смысл жизни (Поиск по тегам)

Перевод Сурья сиддханты

1.1. [Тому], чья сущность гуны, лишенному гун, чья форма непостижима и непроявлена,
[Тому] Брахману, чье воплощение вмещает всю вселенную, поклон.
acintyāvyaktarūpāya nirguṇāya guṇātmane |
samastajagadādhāramūrtaye brahmaṇe namaḥ || 1.1


1.2. Когда от Сатья-юги осталось мало, [появился] великий асур по имени Майя
Жаждущий испить тайное высшее священное знание, превосходящее [другие знания].
alpāvaśiṣṭe tu kṛte mayo nāma mahāsuraḥ |
rahasyaṁ paramaṁ puṇyaṁ jijñāsur jñānam uttamam || 1.2


1.3. Причина движения светил [описана как] целая вершина части Вед.
Почитание Солнца очень трудное для исполнения и требует усердия.
vedāṅgam agryam akhilaṁ jyotiṣāṁ gatikāraṇam |
ārādhayan vivasvantaṁ tapas tepe suduścaram || 1.3


1.4. Удовлетворенное тем усердием, довольный, тому нацеленному на милость…
Лично Солнце даровал Майе [знание] о движении планет.
toṣitas tapasā tena prītas tasmai varārthine |
grahāṇāṁ caritaṁ prādān mayāya savitā svayam || 1.4


1.5. Твои намерения понятны мне, я удовлетворен усердием.
Я желаю дать [тебе] великое знание временных периодов и о движении планет.
viditas te mayā bhāvas toṣitas tapasā hy aham |
dadyāṁ kālāśrayaṁ jñānaṁ grahāṇāṁ caritaṁ mahat || 1.5

na me tejaḥsahaḥ kaścid ākhyātuṁ nāsti me kṣaṇaḥ |
madaṁśaḥ puruṣo 'yaṁ te niḥśeṣaṁ kathayiṣyati || 1.6

ity uktvāntardadhe devaḥ samādiśyāṁśam ātmanaḥ |
sa pumān mayam āhedaṁ praṇataṁ prāñjalisthitam || 1.7
śṛṇuṣvaikamanāḥ pūrvaṁ yad uktaṁ jñānam uttamam |
yuge yuge maharṣīṇāṁ svayam eva vivasvatā || 1.8
śāstram ādyaṁ tad evedaṁ yat pūrvaṁ prāha bhāskaraḥ |
yugānāṁ parivartena kālabhedo 'tra kevalaḥ || 1.9
lokānām antakṛt kālaḥ kālo 'nyaḥ kalanātmakaḥ |
sa dvidhā sthūlasūkṣmatvān mūrtaś cāmūrta ucyate || 1.10
prāṇādiḥ kathito mūrtas truṭyādyo 'mūrtasaṁjñakaḥ |
ṣaḍbhiḥ prāṇair vināḍī syāt tatṣaṣṭyā nāḍikā smṛtā || 1.11
nāḍīṣaṣṭyā tu nākṣatram ahorātraṁ prakīrtitam |
tattriṁśatā bhaven māsaḥ sāvano 'rkodayais tathā || 1.12
aindavas tithibhis tadvat saṁkrāntyā saura ucyate |
māsair dvādaśabhir varṣaṁ divyaṁ tad aha ucyate || 1.13
surāsurāṇām anyonyam ahorātraṁ viparyayāt |
tatṣaṣṭiḥ ṣaḍguṇā divyaṁ varṣam āsuram eva ca || 1.14
taddvādaśasahasrāṇi caturyugam udāhṛtam |
sūryābdasaṁkhyayā dvitrisāgarair ayutāhataiḥ || 1.15
saṁdhyāsaṁdhyāṁśasahitaṁ vijñeyaṁ tac caturyugam |
kṛtādīnāṁ vyavastheyaṁ dharmapādavyavasthayā || 1.16
yugasya daśamo bhāgaś catustridvyekasaṁguṇaḥ |
kramāt kṛtayugādīnāṁ ṣaṣṭhāṁśaḥ saṁdhyayoḥ svakaḥ || 1.17
yugānāṁ saptatiḥ saikā manvantaram ihocyate |
kṛtābdasaṁkhyās tasyānte saṁdhiḥ prokto jalaplavaḥ || 1.18
sasaṁdhayas te manavaḥ kalpe jñeyāś caturdaśa |
kṛtapramāṇaḥ kalpādau saṁdhiḥ pañcadaśaḥ smṛtaḥ || 1.19
ittham yugasahasreṇa bhūtasaṁhārakārakaḥ |
kalpo brāhmam ahaḥ proktaṁ śarvarī tasya tāvatī || 1.20
paramāyuḥ śataṁ tasya tayāhorātrasaṁkhyayā |
āyuṣo 'rdhamitaṁ tasya śeṣakalpo 'yam ādimaḥ || 1.21
kalpād asmāc ca manavaḥ ṣaḍ vyatītāḥ sasaṁdhayaḥ |
vaivasvatasya ca manor yugānāṁ trighano gataḥ || 1.22
aṣṭāviṁśād yugād asmād yātam etat kṛtaṁ yugam |
ataḥ kālaṁ prasaṁkhyāya saṁkhyām ekatra piṇḍayet || 1.23
graharkṣadevadaityādi sṛjato 'sya carācaram |
kṛtādrivedā divyābdāḥ śataghnā vedhaso gatāḥ || 1.24
paścād vrajanto 'tijavān nakṣatraiḥ satataṁ grahāḥ |
jīyamānās tu lambante tulyam eva svamārgagāḥ || 1.25
prāggatitvam atas teṣāṁ bhagaṇaiḥ pratyahaṁ gatiḥ |
pariṇāhavaśād bhinnā tadvaśād bhāni bhuñjate || 1.26
śīghragas tāny athālpena kālena mahatālpagaḥ |
teṣāṁ tu parivartena pauṣṇānte bhagaṇaḥ smṛtaḥ || 1.27
vikalānāṁ kalā ṣaṣṭyā tatṣaṣṭyā bhāga ucyate |
tattriṁśatā bhaved rāśir bhagaṇo dvādaśaiva te || 1.28
yuge sūryajñaśukrāṇām khacatuṣkaradārṇavāḥ |
kujārkiguruśīghrāṇāṁ bhagaṇāḥ pūrvayāyinām || 1.29
indo rasāgnitritrīṣusaptabhūdharamārgaṇāḥ |
dasratryaṣṭarasāṅkākṣilocanāni kujasya tu || 1.30
budhaśīghrasya śūnyartukhādritryaṅkanagendavaḥ |
bṛhaspateḥ khadasrākṣivedaṣaḍvahnayas tathā || 1.31
sitaśīghrasya ṣaṭsaptatriyamāśvikhabhūdharāḥ |
śaner bhujaṁgaṣaṭpañcarasavedaniśākarāḥ || 1.32
candroccasyāgniśūnyāśvivasusarpārṇavā yuge |
vāmaṁ pātasya vasvagniyamāśviśikhidasrakāḥ || 1.33
bhānām aṣṭākṣivasvadritridvidvyaṣṭaśarendavaḥ |
bhodayā bhagaṇaiḥ svaiḥ svair ūnāḥ svasvodayā yuge || 1.34
bhavanti śaśino māsāḥ sūryendubhagaṇāntaram |
ravimāsonitās te tu śeṣāḥ syur adhimāsakāḥ || 1.35
sāvahāhāni cāndrebhyo dyubhyaḥ projjhya tithikṣayāḥ |
udayād udayaṁ bhānor bhūmisāvanavāsaraḥ || 1.36
vasudvyaṣṭādrirūpāṅkasaptādritithayo yuge |
cāndrāḥ khāṣṭakhakhavyomakhāgnikhartuniśākarāḥ || 1.37
ṣaḍvahnitrihutāśāṅkatithayaś cādhimāsakāḥ |
tithikṣayā yamārthāśvidvyaṣṭavyomaśarāśvinaḥ || 1.38
khacatuṣkasamudrāṣṭakupañca ravimāsakāḥ |
bhavanti bhodayā bhānubhagaṇair ūnitāḥ kvahāḥ || 1.39
adhimāsonarātryārkṣacāndrasāvanavāsarāḥ |
ete sahasraguṇitāḥ kalpe syur bhagaṇādayaḥ || 1.40
prāggateḥ sūryamandasya kalpe saptāṣṭavahnayaḥ |
kaujasya vedakhayamā baudhasyāṣṭartuvahnayaḥ || 1.41
khakharandhrāṇi jaivasya śaukrasyārthaguṇeṣavaḥ |
go'gnayaḥ śanimandasya pātānām atha vāmataḥ || 1.42
manudasrās tu kaujasya baudhasyāṣṭāṣṭasāgarāḥ |
kṛtādricandrā jaivasya trikhāṅkāś ca tathā bhṛgoḥ || 1.43
śanipātasya bhagaṇāḥ kalpe yamarasartavaḥ |
bhagaṇāḥ pūrvam evātra proktāś candroccapātayoḥ || 1.44
ṣaṇmanūnāṁ tu saṁpīḍya kālaṁ tatsaṁdhibhiḥ saha |
kalpādisaṁdhinā sārdhaṁ vaivasvatamanos tathā || 1.45
yugānām trighanaṁ yātaṁ tathā kṛtayugaṁ tv idam |
projjhya sṛṣṭes tataḥ kālaṁ pūrvoktaṁ divyasaṁkhyayā || 1.46
sūryābdasaṁkhyayā jñeyāḥ kṛtasyānte gatā amī |
khacatuṣkayamādryagniśararandhraniśākarāḥ || 1.47
ata ūrdhvam amī yuktā gatakālābdasaṁkhyayā |
māsīkṛtā yutā māsair madhuśuklādibhir gataiḥ || 1.48
pṛthaksthās te 'dhimāsaghnāḥ sūryamāsavibhājitāḥ |
labdhādhimāsakair yuktā dinīkṛtya dinānvitāḥ || 1.49
dviṣṭhās tithikṣayābhyastāś cāndravāsarabhājitāḥ |
labdhonarātrirahitā laṅkāyām ārdharātrikaḥ || 1.50
sāvano dyugaṇaḥ sūryād dinamāsābdapās tataḥ |
saptabhiḥ kṣayitaḥ śeṣaḥ sūryādyo vāsareśvaraḥ || 1.51
māsābdadinasaṁkhyāptaṁ dvitrighnaṁ rūpasaṁyutam |
saptoddhṛtāvaśeṣau tu vijñeyau māsavarṣau || 1.52
yathā svabhagaṇābhyasto dinarāśiḥ kuvāsaraiḥ |
vibhājito madhyagatyā bhagaṇādir graho bhavet || 1.53
evaṁ svaśīghramandoccā ye proktāḥ pūrvayāyinaḥ |
vilomagatayaḥ pātās tadvac cakrād viśodhitāḥ || 1.54
dvādaśaghnā guror yātā bhagaṇā vartamānakaiḥ |
rāśibhiḥ sahitāḥ śuddhāḥ ṣaṣṭyā syur vijayādayaḥ || 1.55
vistareṇaitad uditaṁ saṁkṣepād vyāvahārikam |
madhyamānayanaṁ kāryaṁ grahāṇām iṣṭato yugāt || 1.56
asmin kṛtayugasyānte sarve madhyagatā grahāḥ |
vinā tu pātamandoccān meṣādau tulyatām itāḥ || 1.57
makarādau śaśāṅkoccaṁ tatpātas tu tulādigaḥ |
niraṁśatvam gatāś cānye noktās te mandacāriṇaḥ || 1.58
yojanāni śatāny aṣṭau bhūkarṇo dviguṇāni tu |
tadvargato daśaguṇāt padaṁ bhūparidhir bhavet || 1.59
lambajyāghnas trijīvāptaḥ sphuṭo bhūparidhiḥ svakaḥ |
tena deśāntarābhyastā grahabhuktir vibhājitā || 1.60
kalādi tat phalaṁ prācyāṁ grahebhyaḥ pariśodhayet |
rekhā pratīcī saṁsthāne prakṣipet syuḥ svadeśajā || 1.61
rākṣasālayadevaukaḥśailayor madhyasūtragāḥ |
rohītakam avantī ca yathā saṁnihitaṁ saraḥ || 1.62
atītyonmīlanād indoḥ paścāt tadgaṇitāgatāt |
yadā bhavet tadā prācyāṁ svasthānaṁ madhyato bhavet || 1.63
aprāpya ca bhavet paścād evaṁ vāpi nimīlanāt |
tayor antaranāḍībhir hanyād bhūparidhiṁ sphuṭam || 1.64
ṣaṣṭyā vibhajya labdhais tu yojanaiḥ prāg athāparaiḥ |
svadeśaḥ paridhau jñeyaḥ kuryād deśāntaraṁ hi taiḥ || 1.65
vārapravṛttiḥ prāgdeśe kṣapārdhe 'bhyadhike bhavet |
taddeśāntaranāḍībhiḥ paścād ūne vinirdiśet || 1.66
iṣṭanāḍīguṇā bhuktiḥ ṣaṣṭyā bhaktā kalādikam |
gate śodhyaṁ yutaṁ gamye kṛtvā tātkāliko bhavet || 1.67
bhacakraliptāśītyaṁśaṁ paramaṁ dakṣiṇottaram |
vikṣipyate svapātena svakrāntyantād anuṣṇaguḥ || 1.68
tannavāṁśaṁ dviguṇitaṁ jīvas triguṇitaṁ kujaḥ |
budhaśukrārkajāḥ pātair vikṣipyante caturguṇam || 1.69
evam trighanarandhrārkarasārkārkā daśāhatāḥ |
candrādīnāṁ kramād uktā madhyavikṣepaliptakāḥ || 1.70
adṛśyarūpāḥ kālasya mūrtayo bhagaṇāśritāḥ |
śīghramandoccapātākhyā grahāṇāṁ gatihetavaḥ || 2.1
tadvātaraśmibhir baddhās taiḥ savyetarapāṇibhiḥ |
prāk paścād apakṛṣyante yathāsannaṁ svadiṅmukham || 2.2
pravahākhyo marut tāṁs tu svoccābhimukham īrayet |
pūrvāparākṛṣṭās te gatiṁ yānti pṛthagvidhāḥ || 2.3
grahāt prāgbhagaṇārdhasthaḥ prāṅmukhaṁ karṣati graham |
uccasaṁjño 'parārdhasthas tadvat paścānmukhaṁ graham || 2.4
svoccāpakṛṣṭā bhagaṇaiḥ prāṅmukhaṁ yānti yad grahāḥ |
tat teṣu dhanam ity uktam ṛṇaṁ paścānmukheṣu ca || 2.5
dakṣiṇottarato 'py evaṁ pāto rāhuḥ svaraṁhasā |
vikṣipaty eṣa vikṣepaṁ candrādīnām apakramāt || 2.6
uttarābhimukhaṁ pāto vikṣipaty aparārdhagaḥ |
grahaṁ prāgbhagaṇārdhastho yāmyāyām apakarṣati || 2.7
budhabhārgavayoḥ śīghrāt tadvat pāto yadā sthitaḥ |
tacchīghrākarṣaṇāt tau tu vikṣipyete yathoktavat || 2.8
mahattvān maṇḍalasyārkaḥ svalpam evāpakṛṣyate |
maṇḍalālpatayā candras tato bahv apakṛṣyate | 2.9
bhaumādayo 'lpamūrtitvāc chīghramandoccasaṁjñakaiḥ |
daivatair apakṛṣyante sudūram ativegitāḥ || 2.10
ato dhanarṇaṁ sumahat teṣāṁ gativaśād bhavet |
ākṛṣyamāṇās tair evaṁ vyomni yānty anilāhatāḥ || 2.11
vakrātivakrā vikalā mandā mandatarā samā |
tathā śīghratarā śīghrā grahāṇām aṣṭadhā gatiḥ || 2.12
tatrātiśīghrā śīghrākhyā mandā mandatarā samā |
ṛjvīti pañcadhā jñeyā yā vakrā sātivakragā || 2.13
tattadgativaśān nityaṁ yathā dṛktulyatāṁ grahāḥ |
prayānti tat pravakṣyāmi sphuṭīkaraṇam ādarāt || 2.14
rāśiliptāṣṭamo bhāgaḥ prathamaṁ jyārdham ucyate |
tat tadvibhaktalabdhonamiśritaṁ tad dvitīyakam || 2.15
ādyenaivaṁ kramāt piṇḍān bhaktvā labdhonasaṁyutāḥ |
khaṇḍakāḥ syuś caturviṁśajyārdhapiṇḍāḥ kramād amī || 2.16
tattvāśvino 'ṅkābdhikṛtā rūpabhūmidharartavaḥ |
khāṅkāṣṭau pañcaśūnyeśā bāṇarūpaguṇendavaḥ || 2.17
śūnyalocanapañcaikāś chidrarūpamunīndavaḥ |
viyaccandrātidhṛtayo guṇarandhrāmbarāśvinaḥ || 2.18
muniṣaḍyamanetrāṇi candrāgnikṛtadasrakāḥ |
pañcāṣṭaviṣayākṣīṇi kuñjarāśvinagāśvinaḥ || 2.19
randhrapañcāṣṭakayamā vasvadryaṅkayamās tathā |
kṛtāṣṭaśūnyajvalanā nagādriśaśivahnayaḥ || 2.20
ṣaṭpañcalocanaguṇāś candranetrāgnivahnayaḥ |
yamādrivahnijvalanā randhraśūnyārṇavāgnayaḥ || 2.21
rūpāgnisāgaraguṇā vasvagnikṛtavahnayaḥ |
projjhyotkrameṇa vyāsārdhād utkramajyārdhapiṇḍikāḥ || 2.22
munayo randhrayamalā rasaṣaṭkā munīśvarāḥ |
dvyaṣṭaikā rūpaṣaḍdasrāḥ sāgarārthahutāśanāḥ | 2.23
khartuvedā navādryarthā diṅnāgās tryarthakuñjarāḥ |
nagāmbaraviyaccandrā rūpabhūdharaśaṁkarāḥ || 2.24
śarārṇavahutāśaikā bhujaṁgākṣiśarendavaḥ |
navarūpamahīdhraikā gajaikāṅkaniśākarāḥ || 2.25
guṇāśvirūpanetrāṇi pāvakāgniguṇāśvinaḥ |
vasvarṇavārthayamalās turaṅgartunagāśvinaḥ || 2.26
navāṣṭanavanetrāṇi pāvakaikayamāgnayaḥ |
gajāgnisāgaraguṇā utkramajyārdhapiṇḍakāḥ || 2.27
paramāpakramajyā tu saptarandhraguṇendavaḥ |
tadguṇā jyā trijīvāptā taccāpaṁ krāntir ucyate || 2.28
grahaṁ saṁśodhya mandoccāt tathā śīghrād viśodhya ca |
śeṣaṁ kendrapadaṁ tasmād bhujajyā koṭir eva ca || 2.29
gatād bhujajyā viṣame gamyāt koṭiḥ pade bhavet |
yugme tu gamyād bāhujyā koṭijyā tu gatād bhavet || 2.30
liptās tattvayamair bhaktā labdhaṁ jyāpiṇḍikaṁ gatām |
gatagamyāntarābhyastaṁ vibhajet tattvalocanaiḥ || 2.31
tadavāptaphalaṁ yojyaṁ jyāpiṇḍe gatasaṁjñake |
syāt kramajyāvidhir ayam utkramajyāsv api smṛtaḥ || 2.32
jyāṁ projjhya śeṣaṁ tattvāśvihataṁ tadvivaroddhṛtam |
saṁkhyātattvāśvisaṁvarge saṁyojya dhanur ucyate || 2.33
raver mandaparidhyaṁśā manavaḥ śītago radāḥ |
yugmānte viṣamānte tu nakhaliptonitās tayoḥ || 2.34
yugmānte 'rthādrayaḥ khāgnisurāḥ sūryā navārṇavāḥ |
oje dvyagā vasuyamā radā rudrā gajābdayaḥ || 2.35
kujādīnāṁ ataḥ śīghrā yugmānte 'rthāgnidasrakāḥ |
guṇāgnicandrāḥ khanagā dvirasākṣīṇi go'gnayaḥ || 2.36
ojānte dvitriyamalā dviviśve yamaparvatāḥ |
khartudasrā viyadvedāḥ śīghrakarmaṇi kīrtitāḥ || 2.37
ojayugmāntaraguṇā bhujajyā trijyayoddhṛtā |
yugme vṛtte dhanarṇaṁ syād ojād ūnādhike sphuṭam || 2.38
tadguṇe bhujakoṭijye bhagaṇāṁśavibhājite |
tadbhujajyāphaladhanur māndaṁ liptādikaṁ phalam || 2.39
śaighryaṁ koṭiphalaṁ kendre makarādau dhanaṁ smṛtam |
saṁśodhyaṁ tu trijīvāyāṁ karkyādau koṭijaṁ phalam || 2.40
tadbāhuphalavargaikyān mūlaṁ karṇaś calābhidhaḥ |
trijyābhyastaṁ bhujaphalaṁ calakarṇavibhājitam || 2.41
labdhasya cāpaṁ liptādiphalaṁ śaighryam idaṁ smṛtam |
etad ādye kujādīnāṁ caturthe caiva karmaṇi || 2.42
māndaṁ karmaikam arkendor bhaumādīnām athocyate |
śaighryaṁ māndaṁ punar māndaṁ śaighryaṁ catvāry anukramāt || 2.43
madhye śīghraphalasyārdhaṁ māndam ardhaphalaṁ tathā |
madhyagrahe mandaphalaṁ sakalaṁ śaighryam eva ca || 2.44
ajādikendre sarveṣāṁ śaighrye mānde ca karmaṇi |
dhanaṁ grahāṇāṁ liptādi tulādāvṛṇam eva ca || 2.45
arkabāhuphalābhyastā grahabhuktir vibhājitā |
bhacakrakalikābhis tu liptāḥ karyā grahe 'rkavat || 2.46
svamandabhuktisaṁśuddhā madhyabhuktir niśāpateḥ |
dorjyāntarādikaṁ kṛtvā bhuktāv ṛṇadhanaṁ bhavet || 2.47
grahabhukteḥ phalaṁ kāryaṁ grahavan mandakarmaṇi |
dorjyāntaraguṇā bhuktis tattvanetroddhṛtā punaḥ || 2.48
svamandaparidhikṣuṇṇā bhagaṇāṁśoddhṛtā kalāḥ |
karkyādau tu dhanaṁ tatra makarādāv ṛṇaṁ smṛtam || 2.49
mandasphuṭīkṛtāṁ bhuktiṁ projjhya śīghroccabhuktitaḥ |
taccheṣaṁ vivareṇātha hanyāt trijyāntyakarṇayoḥ || 2.50
calakarṇahṛtaṁ bhuktau karṇe trijyādhike dhanam |
ṛṇam ūne 'dhike projjhya śeṣaṁ vakragatir bhavet || 2.51
dūrasthitaḥ svaśīghroccād grahaḥ śithilaraśmibhiḥ |
savyetarākṛṣṭatanur bhavet vakragatis tadā || 2.52
kṛtartucandrair vedendraiḥ śūnyatryekair guṇāṣṭabhiḥ |
śararudraiś caturtheṣu kendrāṁśair bhūsutādayaḥ || 2.53
bhavanti vakriṇas tais tu svaiḥ svaiś cakrād viśodhitaiḥ |
avaśiṣṭāṁśatulyaiḥ svaiḥ kendrair ujhanti vakratām || 2.54
mahattvāc chīghraparidheḥ saptame bhṛgubhūsutau |
aṣṭame jīvaśaśaijau navame tu śanaiścaraḥ || 2.55
kujārkigurupātānāṁ grahavac chīghrajaṁ phalam |
vāmaṁ tṛtīyakaṁ māndaṁ budhabhārgavayoḥ phalam || 2.56
svapātonād grahāj jīvā śīghrād bhṛgujasaumyayoḥ |
vikṣepaghny antyakarṇāptā vikṣepas trijyayā vidhoḥ || 2.57
vikṣepāpakramaikatve krāntir vikṣepasaṁyutā |
digbhede viyutā spaṣṭā bhāskarasya yathāgatā || 2.58
grahodayaprāṇahatā khakhāṣṭaikoddhṛtā gatiḥ |
cakrāsavo labdhayutā svāhorātrāsavaḥ smṛtāḥ || 2.59
krānteḥ kramotkrammajye dve kṛtvā tatrotkramajyayā |
hīnā trijyā dinavyāsadalaṁ taddakṣiṇottaram || 2.60
krāntijyā viṣuvadbhāghnī kṣitijyā dvādaśoddhṛtā |
trijyāguṇāhorātrārdhakarṇāptā carajāsavaḥ || 2.61
tatkārmukam udakkrāntau dhanaśanī pṛthaksthite |
svāhorātracaturbhāge dinarātridale smṛte || 2.62
yāmyakrāntau viparyaste dviguṇe tu dinakṣape |
vikṣepayuktonitayā krāntyā bhānām api svake || 2.63
bhabhogo 'ṣṭaśatīliptāḥ khāśviśailās tathā titheḥ |
grahaliptābhabhogāptā bhāni bhuktyā dinādikam || 2.64
ravīnduyogaliptābhyo yogā bhabhogabhājitāḥ |
gatā gamyāś ca ṣaṣṭighnyo bhuktiyogāptanāḍikāḥ || 2.65
arkonacandraliptābhyas tithayo bhogabhājitāḥ |
gatā gamyāś ca ṣaṣṭighnyo nāḍyo bhuktyantaroddhṛtāḥ || 2.66
dhruvāṇi śakunir nāgaṁ tṛtīyaṁ tu catuṣpadam |
kiṁstughnaṁ tu caturdaśyāḥ kṛṣṇāyāś cāparārdhataḥ || 2.67
bavādīni tataḥ sapta carākhyakaraṇāni ca |
māse 'ṣṭakṛtva ekaikaṁ karaṇānāṁ pravartate || 2.68
tithyardhabhogaṁ sarveṣāṁ karaṇānāṁ prakalpayet |
eṣā sphuṭagatiḥ proktā sūryādīnāṁ khacāriṇām || 2.69

Авторы: Перевод Сурья сиддханты

  • ?

4 стадии жизни в соответствии с Ашрама упанишадой

Ступени духовного развития в ведийской культуре называются «ашрамами» (āśrama).
Система ашрамов представляет собой четыре стадии в жизни человека, которые ведут к осуществлению 4 жизненных целей:

  1. Праведность (дхарма);
  2. Накопление капитала (артха);
  3. Наслаждение (кама);
  4. Освобождение (мокша).

Каждый этап жизни по системе Ашрамов содежит 4 подэтапа, которые описаны в Ашрама упанишаде:

1. Брахмачарин (brahmacārin)


Стадия обучения, которую ученик проводит как монах, практикуя половое воздержание и занимаясь служением гуру, получая от него духовное знание.
Ученик изучает ведийские тексты и законы мироздания.
Буквальное значение слова — идущий (cārin) к Брахману (brahma).

  1. Гаятра (начинающий) (gāyatra) — который только получил посвящение в Гаятри мантру.
  2. Брахма (brāhma) — живущий с учителем от 12 до 48 лет по 12 лет на каждую Веду.
  3. Праджапатья (prājāpatya) — учащийся 48 лет и имеющий сношения с женой только ради потомства.
  4. Брхат (bṛhat) — вечный студент. Учится до окончания жизни.


2. Домохозяин (gṛhastha)


Создание семьи, рождение детей, выполнение обязанностей домохозяина, накопление капитала, наслаждение.
Когда у него вырастают взрослые сыновья, которые могут жить самостоятельно, он может войти в третью стадию.
Буквальное значение слова — находящийся (stha) в доме (gṛha).

  1. Сельскохозяйственник или торговец (vārttāvṛtti) — варна вайшья.
  2. Обеспечивающий ритуал (śālīnavṛtti) — кшатрий без права проведения ритуала.
  3. Обеспечивающий и проводящий ритуал (yāyāvara) — брахман.
  4. Бедняк (ghorasaṃnyāsika) — в ритуале использует лишь воду.


3. Лесной отшельник (vānaprastha)


После выполнения семейного долга человек оставляет все мирские обязанности, готовясь к конечной стадии — полному отречению от мира.
Буквальное значение слова — находящийся (stha) в доме (gṛha).

  1. Вайкханаса (vaikhānasa) — приносит в жертву лесные растения.
  2. Аудумбара (audumbara) — приносящий в жертву священный фикус.
  3. Валакхилья (vālakhilya) — ходящий в тряпье, не ухаживающий за волосами, приносящий жертву.
  4. Пхенапа (phenapa) — [дословно пьющий пену] питающийся упавшими с дерева забродившими плодами, безумный, приносящий жертву. В пуранической энциклопедии (Дели, 1975) указано — пьющий молочную пену.


4. Санньясин (saṃnyāsin)


Уход от мирских дел, полное посвящение духовности, подготовка к смерти и достижению освобождения (мокши).
Санньясины не исполняют ритуалов, отказываются от имущества и становятся странствующими монахами, живут подаянием, беспрерывно пребывая в духовной работе.
Буквальное значение слова — cо (sam) тот, кто отказался от всех мирских забот (nyāsin).

  1. Кутичака (kuṭīcaka/kuṭīcara) — обеспечивающийся своей семьей/сыном
  2. Бахудака (bahūdaka) — имеющий тройной посох, горшок для воды, пояс, фильтр для воды, сосуд для подаяний, подстилку, обувь, хвост волос, священный шнур, набедренную повязку, охряную накидку, обычно живет возле священного водоёма.
  3. Хамса (лебедь) (haṃsa) — аналогичен бахудаке, бритая голова, носит одинарный посох, постоянно странствует. Не должен оставаться более одной ночи деревне, пяти ночей в городе или возле священного водоёма.
  4. Парамахамса (высший лебедь) (paramahaṃsa) — не имеет никакого имущества. В некоторых случаях носит набедренную повязку. Странствует как Хамса.

Авторы: 4 стадии жизни в соответствии с Ашрама упанишадой

  • 0

Два смысла жизни

В жизни два смысла — верхинй и нижний.
Верхний предназначен для самопознания. Ответить на один вопрос — «кто я». Кто я есть и кем я не являюсь.
Нижний — удовлетворить, истощить желания, связанные с телесным существованием. По мере удовлетворения, человек понимает ложность всех желаний. Все игрушки жизни с возрастом становятся мусором.
Баланс между двумя смыслами = счастье.

Автор: Два смысла жизни

  • 0

Смысл жизни

В жизни два смысла — верхинй и нижний.
Верхний предназначен для самопознания. Ответить на один вопрос — «кто я». Кто я есть и кем я не являюсь.
Нижний — удовлетворить, истощить желания, связанные с телесным существованием. По мере удовлетворения, человек понимает ложность всех желаний. Все игрушки жизни с возрастом становятся мусором.

Автор: Смысл жизни

  • 0

Виктор Кочергин. Смысл жизни

Виктор Кочергин

Виктор Кочергин

Этот сайт создан мной с целью помочь людям разобраться в сферах:

  • Стрессоустойчивость
  • Самообладание
  • Здоровое тело
  • Спокойствие
  • Крепкий сон

Техники управления этими сферами зашифрованы в Ведах и других ведийских писаниях, изучению и расшифровке которых посвящен мой путь.
Читать дальше

Автор: Виктор Кочергин. Смысл жизни

  • 0