphuṭam || 2.38
tadguṇe bhujakoṭijye bhagaṇāṁśavibhājite |
tadbhujajyāphaladhanur māndaṁ liptādikaṁ phalam || 2.39
śaighryaṁ koṭiphalaṁ kendre makarādau dhanaṁ smṛtam |
saṁśodhyaṁ tu trijīvāyāṁ karkyādau koṭijaṁ phalam || 2.40
tadbāhuphalavargaikyān mūlaṁ karṇaś calābhidhaḥ |
trijyābhyastaṁ bhujaphalaṁ calakarṇavibhājitam || 2.41
labdhasya cāpaṁ liptādiphalaṁ śaighryam idaṁ smṛtam |
etad ādye kujādīnāṁ caturthe caiva karmaṇi || 2.42
māndaṁ karmaikam arkendor bhaumādīnām athocyate |
śaighryaṁ māndaṁ punar māndaṁ śaighryaṁ catvāry anukramāt || 2.43
madhye śīghraphalasyārdhaṁ māndam ardhaphalaṁ tathā |
madhyagrahe mandaphalaṁ sakalaṁ śaighryam eva ca || 2.44
ajādikendre sarveṣāṁ śaighrye mānde ca karmaṇi |
dhanaṁ grahāṇāṁ liptādi tulādāvṛṇam eva ca || 2.45
arkabāhuphalābhyastā grahabhuktir vibhājitā |
bhacakrakalikābhis tu liptāḥ karyā grahe 'rkavat || 2.46
svamandabhuktisaṁśuddhā madhyabhuktir niśāpateḥ |
dorjyāntarādikaṁ kṛtvā bhuktāv ṛṇadhanaṁ bhavet || 2.47
grahabhukteḥ phalaṁ kāryaṁ grahavan mandakarmaṇi |
dorjyāntaraguṇā bhuktis tattvanetroddhṛtā punaḥ || 2.48
svamandaparidhikṣuṇṇā bhagaṇāṁśoddhṛtā kalāḥ |
karkyādau tu dhanaṁ tatra makarādāv ṛṇaṁ smṛtam || 2.49
mandasphuṭīkṛtāṁ bhuktiṁ projjhya śīghroccabhuktitaḥ |
taccheṣaṁ vivareṇātha hanyāt trijyāntyakarṇayoḥ || 2.50
calakarṇahṛtaṁ bhuktau karṇe trijyādhike dhanam |
ṛṇam ūne 'dhike projjhya śeṣaṁ vakragatir bhavet || 2.51
dūrasthitaḥ svaśīghroccād grahaḥ śithilaraśmibhiḥ |
savyetarākṛṣṭatanur bhavet vakragatis tadā || 2.52
kṛtartucandrair vedendraiḥ śūnyatryekair guṇāṣṭabhiḥ |
śararudraiś caturtheṣu kendrāṁśair bhūsutādayaḥ || 2.53
bhavanti vakriṇas tais tu svaiḥ svaiś cakrād viśodhitaiḥ |
avaśiṣṭāṁśatulyaiḥ svaiḥ kendrair ujhanti vakratām || 2.54
mahattvāc chīghraparidheḥ saptame bhṛgubhūsutau |
aṣṭame jīvaśaśaijau navame tu śanaiścaraḥ || 2.55
kujārkigurupātānāṁ grahavac chīghrajaṁ phalam |
vāmaṁ tṛtīyakaṁ māndaṁ budhabhārgavayoḥ phalam || 2.56
svapātonād grahāj jīvā śīghrād bhṛgujasaumyayoḥ |
vikṣepaghny antyakarṇāptā vikṣepas trijyayā vidhoḥ || 2.57
vikṣepāpakramaikatve krāntir vikṣepasaṁyutā |
digbhede viyutā spaṣṭā bhāskarasya yathāgatā || 2.58
grahodayaprāṇahatā khakhāṣṭaikoddhṛtā gatiḥ |
cakrāsavo labdhayutā svāhorātrāsavaḥ smṛtāḥ || 2.59
krānteḥ kramotkrammajye dve kṛtvā tatrotkramajyayā |
hīnā trijyā dinavyāsadalaṁ taddakṣiṇottaram || 2.60
krāntijyā viṣuvadbhāghnī kṣitijyā dvādaśoddhṛtā |
trijyāguṇāhorātrārdhakarṇāptā carajāsavaḥ || 2.61
tatkārmukam udakkrāntau dhanaśanī pṛthaksthite |
svāhorātracaturbhāge dinarātridale smṛte || 2.62
yāmyakrāntau viparyaste dviguṇe tu dinakṣape |
vikṣepayuktonitayā krāntyā bhānām api svake || 2.63
bhabhogo 'ṣṭaśatīliptāḥ khāśviśailās tathā titheḥ |
grahaliptābhabhogāptā bhāni bhuktyā dinādikam || 2.64
ravīnduyogaliptābhyo yogā bhabhogabhājitāḥ |
gatā gamyāś ca ṣaṣṭighnyo bhuktiyogāptanāḍikāḥ || 2.65
arkonacandraliptābhyas tithayo bhogabhājitāḥ |
gatā gamyāś ca ṣaṣṭighnyo nāḍyo bhuktyantaroddhṛtāḥ || 2.66
dhruvāṇi śakunir nāgaṁ tṛtīyaṁ tu catuṣpadam |
kiṁstughnaṁ tu caturdaśyāḥ kṛṣṇāyāś cāparārdhataḥ || 2.67
bavādīni tataḥ sapta carākhyakaraṇāni ca |
māse 'ṣṭakṛtva ekaikaṁ karaṇānāṁ pravartate || 2.68
tithyardhabhogaṁ sarveṣāṁ karaṇānāṁ prakalpayet |
eṣā sphuṭagatiḥ proktā sūryādīnāṁ khacāriṇām || 2.69
[Тому] Брахману, чье воплощение вмещает всю вселенную, поклон.
acintyāvyaktarūpāya nirguṇāya guṇātmane |
samastajagadādhāramūrtaye brahmaṇe namaḥ || 1.1
1.2. Когда от Сатья-юги осталось мало, [появился] великий асур по имени Майя
Жаждущий испить тайное высшее священное знание, превосходящее [другие знания].
alpāvaśiṣṭe tu kṛte mayo nāma mahāsuraḥ |
rahasyaṁ paramaṁ puṇyaṁ jijñāsur jñānam uttamam || 1.2
1.3. Причина движения светил [описана как] целая вершина части Вед.
Почитание Солнца очень трудное для исполнения и требует усердия.
vedāṅgam agryam akhilaṁ jyotiṣāṁ gatikāraṇam |
ārādhayan vivasvantaṁ tapas tepe suduścaram || 1.3
1.4. Удовлетворенное тем усердием, довольный, тому нацеленному на милость…
Лично Солнце даровал Майе [знание] о движении планет.
toṣitas tapasā tena prītas tasmai varārthine |
grahāṇāṁ caritaṁ prādān mayāya savitā svayam || 1.4
1.5. Твои намерения понятны мне, я удовлетворен усердием.
Я желаю дать [тебе] великое знание временных периодов и о движении планет.
viditas te mayā bhāvas toṣitas tapasā hy aham |
dadyāṁ kālāśrayaṁ jñānaṁ grahāṇāṁ caritaṁ mahat || 1.5
na me tejaḥsahaḥ kaścid ākhyātuṁ nāsti me kṣaṇaḥ |
madaṁśaḥ puruṣo 'yaṁ te niḥśeṣaṁ kathayiṣyati || 1.6
ity uktvāntardadhe devaḥ samādiśyāṁśam ātmanaḥ |
sa pumān mayam āhedaṁ praṇataṁ prāñjalisthitam || 1.7
śṛṇuṣvaikamanāḥ pūrvaṁ yad uktaṁ jñānam uttamam |
yuge yuge maharṣīṇāṁ svayam eva vivasvatā || 1.8
śāstram ādyaṁ tad evedaṁ yat pūrvaṁ prāha bhāskaraḥ |
yugānāṁ parivartena kālabhedo 'tra kevalaḥ || 1.9
lokānām antakṛt kālaḥ kālo 'nyaḥ kalanātmakaḥ |
sa dvidhā sthūlasūkṣmatvān mūrtaś cāmūrta ucyate || 1.10
prāṇādiḥ kathito mūrtas truṭyādyo 'mūrtasaṁjñakaḥ |
ṣaḍbhiḥ prāṇair vināḍī syāt tatṣaṣṭyā nāḍikā smṛtā || 1.11
nāḍīṣaṣṭyā tu nākṣatram ahorātraṁ prakīrtitam |
tattriṁśatā bhaven māsaḥ sāvano 'rkodayais tathā || 1.12
aindavas tithibhis tadvat saṁkrāntyā saura ucyate |
māsair dvādaśabhir varṣaṁ divyaṁ tad aha ucyate || 1.13
surāsurāṇām anyonyam ahorātraṁ viparyayāt |
tatṣaṣṭiḥ ṣaḍguṇā divyaṁ varṣam āsuram eva ca || 1.14
taddvādaśasahasrāṇi caturyugam udāhṛtam |
sūryābdasaṁkhyayā dvitrisāgarair ayutāhataiḥ || 1.15
saṁdhyāsaṁdhyāṁśasahitaṁ vijñeyaṁ tac caturyugam |
kṛtādīnāṁ vyavastheyaṁ dharmapādavyavasthayā || 1.16
yugasya daśamo bhāgaś catustridvyekasaṁguṇaḥ |
kramāt kṛtayugādīnāṁ ṣaṣṭhāṁśaḥ saṁdhyayoḥ svakaḥ || 1.17
yugānāṁ saptatiḥ saikā manvantaram ihocyate |
kṛtābdasaṁkhyās tasyānte saṁdhiḥ prokto jalaplavaḥ || 1.18
sasaṁdhayas te manavaḥ kalpe jñeyāś caturdaśa |
kṛtapramāṇaḥ kalpādau saṁdhiḥ pañcadaśaḥ smṛtaḥ || 1.19
ittham yugasahasreṇa bhūtasaṁhārakārakaḥ |
kalpo brāhmam ahaḥ proktaṁ śarvarī tasya tāvatī || 1.20
paramāyuḥ śataṁ tasya tayāhorātrasaṁkhyayā |
āyuṣo 'rdhamitaṁ tasya śeṣakalpo 'yam ādimaḥ || 1.21
kalpād asmāc ca manavaḥ ṣaḍ vyatītāḥ sasaṁdhayaḥ |
vaivasvatasya ca manor yugānāṁ trighano gataḥ || 1.22
aṣṭāviṁśād yugād asmād yātam etat kṛtaṁ yugam |
ataḥ kālaṁ prasaṁkhyāya saṁkhyām ekatra piṇḍayet || 1.23
graharkṣadevadaityādi sṛjato 'sya carācaram |
kṛtādrivedā divyābdāḥ śataghnā vedhaso gatāḥ || 1.24
paścād vrajanto 'tijavān nakṣatraiḥ satataṁ grahāḥ |
jīyamānās tu lambante tulyam eva svamārgagāḥ || 1.25
prāggatitvam atas teṣāṁ bhagaṇaiḥ pratyahaṁ gatiḥ |
pariṇāhavaśād bhinnā tadvaśād bhāni bhuñjate || 1.26
śīghragas tāny athālpena kālena mahatālpagaḥ |
teṣāṁ tu parivartena pauṣṇānte bhagaṇaḥ smṛtaḥ || 1.27
vikalānāṁ kalā ṣaṣṭyā tatṣaṣṭyā bhāga ucyate |
tattriṁśatā bhaved rāśir bhagaṇo dvādaśaiva te || 1.28
yuge sūryajñaśukrāṇām khacatuṣkaradārṇavāḥ |
kujārkiguruśīghrāṇāṁ bhagaṇāḥ pūrvayāyinām || 1.29
indo rasāgnitritrīṣusaptabhūdharamārgaṇāḥ |
dasratryaṣṭarasāṅkākṣilocanāni kujasya tu || 1.30
budhaśīghrasya śūnyartukhādritryaṅkanagendavaḥ |
bṛhaspateḥ khadasrākṣivedaṣaḍvahnayas tathā || 1.31
sitaśīghrasya ṣaṭsaptatriyamāśvikhabhūdharāḥ |
śaner bhujaṁgaṣaṭpañcarasavedaniśākarāḥ || 1.32
candroccasyāgniśūnyāśvivasusarpārṇavā yuge |
vāmaṁ pātasya vasvagniyamāśviśikhidasrakāḥ || 1.33
bhānām aṣṭākṣivasvadritridvidvyaṣṭaśarendavaḥ |
bhodayā bhagaṇaiḥ svaiḥ svair ūnāḥ svasvodayā yuge || 1.34
bhavanti śaśino māsāḥ sūryendubhagaṇāntaram |
ravimāsonitās te tu śeṣāḥ syur adhimāsakāḥ || 1.35
sāvahāhāni cāndrebhyo dyubhyaḥ projjhya tithikṣayāḥ |
udayād udayaṁ bhānor bhūmisāvanavāsaraḥ || 1.36
vasudvyaṣṭādrirūpāṅkasaptādritithayo yuge |
cāndrāḥ khāṣṭakhakhavyomakhāgnikhartuniśākarāḥ || 1.37
ṣaḍvahnitrihutāśāṅkatithayaś cādhimāsakāḥ |
tithikṣayā yamārthāśvidvyaṣṭavyomaśarāśvinaḥ || 1.38
khacatuṣkasamudrāṣṭakupañca ravimāsakāḥ |
bhavanti bhodayā bhānubhagaṇair ūnitāḥ kvahāḥ || 1.39
adhimāsonarātryārkṣacāndrasāvanavāsarāḥ |
ete sahasraguṇitāḥ kalpe syur bhagaṇādayaḥ || 1.40
prāggateḥ sūryamandasya kalpe saptāṣṭavahnayaḥ |
kaujasya vedakhayamā baudhasyāṣṭartuvahnayaḥ || 1.41
khakharandhrāṇi jaivasya śaukrasyārthaguṇeṣavaḥ |
go'gnayaḥ śanimandasya pātānām atha vāmataḥ || 1.42
manudasrās tu kaujasya baudhasyāṣṭāṣṭasāgarāḥ |
kṛtādricandrā jaivasya trikhāṅkāś ca tathā bhṛgoḥ || 1.43
śanipātasya bhagaṇāḥ kalpe yamarasartavaḥ |
bhagaṇāḥ pūrvam evātra proktāś candroccapātayoḥ || 1.44
ṣaṇmanūnāṁ tu saṁpīḍya kālaṁ tatsaṁdhibhiḥ saha |
kalpādisaṁdhinā sārdhaṁ vaivasvatamanos tathā || 1.45
yugānām trighanaṁ yātaṁ tathā kṛtayugaṁ tv idam |
projjhya sṛṣṭes tataḥ kālaṁ pūrvoktaṁ divyasaṁkhyayā || 1.46
sūryābdasaṁkhyayā jñeyāḥ kṛtasyānte gatā amī |
khacatuṣkayamādryagniśararandhraniśākarāḥ || 1.47
ata ūrdhvam amī yuktā gatakālābdasaṁkhyayā |
māsīkṛtā yutā māsair madhuśuklādibhir gataiḥ || 1.48
pṛthaksthās te 'dhimāsaghnāḥ sūryamāsavibhājitāḥ |
labdhādhimāsakair yuktā dinīkṛtya dinānvitāḥ || 1.49
dviṣṭhās tithikṣayābhyastāś cāndravāsarabhājitāḥ |
labdhonarātrirahitā laṅkāyām ārdharātrikaḥ || 1.50
sāvano dyugaṇaḥ sūryād dinamāsābdapās tataḥ |
saptabhiḥ kṣayitaḥ śeṣaḥ sūryādyo vāsareśvaraḥ || 1.51
māsābdadinasaṁkhyāptaṁ dvitrighnaṁ rūpasaṁyutam |
saptoddhṛtāvaśeṣau tu vijñeyau māsavarṣau || 1.52
yathā svabhagaṇābhyasto dinarāśiḥ kuvāsaraiḥ |
vibhājito madhyagatyā bhagaṇādir graho bhavet || 1.53
evaṁ svaśīghramandoccā ye proktāḥ pūrvayāyinaḥ |
vilomagatayaḥ pātās tadvac cakrād viśodhitāḥ || 1.54
dvādaśaghnā guror yātā bhagaṇā vartamānakaiḥ |
rāśibhiḥ sahitāḥ śuddhāḥ ṣaṣṭyā syur vijayādayaḥ || 1.55
vistareṇaitad uditaṁ saṁkṣepād vyāvahārikam |
madhyamānayanaṁ kāryaṁ grahāṇām iṣṭato yugāt || 1.56
asmin kṛtayugasyānte sarve madhyagatā grahāḥ |
vinā tu pātamandoccān meṣādau tulyatām itāḥ || 1.57
makarādau śaśāṅkoccaṁ tatpātas tu tulādigaḥ |
niraṁśatvam gatāś cānye noktās te mandacāriṇaḥ || 1.58
yojanāni śatāny aṣṭau bhūkarṇo dviguṇāni tu |
tadvargato daśaguṇāt padaṁ bhūparidhir bhavet || 1.59
lambajyāghnas trijīvāptaḥ sphuṭo bhūparidhiḥ svakaḥ |
tena deśāntarābhyastā grahabhuktir vibhājitā || 1.60
kalādi tat phalaṁ prācyāṁ grahebhyaḥ pariśodhayet |
rekhā pratīcī saṁsthāne prakṣipet syuḥ svadeśajā || 1.61
rākṣasālayadevaukaḥśailayor madhyasūtragāḥ |
rohītakam avantī ca yathā saṁnihitaṁ saraḥ || 1.62
atītyonmīlanād indoḥ paścāt tadgaṇitāgatāt |
yadā bhavet tadā prācyāṁ svasthānaṁ madhyato bhavet || 1.63
aprāpya ca bhavet paścād evaṁ vāpi nimīlanāt |
tayor antaranāḍībhir hanyād bhūparidhiṁ sphuṭam || 1.64
ṣaṣṭyā vibhajya labdhais tu yojanaiḥ prāg athāparaiḥ |
svadeśaḥ paridhau jñeyaḥ kuryād deśāntaraṁ hi taiḥ || 1.65
vārapravṛttiḥ prāgdeśe kṣapārdhe 'bhyadhike bhavet |
taddeśāntaranāḍībhiḥ paścād ūne vinirdiśet || 1.66
iṣṭanāḍīguṇā bhuktiḥ ṣaṣṭyā bhaktā kalādikam |
gate śodhyaṁ yutaṁ gamye kṛtvā tātkāliko bhavet || 1.67
bhacakraliptāśītyaṁśaṁ paramaṁ dakṣiṇottaram |
vikṣipyate svapātena svakrāntyantād anuṣṇaguḥ || 1.68
tannavāṁśaṁ dviguṇitaṁ jīvas triguṇitaṁ kujaḥ |
budhaśukrārkajāḥ pātair vikṣipyante caturguṇam || 1.69
evam trighanarandhrārkarasārkārkā daśāhatāḥ |
candrādīnāṁ kramād uktā madhyavikṣepaliptakāḥ || 1.70
adṛśyarūpāḥ kālasya mūrtayo bhagaṇāśritāḥ |
śīghramandoccapātākhyā grahāṇāṁ gatihetavaḥ || 2.1
tadvātaraśmibhir baddhās taiḥ savyetarapāṇibhiḥ |
prāk paścād apakṛṣyante yathāsannaṁ svadiṅmukham || 2.2
pravahākhyo marut tāṁs tu svoccābhimukham īrayet |
pūrvāparākṛṣṭās te gatiṁ yānti pṛthagvidhāḥ || 2.3
grahāt prāgbhagaṇārdhasthaḥ prāṅmukhaṁ karṣati graham |
uccasaṁjño 'parārdhasthas tadvat paścānmukhaṁ graham || 2.4
svoccāpakṛṣṭā bhagaṇaiḥ prāṅmukhaṁ yānti yad grahāḥ |
tat teṣu dhanam ity uktam ṛṇaṁ paścānmukheṣu ca || 2.5
dakṣiṇottarato 'py evaṁ pāto rāhuḥ svaraṁhasā |
vikṣipaty eṣa vikṣepaṁ candrādīnām apakramāt || 2.6
uttarābhimukhaṁ pāto vikṣipaty aparārdhagaḥ |
grahaṁ prāgbhagaṇārdhastho yāmyāyām apakarṣati || 2.7
budhabhārgavayoḥ śīghrāt tadvat pāto yadā sthitaḥ |
tacchīghrākarṣaṇāt tau tu vikṣipyete yathoktavat || 2.8
mahattvān maṇḍalasyārkaḥ svalpam evāpakṛṣyate |
maṇḍalālpatayā candras tato bahv apakṛṣyate | 2.9
bhaumādayo 'lpamūrtitvāc chīghramandoccasaṁjñakaiḥ |
daivatair apakṛṣyante sudūram ativegitāḥ || 2.10
ato dhanarṇaṁ sumahat teṣāṁ gativaśād bhavet |
ākṛṣyamāṇās tair evaṁ vyomni yānty anilāhatāḥ || 2.11
vakrātivakrā vikalā mandā mandatarā samā |
tathā śīghratarā śīghrā grahāṇām aṣṭadhā gatiḥ || 2.12
tatrātiśīghrā śīghrākhyā mandā mandatarā samā |
ṛjvīti pañcadhā jñeyā yā vakrā sātivakragā || 2.13
tattadgativaśān nityaṁ yathā dṛktulyatāṁ grahāḥ |
prayānti tat pravakṣyāmi sphuṭīkaraṇam ādarāt || 2.14
rāśiliptāṣṭamo bhāgaḥ prathamaṁ jyārdham ucyate |
tat tadvibhaktalabdhonamiśritaṁ tad dvitīyakam || 2.15
ādyenaivaṁ kramāt piṇḍān bhaktvā labdhonasaṁyutāḥ |
khaṇḍakāḥ syuś caturviṁśajyārdhapiṇḍāḥ kramād amī || 2.16
tattvāśvino 'ṅkābdhikṛtā rūpabhūmidharartavaḥ |
khāṅkāṣṭau pañcaśūnyeśā bāṇarūpaguṇendavaḥ || 2.17
śūnyalocanapañcaikāś chidrarūpamunīndavaḥ |
viyaccandrātidhṛtayo guṇarandhrāmbarāśvinaḥ || 2.18
muniṣaḍyamanetrāṇi candrāgnikṛtadasrakāḥ |
pañcāṣṭaviṣayākṣīṇi kuñjarāśvinagāśvinaḥ || 2.19
randhrapañcāṣṭakayamā vasvadryaṅkayamās tathā |
kṛtāṣṭaśūnyajvalanā nagādriśaśivahnayaḥ || 2.20
ṣaṭpañcalocanaguṇāś candranetrāgnivahnayaḥ |
yamādrivahnijvalanā randhraśūnyārṇavāgnayaḥ || 2.21
rūpāgnisāgaraguṇā vasvagnikṛtavahnayaḥ |
projjhyotkrameṇa vyāsārdhād utkramajyārdhapiṇḍikāḥ || 2.22
munayo randhrayamalā rasaṣaṭkā munīśvarāḥ |
dvyaṣṭaikā rūpaṣaḍdasrāḥ sāgarārthahutāśanāḥ | 2.23
khartuvedā navādryarthā diṅnāgās tryarthakuñjarāḥ |
nagāmbaraviyaccandrā rūpabhūdharaśaṁkarāḥ || 2.24
śarārṇavahutāśaikā bhujaṁgākṣiśarendavaḥ |
navarūpamahīdhraikā gajaikāṅkaniśākarāḥ || 2.25
guṇāśvirūpanetrāṇi pāvakāgniguṇāśvinaḥ |
vasvarṇavārthayamalās turaṅgartunagāśvinaḥ || 2.26
navāṣṭanavanetrāṇi pāvakaikayamāgnayaḥ |
gajāgnisāgaraguṇā utkramajyārdhapiṇḍakāḥ || 2.27
paramāpakramajyā tu saptarandhraguṇendavaḥ |
tadguṇā jyā trijīvāptā taccāpaṁ krāntir ucyate || 2.28
grahaṁ saṁśodhya mandoccāt tathā śīghrād viśodhya ca |
śeṣaṁ kendrapadaṁ tasmād bhujajyā koṭir eva ca || 2.29
gatād bhujajyā viṣame gamyāt koṭiḥ pade bhavet |
yugme tu gamyād bāhujyā koṭijyā tu gatād bhavet || 2.30
liptās tattvayamair bhaktā labdhaṁ jyāpiṇḍikaṁ gatām |
gatagamyāntarābhyastaṁ vibhajet tattvalocanaiḥ || 2.31
tadavāptaphalaṁ yojyaṁ jyāpiṇḍe gatasaṁjñake |
syāt kramajyāvidhir ayam utkramajyāsv api smṛtaḥ || 2.32
jyāṁ projjhya śeṣaṁ tattvāśvihataṁ tadvivaroddhṛtam |
saṁkhyātattvāśvisaṁvarge saṁyojya dhanur ucyate || 2.33
raver mandaparidhyaṁśā manavaḥ śītago radāḥ |
yugmānte viṣamānte tu nakhaliptonitās tayoḥ || 2.34
yugmānte 'rthādrayaḥ khāgnisurāḥ sūryā navārṇavāḥ |
oje dvyagā vasuyamā radā rudrā gajābdayaḥ || 2.35
kujādīnāṁ ataḥ śīghrā yugmānte 'rthāgnidasrakāḥ |
guṇāgnicandrāḥ khanagā dvirasākṣīṇi go'gnayaḥ || 2.36
ojānte dvitriyamalā dviviśve yamaparvatāḥ |
khartudasrā viyadvedāḥ śīghrakarmaṇi kīrtitāḥ || 2.37
ojayugmāntaraguṇā bhujajyā trijyayoddhṛtā |
yugme vṛtte dhanarṇaṁ syād ojād ūnādhike sphuṭam || 2.38
tadguṇe bhujakoṭijye bhagaṇāṁśavibhājite |
tadbhujajyāphaladhanur māndaṁ liptādikaṁ phalam || 2.39
śaighryaṁ koṭiphalaṁ kendre makarādau dhanaṁ smṛtam |
saṁśodhyaṁ tu trijīvāyāṁ karkyādau koṭijaṁ phalam || 2.40
tadbāhuphalavargaikyān mūlaṁ karṇaś calābhidhaḥ |
trijyābhyastaṁ bhujaphalaṁ calakarṇavibhājitam || 2.41
labdhasya cāpaṁ liptādiphalaṁ śaighryam idaṁ smṛtam |
etad ādye kujādīnāṁ caturthe caiva karmaṇi || 2.42
māndaṁ karmaikam arkendor bhaumādīnām athocyate |
śaighryaṁ māndaṁ punar māndaṁ śaighryaṁ catvāry anukramāt || 2.43
madhye śīghraphalasyārdhaṁ māndam ardhaphalaṁ tathā |
madhyagrahe mandaphalaṁ sakalaṁ śaighryam eva ca || 2.44
ajādikendre sarveṣāṁ śaighrye mānde ca karmaṇi |
dhanaṁ grahāṇāṁ liptādi tulādāvṛṇam eva ca || 2.45
arkabāhuphalābhyastā grahabhuktir vibhājitā |
bhacakrakalikābhis tu liptāḥ karyā grahe 'rkavat || 2.46
svamandabhuktisaṁśuddhā madhyabhuktir niśāpateḥ |
dorjyāntarādikaṁ kṛtvā bhuktāv ṛṇadhanaṁ bhavet || 2.47
grahabhukteḥ phalaṁ kāryaṁ grahavan mandakarmaṇi |
dorjyāntaraguṇā bhuktis tattvanetroddhṛtā punaḥ || 2.48
svamandaparidhikṣuṇṇā bhagaṇāṁśoddhṛtā kalāḥ |
karkyādau tu dhanaṁ tatra makarādāv ṛṇaṁ smṛtam || 2.49
mandasphuṭīkṛtāṁ bhuktiṁ projjhya śīghroccabhuktitaḥ |
taccheṣaṁ vivareṇātha hanyāt trijyāntyakarṇayoḥ || 2.50
calakarṇahṛtaṁ bhuktau karṇe trijyādhike dhanam |
ṛṇam ūne 'dhike projjhya śeṣaṁ vakragatir bhavet || 2.51
dūrasthitaḥ svaśīghroccād grahaḥ śithilaraśmibhiḥ |
savyetarākṛṣṭatanur bhavet vakragatis tadā || 2.52
kṛtartucandrair vedendraiḥ śūnyatryekair guṇāṣṭabhiḥ |
śararudraiś caturtheṣu kendrāṁśair bhūsutādayaḥ || 2.53
bhavanti vakriṇas tais tu svaiḥ svaiś cakrād viśodhitaiḥ |
avaśiṣṭāṁśatulyaiḥ svaiḥ kendrair ujhanti vakratām || 2.54
mahattvāc chīghraparidheḥ saptame bhṛgubhūsutau |
aṣṭame jīvaśaśaijau navame tu śanaiścaraḥ || 2.55
kujārkigurupātānāṁ grahavac chīghrajaṁ phalam |
vāmaṁ tṛtīyakaṁ māndaṁ budhabhārgavayoḥ phalam || 2.56
svapātonād grahāj jīvā śīghrād bhṛgujasaumyayoḥ |
vikṣepaghny antyakarṇāptā vikṣepas trijyayā vidhoḥ || 2.57
vikṣepāpakramaikatve krāntir vikṣepasaṁyutā |
digbhede viyutā spaṣṭā bhāskarasya yathāgatā || 2.58
grahodayaprāṇahatā khakhāṣṭaikoddhṛtā gatiḥ |
cakrāsavo labdhayutā svāhorātrāsavaḥ smṛtāḥ || 2.59
krānteḥ kramotkrammajye dve kṛtvā tatrotkramajyayā |
hīnā trijyā dinavyāsadalaṁ taddakṣiṇottaram || 2.60
krāntijyā viṣuvadbhāghnī kṣitijyā dvādaśoddhṛtā |
trijyāguṇāhorātrārdhakarṇāptā carajāsavaḥ || 2.61
tatkārmukam udakkrāntau dhanaśanī pṛthaksthite |
svāhorātracaturbhāge dinarātridale smṛte || 2.62
yāmyakrāntau viparyaste dviguṇe tu dinakṣape |
vikṣepayuktonitayā krāntyā bhānām api svake || 2.63
bhabhogo 'ṣṭaśatīliptāḥ khāśviśailās tathā titheḥ |
grahaliptābhabhogāptā bhāni bhuktyā dinādikam || 2.64
ravīnduyogaliptābhyo yogā bhabhogabhājitāḥ |
gatā gamyāś ca ṣaṣṭighnyo bhuktiyogāptanāḍikāḥ || 2.65
arkonacandraliptābhyas tithayo bhogabhājitāḥ |
gatā gamyāś ca ṣaṣṭighnyo nāḍyo bhuktyantaroddhṛtāḥ || 2.66
dhruvāṇi śakunir nāgaṁ tṛtīyaṁ tu catuṣpadam |
kiṁstughnaṁ tu caturdaśyāḥ kṛṣṇāyāś cāparārdhataḥ || 2.67
bavādīni tataḥ sapta carākhyakaraṇāni ca |
māse 'ṣṭakṛtva ekaikaṁ karaṇānāṁ pravartate || 2.68
tithyardhabhogaṁ sarveṣāṁ karaṇānāṁ prakalpayet |
eṣā sphuṭagatiḥ proktā sūryādīnāṁ khacāriṇām || 2.69
Авторы: Перевод Сурья сиддханты
