Махабхарата (Поиск по тегам)

2.1. Санджая сказал:
Впавшему в уныние и проникнутому сожалением [Арджуне], чьи глаза полны слез и чей взор потерян, убийца Мадху сказал такую речь.

saṃjaya uvāca |
taṃ tathā kṛpayāviṣṭam aśrupūrṇākulekṣaṇam |
viṣīdantam idaṃ vākyam uvāca madhusūdanaḥ || 2.1

2.2 Достопочтенный Бхагаван сказал:
О Арджуна, откуда у тебя в [такое] тяжелое время возникло это малодушие, коим довольствуются неблагородные, которое не ведет на Небеса и приводит к бесчестью?

śrībhagavān uvāca |
kutas tvā kaśmalam idaṃ viṣame samupasthitam |
anāryajuṣṭam asvargyam akīrtikaram arjuna || 2.2

2.3 Пусть не одолеет тебя бессилие, Партха! Оно в тебе не возникнет.
Оставив малодушную ничтожность, встань, о губитель врагов!

klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha na etat tvayi upapadyate |
kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvā uttiṣṭha parantapa || 2.3

2.4 Арджуна сказал:
О убийца Мадху, убийца врагов, как я в битве буду разить / поражу стрелами Бхишму и Дрону, достойных поклонения.

arjuna uvāca |
kathaṃ bhīṣmam ahaṃ saṅkhye droṇaṃ ca madhusūdana |
iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhau arisūdana || 2.4

2.5 Не убивая многоопытных учителей, лучше [мне] жить на милостыню здесь, в мире.
Убив учителей, даже своекорыстных, мне придется вкушать удовольствия, запятнанные кровью.

gurūn ahatvā hi mahā-anubhāvān, śreyo bhoktuṃ bhaikṣam api iha loke |
hatvā artha-kāmān tu gurūn iha eva bhuñjīya bhogān rudhira-pradigdhān || 2.5

2.6 И не знаем мы, что из двух для нас лучше: или мы победим, или если нас победят.
Кого убив, мы не захотим жить, те, [стоящие] на стороне Дхритараштры, выстроились напротив.

na ca etad vidmaḥ katarat nas garīyas yad vā jayema yadi vā nas jayeyuḥ |
yān eva hatvā na jijīviṣāmas te avasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ || 2.6

2.7 Пораженный изъяном жалости, с умом, запутавшимся [в понимании] долга, спрашиваю тебя:
Скажи мне то, что определенно будет лучше. Я твой ученик. Научи меня, к тебе припавшего.

kārpaṇya-doṣa-upahata-svabhāvaḥ pṛcchāmi tvāṃ dharmasammūḍhacetāḥ |
yad śreyaḥ syān niścitaṃ brūhi tad me | śiṣyas te 'haṃ | śādhi māṃ tvāṃ prapannam || 2.7

2.8 Ведь я не предвижу, что устранило бы мою скорбь, иссушающую чувства, приобретя на земле процветающее и не имеющее врагов царство или даже господство над богами.

na hi prapaśyāmi mama apanudyād yad śokam ucchoṣaṇam indriyāṇām |
avāpya bhūmau a-sapatnam ṛddhaṃ rājyaṃ surāṇām api ca ādhipatyam || 2.8

2.9 Санджая сказал:
О губитель врагов, Гудакеша (Aрджуна) так сказав Хришикеше, “Не буду сражаться!” — Говинде сказав, умолк.

saṃjaya uvāca |
evam uktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ paraṃtapa |
na yotsye iti govindam uktvā tūṣṇīṃ babhūva ha || 2.9

2.10 О потомок Бхараты, ему, приунывшему, сказал Хришикеша, как бы улыбаясь, между двумя армиями такую речь:

tam uvāca hṛṣīkeśaḥ prahasan iva bhārata |
senayor ubhayor madhye viṣīdantam idaṃ vacaḥ || 2.10

2.11 Достопочтенный Бхагаван сказал:
Ты горевал, о чем горевать не следует, a говоришь слова мудрости. Мудрецы не горюют о живых и мертвых.

śrī-bhagavān uvāca |
aśocyān anvaśocas tvaṃ prajñā-vādāṃś ca bhāṣase |
gatāsūn agatāsūṃś ca na anuśocanti paṇḍitāḥ || 2.11

2.12 Не было так, чтобы меня не было, или не было тебя, или этих владык. Не будет и так, чтобы всех нас не было после.

na tu eva ahaṃ jātu na āsaṃ na tvaṃ na ime janādhipāḥ |
na ca eva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayam ataḥ param || 2.12

2.13 Точно так же, как у воплощенного в этом теле [проходит] детство, юность и старость, обретается иное тело. Разумный не заблуждается в этом.

dehino 'smin yathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā |
tathā dehāntaraprāptir | dhīras tatra na muhyati || 2.13

2.14 О сын Кунти, соприкосновения с материальными элементами, дающие холод и жар, счастье и несчастье, появляющиеся и исчезающие, не вечны, — терпи их, потомок Бхараты.

mātrāsparśās tu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ |
āgamāpāyino ‘nityāḥ / tāṃs titikṣasva bhārata || 2.14

2.15 О муж, [силой подобный] быку, тот стойкий человек, которого не волнуют эти [холод, жар…], для которого нет разницы между счастьем и несчастьем, готов к бессмертию.

yaṃ hi na vyathayanti ete puruṣaṃ puruṣarṣabha |
samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ so 'mṛtatvāya kalpate || 2.15

2.16 У несуществующего не обнаруживается бытия, а у существующего не обнаруживается небытия. Зрящие в суть [так] заключили об этих двух.

na asato vidyate bhāvo / na abhāvo vidyate sataḥ |
ubhayor api dṛṣṭo 'ntas tu anayos tattva-darśibhiḥ || 2.16

2.17 Знай то неуничтожимое, которым все это пронизано. Никто не может уничтожить то непреходящее.

avināśi tu tad viddhi yena sarvam idaṃ tatam |
vināśam avyayasya asya na kaścit kartum arhati || 2.17

2.18 Об этих смертных телах говорится как о [принадлежащих] воплощенному, вечному, неуничтожимому и неизмеримому. Поэтому сражайся, потомок Бхараты!

antavanta ime dehā nityasya uktāḥ śarīriṇaḥ |
anāśino 'prameyasya | tasmād yudhyasva bhārata || 2.18

2.19 Тот, который считает его убивающим, и тот, который полагает его убитым, оба его не различают. Он же не убивает и не бывает убитым.

yas enaṃ vetti hantāraṃ yaś ca enaṃ manyate hatam |
ubhau tau na vijānītas | na ayaṃ hanti na hanyate || 2.19

2.20 Не рождается и не умирает никогда. Он, не возникнув, не возникнет снова. Нерожденного, вечного, постоянного, древнего, его не убивают, когда убиваемо тело.

na jāyate mriyate vā kadācin | nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ |
ajo nityaḥ śāśvato 'yaṃ purāṇo na hanyate (hanyamāne śarīre) || 2.20

2.21 О Партха, тот, кто познал этого неуничтожимого, вечного, нерожденного и неизменного, как этот человек принуждает убивать кого-то или убивает кого-то?

veda avināśinaṃ nityaṃ yas enam ajam avyayam |
kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam ||

2.22 Как человек, оставив старые одежды, надевает следующие новые, так и воплощенный, оставив старые тела, переходит в иные новые.

vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti naro 'parāṇi |
tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāni anyāni saṃyāti navāni dehī || 2.22

2.23 Не рассекает его оружие, не сжигает его огонь, воды его не смачивают, ветер его не сушит.

nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ |
na cainaṃ kledayanti āpo na śoṣayati mārutaḥ || 2.23

2.24 Он нерассекаемый, несжигаемый, несмачиваемый, неиссушимый, вечный, вездесущий, устойчивый, недвижимый и постоянный.

acchedyo 'yam adāhyo 'yam akledyo 'śoṣya eva ca |
nityaḥ sarva-gataḥ sthāṇur acalo 'yaṃ sanātanaḥ || 2.24

2.25 Он известен как непроявленный, немыслимый и неизменный. Потому, познав его таким образом, не подобает тебе скорбеть.

avyakto 'yam acintyo 'yam avikāryo 'yam ucyate |
tasmād evaṃ viditvā enaṃ na anuśocitum arhasi || 2.25

2.26 Если ты считаешь его постоянно рождающимся и умирающим [c рождением и смертью каждого тела], то и в таком случае не подобает тебе, могучерукий, скорбеть о нем.

atha ca enaṃ nitya-jātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam |
tathā api tvaṃ mahābāho na enaṃ śocitum arhasi || 2.26

2.27 У рожденного необходима смерть, а у умершего необходимо рождение. Потому не подобает тебе печалиться о неизбежных вещах.

jātasya hi dhruvo mṛtyur dhruvaṃ janma mṛtasya ca |
tasmād aparihārye 'rthe na tvaṃ śocitum arhasi || 2.27

2.28 О потомок Бхараты, живые существа непроявлено в начале, проявлено в середине и непроявлено в конце. Какая печаль [может быть] об этом?

avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata |
avyaktanidhanānyeva tatra kā paridevanā || 2.28

2.29 Кто-то видит его как чудо. Иной говорит [о нем] так, как о чуде. Иной слышит о нем как о чуде. Но никто, даже услышав [о нем], не понимает его.

āścaryavat paśyati kaścid enam | āścaryavad vadati tathā eva cānyaḥ |
āścaryavac cainam anyaḥ śṛṇoti | śrutvā api enaṃ veda na caiva kaścit || 2.29

2.30 О потомок Бхараты, этот воплощенный вечно неуничтожимый в теле у всех. Поэтому не подобает тебе печалиться обо всех существах.

dehī nityam avadhyo 'yaṃ dehe sarvasya bhārata |
tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitum arhasi || 2.30

2.31 Не подобает тебе трепетать, рассматривая свою дхарму (долг). Не обнаруживается у кшатрия ничего иного, лучшего, чем должная/праведная битва.

sva-dharmam api ca avekṣya na vikampitum arhasi |
dharmyād hi yuddhāc chreyo 'nyat kṣatriyasya na vidyate || 2.31

2.32 О Партха, счастливы кшатрии, вступающие такую битву, случайно выпавшую [на их долю] и [подобную] открытой двери в Сваргу.

yadṛcchayā ca upapannaṃ svargadvāram apāvṛtam |
sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddham īdṛśam || 2.32

2.33 Если ты не вступишь в эту праведную битву, то из-за этого, пренебрегши своим долгом и честью, грех навлечешь [на себя].

atha cet tvam imaṃ dharmyaṃ saṃgrāmaṃ na kariṣyasi |
tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpam avāpsyasi || 2.33

2.34 О несмываемом бесчестье твоем [все] существа будут говорить. Бесчестье благородного хуже смерти (букв. превосходит смерть).

akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te 'vyayām |
saṃbhāvitasya cākīrtir maraṇād atiricyate || 2.34

2.35 Великие воины будут считать тебя из страха уклонившимся от доброй битвы. У тех, у которых ты, бывши высоко ценимым, станешь ничтожным.

bhayād raṇād uparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ |
yeṣāṃ ca tvaṃ bahu-mato bhūtvā [teṣām] yāsyasi lāghavam || 2.35

2.36 Твои недоброжелатели будут говорит много недостойных речей, высмеивающие твои способности. Что может быть мучительнее этого?

avācyavādāṃś ca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ |
nindantas tava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim || 2.36

2.37 Или убитый, ты получишь Небо, или, победив, насладишься [завоеванным] пространством. Поэтому встань, Каунтея, приняв решение в пользу битвы.

hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm |
tasmād uttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ || 2.37

2.38 Счастье и страдание, обретение и потерю, победу и поражение сделав равными [для себя], затем вступи в битву. Таким образом греха не обретешь.

sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau |
tato yuddhāya yujyasva | naivaṃ pāpam avāpsyasi || 2.38

2.39 Эта мысль была представлена тебе в рассуждении. Об этой мысли, которой пользуясь, избежишь связанности деяниями, теперь послушай в йоге, Партха.

eṣā te 'bhihitā sāṃkhye buddhir | yoge tu imāṃ śṛṇu |
buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi || 2.39

2.40 Здесь [в этой йоге] нет потери начинаний, противодействие не обнаруживается. Даже немного этой дхармы спасает от великого страха.

na iha abhikramanāśo 'sti pratyavāyo na vidyate |
svalpam api asya dharmasya trāyate mahato bhayāt || 2.40

2.41 О радость Куру, едина мысль здесь, представляющая собой уверенность. Ибо многоветвисты и нескончаемы мысли у неуверенных.

vyavasāyātmikā buddhir ekā iha kurunandana |
bahuśākhā hi anantāś ca buddhayo 'vyavasāyinām || 2.41

2.42 О Партха, эти цветистые речи провозглашают не вдохновленные [на духовный путь], довольствующиеся [только] словом Веды и говорящие “Нет иного”...

yām imāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadanty avipaścitaḥ |
veda-vāda-ratāḥ pārtha “nānyad asti iti” vādinaḥ || 2.42

2.43 О Партха, не вдохновленные [на духовный путь], довольствующиеся [только] словом Веды и говорящие “Нет иного”, исполненные желания, высшим [считающие] Сваргу, эти цветистые речи провозглашают, которые предлагают плод деяний, [являющийся] рождением, многообразные по действиям и направленные к наслаждениям и власти.

kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām |
kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati || 2.43

2.44 У привязанных к наслаждениям и власти, чей ум унесен теми [речами], мысль, представляющая собой уверенность, не возникает в сосредоточении.

bhogaiśvarya-prasaktānāṃ tayā apahṛta-cetasām |
vyavasāya-ātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate || 2.44

2.45 Предметы Вед трехгунны. О Арджуна, стань превосходящим трехгунность, двойственность и приобретение и сохранение, пребывающим постоянно в саттве/истинном и имеющим самообладание.

traiguṇyaviṣayā vedā | nistraiguṇyo bhava arjuna |
nirdvandvo nityasattvastho niryogakṣema ātmavān || 2.45

2.46 Сколько пользы в колодце, когда все затопила вода, столько же [пользы] во всех Ведах для брахмана, распознавшего [истину].

yāvān artha udapāne sarvataḥ saṃplutodake |
tāvān sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ || 2.46

2.47 Пусть твои побуждения никогда не будут [лежать] в плодах, но в деяниях. Пусть не станешь ты причиной плода деяния. Пусть у тебя не будет привязанности к бездействию.

karmaṇy evādhikāras te mā phaleṣu kadācana |
mā karmaphalahetur bhūḥ mā te saṅgo 'stv akarmaṇi || 2.47

Комментарий Ади Шанкары
karma-niṣṭhā — направленность к деянию
jñāna-niṣṭhā — направленность к знанию (состояние освобожденного)

Комментарий Рамануджи
Потому что у [деяний] с плодом есть свойство быть в сущности оковами, а у [деяний], лишенных плода и являющихся единственно почитанием меня (Кришны, Ишвары), есть свойство быть причиной освобождения.
sa-phalasya bandha-rūpatvāt phala-rahitasya kevalasya mad-ārādhana-rūpasya mokṣa-hetutvāc ca |

2.48 Пребывающий в йоге, делай деяния, оставив привязанности и сделав равными достижение и недостижение, о завоеватель богатств. Равность зовется йогой.

yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya |
siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā | samatvaṃ yoga ucyate || 2.48

2.49 Ведь гораздо менее предпочтительно деяние, чем [деяние], соединенное с разумом, о завоеватель богатств. Ищи убежища в разуме. Жалкие те, кто становятся причиной плодов.

dūreṇa hy avaraṃ karma buddhiyogād dhanañjaya |
buddhau śaraṇam anviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ || 2.49

2.50 Применяющий разум устраняет оба: благое и неблагое (хорошо и плохо сделанное). Поэтому стремись к [этой] йоге. Йога — искусность в деяниях.

buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte |
tasmād yogāya yujyasva | yogaḥ karmasu kauśalam || 2.50

Комментарий Рамануджи
Соединенный с соединением (применением) с разумом, совершая деяния, устраняет оба: благое и неблагое, накопленные с безначальных времен, бесконечные и являющиеся причиной связанности [сансарой].
buddhi-yoga-yuktas tu karma kurvāṇaḥ ubhe sukṛta-duṣkṛte anādi-kāla-sañcite anante bandha-hetu-bhūte jahāti |

2.51 Мудрецы, применяющие разум и высвобожденные из связанности, которая есть рождение, оставив рожденный деянием плод, приходят в нерушимое положение.

karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ |
janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchanty anāmayam || 2.51

2.52 Когда твой разум преодолеет [все] множество омрачений, тогда ты достигнешь безразличия / отвращения к услышанному и тому, что услышишь [в будущем].

yadā te mohakalilaṃ buddhir vyatitariṣyati |
tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca || 2.52

2.53 Когда твой разум, отложивший шрути, будет стоять твердо (уверенно), в самадхи (сосредоточении) неподвижно, тогда ты достигнешь йоги.

śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā |
samādhāv acalā buddhis tadā yogam avāpsyasi ||

2.54 Арджуна сказал:
Какова речь у пребывающего в сосредоточении, [обладающего] устойчивой мудростью, о Кешава? Как говорит, как сидел бы, как ходил бы [обладающий] устойчивой мыслью, [чтобы я его узнал]?

arjuna uvāca
sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava |
sthitadhīḥ kiṃ prabhāṣate kim āsīta vrajeta kim || 2.54

2.55 Бхагаван сказал:
О Партха, когда оставляет все желания, приходящие на ум, тогда удовлетворенный Атманом в Атмане называется [обладающим] устойчивой мудростью.

śrī-bhagavān uvāca
prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manogatān |
ātmany evātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñas tadocyate || 2.55

2.56 Мудрецом, чья мысль устойчива, зовется тот, чей ум не колеблется при несчастьях, кого покинули стремления в удовольствиях, у кого страсть, страх и гнев ушли.

duḥkheṣv anudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ |
vītarāgabhayakrodhaḥ sthitadhīr munir ucyate ||

2.57 Кто, не привязанный ни к чему, не радуется и не ненавидит, получая что-либо хорошее или плохое, у того мудрость устойчива.

yaḥ sarvatrānabhisnehas tat tat prāpya śubhāśubham |
nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā || 2.57

2.58 И когда он убирает индрии от всех их объектов подобно тому, как черепаха — конечности, [можно утверждать, что] у того мудрость устойчива.

yadā saṃharate cāyaṃ kūrmo 'ṅgānīva sarvaśaḥ |
indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā || 2.58

2.59 Предметы отворачиваются от воздерживающегося воплощенного, кроме расы (страсти). Даже раса сворачивается у того, кто увидел Высшее.

viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ |
rasavarjaṃ raso 'py asya paraṃ dṛṣṭvā nivartate || 2.59

2.60 О Каунтея, даже у старающегося и вдохновенного человека мучающие [его] индрии уносят ум насильно.

yatato hy api kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ |
indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ || 2.60

2.61 Их (индрии) все обуздав, йогин должен пребывать в почитании меня. Ибо у кого индрии под контролем (волей), у того мудрость устойчива.

tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ |
vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā || 2.61

2.62 Привязанность к предметам возникает у человека, созерцающего их. От привязанности рождается желание. От желания возникает гнев.

dhyāyato viṣayān puṃsaḥ saṅgas teṣūpajāyate |
saṅgāt saṃjāyate kāmaḥ kāmāt krodho 'bhijāyate || 2.62

2.63 От гнева случается помрачение. От помрачения — разброд памяти. От утраты памяти — гибель разума. От гибели разума [человек] погибает.

krodhād bhavati saṃmohaḥ saṃmohāt smṛtivibhramaḥ |
smṛtibhraṃśād buddhināśo buddhināśāt praṇaśyati || 2.63

2.64 Но тот, чья самость подчинена, достигает умиротворения, двигающийся по предметам с индриями, подчиненными его воле, отделенными от влечения и отвращения.

rāgadveṣaviyuktais tu viṣayān indriyaiś caran |
ātmavaśyair vidheyātmā prasādam adhigacchati || 2.64

2.65 В умиротворении всех страданий исчезновение у него происходит. Ибо разум (buddhi) у того, чье сознание умиротворенно, быстро устанавливается.

prasāde sarvaduḥkhānāṃ hānir asyopajāyate |
prasannacetaso hy āśu buddhiḥ paryavatiṣṭhate || 2.65

2.66 У несобранного (не йогина) нет мысли, [направленной на Атман]. Нет у несобранного и сосредоточенное представление (bhāvanā). У того, кто не [практикует] сосредоточенное представление, нет покоя. У неспокойного откуда [возьмется] счастье?

nāsti buddhir ayuktasya na cāyuktasya bhāvanā |
na cābhāvayataḥ śāntir aśāntasya kutaḥ sukham || 2.66

2.67 Тот ум, который подчиняется руководству блуждающих органов чувств (и действий), у того [человека] уносит мудрость, как ветер на воде — лодку.

indriyāṇāṃ hi caratāṃ yan mano 'nuvidhīyate |
tad asya harati prajñāṃ vāyur nāvam ivāmbhasi || 2.67

2.68 О могучерукий, из-за того у кого индрии удержаны от всех их объектов, [можно утверждать, что] у того мудрость устойчива.

tasmād yasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ |
indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā || 2.68

2.69 Что ночь у всех живых существ, в ней бодрствует обуздавший [индрии]. Когда живые существа бодрствуют, это ночь у видящего мудреца.

yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī |
yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ || 2.69

2.70 В кого все желания попадают подобно тому, как воды попадают в океан, наполняемый [ими], но пребывающий в неподвижности, достигает умиротворения, а не хотящий (привыкший) хотеть.

āpūryamāṇam acalapratiṣṭhaṃ samudram āpaḥ praviśanti yadvat |
tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve sa śāntim āpnoti na kāmakāmī || 2.70

2.71 Тот человек, который, оставив все желания, поступает без вожделения, у кого нет “мое”, у кого нет “я” (ахамкары), достигает умиротворения.

vihāya kāmān yaḥ sarvān pumāṃś carati nisspṛhaḥ |
nirmamo nirahaṅkāraḥ sa śāntim adhigacchati || 2.71

2.72 Это состояние Брахмана, Партха. Не заблуждается (омрачается) [человек], его достигнув. Утвердившись в нем даже в час кончины, он достигает нирваны (покоя, штиля — безветрия) Брахмана.

eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati |
sthitvāsyām antakāle 'pi brahmanirvāṇam ṛcchati || 2.72

1. Йога отчаяний Арджуны
2.1. Санджая сказал:

saṃjaya uvāca |
taṃ tathā kṛpayāviṣṭam aśrupūrṇākulekṣaṇam |
viṣīdantam idaṃ vākyam uvāca madhusūdanaḥ || 2.1

Значение слова Йога в Махабхарате, Рамаяне и другом эпосе

mahābhārata

yat tad yativarā yuktā dhyānayogabalānvitāḥ | 1|1|201 1
yogataḥ sarvaratnāni samuddhartuṁ mahārṇavāt | 1|1|214 32
praviśya yogaṁ jñānena so 'paśyat sarvam antataḥ || 1|1|27 7
vedayogaṁ savijñānaṁ dharmo 'rthaḥ kāma eva ca || 1|1|47 2
te trayaḥ kālayogena kumārā janamejaya | 1|102|15 19
daivayogād ayaṁ bhāga ekaḥ śiṣṭaḥ śatāt paraḥ | 1|107|37 40
apatyotpādane yogam āpadi prasamarthayan || 1|111|22 2
śakto janayituṁ putrāṁstapoyogabalānvayāt || 1|112|34 2
yogaśāstraṁ ca sāṁkhyaṁ ca tantraṁ lokāyataṁ tathā | 1|113|40 18
yogadhyānaparo rājā babhūveti ca vādakāḥ | 1|115|28 10
vīryaṁ tejaśca yogaṁ ca māhātmyaṁ ca yaśasvinām | 1|116|30 56
ityuktvāntarhite yogāt tasminn ṛṣivare prabho | 1|12|3 2
tasyā yogam avindanto bhṛśaṁ cotkaṇṭhitābhavan | 1|122|13 7
astre ca paramaṁ yogaṁ priyo droṇasya cābhavat | 1|123|1 3
iṣvastre yogam ātasthe paraṁ niyamam āsthitaḥ || 1|123|13 2
parayā śraddhayā yukto yogena parameṇa ca | 1|123|14 1
lāghavaṁ cāstrayogaṁ ca nacirāt pratyapadyata || 1|123|14 3
buddhiyogabalotsāhaiḥ sarvāstreṣu ca pāṇḍavaḥ || 1|123|42 2
tenaiva kramayogena jijñāsuḥ paryapṛcchata || 1|123|56 2
na hi yogaṁ prapaśyāmi yena mucyeyam āpadaḥ | 1|145|25 1
tvaṁ hi māṁ prītiyogena trātum arhasi bhāmini | 1|161|12 2
jñānayogena mahatā tapasā ca paraṁtapa | 1|173|22 2
mantrayogabalenāpi mahatātmabalena vā | 1|179|13 11
dhanurvede ca vede ca yogeṣu vividheṣu ca | 1|179|13 9
abhogā lapsyase siddhiṁ yogenāpi mahatvatām | 1|188|22 133
vijajñuṣī ca sā tatra daivayogena bhāminī | 1|188|22 68
sa ca tāṁ tapasā devīṁ ramayāmāsa yogataḥ | 1|188|22 69
eṣā nāḍāyanī jajñe daivayogena kenacit | 1|188|22 74
adhyātmayoganidrāṁ ca padmanābhasya sevataḥ | 1|19|13 1
adya pauṣyaṁ yogam upaiti candramāḥ pāṇiṁ kṛṣṇāyāstvaṁ gṛhāṇādya pūrvam | 1|190|5 3
ucitatvaṁ priyatvaṁ ca yogasyāpi ca varṇayet | 1|196|6 1
yogeśvaratvaṁ kṛṣṇena yatra rājasu darśitam || 1|2|147 2
vividhānāṁ ca dānānāṁ phalayogāḥ pṛthagvidhāḥ || 1|2|202 2
ācāravidhiyogaśca satyasya ca parā gatiḥ | 1|2|203 2
yogabhāraṁ vahan pārtho vaṭavṛkṣasya koṭaram | 1|210|2 17
yogabhāraṁ vahann eva mānasaṁ duḥkham āptavān | 1|210|2 39
sa cintayāmāsa tadā māyāyogena pārthivaḥ | 1|39|22 1
paramaṁ lomaharṣaṇe prakṣyāmastvāṁ vakṣyasi ca naḥ śuśrūṣatāṁ kathāyogam | 1|4|3 2
mokṣayāmāsa yogena te muktāḥ prādravan bhayāt | 1|55|18 2
iha satkārayogaśca bhārate paramarṣiṇā | 1|56|32 23
pitaraṁ prārthayitvānyaṁ yogād bhraṣṭā papāta sā | 1|57|57 32
tūṣṇīṁbhūtāṁ tadā kanyāṁ jvalantīṁ yogatejasā | 1|57|68 5
tasmān no mānasīṁ kanyāṁ yogād bhraṣṭāṁ viśāṁ pate | 1|57|68 88
tasmāt putra na dūṣyeta vāsavī yogacāriṇī | 1|57|69 32
mahatā tapasā tāta mahāyogabalena ca | 1|57|69 45
puruṣaṁ viśvakarmāṇaṁ sattvayogaṁ dhruvākṣaram || 1|57|85 2
yogasiddhā jagat sarvam asaktaṁ vicaratyuta | 1|60|26 2
yogācāryo mahābuddhir daityānām abhavad guruḥ | 1|60|42 1
tasmin niyukte vibhunā yogakṣemāya bhārgave | 1|60|43 1
mayā patir vṛto yo 'sau daivayogād ihāgataḥ | 1|67|23 23
yogena bahudhātmānaṁ kṛtvā tiṣṭhāmi mūrtiṣu | 1|7|6 1
yatistu yogam āsthāya brahmabhūto 'bhavan muniḥ || 1|70|28 3
dānadharmatapoyogācchriyā paramayā yutaḥ || 1|94|11 2
te 'sya yoge paraṁ mūlaṁ tanmūlā siddhir ucyate || 10|2|22 2
na cāpi karmaṇaikena dvābhyāṁ siddhistu yogataḥ || 10|2|3 2
evaṁ kāryasya yogārthaṁ buddhiṁ kurvanti mānavāḥ | 10|3|10 1
kāraṇāntarayogena yoge yeṣāṁ samā matiḥ | 10|3|6 1
kāraṇāntarayogena yoge yeṣāṁ samā matiḥ | 10|3|6 1
kālayogaviparyāsaṁ prāpyānyonyaṁ vipadyate || 10|3|7 2
bheṣajaṁ kurute yogāt praśamārtham ihābhibho || 10|3|9 2
suhṛnmitravināśaśca daivayogād upāgataḥ | 11|1|19 2
divyaṁ cakṣur api prāptaṁ jñānayogena vai purā || 11|26|20 2
putraṁ te kāraṇaṁ kṛtvā kālayogena kāritaḥ || 11|8|15 2
eteṣu yogāḥ senāyāḥ praśastāḥ parabādhane || 12|101|10 3
caitryāṁ vā mārgaśīrṣyāṁ vā senāyogaḥ praśasyate | 12|101|9 1
sampīḍyamānā hi pare yogam āyānti sarvaśaḥ || 12|103|26 2
yateta yogam āsthāya mitrāmitrān avārayan || 12|104|32 2
siddhenauṣadhayogena sarvaśatruvināśinā | 12|106|23 1
ete cānye ca bahavo dambhayogāḥ suniścitāḥ | 12|106|24 1
tasmāt saṁghātayogeṣu prayateran gaṇāḥ sadā || 12|108|14 2
laghunādeśarūpeṇa granthayogena bhārata || 12|108|5 2
tvam apyetaṁ vidhiṁ tyaktvā yogena niyatendriyaḥ | 12|113|17 1
kadācit kālayogena sarvaprāṇivihiṁsakaḥ | 12|117|33 1
sāntvayogamatiḥ prājñaḥ kāryākāryavicārakaḥ || 12|120|18 3
yadi vāsti kathāyogo yo 'yaṁ praśno mayeritaḥ || 12|125|33 2
avijñānād ayogo hi yogo bhūtikaraḥ punaḥ || 12|128|10 2
babandhur vividhair yogair matsyānmatsyopajīvinaḥ || 12|135|11 2
sāmarthyayogāt kāryāṇāṁ tadgatyā hi sadā gatiḥ || 12|136|13 2
sāmarthyayogājjāyante mitrāṇi ripavastathā || 12|136|132 2
sāmarthyayogājjāyante mitrāṇi ripavastathā || 12|138|51 2
dhūpair añjanayogaiśca nasyakarmabhir eva ca | 12|14|34 2
daivayogavimūḍhasya nānyā vṛttir arocata || 12|141|15 2
apatyaṁ ca tapomūlaṁ tapoyogācca labhyate || 12|149|32 2
mūlaṁ yogaṁ gatiṁ kālaṁ kāraṇaṁ hetum eva ca || 12|153|4 3
sarvadharmāviruddhaṁ ca yogenaitad avāpyate || 12|156|10 2
satyaṁ dharmastapo yogaḥ satyaṁ brahma sanātanam | 12|156|5 1
arthayogaṁ dṛḍhaṁ kuryād yogair uccāvacair api || 12|161|21 2
arthayogaṁ dṛḍhaṁ kuryād yogair uccāvacair api || 12|161|21 2
tasmāt satyavratācāraḥ satyayogaparāyaṇaḥ | 12|169|27 1
tapastyāgaśca yogaśca sa vai sarvam avāpnuyāt || 12|169|32 2
pitastad ācakṣva yathārthayogaṁ mamānupūrvyā yena dharmaṁ careyam || 12|169|5 2
yoge buddhiṁ śrute sattvaṁ mano brahmaṇi dhārayan || 12|171|31 2
eṣa mārgo 'tha yogānāṁ yena gacchanti tat padam | 12|178|16 1
hanta vakṣyāmi te pārtha dhyānayogaṁ caturvidham | 12|188|1 2
samādadhyāt punaśceto dhyānena dhyānayogavit || 12|188|14 2
pūrvaṁ dhyānapathaṁ prāpya nityayogena śāmyati || 12|188|20 2
ghreyāṇyapi ca sarvāṇi jahyād dhyānena yogavit | 12|188|7 1
na cāhaṁkārayogena manaḥ prasthāpayet kvacit | 12|189|17 1
jāpakā iti kiṁ caitat sāṁkhyayogakriyāvidhiḥ || 12|189|4 2
jāpakaistulyaphalatā yogānāṁ nātra saṁśayaḥ || 12|193|22 2
yogasya tāvad etebhyaḥ phalaṁ pratyakṣadarśanam | 12|193|23 1
yogajāpakayor dṛṣṭaṁ phalaṁ sumahad adya vai | 12|193|27 2
yaśca yoge bhaved bhaktaḥ so 'pi nāstyatra saṁśayaḥ | 12|193|29 1
kiṁ phalaṁ jñānayogasya vedānāṁ niyamasya ca | 12|194|1 2
kāmātmakāśchandasi karmayogā ebhir vimuktaḥ param aśnuvīta | 12|194|11 1
tānyeva kāṣṭhāni yathā vimathya dhūmaṁ ca paśyejjvalanaṁ ca yogāt | 12|195|13 1
anena liṅgena tu liṅgam anyad gacchatyadṛṣṭaḥ pratisaṁdhiyogāt || 12|195|15 2
tadā prajñāyate brahma dhyānayogasamādhinā || 12|198|2 2
tato devādidevaḥ sa yogātmā yogasārathiḥ | 12|202|20 1
tato devādidevaḥ sa yogātmā yogasārathiḥ | 12|202|20 1
yogam āsthāya bhagavāṁstadā bharatasattama || 12|202|20 2
yogaṁ me paramaṁ tāta mokṣasya vada bhārata | 12|203|1 2
atha yad yad yadā bhāvi kālayogād yugādiṣu | 12|203|16 1
tathaivātmā śarīrastho yogenaivātra dṛśyate || 12|203|39 2
svapnayoge yathaivātmā pañcendriyasamāgataḥ | 12|203|41 1
svabhāvāt karmayogād vā tān upekṣeta buddhimān || 12|206|11 2
athavā na pravarteta yogatantrair upakramet | 12|208|20 1
avāgyogaprayogeṇa manojñaṁ sampravartate | 12|208|9 1
sukhatyāge tapoyogaḥ sarvatyāge samāpanā || 12|212|18 2
puruṣaṁ yojayatyeva phalayogena bhārata || 12|215|1 3
karmajaṁ tviha manye 'haṁ phalayogaṁ śubhāśubham | 12|215|24 1
tadanteṣu yathāyuktaṁ kramayogena lakṣyate || 12|224|58 2
vikramāścāpi yasyaite tathā yuṅkte sa yogataḥ || 12|228|15 2
athāsya yogayuktasya siddhim ātmani paśyataḥ | 12|228|16 1
yoge sāṁkhye 'pi ca tathā viśeṣāṁstatra me śṛṇu || 12|228|28 2
chinnadoṣo munir yogān yukto yuñjīta dvādaśa | 12|228|3 1
atha yogād vimucyante kāraṇair yair nibodha me | 12|228|37 1
yogaiśvaryam atikrānto yo 'tikrāmati mucyate || 12|228|37 2
evaṁ hyetena yogena yuñjāno 'pyekam antataḥ | 12|228|7 2
vedānteṣu punar vyaktaṁ kramayogena lakṣyate || 12|230|11 2
sāṁkhye vā yadi vā yoge etat pṛṣṭo 'bhidhatsva me || 12|231|3 2
tataḥ śrotraṁ tataścakṣur jihvāṁ ghrāṇaṁ ca yogavit || 12|232|15 2
yogakṛtyaṁ tu te kṛtsnaṁ vartayiṣyāmi tacchṛṇu | 12|232|2 1
pratibhām upasargāṁścāpyupasaṁgṛhya yogataḥ | 12|232|22 1
kuryāt paricayaṁ yoge traikālyaṁ niyato muniḥ | 12|232|23 1
ekāgraścintayennityaṁ yogānnodvejayenmanaḥ || 12|232|24 2
yogadoṣān samucchidya pañca yān kavayo viduḥ | 12|232|4 1
evam etān yogadoṣāñjayennityam atandritaḥ || 12|232|7 2
śāstrayogaparā bhūtvā svam ātmānaṁ parīpsavaḥ | 12|245|12 1
samādhau yogam evaitacchāṇḍilyaḥ śamam abravīt || 12|245|13 2
vaśe tiṣṭhati sattvātmā satataṁ yogayoginām || 12|245|6 2
yat karma vai nigrahe śātravāṇāṁ yogaścāgryaḥ pālane mānavānām | 12|25|24 1
daivīṁ siddhiṁ mānuṣīṁ daṇḍanītiṁ yoganyāyaiḥ pālayitvā mahīṁ ca | 12|25|29 1
nākālato bhānur upaiti yogaṁ nākālato 'staṁ girim abhyupaiti | 12|26|12 1
dīkṣāṁ yajñe pālanaṁ yuddham āhur yogaṁ rāṣṭre daṇḍanītyā ca samyak | 12|26|32 1
ityuktaḥ pratyuvācedaṁ vyāso yogavidāṁ varaḥ | 12|26|4 1
paryāyayogād vihitaṁ vidhātrā kālena sarvaṁ labhate manuṣyaḥ || 12|26|5 2
brāhmaṇasya tapoyogāt sauhṛdenābhicoditaḥ || 12|263|40 2
dharmācchaktyā tathā yogād yā caiva paramā gatiḥ || 12|263|53 2
anityatvena ca snehaṁ kṣudhaṁ yogena paṇḍitaḥ | 12|266|10 1
yogadoṣān samucchidya pañca yān kavayo viduḥ || 12|266|13 2
parityajya niṣeveta tathemān yogasādhanān || 12|266|14 2
so 'smād atha bhraśyati kālayogāt kṛṣṇe tale tiṣṭhati sarvakaṣṭe | 12|271|44 1
yogena mahatā yuktastāṁ māyāṁ vyapakarṣata || 12|272|28 2
jahi tvaṁ yogam āsthāya māvamaṁsthāḥ sureśvara || 12|272|35 2
tato yogabalaṁ kṛtvā sarvayogeśvareśvaraḥ | 12|274|31 1
tato yogabalaṁ kṛtvā sarvayogeśvareśvaraḥ | 12|274|31 1
yogātmakenośanasā ruddhvā mama hṛtaṁ vasu | 12|278|12 2
yogenātmagatiṁ kṛtvā niḥsṛtaśca mahātapāḥ || 12|278|12 3
uśanā yogasiddhātmā śūlāgre pratyadṛśyata || 12|278|16 2
tataḥ pinākī yogātmā dhyānayogaṁ samāviśat | 12|278|27 1
tataḥ pinākī yogātmā dhyānayogaṁ samāviśat | 12|278|27 1
tasyātmānam athāviśya yogasiddho mahāmuniḥ | 12|278|9 1
ruddhvā dhanapatiṁ devaṁ yogena hṛtavān vasu || 12|278|9 2
prāptivyāyāmayogaśca sarvam etat pratiṣṭhitam || 12|28|19 2
mānaṁ tyaktvā yo naro vṛddhasevī vidvān klībaḥ paśyati prītiyogāt | 12|281|23 1
iṣuprapātamātraṁ hi sparśayoge ratiḥ smṛtā | 12|284|32 1
bhāvitaṁ karmayogena jāyate tatra tatra ha | 12|286|17 1
ādatte rājaśārdūla tathā yogaḥ pravartate || 12|287|12 2
tathādyā prakṛtir yogād abhisaṁsyūyate sadā || 12|287|32 2
sāṁkhye yoge ca me tāta viśeṣaṁ vaktum arhasi | 12|289|1 2
yogācchittvādito doṣān pañcaitān prāpnuvanti tat || 12|289|11 3
prāpnuvanti tathā yogāstat padaṁ vītakalmaṣāḥ || 12|289|12 2
chittvā yogāḥ paraṁ mārgaṁ gacchanti vimalāḥ śivam || 12|289|14 2
vinaśyanti na saṁdehastadvad yogabalād ṛte || 12|289|15 2
antaṁ gacchanti rājendra tathā yogāḥ sudurbalāḥ || 12|289|16 2
karmajair bandhanair baddhāstadvad yogāḥ paraṁtapa | 12|289|18 1
ākrānta indhanaiḥ sthūlaistadvad yogo 'balaḥ prabho || 12|289|19 2
sāṁkhyāḥ sāṁkhyaṁ praśaṁsanti yogā yogaṁ dvijātayaḥ | 12|289|2 2
sāṁkhyāḥ sāṁkhyaṁ praśaṁsanti yogā yogaṁ dvijātayaḥ | 12|289|2 2
balahīnastathā yogo viṣayair hriyate 'vaśaḥ || 12|289|22 2
tadvad yogabalaṁ labdhvā vyūhate viṣayān bahūn || 12|289|23 2
viśanti cāvaśāḥ pārtha yogā yogabalānvitāḥ | 12|289|24 1
viśanti cāvaśāḥ pārtha yogā yogabalānvitāḥ | 12|289|24 1
īśate nṛpate sarve yogasyāmitatejasaḥ || 12|289|25 2
yogaḥ kuryād balaṁ prāpya taiśca sarvair mahīṁ caret || 12|289|26 2
balasthasya hi yogasya bandhaneśasya pārthiva | 12|289|28 1
balāni yoge proktāni mayaitāni viśāṁ pate | 12|289|29 1
vadanti kāraṇaiḥ śraiṣṭhyaṁ yogāḥ samyaṅ manīṣiṇaḥ || 12|289|3 2
yuktvā tathāyam ātmānaṁ yogaḥ pārthiva niścalam | 12|289|33 1
tadvad ātmasamādhānaṁ yuktvā yogena tattvavit | 12|289|35 1
uttamaṁ yogam āsthāya yadīcchati vimucyate || 12|289|41 2
yogamārgaṁ tathāsādya yaḥ kaścid bhajate dvijaḥ | 12|289|53 1
dhāraṇāsu tu yogasya duḥstheyam akṛtātmabhiḥ || 12|289|54 2
nānāśāstreṣu niṣpannaṁ yogeṣvidam udāhṛtam | 12|289|57 1
paraṁ yogaṁ tu yat kṛtsnaṁ niścitaṁ tad dvijātiṣu || 12|289|57 2
yogān sa sarvān abhibhūya martyān nārāyaṇātmā kurute mahātmā || 12|289|62 2
pratyakṣahetavo yogāḥ sāṁkhyāḥ śāstraviniścayāḥ | 12|289|7 1
yogamārgo yathānyāyaṁ śiṣyāyeha hitaiṣiṇā || 12|290|1 3
samyag yuktāstathā yogāḥ sāṁkhyāścāmitadarśanāḥ || 12|290|100 2
jñānaṁ mahad yaddhi mahatsu rājan vedeṣu sāṁkhyeṣu tathaiva yoge | 12|290|103 1
jñānayoge ca ye doṣā guṇā yoge ca ye nṛpa | 12|290|13 1
jñānayoge ca ye doṣā guṇā yoge ca ye nṛpa | 12|290|13 1
vijñāyāhitam ātmānaṁ yogāṁśca vividhānnṛpa | 12|290|34 1
taranti munayaḥ siddhā jñānayogena bhārata | 12|290|69 1
devarṣiviṣayāñjñātvā yogānām api ceśvarān | 12|290|9 1
mahān iti ca yogeṣu viriñca iti cāpyuta || 12|291|17 2
yāthātathyena sāṁkhyeṣu yogeṣu ca mahātmasu || 12|293|29 2
yad eva yogāḥ paśyanti sāṁkhyaistad anugamyate | 12|293|30 1
ekaṁ sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca yaḥ paśyati sa buddhimān || 12|293|30 2
yat tad buddheḥ paraṁ prāhuḥ sāṁkhyā yogāśca sarvaśaḥ | 12|293|42 1
sāṁkhyayoge ca kuśalā budhyante paramaiṣiṇaḥ || 12|293|44 2
yogam etaddhi yogānāṁ manye yogasya lakṣaṇam | 12|294|25 1
yogam etaddhi yogānāṁ manye yogasya lakṣaṇam | 12|294|25 1
yogam etaddhi yogānāṁ manye yogasya lakṣaṇam | 12|294|25 1
yogadarśanam etāvad uktaṁ te tattvato mayā | 12|294|26 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ ca kārtsnyena pṛthak caivāpṛthak ca ha || 12|294|5 2
yogakṛtyaṁ mahārāja pṛthag eva śṛṇuṣva me || 12|294|6 3
yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ dhyānam eva paraṁ balam | 12|294|7 1
yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ dhyānam eva paraṁ balam | 12|294|7 1
sāṁkhyayogau mayā proktau śāstradvayanidarśanāt | 12|295|42 1
yad eva śāstraṁ sāṁkhyoktaṁ yogadarśanam eva tat || 12|295|42 2
asmiṁśca śāstre yogānāṁ punar dadhi punaḥ śaraḥ || 12|295|44 2
budhyamānaṁ ca buddhaṁ ca prāhur yoganidarśanam || 12|295|46 2
viśuddhayogāya budhāya caiva kriyāvate 'tha kṣamiṇe hitāya || 12|296|33 2
yogānāṁ paramaṁ jñānaṁ sāṁkhyānāṁ ca viśeṣataḥ || 12|298|8 3
upastho 'dhyātmam ityāhur yathāyoganidarśanam | 12|301|3 1
sāṁkhyajñānaṁ ca tattvena pṛthag yogaṁ tathaiva ca || 12|302|17 2
ataḥ paraṁ pravakṣyāmi yogānām api darśanam || 12|303|21 2
sāṁkhyajñānaṁ mayā proktaṁ yogajñānaṁ nibodha me | 12|304|1 2
nāsti sāṁkhyasamaṁ jñānaṁ nāsti yogasamaṁ balam | 12|304|2 1
etaddhi yogaṁ yogānāṁ kim anyad yogalakṣaṇam | 12|304|27 1
etaddhi yogaṁ yogānāṁ kim anyad yogalakṣaṇam | 12|304|27 1
etaddhi yogaṁ yogānāṁ kim anyad yogalakṣaṇam | 12|304|27 1
yad eva yogāḥ paśyanti tat sāṁkhyair api dṛśyate | 12|304|4 1
ekaṁ sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca yaḥ paśyati sa tattvavit || 12|304|4 2
rudrapradhānān aparān viddhi yogān paraṁtapa | 12|304|5 1
yogena lokān vicaran sukhaṁ saṁnyasya cānagha || 12|304|6 2
vedeṣu cāṣṭaguṇitaṁ yogam āhur manīṣiṇaḥ | 12|304|7 1
dviguṇaṁ yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ prāhur uttamam | 12|304|8 1
dviguṇaṁ yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ prāhur uttamam | 12|304|8 1
jayecca mṛtyuṁ yogena tatpareṇāntarātmanā || 12|305|20 2
prāpsyase ca yad iṣṭaṁ tat sāṁkhyayogepsitaṁ padam | 12|306|12 1
janmamṛtyubhayād yogāḥ sāṁkhyāśca paramaiṣiṇaḥ || 12|306|55 2
tathaiva yogajñānaṁ ca yājñavalkya viśeṣataḥ || 12|306|65 2
sāṁkhyayogāśca tattvajñā yathāśrutinidarśanāt || 12|306|69 2
janmamṛtyubhayād bhītā yogāḥ sāṁkhyāśca kāśyapa | 12|306|76 2
sāṁkhyāḥ sarve sāṁkhyadharme ratāśca tadvad yogā yogadharme ratāśca | 12|306|83 1
sāṁkhyāḥ sarve sāṁkhyadharme ratāśca tadvad yogā yogadharme ratāśca | 12|306|83 1
sāṁkhyajñānam adhīyāno yogaśāstraṁ ca kṛtsnaśaḥ | 12|306|95 1
paśyanti yogāḥ sāṁkhyāśca svaśāstrakṛtalakṣaṇāḥ | 12|306|98 1
tataḥ sā viprahāyātha pūrvarūpaṁ hi yogataḥ | 12|308|10 1
iti caikonaviṁśo 'yaṁ dvaṁdvayoga iti smṛtaḥ || 12|308|108 2
sadasadbhāvayogau ca guṇāvanyau prakāśakau || 12|308|110 2
anena kramayogena pūrvaṁ pūrvaṁ na labhyate || 12|308|120 2
saṁdhivigrahayoge ca kuto rājñaḥ svatantratā || 12|308|138 2
sattvaṁ sattvena yogajñā praviveśa mahīpate || 12|308|16 2
sā sma saṁcodayiṣyantaṁ yogabandhair babandha ha || 12|308|17 2
āśritāśrayayogena pṛthaktvenāśrayā vayam || 12|308|178 2
sāṁkhyajñāne tathā yoge mahīpālavidhau tathā | 12|308|25 1
nāvayor ekayogo 'sti mā kṛthā varṇasaṁkaram || 12|308|59 2
bhūyaḥ sṛjasi yogāstraṁ viṣāmṛtam ivaikadhā || 12|308|68 2
atha dharmayuge tasmin yogadharmam anuṣṭhitā | 12|308|7 1
kramayogaṁ tam apyāhur vākyaṁ vākyavido janāḥ || 12|308|83 2
atra te vartayiṣyāmi janmayogaphalaṁ yathā | 12|310|10 1
yogenātmānam āviśya yogadharmaparāyaṇaḥ | 12|310|13 1
yogenātmānam āviśya yogadharmaparāyaṇaḥ | 12|310|13 1
āsthitaḥ paramaṁ yogam ṛṣiḥ putrārtham udyataḥ || 12|310|21 2
māhātmyam ātmayogaṁ ca vijñānaṁ ca śukasya ha | 12|310|5 1
yogasya kalayā tāta na tulyaṁ vidyate phalam || 12|310|9 2
yogaśāstraṁ ca nikhilaṁ kāpilaṁ caiva bhārata || 12|312|4 2
anena kramayogena bahujātiṣu karmaṇā | 12|313|25 1
yogayuktaṁ mahātmānaṁ yathā bāṇaṁ guṇacyutam || 12|314|27 2
nābhyutthāne manuṣyāṇāṁ yogāḥ syur nātra saṁśayaḥ | 12|318|29 1
na tu yogam ṛte śakyā prāptuṁ sā paramā gatiḥ | 12|318|52 1
tasmād yogaṁ samāsthāya tyaktvā gṛhakalevaram | 12|318|53 1
paśyantu yogavīryaṁ me sarve devāḥ saharṣibhiḥ || 12|318|59 2
pādāt prabhṛtigātreṣu krameṇa kramayogavit || 12|319|2 2
sa punar yogam āsthāya mokṣamārgopalabdhaye | 12|319|6 1
nivedayāmāsa tadā svaṁ yogaṁ paramarṣaye || 12|319|7 2
abhivādya punar yogam āsthāyākāśam āviśat || 12|319|9 2
mahāyogagatiṁ tvagryāṁ vyāsotthāya mahātapāḥ | 12|320|20 1
dṛśyate jñānayogena āvāṁ ca prasṛtau tataḥ | 12|321|40 1
tato naḥ prādurabhavad vijñānaṁ devayogajam || 12|323|29 2
vālakhilya vaikhānasa abhagnayoga abhagnaparisaṁkhyāna yugāde yugamadhya yuganidhana ākhaṇḍala prācīnagarbha kauśika | 12|325|4 12
sāṁkhyayogakṛtaṁ tena pañcarātrānuśabditam || 12|326|100 2
so 'haṁ yogagatir brahman yogaśāstreṣu śabditaḥ || 12|326|65 2
so 'haṁ yogagatir brahman yogaśāstreṣu śabditaḥ || 12|326|65 2
paramātmeti yaṁ prāhuḥ sāṁkhyayogavido janāḥ | 12|327|24 1
ete yogavido mukhyāḥ sāṁkhyadharmavidastathā | 12|327|66 1
prakṛtiḥ sā parā mahyaṁ rodasī yogadhāriṇī | 12|328|13 2
jānāmyadhyātmayogāṁśca yo 'haṁ yasmācca bhārata | 12|328|34 1
sāṁkhye ca yogaśāstre ca āyurvede tathaiva ca | 12|328|9 1
tatra caiśvaryayogād aṇumātro bhūtvā bisagranthiṁ praviveśa || 12|329|28 2
iḍopahūtayogena hare bhāgaṁ kratuṣvaham | 12|330|3 1
yogaiḥ sampūjyate nityaṁ sa evāhaṁ vibhuḥ smṛtaḥ || 12|330|31 2
nārāyaṇād varaṁ labdhvā prāpya yogam anuttamam | 12|330|38 1
saptajātiṣu mukhyatvād yogānāṁ saṁpadaṁ gataḥ || 12|330|39 3
apsveva śayanaṁ cakre nidrāyogam upāgataḥ | 12|335|17 2
lokādya bhuvanaśreṣṭha sāṁkhyayoganidhe vibho || 12|335|34 2
rasāṁ punaḥ praviṣṭaśca yogaṁ paramam āsthitaḥ | 12|335|50 1
bhūyo 'pyamitavikrāntaṁ nidrāyogam upāgatam || 12|335|57 2
eṣa yogaśca sāṁkhyaṁ ca brahma cāgryaṁ harir vibhuḥ || 12|335|74 2
nārāyaṇaparaṁ sāṁkhyaṁ yogo nārāyaṇātmakaḥ || 12|335|81 2
tato yogasthito rudraḥ purā kṛtayuge nṛpa | 12|336|16 1
sāṁkhyayogena tulyo hi dharma ekāntasevitaḥ | 12|336|69 1
evam ekaṁ sāṁkhyayogaṁ vedāraṇyakam eva ca | 12|336|76 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ pañcarātraṁ vedāraṇyakam eva ca | 12|337|1 2
yogena caināṁ niryogaḥ svayaṁ niyuyuje tadā || 12|337|23 2
sa tām aiśvaryayogasthāṁ buddhiṁ śaktimatīṁ satīm | 12|337|24 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ pañcarātraṁ vedāḥ pāśupataṁ tathā | 12|337|59 1
hiraṇyagarbho yogasya vettā nānyaḥ purātanaḥ || 12|337|60 2
sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca sanātane dve vedāśca sarve nikhilena rājan | 12|337|68 1
bahavaḥ puruṣā loke sāṁkhyayogavicāriṇām | 12|338|2 2
sāṁkhyajñāne tathā yoge yathāvad anuvarṇitam || 12|339|21 2
tāni vetti sa yogātmā tataḥ kṣetrajña ucyate || 12|339|6 2
sāṁkhyena vidhinā caiva yogena ca yathākramam || 12|339|7 2
vartayāmyayutaṁ brahma yogayukto nirāmayaḥ || 12|349|7 2
katham utsṛṣṭavān dehaṁ kaṁ ca yogam adhārayat || 12|47|1 3
jyotiḥ paśyanti yuñjānāstasmai yogātmane namaḥ || 12|47|35 2
abhigamya tu yogena bhaktiṁ bhīṣmasya mādhavaḥ | 12|47|65 1
viditvā bhaktiyogaṁ tu bhīṣmasya puruṣottamaḥ | 12|47|68 1
tām ṛcīkastadā dṛṣṭvā dhyānayogena vai tataḥ | 12|49|17 1
sāṁkhye yoge ca niyatā ye ca dharmāḥ sanātanāḥ || 12|50|32 2
jaṅgamājaṅgamāścoktāścūrṇayogā viṣādayaḥ || 12|59|42 2
tathā khātavidhānaṁ ca yogasaṁcāra eva ca | 12|59|48 1
dūtasāmarthyayogaśca rāṣṭrasya ca vivardhanam || 12|59|51 2
śamo vyāyāmayogaśca yogo dravyasya saṁcayaḥ || 12|59|53 2
śamo vyāyāmayogaśca yogo dravyasya saṁcayaḥ || 12|59|53 2
mūlakarmakriyā cātra māyā yogaśca varṇitaḥ | 12|59|73 1
tacchāstram amitaprajño yogācāryo mahātapāḥ || 12|59|91 2
dānam adhyayanaṁ yajño yogaḥ kṣemo vidhīyate | 12|60|18 1
sarve yogā rājadharmeṣu coktāḥ sarve lokā rājadharmān praviṣṭāḥ || 12|63|29 2
bhuvaḥ saṁskāraṁ rājasaṁskārayogam abhaikṣacaryāṁ pālanaṁ ca prajānām | 12|65|2 1
cāturvarṇyasthāpanāt pālanācca taistair yogair niyamair aurasaiśca || 12|65|5 2
suprasannastu bhāvena yogena ca narādhipa | 12|66|33 1
mahatā balayogena tadā lokaḥ prasīdati || 12|68|36 2
samīpsantaḥ kālayogaṁ tyajanti sadyaḥ śucaṁ tvarthavidastyajanti | 13|1|18 1
dīpadāne pravakṣyāmi phalayogam anuttamam | 13|101|44 1
kim etat katham utpannaṁ phalayogaṁ ca śaṁsa me || 13|101|9 2
adhyātmayogasaṁsthāne yuktāḥ svargagatiṁ gatāḥ || 13|105|52 3
aparasmin kathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi bhārata || 13|112|111 3
ṣāḍavān rasayogāṁśca tathecchanti yathāmiṣam || 13|117|2 2
teṣāṁ ca vairam utpannaṁ kālayogena vai dvija | 13|12|34 1
tāṁ didṛkṣur ahaṁ yogāccaturmūrtitvam āgataḥ | 13|128|4 1
caturmukhaśca saṁvṛtto darśayan yogam ātmanaḥ || 13|128|4 2
yukto yogaṁ prati sadā pratisaṁkhyānam eva ca || 13|129|23 2
sthaṇḍile śayanaṁ yogaḥ śākaparṇaniṣevaṇam || 13|129|51 2
śītayogo 'gniyogaśca cartavyo dharmabuddhibhiḥ || 13|130|10 2
śītayogo 'gniyogaśca cartavyo dharmabuddhibhiḥ || 13|130|10 2
śītayogavaho nityaṁ sa gacchet paramāṁ gatim || 13|130|41 2
agniyogavaho grīṣme vidhidṛṣṭena karmaṇā | 13|130|43 1
vīralokagato vīro vīrayogavahaḥ sadā | 13|130|56 1
yogacaryākṛtaiḥ siddhaiḥ kāmakrodhavivarjanam | 13|130|8 1
yuktair yogavahaiḥ sadbhir grīṣme pañcatapaistathā | 13|130|9 1
yogo yogavidāṁ netā pradhānapuruṣeśvaraḥ | 13|135|16 1
yogo yogavidāṁ netā pradhānapuruṣeśvaraḥ | 13|135|16 1
vṛṣākapir ameyātmā sarvayogaviniḥsṛtaḥ || 13|135|24 2
taṁ vai śatamukhaḥ prāha yogo bhavatu me 'dbhutaḥ | 13|14|59 1
āviśya yogenātmānaṁ trīṇi varṣaśatānyapi || 13|14|60 2
yogeśvaraṁ devagītaṁ vettha kṛṣṇa na saṁśayaḥ || 13|14|61 2
nakṣatrayogā ṛtavaśca pārtha viṣvaksenāt sarvam etat prasūtam || 13|143|31 2
yogīśvarāḥ subahavo yogadaṁ pitaraṁ gurum | 13|15|17 1
dhyānino nityayogāśca satyasaṁdhā jitendriyāḥ || 13|15|43 2
pradhānavidhiyogasthastvām eva viśate budhaḥ || 13|15|45 2
tat tad viśalyaṁ bhavati yogayuktasya tasya vai || 13|154|3 3
yogapriyatvaṁ tava saṁnikarṣaṁ vṛṇe sutānāṁ ca śataṁ śatāni || 13|16|2 2
yā gatiḥ sāṁkhyayogānāṁ sa bhavānnātra saṁśayaḥ || 13|16|25 2
ye cainaṁ samprapadyante bhaktiyogena bhārata | 13|16|40 1
iti taṇḍistapoyogāt tuṣṭāveśānam avyayam | 13|16|66 1
abhagnayogo varṣaṁ tu so 'śvamedhaphalaṁ labhet || 13|17|171 2
idaṁ dhyānam idaṁ yogam idaṁ dhyeyam anuttamam | 13|17|18 1
siddhayogāpahārī ca siddhaḥ sarvārthasādhakaḥ | 13|17|69 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ yat parāṇāṁ paraṁ ca śarvājjātaṁ viddhi yat kīrtitaṁ me || 13|18|53 2
abhagnayogo niyato 'bdam ekaṁ sa prāpnuyād aśvamedhe phalaṁ yat || 13|18|56 2
śarīreṇa mahābhāgā yogo hyasyā vaśe sthitaḥ || 13|2|83 2
urvaśīkṛttikāyoge gatvā yaḥ susamāhitaḥ | 13|26|43 1
suduṣkaraṁ vahan yogaṁ kṛśo dhamanisaṁtataḥ | 13|30|2 1
yogena ca samāviṣṭo bharadvājena dhīmatā | 13|31|30 1
apriyaṁ priyavākyaiśca gṛhṇate kālayogataḥ || 13|39|6 2
so 'haṁ yogabalād enāṁ rakṣiṣye pākaśāsanāt | 13|40|46 1
yogenānupraviśyeha gurupatnyāḥ kalevaram | 13|40|50 1
nijagrāha mahātejā yogena balavat prabho | 13|41|11 2
babandha yogabandhaiśca tasyāḥ sarvendriyāṇi saḥ || 13|41|11 3
uvāca vrīḍito rājaṁstāṁ yogabalamohitām || 13|41|12 2
tataste bahubhir yogaiḥ kaivartā matsyakāṅkṣiṇaḥ | 13|50|14 1
evaṁ yogabalād vipro mohayāmāsa pārthivam || 13|54|20 3
yogam āsthāya saṁviṣṭo divasān ekaviṁśatim || 13|55|18 2
śayyāsanāni yānāni yogayukte tapodhane | 13|57|16 1
pūjyā hi jñānavijñānatapoyogasamanvitāḥ || 13|59|8 2
nakṣatrayogasyedānīṁ dānakalpaṁ bravīhi me || 13|63|1 3
dugdhaṁ tvabhijite yoge dattvā madhughṛtāplutam | 13|63|27 1
gandhāñ śatabhiṣagyoge dattvā sāgurucandanān | 13|63|30 1
pūrvabhādrapadāyoge rājamāṣān pradāya tu | 13|63|31 1
aurabhram uttarāyoge yastu māṁsaṁ prayacchati | 13|63|32 1
ityeṣa lakṣaṇoddeśaḥ prokto nakṣatrayogataḥ | 13|63|36 2
vāhanāsanayānāni yogātmani tapodhane | 13|7|9 1
sāṁkhyaśūrāśca bahavo yogaśūrāstathāpare | 13|74|27 1
etāsāṁ tanayāścāpi kṛṣiyogam upāsate || 13|82|17 2
vyatiṣṭhad ekapādena paramaṁ yogam āsthitā | 13|82|28 1
śrāddhaṁ yaḥ kṛttikāyoge kurvīta satataṁ naraḥ | 13|89|2 1
svātiyoge pitṝn arcya vāṇijyam upajīvati || 13|89|7 2
yatayo mokṣadharmajñā yogāḥ sucaritavratāḥ || 13|90|25 2
ete kurukulaśreṣṭha mahāyogeśvarāḥ smṛtāḥ || 13|92|20 3
vrataṁ yajñānniyamān dhyānayogān kāmena yo nārabhate viditvā | 14|13|10 1
kathāyoge kathāyoge kathayāmāsatustadā || 14|15|6 2
kathāyoge kathāyoge kathayāmāsatustadā || 14|15|6 2
paraṁ hi brahma kathitaṁ yogayuktena tanmayā | 14|16|12 1
vividhaiḥ karmabhistāta puṇyayogaiśca kevalaiḥ | 14|16|28 1
yāvat tanmokṣayogasthaṁ dharmaṁ naivāvabudhyate || 14|18|12 2
ataḥ paraṁ pravakṣyāmi yogaśāstram anuttamam | 14|19|14 1
etannidarśanaṁ proktaṁ yogavidbhir anuttamam || 14|19|22 2
yogam ekāntaśīlastu yathā yuñjīta tacchṛṇu || 14|19|30 2
ṣaṇmāsānnityayuktasya yogaḥ pārtha pravartate || 14|19|60 2
kena vijñānayogena matiścittaṁ samāsthitā | 14|21|6 1
yogayajñaḥ pravṛtto me jñānabrahmamanodbhavaḥ | 14|25|14 2
nādhyagacchat paraṁ śreyo yogānmatimatāṁ varaḥ || 14|30|27 2
sa ekāgraṁ manaḥ kṛtvā niścalo yogam āsthitaḥ | 14|30|28 1
yogenātmānam āviśya saṁsiddhiṁ paramāṁ yayau || 14|30|28 3
iti paścānmayā jñātaṁ yogānnāsti paraṁ sukham || 14|30|29 3
tasmāt satyāśrayā viprā nityaṁ yogaparāyaṇāḥ | 14|35|25 1
dhyānino nityayogāśca satyasaṁdhā jitendriyāḥ || 14|40|6 2
pravṛttilakṣaṇo yogo jñānaṁ saṁnyāsalakṣaṇam || 14|43|24 2
evaṁ gacchati medhāvī tattvayogavidhānavit | 14|49|25 1
dhyānayogena śuddhena nirmamā nirahaṁkṛtāḥ | 14|50|22 1
dhyānayogād upāgamya prasannamatayaḥ sadā | 14|50|23 1
dhyānayogād upāgamya nirmamā nirahaṁkṛtāḥ | 14|50|24 1
gaṇānāṁ bhedane yogaṁ gacchethāḥ saha mantribhiḥ | 15|11|15 1
yogo yoga iti prītyā tataḥ śabdo mahān abhūt | 15|30|2 1
yogo yoga iti prītyā tataḥ śabdo mahān abhūt | 15|30|2 1
tān rājā svarayogena sparśena ca mahāmanāḥ | 15|31|13 1
sa yogabalam āsthāya viveśa nṛpatestanum | 15|33|26 1
yogadharmaṁ mahātejā vyāsena kathitaṁ yathā || 15|33|29 2
yena yogabalājjātaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ | 15|35|18 1
diṣṭyā mahātmā kaunteyaṁ mahāyogabalānvitaḥ || 15|35|22 2
sa soma iha saubhadro yogād evābhavad dvidhā || 15|39|13 2
adhyātmayogayuktāśca dhṛtimantaśca mānavāḥ | 15|41|28 2
niviṣṭāṁstānniśamyātha samudrānte sa yogavit | 16|4|10 1
athāpaśyad yogayuktasya tasya nāgaṁ mukhānniḥsarantaṁ mahāntam | 16|5|12 1
sa saṁniruddhendriyavāṅmanāstu śiśye mahāyogam upetya kṛṣṇaḥ | 16|5|19 1
sa keśavaṁ yogayuktaṁ śayānaṁ mṛgāśaṅkī lubdhakaḥ sāyakena | 16|5|20 1
athāpaśyat puruṣaṁ yogayuktaṁ pītāmbaraṁ lubdhako 'nekabāhum || 16|5|20 3
yogācāryo rodasī vyāpya lakṣmyā sthānaṁ prāpa svaṁ mahātmāprameyam || 16|5|23 2
yogayuktā mahātmānastyāgadharmam upeyuṣaḥ | 17|1|28 1
prādakṣiṇyaṁ cikīrṣantaḥ pṛthivyā yogadharmiṇaḥ || 17|1|44 2
dadṛśur yogayuktāśca himavantaṁ mahāgirim || 17|2|1 3
teṣāṁ tu gacchatāṁ śīghraṁ sarveṣāṁ yogadharmiṇām | 17|2|3 1
yājñasenī bhraṣṭayogā nipapāta mahītale || 17|2|3 2
pitāmahaniyogāddhi yo yogād gām adhārayat || 18|5|20 2
aiśvarye vartatā caiva sāṁkhyayogavidā tathā | 18|5|33 1
sanatkumāro bhagavān yogācāryo mahātapāḥ | 2|11|16 8
sāmarthyayogaṁ samprekṣya deśakālau vyayāgamau | 2|12|23 1
kārtavīryastapoyogād balāt tu bharato vibhuḥ | 2|14|11 2
sāṁkhyayogavibhāgajño nirvivitsuḥ surāsurān | 2|5|1 15
viṣayogāśca te sarve viditāḥ śatrunāśanāḥ || 2|5|111 2
pracchanno vā prakāśo vā yo yogo ripubāndhanaḥ | 2|50|17 1
abhighnanto rathavrātān senāyogāya niryayuḥ || 2|66|15 2
yajvānaścaiva siddhāśca ye ca yogaśarīriṇaḥ || 2|8|26 2
sa tapyamānaḥ sumahat tapo yogasamanvitaḥ | 3|104|10 1
mahatā kālayogena prakṛtiṁ yāsyate 'rṇavaḥ | 3|104|2 1
anena kramayogena mā te buddhir ato 'nyathā || 3|104|22 2
vanājjagāma tridivaṁ kālayogena bhārata || 3|106|40 3
tatas tena samāgamya kālayogena kenacit | 3|107|25 1
tato rājan kāśyapasyaikaputraṁ praveśya yogena vimucya nāvam | 3|113|8 1
etad ārcīkaputrasya yogair vicarato mahīm | 3|129|7 1
navaivoktāḥ sāmidhenyaḥ pitṝṇāṁ tathā prāhur navayogaṁ visargam | 3|134|15 2
navākṣarā bṛhatī sampradiṣṭā navayogo gaṇanām eti śaśvat || 3|134|15 3
ātmayogasamāyukto dharmo 'yaṁ kṛtalakṣaṇaḥ | 3|148|21 1
sādhanīyāni kāryāṇi samāsavyāsayogataḥ || 3|149|42 2
dharmasya tvaṁ yathā tāta yogotpanno nijaḥ sutaḥ || 3|159|15 2
yogasiddhā mahātmānas tamomohavivarjitāḥ | 3|160|22 1
iti bruvantaḥ paramāśiṣas te pārthās tapoyogaparā babhūvuḥ || 3|161|12 2
tvadarthayogaprabhavapradhānāḥ samaṁ kariṣyāma parān sametya || 3|173|16 3
satyaṁ damas tapo yogam ahiṁsā dānanityatā | 3|178|43 1
kasmāccid dānayogāddhi satyam eva viśiṣyate | 3|178|5 1
tat sarvaṁ bharataśreṣṭhāḥ samūhur yogam uttamam || 3|179|17 2
ye yogayuktās tapasi prasaktāḥ svādhyāyaśīlā jarayanti dehān | 3|181|36 1
kāraṇaṁ vaḥ pravakṣyāmi hetuyogaṁ samāsataḥ || 3|182|16 2
svādhyāyadānavratapuṇyayogais tapodhanā vītaśokā vimuktāḥ || 3|184|22 3
sa vai puro devapurasya gantā sahāmaraiḥ prāpnuyāt prītiyogam || 3|184|5 3
tasyāham avaśo vaktraṁ daivayogāt praveśitaḥ || 3|186|91 2
duṣprāpaṁ vipramūḍhānāṁ mārgaṁ yogair niṣevitam || 3|187|25 2
pratibhāsyati yogaś ca yena yukto divaukasām || 3|192|25 3
sa yogabalam āsthāya māmakaṁ pārthivottamaḥ | 3|192|29 1
yogī yogena vahniṁ ca śamayāmāsa vāriṇā || 3|195|27 3
krameṇa saṁcito dharmo buddhiyogamayo mahān | 3|198|68 1
yoge sāṁkhye ca kuśalo rājānam idam abravīt || 3|2|14 4
ādhivyādhipraśamanaṁ kriyāyogadvayena tu || 3|2|22 2
snehāt tu sajjate jantur duḥkhayogam upaiti ca || 3|2|26 2
samyag āhārayogāc ca samyak cādhyayanāgamāt | 3|2|75 1
yogaiśvaryeṇa saṁyuktā dhārayanti prajā imāḥ || 3|2|76 3
tapasā siddhim anviccha yogasiddhiṁ ca bhārata || 3|2|77 2
eṣa yogavidhiḥ kṛtsno yāvad indriyadhāraṇam | 3|202|18 1
ātmānaṁ taṁ vijānīhi nityaṁ yogajitātmakam || 3|203|30 2
taṁ vidyād brahmaṇo yogaṁ viyogaṁ yogasaṁjñitam || 3|203|44 2
taṁ vidyād brahmaṇo yogaṁ viyogaṁ yogasaṁjñitam || 3|203|44 2
agniḥ sa kapilo nāma sāṁkhyayogapravartakaḥ || 3|211|21 2
tathāśanaiś cārubhir agryamālyair dākṣiṇyayogair vividhaiś ca gandhaiḥ | 3|223|5 1
manyate 'bhyadhikāṁścāpi tapoyogena pāṇḍavān || 3|227|3 2
prādurbhavati tadyogāt kalyāṇamatir eva saḥ || 3|245|25 2
śubhānuśayayogena manuṣyeṣūpajāyate || 3|247|33 2
jñānayogena śuddhena dhyānanityo babhūva ha || 3|247|42 2
dhyānayogād balaṁ labdhvā prāpya carddhim anuttamām | 3|247|43 1
adya puṣyo niśi brahman puṇyaṁ yogam upaiṣyati | 3|261|15 1
upaviṣṭaḥ sabhāmadhye kathāyogena bhārata || 3|278|1 3
evam astviti sāvitrī dhyānayogaparāyaṇā | 3|280|13 1
yogakṣemārtham etat te neṣyāmi paraśuṁ tvaham || 3|281|102 2
brāhmaṇo vedavid bhūtvā sūryo yogāddhi rūpavān | 3|284|9 1
yogāt kṛtvā dvidhātmānam ājagāma tatāpa ca | 3|290|9 1
svarbhānuśatrur yogātmā nābhyāṁ pasparśa caiva tām || 3|291|23 3
na taṁ yogaṁ prapaśyāmi yena syur vinipātitāḥ || 3|298|4 2
tapoyogasamādhisthair uddhṛtā hy āpadaḥ prajāḥ || 3|3|11 2
yogam āsthāya dharmātmā vāyubhakṣo jitendriyaḥ | 3|3|14 2
pratyakṣaṁ paśyasi hyetān divyayogasamanvitān | 3|32|12 1
provāca yogatattvajño yogavidyām anuttamām || 3|37|34 2
provāca yogatattvajño yogavidyām anuttamām || 3|37|34 2
yuktasyaindreṇa yogena parākrāntasya śuṣmiṇaḥ || 3|38|27 2
manojavagatir bhūtvā yogayukto yathānilaḥ || 3|38|28 2
arjuno 'pyatha tatraiva tasthau yogasamanvitaḥ || 3|38|45 2
tāpo na te vai bhavitā prītiyogāt tvaṁ cen na gṛhṇāsi sutaṁ sahāyaiḥ | 3|5|12 2
sa tvam ātiṣṭha yogaṁ taṁ yena śīghrā hayā mama | 3|64|6 1
tato yogeśvareṇāpi yogam āsthāya bhūpate | 3|80|126 1
divyayogā mahārāja puṇyena mahatānvitāḥ || 3|80|44 2
yatra yogeśvaraḥ sthāṇuḥ svayam eva vṛṣadhvajaḥ | 3|81|141 1
teṣāṁ tu tatra kramakālayogād ghorā matiś cintayatāṁ babhūva | 3|99|19 1
astrayogaṁ samājñāya svavīryānmānuṣādbhutam | 4|2|17 3
nikṛtyā vañcanāyogaiścaran vaitaṁsiko yathā || 4|45|8 2
niṣpatanti punaḥ sūryāt somasaṁyogayogataḥ || 5|108|15 3
catasraḥ kramayogena kāmāśāṁ gantum icchasi || 5|109|25 2
abhedāt kuruvaṁśasya kāryayogāt tathaiva ca || 5|148|13 2
yoga ityatha sainyānāṁ tvaratāṁ saṁpradhāvatām | 5|149|48 1
yogam ājñāpayāmāsa bhīmārjunayamaiḥ saha || 5|151|17 2
ājñāpite tadā yoge samahṛṣyanta sainikāḥ || 5|151|18 2
sa samāsādya vārṣṇeyaṁ yogānām īśvaraṁ prabhum | 5|155|14 1
krodho balaṁ tathā vīryaṁ jñānayogo 'stralāghavam | 5|157|15 1
ājñāpayanto rājñastān yogaḥ prāg udayād iti || 5|160|29 2
yogo yoga iti kruddhāḥ sārathīṁścāpyacodayan || 5|170|15 2
yogo yoga iti kruddhāḥ sārathīṁścāpyacodayan || 5|170|15 2
enasā ca na yogaṁ tvaṁ prāpsyase jātu mānada | 5|184|14 1
dhṛtyā caiva prajñayā cābhibhūya dharmārthayogān prayatanti pārthāḥ || 5|22|5 2
manye sākṣād dṛṣṭam ahaṁ narendraṁ dṛṣṭvaiva tvāṁ saṁjaya prītiyogāt || 5|23|7 2
sukhapriye sevamāno 'tivelaṁ yogābhyāse yo na karoti karma | 5|27|8 1
māsārdhamāsān atha nakṣatrayogān atandritaścandramā abhyupaiti | 5|29|9 1
tattvajñaḥ sarvabhūtānāṁ yogajñaḥ sarvakarmaṇām | 5|33|27 1
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate | 5|34|37 1
tathaiva yogavihitaṁ na sidhyet karma yannṛpa | 5|34|7 1
maṅgalālambhanaṁ yogaḥ śrutam utthānam ārjavam | 5|39|43 1
ihaiva te śāstrakārā bhavanti prahāya dehaṁ paramaṁ yānti yogam || 5|44|6 2
citraḥ sūkṣmaḥ sukṛto yādavasya astre yogo vṛṣṇisiṁhasya bhūyān | 5|47|44 1
yathāvidhaṁ yogam āhuḥ praśastaṁ sarvair guṇaiḥ sātyakistair upetaḥ || 5|47|44 2
sāṁvatsarā jyotiṣi cāpi yuktā nakṣatrayogeṣu ca niścayajñāḥ || 5|47|92 2
sa bhavān puṣyayogena muhūrtena jayena ca | 5|6|17 1
parā vidyā paro yogo mama tebhyo viśiṣyate || 5|60|27 2
kāmayogāt pravarteranna pārthā duḥkham āpnuyuḥ || 5|60|6 2
ātmayogena bhagavān parivartayate 'niśam || 5|66|12 2
tena vañcayate lokānmāyāyogena keśavaḥ | 5|66|15 1
āgamādhigato yogād vaśī tattve prasīdati || 5|67|21 2
maunād dhyānācca yogācca viddhi bhārata mādhavam | 5|68|4 1
kṛṣṇastadbhāvayogācca kṛṣṇo bhavati śāśvataḥ || 5|68|5 2
dharmanityaḥ praśāntātmā kāryayogavahaḥ sadā | 5|70|37 1
yogam astrāṇi gacchanti krūre me vartate matiḥ || 6|108|5 2
mahopaniṣadaṁ caiva yogam āsthāya vīryavān | 6|114|112 1
pratyakṣaṁ yanmayā dṛṣṭaṁ dṛṣṭaṁ yogabalena ca || 6|16|5 2
eṣā te 'bhihitā sāṁkhye buddhir yoge tvimāṁ śṛṇu | 6|24|39 1
yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā dhanaṁjaya | 6|24|48 1
siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṁ yoga ucyate || 6|24|48 2
dūreṇa hyavaraṁ karma buddhiyogāddhanaṁjaya | 6|24|49 1
tasmādyogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam || 6|24|50 2
tasmādyogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam || 6|24|50 2
samādhāvacalā buddhis tadā yogamavāpsyasi || 6|24|53 2
jñānayogena sāṁkhyānāṁ karmayogena yoginām || 6|25|3 3
jñānayogena sāṁkhyānāṁ karmayogena yoginām || 6|25|3 3
karmendriyaiḥ karmayogamasaktaḥ sa viśiṣyate || 6|25|7 2
imaṁ vivasvate yogaṁ proktavānahamavyayam | 6|26|1 2
sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ paraṁtapa || 6|26|2 2
ātmasaṁyamayogāgnau juhvati jñānadīpite || 6|26|27 2
dravyayajñāstapoyajñā yogayajñāstathāpare | 6|26|28 1
sa evāyaṁ mayā te 'dya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ | 6|26|3 1
tatsvayaṁ yogasaṁsiddhaḥ kālenātmani vindati || 6|26|38 2
yogasaṁnyastakarmāṇaṁ jñānasaṁchinnasaṁśayam | 6|26|41 1
chittvainaṁ saṁśayaṁ yogamātiṣṭhottiṣṭha bhārata || 6|26|42 2
saṁnyāsaṁ karmaṇāṁ kṛṣṇa punaryogaṁ ca śaṁsasi | 6|27|1 2
saṁnyāsaḥ karmayogaśca niḥśreyasakarāvubhau | 6|27|2 2
tayostu karmasaṁnyāsātkarmayogo viśiṣyate || 6|27|2 3
sa brahmayogayuktātmā sukhamakṣayamaśnute || 6|27|21 2
sāṁkhyayogau pṛthagbālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ | 6|27|4 1
yatsāṁkhyaiḥ prāpyate sthānaṁ tadyogairapi gamyate | 6|27|5 1
ekaṁ sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca yaḥ paśyati sa paśyati || 6|27|5 2
saṁnyāsastu mahābāho duḥkhamāptumayogataḥ | 6|27|6 1
yogayukto munirbrahma nacireṇādhigacchati || 6|27|6 2
yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ | 6|27|7 1
upaviśyāsane yuñjyādyogamātmaviśuddhaye || 6|28|12 2
nātyaśnatastu yogo 'sti na caikāntam anaśnataḥ | 6|28|16 1
yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā || 6|28|17 2
yogino yatacittasya yuñjato yogamātmanaḥ || 6|28|19 2
yaṁ saṁnyāsamiti prāhuryogaṁ taṁ viddhi pāṇḍava | 6|28|2 1
yatroparamate cittaṁ niruddhaṁ yogasevayā | 6|28|20 1
taṁ vidyādduḥkhasaṁyogaviyogaṁ yogasaṁjñitam | 6|28|23 1
sa niścayena yoktavyo yogo 'nirviṇṇacetasā || 6|28|23 2
īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ || 6|28|29 2
ārurukṣormuneryogaṁ karma kāraṇamucyate | 6|28|3 1
yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇamucyate || 6|28|3 2
yo 'yaṁ yogastvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana | 6|28|33 2
asaṁyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ | 6|28|36 1
ayatiḥ śraddhayopeto yogāccalitamānasaḥ | 6|28|37 2
aprāpya yogasaṁsiddhiṁ kāṁ gatiṁ kṛṣṇa gacchati || 6|28|37 3
sarvasaṁkalpasaṁnyāsī yogārūḍhastadocyate || 6|28|4 2
śucīnāṁ śrīmatāṁ gehe yogabhraṣṭo 'bhijāyate || 6|28|41 2
jijñāsurapi yogasya śabdabrahmātivartate || 6|28|44 2
mayyāsaktamanāḥ pārtha yogaṁ yuñjanmadāśrayaḥ | 6|29|1 2
nāhaṁ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ | 6|29|25 1
prayāṇakāle manasācalena bhaktyā yukto yogabalena caiva | 6|30|10 1
mūrdhnyādhāyātmanaḥ prāṇamāsthito yogadhāraṇām || 6|30|12 2
tasmātsarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna || 6|30|27 2
abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā | 6|30|8 1
saṁnyāsayogayuktātmā vimukto māmupaiṣyasi || 6|31|28 2
na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogamaiśvaram | 6|31|5 1
dadāmi buddhiyogaṁ taṁ yena māmupayānti te || 6|32|10 2
vistareṇātmano yogaṁ vibhūtiṁ ca janārdana | 6|32|18 1
etāṁ vibhūtiṁ yogaṁ ca mama yo vetti tattvataḥ | 6|32|7 1
so 'vikampena yogena yujyate nātra saṁśayaḥ || 6|32|7 2
yogeśvara tato me tvaṁ darśayātmānamavyayam || 6|33|4 2
mayā prasannena tavārjunedaṁ rūpaṁ paraṁ darśitamātmayogāt | 6|33|47 2
divyaṁ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram || 6|33|8 2
evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ | 6|33|9 2
ye cāpyakṣaramavyaktaṁ teṣāṁ ke yogavittamāḥ || 6|34|1 3
athaitadapyaśakto 'si kartuṁ madyogamāśritaḥ | 6|34|11 1
ananyenaiva yogena māṁ dhyāyanta upāsate || 6|34|6 2
abhyāsayogena tato māmicchāptuṁ dhanaṁjaya || 6|34|9 2
mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī | 6|35|10 1
anye sāṁkhyena yogena karmayogena cāpare || 6|35|24 2
anye sāṁkhyena yogena karmayogena cāpare || 6|35|24 2
māṁ ca yo 'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate | 6|36|26 1
abhayaṁ sattvasaṁśuddhirjñānayogavyavasthitiḥ | 6|38|1 2
yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī || 6|40|33 2
dhyānayogaparo nityaṁ vairāgyaṁ samupāśritaḥ || 6|40|52 2
buddhiyogamupāśritya maccittaḥ satataṁ bhava || 6|40|57 2
yogaṁ yogeśvarātkṛṣṇātsākṣātkathayataḥ svayam || 6|40|75 2
lāghavaṁ cāstrayogaṁ ca balaṁ bāhvośca bhārata || 6|49|32 2
yathā hi dṛśyate sarvaṁ daivayogena saṁjaya || 6|61|3 2
viśveśvaro vāsudevo 'si tasmād yogātmānaṁ daivataṁ tvām upaimi || 6|61|42 2
jaya yogīśvara vibho jaya yogaparāvara || 6|61|43 2
na balaṁ yogayogīśa jānīmaste na saṁbhavam || 6|61|57 2
dharmaṁ sthāpya yaśaḥ prāpya yogaṁ prāpsyasi tattvataḥ || 6|61|68 2
anādimadhyāntam apārayogaṁ lokasya setuṁ pravadanti viprāḥ || 6|61|70 2
viditaṁ tāta yogānme sarvam etat tavepsitam | 6|62|2 1
tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca | 6|62|35 1
tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca | 6|62|35 1
dhyānayogena viprāśca taṁ vadanti mahaujasam || 6|63|11 2
yogabhūtaṁ paricaran keśavaṁ mahad āpnuyāt || 6|63|16 2
prapannaḥ śaraṇaṁ rājan yogānām īśvaraṁ prabhum || 6|63|21 3
sarvatoyamayo devo yogāt suṣvāpa tatra ha || 6|63|4 3
dhyāyanmahopaniṣadaṁ yogayukto 'bhavanmuniḥ || 7|118|18 2
nikṛtyā nikṛtāḥ pārthā viṣayogaiśca bhārata | 7|127|18 1
eko hi yogo 'sya bhaved vadhāya chidre hyenaṁ svapramattaḥ pramattam | 7|155|28 1
ekaikaśo nihatāḥ sarva eva yogaistaistaistvaddhitārthaṁ mayaiva || 7|155|29 2
katham asmaddhitārthaṁ te kaiśca yogair janārdana | 7|156|1 2
yogair api hatā yaiste tānme śṛṇu dhanaṁjaya | 7|156|6 1
ajayyā hi vinā yogair mṛdhe te daivatair api || 7|156|6 2
vinā janārdanaṁ pārtho yogānām īśvaraṁ prabhum || 7|157|14 2
apanīte tu yogena kenacicchvetavāhane | 7|16|5 1
laghusaṁdhānayogābhyāṁ rathayośca raṇena ca | 7|163|22 1
jñānam ekastham ācārye jñānaṁ yogaśca pāṇḍave | 7|163|40 1
āsthīyatāṁ jaye yogo dharmam utsṛjya pāṇḍava | 7|164|68 1
abhayaṁ sarvabhūtānāṁ pradadau yogayuktavān || 7|165|35 3
tathoktvā yogam āsthāya jyotirbhūto mahātapāḥ | 7|165|39 1
yogayuktaṁ mahātmānaṁ gacchantaṁ paramāṁ gatim || 7|165|42 2
mahimānaṁ mahārāja yogamuktasya gacchataḥ || 7|165|44 2
ācāryaṁ yogam āsthāya brahmalokam ariṁdamam || 7|165|45 3
ete praśamane yogā mahāstrasya paraṁtapa | 7|166|49 1
eṣa yogo 'tra vihitaḥ pratighāto mahātmanā || 7|170|38 2
janmakarmatapoyogāstayostava ca puṣkalāḥ | 7|172|86 1
ātmayogāśca tasmin vai śāstrayogāśca śāśvatāḥ || 7|172|87 2
ātmayogāśca tasmin vai śāstrayogāśca śāśvatāḥ || 7|172|87 2
kṛttikāyogayuktena paurṇamāsyām ivendunā || 7|19|18 2
vidhāya yogaṁ pārthena saṁśaptakagaṇaiḥ saha | 7|19|2 1
neha dhruvaṁ kiṁcana jātu vidyate asmiṁl loke karmaṇo 'nityayogāt | 7|2|6 1
yogena kenacid rājann arjunastvapanīyatām || 7|32|13 2
upadiṣṭo hi me pitrā yogo 'nīkasya bhedane | 7|34|19 1
yogād duḥkhocitatvācca tasmāt tvatto 'dhiko 'rjunaḥ || 7|52|24 3
yuktaṁ yogena yogajñāstāvakāḥ samapūjayan || 7|73|43 2
yuktaṁ yogena yogajñāstāvakāḥ samapūjayan || 7|73|43 2
daivaṁ kṛtāstratāṁ yogam amarṣam api cāhave | 7|86|33 1
yogam ājñāpayāmāsur yuddhāya ca viniryayuḥ || 8|1|10 2
daivayogāt tu te bāṇā nātaran marmabhedinaḥ | 8|18|53 1
sauṣṭhave cāstrayoge ca savyasācī na matsamaḥ || 8|22|35 2
sarveṣāṁ ca punas teṣāṁ sarvayogavaho mayaḥ | 8|24|21 1
tapoviśeṣair bahubhir yogaṁ yo veda cātmanaḥ | 8|24|39 1
neha dhruvaṁ kiṁcid api pracintyaṁ vidur loke karmaṇo 'nityayogāt | 8|26|47 1
astrayogaś ca yuddhaṁ ca nimittāni tathaiva ca | 8|28|8 1
hanyām ahaṁ tādṛśānāṁ śatāni kṣamāmi tvāṁ kṣamayā kālayogāt || 8|29|20 2
yuktayogo maheṣvāsaḥ śarair bahubhir ācitaḥ | 8|5|61 2
vedhaḥ pātaś ca lakṣaś ca yogaś caiva tavārjuna | 8|50|53 2
rāgo yogas tathā dākṣyaṁ nayaś cety arthasādhakāḥ | 8|6|12 1
yogam ājñāpayāmāsa sūryasyodayanaṁ prati || 8|6|45 2
raktāmbarasrak tapanīyayogān nārī prakāśā iva sarvagamyā || 8|68|34 2
yogam ājñāpya senāyā āditye 'bhyudite tadā | 8|7|2 1
yogam ājñāpayāmāsa nāndītūryapuraḥsaram || 8|7|3 3
yogo yogeti sahasā prādurāsīn mahāsvanaḥ || 8|7|4 2
yogo yogeti sahasā prādurāsīn mahāsvanaḥ || 8|7|4 2
hradād āhūya yogena bhīmasenena pātitaḥ || 9|1|12 2
aham eko vimuktastu bhāgyayogād yadṛcchayā | 9|28|77 1
atyadbhutena vidhinā daivayogena bhārata | 9|29|55 1
kriyayā yogam āsthāya tathā tvam api vikrama || 9|30|10 3
maitre nakṣatrayoge sma sahitaḥ sarvayādavaiḥ || 9|34|12 3
nakṣatrayoganiratāḥ saṁkhyānārthaṁ ca bhārata | 9|34|41 1
gāṅgeyaḥ pūrvam abhavanmahāyogabalānvitaḥ || 9|43|16 2
sa tu bālo 'pi bhagavānmahāyogabalānvitaḥ | 9|43|33 1
yugapad yogam āsthāya sasarja vividhāstanūḥ || 9|43|36 2
yogayuktā mahātmānaḥ satataṁ brāhmaṇapriyāḥ | 9|44|72 1
sarvair vidyādharaiḥ puṇyair yogasiddhaistathā vṛtaḥ || 9|44|8 3
ete cānye ca bahavo yogasiddhāḥ sahasraśaḥ | 9|48|20 1
samprāptaḥ paramaṁ yogaṁ siddhiṁ ca paramāṁ gataḥ || 9|48|22 2
paramaṁ yogam āsthāya ṛṣir yogam avāptavān || 9|48|23 2
paramaṁ yogam āsthāya ṛṣir yogam avāptavān || 9|48|23 2
dṛṣṭaḥ prabhāvaṁ tapaso jaigīṣavyasya yogajam || 9|49|22 2
nānvapaśyata yogastham antarhitam ariṁdama || 9|49|42 2
prabhāvaṁ suvratatvaṁ ca siddhiṁ yogasya cātulām || 9|49|43 2
tato 'bhyetya mahārāja yogam āsthāya bhikṣukaḥ | 9|49|5 1
dṛṣṭvā prabhāvaṁ tapaso jaigīṣavyasya yogajam || 9|49|51 2
vidhiṁ ca yogasya paraṁ kāryākāryaṁ ca śāstrataḥ || 9|49|53 2
yoganityo mahārāja siddhiṁ prāpto mahātapāḥ || 9|49|6 2
prāptavān paramāṁ siddhiṁ paraṁ yogaṁ ca bhārata || 9|49|61 2
yogayuktā divaṁ yātā tapaḥsiddhā tapasvinī || 9|53|6 2
sā tu prāpya paraṁ yogaṁ gatā svargam anuttamam | 9|53|8 1
kim anyat kālayogāddhi diṣṭam eva parāyaṇam | 9|62|46 1

ṛāmāyaṇa

sa tvaṁ surahitārthāya māyāyogam upāśritaḥ | |1|28|7 1
sa ca tāṁ kālayogena provāca raghunandana | |1|32|14 1
vasiṣṭhaś codayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || |1|54|1 2
upavāsaiś ca yogaiś ca bahubhiś ca pariśramaiḥ | |2|17|27 1
tasmāt tvaṁ puṣyayogena yauvarājyam avāpnuhi || |2|3|24 2
śvaḥ puṣyayogaṁ niyataṁ vakṣyante daivacintakāḥ || |2|4|21 2
na nūnaṁ tapaso vāsti phalayogaḥ śrutasya vā | |2|57|32 1
athavā me bhavec chaktir yogair buddhibalena vā | |2|67|14 1
tūrṇaṁ samutthāya sumantra gaccha balasya yogāya balapradhānān | |2|76|28 1
ramayanti tapoyogān muniṁ yauvanam āsthitam || |3|10|17 2
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogasamāhitāḥ | |3|5|5 2
ayaṁ sadā saṁhriyate samādhiḥ kim atra yogena nivartitena || |4|29|16 2
kriyābhiyogaṁ manasaḥ prasādaṁ samādhiyogānugataṁ ca kālam | |4|29|17 1
yogam anviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || |5|35|26 2
iti pravegaṁ tu parasya tarkayan svakarmayogaṁ ca vidhāya vīryavān | |5|45|30 1
bhāgyavaiṣamyayogena purā duścaritena ca | |6|101|31 1
prāptavyaṁ tu daśāyogānmayaitad iti niścitam | |6|101|32 1
avighnaṁ puṣyayogena śvo rāmaṁ draṣṭum arhasi || |6|114|45 2
sarvātmanā paryanunīyamāno yadā na saumitrir upaiti yogam | |6|116|79 1
satyam āgamayogena mamaiṣa vidito hariḥ | |6|19|17 1
ānantaryam abhiprepsuḥ kramayogārthatattvavit | |6|31|49 1
sthiratvāt sattvayogācca śaraiḥ saṁdānito 'pi san || |6|39|3 2
yogaṁ ca rakṣasāṁ śreṣṭha tāvubhau ca nayānayau || |6|51|11 2
trayāṇāṁ pañcadhā yogaṁ karmaṇāṁ yaḥ prapaśyati | |6|51|7 1
kumbhakarṇavadhe yukto yogān parimṛśan bahūn || |6|55|84 2
sa samprāpya dhanuṣpāṇir māyāyogam ariṁdama | |6|72|32 1
tava caiva mahābāho daivayogād upāgataḥ || |6|98|24 2
etenādharmayogena yastvayeha pravartitaḥ || |7|30|32 2
kālaparyāyayogena rājā mitrasaho 'bhavat || |7|57|17 2

śatakatraya

yadā yogābhyāsavyasanakṛśayor ātmamanasoravicchinnā maitrī sphurati kṛtinas tasya kimu taiḥ | ||2|70|| 1
līlā yauvanalālasās tanubhṛtām ity ākalayya drutaṁ yoge dhairyasamādhisiddhisulabhe buddhiṁ vidadhvaṁ budhāḥ || ||3|36|| 2
svātantryeṇa niraṅkuśaṁ viharaṇaṁ svāntaṁ praśāntaṁ sadā sthairyaṁ yogamahotsave 'pi ca yadi trailokyarājyena kim || ||3|97|| 2

daśakumāracarita

sā sagadgadamavādīt putra kālayavanadvīpe kālaguptanāmno vaṇijaḥ kasyacideṣā sutā suvṛttā nāma ratnodbhavena nijakāntenāgacchantī jaladhau magne pravahaṇe nijadhātryā mayā saha phalakamekamavalambya daivayogena kūlam upetāsannaprasavasamayā kasyāṁcid aṭavyām ātmajam asūta | ||1|4|7|| 1

evamanekamṛtyumukhaparibhraṣṭaṁ daivānmayopalabdhaṁ tamekapiṅgādeśādvane tapasyato rājahaṁsasya devyai vasumatyai tatsutasya bhāvicakravartino rājavāhanasya paricaryārthaṁ samarpya gurubhirabhyanujñātā kṛtāntayogātkṛtāntamukhabhraṣṭasya te pādapadmaśuśrūṣārthamāgatāsmi iti || ||2|4|52||

tebhyaścopalabhya lubdhasamṛddhamatyutsiktamavidheyaprāyaṁ ca prakṛtimaṇḍalam alubdhatām abhikhyāpayan dhārmikatvamudbhāvayan nāstikānkadarthayan kaṇṭakānviśodhayan amitropadhīnapaghnan cāturvarṇyaṁ ca svadharmakarmasu sthāpayan abhisamāhareyam arthān arthamūlā hi daṇḍaviśiṣṭakarmārambhā na cānyadasti pāpiṣṭhaṁ tatra daurbalyāt ityākalayya yogānanvatiṣṭham || ||2|8|252||

Сравнение названия рек в Махабхарате и бассейне реки Оки