сутра поиск по тегам Смысл жизни

Перевод Кама сутры

Переводы
29 апреля 2025, 14:28

1.1.1. Где нет сомнения, праведности, капиталу и наслаждению поклон!

1.1.1. yatra tu naiṣā śaṅkā tā dharmārthakāmebhyo namaḥ ||

1.1.2. Поскольку [это] предмет науки (Вед).

1.1.2. śāstre prakṛtatvāt ||

1.1.3. И учителям, разъясняющим правила их [достижения, — поклон].

1.1.3. tatsamayāvabodhakebhyaścācāryebhyaḥ ||

1.1.4. Из-за того, что они связаны с теми.

1.1.4. tatsaṁbandhāt ||

1.1.5. Ибо Владыка существ, создав живых существ, провозгласил вначале учение с сотней тысяч [глав, как] основание их устойчивости и средство достижения трех групп [целей].

1.1.5. prajāpatir hi prajāḥ sṛṣṭvā tāsāṁ sthitinibandhanaṁ trivargasya sādhanam adhyāyānāṁ śatasahasreṇāgre provāca ||

1.1.6. Одну долю (главу) его, посвященную праведности, выделил самосущий Ману.

1.1.6. tasyaikadeśikaṁ manuḥ svāyaṁbhuvo dharmādhikārikaṁ pṛthak cakāra ||

1.1.7. [Главу,] посвященную капиталу, [выделил] Брхаспати.

1.1.7 bṛhaspatir arthādhikārikam ||

1.1.8. Спутник Махадевы, Нандин, отдельно провозгласил Камасутру с тысячью глав.

1.1.8. mahādevānucaraśca nandī sahasreṇādhyāyānāṁ pṛthak kāmasūtraṁ provāca ||

1.1.9. Её Шветакету, сын Уддалаки, сократил до пятисот глав.

1.1.9. tad eva tu pañcabhir adhyāyaśatair auddālakiḥ śvetaketuḥ saṁcikṣepa ||

1.1.10. [Затем] мудрец Панчала из рода Бабхру снова [сократил] её до полутора сотен глав и разделил на семь разделов: {1} общие принципы, {2} [любовное] сближение, {3} ухаживания за девушками, {4} [обязанности] жены, {5} [взаимодействие] с чужими жёнами, {6} гетерами и {7} тайные наставления.

1.1.10. tad eva tu punar adhyardhenādhyāyaśatena sādhāraṇasāmprayogikakanyāsaṁprayuktakabhāryādhikārikapāradārikavaiśikaupaniṣadikaḥ saptabhir adhikaraṇair bābhravyaḥ pāñcālaḥ saṁcikṣepa ||

1.1.11. Её шестую [главу], относящуюся к гетерам, по просьбе гетер из Паталипутры, отдельно составил Даттака.

1.1.11. tasya ṣaṣṭhaṁ vaiśikam adhikaraṇaṁ pāṭaliputrikāṇāṁ gaṇikānāṁ niyogād dattakaḥ pṛthak cakāra ||

1.1.12. По этой же причине Чараяна отдельно изложил «общий раздел».
Суварнанабха [изложил раздел о любовном] сближении.
Гхотакамукха — об ухаживании за девушками.
Гонардия — о супружеских обязанностях.
Гоникапутра — о чужих жёнах.
Кучумара — о тайных наставлениях.
Так это учение было изложено многими учителями по частям, [но] исчез порядок.
Поскольку части шастры, описанные Даттакой и другими, сосредоточены на одном, и поскольку труд потомка Бабхру (Панчалы) труден для изучения из-за величины, [я], сжав весь материал в кратком изложении, составил эту «Камасутру».

1.1.12. tatprasaṅgāccārāyaṇaḥ sādhāraṇam adhikaraṇaṁ pṛthak provāca |
suvarṇanābhaḥ sāmprayogikam |
ghoṭakamukhaḥ kanyāsamprayuktakam |
gonardīyo bhāryādhikārikam |
goṇikāputraḥ pāradārikam |
kucumāra aupaniṣadikam iti |
evaṁ bahubhir ācāryaistacchāstraṁ khaṇḍaśaḥ praṇītam utsannakalpam abhūt |
tatra dattakādibhiḥ praṇītānāṁ śāstrāvayavānām ekadeśatvāt mahad iti ca bābhravīyasya duradhyeyatvāt saṁkṣipya sarvam artham alpena granthena kāmasūtram idaṁ praṇītam ||

1.1.13 Далее перечисление его тем и разделов:
[1] Содержание науки;
[2] Достижение трёх групп [целей];
[3] Перечень знаний;
[4] Поведение свободных граждан;
[5] Рассмотрение действий посредниц и помощников любовника.
Таков первый «Общий раздел», [содержащий] пять глав, [описывающих] пять тем.

tasyāyaṁ prakaraṇādhikaraṇasamuddeśaḥ |
śāstrasaṁgrahaḥ |
trivargapratipattiḥ |
vidyāsamuddeśaḥ |
nāgarikavṛttam |
nāyakasahāyadūtīkarmavimarśaḥ |
iti sādhāraṇaṁ prathamam adhikaraṇam | adhyāyāḥ pañca | prakaraṇāni pañca ||

[6] Описание наслаждений исходя из меры, времени и обстоятельств;
[7] Разновидности любовного удовольствия;
[8] Рассуждения об объятиях;
[9] Разновидности поцелуев;
[10] Виды царапин ногтями;
[11] Правила укусов зубами;
[12] Местные обычаи;
[13] Способы проникновения;
[14] Искусные любовные утехи;
[15] Использования ударов;
[16] Описание стонов, соответствующих тому;
[17] Мужеподобное [доминирование женщины];
[18] [Способы] сближения мужчины;
[19] Оральные ласки;
[20] Начало и завершение наслаждений;
[25] Разновидности наслаждений;
[26] Любовная ссора.
Так [заканчивается] второй раздел «О любовном соединении» – десять глав о семнадцати темах.

pramāṇakālabhāvebhyo ratāvasthāpanam |
prītiviśeṣāḥ |
āliṅganavicārāḥ |
cumbanavikalpāḥ |
nakharadanajātayaḥ |
daśanacchedyavidhayaḥ |
deśyā upacārāḥ |
saṁveśanaprakārāḥ |
citraratāni |
prahaṇanayogāḥ |
tadyuktāśca śītkṛtopakramāḥ |
puruṣāyitam |
puruṣopasṛptāni |
aupariṣṭakam |
ratārambhāvasānikam |
rataviśeṣāḥ |
praṇayakalahaḥ |
iti sāmprayogikaṁ dvitīyam adhikaraṇam | adhyāyā daśa | prakaraṇāni saptadaśa ||

[27] Правила выбора [девушки];
[28] Определение [брачных] отношений;
[29] [Как вызвать] доверие девушки;
[30] Подход к девушке [с детства];
[31] Распознавание выражений [лица] и жестов;
[32] Настойчивость одного мужчины;
[33] Привлечение избранника;
[34] И обретение [мужа] девушкой среди настаивающих;
[35] Брачный союз.
Так [заканчивается] третий раздел «О связи с девушкой» – пять глав о девяти темах.

[36] Поведение единственной жены;
[37] Поведение в отсутствие [мужа];
[38] Поведение старшей [жены] в кругу других жён;
[39] Поведение младшей [жены];
[40] Поведение снова вышедшей замуж [жены];
[41] Поведение обделённой [мужем жены];
[42] О гареме;
[43] Отношение мужчины в многожёнстве.
Так [заканчивается] четвертый раздел «О жёнах» – две главы о восьми темах.

[44] Установление нравов женщины и мужчины;
[45] Причины отстранённости [женщины];
[46] [Какие] мужчины успешны у женщин;
[47] Легкодоступные женщины;
[48] Причины для знакомства;
[49] Настойчивость [при знакомстве];
[50] Выяснение чувств;
[51] Действия сводницы;
[52] Желание власть держащих;
[53] Охрана жён в гареме.
Так [заканчивается] пятый раздел «О чужих жёнах» – шесть глав о десяти темах.

[54] Рассуждения о посетителях;
[55] Причины посещений;
[56] Способы привлечения;
[57] Угождение любовнику;
[58] Способы приобретения капитала;
[59] Признаки равнодушия;
[60] Постижение равнодушия;
[61] Способ изгнания [посетителя];
[62] Восстановление связи с утраченным [посетителем];
[63] Разновидности выгод;
[64] Размышление о невыгоде зависимости и сомнениях [при стремлении] к выгоде;
[65] И типы гетер.
Так [заканчивается] шестой раздел «О гетерах» – шесть глав о двенадцати темах.

[66] Средство для привлекательности;
[67] Средство подчинения (приворота);
[68] Афродизиаки;
[69] Восстановление угасшей страсти;
[70] Способы увеличения [прибора];
[71] И искусные средства;
Так [заканчивается] седьмой раздел «Тайные наставления» – две главы о шести темах.

Таким образом, [всего] тридцать шесть глав, шестьдесят четыре подраздела, семь основных разделов, тысяча с четвертью стихов. Таково итоговое [содержание] науки.

evaṁ ṣaṭtriṁśad adhyāyāḥ | catuḥṣaṣṭiḥ prakaraṇāni | adhikaraṇāni sapta | sapādaṁ ślokasahasram | iti śāstrasya saṁgrahaḥ ||

1.1.14. Перечислив это кратко, далее оно будет изложено подробно.
Ибо мудрецам в этом мире желанно и краткое, и развёрнутое изложение.

saṁkṣepam imam uktvāsya vistaro 'taḥ pravakṣyate |
iṣṭaṁ hi viduṣāṁ loke samāsavyāsabhāṣaṇam ||

Глава 1. Раздел 2 Достижение трех групп [целей]

1.2.1. Человеку, живущему сто лет, следует стремиться к трем группам [целей], взаимосвязанных и не вредящих друг другу.

1.2.1 śatāyur vai puruṣo vibhajya kālam anyonyānubaddhaṁ parasparasyānupaghātakaṁ trivargaṁ seveta ||

1.2.2. В детстве [следует стремится] к капиталу, начиная с получения знаний.

1.2.2. bālye vidyāgrahaṇādīn arthān ||

1.2.3. В молодости — к наслаждению.

1.2.3. kāmaṁ ca yauvane ||

1.2.4. В старости — к праведности и освобождению.

1.2.4 sthāvire dharmaṁ mokṣaṁ ca ||

1.2.5. Или следует стремится [к той или иной цели] согласно обстоятельствам из-за непостоянства жизни.

1.2.5. anityatvād āyuṣo yathopapādaṁ vā seveta ||

1.2.6. Ученичество [должно длиться] пока не приобретены знания.

1.2.6. brahmacaryam eva tv ā vidyāgrahaṇāt ||

1.2.7. Праведность — осуществление благодаря [следованию] шастрам жертвоприношений и т.п., не осуществляемых из-за немирской природы и неочевидности пользы, и воздержание благодаря [следованию] шастрам от поедания мяса и т.п., осуществляемых из-за мирской природы и очевидности пользы.

1.2.7. alaukikatvād adṛṣṭārthatvād apravṛttānāṁ yajñādīnāṁ śāstrāt pravartanam laukikatvād dṛṣṭārthatvācca pravṛttebhyaśca | māṁsabhakṣaṇādibhyaḥ śāstrād eva nivāraṇaṁ dharmaḥ ||

1.2.8. Её (праведность) следует узнать из Вед и от собрания знающих праведность.

1.2.8. taṁ śruter dharmajñasamavāyāc ca pratipadyeta ||

1.2.9. Капитал — приобретение знаний, земель, золота, скота, зерна, утвари, друзей и др., [а также] приумножение приобретенного.

1.2.9. vidyābhūmihiraṇyapaśudhānyabhāṇḍopaskaramitrādīnām arjanam arjitasya vivardhanam arthaḥ ||

1.2.10. Его (капитал) [приобретают] благодаря управленческой деятельности, знающим правила экономики и торговцам.

1.2.10. tam adhyakṣapracārād vārtāsamayavidbhyo vaṇigbhyaśceti ||

1.2.11. Наслаждение — активность, приятная слуху, осязанию, зрению, вкусу, обонянию в своих собственных сферах, утвержденных умом, соединенным с самостью.

1.2.11. śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇānām ātmasaṁyuktena manasādhiṣṭhitānāṁ sveṣu sveṣu viṣayeṣv ānukūlyataḥ pravṛttiḥ kāmaḥ ||

1.2.12. Преимущественно наслаждением [называют] целенаправленную [активность], имеющую плод, пронизанную счастьем, связанным с самостью [и возникающим] из области особых прикосновений.

1.2.12. sparśaviśeṣaviṣayāt tv asyābhimānikasukhānuviddhā phalavatyarthapratītiḥ prādhānyāt kāmaḥ ||

1.2.13. Тому (наслаждению) следует учиться из Камусутры и от общения со свободными гражданами.

1.2.13. taṁ kāmasūtrān nāgarikajanasamavāyāc ca pratipadyeta ||

1.2.14. В перечне этих [целей] предшествующая важнее последующей.

1.2.14. eṣāṁ samavāye pūrvaḥ pūrvo garīyān ||

1.2.15. Так для царя [приоритетен] капитал.
Из-за того, что он (капитал) является корнем людских нужд.
Так же и для гетер. [Таково] достижение трех групп [целей].

1.2.15. arthaśca rājñaḥ |
tanmūlatvāllokayātrāyāḥ |
veśyāyāśceti trivargapratipattiḥ ||

1.2.16. Согласно некоторым учителям, из-за немирской природы праведности [она должна быть] связана с наукой.
[Так же] достижение капитала, поскольку ему предшествует [овладение] методом.
Методы постигаются из науки.

1.2.16. dharmasyālaukikatvāt tadabhidhāyakaṁ śāstraṁ yuktam |
upāyapūrvakatvād arthasiddheḥ |
upāyapratipattiḥ śāstrāt ||

1.2.17. [Некоторые] учителя [говорят], что нет необходимости в науке о наслаждении, поскольку оно постоянно и даже в животных формах жизни осуществляется естественно.

1.2.17. tiryagyoniṣvapi tu svayaṁ pravṛttatvāt kāmasya nityatvācca na śāstreṇa kṛtyam astītyācāryāḥ ||

1.2.18. [Мы же учим, что] оно требует метода, поскольку зависит от соития мужчины и женщины.

1.2.18. saṁprayogaparādhīnatvāt strīpuṁsayor upāyam apekṣate ||

1.2.19. Ватсьяяна [говорит], что это понимание методов [исходит] из Камасутры.

1.2.19. sā copāyapratipattiḥ kāmasūtrād iti vātsyāyanaḥ ||

1.2.20. У самок животных нет ограничений, [животные] совокупляются по необходимости в определенный период, и этому не предшествует рассуждение. Поэтому [у животных] нет понятия о методе.

1.2.20. tiryagyoniṣu punar anāvṛtatvāt strījāteśca ṛtau yāvadarthaṁ pravṛtter abuddhipūrvakatvācca pravṛttīnām anupāyaḥ pratyayaḥ ||

1.2.21. «Не следует вести себя праведно.
Из-за того, что [праведность] приносит плоды в будущем и причем сомнительно.

1.2.21. na dharmāṁścaret |
eṣyatphalatvāt sāṁśayikatvācca ||

1.2.22. Ведь кто, кроме ребенка, стал бы передавать другому то, что у него в руках?

1.2.22. ko hyabāliśo hastagataṁ paragataṁ kuryāt ||

1.2.23. Лучше сегодня голубь, чем завтра павлин.

1.2.23. varam adya kapotaḥ śvo mayūrāt ||

1.2.24. Лучше надёжная медная монета, чем сомнительная золотая.»
[Таково учение] Локаятиков.

1.2.24 varaṁ sāṁśayikān niṣkād asāṁśayikaḥ kārṣāpaṇaḥ |
iti laukāyatikāḥ ||

1.2.25. «Из-за неоспоримости наук (Вед) и повторяющихся речений обрядов, из-за видимого результата колдовства и проклятий в некоторых случаях, из-за видимого воздействия цикла созвездий, Луны, Солнца, звёзд и планет, словно преднамеренно направленного на [благо] мира, а также из-за наличия у [населяющих] три мира устойчивости в поведении согласно варнам (сословиям) и ашрамам (стадиям жизни) и из-за видимого оставления находящегося в руке семени ради будущего урожая следует вести себя праведно,» — так [сказал] Ватсьяяна.

1.2.25. śāstrasyānabhiśaṅkyatvād abhicārānuvyāhārayośca kvacit phaladarśanān nakṣatracandrasūryatārāgrahacakrasya lokārthaṁ buddhipūrvakam iva pravṛtter darśanād varṇāśramācārasthitilakṣaṇatvāc ca lokayātrāyā hastagatasya ca bījasya bhaviṣyataḥ sasyārthe tyāgadarśanāccared dharmān iti vātsyāyanaḥ ||

1.2.26. «Не следует гнаться за капиталом.
Ибо даже когда к нему стремятся с усилием, [он] иногда не обретается.
И если не стремятся, он может появиться случайно.

1.2.26 1 nārthāṁścaret |
prayatnato 'pi hyete anuṣṭhīyamānā naiva kadācit syuḥ |
ananuṣṭhīyamānā api yadṛcchayā bhaveyuḥ ||

1.2.27. Всё это дело случая.

1.2.27. tatsarvaṁ kālakāritam iti ||

1.2.28. Ибо именно случай определяет для людей пользу и вред, победу и поражение, счастье и страдание.

1.2.28. kāla eva hi puruṣān arthānarthayor jayaparājayayoḥ sukhaduḥkhayośca sthāpayati ||

1.2.29. Благодаря случаю Бали стал Индрой.
Случаем [он же] был низложен.
Именно случай снова его возвысит». [Таково учение] фаталистов.

1.2.29 kālena balir indraḥ kṛtaḥ |
kālena vyavaropitaḥ |
kāla eva punar apyenaṁ karteti kālakāraṇikāḥ ||

1.2.30. «Метод есть основа всех начинаний, поскольку он предшествует [всем] действиям человека.

1.2.30. puruṣakārapūrvakatvāt sarvapravṛttīnām upāyaḥ pratyayaḥ ||

1.2.31. Метод предшествует даже капиталу, полученному случайно.
Нет блага у бездействующего,» – [так говорит] Ватсьяяна.

1.2.31. avaśyaṁ bhāvino 'pyarthasyopāyapūrvakatvād eva |
na niṣkarmaṇo bhadram astīti vātsyāyanaḥ ||

1.2.32. Не следует стремиться к наслаждениям.
Из-за противоречия [наслаждения] главным [целям]: праведности и капиталу — и другим истинным [целям] (знанию и тапасу — мокше).
[Злоупотребление наслаждениями] порождают в человеке связь с бедными людьми, неправедную деятельность, нечистоту, несдержанность.

1.2.32 na kāmāṁścaret |
dharmārthayoḥ pradhānayor evam anyeṣāṁ ca satāṁ pratyanīkatvāt |
anarthajanasaṁsargam asadvyavasāyam aśaucam anāyatiṁ caite puruṣasya janayanti ||

1.2.33. Также небрежность, легкомыслие, неуверенность и рассеянность.
Известно много попавших под власть наслаждения, [которые] пали вместе с окружением.

1.2.33. tathā pramādaṁ lāghavam apratyayam agrāhyatāṁ ca |
bahavaśca kāmavaśagāḥ sagaṇā eva vinaṣṭāḥ śrūyante ||

1.2.34. Как Бходжа из рода Дандакьи, из наслаждения возжелавший брахманскую девственницу, был уничтожен с родственниками и царством.

1.2.34. yathā dāṇḍakyo nāma bhojaḥ kāmād brāhmaṇakanyām abhimanyamānaḥ sabandhurāṣṭro vinanāśa ||

1.2.35. [Также] и царь божеств (Индра), очень сильно [возжелавший] Ахалью, и Кичака — Драупади, и Равана — Ситу, и многие другие, попавшие под власть наслаждения, увидели свою погибель," — так [говорят] заботящиеся [только] о пользе.

1.2.35. devarājaścāhalyām atibalaśca kīcako draupadīṁ rāvaṇaśca sītām apare cānye ca bahavo dṛśyante kāmavaśagā vinaṣṭā ityarthacintakāḥ ||

1.2.36. Наслаждение же из-за причинности поддержания тела имеет одинаковую природу??? с пищей.
И они становятся плодами праведности и капитала.
1.2.36. śarīrasthitihetutvād āhārasadharmāṇo hi kāmāḥ |
phalabhūtāśca dharmārthayoḥ ||

1.2.37. Но следует понять, [это подобно] в дошах.
Не используются горшки [для подаяний], если нет нищих.
Не сеется ячмень [для корма], если нет оленей. Так [говорит] Ватсьяяна.
1.2.37. boddhavyaṁ tu doṣeṣviva |
na hi bhikṣukāḥ santīti sthālyo nādhiśrīyante |
na hi mṛgāḥ santīti yavā nopyanta iti vātsyāyanaḥ ||

1.2.38. И здесь есть шлоки.
Таким образом человек, следующий и капиталу и наслаждению и праведности.
Здесь и в ином мире беспрепятственно обретает абсолютное счастье.
1.2.38. bhavanti cātra ślokāḥ |
evam arthaṁ ca kāmaṁ ca dharmaṁ copācaran naraḥ |
ihāmutra ca niḥśalyam atyantaṁ sukham aśnute ||

1.2.39. Что будет в будущем? Сомнение в действии в котором не рождается.
И счастье не в разрушении капитала, — так в этом знающие утвердились.
1.2.39. kiṁ syāt paratretyāśaṅkā kārye yasmin na jāyate |
na cārthaghnaṁ sukhaṁ ceti śiṣṭāstatra vyavasthitāḥ ||

1.2.40. Достигающий трех групп [целей] или двух или только одной,
Также то следует делать, но не следует делать одну цель, [которая] препятствует двум [другим].
1.2.40. trivargasādhakaṁ yat syād dvayor ekasya vā punaḥ |
kāryaṁ tad api kurvīta na tv ekārthaṁ dvibādhakam ||

Глава 1. Раздел 3 Перечень знаний

1.3.1. Пусть мужчина изучает Камасутру и её вспомогательные науки не упуская времени для [обретения] знания в праведности, капитале и их вспомогательных [наук].
1.3.1 dharmārthāṅgavidyākālān anuparodhayan kāmasūtraṁ tadaṅgavidyāśca puruṣo 'dhīyīta ||

1.3.2. Женщина [пусть изучает Камасутру] до [наступления] полового созревания.
И выданная замуж — по желанию мужа.
Из-за отсутствия [способностей] у женщин к изучению наук, бесполезно наставление женщин в этой науке (Камасутре) — так [говорят] учителя.
1.3.2. prāgyauvanāt strī |
prattā ca patyur abhiprāyāt |
yoṣitāṁ śāstragrahaṇasyābhāvād anarthakam iha śāstre strīśāsanam ityācāryāḥ ||

1.3.3. Но усвоение [этих знаний] на практике – у них [есть].
И практики из основывающегося на науке — так [говорит] Ватсьяяна.
1.3.3. prayogagrahaṇaṁ tvāsām |
prayogasya ca śāstrapūrvakatvād iti vātsyāyanaḥ ||

1.3.4. Это [правило применяется] не только здесь.
Поскольку повсюду в мире лишь некоторые [являются] знатоками наук.
И практика доступна всем людям.
1.3.4. tan na kevalam ihaiva |
sarvatra hi loke katicid eva śāstrajñāḥ |
sarvajanaviṣayaśca prayogaḥ ||

1.3.5. И причина практики [является] наука, даже находящаяся далеко.
1.3.5. prayogasya ca dūrastham api śāstram eva hetuḥ ||

1.3.6. «Существует грамматика» — даже жрецы не [знающие] грамматику в обрядах допускает (применяет) отступление (ūham).
1.3.6. asti vyākaraṇam ityavaiyākaraṇā api yājñikā ūhaṁ kratuṣu prayuñjate ||

1.3.7. «Существует наука о светилах» — [но даже незнающие её] совершают дела в благоприятные дни.
1.3.7. asti jyautiṣam iti puṇyāheṣu karma kurvate ||

1.3.8. Также всадники и погонщики слонов управляются с лошадьми и слонами не изучая наук.
1.3.8. tathāśvārohā gajārohāścāśvān gajāṁścānadhigataśāstrā api vinayante ||

1.3.9. Также [зная, что в городе] есть царь — даже находящиеся далеко племена не преступают границ.
Леонченко: Зная, что есть царь далеко чужеземные племена не пресекают границ страны.
1.3.9. tathāsti rājeti dūrasthā api janapadā na maryādām ativartante tadvad etat ||

1.3.10. Даже существуют гейши и дочери царей и высокопоставленных чиновников, интеллект которых проникнут наукой.
1.3.10. santyapi khalu śāstraprahatabuddhayo gaṇikā rājaputryo mahāmātraduhitaraśca ||

1.3.11. Поэтому женщине следует изучать (схватывать) науку по частям от достойного доверия человека или [самостоятельно] в уединении.
1.3.11. tasmād vaiśvāsikājjanād rahasi prayogāñchāstram ekadeśaṁ vā strī gṛhṇīyāt ||

1.3.12. Изучение и применение шестидесяти четырех связок [искусств] девушке желательно практиковать в уединении.
1.3.12. abhyāsaprayojyāṁśca cātuḥṣaṣṭikān yogān kanyā rahasyekākinyabhyaset ||

1.3.13. Наставники же девушек это [сестры], которые имели связь с мужчиной, выросшие вместе и кормилицы.
Также подруга, которая бывалая или речь которой без упреков.
И тёти по материнской линии, [которые] ровестницы.
Пожилая служанка, которой можно доверять, [выполнявшая роль] няни.
Или ранее знакомая монахиня.
И сестра с опытом, [которому можно] доверять.
1.3.13. ācāryāstu kanyānāṁ pravṛttapuruṣasaṁprayogā sahasampravṛddhā dhātreyikā |
tathābhūtā vā niratyayasaṁbhāṣaṇā sakhī |
savayāśca mātṛṣvasā |
viśrabdhā tatsthānīyā vṛddhadāsī |
pūrvasaṁsṛṣṭā vā bhikṣukī |
svasā ca viśvāsaprayogāt ||

1.3.14. Вот вспомогательные знания Камасутры, состоящие из шестидесяти четырех частей:
[1] Пение;
[2] Музицирование (возможно риторика???);
[3] Танец;
[4] Письмо (возможно рисование???);
[5] Нанесение рисунка на лицо;
[6] Составление узоров из риса и цветов;
[7] Разбрасывание цветов;
[8] Окрашивание зубов, одежды и частей тела;
[9] Украшение пола драгоценностями;
[10] Подготовка ложа;
[11] Музицирование [чашами] с водой;
[12] Обрызгивание водой;
[13] И разнообразные приёмы (маникюр????);
[14] Плетение различных гирлянд;
[15] Украшение повязками и венками;
[16] Практика переодеваний;
[17] Украшение ушей;
[18] [Составление] композиция ароматов;
[19] Комбинирование украшений;
[20] Колдовство;
[21] Приёмы Кучумары;
[22] Изящность [движения] рук;
[23] Приготовление ćедобной похлебки из разнообразных овощей;
[24] Приготовление вкусных напитков и настоек;
[25] Искусство шитья и ткачества;
[26] Игры с нитями;
[27] Музицирование на вине и барабане;
[28] Головоломки
[29] [Составление] поэтических цепочек
[30] Упражнения в дикции (скороговорки);
[31] Чтение вслух? книг;
[32] Показ драм и повестей;
[33] [Диалоговое] завершение поэтических стихов;
[34] [Владение] разными ткацкими [предметами] в виде кусков ткани и тростника;
[35] Плотницкое дело;
[36] Резьба (по дереву);
[37] Знание о строительстве;
[38] Проверка серебра и драгоценностей;
[39] Алхимия;
[40] Знание о рудниках и окраске драгоценных камней;
[41] Применение знаний при лечении деревьев;
[42] Правила боев баранов, петухов и перепелов.
[43] Обучение лепетанию попугаев и майн;
[44] Растирание, массаж и уход за волосами;
[45] Выражение жестами (объяснение букв жестами рук);
[46] Выдумывание непонятного другим языка;
[47] Знание диалектов;
[48] [Украшение] вазонов цветами;
[49] Толкование предзнаменований;
[50] [Составление] диаграмм и амулетов;
[51] Диаграммы для запоминания;
[52] Риторика;
[53] Задумывание стихов;
[54] [Знание] словарей и справочников;
[55] Знание стихотворных размеров;
[56] Упорядоченные действия (при написании стихов???)
[57] Приёмы хитрости;
[58] Облачение [тела] одеждой;
[59] Разнообразные азартные игры;
[60] Игры на привлечение (кости???)
[61] Игры с детьми;
[62] Этикет;
[63] Искусство побеждать;
[64] Гимнастика.

1.3.14. gītaṁ vādyaṁ nṛtyaṁ ālekhyaṁ viśeṣakachedyaṁ taṇḍulakusumavalivikārāḥ puṣpāstaraṇaṁ daśanavasanāṅgarāgaḥ maṇibhūmikākarma śayanaracanam udakavādyam udakāghātaḥ citrāśca yogāḥ mālyagrathanavikalpāḥ śekharakāpīḍayojanaṁ nepathyaprayogāḥ karṇapattrabhaṅgāḥ gandhayuktiḥ bhūṣaṇayojanam aindrajālāḥ kaucumārāśca yogāḥ hastalāghavaṁ vicitraśākayūṣabhakṣyavikārakriyā pānakarasarāgāsavayojanaṁ sūcīvānakarmāṇi sūtrakrīḍā vīṇāḍamarukavādyāni prahelikā pratimālā durvācakayogāḥ pustakavācanaṁ nāṭakākhyāyikādarśanaṁ kāvyasamasyāpūraṇaṁ paṭṭikāvetravānavikalpāḥ
takṣakarmāṇi takṣaṇaṁ vāstuvidyā rūpyaratnaparīkṣā dhātuvādaḥ maṇirāgākarajñānaṁ vṛkṣāyurvedayogāḥ meṣakukkuṭalāvakayuddhavidhiḥ śukasārikāpralāpanam utsādane saṁvāhane keśamardane ca kauśalyaṁ akṣaramuṣṭikākathanaṁ mlecchitavikalpāḥ deśabhāṣāvijñānaṁ puṣpaśakaṭikā nimittajñānaṁ yantramātṛkā dhāraṇamātṛkā sampāṭhyaṁ mānasī kāvyakriyā abhidhānakośaḥ chandojñānaṁ kriyākalpaḥ chalitakayogāḥ vastragopanāni dyūtaviśeṣā ākarṣakrīḍā bālakrīḍanakāni vainayikīnāṁ vaijayikīnāṁ vyāyāmikīnāṁ ca vidyānāṁ jñānam iti catuḥṣaṣṭir aṅgavidyāḥ kāmasūtrasyāvayavinyaḥ ||

1.3.15. Но последователи Панчалы [считают] шестьдесят четыре [вспомогательных знания] другими.
Изучение их применения будут рассмотрены в [разделе] о «О любовном соединении».
[Природа] наслаждения состоит из тех [знаний].
1.3.15. pāñcālikī ca catuḥṣaṣṭir aparā |
tasyāḥ prayogān anvavetya sāṁprayogike vakṣyāmaḥ |
kāmasya tadātmakatvāt ||

1.3.16. Гетера, наделенная качествами красоты, добродетельностью и этими {1.3.14.} в превосходной [степени],
Обретает звание искусницы (gaṇikā) и [соответствующее] положение в обществе.
1.3.16. ābhir abhyucchritā veśyā śīlarūpaguṇānvitā |
labhate gaṇikāśabdaṁ sthānaṁ ca janasaṁsadi ||

1.3.17. Она всегда почитаема царём и восхваляема достойными людьми.
Желаемая и привлекательная и становится объектом внимания.
1.3.17. pūjitā sā sadā rājñā guṇavadbhiśca saṁstutā |
prārthanīyābhigamyā ca lakṣyabhūtā ca jāyate ||

1.3.19. Знающая приёмы [искусств] и принцесса, а также дочь министра,
Тем не менее, среди тысяч [других жён] держит мужа под своей властью.
1.3.18. yogajñā rājaputrī ca mahāmātrasutā tathā |
sahasrāntaḥpunar api svavaśe kurute patim ||

1.3. 19 1 tathā pativiyoge ca vyasanaṁ dāruṇaṁ gatā |
1.3. 19 2 deśāntare api vidyābhiḥ sā sukhenaiva jīvati ||
1.3. 20 1 naraḥ kalāsu kuśalo vācālaścāṭukārakaḥ |
1.3. 20 2 asaṁstuto 'pi nārīṇāṁ cittam āśv eva vindati ||
1.3. 21 1 kalānāṁ grahaṇād eva saubhāgyam upajāyate |
1.3. 21 2 deśakālau tvapekṣyāsāṁ prayogaḥ sambhavenna vā ||

1.4. 1 1 gṛhītavidyaḥ pratigrahajayakrayanirveśādhigatair arthair anvayāgatair ubhayair vā gārhasthyam adhigamya nāgarakavṛttaṁ varteta ||
1.4. 2 1 nagare pattane kharvaṭe mahati vā sajjanāśraye sthānam |
1.4. 2 2 yātrāvaśād vā ||
1.4. 3 1 tatra bhavanam āsannodakaṁ vṛkṣavāṭikāvad vibhaktakarmakakṣaṁ dvivāsagṛhaṁ kārayet ||
1.4. 4 1 bāhye ca vāsagṛhe suślakṣṇam ubhayopadhānaṁ madhye vinataṁ śuklottaracchadaṁ śayanīyaṁ syāt |
1.4. 4 2 pratiśayyikā ca |
1.4. 4 3 tasya śirobhāge kūrcasthānam vedikā ca |
1.4. 4 4 tatra rātriśeṣam anulepanaṁ mālyaṁ sikthakaraṇḍakaṁ saugandhikapuṭikā mātuluṅgatvacastāmbūlāni ca syuḥ |
1.4. 4 5 bhūmau patadgrahaḥ |
1.4. 4 6 nāgadantāvasaktā vīṇā |
1.4. 4 7 citraphalakam |
1.4. 4 8 vartikāsamudgakaḥ |
1.4. 4 9 yaḥ kaścit pustakaḥ |
1.4. 4 10 kuraṇṭakamālāśca |
1.4. 4 11 nātidūre bhūmau vṛttāstaraṇaṁ samastakam |
1.4. 4 12 ākarṣaphalakaṁ dyūtaphalakaṁ ca |
1.4. 4 13 tasya bahiḥ krīḍāśakunipañjarāṇi |
1.4. 4 14 ekānte ca takṣatakṣaṇasthānam anyāsāṁ ca krīḍānām |
1.4. 4 15 svāstīrṇā preṅkhādolā vṛkṣavāṭikāyāṁ sapracchāyā |
1.4. 4 16 sthaṇḍilapīṭhikā ca sakusumeti bhavanavinyāsaḥ ||
1.4. 5 1 sa prātar utthāya kṛtaniyatakṛtyaḥ gṛhītadantadhāvanaḥ mātrayānulepanaṁ dhūpaṁ srajam iti ca gṛhītvā dattvā sikthakam alaktakaṁ ca ,«dṛṣṭvādarśe mukham gṛhītamukhavāsatāmbūlaḥ kāryāṇyanutiṣṭhet ||»
1.4. 6 1 nityaṁ snānam |
1.4. 6 2 dvitīyakam utsādanam |
1.4. 6 3 tṛtīyakaḥ phenakaḥ |
1.4. 6 4 caturthakam āyuṣyam |
1.4. 6 5 pañcamakaṁ daśamakaṁ vā pratyāyuṣyam ityahīnam |
1.4. 6 6 sātatyācca saṁvṛtakakṣāsvedāpanodaḥ |
1.4. 6 7 pūrvāhṇāparāhṇayor bhojanam |
1.4. 6 8 sāyaṁ cārāyaṇasya |
1.4. 6 9 bhojanānantaraṁ śukasārikāpralāpanavyāpārāḥ |
1.4. 6 10 lāvakakukkuṭameṣayuddhāni |
1.4. 6 11 tāstāśca kalākrīḍāḥ |
1.4. 6 12 pīṭhamardaviṭavidūṣakāyattā vyāpārāḥ |
1.4. 6 13 divāśayyā ca |
1.4. 6 14 gṛhītaprasādhanasyāparāhṇe goṣṭhīvihārāḥ |
1.4. 6 15 pradoṣe ca saṁgītakāni |
1.4. 6 16 tadante ca prasādhite vāsagṛhe saṁcāritasurabhidhūpe sasahāyasya śayyāyām abhisārikāṇāṁ pratīkṣaṇam dūtīnāṁ preṣaṇam svayaṁ vā ,«gamanam |»
1.4. 6 17 āgatānāṁ ca manoharair ālāpair upacāraiśca sasahāyasyopakramāḥ |
1.4. 6 18 varṣapramṛṣṭanepathyānāṁ durdinābhisārikāṇāṁ svayam eva punar maṇḍanam mitrajanena vā paricaraṇam ityāhorātrikam ||
1.4. 7 1 ghaṭānibandhanam goṣṭhīsamavāyaḥ samāpānakam udyānagamanam samasyāḥ krīḍāśca pravartayet |
1.4. 7 2 pakṣasya māsasya vā prajñāte ahani sarasvatyā bhavane niyuktānāṁ nityaṁ samājaḥ |
1.4. 7 3 kuśīlavāścāgantavaḥ prekṣaṇakam eṣāṁ dadyuḥ |
1.4. 7 4 dvitīye ahani tebhyaḥ pūjā niyataṁ labheran |
1.4. 7 5 tato yathāśraddham eṣāṁ darśanam utsargo vā |
1.4. 7 6 vyasanotsaveṣu caiṣāṁ parasparasyaikakāryatā |
1.4. 7 7 āgantūnāṁ ca kṛtasamavāyānāṁ pūjanam abhyupapattiśca |
1.4. 7 8 iti gaṇadharmaḥ |
1.4. 7 9 etena taṁ taṁ devatāviśeṣam uddiśya saṁbhāvitasthitayo ghaṭā vyākhyātāḥ ||
1.4. 8 1 veśyābhavane sabhāyām anyatamasyodavasite vā samānavidyābuddhiśīlavittavayasāṁ saha veśyābhir anurūpair ālāpair āsanabandho ,«goṣṭhī |»
1.4. 8 2 tatra caiṣāṁ kāvyasamasyā kalāsamasyā vā |
1.4. 8 3 tasyām ujjvalā lokakāntāḥ pūjyāḥ |
1.4. 8 4 prītisamānāś cāhāritāḥ ||
1.4. 9 1 parasparabhavaneṣu cāpānakāni ||
1.4. 10 1 tatra madhumaireyasurāsavān vividhalavaṇaphalaharitaśākatiktakaṭukāmlopadaṁśān veśyāḥ pāyayeyur anupibeyuśca |
1.4. 10 2 etenodyānagamanaṁ vyākhyātam ||
1.4. 11 1 pūrvāhṇa eva svalaṁkṛtāsturagādhirūḍhā veśyābhiḥ saha paricārakānugatā gaccheyuḥ |
1.4. 11 2 daivasikīṁ ca yātrāṁ tatrānubhūya kukkuṭayuddhadyūtaiḥ prekṣābhir anukūlaiśca ceṣṭitaiḥ kālaṁ gamayitvā aparāhṇe ,«gṛhītatadudyānopabhogacihnāstathaiva pratyāvrajeyuḥ |»
1.4. 11 3 etena racitodgrāhodakānāṁ grīṣme jalakrīḍāgamanaṁ vyākhyātam ||
1.4. 12 1 yakṣarātriḥ |
1.4. 12 2 kaumudījāgaraḥ |
1.4. 12 3 suvasantakaḥ ||
1.4. 13 1 sahakārabhañjikā abhyūṣakhādikā bisakhādikā navapattrikā udakakṣveḍikā pāñcālānuyānam ekaśālmalī kadambayuddhāni tāstāśca ,«māhimānyo deśyāśca krīḍā janebhyo viśiṣṭam ācareyuḥ |»
1.4. 13 2 iti sambhūya krīḍāḥ ||
1.4. 14 1 ekacāriṇaśca vibhavasāmarthyād gaṇikāyā nāyikāyāśca sakhībhir nāgarakaiśca saha caritam etena vyākhyātam ||
1.4. 15 1 avibhavastu śarīramātro mallikāphenakakaṣāyamātraparicchadaḥ pūjyād deśād āgataḥ kalāsu vicakṣaṇastadupadeśena goṣṭhyāṁ ,«veśocite ca vṛtte sādhayed ātmānam iti pīṭhamardaḥ ||»
1.4. 16 1 bhuktavibhavastu guṇavān sakalatro veśe goṣṭhyāṁ ca bahumatas tadupajīvī ca viṭaḥ ||
1.4. 17 1 ekadeśavidyastu krīḍanako viśvāsyaśca vidūṣakaḥ |
1.4. 17 2 vaihāsiko vā |
1.4. 17 3 ete veśyānāṁ nāgarakāṇāṁ ca mantriṇaḥ saṁdhivigrahaniyuktāḥ ||
1.4. 18 1 tair bhikṣukyaḥ kalāvidagdhā muṇḍā vṛṣalyo vṛddhagaṇikāśca vyākhyātāḥ ||
1.4. 19 1 grāmavāsī ca sajātān vicakṣaṇān kautūhalikān protsāhya nāgarakajanasya vṛttaṁ varṇayañ śraddhāṁ ca janayaṁstad evānukurvīta |
1.4. 19 2 goṣṭhīśca pravartayet |
1.4. 19 3 saṁgatyā janam anurañjayet |
1.4. 19 4 karmasu ca sāhāyyena cānugṛhṇīyāt |
1.4. 19 5 upakārayecca |
1.4. 19 6 iti nāgarakavṛttam ||
1.4. 20 1 nātyantaṁ saṁskṛtenaiva nātyantaṁ deśabhāṣayā |
1.4. 20 2 kathāṁ goṣṭhīṣu kathayaṁlloke bahumato bhavet ||
1.4. 21 1 yā goṣṭhī lokavidviṣṭā yā ca svairavisarpiṇī |
1.4. 21 2 parahiṁsātmikā yā ca na tām avatared budhaḥ ||
1.4. 22 1 lokacittānuvartinyā krīḍāmātraikakāryayā |
1.4. 22 2 goṣṭhyā sahacaran vidvāṁlloke siddhiṁ niyacchati ||
1.5. 1 1 kāmaścaturṣu varṇeṣu savarṇataḥ śāstrataścānanyapūrvāyāṁ prayujyamānaḥ putrīyo yaśasyo laukikaśca bhavati ||
1.5. 2 1 tadviparīta uttamavarṇāsu paraparigṛhītāsu ca |
1.5. 2 2 pratiṣiddho 'varavarṇāsvaniravasitāsu |
1.5. 2 3 veśyāsu punarbhūṣu ca na śiṣṭo na pratiṣiddhaḥ |
1.5. 2 4 sukhārthatvāt ||
1.5. 3 1 tatra nāyikāstisraḥ kanyā punarbhūr veśyā ca |
1.5. 3 2 iti ||
1.5. 4 1 anyakāraṇavaśāt paraparigṛhītāpi pākṣikī caturthīti goṇikāputraḥ ||
1.5. 5 1 sa yadā manyate svairiṇīyam ||
1.5. 6 1 anyato 'pi bahuśo vyavasitacāritrā tasyāṁ veśyāyām iva gamanam uttamavarṇinyām api na dharmapīḍāṁ kariṣyati |
1.5. 6 2 punarbhūr iyam ||
1.5. 7 1 anyapūrvāvaruddhā nātra śaṅkāsti ||
1.5. 8 1 patiṁ vā mahāntam īśvaram asmadamitrasaṁsṛṣṭam iyam avagṛhya prabhutvena carati |
1.5. 8 2 sā mayā saṁsṛṣṭā snehād enaṁ vyāvartayiṣyati ||
1.5. 9 1 virasaṁ vā mayi śaktam apakartukāmaṁ ca prakṛtim āpādayiṣyati ||
1.5. 10 1 tayā vā mitrīkṛtena mitrakāryam amitrapratīghātam anyad vā duṣpratipādakaṁ kāryaṁ sādhayiṣyāmi ||
1.5. 11 1 saṁsṛṣṭo vānayā hatvāsyāḥ patim asmadbhāvyaṁ tadaiśvaryam evam adhigamiṣyāmi ||
1.5. 12 1 niratyayaṁ vāsyā gamanam arthānubaddham |
1.5. 12 2 ahaṁ ca niḥsāratvāt kṣīṇavṛttyupāyaḥ |
1.5. 12 3 so 'ham anenopāyena taddhanam atimahad akṛcchrād adhigamiṣyāmi |
1.5. 12 4 marmajñā vā mayi dṛḍham abhikāmā sā mām anicchantaṁ doṣavikhyāpanena dūṣayiṣyati ||
1.5. 13 1 asadbhūtaṁ vā doṣaṁ śraddheyaṁ duṣparihāraṁ mayi kṣepsyati yena me vināśaḥ syāt ||
1.5. 14 1 āyatimantaṁ vā vaśyaṁ patiṁ matto vibhidya dviṣataḥ saṁgrāhayiṣyati ||
1.5. 15 1 svayaṁ vā taiḥ saha saṁsṛjyeta |
1.5. 15 2 madavarodhānāṁ vā dūṣayitā patir asyāstad asyāham api dārān eva dūṣayan pratikariṣyāmi ||
1.5. 16 1 rājaniyogāccāntarvartinaṁ śatruṁ vāsya nirhaniṣyāmi ||
1.5. 17 1 yāmanyāṁ kāmayiṣye sāsyā vaśagā |
1.5. 17 2 tām anena saṁkrameṇādhigamiṣyāmi |
1.5. 17 3 kanyām alabhyāṁ vātmādhīnām artharūpavatīṁ mayi saṁkrāmayiṣyati |
1.5. 17 4 mamāmitro vāsyāḥ patyā sahaikībhāvam upagatastam anayā rasena yojayiṣyāmītyevamādibhiḥ kāraṇaiḥ parastriyam api prakurvīta ||
1.5. 18 1 iti sāhasikyaṁ na kevalaṁ rāgād eva |
1.5. 18 2 etair eva kāraṇair mahāmātrasambaddhā rājasambaddhā vā tatraikadeśacāriṇī kācid anyā vā kāryasaṁpādinī vidhavā pañcamīti ,«cārāyaṇaḥ |»
1.5. 18 3 saiva pravrajitā ṣaṣṭhīti suvarṇanābhaḥ |
1.5. 18 4 gaṇikāyā duhitā paricārikā vānanyapūrvā saptamīti ghoṭakamukhaḥ |
1.5. 18 5 utkrāntabālabhāvā kulayuvatir upacārānyatvād aṣṭamīti gonardīyaḥ |
1.5. 18 6 kāryāntarābhāvād etāsām api pūrvāsvevopalakṣaṇam tasmāccatasra eva nāyikā iti vātsyāyanaḥ |
1.5. 18 7 bhinnatvāt tṛtīyā prakṛtiḥ pañcamītyeke ||
1.5. 19 1 eka eva tu sārvalaukiko nāyakaḥ |
1.5. 19 2 pracchannastu dvitīyaḥ |
1.5. 19 3 viśeṣālābhāt |
1.5. 19 4 uttamādhamamadhyamatāṁ tu guṇāguṇato vidyāt |
1.5. 19 5 tāṁstūbhayor api guṇāguṇān vaiśike vakṣyāmaḥ ||
1.5. 20 1 agamyāstvevaitāḥ kuṣṭhinyunmattā patitā bhinnarahasyā prakāśaprārthinī gataprāyayauvanātiśvetātikṛṣṇā durgandhā saṁbandhinī sakhī ,«pravrajitā saṁbandhisakhiśrotriyarājadārāśca ||»
1.5. 21 1 dṛṣṭapañcapuruṣā nāgamyā kācid astīti bābhravīyāḥ ||
1.5. 22 1 saṁbandhisakhiśrotriyarājadāravarjam iti goṇikāputraḥ ||
1.5. 23 1 saha pāṁsukrīḍitam upakārasambaddhaṁ samānaśīlavyasanaṁ sahādhyāyinaṁ yaścāsya marmāṇi rahasyāni ca vidyāt yasya cāyaṁ ,«vidyād vā dhātrapatyaṁ sahasaṁvṛddhaṁ mitram ||»
1.5. 24 1 pitṛpaitāmaham avisaṁvādakam adṛṣṭavaikṛtaṁ vaśyaṁ dhruvam alobhaśīlam aparihāryam amantravisrāvīti mitrasaṁpat ||
1.5. 25 1 rajakanāpitamālākāragāndhikasaurikabhikṣukagopālakatāmbūlikasauvarṇikapīṭhamardaviṭavidūṣakādayo mitrāṇi |
1.5. 25 2 tadyoṣinmitrāśca nāgarakāḥ syur iti vātsyāyanaḥ ||
1.5. 26 1 yad ubhayoḥ sādhāraṇam ubhayatrodāraṁ viśeṣato nāyikāyāḥ suvisrabdhaṁ tatra dūtakarma ||
1.5. 27 1 paṭutā dhārṣṭyam iṅgitākārajñatā pratāraṇakālajñatā viṣahyabuddhitvaṁ laghvī pratipattiḥ sopāyā ceti dūtaguṇāḥ ||
1.5. 28 1 bhavati cātra ślokaḥ |
1.5. 28 2 ātmavān mitravān yukto bhāvajño deśakālavit |
1.5. 28 3 alabhyām apyayatnena striyaṁ saṁsādhayen naraḥ ||
2.1. 1 1 śaśo vṛṣo 'śva iti liṅgato nāyakaviśeṣāḥ |
2.1. 1 2 nāyikā punarmṛgī vaḍavā hastinī ceti ||
2.1. 2 1 tatra sadṛśasaṁprayoge samaratāni trīṇi ||
2.1. 3 1 viparyayeṇa viṣamāṇi ṣaṭ |
2.1. 3 2 viṣameṣvapi puruṣādhikyaṁ ced anantarasaṁprayoge dve uccarate |
2.1. 3 3 vyavahitam ekam uccatararatam |
2.1. 3 4 viparyaye punar dve nīcarate |
2.1. 3 5 vyavahitam ekaṁ nīcatararataṁ ca |
2.1. 3 6 teṣu samāni śreṣṭhāni |
2.1. 3 7 taraśabdāṅkite dve kaniṣṭhe |
2.1. 3 8 śeṣāṇi madhyamāni ||
2.1. 4 1 sāmye apyuccāṅkaṁ nīcāṅkājjyāyaḥ |
2.1. 4 2 iti pramāṇato navaratāni ||
2.1. 5 1 yasya saṁprayogakāle prītir udāsīnā vīryam alpaṁ kṣatāni ca na sahate sa mandavegaḥ ||
2.1. 6 1 tadviparyayau madhyamacaṇḍavegau bhavatastathā nāyikāpi ||
2.1. 7 1 tatrāpi pramāṇavad eva navaratāni ||
2.1. 8 1 tadvat kālato 'pi śīghramadhyacirakālā nāyakāḥ ||
2.1. 9 1 tatra striyāṁ vivādaḥ ||
2.1. 10 1 na strī puruṣavad eva bhāvam adhigacchati ||
2.1. 11 1 sātatyāt tvasyāḥ puruṣeṇa kaṇḍūtir apanudyate ||
2.1. 12 1 sā punar ābhimānikena sukhena saṁsṛṣṭā rasāntaraṁ janayati |
2.1. 12 2 tasmin sukhabuddhir asyāḥ |
2.1. 12 3 puruṣapratīteś cānabhijñatvāt kathaṁ te sukham iti praṣṭum aśakyatvāt |
2.1. 12 4 katham etad upalabhyata iti cet puruṣo hi ratim adhigamya svecchayā viramati na striyam apekṣate na tvevaṁ strītyauddālakiḥ ||
2.1. 13 1 tatraitat syāt |
2.1. 13 2 ciravege nāyake striyo 'nurajyante śīghravegasya bhāvam anāsādyāvasāne 'bhyasūyinyo bhavanti |
2.1. 13 3 tat sarvaṁ bhāvaprāpter aprāpteśca lakṣaṇam ||
2.1. 14 1 tacca na |
2.1. 14 2 kaṇḍūtipratīkāro 'pi hi dīrghakālaṁ priya iti |
2.1. 14 3 etad upapadyata eva |
2.1. 14 4 tasmāt saṁdigdhatvād alakṣaṇam iti ||
2.1. 15 1 saṁyoge yoṣitaḥ puṁsā kaṇḍūtir apanudyate |
2.1. 15 2 tacca abhimānasaṁsṛṣṭaṁ sukham ityabhidhīyate ||
2.1. 16 1 sātatyād yuvatir ārambhāt prabhṛti bhāvam adhigacchati |
2.1. 16 2 puruṣaḥ punar anta eva |
2.1. 16 3 etad upapannataram |
2.1. 16 4 na hyasatyāṁ bhāvaprāptau garbhasaṁbhava iti bābhravīyāḥ ||
2.1. 17 1 atrāpi tāvevāśaṅkāparihārau bhūyaḥ ||
2.1. 18 1 tatraitat syāt |
2.1. 18 2 sātatyena rasaprāptāvārambhakāle madhyasthacittatā nātisahiṣṇutā ca |
2.1. 18 3 tataḥ krameṇādhiko rāgayogaḥ śarīre nirapekṣatvam |
2.1. 18 4 ante ca virāmābhīpsetyetad upapannam iti ||
2.1. 19 1 tacca na |
2.1. 19 2 sāmānye api bhrāntisaṁskāre kulālacakrasya bhramarakasya vā bhrāntāv eva vartamānasya prārambhe mandavegatā tataśca krameṇa ,«pūraṇam vegasyetyupapadyate |»
2.1. 19 3 dhātukṣayācca virāmābhīpseti |
2.1. 19 4 tasmād anākṣepaḥ ||
2.1. 20 1 suratānte sukhaṁ puṁsāṁ strīṇāṁ tu satataṁ sukham |
2.1. 20 2 dhātukṣayanimittā ca virāmecchopajāyate ||
2.1. 21 1 tasmāt puruṣavad eva yoṣito 'pi rasavyaktir draṣṭavyā ||
2.1. 22 1 kathaṁ hi samānāyām evākṛtāvekārtham abhiprapannayoḥ kāryavailakṣaṇyaṁ syād upāyavailakṣaṇyād abhimānavailakṣaṇyācca ||
2.1. 23 1 katham upāyavailakṣaṇyaṁ tu sargāt |
2.1. 23 2 kartā hi puruṣo 'dhikaraṇaṁ yuvatiḥ |
2.1. 23 3 anyathā hi kartā kriyāṁ pratipadyate anyathā cādhāraḥ |
2.1. 23 4 tasmāccopāyavailakṣaṇyāt sargād abhimānavailakṣaṇyam api bhavati |
2.1. 23 5 abhiyoktāham iti puruṣo 'nurajyate |
2.1. 23 6 abhiyuktāham aneneti yuvatir iti vātsyāyanaḥ ||
2.1. 24 1 tatraitat syād upāyavailakṣaṇyavad eva hi kāryavailakṣaṇyam api kasmān na syād iti |
2.1. 24 2 tacca na |
2.1. 24 3 hetumad upāyavailakṣaṇyam |
2.1. 24 4 tatra kartrādhārayor bhinnalakṣaṇatvād ahetumat kāryavailakṣaṇyam anyāyyaṁ syāt |
2.1. 24 5 ākṛter abhedād iti |
2.1. 24 6 tatraitat syāt |
2.1. 24 7 saṁhatya kārakair eko 'rtho 'bhinirvartyate |
2.1. 24 8 pṛthak pṛthak svārthasādhakau punar imau tad ayuktam iti ||
2.1. 25 1 tacca na |
2.1. 25 2 yugapad anekārthasiddhir api dṛśyate |
2.1. 25 3 yathā meṣayor abhighāte kapitthayor bhede mallayor yuddha iti |
2.1. 25 4 na tatra kārakabheda iti ced ihāpi na vastubheda iti |
2.1. 25 5 upāyavailakṣaṇyaṁ tu sargād iti tad abhihitaṁ purastāt |
2.1. 25 6 tenobhayor api sadṛśī sukhapratipattir iti ||
2.1. 26 1 jāter abhedād daṁpatyoḥ sadṛśaṁ sukham iṣyate |
2.1. 26 2 tasmāt tathopacaryā strī yathāgre prāpnuyād ratim ||
2.1. 27 1 sadṛśatvasya siddhatvāt kālayogīnyapi bhāvato 'pi kālataḥ pramāṇavad eva nava ratāni ||
2.1. 28 1 raso ratiḥ prītir bhāvo rāgo vegaḥ samāptir iti ratiparyāyāḥ |
2.1. 28 2 saṁprayogo rataṁ rahaḥ śayanaṁ mohanaṁ surataparyāyāḥ ||
2.1. 29 1 pramāṇakālabhāvajānāṁ saṁprayogāṇām ekaikasya navavidhatvāt teṣāṁ vyatikare suratasaṁkhyā na śakyate kartum |
2.1. 29 2 atibahutvāt ||
2.1. 30 1 teṣu tarkād upacārān prayojayed iti vātsyāyanaḥ ||
2.1. 31 1 prathamarate caṇḍavegatā śīghrakālatā ca puruṣasya tad viparītam uttareṣu |
2.1. 31 2 yoṣitaḥ punar etad eva viparītam |
2.1. 31 3 ā dhātukṣayāt |
2.1. 31 4 prāk ca strīdhātukṣayāt puruṣadhātukṣaya iti prāyovādaḥ ||
2.1. 32 1 mṛdutvād upamṛdyatvān nisargāccaiva yoṣitaḥ |
2.1. 32 2 prāpnuvantyāśu tāḥ prītim ityācāryā vyavasthitāḥ ||
2.1. 33 1 etāvad eva yuktānāṁ vyākhyātaṁ sāṁprayogikam |
2.1. 33 2 mandānām avabodhārthaṁ vistaro 'taḥ pravakṣyate ||
2.1. 34 1 abhyāsād abhimānācca tathā saṁpratyayād api |
2.1. 34 2 viṣayebhyaśca tantrajñāḥ prītim āhuścaturvidhām ||
2.1. 35 1 śabdādibhyo bahirbhūtā yā karmābhyāsalakṣaṇā |
2.1. 35 2 prītiḥ sābhyāsikī jñeyā mṛgayādiṣu karmasu ||
2.1. 36 1 anabhyasteṣvapi purā karmasv aviṣayātmikā |
2.1. 36 2 saṁkalpājjāyate prītir yā sā syād ābhimānikī ||
2.1. 37 1 prakṛter yā tṛtīyasyāḥ striyāś caivopariṣṭake |
2.1. 37 2 teṣu teṣu ca vijñeyā cumbanādiṣu karmasu ||
2.1. 38 1 nānyo 'yam iti yatra syād anyasmin prītikāraṇe |
2.1. 38 2 tantrajñaiḥ kathyate sāpi prītiḥ saṁpratyayātmikā ||
2.1. 39 1 pratyakṣā lokataḥ siddhā yā prītir viṣayātmikā |
2.1. 39 2 pradhānaphalavattvāt sā tadarthāś cetarā api ||
2.1. 40 1 prītīr etāḥ parāmṛśya śāstrataḥ śāstralakṣaṇāḥ |
2.1. 40 2 yo yathā vartate bhāvastaṁ tathaiva prayojayet ||
2.2. 1 1 saṁprayogāṅgaṁ catuḥṣaṣṭir ityācakṣate |
2.2. 1 2 catuḥṣaṣṭiprakaraṇatvāt ||
2.2. 2 1 śāstram evedaṁ catuḥṣaṣṭir ityācāryavādaḥ ||
2.2. 3 1 kalānāṁ catuḥṣaṣṭitvāt tāsāṁ ca saṁprayogāṅgabhūtatvāt kalāsamūho vā catuḥṣaṣṭir iti |
2.2. 3 2 ṛcāṁ daśatayīnāṁ ca saṁjñitatvāt |
2.2. 3 3 ihāpi tadarthasaṁbandhāt |
2.2. 3 4 pañcālasaṁbandhācca bahvṛcair eṣā pūjārthaṁ saṁjñā pravartitā ityeke ||
2.2. 4 1 āliṅganacumbananakhacchedyadaśanacchedyasaṁveśanaśītkṛtapuruṣāyitopariṣṭakānām aṣṭānām aṣṭadhā vikalpabhedād ,«aṣṭāvaṣṭakāścatuḥṣaṣṭir iti bābhravīyāḥ ||»
2.2. 5 1 vikalpavargāṇām aṣṭānāṁ nyūnādhikatvadarśanāt prahaṇanavirutapuruṣopasṛptacitraratādīnām anyeṣām api vargāṇām iha praveśanāt ,«prāyovādo 'yam |»
2.2. 5 2 yathā saptaparṇo vṛkṣaḥ pañcavarṇo balir iti vātsyāyanaḥ ||
2.2. 6 1 tatrāsamāgatayoḥ prītiliṅgadyotanārtham āliṅganacatuṣṭayam |
2.2. 6 2 spṛṣṭakam viddhakam uddhṛṣṭakaṁ pīḍitakam iti ||
2.2. 7 1 sarvatra saṁjñārthenaiva karmātideśaḥ ||
2.2. 8 1 saṁmukhāgatāyāṁ prayojyāyām anyāpadeśena gacchato gātreṇa gātrasya sparśanaṁ spṛṣṭakam ||
2.2. 9 1 prayojyaṁ sthitam upaviṣṭaṁ vā vijane kiṁcid gṛhṇatī payodhareṇa vidhyet |
2.2. 9 2 nāyako 'pi tām avapīḍya gṛhṇīyād iti viddhakam ||
2.2. 10 1 tadubhayam anatipravṛttasaṁbhāṣaṇayoḥ ||
2.2. 11 1 tamasi janasambādhe vijane vātha śanakair gacchator nātihrasvakālam uddharṣaṇaṁ parasparasya gātrāṇām uddhṛṣṭakam ||
2.2. 12 1 tad eva kuḍyasaṁdaṁśena stambhasaṁdaṁśena vā sphuṭakam avapīḍayed iti pīḍitakam ||
2.2. 13 1 tad ubhayam avagataparasparākārayoḥ ||
2.2. 14 1 latāveṣṭitakaṁ vṛkṣādhirūḍhakaṁ tilataṇḍulakaṁ kṣīranīrakam iti catvāri saṁprayogakāle ||
2.2. 15 1 lateva śālam āveṣṭayantī cumbanārthaṁ mukham avanamayet |
2.2. 15 2 uddhṛtya mandaśītkṛtā tam āśritā vā kiṁcid rāmaṇīyakaṁ paśyet tallatāveṣṭitakam ||
2.2. 16 1 caraṇena caraṇam ākramya dvitīyenorudeśam ākramantī veṣṭayantī vā tatpṛṣṭhasaktaikabāhur dvitīyenāṁsam avanamayantī ,"īṣanmandaśītkṛtakūjitā cumbanārtham evādhiroḍhum icched iti vṛkṣādhirūḍhakam ||"
2.2. 17 1 tad ubhayaṁ sthitakarma ||
2.2. 18 1 śayanagatāv evorūvyatyāsaṁ bhujavyatyāsaṁ ca sasaṁgharṣam iva ghanaṁ saṁsvajete tattilataṇḍulakam ||
2.2. 19 1 rāgāndhāvanapekṣitātyayau parasparam anuviśata ivotsaṅgagatāyām abhimukhopaviṣṭāyāṁ śayane veti kṣīrajalakam ||
2.2. 20 1 tadubhayaṁ rāgakāle ||
2.2. 21 1 ityupasūhanayogā bābhravīyāḥ ||
2.2. 22 1 suvarṇanābhasya tvadhikam ekāṅgopagūhanacatuṣṭayam ||
2.2. 23 1 tatrorusaṁdaṁśenaikam ūrum ūrudvayaṁ vā sarvaprāṇaṁ pīḍayet ityūrūpagūhanam ||
2.2. 24 1 jaghanena jaghanam avapīḍya prakīryamāṇakeśahastā nakhadaśanaprahaṇanacumbanaprayojanāya tadupari laṅghayet ,«tajjaghanopagūhanam ||»
2.2. 25 1 stanābhyām uraḥ praviśya tatraiva bhāram āropayed iti stanāliṅganam ||
2.2. 26 1 mukhe mukham āsajyākṣiṇī akṣṇor lalāṭena lalāṭam āhanyāt sā lalāṭikā ||
2.2. 27 1 saṁvāhanam apyupagūhanaprakāram ityeke manyante saṁsparśatvāt ||
2.2. 28 1 pṛthak kālatvād bhinnaprayojanatvād asādhāraṇatvān neti vātsyāyanaḥ ||
2.2. 29 1 pṛcchatāṁ śṛṇvatāṁ vāpi tathā kathayatām api |
2.2. 29 2 upagūhavidhiṁ kṛtsnaṁ riraṁsā jāyate nṛṇām ||
2.2. 30 1 ye api hyaśāstritāḥ kecit saṁyogā rāgavardhanāḥ |
2.2. 30 2 ādareṇaiva te apyatra prayojyāḥ sāṁprayogikāḥ ||
2.2. 31 1 śāstrāṇāṁ viṣayastāvad yāvan mandarasā narāḥ |
2.2. 31 2 raticakre pravṛtte tu naiva śāstraṁ na ca kramaḥ ||
2.3. 1 1 cumbananakhadaśanacchedyānāṁ na paurvāparyam asti |
2.3. 1 2 rāgayogāt |
2.3. 1 3 prāksaṁyogād eṣāṁ prādhānyena prayogaḥ |
2.3. 1 4 prahaṇanaśītkṛtayośca saṁprayoge ||
2.3. 2 1 sarvaṁ sarvatra |
2.3. 2 2 rāgasyānapekṣitatvāt |
2.3. 2 3 iti vātsyāyanaḥ ||
2.3. 3 1 tāni prathamarate nātivyaktāni viśrabdhikāyāṁ vikalpena ca prayuñjīta |
2.3. 3 2 tathābhūtatvād rāgasya |
2.3. 3 3 tataḥ param atitvarayā viśeṣavatsamuccayena rāgasaṁdhukṣaṇārtham ||
2.3. 4 1 lalāṭālakakapolanayanavakṣaḥstanauṣṭhāntarmukheṣu cumbanam |
2.3. 4 2 ūrusaṁdhibāhunābhimūlayor lāṭānām |
2.3. 4 3 rāgavaśād deśapravṛtteśca santi tāni tāni sthānāni na tu sarvajanaprayojyānīti vātsyāyanaḥ ||
2.3. 5 1 tad yathā |
2.3. 5 2 nimittakaṁ sphuritakaṁ ghaṭṭitakam iti trīṇi kanyācumbanāni ||
2.3. 6 1 balāt kāreṇa niyuktā mukhe mukham ādhatte na tu viceṣṭata iti nimittakam ||
2.3. 7 1 vadane praveśitaṁ cauṣṭhaṁ manāgapatrapāvagrahītum icchantī syandayati svam oṣṭhaṁ nottaram utsahata iti sphuritakam ||
2.3. 8 1 īṣatparigṛhya vinimīlitanayanā kareṇa ca tasya nayane avacchādayantī jihvāgreṇa ghaṭṭayati iti ghaṭṭitakam ||
2.3. 9 1 samaṁ tiryag udbhrāntam avapīḍitakam iti caturvidham apare ||
2.3. 10 1 aṅgulisaṁpuṭena piṇḍīkṛtya nirdaśanam oṣṭhapuṭenāvapīḍayed ityavapīḍitakaṁ pañcamam api karaṇam ||
2.3. 11 1 dyūtaṁ cātra pravartayet ||
2.3. 12 1 pūrvam adharasaṁpādanena jitam idaṁ syāt ||
2.3. 13 1 tatra jitā sārdharuditaṁ karaṁ vidhunuyāt praṇuded daśet parivartayed balād āhṛtā vivadet punar apyastu paṇa iti brūyāt |
2.3. 13 2 tatrāpi jitā dviguṇam āyasyet ||
2.3. 14 1 viśrabdhasya pramattasya vādharam avagṛhya daśanāntargatam anirgamaṁ kṛtvā hased utkrośet tarjayed valged āhvayennṛtyet ,«pranartitabhruṇā ca vicalanayanena mukhena vihasantī tāni tāni ca brūyāt |»
2.3. 14 2 iti cumbanadyūtakalahaḥ ||
2.3. 15 1 etena nakhadaśanacchedyaprahaṇanadyūtakalahā vyākhyātāḥ ||
2.3. 16 1 caṇḍavegayor eva tveṣāṁ prayogaḥ |
2.3. 16 2 tatsātmyāt ||
2.3. 17 1 tasyāṁ cumbantyāmayam apyuttaraṁ gṛhṇīyāt |
2.3. 17 2 ityuttaracumbitam ||
2.3. 18 1 oṣṭhasaṁdaṁśenāvagṛhyauṣṭhadvayam api cumbeta |
2.3. 18 2 iti saṁpuṭakaṁ striyāḥ puṁso vā ajātavyañjanasya ||
2.3. 19 1 tasminn itaro 'pi jihvayāsyā daśanān ghaṭṭayet tālu jihvāṁ ceti jihvāyuddham ||
2.3. 20 1 etena balād vadanaradanagrahaṇaṁ dānaṁ ca vyākhyātam ||
2.3. 21 1 samaṁ pīḍitam añcitaṁ mṛdu śeṣāṅgeṣu cumbanaṁ sthānaviśeṣayogāt |
2.3. 21 2 iti cumbanaviśeṣāḥ ||
2.3. 22 1 suptasya mukham avalokayantyāḥ svābhiprāyeṇa cumbanaṁ rāgadīpanam ||
2.3. 23 1 pramattasya vivadamānasya vā anyato 'bhimukhasya suptābhimukhasya vā nidrāvyāghātārthaṁ calitakam ||
2.3. 24 1 cirarātrāv āgatasya śayanasuptāyāḥ svābhiprāyacumbanaṁ prātibodhikam ||
2.3. 25 1 sāpi tu bhāvajijñāsārthinī nāyakasyāgamanakālaṁ saṁlakṣya vyājena suptā syāt ||
2.3. 26 1 ādarśe kuḍye salile vā prayojyāyāśchāyācumbanam ākārapradarśanārtham eva kāryam ||
2.3. 27 1 bālasya citrakarmaṇaḥ pratimāyāśca cumbanaṁ saṁkrāntakam āliṅganaṁ ca ||
2.3. 28 1 tathā niśi prekṣaṇake svajanasamāje vā samīpe gatasya prayojyāyā hastāṅgulicumbanaṁ saṁviṣṭasya vā pādāṅgulicumbanam ||
2.3. 29 1 saṁvāhikāyāstu nāyakam ākārayantyā nidrāvaśād akāmāyā iva tasyorvor vadanasya nidhānam ūrucumbanaṁ pādāṅguṣṭhacumbanaṁ ,«cetyābhiyogikāni ||»
2.3. 30 1 bhavati cātra ślokaḥ |
2.3. 30 2 kṛte pratikṛtaṁ kuryāt tāḍite pratitāḍitam |
2.3. 30 3 karaṇena ca tenaiva cumbite praticumbitam ||
2.4. 1 1 rāgavṛddhau saṁgharṣātmakaṁ nakhavilekhanam ||
2.4. 2 1 tasya prathamasamāgame pravāsapratyāgamane pravāsagamane kruddhaprasannāyāṁ mattāyāṁ ca prayogaḥ |
2.4. 2 2 na nityam acaṇḍavegayoḥ ||
2.4. 3 1 tathā daśanachedyasya sātmyavaśād vā ||
2.4. 4 1 tadācchuritakam ardhacandro maṇḍalaṁ rekhā vyāghranakhaṁ mayūrapadakaṁ śaśaplutakam utpalapatrakam iti rūpato 'ṣṭavikalpam ||
2.4. 5 1 kakṣau stanau galaḥ pṛṣṭhaṁ jaghanam ūrū ca sthānāni ||
2.4. 6 1 pravṛttaraticakrāṇāṁ na sthānam asthānaṁ vā vidyata iti suvarṇanābhaḥ ||
2.4. 7 1 tatra savyahastāni pratyagraśikharāṇi dvitriśikharāṇi caṇḍavegayor nakhāni syuḥ ||
2.4. 8 1 anugatarāji samam ujjvalam amalinam avipāṭitaṁ vivardhiṣṇu mṛdusnigdhadarśanam iti nakhaguṇāḥ ||
2.4. 9 1 dīrghāṇi hastaśobhīnyāloke ca yoṣitāṁ cittagrāhīṇi gauḍānāṁ nakhāni syuḥ ||
2.4. 10 1 hrasvāni karmasahiṣṇūni vikalpayojanāsu ca svecchāpātīni dākṣiṇātyānām ||
2.4. 11 1 madhyamānyubhayabhāñji mahārāṣṭrakāṇām iti ||
2.4. 12 1 taiḥ suniyamitair hanudeśe stanayor adhare vā laghukaraṇam anudgatalekhaṁ sparśamātrajananād romāñcakaram ante ,«saṁnipātavardhamānaśabdam ācchuritakam ||»
2.4. 13 1 prayojyāyāṁ ca tasyāṅgasaṁvāhane śirasaḥ kaṇḍūyane piṭakabhedane vyākulīkaraṇe bhīṣaṇena prayogaḥ ||
2.4. 14 1 grīvāyāṁ stanapṛṣṭhe ca vakro nakhapadaniveśo 'rdhacandrakaḥ ||
2.4. 15 1 tāveva dvau parasparābhimukhau maṇḍalam ||
2.4. 16 1 nābhimūlakakundaravaṅkṣaṇeṣu tasya prayogaḥ ||
2.4. 17 1 sarvasthāneṣu nātidīrghā lekhā ||
2.4. 18 1 saiva vakrā vyāghranakhakam ā stanamukham ||
2.4. 19 1 pañcabhir abhimukhair lekhā cūcukābhimukhī mayūrapadakam ||
2.4. 20 1 tatsaṁprayogaślāghāyāḥ stanacūcuke saṁnikṛṣṭāni pañcanakhapadāni śaśaplutakam ||
2.4. 21 1 stanapṛṣṭhe mekhalāpathe cotpalapattrākṛtītyutpalapatrakam ||
2.4. 22 1 ūrvoḥ stanapṛṣṭhe ca pravāsaṁ gacchataḥ smāraṇīyakaṁ saṁhatāścatasrastisro vā lekhāḥ |
2.4. 22 2 iti nakhakarmāṇi ||
2.4. 23 1 ākṛtivikārayuktāni cānyānyapi kurvīta ||
2.4. 24 1 vikalpānām anantatvād ānantyācca kauśalavidher abhyāsasya ca sarvagāmitvād rāgātmakatvācchedyasya prakārān ko 'bhisamīkṣitum ,«arhatītyācāryāḥ ||»
2.4. 25 1 bhavati hi rāge api citrāpekṣā |
2.4. 25 2 vaicitryācca parasparaṁ rāgo janayitavyaḥ |
2.4. 25 3 vaicakṣaṇyayuktāśca gaṇikāstatkāminaśca parasparaṁ prārthanīyā bhavanti |
2.4. 25 4 dhanurvedādiṣvapi hi śastrakarmaśāstreṣu vaicitryam evāpekṣyate kiṁ punar iheti vātsyāyanaḥ ||
2.4. 26 1 na tu paraparigṛhītāsv evaṁ kuryāt |
2.4. 26 2 pracchanneṣu pradeśeṣu tāsām anusmaraṇārthaṁ rāgavardhanācca viśeṣān darśayet ||
2.4. 27 1 nakhakṣatāni paśyantyā gūḍhasthāneṣu yoṣitaḥ |
2.4. 27 2 cirotsṛṣṭāpyabhinavā prītir bhavati peśalā ||
2.4. 28 1 cirotsṛṣṭeṣu rāgeṣu prītir gacchet parābhavam |
2.4. 28 2 rāgāyatanasaṁsmāri yadi na syān nakhakṣatam ||
2.4. 29 1 paśyato yuvatiṁ dūrān nakhocchiṣṭapayodharām |
2.4. 29 2 bahumānaḥ parasyāpi rāgayogaśca jāyate ||
2.4. 30 1 puruṣaśca pradeśeṣu nakhacihnair vicihnitaḥ |
2.4. 30 2 cittaṁ sthiram api prāyaścalayatyeva yoṣitaḥ ||
2.4. 31 1 nānyat paṭutaraṁ kiṁcid asti rāgavivardhanam |
2.4. 31 2 nakhadantasamutthānāṁ karmaṇāṁ gatayo yathā ||
2.5. 1 1 uttarauṣṭham antarmukhaṁ nayanam iti muktvā cumbanavad daśanaradanasthānāni ||
2.5. 2 1 samāḥ snigdhacchāyā rāgagrāhiṇo yuktapramāṇā niśchidrāstīkṣṇāgrā iti daśanaguṇāḥ ||
2.5. 3 1 kuṇṭhā rājyudgatāḥ paruṣāḥ viṣamāḥ ślakṣṇāḥ pṛthavo viralā iti ca doṣāḥ ||
2.5. 4 1 gūḍhakam ucchūnakaṁ bindur bindumālā pravālamaṇir maṇimālā khaṇḍābhrakaṁ varāhacarvitakam iti daśanacchedanavikalpāḥ ||
2.5. 5 1 nātilohitena rāgamātreṇa vibhāvanīyaṁ gūḍhakam ||
2.5. 6 1 tad eva pīḍanād ucchūnakam ||
2.5. 7 1 tad ubhayaṁ bindur adharamadhya iti ||
2.5. 8 1 ucchūnakaṁ pravālamaṇiśca kapole ||
2.5. 9 1 karṇapūracumbanaṁ nakhadaśanacchedyam iti savyakapolamaṇḍanāni ||
2.5. 10 1 dantauṣṭhasaṁyogābhyāsaniṣpādanāt pravālamaṇisiddhiḥ ||
2.5. 11 1 sarvasyeyaṁ maṇimālāyāśca ||
2.5. 12 1 alpadeśāyāśca tvaco daśanadvayasaṁdaṁśajā bindusiddhiḥ ||
2.5. 13 1 sarvair bindumālāyāśca ||
2.5. 14 1 tasmān mālādvayam api galakakṣavaṅkṣaṇapradeśeṣu ||
2.5. 15 1 lalāṭe corvor bindumālā ||
2.5. 16 1 maṇḍalam iva viṣamakūṭakayuktaṁ khaṇḍābhrakaṁ stanapṛṣṭha eva ||
2.5. 17 1 saṁhatāḥ pradīrghā bahvyo daśanapadarājayas tāmrāntarālā varāhacarvitakam |
2.5. 17 2 stanapṛṣṭha eva ||
2.5. 18 1 tadubhayam api ca caṇḍavegayoḥ |
2.5. 18 2 iti daśanacchedyāni ||
2.5. 19 1 viśeṣake karṇapūre puṣpāpīḍe tāmbūlapalāśe tamālapattre ceti prayojyāgāmiṣu nakhadaśanacchedyādīnyābhiyogikāni ||
2.5. 20 1 deśasātmyācca yoṣita upacaret ||
2.5. 21 1 madhyadeśyā āryaprāyāḥ śucyupacarāś cumbananakhadantapadadveṣiṇyaḥ ||
2.5. 22 1 bāhlīkadeśyā āvantikāśca ||
2.5. 23 1 citrarateṣu tv āsām abhiniveśaḥ ||
2.5. 24 1 pariṣvaṅgacumbananakhadantacūṣaṇapradhānāḥ kṣatavarjitāḥ prahaṇanasādhyā mālavya ābhīryaśca ||
2.5. 25 1 sindhuṣaṣṭhānāṁ ca nadīnām antarālīyā aupariṣṭakasātmyāḥ ||
2.5. 26 1 caṇḍavegā mandaśītkṛtā āparāntikā lāṭhyaśca ||
2.5. 27 1 dṛḍhaprahaṇanayoginyaḥ kharavegā eva apadravyapradhānāḥ strīrājye kosalāyāṁ ca ||
2.5. 28 1 prakṛtyā mṛdvyo ratipriyā aśucirucayo nirācārāścāndhryaḥ ||
2.5. 29 1 sakalacatuḥṣaṣṭiprayogarāgiṇyo 'ślīlaparuṣavākyapriyāḥ śayane ca sarabhasopakramā mahārāṣṭrikāḥ ||
2.5. 30 1 tathāvidhā eva rahasi prakāśante nāgarikāḥ ||
2.5. 31 1 mṛdyamānāścābhiyogān mandaṁ mandaṁ prasiñcante draviḍyaḥ ||
2.5. 32 1 madhyamavegāḥ sarvaṁsahāḥ svāṅgaprachādinyaḥ parāṅgahāsinyaḥ kutsitāślīlaparuṣaparihāriṇyo vānavāsikāḥ ||
2.5. 33 1 mṛdubhāṣiṇyo 'nurāgavatyo mṛdvyaṅgyaśca gauḍyaḥ ||
2.5. 34 1 deśasātmyāt prakṛtisātmyaṁ balīya iti suvarṇanābhaḥ |
2.5. 34 2 na tatra deśyā upacārāḥ ||
2.5. 35 1 kālayogācca deśād deśāntaram upacāraveṣalīlāś cānugacchanti |
2.5. 35 2 tacca vidyāt ||
2.5. 36 1 upagūhanādiṣu ca rāgavardhanaṁ pūrvaṁ pūrvaṁ vicitram uttaram uttaraṁ ca ||
2.5. 37 1 vāryamāṇaśca puruṣo yat kuryāt tad anu kṣatam |
2.5. 37 2 amṛṣyamāṇā dviguṇaṁ tad eva pratiyojayet ||
2.5. 38 1 bindoḥ pratikriyā mālā mālāyāścābhrakhaṇḍakam |
2.5. 38 2 iti krodhādivāviṣṭā kalahān pratiyojayet ||
2.5. 39 1 sakacagraham unnamya mukhaṁ tasya tataḥ pibet |
2.5. 39 2 nilīyeta daśeccaiva tatra tatra maderitā ||
2.5. 40 1 unnamya kaṇṭhe kāntasya saṁśritā vakṣasaḥ sthalīm |
2.5. 40 2 maṇimālāṁ prayuñjīta yaccānyad api lakṣitam ||
2.5. 41 1 divāpi janasaṁbādhe nāyakena pradarśitam |
2.5. 41 2 uddiśya svakṛtaṁ cihnaṁ hased anyair alakṣitā ||
2.5. 42 1 vikūṇayantīva mukhaṁ kutsayantīva nāyakam |
2.5. 42 2 svagātrasthāni cihnāni sāsūyeva pradarśayet ||
2.5. 43 1 parasparānukūlyena tad evaṁ lajjamānayoḥ |
2.5. 43 2 saṁvatsaraśatenāpi prītir na parihīyate ||
2.6. 1 1 rāgakāle viśālayantyeva jaghanaṁ mṛgī saṁviśed uccarate ||
2.6. 2 1 avahrāsayantīva hastinī nīcarate ||
2.6. 3 1 nyāyyo yatra yogastatra samapṛṣṭham ||
2.6. 4 1 ābhyāṁ vaḍavā vyākhyātā ||
2.6. 5 1 tatra jaghanena nāyakaṁ pratigṛhṇīyāt ||
2.6. 6 1 apadravyāṇi ca saviśeṣaṁ nīcarate ||
2.6. 7 1 utphullakaṁ vijṛmbhitakam indrāṇikaṁ ceti tritayaṁ mṛgyāḥ prāyeṇa ||
2.6. 8 1 śiro vinipātyordhvaṁ jaghanam utphullakam ||
2.6. 9 1 tatrāpasāraṁ dadyāt ||
2.6. 10 1 anīce sakthinī tiryag avasajya pratīcched iti vijṛmbhitakam ||
2.6. 11 1 pārśvayoḥ samam ūrū vinyasya pārśvayor jānunī nidadhyād ityabhyāsayogād indrāṇī ||
2.6. 12 1 tayoccatararatasyāpi parigrahaḥ ||
2.6. 13 1 saṁpuṭena pratigraho nīcarate ||
2.6. 14 1 etena nīcatararate api hastinyāḥ ||
2.6. 15 1 saṁpuṭakaṁ pīḍitakaṁ veṣṭitakaṁ vāḍavakam iti ||
2.6. 16 1 ṛjuprasāritāv ubhāvapyubhayoścaraṇāv iti saṁpuṭaḥ ||
2.6. 17 1 sa dvividhaḥ pārśvasaṁpuṭa uttānasaṁpuṭaśca |
2.6. 17 2 tathā karmayogāt |
2.6. 17 3 pārśveṇa tu śayāno dakṣiṇena nārīm adhiśayīteti sārvatrikam etat ||
2.6. 18 1 saṁpuṭakaprayuktayantreṇaiva dṛḍham ūrū pīḍayed iti pīḍitakam ||
2.6. 19 1 ūrū vyatyasyed iti veṣṭitakam ||
2.6. 20 1 vaḍaveva niṣṭhuram avagṛhṇīyād iti vāḍavakam ābhyāsikam ||
2.6. 21 1 tadāndhrīṣu prāyeṇa |
2.6. 21 2 iti saṁveśanaprakārā bābhravīyāḥ ||
2.6. 22 1 sauvarṇanābhāstu |
2.6. 22 2 ubhāvapyūrū ūrdhvāv iti tad bhugnakam ||
2.6. 23 1 caraṇāv ūrdhvaṁ nāyako 'syā dhārayed iti jṛmbhitakam ||
2.6. 24 1 tatkuñcitāv utpīḍitakam ||
2.6. 25 1 tad ekasmin prasārite ardhapīḍitakam ||
2.6. 26 1 nāyakasyāṁsa eko dvitīyakaḥ prasārita iti punaḥ punar vyatyāsena veṇudāritakam ||
2.6. 27 1 ekaḥ śirasa upari gacched dvitīyaḥ prasārita iti śūlacitakam ābhyāsikam ||
2.6. 28 1 saṁkucitau svabastideśe nidadhyād iti kārkaṭakam ||
2.6. 29 1 ūrdhvāv ūrū vyatyasyed iti pīḍitakam ||
2.6. 30 1 jaṅghāvyatyāsena padmāsanavat ||
2.6. 31 1 pṛṣṭhaṁ pariṣvajamānāyāḥ parāṅmukheṇa parāvṛttakam ābhyāsikam ||
2.6. 32 1 jale ca saṁviṣṭopaviṣṭasthitātmakāṁścitrān yogān upalakṣayet |
2.6. 32 2 tathā sukaratvād iti suvarṇanābhaḥ ||
2.6. 33 1 vārttaṁ tu tat |
2.6. 33 2 śiṣṭair apasmṛtatvād iti vātsyāyanaḥ ||
2.6. 34 1 atha citraratāni ||
2.6. 35 1 ūrdhvasthitayor yūnoḥ parasparāpāśrayayoḥ kuḍyastambhāpāśritayor vā sthitaratam |
2.6. 35 2 kuḍyāpāśritasya kaṇṭhāvasaktabāhupāśāyās taddhastapañjaropaviṣṭāyā ūrupāśena jaghanam abhiveṣṭayantyā kuḍye caraṇakrameṇa ,«valantyā avalambitakaṁ ratam ||»
2.6. 36 1 bhūmau vā catuṣpadavad āsthitāyā vṛṣalīlayāvaskandanaṁ dhenukam ||
2.6. 37 1 tatra pṛṣṭham uraḥkarmāṇi labhate ||
2.6. 38 1 etenaiva yogena śaunam aiṇeyaṁ chāgalaṁ gardabhākrāntaṁ mārjāralalitakaṁ vyāghrāvaskandanaṁ gajopamarditaṁ ,«varāhaghṛṣṭakaṁ turagādhirūḍhakam iti yatra yatra viśeṣo yogo 'pūrvastat tad upalakṣayet ||»
2.6. 39 1 miśrīkṛtasadbhāvābhyāṁ dvābhyāṁ saha saṁghāṭakaṁ ratam ||
2.6. 40 1 bahvībhiś ca saha goyūthikam ||
2.6. 41 1 vārikrīḍitakaṁ chāgalamaiṇeyam iti tatkarmānukṛtiyogāt ||
2.6. 42 1 grāmanāriviṣaye strīrājye ca bāhlīke bahavo yuvāno 'ntaḥpurasadharmāṇa ekaikasyāḥ parigrahabhūtāḥ |
2.6. 42 2 teṣām ekaikaśo yugapacca yathāsātmyaṁ yathāyogaṁ ca rañjayeyuḥ ||
2.6. 43 1 eko dhārayed enām anyo niṣeveta |
2.6. 43 2 anyo jaghanamukham anyo madhyam anya iti vāraṁ vāreṇa vyatikareṇa cānutiṣṭheyuḥ ||
2.6. 44 1 etayā goṣṭhīparigrahā veśyā rājayoṣāparigrahaś ca vyākhyātaḥ ||
2.6. 45 1 aghorataṁ pāyāvapi dākṣiṇātyānām |
2.6. 45 2 iti citraratāni ||
2.6. 46 1 puruṣopasṛptakāni puruṣāyite vakṣyāmaḥ ||
2.6. 47 1 bhavataścātra ślokau |
2.6. 47 2 paśūnāṁ mṛgajātīnāṁ pataṅgānāṁ ca vibhramaiḥ |
2.6. 47 3 taistair upāyaiścittajño ratiyogān vivardhayet ||
2.6. 48 1 tatsātmyād deśasātmyācca taistair bhāvaiḥ prayojitaiḥ |
2.6. 48 2 strīṇāṁ snehaśca rāgaśca bahumānaśca jāyate ||
2.7. 1 1 kalaharūpaṁ suratam ācakṣate |
2.7. 1 2 vivādātmakatvād vāmaśīlatvācca kāmasya ||
2.7. 2 1 tasmāt prahaṇanasthānam aṅgam |
2.7. 2 2 skandhau śiraḥ stanāntaraṁ pṛṣṭhaṁ jaghanaṁ pārśva iti sthānāni ||
2.7. 3 1 taccaturvidham apahastakaṁ prasṛtakaṁ muṣṭiḥ samatalakam iti ||
2.7. 4 1 tadudbhavaṁ ca śītkṛtam |
2.7. 4 2 tasyātirūpatvāt |
2.7. 4 3 tad anekavidham ||
2.7. 5 1 virutāni cāṣṭau ||
2.7. 6 1 hiṁkārastanitakūjitaruditasūtkṛtadūtkṛtaphūtkṛtāni ||
2.7. 7 1 amvārthāḥ śabdā vāraṇārthā mokṣaṇārthāścālam arthāste te cārthayogāt ||
2.7. 8 1 pārāvataparabhṛtahārītaśukamadhukaradātyūhahaṁsakāraṇḍavalāvakavirutāni śītkṛtabhūyiṣṭhāni vikalpaśaḥ prayuñjīta ||
2.7. 9 1 utsaṅgopaviṣṭāyāḥ pṛṣṭhe muṣṭinā prahāraḥ ||
2.7. 10 1 tatra sāsūyāyā iva stanitaruditakūjitāni pratīghātaśca syāt ||
2.7. 11 1 yuktayantrāyāḥ stanāntare apahastakena praharet ||
2.7. 12 1 mandopakramaṁ vardhamānarāgam ā parisamāpteḥ ||
2.7. 13 1 tatra hiṁkārādīnām aniyamenābhyāsena vikalpena ca tatkālam eva prayogaḥ ||
2.7. 14 1 śirasi kiṁcid ākuñcitāṅgulinā kareṇa vivadantyāḥ phūtkṛtya prahaṇanaṁ tat prasṛtakam ||
2.7. 15 1 tatrāntarmukhena kūjitaṁ phūtkṛtaṁ ca ||
2.7. 16 1 ratānte ca śvasitarudite |
2.7. 16 2 veṇor iva sphuṭataḥ śabdānukaraṇaṁ dūtkṛtam ||
2.7. 17 1 apsu badarasyeva nipatataḥ phūtkṛtam ||
2.7. 18 1 sarvatra cumbanādiṣvapakrāntāyāḥ saśītkṛtaṁ tenaiva pratyuttaram ||
2.7. 19 1 rāgavaśāt prahaṇanābhyāse vāraṇamokṣaṇālam arthānāṁ śabdānām ambārthānāṁ ca satāntaśvasitaruditastanitamiśrīkṛtaprayogā ,«virutānāṁ ca |»
2.7. 19 2 rāgāvasānakāle jaghanapārśvayostāḍanam ityatitvarayā ca ā parisamāpteḥ ||
2.7. 20 1 tatra lāvakahaṁsavikūjitaṁ tvarayaiva |
2.7. 20 2 iti stananaprahaṇanayogāḥ ||
2.7. 21 1 pāruṣyaṁ rabhasatvaṁ ca pauruṣaṁ teja ucyate |
2.7. 21 2 aśaktir ārtirvyāvṛttir abalatvaṁ ca yoṣitaḥ ||
2.7. 22 1 rāgāt prayogasātmyācca vyatyayo 'pi kvacid bhavet |
2.7. 22 2 na ciraṁ tasya caivānte prakṛter eva yojanam ||
2.7. 23 1 kīlām urasi kartarīṁ śirasi viddhāṁ kapolayoḥ saṁdaṁśikāṁ stanayoḥ pārśvayośceti pūrvaiḥ saha prahaṇanam aṣṭavidham iti ,«dākṣiṇātyānām |»
2.7. 23 2 tadyuvatīnām urasi kīlāni ca tatkṛtāni dṛśyante |
2.7. 23 3 deśasātmyam etat ||
2.7. 24 1 kaṣṭam anāryavṛttam anādṛtam iti vātsyāyanaḥ ||
2.7. 25 1 tathānyad api deśasātmyāt prayuktam anyatra na prayuñjīt ||
2.7. 26 1 ātyayikaṁ tu tatrāpi pariharet ||
2.7. 27 1 ratiyoge hi kīlayā gaṇikāṁ citrasenāṁ colarājo jaghāna |
2.7. 27 2 kartaryā kuntalaḥ śātakarṇiḥ śātavāhano mahādevīṁ malayavatīm ||
2.7. 28 1 naradevaḥ kupāṇir viddhayā duṣprayuktayā naṭīṁ kāṇāṁ cakāra ||
2.7. 29 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
2.7. 29 2 nāstyatra gaṇanā kācin na ca śāstraparigrahaḥ |
2.7. 29 3 pravṛtte ratisaṁyoge rāga evātra kāraṇam ||
2.7. 30 1 svapneṣvapi na dṛśyante te bhāvāste ca vibhramāḥ |
2.7. 30 2 suratavyavahāreṣu ye syustatkṣaṇakalpitāḥ ||
2.7. 31 1 yathā hi pañcamīṁ dhārām āsthāya turagaḥ pathi |
2.7. 31 2 sthāṇum śvabhraṁ darīṁ vāpi vegāndho na samīkṣate ||
2.7. 32 1 evaṁ suratasaṁmarde rāgāndhau kāmināvapi |
2.7. 32 2 caṇḍavegau pravartete samīkṣete na cātyayam ||
2.7. 33 1 tasmān mṛdutvaṁ caṇḍatvaṁ yuvatyā balam eva ca |
2.7. 33 2 ātmanaśca balaṁ jñātvā tathā yuñjīta śāstravit ||
2.7. 34 1 na sarvadā na sarvāsu prayogāḥ sāṁprayogikāḥ |
2.7. 34 2 sthāne deśe ca kāle ca yoga eṣāṁ vidhīyate ||
2.8. 1 1 nāyakasya saṁtatābhyāsāt pariśramam upalabhya rāgasya cānupaśamam anumatā tena tam adho 'vapātya puruṣāyitena sāhāyyaṁ ,«dadyāt |»
2.8. 1 2 svābhiprāyād vā vikalpayojanārthinī nāyakakutūhalād vā ||
2.8. 2 1 tatra yuktayantreṇaivetareṇotthāpyamānā tamadhaḥ pātayet |
2.8. 2 2 evaṁ ca ratam avicchinnarasaṁ tathā pravṛttam eva syāt |
2.8. 2 3 ityeko 'yaṁ mārgaḥ |
2.8. 2 4 punar ārambheṇādita evopakramet |
2.8. 2 5 iti dvitīyaḥ ||
2.8. 3 1 sā prakīryamāṇakeśakusumā śvāsavicchinnahāsinī vaktrasaṁsargārthaṁ stanābhyām uraḥ pīḍayantī punaḥ punaḥ śiro nāmayantī ,«yāśceṣṭāḥ pūrvam aṁsau darśitavāṁstā eva pratikurvīta |»
2.8. 3 2 pātitā pratipātayāmīti |
2.8. 3 3 hasantī tarjayantī pratighnatī ca brūyāt |
2.8. 3 4 punaśca vrīḍāṁ darśayet |
2.8. 3 5 śramaṁ virāmābhīpsāṁ ca |
2.8. 3 6 puruṣopasṛptair evopasarpet ||
2.8. 4 1 tāni ca vakṣyāmaḥ ||
2.8. 5 1 puruṣaḥ śayanasthāyā yoṣitastad vacanavyākṣiptacittāyā iva nīvīṁ viśleṣayet |
2.8. 5 2 tatra vivadamānāṁ kapolacumbanena paryākulayet |
2.8. 5 3 sthiraliṅgaśca tatra tatraināṁ parispṛśet |
2.8. 5 4 prathamasaṁgatā cet saṁhatorvor antare ghaṭṭanam |
2.8. 5 5 kanyāyāśca |
2.8. 5 6 tathā stanayoḥ saṁhatayor hastayoḥ kakṣayor aṁsayor grīvāyām iti ca |
2.8. 5 7 svairiṇyāṁ yathāsātmyaṁ yathāyogaṁ ca |
2.8. 5 8 alake cumbanārtham enāṁ nirdayam avalambet |
2.8. 5 9 hanudeśe cāṅgulisaṁpuṭena |
2.8. 5 10 tatretarasyā vrīḍā nimīlanaṁ ca |
2.8. 5 11 prathamasamāgame kanyāyāśca ||
2.8. 6 1 ratisaṁyoge caināṁ katham anurajyata iti pravṛttyā parīkṣeta ||
2.8. 7 1 yuktayantreṇopasṛpyamāṇā yato dṛṣṭim āvartayet tata evaināṁ pīḍayet ||
2.8. 8 1 etad rahasyaṁ yuvatīnām iti suvarṇanābhaḥ ||
2.8. 9 1 gātrāṇāṁ sraṁsanaṁ netranimīlanaṁ vrīḍānāśaḥ samadhikā ca ratiyojaneti strīṇāṁ bhāvalakṣaṇam ||
2.8. 10 1 hastau vidhunoti svidyati daśatyutthātuṁ na dadāti pādenāhanti ratāvamāne ca puruṣātivartinī ||
2.8. 11 1 tasyāḥ prāgyantrayogāt kareṇa saṁbādhaṁ gaja eva kṣobhayet |
2.8. 11 2 ā mṛdubhāvāt |
2.8. 11 3 tato yantrayojanam ||
2.8. 12 1 upasṛptakaṁ manthanaṁ hulo 'vamardanaṁ pīḍitakaṁ nirghāto varāhaghāto vṛṣāghātaścaṭakavilasitaṁ saṁpuṭa iti puruṣopasṛptāni |
2.8. 12 2 nyāyyam ṛjusaṁmiśraṇam upasṛptakam |
2.8. 12 3 hastena liṅgaṁ sarvato bhrāmayet iti manthanam |
2.8. 12 4 nīcīkṛtya jaghanam upariṣṭād ghaṭṭayed iti hulaḥ |
2.8. 12 5 tad eva viparītaṁ sarabhasamavamardanam |
2.8. 12 6 liṅgena samāhatya pīḍayaṁściram avatiṣṭhed iti pīḍitakam |
2.8. 12 7 sudūram utkṛṣya vegena svajaghanam avapātayed iti nirghātaḥ |
2.8. 12 8 ekata eva bhūyiṣṭham avalikhed iti varāhaghātaḥ |
2.8. 12 9 sa evobhayataḥ paryāyeṇa vṛṣāghātaḥ |
2.8. 12 10 sakṛnmiśritam aniṣkramayya dvistriścatur iti ghaṭṭayed iti caṭakavilasitam |
2.8. 12 11 rāgāvasānikaṁ vyākhyātaṁ karaṇaṁ saṁpuṭam iti ||
2.8. 13 1 teṣāṁ strīsātmyād vikalpena prayogaḥ ||
2.8. 14 1 puruṣāyite tu saṁdaṁśo bhramarakaḥ preṅkholitam ityadhikāni ||
2.8. 15 1 vāḍavena liṅgam avagṛhya niṣkarṣantyāḥ pīḍayantyā vā cirāvasthānaṁ saṁdaṁśaḥ ||
2.8. 16 1 yuktayantrā cakravad bhramed iti bhramaraka ābhyāsikaḥ ||
2.8. 17 1 tatretaraḥ svajaghanam utkṣipet ||
2.8. 18 1 jaghanam eva dolāyamānaṁ sarvato bhrāmayed iti preṅkholitakam ||
2.8. 19 1 yuktayantraiva lalāṭe lalāṭe nidhāya viśrāmyeta ||
2.8. 20 1 viśrāntāyāṁ ca puruṣasya punar āvartanam |
2.8. 20 2 iti puruṣāyitāni ||
2.8. 21 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
2.8. 21 2 pracchāditasvabhāvāpi gūḍhākārāpi kāminī |
2.8. 21 3 vivṛṇotyeva bhāvaṁ svaṁ rāgād uparivartinī ||
2.8. 22 1 yathāśīlā bhaven nārī yathā ca ratilālasā |
2.8. 22 2 tasyā eva viceṣṭābhistatsarvam upalakṣayet ||
2.8. 23 1 na tv evartau na prasūtāṁ na mṛgīṁ na ca garbhiṇīm na cātivyāyatāṁ nārīṁ yojayet puruṣāyite ||
2.9. 1 1 dvividhā tṛtīyāprakṛtiḥ strīrūpiṇī puruṣarūpiṇī ca ||
2.9. 2 1 tatra strīrūpiṇī striyā veṣamālāpaṁ līlāṁ bhāvaṁ mṛdutvaṁ bhīrutvaṁ mugdhatām asahiṣṇutāṁ vrīḍāṁ cānukurvīta ||
2.9. 3 1 tasyā vadane jaghanakarma |
2.9. 3 2 tadaupariṣṭakam ācakṣate ||
2.9. 4 1 sā tato ratim ābhimānikīṁ vṛttiṁ ca lipset |
2.9. 4 2 veśyāvaccaritaṁ prakāśayet |
2.9. 4 3 iti strīrūpiṇī ||
2.9. 5 1 puruṣarūpiṇī tu pracchannakāmā puruṣaṁ lipsamānā saṁvāhakabhāvam upajīvet |
2.9. 5 2 saṁvāhane pariṣvajamāneva gātrair ūrū nāyakasya mṛdnīyāt |
2.9. 5 3 prasṛtaparicayā corumūlaṁ sajaghanam iti saṁspṛśet |
2.9. 5 4 tatra sthiraliṅgatām upalabhya cāsya pāṇimanthena parighaṭṭayet |
2.9. 5 5 cāpalam asya kutsayantīva haset |
2.9. 5 6 kṛtalakṣaṇenāpyupalabdhavaikṛtenāpi na codyata iti cet svayam upakramet |
2.9. 5 7 puruṣeṇa ca codyamānā vivadet |
2.9. 5 8 kṛcchreṇa cābhyupagacchet ||
2.9. 6 1 tatra karmāṣṭavidhaṁ samuccayaprayojyam |
2.9. 6 2 nimitaṁ pārśvatodaṣṭaṁ bahiḥsaṁdaṁśo 'ntaḥsaṁdaṁśaś cumbitakaṁ parimṛṣṭakam āmracūṣitakaṁ saṁgara iti ||
2.9. 7 1 teṣv ekaikam abhyupagamya virāmābhīpsāṁ darśayet ||
2.9. 8 1 itaraśca pūrvasminn abhyupagate taduttaram evāparaṁ nirdiśet |
2.9. 8 2 tasminn api siddhe taduttaram iti ||
2.9. 9 1 karāvalambitam oṣṭhayor upari vinyastam apavidhya mukhaṁ vidhunuyāt |
2.9. 9 2 tan nimitam ||
2.9. 10 1 hasteṇāgram avacchādya pārśvato nirdaśanam oṣṭhābhyām avapīḍya bhavatv etāvad iti sāntvayet |
2.9. 10 2 tat pārśvatodaṣṭam ||
2.9. 11 1 bhūyaścoditā saṁmīlitauṣṭhī tasyāgraṁ niṣpīḍya karṣayantīva cumbet |
2.9. 11 2 iti bahiḥsaṁdaṁśaḥ ||
2.9. 12 1 tasminn evābhyarthanayā kiṁcid adhikaṁ praveśayet |
2.9. 12 2 ity antaḥsaṁdaṁśaḥ ||
2.9. 13 1 karāvalambitasyauṣṭhavad grahaṇaṁ cumbitakam ||
2.9. 14 1 tat kṛtvā jihvāgreṇa sarvato ghaṭṭanam agre ca vyadhanam iti parimṛṣṭakam ||
2.9. 15 1 tathābhūtam eva rāgavaśād ardhapraviṣṭaṁ nirdayam avapīḍyāvapīḍya muñcet |
2.9. 15 2 iti āmracūṣitakam ||
2.9. 16 1 puruṣābhiprāyād eva giret pīḍayecca ā parisamāpteḥ |
2.9. 16 2 iti saṁgaraḥ ||
2.9. 17 1 yathārthaṁ cātra stananaprahaṇanayoḥ prayogaḥ |
2.9. 17 2 ityaupariṣṭakam ||
2.9. 18 1 kulaṭāḥ svairiṇyaḥ paricārikāḥ saṁvāhikāścāpyetat prayojayanti ||
2.9. 19 1 tad etat tu na kāryam |
2.9. 19 2 punar api hyāsāṁ vadanasaṁsarge svayam evārtiṁ prapadyeta |
2.9. 19 3 ityācāryāḥ ||
2.9. 20 1 veśyākāmino 'yam adoṣaḥ |
2.9. 20 2 iti vātsyāyanaḥ ||
2.9. 21 1 tasmād yāstvaupariṣṭakam ācaranti na tābhiḥ saha saṁsṛjyante prācyāḥ ||
2.9. 22 1 veśyābhir eva na saṁsṛjyante āhicchatrikāḥ saṁsṛṣṭā api mukhakarma tāsāṁ pariharanti ||
2.9. 23 1 nirapekṣāḥ sāketāḥ saṁsṛjyante ||
2.9. 24 1 na tu svayam aupariṣṭakam ācaranti nāgarakāḥ ||
2.9. 25 1 sarvam aviśaṅkayā prayojayanti saurasenāḥ ||
2.9. 26 1 evaṁ hyāhuḥ |
2.9. 26 2 ko hi yoṣitāṁ śīlaṁ śaucam ācāraṁ caritraṁ pratyayaṁ vacanaṁ vā śraddhātum arhati |
2.9. 26 3 nisargād eva hi malinadṛṣṭayo bhavantyetā na parityājyāḥ |
2.9. 26 4 evaṁ hyāhuḥ |
2.9. 26 5 vatsaḥ prasravaṇe medhyaḥ śvā mṛgagrahaṇe śuciḥ |
2.9. 26 6 śakuniḥ phalapāte tu strīmukhaṁ ratisaṁgame ||
2.9. 27 1 śiṣṭavipratipatteḥ smṛtivākyasya ca sāvakāśatvād deśasthiter ātmanaśca vṛttipratyayānurūpaṁ pravarteta |
2.9. 27 2 iti vātsyāyanaḥ ||
2.9. 28 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
2.9. 28 2 pramṛṣṭakuṇḍalāścāpi yuvānaḥ paricārakāḥ |
2.9. 28 3 keṣāṁcid eva kurvanti narāṇām aupariṣṭakam ||
2.9. 29 1 tathā nāgarakāḥ kecid anyonyasya hitaiṣiṇaḥ |
2.9. 29 2 kurvanti rūḍhaviśvāsāḥ parasparaparigraham ||
2.9. 30 1 puruṣāśca tathā strīṣu karmaitat kila kurvate |
2.9. 30 2 vyāsastasya ca vijñeyo mukhacumbanavad vidhiḥ ||
2.9. 31 1 parivartitadehau tu strīpuṁsau yat parasparam |
2.9. 31 2 yugapat samprayujyete sa kāmaḥ kākilaḥ smṛtaḥ ||
2.9. 32 1 tasmād guṇavatastyaktvā caturāṁstyāgino narān |
2.9. 32 2 veśyāḥ khaleṣu rajyante dāsahastipakādiṣu ||
2.9. 33 1 na tv etad brāhmaṇo vidvān mantrī vā rājadhūrdharaḥ ||
2.9. 34 1 gṛhītapratyayo vāpi kārayed aupariṣṭakam ||
2.9. 35 1 na śāstram astītyetāvat prayoge kāraṇaṁ bhavet |
2.9. 35 2 śāstrārthān vyāpino vidyāt prayogāṁstv ekadeśikān ||
2.9. 36 1 rasavīryavipākā hi śvamāṁsasyāpi vaidyake |
2.9. 36 2 kīrtitā iti tat kiṁ syād bhakṣaṇīyaṁ vicakṣaṇaiḥ ||
2.9. 37 1 santyeva puruṣāḥ kecit santi deśāstathāvidhāḥ |
2.9. 37 2 santi kālāśca yeṣv ete yogā na syur nirarthakāḥ ||
2.9. 38 1 tasmād deśaṁ ca kālaṁ ca prayogaṁ śāstram eva ca |
2.9. 38 2 ātmānaṁ cāpi samprekṣya yogān yuñjīta vā na vā ||
2.9. 39 1 arthasyāsya rahasyatvāccalatvān manasastathā |
2.9. 39 2 kaḥ kadā kiṁ kutaḥ kuryād iti ko jñātum arhati ||
2.10. 1 1 nāgarakaḥ saha mitrajanena paricārakaiśca kṛtapuṣpopahāre saṁcāritasurabhidhūpe ratyāvāse prasādhite vāsagṛhe ,«kṛtasnānaprasādhanāṁ yuktyā pītāṁ striyaṁ sāntvanaiḥ punaḥ pānena copakramet |»
2.10. 1 2 dakṣiṇataścāsyā upaveśanam |
2.10. 1 3 keśahaste vastrānte nīvyām ityavalambanam |
2.10. 1 4 ratyarthaṁ savyena bāhunānuddhataḥ pariṣvaṅgaḥ |
2.10. 1 5 pūrvaprakaraṇasambaddhaiḥ parihāsānurāgair vacobhir anuvṛttiḥ |
2.10. 1 6 gūḍhāślīlānāṁ ca vastūnāṁ samasyayā paribhāṣaṇam |
2.10. 1 7 sanṛttam anṛttaṁ vā gītaṁ vāditram |
2.10. 1 8 kalāsu saṁkathāḥ |
2.10. 1 9 punaḥ pānenopacchandanam |
2.10. 1 10 jātānurāgāyāṁ kusumānulepanatāmbūladānena ca śeṣajanavisṛṣṭiḥ |
2.10. 1 11 vijane ca yathoktair āliṅganādibhir enām uddharṣayet |
2.10. 1 12 tato nīvīviśleṣaṇādi yathoktam upakrameta |
2.10. 1 13 ityayaṁ ratārambhaḥ ||
2.10. 2 1 ratāvasānikaṁ rāgam ativāhyāsaṁstutayor iva savrīḍayoḥ parasparam apaśyatoḥ pṛthak pṛthag ācārabhūmigamanam |
2.10. 2 2 pratinivṛttya cāvrīḍāyamānayor ucitadeśopaviṣṭayostāmbūlagrahaṇam acchīkṛtaṁ candanam anyad vānulepanaṁ tasyā gātre svayam eva ,«niveśayet |»
2.10. 2 3 savyena bāhunā caināṁ parirabhya caṣakahastaḥ sāntvayan pāyayet |
2.10. 2 4 jalānupānaṁ vā khaṇḍakhādyakam anyad vā prakṛtisātmyayuktam ubhāvapyupayuñjīyātām |
2.10. 2 5 accharasakayūṣam amlayavāgūṁ bhṛṣṭamāṁsopadaṁśāni pānakāni cūtaphalāni śuṣkamāṁsaṁ mātuluṅgacukrakāṇi saśarkarāṇi ca ,«yathādeśasātmyaṁ ca |»
2.10. 2 6 tatra madhuram idaṁ mṛdu viśadam iti ca vidaśya vidaśya tat tad upāharet |
2.10. 2 7 harmyatalasthitayor vā candrikāsevanārtham āsanam |
2.10. 2 8 tadaṅkasaṁlīnāyāścandramasaṁ paśyantyā nakṣatrapaṅktivyaktīkaraṇam |
2.10. 2 9 arundhatīdhruvasaptarṣimālādarśanaṁ ca |
2.10. 2 10 iti ratāvasānikam ||
2.10. 3 1 avasāne api ca prītir upacārair upaskṛtā |
2.10. 3 2 savisrambhakathāyogai ratiṁ janayate parām ||
2.10. 4 1 parasparaprītikarair ātmabhāvānuvartanaiḥ |
2.10. 4 2 kṣaṇāt krodhaparāvṛttaiḥ kṣaṇāt prītivilokitaiḥ ||
2.10. 5 1 hallīsakakrīḍanakair gāyanair lāṭarāsakaiḥ |
2.10. 5 2 rāgalolārdranayanaiś candramaṇḍalavīkṣaṇaiḥ ||
2.10. 6 1 ādye saṁdarśane jāte pūrvaṁ ye syur manorathāḥ |
2.10. 6 2 punarviyoge duḥkhaṁ ca tasya sarvasya kīrtanaiḥ ||
2.10. 7 1 kīrtanānte ca rāgeṇa pariṣvaṅgaiḥ sacumbanaiḥ |
2.10. 7 2 taistaiśca bhāvaiḥ saṁyukto yūno rāgo vivardhate ||
2.10. 8 1 rāgavad āhāryarāgaṁ kṛtrimarāgaṁ vyavahitarāgaṁ poṭārataṁ khalaratam ayantritaratam iti rataviśeṣāḥ ||
2.10. 9 1 saṁdarśanāt prabhṛtyubhayor api pravṛddharāgayoḥ prayatnakṛte samāgame pravāsapratyāgamane vā kalahaviyogayoge tadrāgavat ||
2.10. 10 1 tatrātmābhiprāyād yāvadarthaṁ ca pravṛttiḥ ||
2.10. 11 1 madhyastharāgayor ārabdhaṁ yad anurajyate tad āhāryarāgam ||
2.10. 12 1 tatra cātuḥṣaṣṭikair yogaiḥ sātmyānuviddhaiḥ saṁdhukṣya saṁdhukṣya rāgaṁ pravarteta |
2.10. 12 2 tatkāryahetor anyatra saktayor vā kṛtrimarāgam ||
2.10. 13 1 tatra samuccayena yogāñ śāstrataḥ paśyet ||
2.10. 14 1 puruṣastu hṛdayapriyām anyāṁ manasi nidhāya vyavaharet |
2.10. 14 2 saṁprayogāt prabhṛti ratiṁ yāvat |
2.10. 14 3 atastadvyavahitarāgam ||
2.10. 15 1 nyūnāyāṁ kumbhadāsyāṁ paricārikāyāṁ vā yāvadarthaṁ saṁprayogastatpoṭāratam ||
2.10. 16 1 tatropacārān nādriyeta ||
2.10. 17 1 tathā veśyāyā grāmīṇena saha yāvadarthaṁ khalaratam ||
2.10. 18 1 grāmavrajapratyantayoṣidbhiś ca nāgarakasya ||
2.10. 19 1 utpannavisrambhayośca parasparānukūlyād ayantritaratam |
2.10. 19 2 iti ratāni ||
2.10. 20 1 vardhamānapraṇayā tu nāyikā sapatnīnām agrahaṇaṁ tadāśrayam ālāpaṁ vā gotraskhalitaṁ vā na marṣayet |
2.10. 20 2 nāyakavyalīkaṁ ca ||
2.10. 21 1 tatra subhṛśaḥ kalaho ruditam āyāsaḥ śiroruhāṇām avakṣodanaṁ prahaṇanam āsanācchayanād vā mahyāṁ patanaṁ ,«mālyabhūṣaṇāvamokṣo bhūmau śayyā ca ||»
2.10. 22 1 tatra yuktarūpeṇa sāmnā pādapatanena vā prasannamanāstām anunayann upakramya śayanam ārohayet ||
2.10. 23 1 tasya ca vacanam uttareṇa yojayantī vivṛddhakrodhā sakacagraham asyāsyam unnamayya pādena bāhau śirasi vakṣasi pṛṣṭhe vā sakṛd ,«dvistrir avahanyāt |»
2.10. 23 2 dvāradeśaṁ gacchet |
2.10. 23 3 tatropaviśyāśrukaraṇam iti |
2.10. 23 4 atikruddhāpi tu na dvāradeśād bhūyo gacchet |
2.10. 23 5 doṣavattvāt |
2.10. 23 6 iti dattakaḥ |
2.10. 23 7 tatra yuktito 'nunīyamānā prasādam ākāṅkṣet |
2.10. 23 8 prasannāpi tu sakaṣāyair eva vākyair enaṁ tudatīva prasannaratikāṅkṣiṇī nāyakena parirabhyeta ||
2.10. 24 1 svabhavanasthā tu nimittāt kalahitā tathāvidhaceṣṭaiva nāyakam abhigacchet |
2.10. 24 2 tatra pīṭhamardaviṭavidūṣakair nāyakaprayuktair upaśamitaroṣā tair evānunītā taiḥ sahaiva tadbhavanam adhigacchet |
2.10. 24 3 tatra ca vaset |
2.10. 24 4 iti praṇayakalahaḥ ||
2.10. 25 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
2.10. 25 2 evam etāṁ catuḥṣaṣṭiṁ bābhravyeṇa prakīrtitām |
2.10. 25 3 prayuñjāno varastrīṣu siddhiṁ gacchati nāyakaḥ ||
2.10. 26 1 bruvann apyanyaśāstrāṇi catuḥṣaṣṭivivarjitaḥ |
2.10. 26 2 vidvatsaṁsadi nātyarthaṁ kathāsu paripūjyate ||
2.10. 27 1 varjito 'pyanyavijñānair etayā yastvalaṁkṛtaḥ |
2.10. 27 2 sa goṣṭhyāṁ naranārīṇāṁ kathāsvagraṁ vigāhate ||
2.10. 28 1 vidvadbhiḥ pūjitām enāṁ khalair api supūjitām |
2.10. 28 2 pūjitāṁ gaṇikāsaṁghair nandinīṁ ko na pūjayet ||
2.10. 29 1 nandinī subhagā siddhā subhagaṁkaraṇīti ca |
2.10. 29 2 nārīpriyeti cācāryaiḥ śāstreṣv eṣā nirucyate ||
2.10. 30 1 kanyābhiḥ parayoṣidbhir gaṇikābhiśca bhāvataḥ |
2.10. 30 2 vīkṣyate bahumānena catuḥṣaṣṭivicakṣaṇaḥ ||
3.1. 1 1 savarṇāyām ananyapūrvāyāṁ śāstrato 'dhigatāyāṁ dharmo 'rthaḥ putrāḥ saṁbandhaḥ pakṣavṛddhir anupaskṛtā ratiśca ||
3.1. 2 1 tasmāt kanyām abhijanopetāṁ mātāpitṛmatīṁ trivarṣāt prabhṛti nyūnavayasaṁ ślāghyācāre dhanavati pakṣavati kule saṁbandhipriye ,«saṁbandhibhir ākule prasūtāṁ prabhūtamātṛpitṛpakṣāṁ rūpaśīlalakṣaṇasampannām anyūnādhikāvinaṣṭadantanakhakarṇakeśākṣistanīm »,«arogiprakṛtiśarīrāṁ tathāvidha eva śrutavāñ śīlayet ||»
3.1. 3 1 yāṁ gṛhītvā kṛtinam ātmānaṁ manyeta na ca samānair nindyeta tasyāṁ pravṛttir iti ghoṭakamukhaḥ ||
3.1. 4 1 tasyā varaṇe mātāpitarau saṁbandhinaśca prayateran |
3.1. 4 2 mitrāṇi ca gṛhītavākyānyubhayasambaddhāni ||
3.1. 5 1 tānyanyeṣāṁ varayitṝṇāṁ doṣān pratyakṣānāgamikāṁśca śrāvayeyuḥ |
3.1. 5 2 kaulān pauruṣeyān abhiprāyasaṁvardhakāṁśca nāyakaguṇān |
3.1. 5 3 viśeṣataśca kanyāmātur anukūlāṁstadātvāyatiyuktān darśayeyuḥ ||
3.1. 6 1 daivacintakarūpaśca śakunanimittagrahalagnabalalakṣaṇadarśanena nāyakasya bhaviṣyantam arthasaṁyogaṁ kalyāṇam anuvarṇayet ||
3.1. 7 1 apare punar asyānyato viśiṣṭena kanyālābhena kanyāmātaram unmādayeyuḥ ||
3.1. 8 1 daivanimittaśakunopaśrutīnām ānulomyena kanyāṁ varayed dadyācca ||
3.1. 9 1 na yadṛcchayā kevalamānuṣāyeti ghoṭakamukhaḥ ||
3.1. 10 1 suptāṁ rudatīṁ niṣkrāntāṁ varaṇe parivarjayet |
3.1. 10 2 apraśastanāmadheyāṁ ca guptāṁ dattāṁ ghonāṁ pṛṣatām ṛṣabhāṁ vinatāṁ vikaṭāṁ vimuṇḍāṁ śucidūṣitāṁ sāṁkarikīṁ rākāṁ ,«phalīnīṁ mitrāṁ svanujām varṣakarīṁ ca varjayet ||»
3.1. 11 1 nakṣatrākhyāṁ nadīnāmnīṁ vṛkṣanāmnīṁ ca garhitām |
3.1. 11 2 lakārarephopāntāṁ ca varaṇe parivarjayet ||
3.1. 12 1 yasyāṁ manaścakṣuṣor nibandhastasyām ṛddhiḥ |
3.1. 12 2 netarām ādriyeta |
3.1. 12 3 ityeke ||
3.1. 13 1 tasmāt pradānasamaye kanyām udāraveṣāṁ sthāpayeyuḥ |
3.1. 13 2 aparāhṇikaṁ ca nityaṁ prasādhitāyāḥ sakhībhiḥ saha krīḍā |
3.1. 13 3 yajñavivāhādiṣu janasaṁdrāveṣu prāyatnikaṁ darśanam |
3.1. 13 4 tathotsaveṣu ca |
3.1. 13 5 paṇyasadharmatvāt ||
3.1. 14 1 varaṇārtham upagatāṁśca bhadradarśanān pradakṣiṇavācaśca tatsaṁbandhisaṁgatān puruṣān maṅgalaiḥ pratigṛhṇīyuḥ |
3.1. 14 2 kanyāṁ caiṣām alaṁkṛtām anyāpadeśena darśayeyuḥ |
3.1. 14 3 daivaṁ parīkṣaṇaṁ cāvadhiṁ sthāpayeyuḥ |
3.1. 14 4 ā pradānaniścayāt ||
3.1. 15 1 snānādiṣu niyujyamānā varayitāraḥ sarvaṁ bhaviṣyatītyuktvā na tadaharevābhyupagaccheyuḥ ||
3.1. 16 1 deśapravṛttisātmyād vā brāhmaprājāpatyārṣadaivānām anyatamena vivāhena śāstrataḥ pariṇayet |
3.1. 16 2 iti varaṇavidhānam ||
3.1. 17 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
3.1. 17 2 samasyādyāḥ sahakrīḍā vivāhāḥ saṁgatāni ca |
3.1. 17 3 samānair eva kāryāṇi nottamair nāpi vādhamaiḥ ||
3.1. 18 1 kanyāṁ gṛhītvā varteta preṣyavad yatra nāyakaḥ |
3.1. 18 2 taṁ vidyād uccasaṁbandhaṁ parityaktaṁ manasvibhiḥ ||
3.1. 19 1 svāmivad vicared yatra bāndhavaiḥ svaiḥ puraskṛtaḥ |
3.1. 19 2 aślāghyo hīnasaṁbandhaḥ so 'pi sadbhir vinindyate ||
3.1. 20 1 parasparasukhāsvādā krīḍā yatra prayujyate |
3.1. 20 2 viśeṣayantī cānyonyaṁ saṁbandhaḥ sa vidhīyate ||
3.1. 21 1 kṛtvāpi coccasaṁbandhaṁ paścājjñātiṣu saṁnamet |
3.1. 21 2 na tv eva hīnasaṁbandhaṁ kuryāt sadbhir vininditam ||
3.2. 1 1 saṁgatayostrirātram adhaḥśayyā brahmacaryaṁ kṣāralavaṇavarjam āhārastathā saptāhaṁ satūryamaṅgalasnānaṁ prasādhanaṁ ,«sahabhojanaṁ ca prekṣā saṁbandhināṁ ca pūjanam |»
3.2. 1 2 iti sārvavarṇikam ||
3.2. 2 1 tasminn etāṁ niśi vijane mṛdubhir upacārair upakrameta ||
3.2. 3 1 trirātram avacanaṁ hi stambham iva nāyakaṁ paśyantī kanyā nirvidyeta paribhavecca tṛtīyām iva prakṛtim |
3.2. 3 2 iti bābhravīyāḥ ||
3.2. 4 1 upakrameta viśrambhayecca na tu brahmacaryam ativarteta |
3.2. 4 2 iti vātsyāyanaḥ ||
3.2. 5 1 upakramamāṇaśca na prasahya kiṁcid ācaret ||
3.2. 6 1 kusumasadharmāṇo hi yoṣitaḥ sukumāropakramāḥ |
3.2. 6 2 tāstvanadhigataviśvāsaiḥ prasabham upakramyamāṇāḥ saṁprayogadveṣiṇyo bhavanti |
3.2. 6 3 tasmāt sāmnaivopacaret ||
3.2. 7 1 yuktyāpi tu yataḥ prasaram upalabhet tenaivānu praviśet ||
3.2. 8 1 tatpriyeṇāliṅganenācaritena |
3.2. 8 2 nātikālatvāt ||
3.2. 9 1 pūrvakāyeṇa copakramet |
3.2. 9 2 viṣahyatvāt ||
3.2. 10 1 dīpāloke vigāḍhayauvanāyāḥ pūrvasaṁstutāyāḥ |
3.2. 10 2 bālāyā apūrvāyāścāndhakāre ||
3.2. 11 1 aṅgīkṛtapariṣvaṅgāyāśca vadanena tāmbūladānam |
3.2. 11 2 tadapratipadyamānāṁ ca sāntvanair vākyaiḥ śapathaiḥ pratiyācitaiḥ pādapatanaiśca grāhayet |
3.2. 11 3 vrīḍāyuktāpi yoṣidatyantakruddhāpi na pādapatanam ativartate iti sārvatrikam ||
3.2. 12 1 taddānaprasaṅgeṇa mṛdu viśadam akāhalam asyāścumbanam |
3.2. 12 2 tatra siddhām ālāpayet |
3.2. 12 3 tacchravaṇārthaṁ yat kiṁcid alpākṣarābhidheyam ajānann iva pṛcchet |
3.2. 12 4 tatra niṣpratipattim anudvejayan sāntvanāyuktaṁ bahuśa eva pṛcchet |
3.2. 12 5 tatra apyavadantīṁ nirbadhnīyāt ||
3.2. 13 1 sarvā eva hi kanyāḥ puruṣeṇa prayujyamānaṁ vacanaṁ viṣahante |
3.2. 13 2 na tu laghumiśrām api vācaṁ vadanti |
3.2. 13 3 iti ghoṭakamukhaḥ ||
3.2. 14 1 nirbadhyamānā tu śiraḥkampena prativacanāni yojayet |
3.2. 14 2 kalahe tu na śiraḥ kampayet ||
3.2. 15 1 icchasi māṁ necchasi vā kiṁ te ahaṁ rucito na rucito veti pṛṣṭā ciraṁ sthitvā nirbadhyamānā tadānukūlyena śiraḥ kampayet |
3.2. 15 2 prapañcyamānā tu vivadet ||
3.2. 16 1 saṁstutā cet sakhīm anukūlām ubhayato 'pi visrabdhāṁ tām antarā kṛtvā kathāṁ yojayet |
3.2. 16 2 tasminn adhomukhī vihaset |
3.2. 16 3 tāṁ cātivādinīm adhikṣiped vivadecca |
3.2. 16 4 sā tu parihāsārtham idam anayoktam iti cānuktam api brūyāt |
3.2. 16 5 tatra tām apanudya prativacanārtham abhyarthyamānā tūṣṇīm āsīta |
3.2. 16 6 nirbadhyamānā tu nāham evaṁ bravīmītyavyaktākṣaram anavasitārthaṁ vacanaṁ brūyāt |
3.2. 16 7 nāyakaṁ ca vihasantī kadācit kaṭākṣaiḥ prekṣeta |
3.2. 16 8 ityālāpayojanam ||
3.2. 17 1 evaṁ jātaparicayā cānirvadantī tatsamīpe yācitaṁ tāmbūlaṁ vilepanaṁ srajaṁ nidadhyāt |
3.2. 17 2 uttarīye vāsya nibadhnīyāt |
3.2. 17 3 tathā yuktām ācchuritakena stanamukulayor upari spṛśet |
3.2. 17 4 vāryamāṇaśca tvam api māṁ pariṣvajasva tato naivam ācariṣyāmīti sthityā pariṣvañjayet |
3.2. 17 5 svaṁ ca hastam ā nābhideśāt prasārya nirvartayet |
3.2. 17 6 krameṇa cainām utsaṅgam āropyādhikam adhikam upakramet |
3.2. 17 7 apratipadyamānāṁ ca bhīṣayet ||
3.2. 18 1 ahaṁ khalu tava dantapadānyadhare kariṣyāmi stanapṛṣṭhe ca nakhapadam |
3.2. 18 2 ātmanaśca svayaṁ kṛtvā tvayā kṛtam iti te sakhījanasya purataḥ kathayiṣyāmi |
3.2. 18 3 sā tvaṁ kim atra vakṣyasīti bālavibhīṣikair bālapratyāyanaiśca śanair enāṁ pratārayet |
3.2. 18 4 dvitīyasyāṁ tṛtīyasyāṁ ca rātrau kiṁcid adhikaṁ viśrambhitāṁ hastena yojayet ||
3.2. 19 1 sarvāṅgikaṁ cumbanam upakrameta ||
3.2. 20 1 ūrvoścopari vinyastahastaḥ saṁvāhanakriyāyāṁ siddhāyāṁ krameṇorumūlam api saṁvāhayet |
3.2. 20 2 nivārite saṁvāhane ko doṣa ityākulayed enām |
3.2. 20 3 tacca sthirīkuryāt |
3.2. 20 4 tatra siddhāyā guhyadeśābhimarśanaṁ raśanāviyojanaṁ nīvīvisraṁsanaṁ vasanaparivartanam ūrumūlasaṁvāhanaṁ ca |
3.2. 20 5 ete cāsyānyāpadeśāḥ |
3.2. 20 6 yuktayantrāṁ rañjayet |
3.2. 20 7 na tvakāle vratakhaṇḍanam anuśiṣyācca |
3.2. 20 8 ātmānurāgaṁ darśayet |
3.2. 20 9 manorathāṁśca pūrvakālikān anuvarṇayet |
3.2. 20 10 āyatyāṁ ca tadānukūlyena pravṛttiṁ pratijānīyāt |
3.2. 20 11 sapatnībhyaśca sādhvasam avacchindyāt |
3.2. 20 12 kālena ca krameṇa vimuktakanyābhāvām anudvejayann upakrameta |
3.2. 20 13 iti kanyāvisrambhaṇam ||
3.2. 21 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
3.2. 21 2 evaṁ cittānugo bālām upāyena prasādhayet |
3.2. 21 3 tathāsya sānuraktā ca suvisrabdhā prajāyate ||
3.2. 22 1 nātyantam ānulomyena na cātiprātilomyataḥ |
3.2. 22 2 siddhiṁ gacchati kanyāsu tasmān madhyena sādhayet ||
3.2. 23 1 ātmanaḥ prītijananaṁ yoṣitāṁ mānavardhanam |
3.2. 23 2 kanyāvisrambhaṇaṁ vetti yaḥ sa tāsāṁ priyo bhavet ||
3.2. 24 1 atilajjānvitety eyaṁ yastu kanyām upekṣate |
3.2. 24 2 so 'nabhiprāyavedīti paśuvat paribhūyate ||
3.2. 25 1 sahasā vāpyupakrāntā kanyācittam avindatā |
3.2. 25 2 bhayaṁ vitrāsam udvegaṁ sadyo dveṣaṁ ca gacchati ||
3.2. 26 1 sā prītiyogam aprāptā tenodvegena dūṣitā |
3.2. 26 2 puruṣadveṣiṇī vā syād vidviṣṭā vā tato 'nyagā ||
3.3. 1 1 dhanahīnastu guṇayukto 'pi madhyasthaguṇo hīnāpadeśo vā sadhano vā prātiveśyaḥ mātṛpitṛbhrātṛṣu ca paratantraḥ bālavṛttir ,«ucitapraveśo vā kanyām alabhyatvān na varayet |»
3.3. 1 2 bālyāt prabhṛti caināṁ svayam evānurañjayet |
3.3. 1 3 tathāyuktaśca mātulakulānuvartī dakṣiṇāpathe bāla eva mātrā ca pitrā ca viyuktaḥ paribhūtakalpo dhanotkarṣādalabhyāṁ ,«mātuladuhitaram anyasmai vā pūrvadattāṁ sādhayet |»
3.3. 1 4 anyām api bāhyāṁ spṛhayet |
3.3. 1 5 bālāyām evaṁ sati dharmādhigame saṁvananaṁ ślāghyam iti ghoṭakamukhaḥ ||
3.3. 2 1 tayā saha puṣpāvacayaṁ grathanaṁ gṛhakaṁ duhitṛkākrīḍāyojanaṁ bhaktapānakaraṇam iti kurvīta |
3.3. 2 2 paricayasya vayasaścānurūpyāt |
3.3. 2 3 ākarṣakrīḍā paṭṭikākrīḍā muṣṭidyūtakṣullakādidyūtāni madhyamāṅguligrahaṇaṁ ṣaṭpāṣāṇakādīni ca deśyāni tatsātmyāt ,«tadāptadāsaceṭikābhis tayā ca sahānukrīḍeta |»
3.3. 2 4 kṣveḍitakāni sunimīlitakām ārabdhikāṁ lavaṇavīthikām anilatāḍitakāṁ godhūmapuñjikām aṅgulitāḍitakāṁ sakhībhir anyāni ca deśyāni ||
3.3. 3 1 yāṁ ca viśvāsyām asyāṁ manyeta tayā saha nirantarāṁ prītiṁ kuryāt |
3.3. 3 2 paricayāṁśca budhyeta |
3.3. 3 3 dhātreyikāṁ cāsyāḥ priyahitābhyām adhikam upagṛhṇīyāt |
3.3. 3 4 sā hi prīyamāṇā viditākārāpy apratyādiśantī taṁ tāṁ ca yojayituṁ śaknuyāt |
3.3. 3 5 anabhihitāpi pratyācāryakam |
3.3. 3 6 aviditākārāpi hi guṇān evānurāgāt prakāśayet |
3.3. 3 7 yathā prayojyānurajyeta |
3.3. 3 8 yatra yatra ca kautukaṁ prayojyāyāstad anu praviśya sādhayet |
3.3. 3 9 krīḍanakadravyāṇi yānyapūrvāṇi yānyanyāsāṁ viralaśo vidyeraṁstānyasyā ayatnena sampādayet |
3.3. 3 10 tatra kandukam anekabhakticitram alpakālāntaritam anyad anyacca saṁdarśayet |
3.3. 3 11 tathā sūtradārugavalagajadantamayīr duhitṛkā madhūcchiṣṭapiṣṭamṛṇmayīśca |
3.3. 3 12 bhaktapākārtham asyā mahānasikasya ca darśanam |
3.3. 3 13 kāṣṭhamedhrakayośca saṁyuktayośca strīpuṁsayor ajaiḍakānāṁ devakulagṛhakānāṁ mṛdvidalakāṣṭhavinirmitānāṁ ,"śukaparabhṛtamadanasārikālāvakakukkuṭatittiripañjarakāṇāṁ ca vicitrākṛtisaṁyuktānāṁ jalabhājanānāṁ ca yantrikāṇāṁ vīṇikānāṁ ",«paṭolikānām alaktakamanaḥśilāharitālahiṅgulakaśyāmavarṇakādīnāṁ tathā candanakuṅkumayoḥ pūgaphalānāṁ pattrāṇāṁ »,«kālayuktānāṁ ca śaktiviṣaye pracchannaṁ dānaṁ prakāśadravyāṇāṁ ca prakāśam |»
3.3. 3 14 yathā ca sarvābhiprāyasaṁvardhakam enaṁ manyeta tathā prayatitavyam |
3.3. 3 15 vīkṣaṇe ca pracchannam arthayet |
3.3. 3 16 tathā kathāyojanam |
3.3. 3 17 pracchannadānasya tu kāraṇam ātmano gurujanād bhayaṁ khyāpayet |
3.3. 3 18 deyasya cānyena spṛhaṇīyatvam iti |
3.3. 3 19 vardhamānānurāgaṁ cākhyānake manaḥ kurvatīm anvarthābhiḥ kathābhiścittahāriṇībhiśca rañjayet |
3.3. 3 20 vismayeṣu prasahyamānām indrajālaiḥ prayogair vismāpayet |
3.3. 3 21 kalāsu kautukinīṁ tatkauśalena gītapriyāṁ śrutiharair gītaiḥ |
3.3. 3 22 āśvayujyām aṣṭamīcandrake kaumudyām utsaveṣu yātrāyāṁ grahaṇe gṛhācāre vā vicitrair āpīḍaiḥ karṇapattrabhaṅgaiḥ ,«sikthakapradhānair vastrāṅgulīyakabhūṣaṇadānaiśca |»
3.3. 3 23 no ced doṣakarāṇi manyeta |
3.3. 3 24 anyapuruṣaviśeṣābhijñatayā dhātreyikāsyāḥ puruṣapravṛttau cātuḥṣaṣṭikān yogān grāhayet |
3.3. 3 25 tadgrahaṇopadeśena ca prayojyāyāṁ ratikauśalam ātmanaḥ prakāśayet |
3.3. 3 26 udāraveṣaśca svayam anupahatadarśanaḥ syāt |
3.3. 3 27 bhāvaṁ ca kurvatīm iṅgitākāraiḥ sūcayet |
3.3. 3 28 yuvatayo hi saṁsṛṣṭam abhīkṣṇadarśanaṁ ca puruṣaṁ prathamaṁ kāmayante |
3.3. 3 29 kāmayamānā api tu nābhiyuñjata iti prāyovādaḥ |
3.3. 3 30 iti bālāyām upakramāḥ ||
3.3. 4 1 tān iṅgitākārān vakṣyāmaḥ ||
3.3. 5 1 saṁmukhaṁ taṁ tu na vīkṣate |
3.3. 5 2 vīkṣitā vrīḍāṁ darśayati |
3.3. 5 3 rucyam ātmano 'ṅgam apadeśena prakāśayati |
3.3. 5 4 pramattaṁ pracchannaṁ nāyakam atikrāntaṁ ca vīkṣate |
3.3. 5 5 pṛṣṭā ca kiṁcit sasmitam avyaktākṣaram anavasitārthaṁ ca mandaṁ mandam adhomukhī kathayati |
3.3. 5 6 tatsamīpe ciraṁ sthānam abhinandati |
3.3. 5 7 dūre sthitā paśyatu mām iti manyamānā parijanaṁ savadanavikāram ābhāṣate |
3.3. 5 8 taṁ deśaṁ na muñcati |
3.3. 5 9 yat kiṁcid dṛṣṭvā vihasitaṁ karoti |
3.3. 5 10 tatra kathām avasthānārtham anubadhnāti |
3.3. 5 11 bālasyāṅkagatasyāliṅganaṁ cumbanaṁ ca karoti |
3.3. 5 12 paricārikāyāstilakaṁ ca racayati |
3.3. 5 13 parijanānavaṣṭabhya tāstāśca līlā darśayati |
3.3. 5 14 tanmitreṣu viśvasiti |
3.3. 5 15 vacanaṁ caiṣāṁ bahu manyate karoti ca |
3.3. 5 16 tatparicārakaiḥ saha prītiṁ saṁkathāṁ dyūtam iti ca karoti |
3.3. 5 17 svakarmasu ca prabhaviṣṇur ivaitān niyuṅkte |
3.3. 5 18 teṣu ca nāyakasaṁkathām anyasya kathayatsvavahitā tāṁ śṛṇoti |
3.3. 5 19 dhātreyikayā coditā nāyakasyodavasitaṁ praviśati |
3.3. 5 20 tām antarā kṛtvā tena saha dyūtaṁ krīḍām ālāpaṁ cāyojayitum icchati |
3.3. 5 21 analaṁkṛtā darśanapathaṁ pariharati |
3.3. 5 22 karṇapattram aṅgulīyakaṁ srajaṁ vā tena yācitā sadhīram eva gātrād avatārya sakhyā haste dadāti |
3.3. 5 23 tena ca dattaṁ nityaṁ dhārayati |
3.3. 5 24 anyavarasaṁkathāsu viṣaṇṇā bhavati |
3.3. 5 25 tatpakṣakaiśca saha na saṁsṛjyata iti ||
3.3. 6 1 bhavataścātra ślokau |
3.3. 6 2 dṛṣṭvaitān bhāvasaṁyuktān ākārān iṅgitāni ca |
3.3. 6 3 kanyāyāḥ saṁprayogārthaṁ tāṁstān yogān vicintayet ||
3.3. 7 1 bālakrīḍanakair bālā kalābhir yauvane sthitā |
3.3. 7 2 vatsalā cāpi saṁgrāhyā viśvāsyajanasaṁgrahāt ||
3.4. 1 1 darśiteṅgitākārāṁ kanyām upāyato 'bhiyuñjīta ||
3.4. 2 1 dyūte krīḍanakeṣu ca vivadamānaḥ sākāram asyāḥ pāṇim avalambeta ||
3.4. 3 1 yathoktaṁ ca spṛṣṭakādikam āliṅganavidhiṁ vidadhyāt ||
3.4. 4 1 patracchedyakriyāyāṁ ca svābhiprāyāsūcakaṁ mithunam asyā darśayet ||
3.4. 5 1 evam anyadviralaśo darśayet ||
3.4. 6 1 jalakrīḍāyāṁ taddūrato 'psu nimagnaḥ samīpam asyā gatvā spṛṣṭvā caināṁ tatraivonmajjet ||
3.4. 7 1 navapatrikādiṣu ca saviśeṣabhāvanivedanam ||
3.4. 8 1 ātmaduḥkhasyānirvedena kathanam ||
3.4. 9 1 svapnasya ca bhāvayuktasyānyāpadeśena ||
3.4. 10 1 prekṣaṇake svajanasamāje vā samīpopaveśanam |
3.4. 10 2 tatrānyāpadiṣṭaṁ sparśanam ||
3.4. 11 1 apāśrayārthaṁ ca caraṇena caraṇasya pīḍanam ||
3.4. 12 1 tataḥ śanakair ekaikām aṅgulim abhispṛśet ||
3.4. 13 1 pādāṅguṣṭhena ca nakhāgrāṇi ghaṭṭayet ||
3.4. 14 1 tatra siddhaḥ padāt padam adhikam ākāṅkṣet ||
3.4. 15 1 kṣāntyarthaṁ ca tad evābhyaset ||
3.4. 16 1 pādaśauce pādāṅgulisaṁdaṁśena tadaṅgulipīḍanam ||
3.4. 17 1 dravyasya samarpaṇe pratigrahe vā tadgato vikāraḥ ||
3.4. 18 1 ācamanānte codakenāsekaḥ ||
3.4. 19 1 vijane tamasi ca dvandvam āsīnaḥ kṣāntiṁ kurvīta |
3.4. 19 2 samānadeśaśayyāyāṁ ca ||
3.4. 20 1 tatra yathārtham anudvejayato bhāvanivedanam ||
3.4. 21 1 vivikte ca kiṁcid asti kathayitavyam ityuktvā nirvacanaṁ bhāvaṁ ca tatropalakṣayet |
3.4. 21 2 yathā pāradārike vakṣyāmaḥ ||
3.4. 22 1 viditabhāvastu vyādhim apadiśyaināṁ vārtāgrahaṇārthaṁ svam udavasitam ānayet ||
3.4. 23 1 āgatāyāśca śiraḥpīḍane niyogaḥ |
3.4. 23 2 pāṇim avalambya cāsyāḥ sākāraṁ nayanayor lalāṭe ca nidadhyāt ||
3.4. 24 1 auṣadhāpadeśārthaṁ cāsyāḥ karma vinirdiśet ||
3.4. 25 1 idaṁ tvayā kartavyam |
3.4. 25 2 na hyetad ṛte kanyayā anyena kāryam iti gacchantīṁ punar āgamanānubandham enāṁ visṛjet ||
3.4. 26 1 asya ca yogasya trirātraṁ trisaṁdhyaṁ ca prayuktiḥ ||
3.4. 27 1 abhīkṣṇadarśanārtham āgatāyāśca goṣṭhīṁ vardhayet ||
3.4. 28 1 anyābhir api saha viśvāsanārtham adhikam adhikaṁ cābhiyuñjīta |
3.4. 28 2 na tu vācā nirvadet ||
3.4. 29 1 dūragatabhāvo 'pi hi kanyāsu na nirvedena sidhyatīti ghoṭakamukhaḥ ||
3.4. 30 1 yadā tu bahusiddhāṁ manyeta tadaivopakramet ||
3.4. 31 1 pradoṣe niśi tamasi ca yoṣito mandasādhvasāḥ suratavyavasāyinyo rāgavatyaśca bhavanti |
3.4. 31 2 na ca puruṣaṁ pratyācakṣate |
3.4. 31 3 tasmāt tatkālaṁ prayojayitavyā iti prāyovādaḥ ||
3.4. 32 1 ekapuruṣābhiyogānāṁ tvasaṁbhave gṛhītārthayā dhātreyikayā sakhyā vā tasyām antarbhūtayā tam artham anirvadantyā sahainām ,«aṅkam ānāyayet |»
3.4. 32 2 tato yathoktam abhiyuñjīta ||
3.4. 33 1 svāṁ vā paricārikām ādāv eva sakhītvenāsyāḥ praṇidadhyāt ||
3.4. 34 1 yajñe vivāhe yātrāyām utsave vyasane prekṣaṇakavyāpṛte jane tatra tatra ca dṛṣṭeṅgitākārāṁ parīkṣitabhāvām ekākinīm upakrameta |
3.4. 34 2 na hi dṛṣṭabhāvā yoṣito deśe kāle ca prayujyamānā vyāvartanta iti vātsyāyanaḥ |
3.4. 34 3 ityekapuruṣābhiyogāḥ |
3.4. 34 4 mandāpadeśā guṇavatyapi kanyā dhanahīnā kulīnāpi samānair ayācyāmānā mātāpitṛviyuktā vā jñātikulavartinī vā prāptayauvanā ,«pāṇigrahaṇaṁ svayam abhīpseta ||»
3.4. 35 1 sā tu guṇavantaṁ śaktaṁ sudarśanaṁ bālaprītyābhiyojayet ||
3.4. 36 1 yaṁ vā manyeta mātāpitror asamīkṣayā svayam apyayam indriyadaurbalyān mayi pravartiṣyata iti priyahitopacārair ,«abhīkṣṇasaṁdarśanena ca tam āvarjayet ||»
3.4. 37 1 mātā caināṁ sakhībhir dhātreyikābhiśca saha tadabhimukhīṁ kuryāt ||
3.4. 38 1 puṣpagandhatāmbūlahastāyā vijane vikāle ca tadupasthānam |
3.4. 38 2 kalākauśalaprakāśane vā saṁvāhane śirasaḥ pīḍane caucityadarśanam |
3.4. 38 3 prayojyasya sātmyayuktāḥ kathāyogāḥ bālāyām upakrameṣu yathoktam ācaret ||
3.4. 39 1 na caivāntarāpi puruṣaṁ svayam abhiyuñjīta |
3.4. 39 2 svayam abhiyoginī hi yuvatiḥ saubhāgyaṁ jahātītyācāryāḥ ||
3.4. 40 1 tatprayuktānāṁ tvabhiyogānām ānulomyena grahaṇam |
3.4. 40 2 pariṣvaktā ca na vikṛtiṁ bhajet |
3.4. 40 3 ślakṣṇam ākāram ajānatīva pratigṛhṇīyāt |
3.4. 40 4 vadanagrahaṇe balāt kāraḥ |
3.4. 40 5 ratibhāvanām abhyarthyamānāyāḥ kṛcchrād guhyasaṁsparśanam ||
3.4. 41 1 abhyarthitāpi nātivivṛtā svayaṁ syāt |
3.4. 41 2 anyatrāniścayakālāt |
3.4. 41 3 yadā tu manyetānurakto mayi na vyāvartiṣyata iti tadaivainam abhiyuñjānaṁ bālabhāvamokṣāya tvarayet |
3.4. 41 4 vimuktakanyābhāvā ca viśvāsyeṣu prakāśayet |
3.4. 41 5 iti prayojyasyopāvartanam ||
3.4. 42 1 kanyābhiyujyamānā tu yaṁ manyetāśrayaṁ sukham |
3.4. 42 2 anukūlaṁ ca vaśyaṁ ca tasya kuryāt parigraham ||
3.4. 43 1 anapekṣya guṇān yatra rūpamaucityam eva ca |
3.4. 43 2 kurvīta dhanalobhena patiṁ sāpatnakeṣvapi ||
3.4. 44 1 tatra yuktaguṇaṁ vaśyaṁ śaktaṁ balavadarthinam |
3.4. 44 2 upāyair abhiyuñjānaṁ kanyā na pratilobhayet ||
3.4. 45 1 varaṁ vaśyo daridro 'pi nirguṇo 'pyātmadhāraṇaḥ |
3.4. 45 2 guṇair yukto 'pi na tv evaṁ bahusādhāraṇaḥ patiḥ ||
3.4. 46 1 prāyeṇa dhanināṁ dārā bahavo niravagrahāḥ |
3.4. 46 2 bāhye satyupabhoge api nirvisrambhā bahiḥsukhāḥ ||
3.4. 47 1 nīco yastvabhiyuñjīta puruṣaḥ palito 'pi vā |
3.4. 47 2 videśagatiśīlaśca na sa saṁyogam arhati ||
3.4. 48 1 yadṛcchayābhiyukto yo dambhadyūtādhiko 'pi vā |
3.4. 48 2 sapatnīkaśca sāpatyo na sa saṁyogam arhati ||
3.4. 49 1 guṇasāmye abhiyoktṝṇām eko varayitā varaḥ |
3.4. 49 2 tatrābhiyoktari śraiṣṭhyam anurāgātmako hi saḥ ||
3.5. 1 1 prācuryeṇa kanyāyā viviktadarśanasyālābhe dhātreyikāṁ priyahitābhyām upagṛhyopasarpet ||
3.5. 2 1 sā cainām aviditā nāma nāyakasya bhūtvā tadguṇair anurañjayet |
3.5. 2 2 tasyāśca rucyān nāyakaguṇān bhūyiṣṭham upavarṇayet |
3.5. 2 3 anyeṣāṁ varapitṝṇāṁ doṣān abhiprāyaviruddhān pratipādayet |
3.5. 2 4 mātāpitrośca guṇān abhijñatāṁ lubdhatāṁ ca capalatāṁ ca bāndhavānām |
3.5. 2 5 yāścānyā api samānajātīyāḥ kanyāḥ śakuntalādyāḥ svabuddhyā bhartāraṁ prāpya samprayuktā modante sma tāścāsyā nidarśayet |
3.5. 2 6 mahākuleṣu sāpatnakair bādhyamānā vidviṣṭā duḥkhitāḥ parityaktāśca dṛśyante |
3.5. 2 7 āyatiṁ cāsya varṇayet |
3.5. 2 8 sukham anupahatam ekacāritāyāṁ nāyikānurāgaṁ ca varṇayet |
3.5. 2 9 samanorathāyāś cāsyā apāyaṁ sādhvasaṁ vrīḍāṁ ca hetubhir avacchindyāt |
3.5. 2 10 dūtīkalpaṁ ca sakalam ācaret |
3.5. 2 11 tvām ajānatīm iva nāyako balād grahīṣyatīti tathā suparigṛhītaṁ syād iti yojayet ||
3.5. 3 1 pratipannām abhipretāvakāśavartinīṁ nāyakaḥ śrotriyāgārād agnim ānāyya kuśān āstīrya yathāsmṛti hutvā ca triḥ parikramet |
3.5. 3 2 tato mātari pitari ca prakāśayet |
3.5. 3 3 agnisākṣikā hi vivāhā na nivartanta ityācāryasamayaḥ ||
3.5. 4 1 dūṣayitvā caināṁ śanaiḥ svajane prakāśayet |
3.5. 4 2 tadbāndhavāśca yathā kulasyādhaṁ pariharanto daṇḍabhayācca tasmā evaināṁ dadyustathā yojayet |
3.5. 4 3 anantaraṁ ca prītyupagraheṇa rāgeṇa tadbāndhavān prīṇayed iti |
3.5. 4 4 gāndharveṇa vivāhena vā ceṣṭeta ||
3.5. 5 1 apratipadyamānāyām antaścāriṇīm anyāṁ kulapramadāṁ pūrvasaṁsṛṣṭāṁ prīyamāṇāṁ copagṛhya tayā saha viṣahyam avakāśam enām ,«anyakāryāpadeśenānāyayet |»
3.5. 5 2 tataḥ śrotriyāgārād agnim iti samānaṁ pūrveṇa ||
3.5. 6 1 āsanne ca vivāhe mātaram asyāstad abhimatadoṣair anuśayaṁ grāhayet |
3.5. 6 2 tatastadanumatena prātiveśyābhavane niśi nāyakam ānāyya śrotriyāgārād agnim iti samānaṁ pūrveṇa ||
3.5. 7 1 bhrātaram asyā vā samānavayasaṁ veśyāsu parastrīṣu vā prasaktam asukareṇa sāhāyadānena priyopagrahaiśca sudīrghakālam ,«anurañjayet |»
3.5. 7 2 ante ca svābhiprāyaṁ grāhayet |
3.5. 7 3 prāyeṇa hi yuvānaḥ samānaśīlavyasanavayasāṁ vayasyānām arthe jīvitam api tyajanti |
3.5. 7 4 tatastenaivānyakāryāt tām ānāyayet |
3.5. 7 5 viṣahyaṁ sāvakāśam iti samānaṁ pūrveṇa ||
3.5. 8 1 aṣṭamīcandrikādiṣu ca dhātreyikā madanīyam enāṁ pāyayitvā kiṁcid ātmanaḥ kāryam uddiśya nāyakasya viṣahyaṁ deśam ānayet |
3.5. 8 2 tatraināṁ madāt saṁjñām apratipadyamānāṁ dūṣayitveti samānaṁ pūrveṇa ||
3.5. 9 1 suptāṁ caikacāriṇīṁ dhātreyikāṁ vārayitvā saṁjñām apratipadyamānāṁ dūṣayitveti samānaṁ pūrveṇa ||
3.5. 10 1 grāmāntaram udyānaṁ vā gacchantīṁ viditvā susaṁbhṛtasahāyo nāyakastadā rakṣiṇo vitrāsya hatvā vā kanyām apaharet |
3.5. 10 2 iti vivāhayogāḥ ||
3.5. 11 1 pūrvaḥ pūrvaḥ pradhānaṁ syād vivāho dharmataḥ sthiteḥ |
3.5. 11 2 pūrvābhāve tataḥ kāryo yo ya uttara uttaraḥ ||
3.5. 12 1 vyūḍhānāṁ hi vivāhānām anurāgaḥ phalaṁ yataḥ |
3.5. 12 2 madhyamo 'pi hi sadyogo gāndharvastena pūjitaḥ ||
3.5. 13 1 sukhatvād abahukleśād api cāvaraṇād iha |
3.5. 13 2 anurāgātmakatvācca gāndharvaḥ pravaro mataḥ ||
4.1. 1 1 bhāryaikacāriṇī gūḍhaviśrambhā devavat patim ānukūlyena varteta ||
4.1. 2 1 tanmatena kuṭumbacintām ātmani saṁniveśayet ||
4.1. 3 1 veśma ca śuci susaṁmṛṣṭasthānaṁ viracitavividhakusumaṁ ślakṣṇabhūmitalaṁ hṛdyadarśanaṁ triṣavaṇācaritabalikarma ,«pūjitadevāyatanaṁ kuryāt ||»
4.1. 4 1 na hyato 'nyad gṛhasthānāṁ cittagrāhakam astīti gonardīyaḥ ||
4.1. 5 1 guruṣu bhṛtyavargeṣu nāyakabhaginīṣu tatpatiṣu ca yathārhaṁ pratipattiḥ ||
4.1. 6 1 paripūteṣu ca haritaśākavaprān ikṣustambāñ jīrakasarṣapājamodaśatapuṣpātamālagulmāṁśca kārayet ||
4.1. 7 1 kubjakāmalakamallikājātīkuraṇṭakanavamālikātagaranandyāvartajapāgulmān anyāṁśca bahupuṣpān bālakośīrakapātālikāṁśca ,«vṛkṣavāṭikāyāṁ ca sthaṇḍilāni manojñāni kārayet ||»
4.1. 8 1 madhye kūpaṁ vāpīṁ dīrghikāṁ vā khānayet ||
4.1. 9 1 bhikṣukīśramaṇākṣapaṇākulaṭākuhakekṣaṇikāmūlakārikābhir na saṁsṛjyeta ||
4.1. 10 1 bhojane ca rucitam idam asmai dveṣyam idaṁ pathyam idam apathyam idam iti ca vindyāt ||
4.1. 11 1 svaraṁ bahir upaśrutya bhavanam āgacchataḥ kiṁ kṛtyam iti bruvatī sajjā bhavanamadhye tiṣṭhet ||
4.1. 12 1 paricārikām apanudya svayaṁ pādau prakṣālayet ||
4.1. 13 1 nāyakasya ca na vimuktabhūṣaṇaṁ vijane saṁdarśane tiṣṭhet ||
4.1. 14 1 ativyayam asadvyayaṁ vā kurvāṇaṁ rahasi bodhayet ||
4.1. 15 1 āvāhe vivāhe yajñe gamanaṁ sakhībhiḥ saha goṣṭhīṁ devatābhigamanam ityanujñātā kuryāt ||
4.1. 16 1 sarvakrīḍāsu ca tadānulomyena pravṛttiḥ ||
4.1. 17 1 paścāt saṁveśanaṁ pūrvam utthānam anavabodhanaṁ ca suptasya ||
4.1. 18 1 mahānasaṁ ca suguptaṁ syād darśanīyaṁ ca ||
4.1. 19 1 nāyakāpacāreṣu kiṁcit kaluṣitā nātyarthaṁ nirvadet ||
4.1. 20 1 sādhikṣepavacanaṁ tv enaṁ mitrajanamadhyastham ekākinaṁ vāpyupālabheta |
4.1. 20 2 na ca mūlakārikā syāt ||
4.1. 21 1 na hyato 'nyad apratyayakāraṇam astīti gonardīyaḥ ||
4.1. 22 1 durvyāhṛtaṁ durnirīkṣitam anyato mantraṇaṁ dvāradeśāvasthānaṁ nirīkṣaṇaṁ vā niṣkuṭeṣu mantraṇaṁ vivikteṣu ciram avasthānam iti ,«varjayet ||»
4.1. 23 1 svedadantapaṅkadurgandhāṁśca budhyeteti virāgakāraṇam ||
4.1. 24 1 bahubhūṣaṇaṁ vividhakusumānulepanaṁ vividhāṅgarāgasamujjvalaṁ vāsa ityābhigāmiko veṣaḥ |
4.1. 24 2 pratanuślakṣṇālpadukūlatā parimitam ābharaṇaṁ sugandhitā nātyulbaṇam anulepanam |
4.1. 24 3 tathā śuklānyanyāni puṣpāṇīti vaihāriko veṣaḥ ||
4.1. 25 1 nāyakasya vratam upavāsaṁ ca svayam api karaṇenānuvarteta |
4.1. 25 2 vāritāyāṁ ca nāham atra nirbandhanīyeti tadvacaso nivartanam ||
4.1. 26 1 mṛdvidalakāṣṭhacarmalohabhāṇḍānāṁ ca kāle samarghagrahaṇam ||
4.1. 27 1 tathā lavaṇasnehayośca gandhadravyakaṭukabhāṇḍauṣadhānāṁ ca durlabhānāṁ bhavaneṣu pracchannaṁ nidhānam ||
4.1. 28 1 mūlakālukapālaṅkīdamanakāmrātakairvārukatrapusavārtākakūṣmāṇḍālābusūraṇaśukanāsāsvayaṁguptātilaparṇikāgnimanthalaśunapalā,"ṇḍuprabhṛtīnāṁ sarvauṣadhīnāṁ ca bījagrahaṇaṁ kāle vāpaśca ||"
4.1. 29 1 svasya ca sārasya parebhyo nākhyānaṁ bhartṛmantritasya ca ||
4.1. 30 1 samānāśca striyaḥ kauśalenojjvalatayā pākena mānena tathopacārair atiśayīta ||
4.1. 31 1 sāṁvatsarikamāyaṁ saṁkhyāya tadanurūpaṁ vyayaṁ kuryāt ||
4.1. 32 1 bhojanāvaśiṣṭād gorasād ghṛtakaraṇam tathā tailaguḍayoḥ |
4.1. 32 2 karpāsasya ca sūtrakartanam sūtrasya vānam |
4.1. 32 3 śikyarajjupāśavalkalasaṁgrahaṇam |
4.1. 32 4 kuṭṭanakaṇḍanāvekṣaṇam |
4.1. 32 5 ācāmamaṇḍatuṣakaṇakuṭyaṅgārāṇām upayojanam |
4.1. 32 6 bhṛtyavetanabharaṇajñānam |
4.1. 32 7 kṛṣipaśupālanacintāvāhanavidhānayogāḥ |
4.1. 32 8 meṣakukkuṭalāvakaśukaśārikāparabhṛtamayūravānaramṛgāṇām avekṣaṇam |
4.1. 32 9 daivasikāyavyayapiṇḍīkaraṇam iti ca vidyāt ||
4.1. 33 1 tajjaghanyānāṁ ca jīrṇavāsasāṁ saṁcayastair vividharāgaiḥ śuddhair vā kṛtakarmaṇāṁ paricārakāṇām anugraho mānārtheṣu ca dānam ,«anyatra vopayogaḥ ||»
4.1. 34 1 surākumbhīnām āsavakumbhīnāṁ ca sthāpanaṁ tadupayogaḥ krayavikrayāv āyavyayāvekṣaṇam ||
4.1. 35 1 nāyakamitrāṇāṁ ca sraganulepanatāmbūladānaiḥ pūjanaṁ nyāyataḥ |
4.1. 35 2 śvaśrūśvaśuraparicaryā tatpāratantryam anuttaravāditā parimitāpracaṇḍālāpakaraṇam anuccair hāsaḥ |
4.1. 35 3 bhogeṣv anutsekaḥ |
4.1. 35 4 parijane dākṣiṇyam |
4.1. 35 5 nāyakasyānivedya na kasmaicid dānam |
4.1. 35 6 svakarmasu bhṛtyajananiyamanam utsaveṣu cāsya pūjanam ityekacāriṇīvṛttam ||
4.1. 36 1 pravāse maṅgalamātrābharaṇā devatopavāsaparā vārtāyāṁ sthitā gṛhān avekṣeta ||
4.1. 37 1 śayyā ca gurujanamūle |
4.1. 37 2 tadabhimatā kāryaniṣpattiḥ |
4.1. 37 3 nāyakābhimatānāṁ cārthānām arjane pratisaṁskāre ca yatnaḥ ||
4.1. 38 1 nityanaimittikeṣu karmasūcito vyayaḥ |
4.1. 38 2 tadārabdhānāṁ ca karmaṇāṁ samāpane matiḥ ||
4.1. 39 1 jñātikulasyānabhigamanam anyatra vyasanotsavābhyām |
4.1. 39 2 tatrāpi nāyakaparijanādhiṣṭhitāyā nātikālam avasthānam aparivartitapravāsaveṣatā ca ||
4.1. 40 1 gurujanānujñātānāṁ karaṇam upavāsānām |
4.1. 40 2 paricārakaiḥ śucibhir ājñādhiṣṭhitair anumatena krayavikrayakarmaṇā sārasyāpūraṇaṁ tanūkaraṇaṁ ca śaktyā vyayānām ||
4.1. 41 1 āgate ca prakṛtisthāyā eva prathamato darśanaṁ daivatapūjanam upahārāṇāṁ cāharaṇam iti pravāsacaryā ||
4.1. 42 1 sadvṛttam anuvarteta nāyakasya hitaiṣiṇī |
4.1. 42 2 kulayoṣā punarbhūr vā veśyā vāpyekacāriṇī ||
4.1. 43 1 dharmam arthaṁ tathā kāmaṁ labhante sthānam eva ca |
4.1. 43 2 niḥsapatnaṁ ca bhartāraṁ nāryaḥ sadvṛttam āśritāḥ ||
4.2. 1 1 jāḍyadauḥśīlyadaurbhāgyebhyaḥ prajānutpatter ābhīkṣṇyena dārikotpatter nāyakacāpalād vā sapatnyadhivedanam ||
4.2. 2 1 tadādita eva bhaktiśīlavaidagdhyakhyāpanena parijihīrṣet |
4.2. 2 2 prajānutpattau ca svayam eva sāpatnake codayet ||
4.2. 3 1 adhividyamānā ca yāvacchaktiyogād ātmano 'dhikatvena sthitiṁ kārayet ||
4.2. 4 1 āgatāṁ caināṁ bhaginīvad īkṣeta |
4.2. 4 2 nāyakaviditaṁ ca prādoṣikaṁ vidhim atīva yatnād asyāḥ kārayet saubhāgyajaṁ vaikṛtam utsekaṁ vāsyā nādriyeta ||
4.2. 5 1 bhartari pramādyantīm upekṣeta |
4.2. 5 2 yatra manyetārtham iyaṁ svayam api pratipatsyata iti tatrainām ādarata evānuśiṣyāt ||
4.2. 6 1 nāyakasaṁśrave ca rahasi viśeṣān adhikān darśayet ||
4.2. 7 1 tadapatyeṣvaviśeṣaḥ |
4.2. 7 2 parijanavarge adhikānukampā |
4.2. 7 3 mitravarge prītiḥ |
4.2. 7 4 ātmajñātiṣu nātyādaraḥ |
4.2. 7 5 tajjñātiṣu cātisaṁbhramaḥ ||
4.2. 8 1 bahvībhis tvadhivinnā avyavahitayā saṁsṛjyeta ||
4.2. 9 1 yāṁ tu nāyako 'dhikāṁ cikīrṣet tāṁ bhūtapūrvasubhagayā protsāhya kalahayet ||
4.2. 10 1 tataścānukampeta ||
4.2. 11 1 tābhir ekatvenādhikāṁ cikīrṣitāṁ svayam avivadamānā durjanīkuryāt ||
4.2. 12 1 nāyakena tu kalahitām enāṁ pakṣapātāvalambanopabṛṁhitām āśvāsayet ||
4.2. 13 1 kalahaṁ ca vardhayet ||
4.2. 14 1 mandaṁ vā kalaham upalabhya svayam eva saṁdhukṣayet ||
4.2. 15 1 yadi nāyako 'syām adyāpi sānunaya iti manyeta tadā svayam eva saṁdhau prayateteti jyeṣṭhāvṛttam ||
4.2. 16 1 kaniṣṭhā tu mātṛvat sapatnīṁ paśyet ||
4.2. 17 1 jñātidāyam api tasyā aviditaṁ nopayuñjīta ||
4.2. 18 1 ātmavṛttān tāṁstadadhiṣṭhitān kuryāt ||
4.2. 19 1 anujñātā patim adhiśayīta ||
4.2. 20 1 na vā tasyā vacanam anyasyāḥ kathayet ||
4.2. 21 1 tadapatyāni svebhyo 'dhikāni paśyet ||
4.2. 22 1 rahasi patim adhikam upacaret ||
4.2. 23 1 ātmanaśca sapatnīvikārajaṁ duḥkhaṁ nācakṣīta ||
4.2. 24 1 patyuśca saviśeṣakaṁ gūḍhaṁ mānaṁ lipset ||
4.2. 25 1 anena khalu pathyadānena jīvāmīti brūyāt ||
4.2. 26 1 tat tu ślāghayā rāgeṇa vā bahir nācakṣīta ||
4.2. 27 1 bhinnarahasyā hi bhartur avajñāṁ labhate ||
4.2. 28 1 jyeṣṭhābhayācca nigūḍhasaṁmānārthinī syād iti gonardīyaḥ ||
4.2. 29 1 durbhagām anapatyāṁ ca jyeṣṭhām anukampeta nāyakena cānukampayet ||
4.2. 30 1 prasahya tv enām ekacāriṇīvṛttam anutiṣṭhed iti kaniṣṭhāvṛttam ||
4.2. 31 1 vidhavā tvindriyadaurbalyād āturā bhoginaṁ guṇasampannaṁ ca yā punar vindet sā punarbhūḥ ||
4.2. 32 1 yatastu svecchayā punar api niṣkramaṇaṁ nirguṇo 'yam iti tadā anyaṁ kāṅkṣed iti bābhravīyāḥ ||
4.2. 33 1 saukhyārthinī sā kilānyaṁ punar vindeta ||
4.2. 34 1 guṇeṣu sopabhogeṣu sukhasākalyaṁ tasmāt tato viśeṣa iti gonardīyaḥ ||
4.2. 35 1 ātmanaścittānukūlyād iti vātsyāyanaḥ ||
4.2. 36 1 sā bāndhavair nāyakād āpānakodyānaśraddhādānamitrapūjanādi vyayasahiṣṇu karma lipseta ||
4.2. 37 1 ātmanaḥ sāreṇa vālaṁkāraṁ tadīyam ātmīyaṁ vā bibhṛyāt ||
4.2. 38 1 prītidāyeṣv aniyamaḥ ||
4.2. 39 1 svecchayā ca gṛhān nirgacchantī prītidāyād anyan nāyakadattaṁ jīyeta |
4.2. 39 2 niṣkāsyamānā tu na kiṁcid dadyāt ||
4.2. 40 1 sā prabhaviṣṇur iva tasya bhavanam āpnuyāt ||
4.2. 41 1 kulajāsu tu prītyā varteta ||
4.2. 42 1 dākṣiṇyena parijane sarvatra saparihāsā mitreṣu pratipattiḥ |
4.2. 42 2 kalāsu kauśalam adhikasya ca jñānam ||
4.2. 43 1 kalahasthāneṣu ca nāyakaṁ svayam upālabheta ||
4.2. 44 1 rahasi ca kalayā catuḥṣaṣṭyānuvarteta |
4.2. 44 2 sapatnīnāṁ ca svayam upakuryāt |
4.2. 44 3 tāsām apatyeṣvābharaṇadānam |
4.2. 44 4 teṣu svāmivad upacāraḥ |
4.2. 44 5 maṇḍanakāni veṣān ādareṇa kurvīta |
4.2. 44 6 parijane mitravarge cādhikaṁ viśrāṇanam |
4.2. 44 7 samājāpānakodyānayātrāvihāraśīlatā ceti punarbhūvṛttam ||
4.2. 45 1 durbhagā tu sāpatnakapīḍitā yā tāsām adhikam iva patyāvupacaret tām āśrayet |
4.2. 45 2 prakāśyāni ca kalāvijñānāni darśayet |
4.2. 45 3 daurbhāgyād rahasyānām abhāvaḥ ||
4.2. 46 1 nāyakāpatyānāṁ dhātreyikāni kuryāt ||
4.2. 47 1 tanmitrāṇi copagṛhya tair bhaktim ātmanaḥ prakāśayet ||
4.2. 48 1 dharmakṛtyeṣu ca puraścāriṇī syād vratopavāsayośca ||
4.2. 49 1 parijane dākṣiṇyam |
4.2. 49 2 na cādhikam ātmānaṁ paśyet ||
4.2. 50 1 śayane tatsātmyenātmano 'nurāgapratyānayanam ||
4.2. 51 1 na copālabheta vāmatāṁ ca na darśayet ||
4.2. 52 1 yayā ca kalahitaḥ syāt kāmaṁ tām āvartayet ||
4.2. 53 1 yāṁ ca pracchannāṁ kāmayet tām anena saha saṁgamayed gopayecca ||
4.2. 54 1 yathā ca pativratātvam aśāṭhyaṁ nāyako manyeta tathā pratividadhyād iti durbhagāvṛttam ||
4.2. 55 1 antaḥpurāṇāṁ ca vṛttam eteṣv eva prakaraṇeṣu lakṣayet ||
4.2. 56 1 mālyānulepanavāsāṁsi cāsāṁ kañcukīyā mahattarikā vā rājño nivedayeyur devībhiḥ prahitam iti |
4.2. 56 2 tadādāya rājā nirmālyam āsāṁ pratiprābhṛtakaṁ dadyāt |
4.2. 56 3 alaṁkṛtaśca svalaṁkṛtāni cāparāhṇe sarvāṇyantaḥpurāṇyaikadhyena paśyet ||
4.2. 57 1 tāsāṁ yathākālaṁ yathārhaṁ ca sthānamānānuvṛttiḥ saparihāsāśca kathāḥ kuryāt ||
4.2. 58 1 tadanantaraṁ punarbhuvastathaiva paśyet ||
4.2. 59 1 tato veśyā ābhyantarikā nāṭakīyāśca ||
4.2. 60 1 tāsāṁ yathoktakakṣāṇi sthānāni ||
4.2. 61 1 vāsakapālyastu yasyā vāsako yasyāścātīto yasyāśca ṛtustatparicārikānugatā divā śayyotthitasya rājñastābhyāṁ prahitam aṅgulīyakāṅkam ,«anulepanam ṛtuṁ vāsakaṁ ca nivedayeyuḥ |»
4.2. 61 2 tatra rājā yad gṛhṇīyāt tasyā vāsakam ājñāpayet ||
4.2. 62 1 utsaveṣu ca sarvāsām anurūpeṇa pūjāpānakaṁ ca |
4.2. 62 2 saṁgītadarśaneṣu ca ||
4.2. 63 1 antaḥpuracāriṇīnāṁ bahir aniṣkramo bāhyānāṁ cāpraveśaḥ |
4.2. 63 2 anyatra viditaśaucābhyaḥ |
4.2. 63 3 aparikliṣṭaśca karmayoga ityāntaḥpurikam ||
4.2. 64 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
4.2. 64 2 puruṣastu bahūn dārān samāhṛtya samo bhavet |
4.2. 64 3 na cāvajñāṁ cared āsu vyalīkān na saheta ca ||
4.2. 65 1 ekasyāṁ yā ratikrīḍā vaikṛtaṁ vā śarīrajam |
4.2. 65 2 visrambhād vāpyupālambhastam anyāsu na kīrtayet ||
4.2. 66 1 na dadyāt prasaraṁ strīṇāṁ sapatnyāḥ kāraṇe kvacit |
4.2. 66 2 tathopālabhamānāṁ ca doṣaistām eva yojayet ||
4.2. 67 1 anyāṁ rahasi visrambhair anyāṁ pratyakṣapūjanaiḥ |
4.2. 67 2 bahumānaistathā cānyām ityevaṁ rañjayet striyaḥ ||
4.2. 68 1 udyānagamanair bhogair dānaistajjñātipūjanaiḥ |
4.2. 68 2 rahasyaiḥ prītiyogaiścetyekaikām anurañjayet ||
4.2. 69 1 yuvatiśca jitakrodhā yathāśāstrapravartinī |
4.2. 69 2 karoti vaśyaṁ bhartāraṁ sapatnīścādhitiṣṭhati ||
5.1. 1 1 strīpuruṣaśīlavasthāpanaṁ vyāvartanakāraṇāṇi strīṣu siddhāḥ puruṣā ayatnasādhyā yoṣitaḥ vyākhyātakāraṇāḥ paraparigrahopagamāḥ ||
5.1. 2 1 teṣu sādhyatvam anatyayaṁ gamyatvam āyatiṁ vṛttiṁ cādita eva parīkṣeta ||
5.1. 3 1 yadā tu sthānāt sthānāntaraṁ kāmaṁ pratipadyamānaṁ paśyet tadātmaśarīropaghātatrāṇārthaṁ paraparigrahān abhyupagacchet ||
5.1. 4 1 daśa tu kāmasya sthānāni ||
5.1. 5 1 cakṣuḥprītir manaḥsaṅgaḥ saṁkalpotpattir nidrācchedastanutā viṣayebhyo vyāvṛttir lajjāpraṇāśa unmādo mūrchā maraṇam iti teṣāṁ ,«liṅgāni ||»
5.1. 6 1 tatrākṛtito lakṣaṇataśca yuvatyāḥ śīlaṁ satyaṁ śaucaṁ sādhyatāṁ caṇḍavegatāṁ ca lakṣayed ityācāryāḥ ||
5.1. 7 1 vyabhicārād ākṛtilakṣaṇayogānām iṅgitākārābhyām eva pravṛttir boddhavyā yoṣita iti vātsyāyanaḥ ||
5.1. 8 1 yaṁ kaṁcid ujjvalaṁ puruṣaṁ dṛṣṭvā strī kāmayate |
5.1. 8 2 tathā puruṣo 'pi yoṣitam |
5.1. 8 3 apekṣayā tu na pravartata iti goṇikāputraḥ ||
5.1. 9 1 tatra striyaṁ prati viśeṣaḥ ||
5.1. 10 1 na strī dharmam adharmaṁ cāpekṣate kāmayata eva |
5.1. 10 2 kāryāpekṣayā tu nābhiyuṅkte |
5.1. 10 3 svabhāvācca puruṣeṇābhiyujyamānā cikīrṣantyapi vyāvartate |
5.1. 10 4 punaḥ punar abhiyuktā sidhyati |
5.1. 10 5 puruṣastu dharmasthitim āryasamayaṁ cāpekṣya kāmayamāno 'pi vyāvartate |
5.1. 10 6 tathābuddhiścābhiyujyamāno 'pi na sidhyati |
5.1. 10 7 niṣkāraṇam abhiyuṅkte |
5.1. 10 8 abhiyujyāpi punar nābhiyuṅkte |
5.1. 10 9 siddhāyāṁ ca mādhyasthyaṁ gacchati |
5.1. 10 10 sulabhām avamanyate |
5.1. 10 11 durlabhām ākāṅkṣata iti prāyovādaḥ ||
5.1. 11 1 tatra vyāvartanakāraṇāni |
5.1. 11 2 patyāvanurāgaḥ |
5.1. 11 3 apatyāpekṣā |
5.1. 11 4 atikrāntavayastvam |
5.1. 11 5 duḥkhābhibhavaḥ |
5.1. 11 6 virahan upalambhaḥ |
5.1. 11 7 avajñayopamantrayata iti krodhaḥ |
5.1. 11 8 apratarkya iti saṁkalpavarjanam |
5.1. 11 9 gamiṣyatītyanāyatir anyatra prasaktamatir iti ca |
5.1. 11 10 asaṁvṛtākāra ityudvegaḥ |
5.1. 11 11 mitreṣu nisṛṣṭabhāva iti teṣvapekṣā |
5.1. 11 12 śuṣkābhiyogītyāśaṅkā |
5.1. 11 13 tejasvīti sādhvasam |
5.1. 11 14 caṇḍavegaḥ samaratho veti bhayaṁ mṛgyāḥ |
5.1. 11 15 nāgarakaḥ kalāsu vicakṣaṇa iti vrīḍā |
5.1. 11 16 sakhitvenopacarita iti ca |
5.1. 11 17 adeśakālajña ityasūyā |
5.1. 11 18 paribhavasthānam ity abahumānaḥ |
5.1. 11 19 ākārito 'pi nāvabudhyata ityavajñā |
5.1. 11 20 śaśo mandavega iti ca hastinyāḥ |
5.1. 11 21 matto 'sya mā bhūd aniṣṭam ityanukampā |
5.1. 11 22 ātmani doṣadarśanān nirvedaḥ |
5.1. 11 23 viditā satī svajanabahiṣkṛtā bhaviṣyāmīti bhayam |
5.1. 11 24 palita ityanādaraḥ |
5.1. 11 25 patyā prayuktaḥ parīkṣata iti vimarśaḥ |
5.1. 11 26 dharmāpekṣā ceti ||
5.1. 12 1 teṣu yadātmani lakṣayet tadādita eva paricchindyāt ||
5.1. 13 1 āryatvayuktāni rāgavardhanāt |
5.1. 13 2 aśaktijānyupāyapradarśanāt |
5.1. 13 3 bahumānakṛtānyatiparicayāt |
5.1. 13 4 paribhavakṛtānyatiśauṇḍīryād vaicakṣaṇyācca |
5.1. 13 5 tatparibhavajāni praṇatyā |
5.1. 13 6 bhayayuktānyāśvāsanād iti ||
5.1. 14 1 puruṣāstvamī prāyeṇa siddhāḥ |
5.1. 14 2 kāmasūtrajñaḥ |
5.1. 14 3 kathākhyānakuśalo bālyāt prabhṛti saṁsṛṣṭaḥ pravṛddhayauvanaḥ krīḍanakarmādināgataviśvāsaḥ preṣaṇasya kartocitasaṁbhāṣaṇaḥ ,«priyasya kartānyasya bhūtapūrvo dūto marmajña uttamayā prārthitaḥ sakhyā pracchannaṁ saṁsṛṣṭaḥ subhagābhikhyātaḥ saha »,«saṁvṛddhaḥ prātiveśyaḥ kāmaśīlastathābhūtaś ca paricāriko dhātreyikāparigraho navavarakaḥ prekṣodyānatyāgaśīlo vṛṣa iti »,«siddhapratāpaḥ sāhasikaḥ śūro vidyārūpaguṇopabhogaiḥ patyur atiśayitā mahārhaveṣopacāraśceti ||»
5.1. 15 1 yathātmanaḥ siddhatāṁ paśyed evaṁ yoṣito 'pi ||
5.1. 16 1 ayatnasādhyā yoṣitastv imāḥ |
5.1. 16 2 abhiyogamātrasādhyāḥ |
5.1. 16 3 dvāradeśāvasthāyinī |
5.1. 16 4 prāsādād rājamārgāvalokinī |
5.1. 16 5 taruṇaprātiveśyagṛhe goṣṭhīyojinī |
5.1. 16 6 satataprekṣiṇī |
5.1. 16 7 prekṣitā pārśvavilokinī |
5.1. 16 8 niṣkāraṇaṁ sapatnyādhivinnā |
5.1. 16 9 bhartṛdveṣiṇī vidviṣṭā ca |
5.1. 16 10 parihārahīnā |
5.1. 16 11 nirapatyā |
5.1. 16 12 jñātikulanityā |
5.1. 16 13 vipannāpatyā |
5.1. 16 14 goṣṭhīyojinī |
5.1. 16 15 prītiyojinī |
5.1. 16 16 kuśīlavabhāryā |
5.1. 16 17 mṛtapatikā bālā |
5.1. 16 18 daridrā bahūpabhogā |
5.1. 16 19 jyeṣṭhabhāryā bahudevarakā |
5.1. 16 20 bahumāninī nyūnabhartṛkā |
5.1. 16 21 kauśalābhimāninī bhartur maurkhyeṇodvignā |
5.1. 16 22 aviśeṣatayā lobhena |
5.1. 16 23 kanyākāle yatnena varitā kathaṁcid alabdhābhiyuktā ca sā tadānīṁ samānabuddhiśīlamedhāpratipattisātmyā |
5.1. 16 24 prakṛtyā pakṣapātinī |
5.1. 16 25 anaparādhe vimānitā |
5.1. 16 26 tulyarūpābhiścādhaḥ kṛtā |
5.1. 16 27 proṣitapatiketi |
5.1. 16 28 īrṣyālupūticokṣaklībadīrghasūtrakāpuruṣakubjavāmanavirūpamaṇikāragrāmyadurgandhirogivṛddhabhāryāśceti ||
5.1. 17 1 ślokāvatra bhavataḥ |
5.1. 17 2 icchā svabhāvato jātā kriyayā paribṛṁhitā |
5.1. 17 3 buddhyā saṁśodhitodvegā sthirā syād anapāyinī ||
5.1. 18 1 siddhatām ātmano jñātvā liṅgānyunnīya yoṣitām |
5.1. 18 2 vyāvṛttikāraṇocchedī naro yoṣitsu sidhyati ||
5.2. 1 1 yathā kanyā svayam abhiyogasādhyā na tathā dūtyā |
5.2. 1 2 parastriyastu sūkṣmabhāvā dūtīsādhyā na tathātmanetyācāryāḥ ||
5.2. 2 1 sarvatra śaktiviṣaye svayaṁ sādhanam upapannatarakaṁ durupapādatvāt tasya dūtīprayoga iti vātsyāyanaḥ ||
5.2. 3 1 prathamasāhasā aniyantraṇasaṁbhāṣāśca svayaṁ pratāryāḥ |
5.2. 3 2 tadviparītāśca dūtyeti prāyovādaḥ ||
5.2. 4 1 svayam abhiyokṣyamāṇastv ādāv eva paricayaṁ kuryāt ||
5.2. 5 1 tasyāḥ svābhāvikaṁ darśanaṁ prāyatnikaṁ ca |
5.2. 5 2 svābhāvikam ātmano bhavanasaṁnikarṣe prāyatnikaṁ mitrajñātimahāmātravaidyabhavanasaṁnikarṣe ,«vivāhayajñotsavavyasanodyānagamanādiṣu ||»
5.2. 6 1 darśane cāsyāḥ satataṁ sākāraṁ prekṣaṇaṁ keśasaṁyamanaṁ nakhāchuraṇam ābharaṇaprahlādanam adharaoṣṭhavimardanaṁ ,«tāstāśca līlā vayasyaiḥ saha prekṣamāṇāyās tatsambaddhāḥ parāpadeśinyaśca kathāstyāgopabhogaprakāśanaṁ sakhyur »,«utsaṅganiṣaṇṇasya sāṅgabhaṅgaṁ jṛmbhaṇam ekabhrūkṣepaṇaṁ mandavākyatā tadvākyaśravaṇaṁ tām uddiśya bālenānyajanena vā »,«sahānyopadiṣṭā dvyarthā kathā tasyāṁ svayaṁ manorathāvedanam anyāpadeśena tām evoddiśya bālacumbanam āliṅganaṁ ca jihvayā »,«cāsya tāmbūladānaṁ pradeśinyā hanudeśaghaṭṭanaṁ tat tad yathāyogaṁ yathāvakāśaṁ ca prayoktavyam |»
5.2. 6 2 tasyāścāṅkagatasya bālasya lālanaṁ bālakrīḍanakānāṁ cāsya dānaṁ grahaṇaṁ tena saṁnikṛṣṭatvāt kathāyojanaṁ ,«tatsaṁbhāṣaṇakṣameṇa janena ca prītim āsādya kāryaṁ tadanubandhaṁ ca gamanāgamanasya yojanaṁ saṁśraye cāsyāstām apaśyato »,«nāma kāmasūtrasaṁkathā ||»
5.2. 7 1 prasṛte tu paricaye tasyā haste nyāsaṁ nikṣepaṁ ca nidadhyāt |
5.2. 7 2 tatpratidinaṁ pratikṣaṇaṁ caikadeśato gṛhṇīyāt |
5.2. 7 3 saugandhikaṁ pūgaphalāni ca |
5.2. 7 4 tām ātmano dāraiḥ saha visrambhagoṣṭhyāṁ viviktāsane ca yojayet nityadarśanārthaṁ viśvāsanārthaṁ ca |
5.2. 7 5 suvarṇakāramaṇikāravaikaṭikanīlīkusumbharañjakādiṣu ca kāmārthinyāṁ sahātmano vaśyaiścaiṣāṁ tatsaṁpādane svayaṁ prayateta |
5.2. 7 6 tadanuṣṭhānaniratasya lokavidito dīrghakālaṁ saṁdarśanayogaḥ |
5.2. 7 7 tasmiṁścānyeṣām api karmaṇām anusaṁdhānam |
5.2. 7 8 yena karmaṇā dravyeṇa kauśalena cārthinī syāt tasya prayogam utpattim āgamam upāyaṁ vijñānaṁ cātmāyattaṁ darśayet |
5.2. 7 9 pūrvapravṛtteṣu lokacariteṣu dravyaguṇaparīkṣāsu ca tayā tatparijanena ca saha vivādaḥ |
5.2. 7 10 tatra nirdiṣṭāni paṇitāni teṣv enāṁ prāśnikatvena yojayet |
5.2. 7 11 tayā tu vivadamāno 'tyantādbhutam iti brūyād iti paricayakāraṇāni ||
5.2. 8 1 kṛtaparicayāṁ darśiteṅgitākārāṁ kanyām ivopāyato 'bhiyuñjīteti |
5.2. 8 2 prāyeṇa tatra sūkṣmā abhiyogāḥ |
5.2. 8 3 kanyānām asaṁprayuktatvāt |
5.2. 8 4 itarāsu tān eva sphuṭam upadadhyāt |
5.2. 8 5 samprayuktatvāt |
5.2. 8 6 saṁdarśitākārāyāṁ nirbhinnasadbhāvāyāṁ samupabhogavyatikare tadīyānyupayuñjīta |
5.2. 8 7 tatra mahārhagandham uttarīyaṁ kusumaṁ ca ātmīyaṁ syād aṅgulīyakaṁ ca |
5.2. 8 8 taddhastād gṛhītatāmbūlayā goṣṭhīgamanodyatasya keśahastapuṣpayācanam |
5.2. 8 9 tatra mahārhagandhaṁ spṛhaṇīyaṁ svanakhadaśanapadacihnitaṁ sākāraṁ dadyāt |
5.2. 8 10 adhikair adhikaiścābhiyogaiḥ sādhvasavicchedanam ||
5.2. 9 1 krameṇa ca viviktadeśe gamanam āliṅganaṁ cumbanaṁ tāmbūlasya grāhaṇaṁ dānānte dravyāṇāṁ parivartanaṁ ,«guhyadeśābhimarśanaṁ cetyabhiyogāḥ ||»
5.2. 10 1 yatra caikābhiyuktā na tatrāparām abhiyuñjīta |
5.2. 10 2 tatra yā vṛddhānubhūtaviṣayā priyopagrahaiśca tām upagṛhṇīyāt ||
5.2. 11 1 ślokāvatra bhavataḥ |
5.2. 11 2 anyatra dṛṣṭasaṁcārastadbhartā yatra nāyakaḥ |
5.2. 11 3 na tatra yoṣitaṁ kāṁcit suprāpām api laṅghayet ||
5.2. 12 1 śaṅkitāṁ rakṣitāṁ bhītāṁ saśvaśrūkāṁ ca yoṣitam ||
5.2. 13 1 na tarkayeta medhāvī jānan pratyayam ātmanaḥ ||
5.3. 1 1 abhiyuñjāno yoṣitaḥ pravṛttiṁ parīkṣeta |
5.3. 1 2 tayā bhāvaḥ parīkṣito bhavati |
5.3. 1 3 abhiyogāṁśca pratigṛhṇīyāt ||
5.3. 2 1 mantram avṛṇvānāṁ dūtyaināṁ sādhayet ||
5.3. 3 1 apratigṛhyābhiyogaṁ punar api saṁsṛjyamānāṁ dvidhā bhūtamānasāṁ vidyāt |
5.3. 3 2 tāṁ krameṇa sādhayet ||
5.3. 4 1 apratigṛhyābhiyogaṁ saviśeṣam alaṁkṛtā ca punar dṛśyeta tathaiva tam abhigacchecca vivikte balād grahaṇīyāṁ vidyāt ||
5.3. 5 1 bahūn api viṣahate abhiyogān na ca cireṇāpi prayacchatyātmānaṁ sā śuṣkapratigrāhiṇī paricayavighaṭanasādhyā ||
5.3. 6 1 manuṣyajāteścittānityatvāt ||
5.3. 7 1 abhiyuktāpi pariharati |
5.3. 7 2 na ca saṁsṛjyate |
5.3. 7 3 na ca pratyācaṣṭe |
5.3. 7 4 tasminn ātmani ca gauravābhimānāt |
5.3. 7 5 sātiparicayāt kṛcchrasādhyā |
5.3. 7 6 marmajñayā dūtyā tāṁ sādhayet ||
5.3. 8 1 sā ced abhiyujyamānā pāruṣyeṇa pratyādiśatyupekṣyā ||
5.3. 9 1 paruṣayitvāpi tu prītiyojinīṁ sādhayet ||
5.3. 10 1 kāraṇāt saṁsparśanaṁ sahate nāvabudhyate nāma dvidhābhūtamānasā sātatyena kṣāntyā vā sādhyā |
5.3. 10 2 samīpe śayānāyāḥ supto nāma karam upari vinyaset |
5.3. 10 3 sāpi suptevopekṣate |
5.3. 10 4 jāgratī tvapanuded bhūyo 'bhiyogākāṅkṣiṇī ||
5.3. 11 1 etena pādasyopari pādanyāso vyākhyātaḥ |
5.3. 11 2 tasmin prasṛte bhūyaḥ suptasaṁśleṣaṇam upakramet |
5.3. 11 3 tadasahamānām utthitāṁ dvitīye ahani prakṛtivartinīm abhiyogārthinīṁ vidyāt |
5.3. 11 4 adṛśyamānāṁ tu dūtīsādhyām ||
5.3. 12 1 ciram adṛṣṭāpi prakṛtisthaiva saṁsṛjyate kṛtalakṣaṇāṁ tāṁ darśitākārām upakramet ||
5.3. 13 1 anabhiyuktāpyākārayati |
5.3. 13 2 vivikte cātmānaṁ darśayati |
5.3. 13 3 savepathugadgadaṁ vadati |
5.3. 13 4 svinnakaracaraṇāṅguliḥ svinnamukhī ca bhavati |
5.3. 13 5 śiraḥpīḍane saṁvāhane corvor ātmānaṁ nāyake niyojayati |
5.3. 13 6 āturā saṁvāhikā caikena hastena saṁvāhayantī dvitīyena bāhunā sparśam āvedayati śleṣayati ca |
5.3. 13 7 vismitabhāvā |
5.3. 13 8 nidrāndhā vā parispṛśyorubhyāṁ bāhubhyām api tiṣṭhati |
5.3. 13 9 alikaikadeśam ūrvor upari pātayati |
5.3. 13 10 ūrūmūlasaṁvāhane niyuktā na pratilomayati |
5.3. 13 11 tatraiva hastam ekam avicalaṁ nyasyati |
5.3. 13 12 aṅgasaṁdaṁśena ca pīḍitaṁ cirād apanayati |
5.3. 13 13 pratigṛhyaivaṁ nāyakābhiyogān punar dvitīye ahani saṁvāhanāyopagacchati |
5.3. 13 14 nātyarthaṁ saṁsṛjyate |
5.3. 13 15 na ca pariharati |
5.3. 13 16 vivikte bhāvaṁ darśayati niṣkāraṇaṁ cāgūḍham anyatra pracchannapradeśāt |
5.3. 13 17 saṁnikṛṣṭaparicārakopabhogyā sā ced ākāritāpi tathaiva syāt sā marmajñayā dūtyā sādhyā |
5.3. 13 18 vyāvartamānā tu tarkaṇīyeti bhāvaparīkṣā ||
5.3. 14 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
5.3. 14 2 ādau paricayaṁ kuryāt tataśca paribhāṣaṇam |
5.3. 14 3 paribhāṣaṇasaṁmiśraṁ mithaścākāravedanam ||
5.3. 15 1 pratyuttareṇa paśyecced ākārasya parigraham |
5.3. 15 2 tato 'bhiyuñjīta naraḥ striyaṁ vigatasādhvasaḥ ||
5.3. 16 1 ākāreṇātmano bhāvaṁ yā nārī prāk prayojayet |
5.3. 16 2 kṣipram evābhiyojyā sā prathame tv eva darśane ||
5.3. 17 1 ślakṣṇam ākāritā yā tu darśayet sphuṭam uttaram |
5.3. 17 2 sāpi tatkṣaṇasiddheti vijñeyā ratilālasā ||
5.3. 18 1 dhīrāyām apragalbhāyāṁ parīkṣiṇyāṁ ca yoṣiti |
5.3. 18 2 eṣa sūkṣmo vidhiḥ proktaḥ siddhā eva sphuṭaṁ striyaḥ ||
5.4. 1 1 darśiteṅgitākārāṁ tu praviraladarśanām apūrvāṁ ca dūtyopasarpayet |
5.4. 1 2 saināṁ śīlato 'nupraviśyākhyānakapaṭaiḥ subhagaṁkaraṇayogair lokavṛttāntaiḥ kavikathābhiḥ pāradārikakathābhiśca tasyāśca ,«rūpavijñānadākṣiṇyaśīlānupraśaṁsābhiśca tāṁ rañjayet |»
5.4. 1 3 katham evaṁvidhāyāstavāyam itthaṁbhūtaḥ patiriti cānuśayaṁ grāhayet |
5.4. 1 4 na tava subhage dāsyam api kartuṁ yukta iti brūyāt |
5.4. 1 5 mandavegatām īrṣyālutāṁ śaṭhatām akṛtajñatāṁ cāsaṁbhogaśīlatāṁ kadaryatāṁ capalatām anyāni ca yāni tasmin guptānyasyā abhyāśe ,«sati sadbhāve atiśayena bhāṣeta |»
5.4. 1 6 yena ca doṣeṇodvignāṁ lakṣayet tenaivānupraviśet |
5.4. 1 7 yadāsau mṛgī tadā naiva śaśatādoṣaḥ |
5.4. 1 8 etenaiva vaḍavāhastinīviṣayaścoktaḥ ||
5.4. 2 1 nāyikāyā eva tu viśvāsyatām upalabhya dūtītvenopasarpayet prathamasāhasāyāṁ sūkṣmabhāvāyāṁ ceti goṇikāputraḥ ||
5.4. 3 1 sā nāyakasya caritam anulomatāṁ kāmitāni ca kathayet |
5.4. 3 2 prasṛtasadbhāvāyāṁ ca yuktyā kāryaśarīram itthaṁ vadet |
5.4. 3 3 śṛṇu vicitram idaṁ subhage tvāṁ kila dṛṣṭvāmutrāsāv itthaṁ gotraputro nāyakaścittonmādam anubhavati |
5.4. 3 4 prakṛtyā sukumāraḥ kadācid anyatrāparikliṣṭapūrvastapasvī |
5.4. 3 5 tato 'dhunā śakyam anena maraṇam apyanubhavitum iti varṇayet |
5.4. 3 6 tatra siddhā dvitīye ahani vāci vaktre dṛṣṭyāṁ ca prasādam upalakṣya punar api kathāṁ pravartayet |
5.4. 3 7 śṛṇvatyāṁ cāhalyāvimārakaśākuntalādīny anyānyapi laukikāni ca kathayet tadyuktāni |
5.4. 3 8 vṛṣatāṁ catuḥṣaṣṭivijñatāṁ saubhāgyaṁ ca nāyakasya |
5.4. 3 9 ślāghanīyatāṁ cāsya pracchannaṁ saṁprayogaṁ bhūtam abhūtapūrvaṁ vā varṇayet |
5.4. 3 10 ākāraṁ cāsyā lakṣayet ||
5.4. 4 1 savihasitaṁ dṛṣṭvā sambhāṣate |
5.4. 4 2 āsane copanimantrayate |
5.4. 4 3 kvāsitaṁ kva śayitaṁ kva bhuktaṁ kva ceṣṭitaṁ kiṁ vā kṛtam iti pṛcchati |
5.4. 4 4 vivikte darśayatyātmānam |
5.4. 4 5 ākhyānakāni niyuṅkte |
5.4. 4 6 cintayantī niḥśvasiti vijṛmbhate ca |
5.4. 4 7 prītidāyaṁ ca dadāti |
5.4. 4 8 iṣṭeṣūtsaveṣu ca smarati |
5.4. 4 9 punar darśanānubandhaṁ visṛjati |
5.4. 4 10 sādhuvādinī satī kim idam aśobhanam abhidhatsa iti kathām anubadhnāti |
5.4. 4 11 nāyakasya śāṭhyacāpalyasambaddhān doṣān dadāti |
5.4. 4 12 pūrvapravṛttaṁ ca tatsaṁdarśanaṁ kathābhiyogaṁ ca svayam akathayantī tayocyamānam ākāṅkṣati |
5.4. 4 13 nāyakamanoratheṣu ca kathyamāneṣu saparibhavaṁ nāma hasati |
5.4. 4 14 na ca nirvadatīti ||
5.4. 5 1 dūtyenāṁ darśitākārāṁ nāyakābhijñānair upabṛṁhayet |
5.4. 5 2 asaṁstutāṁ tu guṇakathanair anurāgakathābhiścāvarjayet ||
5.4. 6 1 nāsaṁstutādṛṣṭākārayor dūtyam astītyauddālakiḥ |
5.4. 6 2 asaṁstutayor api saṁsṛṣṭākārayor astīti bābhravīyāḥ |
5.4. 6 3 saṁstutayor apyasaṁsṛṣṭākārayor astīti goṇikāputraḥ |
5.4. 6 4 asaṁstutayor adṛṣṭākārayor api dūtīpratyayād iti vātsyāyanaḥ ||
5.4. 7 1 tāsāṁ manoharāṇyupāyanāni tāmbūlam anulepanaṁ srajam aṅgulīyakaṁ vāso vā tena prahitaṁ darśayet |
5.4. 7 2 teṣu nāyakasya yathārthaṁ nakhadaśanapadāni tāni tāni ca cihnāni syuḥ |
5.4. 7 3 vāsasi ca kuṅkumāṅkam añjaliṁ nidadhyāt |
5.4. 7 4 pattrachedyāni nānābhiprāyākṛtini darśayet |
5.4. 7 5 lekhapatragarbhāṇi karṇapattrāṇyāpīḍāṁśca teṣu svamanorathākhyāpanam |
5.4. 7 6 pratiprābhṛtadāne caināṁ niyojayet |
5.4. 7 7 evaṁ kṛtaparasparaparigrahayośca dūtīpratyayaḥ samāgamaḥ ||
5.4. 8 1 sa tu devatābhigamane yātrāyām udyānakrīḍāyāṁ jalāvataraṇe vivāhe yajñavyasanotsaveṣv agnyutpāte cauravibhrame janapadasya ,«cakrārohaṇe prekṣāvyāpāreṣu teṣu teṣu ca kāryeṣv iti bābhravīyāḥ |»
5.4. 8 2 sakhībhikṣukīkṣapaṇikātāpasībhavaneṣu sukhopāya iti goṇikāputraḥ |
5.4. 8 3 tasyā eva tu gehe viditaniṣkramapraveśe cintitātyayapratīkāre praveśanam upapannaṁ niṣkramaṇam avijñātakālaṁ ca tan nityaṁ ,«sukhopāyaṁ ceti vātsyāyanaḥ ||»
5.4. 9 1 nisṛṣṭārthā parimitārthā patrahārī svayaṁdūtī mūḍhadūtī bhāryādūtī mūkadūtī vātadūtī ceti dūtīviśeṣāḥ ||
5.4. 10 1 nāyakasya nāyikāyāśca yathāmanīṣitam artham upalabhya svabuddhyā kāryasaṁpādinī nisṛṣṭārthā ||
5.4. 11 1 sā prāyeṇa saṁstutasaṁbhāṣaṇayoḥ |
5.4. 11 2 nāyikayā prayuktāsaṁstutasaṁbhāṣaṇayor api |
5.4. 11 3 kautukāccānurūpau yuktāv imau parasparasyetyasaṁstutayor api ||
5.4. 12 1 kāryaikadeśam abhiyogaikadeśaṁ copalabhya śeṣaṁ sampādayatīti parimitārthā ||
5.4. 13 1 sā dṛṣṭaparasparākārayoḥ praviraladarśanayoḥ ||
5.4. 14 1 saṁdeśamātraṁ prāpayatīti patrahārī ||
5.4. 15 1 sā pragāḍhasadbhāvayoḥ saṁsṛṣṭayośca deśakālasaṁbodhanārtham ||
5.4. 16 1 dautyena prahitānyayā svayam eva nāyakam abhigacched ajānatī nāma tena sahopabhogaṁ svapne vā kathayet |
5.4. 16 2 gotraskhalitaṁ bhāryāṁ cāsya nindet |
5.4. 16 3 tadvyapadeśena svayam īrṣyāṁ darśayet |
5.4. 16 4 nakhadaśanacihnitaṁ vā kiṁcid dadyāt |
5.4. 16 5 bhavate aham adau dātuṁ saṁkalpiteti cābhidadhīta |
5.4. 16 6 mama bhāryāyā kā ramanīyeti vivikte paryanuyuñjīta sā svayaṁdūtī |
5.4. 16 7 tasyā vivikte darśanaṁ pratigrahaśca |
5.4. 16 8 pratigrahacchalenānyām abhisaṁdhāyāsyāḥ saṁdeśaśrāvaṇadvāreṇa nāyakaṁ sādhayet tāṁ copahanyāt sāpi svayaṁdūtī |
5.4. 16 9 etayā nāyako 'pyanyadūtaśca vyākhyātaḥ ||
5.4. 17 1 nāyakabhāryāṁ mugdhāṁ viśvāsyāyantraṇayānupraviśya nāyakasya ceṣṭitāni pṛcchet |
5.4. 17 2 yogāñ śikṣayet |
5.4. 17 3 sākāraṁ maṇḍayet |
5.4. 17 4 kopam enāṁ grāhayet |
5.4. 17 5 evaṁ ca pratipadyasveti śrāvayet |
5.4. 17 6 svayaṁ cāsyāṁ nakhadaśanapadāni nirvartayet |
5.4. 17 7 tena dvāreṇa nāyakam ākārayet sā mūḍhadūtī ||
5.4. 18 1 tasyāstayaiva pratyuttarāṇi yojayet ||
5.4. 19 1 svabhāryāṁ vā mūḍhāṁ prayojya tayā saha viśvāsena yojayitvā tayaivākārayet |
5.4. 19 2 ātmanaśca vaicakṣaṇyaṁ prakāśayet |
5.4. 19 3 sā bhāryādūtī |
5.4. 19 4 tasyāstayaivākāragrahaṇam ||
5.4. 20 1 bālāṁ vā paricārikām adoṣajñām aduṣṭenopāyena prahiṇuyāt |
5.4. 20 2 tatra sraji karṇapattre vā gūḍhalekhanidhānaṁ nakhadaśanapadaṁ vā sā mūkadūtī |
5.4. 20 3 tasyāstayā eva pratyuttaraprārthanam ||
5.4. 21 1 pūrvaprastutārthaliṅgasambaddham anyajanāgrahaṇīyaṁ laukikārthaṁ dvyarthaṁ vā vacanam udāsīnā yā śrāvayet sā vātadūtī |
5.4. 21 2 tasyā api tayaiva pratyuttaraprārthanam iti tāsāṁ viśeṣāḥ ||
5.4. 22 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
5.4. 22 2 vidhavekṣaṇikā dāsī bhikṣukī śilpakārikā |
5.4. 22 3 praviśatyāśu viśvāsaṁ dūtīkāryaṁ ca vindati ||
5.4. 23 1 vidveṣaṁ grāhayet patyau ramaṇīyāni varṇayet |
5.4. 23 2 citrān suratasaṁbhogān anyāsām api darśayet ||
5.4. 24 1 nāyakasyānurāgaṁ ca punaśca ratikauśalam |
5.4. 24 2 prārthanāṁ cādhikastrībhir avaṣṭambhaṁ ca varṇayet ||
5.4. 25 1 asaṁkalpitam apyartham utsṛṣṭaṁ doṣakāraṇāt |
5.4. 25 2 punar āvartayatyeva dūtī vacanakauśalāt ||
5.5. 1 1 na rājñāṁ mahāmātrāṇāṁ vā parabhavanapraveśo vidyate |
5.5. 1 2 mahājanena hi caritam eṣāṁ dṛśyate anuvidhīyate ca ||
5.5. 2 1 savitāram udyantaṁ trayo lokāḥ paśyanti anūdyante ca |
5.5. 2 2 gacchantam api paśyanty anupratiṣṭhante ca ||
5.5. 3 1 tasmād aśakyatvād garhaṇīyatvācceti na te vṛthā kiṁcid ācareyuḥ ||
5.5. 4 1 avaśyaṁ tv ācaritavye yogān prayuñjīran ||
5.5. 5 1 grāmādhipater ayuktakasya halotthavṛttiputrasya yūno grāmīṇayoṣito vacanamātrasādhyāḥ |
5.5. 5 2 tāścarṣaṇya ityācakṣate viṭāḥ ||
5.5. 6 1 tābhiḥ saha viṣṭikarmasu koṣṭhāgārapraveśe dravyāṇāṁ niṣkramaṇapraveśanayor bhavanapratisaṁskāre kṣetrakarmaṇi ,«karpāsorṇātasīśaṇavalkalādāne sūtrapratigrahe dravyāṇāṁ krayavikrayavinimayeṣu teṣu teṣu ca karmasu saṁprayogaḥ ||»
5.5. 7 1 tathā vrajayoṣidbhiḥ saha gavādhyakṣasya ||
5.5. 8 1 vidhavānāthāpravrajitābhiḥ saha sūtrādhyakṣasya ||
5.5. 9 1 marmajñatvād rātrāvaṭane cāṭantībhir nāgarasya ||
5.5. 10 1 krayavikraye paṇyādhyakṣasya ||
5.5. 11 1 aṣṭamīcandrakaumudīsuvasantakādiṣu pattananagarakharvaṭayoṣitām īśvarabhavane saha antaḥpurikābhiḥ prāyeṇa krīḍā ||
5.5. 12 1 tatra cāpānakānte nagarastriyo yathāparicayam antaḥpurikāṇāṁ pṛthak pṛthag bhogāvāsakān praviśya kathābhir āsitvā pūjitāḥ ,«prapītāścopapradoṣaṁ niṣkrāmayeyuḥ ||»
5.5. 13 1 tatra praṇihitā rājadāsī prayojyāyāḥ pūrvasaṁsṛṣṭā tāṁ tatra sambhāṣeta |
5.5. 13 2 rāmaṇīyakadarśanena yojayet |
5.5. 13 3 prāg eva svabhavanasthāṁ brūyāt |
5.5. 13 4 amuṣyāṁ krīḍāyāṁ tava rājabhavanasthānāni rāmaṇīyakāni darśayiṣyāmīti kāle ca yojayet |
5.5. 13 5 bahiḥ pravālakuṭṭimaṁ te darśayiṣyāmi |
5.5. 13 6 maṇibhūmikāṁ vṛkṣavāṭikāṁ mṛdvīkāmaṇḍapaṁ samudragṛhaprāsādān gūḍhabhittisaṁcārāṁścitrakarmāṇi krīḍāmṛgān yantrāṇi ,"śakunān vyāghrasiṁhapañjarādīni ca yāni purastād varṇitāni syuḥ |"
5.5. 13 7 ekānte ca tadgatam īśvarānurāgaṁ śrāvayet |
5.5. 13 8 saṁprayoge cāturyaṁ cābhivarṇayet |
5.5. 13 9 amantraśrāvaṁ ca pratipannāṁ yojayet ||
5.5. 14 1 apratipadyamānāṁ svayam eveśvara āgatyopacāraiḥ sānvitāṁ rañjayitvā sambhūya ca sānurāgaṁ visṛjet |
5.5. 14 2 prayojyāyāśca patyur anugrahocitasya dārān nityam antaḥpuram aucityāt praveśayet |
5.5. 14 3 tatra praṇihitā rājadāsīti samānaṁ pūrveṇa |
5.5. 14 4 antaḥpurikā vā prayojyayā saha svaceṭikā saṁpreṣaṇena prītiṁ kuryāt |
5.5. 14 5 prasṛtaprītiṁ ca sāpadeśaṁ darśane niyojayet |
5.5. 14 6 praviṣṭāṁ pūjitāṁ pītavartīm praṇihitā rājadāsīti samānaṁ pūrveṇa |
5.5. 14 7 yasmin vā vijñāne prayojyā vikhyātā syāt taddarśanārtham antaḥpurikā sopacāraṁ tām āhvayet |
5.5. 14 8 praviṣṭāṁ praṇihitā rājadāsīti samānaṁ pūrveṇa |
5.5. 14 9 udbhūtānarthasya bhītasya vā bhāryāṁ bhikṣukī brūyāt asāvantaḥpurikā rājani siddhā gṛhītavākyā mama vacanaṁ śṛṇoti |
5.5. 14 10 svabhāvataśca kṛpāśīlā tām anenopāyenādhigamiṣyāmi |
5.5. 14 11 aham eva te praveśaṁ kārayiṣyāmi |
5.5. 14 12 sā ca te bhartur mahāntam anarthaṁ nivartayiṣyatīti pratipannāṁ dvistrir iti praveśayet |
5.5. 14 13 antaḥpurikā cāsyā abhayaṁ dadyāt |
5.5. 14 14 abhayaśravaṇācca samprahṛṣṭāṁ praṇihitā rājadāsīti samānaṁ pūrveṇa |
5.5. 14 15 etayā vṛttyarthināṁ mahāmātrābhitaptānāṁ balād vigṛhītānāṁ vyavahāre durbalānāṁ svabhogenāsaṁtuṣṭānāṁ rājani prītikāmānāṁ ,«rājyajaneṣu paṅktim icchatāṁ sajātair bādhyamānānāṁ sajātān bādhitukāmānāṁ sūcakānām anyeṣāṁ kāryavaśināṁ jāyā vyākhyātāḥ ||»
5.5. 15 1 anyena vā prayojyāṁ saha saṁsṛṣṭāṁ saṁgrāhya dāsyam upanītāṁ krameṇāntaḥpuraṁ praveśayet |
5.5. 15 2 praṇidhinā cāyatim asyāḥ saṁdūṣya rājani vidviṣṭa iti kalatrāvagrahopāyenainām antaḥpuraṁ praveśayed iti pracchannayogāḥ |
5.5. 15 3 ete rājaputreṣu prāyeṇa ||
5.5. 16 1 na tv evaṁ parabhavanam īśvaraḥ praviśet ||
5.5. 17 1 ābhīraṁ hi koṭṭarājaṁ parabhavanagataṁ bhrātṛprayukto rajako jaghāna |
5.5. 17 2 kāśirājaṁ jayasenam aśvādhyakṣa iti ||
5.5. 18 1 prakāśakāmitāni tu deśapravṛttiyogāt ||
5.5. 19 1 prattā janapadakanyā daśame ahani kiṁcid aupāyanikam upagṛhya praviśantyantaḥpuram upabhuktā eva visṛjyanta ityāndhrāṇām |
5.5. 19 2 mahāmātreṣvarāṇām antaḥpurāṇi niśi sevārthaṁ rājānam upagacchanti vātsagulmakānām |
5.5. 19 3 rūpavatīr janapadayoṣitaḥ prītyapadeśena māsaṁ māsārdhaṁ vātivāsayanty antaḥpurikā vaidarbhāṇām |
5.5. 19 4 darśanīyāḥ svabhāryāḥ prītidāyām eva mahāmātrarājabhyo dadaty aparāntakānām |
5.5. 19 5 rājakrīḍārthaṁ nagarastriyo janapadastriyaśca saṁghaśa ekaśaśca rājakulaṁ praviśanti saurāṣṭrakāṇām iti ||
5.5. 20 1 ślokāvatra bhavataḥ |
5.5. 20 2 ete cānye ca bahavaḥ prayogāḥ pāradārikāḥ |
5.5. 20 3 deśe deśe pravartante rājabhiḥ sampravartitāḥ ||
5.5. 21 1 na tv evaitān prayuñjīta rājā lokahite rataḥ |
5.5. 21 2 nigṛhītāriṣaḍvargastathā vijayate mahīm ||
5.6. 1 1 nāntaḥpurāṇāṁ rakṣaṇayogāt puruṣasaṁdarśanaṁ vidyate patyuścaikatvād anekasādhāraṇatvāccātṛptiḥ |
5.6. 1 2 tasmāt tāni prayogata eva parasparaṁ rañjayeyuḥ ||
5.6. 2 1 dhātreyikāṁ sakhīṁ dāsīṁ vā puruṣavad alaṁkṛtyākṛtisaṁyuktaiḥ kandamūlaphalāvayavair apadravyair vātmābhiprāyāṁ nirvartayeyuḥ ||
5.6. 3 1 puruṣapratimā avyaktaliṅgāścādhiśayīran ||
5.6. 4 1 rājānaśca kṛpāśīlā vināpi bhāvayogād āyojitāpadravyā yāvadartham ekayā rātryā bahvībhir api gacchanti |
5.6. 4 2 yasyāṁ tu prītir vāsaka ṛtuv vā tatrābhiprāyataḥ pravartanta iti prācyopacārāḥ ||
5.6. 5 1 strīyogeṇaiva puruṣāṇām apyalabdhavṛttīnāṁ viyoniṣu vijātiṣu strīpratimāsu kevalopamardanāccābhiprāyanivṛttir vyākhyātā ||
5.6. 6 1 yoṣaveṣāṁśca nāgarakān prāyeṇa antaḥpurikāḥ paricārikābhiḥ saha praveśayanti |
5.6. 6 2 teṣām upāvartane dhātreyikāśca abhyantarasaṁsṛṣṭā āyatiṁ darśayantyaḥ prayateran |
5.6. 6 3 sukhapraveśitām apasārabhūmiṁ viśālatāṁ veśmanaḥ pramādaṁ rakṣiṇām anityatāṁ parijanasya varṇayeyuḥ |
5.6. 6 4 na cāsadbhūtenārthena praveśayituṁ janam āvartayeyur doṣāt ||
5.6. 7 1 nāgarakastu suprāpam apyantaḥpuram apāyabhūyiṣṭhatvān na praviśed iti vātsyāyanaḥ ||
5.6. 8 1 sāpasāraṁ tu pramadavanāvagāḍhaṁ vibhaktadīrghakakṣyam alpapramattarakṣakaṁ proṣitārājakaṁ kāraṇāni samīkṣya bahuśa ,"āhūyamāno 'rthabuddhyā kakṣyāpraveśaṁ ca dṛṣṭvā tābhir eva vihitopāyaḥ praviśet |"
5.6. 8 2 śaktiviṣaye ca pratidinaṁ niṣkrāmet ||
5.6. 9 1 bahiśca rakṣibhir anyad eva kāraṇam apadiśya saṁsṛjyeta |
5.6. 9 2 antaścāriṇyāṁ ca paricārikāyāṁ viditārthāyāṁ saktam ātmānaṁ rūpayet |
5.6. 9 3 tadalābhācca śokam antaḥpraveśinībhiśca dūtīkalpaṁ sakalam ācaret |
5.6. 9 4 rājapraṇidhīṁśca budhyeta |
5.6. 9 5 dūtyāstvasaṁcāre yatra gṛhītākārāyāḥ prayojyāyā darśanayogastatrāvasthānam |
5.6. 9 6 tasminn api tu rakṣiṣu paricārikāvyapadeśaḥ |
5.6. 9 7 cakṣuranubadhnatyām iṅgitākāranivedanam |
5.6. 9 8 yatra saṁpāto 'syāstatra citrakarmaṇastad yuktasya vyarthānāṁ gītavastukānāṁ krīḍanakānāṁ kṛtacihnānām āpīnakānām aṅgulīyakasya ,«ca nidhānam |»
5.6. 9 9 pratyuttaraṁ tayā dattaṁ prapaśyet |
5.6. 9 10 tataḥ praveśane yateta ||
5.6. 10 1 yatra cāsyā niyataṁ gamanam iti vidyāt tatra pracchannasya prāg evāvasthānam |
5.6. 10 2 rakṣipuruṣarūpo vā tadanujñātavelāyāṁ praviśet |
5.6. 10 3 āstaraṇaprāvaraṇaveṣṭitasya vā praveśanirhārau |
5.6. 10 4 puṭāpuṭayogair vā naṣṭacchāyārūpaḥ |
5.6. 10 5 tatrāyaṁ prayogaḥ nakulahṛdayaṁ corakatumbīphalāni sarpākṣīṇi cāntardhūmena pacet |
5.6. 10 6 tato 'ñjanena samabhāgena peṣayet |
5.6. 10 7 anenābhyaktanayano naṣṭacchāyārūpaścarati |
5.6. 10 8 rātrikaumudīṣu ca dīpikāsaṁbādhe suraṅgayā vā ||
5.6. 11 1 tatraitad bhavati |
5.6. 11 2 dravyāṇām api nirhāre pānakānāṁ praveśane |
5.6. 11 3 āpānakotsavārthe api ceṭikānāṁ ca saṁbhrame ||
5.6. 12 1 vyatyāse veśmanāṁ caiva rakṣiṇāṁ ca viparyaye |
5.6. 12 2 udyānayātrāgamane yātrātaśca praveśane ||
5.6. 13 1 dīrghakālodayāṁ yātrāṁ proṣite cāpi rājani |
5.6. 13 2 praveśanaṁ bhavet prāyo yūnāṁ niṣkramaṇaṁ tathā ||
5.6. 14 1 parasparasya kāryāṇi jñātvā cāntaḥpurālayāḥ |
5.6. 14 2 ekakāryāstataḥ kuryuḥ śeṣāṇām api bhedanam ||
5.6. 15 1 dūṣayitvā tato 'nyonyam ekakāryārpaṇe sthiraḥ |
5.6. 15 2 abhedyatāṁ gataḥ sadyo yatheṣṭaṁ phalam aśnute ||
5.6. 16 1 tatra rājakulacāriṇya eva lakṣaṇyān puruṣān antaḥpuraṁ praveśayanti nātisurakṣatvād āparāntikānām |
5.6. 16 2 kṣatriyasaṁjñakair antaḥpurarakṣibhir evārthaṁ sādhayantyābhīrakāṇām |
5.6. 16 3 preṣyābhiḥ saha tadveṣān nāgarakaputrān praveśayanti vātsagulmakānām |
5.6. 16 4 svair eva putrair antaḥpurāṇi kāmacārair jananīvarjam upayujyante vaidarbhakāṇām |
5.6. 16 5 tathā praveśibhir eva jñātisaṁbandhibhir nānyair upayujyante strairājakānām |
5.6. 16 6 brāhmaṇair mitrair bhṛtyair dāsaceṭaiśca gauḍānām |
5.6. 16 7 parispandāḥ karmakarāścāntaḥpureṣvaniṣiddhā anye api tadrūpāśca saindhavānām |
5.6. 16 8 arthena rakṣiṇam upagṛhya sāhasikāḥ saṁhatāḥ praviśanti haimavatānām |
5.6. 16 9 puṣpadānaniyogān nagarabrāhmaṇā rājaviditam antaḥpurāṇi gacchanti |
5.6. 16 10 paṭāntaritaiścaiṣām ālāpaḥ |
5.6. 16 11 tena prasaṅgena vyatikaro bhavati vaṅgāṅgakaliṅgakānām |
5.6. 16 12 saṁhatya navadaśetyekaikaṁ yuvānaṁ pracchādayanti prācyānām iti |
5.6. 16 13 evaṁ parastriyaḥ prakurvīta |
5.6. 16 14 ityantaḥpurikāvṛttam ||
5.6. 17 1 ebhya eva ca kāraṇebhyaḥ svadārān rakṣet ||
5.6. 18 1 kāmopadhāśuddhān rakṣiṇo 'ntaḥpure sthāpayed ityācāryāḥ |
5.6. 18 2 te hi bhayena cārthena cānyaṁ prayojayeyustasmāt kāmabhayārthopadhāśuddhān iti goṇikāputraḥ |
5.6. 18 3 adroho dharmastam api bhayājjahyād ato dharmabhayopadhāśuddhān iti vātsyāyanaḥ ||
5.6. 19 1 paravākyābhidhāyinībhiśca gūḍhākārābhiḥ pramadābhir ātmadārān upadadhyācchaucāśaucaparijñānārtham iti bābhravīyāḥ |
5.6. 19 2 duṣṭānāṁ yuvatiṣu siddhatvān nākasmād aduṣṭadūṣaṇam ācared iti vātsyāyanaḥ ||
5.6. 20 1 atigoṣṭhī niraṅkuśatvaṁ bhartuḥ svairatā puruṣaiḥ sahāniyantraṇatā |
5.6. 20 2 pravāse avasthānaṁ videśe nivāsaḥ svavṛttyupaghātaḥ svairiṇīsaṁsargaḥ patyur īrṣyālutā ceti strīṇāṁ vināśakāraṇāni ||
5.6. 21 1 saṁdṛśya śāstrato yogān pāradārikalakṣitān |
5.6. 21 2 na yāti chalanāṁ kaścit svadārān prati śāstravit ||
5.6. 22 1 pākṣikatvāt prayogāṇām apāyānāṁ ca darśanāt |
5.6. 22 2 dharmārthayośca vailomyān nācaret pāradārikam |
5.6. 22 3 tad etad dāraguptyartham ārabdhaṁ śreyase nṛṇām |
5.6. 22 4 prajānāṁ dūṣaṇāyaiva na vijñeyo 'sya saṁvidhiḥ ||
6.1. 1 1 veśyānāṁ puruṣādhigame ratir vṛttiśca sargāt |
6.1. 1 2 ratitaḥ pravartanaṁ svābhāvikaṁ kṛtrimam arthārtham |
6.1. 1 3 tad api svābhāvikavad rūpayet |
6.1. 1 4 kāmaparāsu hi puṁsāṁ viśvāsayogāt |
6.1. 1 5 alubdhatāṁ ca khyāpayet tasya nidarśanārtham |
6.1. 1 6 na cānupāyenārthān sādhayed āyatisaṁrakṣaṇārtham |
6.1. 1 7 nityam alaṁkārayoginī rājamārgāvalokinī dṛśyamānā na cātivivṛtā tiṣṭhet |
6.1. 1 8 paṇyasadharmatvāt ||
6.1. 2 1 yair nāyakam āvarjayed anyābhyaś cāvacchindyād ātmanaścānarthaṁ pratikuryād arthaṁ ca sādhayen na ca gamyaiḥ paribhūyeta tān ,«sahāyān kuryāt |»
6.1. 2 2 te tv ārakṣakapuruṣā dharmādhikaraṇasthā daivajñā vikrāntāḥ śūrāḥ samānavidyāḥ kalāgrāhiṇaḥ ,«pīṭhamardaviṭavidūṣakamālākāragandhikaśauṇḍikarajakanāpitabhikṣukās te ca te ca kāryayogāt ||»
6.1. 3 1 kevalārthāstvamī gamyāḥ svatantraḥ pūrve vayasi vartamāno vittavān aparokṣavṛttir adhikaraṇavān akṛcchrādhigatavittaḥ |
6.1. 3 2 saṁgharṣavān saṁtatāyaḥ subhagamānī ślāghanakaḥ ṣaṇḍakaśca puṁśabdārthī |
6.1. 3 3 samānaspardhī svabhāvatastyāgī |
6.1. 3 4 rājani mahāmātre vā siddho daivapramāṇo vittāvamānī gurūṇāṁ śāsanātigaḥ sajātānāṁ lakṣyabhūtaḥ savitta ekaputro liṅgī ,«pracchannakāmaḥ śūro vaidyaśceti ||»
6.1. 4 1 prītiyaśo'rthāstu guṇato 'dhigamyāḥ ||
6.1. 5 1 mahākulīno viddhān sarvasamayajñaḥ kavir ākhyānakuśalo vāgmī pragalbho vividhaśilpajño vṛddhadarśī sthūlalakṣo mahotsāho ,«dṛḍhabhaktir anasūyakastyāgī mitravatsalo ghaṭāgoṣṭhīprekṣaṇakasamājasamasyākrīḍanaśīlo nīrujo 'vyaṅgaśarīraḥ prāṇavānamadyapo »,«vṛṣo maitraḥ strīṇāṁ praṇetā lālayitā ca |»
6.1. 5 2 na cāsāṁ vaśagaḥ svatantravṛttir aniṣṭhuro 'nīrṣyālur anavaśaṅkī ceti nāyakaguṇāḥ ||
6.1. 6 1 nāyikāyāḥ punā rūpayauvanalakṣaṇamādhuryayoginī guṇeṣvanuraktā na tathārtheṣu prītisaṁyogaśīlā sthiram atirekajātīyā viśeṣārthinī ,«nityam akadaryavṛttir goṣṭhīkalāpriyā ceti ||»
6.1. 7 1 nāyikā punarbuddhiśīlācāra ārjavaṁ kṛtajñatā dīrghadūradarśitvaṁ avisaṁvāditā deśakālajñatā nāgarakatā ,«dainyātihāsapaiśunyaparivādakrodhalobhastambhacāpalavarjanaṁ pūrvābhibhāṣitā kāmasūtrakauśalaṁ tadaṅgavidyāsu ceti »,«sādhāraṇaguṇāḥ |»
6.1. 7 2 guṇaviparyaye doṣāḥ ||
6.1. 8 1 kṣayī rogī kṛmiśakṛdvāyasāsyaḥ priyakalatraḥ paruṣavāk kadaryo nirghṛṇo gurujanaparityaktaḥ steno dambhaśīlo mūlakarmaṇi prasakto ,«mānāpamānayor anapekṣī dveṣyair apyarthahāryo vilajja ityagamyāḥ ||»
6.1. 9 1 rāgo bhayam arthaḥ saṁgharṣo vairaniryātanaṁ jijñāsā pakṣaḥ khedo gharmo yaśo 'nukampā suhṛdvākyaṁ hrīḥ priyasādṛśyaṁ ,«dhanyatā rāgāpanayaḥ sājātyaṁ sāhaveśyaṁ sātatyam āyatiśca gamanakāraṇāni bhavantītyācāryāḥ |»
6.1. 9 2 artho 'narthapratīghātaḥ prītiśceti vātsyāyanaḥ |
6.1. 9 3 arthastu prītyā na bādhitaḥ |
6.1. 9 4 asya prādhānyāt |
6.1. 9 5 bhayādiṣu tu gurulāghavaṁ parīkṣyam iti sahāyagamyāgamyakāraṇacintā ||
6.1. 10 1 upamantritāpi gamyena sahasā na pratijānīyāt |
6.1. 10 2 puruṣāṇāṁ sulabhāvamānitvāt |
6.1. 10 3 bhāvajijñāsārthaṁ paricārakamukhān saṁvāhakagāyanavaihāsikān gamye tadbhaktān vā praṇidadhyāt |
6.1. 10 4 tadabhāve pīṭhamardādīn |
6.1. 10 5 tebhyo nāyakasya śaucāśaucaṁ rāgāparāgau saktāsaktāṁ dānādāne ca vidyāt |
6.1. 10 6 saṁbhāvitena ca saha viṭapurogāṁ prītiṁ yojayet ||
6.1. 11 1 lāvakakukkuṭameṣayuddhaśukaśārikāpralāpanaprekṣaṇakakalāvyapadeśena pīṭhamardo nāyakaṁ tasyā udavasitam ānayet |
6.1. 11 2 tāṁ vā tasya |
6.1. 11 3 āgatasya prītikautukajananaṁ kiṁcid dravyajātaṁ svayam idam asādhāraṇopabhogyam iti prītidāyaṁ dadyāt |
6.1. 11 4 yatra ca ramate tayā goṣṭhyainam upacāraiśca rañjayet ||
6.1. 12 1 gate ca saparihāsapralāpāṁ sopāyanāṁ paricārikām abhīkṣṇaṁ preṣayet |
6.1. 12 2 sapīṭhamardāyāśca kāraṇāpadeśena svayaṁ gamanam iti gamyopāvartanam ||
6.1. 13 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
6.1. 13 2 tāmbūlāni srajaścaiva saṁskṛtaṁ cānulepanam |
6.1. 13 3 āgatasyāharet prītyā kalāgoṣṭhīśca yojayet ||
6.1. 14 1 dravyāṇi praṇaye dadyāt kuryācca parivartanam |
6.1. 14 2 saṁprayogasya cākūtaṁ nijenaiva prayojayet ||
6.1. 15 1 prītidāyair upanyāsair upacāraiśca kevalaiḥ |
6.1. 15 2 gamyena saha saṁsṛṣṭā rañjayet taṁ tataḥ param ||
6.2. 1 1 saṁyuktā nāyakena tadrañjanārtham ekacāriṇīvṛttam anutiṣṭhet |
6.2. 1 2 rañjayenna tu sajjeta saktavacca viceṣṭeteti saṁkṣepoktiḥ |
6.2. 1 3 mātari ca krūraśīlāyām arthaparāyāṁ cāyattā syāt |
6.2. 1 4 tadabhāve mātṛkāyām |
6.2. 1 5 sā tu gamyena nātiprīyeta |
6.2. 1 6 prasahya ca duhitaram ānayet |
6.2. 1 7 tatra tu nāyikāyāḥ saṁtatam aratir nirvedo vrīḍābhayaṁ ca |
6.2. 1 8 na tv eva śāsanātivṛttiḥ |
6.2. 1 9 vyādhiṁ caikam animittam ajugupsitam acakṣurgrāhyam anityaṁ ca khyāpayet |
6.2. 1 10 sati kāraṇe tadapadeśaṁ ca nāyakān abhigamanam |
6.2. 1 11 nirmālyasya tu nāyikā ceṭikāṁ preṣayet tāmbūlasya ca ||
6.2. 2 1 vyavāye tadupacāreṣu vismayaś catuḥṣaṣṭyāṁ śiṣyatvaṁ tadupadiṣṭānāṁ ca yogānām ābhīkṣṇyenānuyogas tatsātmyād rahasi vṛttir ,«manorathānām ākhyānaṁ guhyānāṁ vaikṛtapracchādanaṁ śayane parāvṛttasyānupekṣaṇam ānulomyaṁ guhyasparśane suptasya »,«cumbanam āliṅganaṁ ca ||»
6.2. 3 1 prekṣaṇam anyamanaskasya |
6.2. 3 2 rājamārge ca prāsādasthāyāstatra viditāyā vrīḍāśāṭhyanāśaḥ |
6.2. 3 3 taddveṣye dveṣyatā |
6.2. 3 4 tatpriye priyatā |
6.2. 3 5 tam anu harṣaśokau |
6.2. 3 6 strīṣu jijñāsā |
6.2. 3 7 kopaścādīrghaḥ |
6.2. 3 8 svakṛteṣvapi nakhadaśanacihneṣvanyāśaṅkā ||
6.2. 4 1 anurāgasyāvacanam ākāratastu darśayet |
6.2. 4 2 madasvapnavyādhiṣu tu nirvacanam |
6.2. 4 3 ślāghyānāṁ nāyakakarmaṇāṁ ca |
6.2. 4 4 tasmin bruvāṇe vākyārthagrahaṇam |
6.2. 4 5 tadavadhārya praśaṁsāviṣaye bhāṣaṇam |
6.2. 4 6 tadvākyasya cottareṇa yojanam |
6.2. 4 7 bhaktimāṁścet |
6.2. 4 8 kathāsvanuvṛttir anyatra sapatnyāḥ |
6.2. 4 9 niḥśvāse jṛmbhite skhalite patite vā tasya cārtim āśaṁsīta |
6.2. 4 10 kṣutavyāhṛtavismiteṣu jīvetyudāharaṇam |
6.2. 4 11 daurmanasye vyādhidaurhṛdāpadeśaḥ |
6.2. 4 12 guṇataḥ parasyākīrtanam |
6.2. 4 13 na nindā samānadoṣasya |
6.2. 4 14 dattasya dhāraṇam |
6.2. 4 15 vṛthāparādhe tadvyasane vālaṁkārasyāgrahaṇam abhojanaṁ ca |
6.2. 4 16 tadyuktāśca vilāpāḥ |
6.2. 4 17 tena saha deśamokṣaṁ rocayed rājani niṣkrayaṁ ca |
6.2. 4 18 sāmarthyam āyuṣastadavāptau |
6.2. 4 19 tasyārthādhigame abhipretasiddhau śarīropacaye vā pūrvasaṁbhāṣita iṣṭadevatopahāraḥ |
6.2. 4 20 nityam alaṁkārayogaḥ |
6.2. 4 21 parimito 'bhyavahāraḥ |
6.2. 4 22 gīte ca nāmagotrayor grahaṇam |
6.2. 4 23 glānyām urasi lalāṭe ca karaṁ kurvīta |
6.2. 4 24 tatsukham upalabhya nidrālābhaḥ |
6.2. 4 25 utsaṅge cāsyopaveśanaṁ svapanaṁ ca |
6.2. 4 26 gamanaṁ viyoge |
6.2. 4 27 tasmāt putrārthinī syāt |
6.2. 4 28 āyuṣo nādhikyam icchet ||
6.2. 5 1 etasyāvijñātam arthaṁ rahasi na brūyāt |
6.2. 5 2 vratam upavāsaṁ cāsya nirvartayet mayi doṣa iti |
6.2. 5 3 aśakye svayam api tadrūpā syāt |
6.2. 5 4 vivāde tenāpyaśakyam ityarthanirdeśaḥ |
6.2. 5 5 tadīyam ātmīyaṁ vā svayam aviśeṣeṇa paśyet |
6.2. 5 6 tena vinā goṣṭhyādīnām agamanam iti |
6.2. 5 7 nirmālyadhāraṇe ślāghā ucchiṣṭabhojane ca |
6.2. 5 8 kulaśīlaśilpajātividyāvarṇavittadeśamitraguṇavayomādhuryapūjā |
6.2. 5 9 gītādiṣu codanam abhijñasya |
6.2. 5 10 bhayaśītoṣṇavarṣāṇyanapekṣya tadabhigamanam |
6.2. 5 11 sa eva ca me syād ityaurdhvadehikeṣu vacanam |
6.2. 5 12 tadiṣṭarasabhāvaśīlānuvartanam |
6.2. 5 13 mūlakarmābhiśaṅkā |
6.2. 5 14 tadabhigamane ca jananyā saha nityo vivādaḥ |
6.2. 5 15 balāt kāreṇa ca yadyanyatra tayā nīyeta tadā viṣamanaśanaṁ śastraṁ rajjum iti kāmayeta |
6.2. 5 16 pratyāyanaṁ ca praṇidhibhir nāyakasya |
6.2. 5 17 svayaṁ vātmano vṛttigrahaṇam |
6.2. 5 18 na tv evārtheṣu vivādaḥ |
6.2. 5 19 mātrā vinā kiṁcin na ceṣṭeta ||
6.2. 6 1 pravāse śīghrāgamanāya śāpadānam |
6.2. 6 2 proṣite mṛjāniyamaścālaṁkārasya pratiṣedhaḥ |
6.2. 6 3 maṅgalaṁ tvapekṣyam |
6.2. 6 4 ekaṁ śaṅkhavalayaṁ vā dhārayet |
6.2. 6 5 smaraṇam atītānām |
6.2. 6 6 nakṣatracandrasūryatārābhyaḥ spṛhaṇam |
6.2. 6 7 iṣṭasvapnadarśane tatsaṁgamo mamāstv iti vacanam |
6.2. 6 8 udvego 'niṣṭe śāntikarma ca |
6.2. 6 9 pratyāgate kāmapūjā |
6.2. 6 10 devatopahārāṇāṁ karaṇam |
6.2. 6 11 sakhībhiḥ pūrṇapātrasyāharaṇam |
6.2. 6 12 vāyasapūjā ca |
6.2. 6 13 prathamasamāgamānantaraṁ caitad eva vāyasapūjāvarjam |
6.2. 6 14 saktasya cānumaraṇaṁ brūyāt ||
6.2. 7 1 nisṛṣṭabhāvaḥ samānavṛttiḥ prayojanakārī nirāśaṅko nirapekṣo 'rtheṣv iti saktalakṣaṇāni ||
6.2. 8 1 tad etan nirdarśanārthaṁ dattakaśāsanād uktam |
6.2. 8 2 anuktaṁ ca lokataḥ śīlayet puruṣaprakṛtitaśca ||
6.2. 9 1 bhavataścātra ślokau |
6.2. 9 2 sūkṣmatvād atilobhācca prakṛtyājñānatastathā |
6.2. 9 3 kāmalakṣma tu durjñānaṁ strīṇāṁ tadbhāvitair api ||
6.2. 10 1 kāmayante virajyante rañjayanti tyajanti ca |
6.2. 10 2 karṣayantyo 'pi sarvārthāñ jñāyante naiva yoṣitaḥ ||
6.3. 1 1 saktādivittādānaṁ svābhāvikam upāyataśca |
6.3. 1 2 tatra svābhāvikaṁ saṁkalpāt samadhikaṁ vā labhamānā nopāyān prayuñjītetyācāryāḥ |
6.3. 1 3 viditam apyupāyaiḥ pariṣkṛtaṁ dviguṇaṁ dāsyatīti vātsyāyanaḥ ||
6.3. 2 1 alaṁkārabhakṣyabhojyapeyamālyavastragandhadravyādīnāṁ vyavahāriṣu kālikam uddhārārtham arthapratinayanena |
6.3. 2 2 tatsamakṣaṁ tadvittapraśaṁsā |
6.3. 2 3 vratavṛkṣārāmadevakulataḍāgodyānotsavaprītidāyavyapadeśaḥ |
6.3. 2 4 tadabhigamananimitto rakṣibhiścaurair vālaṁkāraparimoṣaḥ |
6.3. 2 5 dāhāt kuḍyacchedāt pramādād bhavane cārthanāśaḥ |
6.3. 2 6 tathā yācitālaṁkārāṇāṁ nāyakālaṁkārāṇāṁ ca tadabhigamanārthasya vyayasya praṇidhibhir nivedanam |
6.3. 2 7 tadartham ṛṇagrahaṇam |
6.3. 2 8 suhṛtkāryeṣvanabhigamanam anabhihārahetoḥ |
6.3. 2 9 taiśca pūrvam āhṛtā guravo 'bhihārāḥ pūrvam upanītāḥ pūrvaṁ śrāvitāḥ syuḥ |
6.3. 2 10 ucitānāṁ kriyāṇāṁ vicchittiḥ |
6.3. 2 11 nāyakārthaṁ ca śilpiṣu kāryam |
6.3. 2 12 vaidyamahāmātrayor upakārikriyā kāryahetoḥ |
6.3. 2 13 mitrāṇāṁ copakāriṇāṁ vyasaneṣvabhyupapattiḥ |
6.3. 2 14 gṛhakarma |
6.3. 2 15 sakhyāḥ putrasyotsañjanam dohado vyādhir mitrasya duḥkhāpanayanam iti |
6.3. 2 16 alaṁkāraikadeśavikrayo nāyakasyārthe |
6.3. 2 17 tayā śīlitasya cālaṁkārasya bhāṇḍopaskarasya vā vaṇijo vikrayārthaṁ darśanam |
6.3. 2 18 pratigaṇikānāṁ ca sadṛśasya bhāṇḍasya vyatikare prativiśiṣṭasya grahaṇam |
6.3. 2 19 pūrvopakārāṇām avismaraṇam anukīrtanaṁ ca |
6.3. 2 20 praṇidhibhiḥ pratigaṇikānāṁ lābhātiśayaṁ śrāvayet |
6.3. 2 21 tāsu nāyakasamakṣam ātmano 'bhyadhikaṁ lābhaṁ bhūtam abhūtaṁ vā vrīḍitā nāma varṇayet |
6.3. 2 22 pūrvayogināṁ ca lābhātiśayena punaḥ saṁdhāne yatamānānām āviṣkṛtaḥ pratiṣedhaḥ |
6.3. 2 23 tatspardhināṁ tyāgayogināṁ nidarśanam |
6.3. 2 24 na punar eṣyatīti bālayācitakam ityarthāgamopāyāḥ ||
6.3. 3 1 viraktaṁ ca nityam eva prakṛtivikriyāto vidyāt mukhavarṇācca ||
6.3. 4 1 ūnam atiriktaṁ vā dadāti |
6.3. 4 2 pratilomaiḥ sambadhyate |
6.3. 4 3 vyapadiśyānyat karoti |
6.3. 4 4 ucitam ācchinatti |
6.3. 4 5 pratijñātam vismarati |
6.3. 4 6 svapakṣaiḥ saṁjñayā bhāṣate |
6.3. 4 7 mitrakāryam apadiśyānyatra śete |
6.3. 4 8 pūrvasaṁsṛṣṭāyāśca parijanena mithaḥ kathayati ||
6.3. 5 1 tasya sāradravyāṇi prāg avabodhād anyāpadeśena haste kurvīta |
6.3. 5 2 tāni cāsyā hastād uttamarṇaḥ prasahya gṛhṇīyāt |
6.3. 5 3 vivadamānena saha dharmastheṣu vyavahared iti viraktapratipattiḥ ||
6.3. 6 1 saktaṁ tu pūrvopakāriṇam apyalpaphalaṁ vyalīkenānupālayet |
6.3. 6 2 asāraṁ tu niṣpratipattikam upāyayo 'pavāhayet |
6.3. 6 3 anyam avaṣṭabhya ||
6.3. 7 1 tadaniṣṭhasevā |
6.3. 7 2 ninditābhyāsaḥ |
6.3. 7 3 oṣṭhanirbhogaḥ |
6.3. 7 4 pādena bhūmer abhighātaḥ |
6.3. 7 5 avijñātaviṣayasya saṁkathā |
6.3. 7 6 tadvijñāteṣvavismayaḥ kutsā ca |
6.3. 7 7 darpavighātaḥ |
6.3. 7 8 adhikaiḥ saha saṁvāsaḥ |
6.3. 7 9 anapekṣaṇam |
6.3. 7 10 samānadoṣāṇāṁ nindā |
6.3. 7 11 rahasi cāvasthānam ||
6.3. 8 1 ratopacāreṣūdvegaḥ |
6.3. 8 2 mukhasyādānam |
6.3. 8 3 jaghanasya rakṣaṇam |
6.3. 8 4 nakhadaśanakṣatebhyo jugupsā |
6.3. 8 5 parisvaṅge bhujamayyā sūcyā vyavadhānam |
6.3. 8 6 stabdhatā gātrāṇām |
6.3. 8 7 sakthnor vyatyāsaḥ |
6.3. 8 8 nidrāparatvaṁ ca |
6.3. 8 9 śrāntam upalabhya codanā |
6.3. 8 10 aśaktau hāsaḥ |
6.3. 8 11 śaktāvanabhinandanam |
6.3. 8 12 divāpi |
6.3. 8 13 bhāvam upalabhya mahājanābhigamanam ||
6.3. 9 1 vākyeṣu chalagrahaṇam |
6.3. 9 2 anarmaṇi hāsaḥ |
6.3. 9 3 narmaṇi cānyam apadiśya hasati vadati tasmin kaṭākṣeṇa parijanasya prekṣaṇaṁ tāḍanaṁ ca |
6.3. 9 4 āhatya cāsya kathām anyāḥ kathāḥ |
6.3. 9 5 tadvyalīkānāṁ vyasanānāṁ cāparihāryāṇām anukīrtanam |
6.3. 9 6 marmaṇāṁ ca ceṭikayopakṣepaṇam |
6.3. 9 7 āgate cādarśanam |
6.3. 9 8 ayācyayācanam |
6.3. 9 9 ante svayaṁ mokṣaśceti parigrahakasyeti dattakasya ||
6.3. 10 1 bhavataścātra ślokau |
6.3. 10 2 parīkṣya gamyaiḥ saṁyogaḥ saṁyuktasyānurañjanam |
6.3. 10 3 raktād arthasya cādānam ante mokṣaśca vaiśikam ||
6.3. 11 1 evam etena kalpena sthitā veśyā parigrahe |
6.3. 11 2 nātisaṁdhīyate gamyaiḥ karotyarthāṁśca puṣkalān ||
6.4. 1 1 vartamānaṁ niṣpīḍitārtham utsṛjantī pūrvasaṁsṛṣṭena saha saṁdadhyāt ||
6.4. 2 1 sa ced avasitārtho vittavān sānurāgaśca tataḥ saṁdheyaḥ ||
6.4. 3 1 anyatra gatastarkayitavyaḥ |
6.4. 3 2 sa kāryayuktyā ṣaḍvidhaḥ ||
6.4. 4 1 itaḥ svayam apasṛtas tato 'pi svayam evāpasṛtaḥ |
6.4. 4 2 itastataśca niṣkāsitāpasṛtaḥ |
6.4. 4 3 itaḥ svayam apasṛtastato niṣkāsitāpasṛtaḥ |
6.4. 4 4 itaḥ svayam apasṛtastatra sthitaḥ |
6.4. 4 5 ito niṣkāsitāpasṛtastataḥ svayam apasṛtaḥ |
6.4. 4 6 ito niṣkāsitāpasṛtastatra sthitaḥ ||
6.4. 5 1 itastataśca svayam evāpasṛtyopajapati ced ubhayor guṇān apekṣī calabuddhir asaṁdheyaḥ ||
6.4. 6 1 itastataśca niṣkāsitāpasṛtaḥ sthirabuddhiḥ |
6.4. 6 2 sa ced anyato bahulabhamānayā niṣkāsitaḥ syāt sasāro 'pi tayā roṣito mamāmarṣād bahu dāsyatīti saṁdheyaḥ ||
6.4. 7 1 niḥsāratayā kadaryatayā vā tyakto na śreyān ||
6.4. 8 1 itaḥ svayam apasṛtastato niṣkāsitāpasṛto yadyatiriktam ādau ca dadyāt tataḥ pratigrāhyaḥ ||
6.4. 9 1 itaḥ svayam apasṛtya tatra sthita upajapaṁstarkayitavyaḥ ||
6.4. 10 1 viśeṣārthī cāgatastato viśeṣam apaśyann āgantukāmo māṁ jijñāsitukāmaḥ sa āgatya sānurāgatvād dāsyati |
6.4. 10 2 tasyāṁ vā doṣān dṛṣṭvā mayi bhūyiṣṭhān guṇān adhunā paśyati sa guṇadarśī bhūyiṣṭhaṁ dāsyati ||
6.4. 11 1 bālo vā naikatradṛṣṭir atisaṁdhānapradhāno vā haridrārāgo vā yat kiṁcanakārī vā ityavetya saṁdadhyān na vā ||
6.4. 12 1 ito niṣkāsitāpasṛtastataḥ svayam apasṛta upajapaṁstarkayitavyaḥ |
6.4. 12 2 anurāgād āgantukāmaḥ sa bahu dāsyati |
6.4. 12 3 mama guṇair bhāvito yo 'nyasyāṁ na ramate ||
6.4. 13 1 pūrvam ayogena vā mayā niṣkāsitaḥ sa māṁ śīlayitvā vairaṁ niryātayitukāmo dhanam abhiyogād vā mayāsyāpahṛtaṁ tadviśvāsya ,«pratīpam ādātukāmo nirveṣṭukāmo vā māṁ vartamānodbhedayitvā tyaktukāma ityakalyāṇabuddhir asaṁdheyaḥ ||»
6.4. 14 1 anyathābuddhiḥ kālena lambhayitavyaḥ ||
6.4. 15 1 ito niṣkāsitastatra sthita upajapann etena vyākhyātaḥ ||
6.4. 16 1 teṣu upajapatsvanyatra sthitaḥ svayam upajapet ||
6.4. 17 1 vyalīkārthaṁ niṣkāsito mayāsāvanyatra gato yatnād ānetavyaḥ |
6.4. 17 2 itaḥ pravṛttasaṁbhāṣo vā tato bhedam avāpsyati |
6.4. 17 3 vartamānasya ced arthavighātaṁ kariṣyati |
6.4. 17 4 arthāgamakālo vāsya |
6.4. 17 5 sthānavṛddhir asya jātā |
6.4. 17 6 labdham anenādhikaraṇam |
6.4. 17 7 dārair viyuktaḥ |
6.4. 17 8 pāratantryād vyāvṛttaḥ |
6.4. 17 9 pitrā bhrātrā vā vibhaktaḥ |
6.4. 17 10 anena vā pratibaddham anena saṁdhiṁ kṛtvā nāyakaṁ dhaninam avāpsyāmi |
6.4. 17 11 vimānito vā bhāryayā tam eva tasyāṁ vikramayiṣyāmi |
6.4. 17 12 asya vā mitraṁ maddveṣiṇīṁ sapatnīṁ kāmayate tad amunā bhedayiṣyāmi |
6.4. 17 13 calacittatayā vā lāghavam enam āpādayiṣyāmīti ||
6.4. 18 1 tasya pīṭhamardādayo mātur dauḥśīlyena nāyikāyāḥ satyapyanurāge vivaśāyāḥ pūrvaṁ niṣkāsanaṁ varṇayeyuḥ |
6.4. 18 2 vartamānena cākāmāyāḥ saṁsargaṁ vidveṣaṁ ca |
6.4. 18 3 tasyāśca sābhijñānaiḥ pūrvānurāgair enaṁ pratyāpayeyuḥ |
6.4. 18 4 abhijñānaṁ ca tatkṛtopakārasambaddhaṁ syād iti viśīrṇapratisaṁdhānam ||
6.4. 19 1 apūrvapūrvasaṁsṛṣṭayoḥ pūrvasaṁsṛṣṭaḥ śreyān |
6.4. 19 2 sa hi viditaśīlo dṛṣṭarāgaśca sūpacāro bhavatītyācāryāḥ |
6.4. 19 3 pūrvasaṁsṛṣṭaḥ sarvato niṣpīḍitārthatvān nātyartham arthado duḥkhaṁ ca punarviśvāsayitum |
6.4. 19 4 apūrvastu sukhenānurajyata iti vātsyāyanaḥ |
6.4. 19 5 tathāpi puruṣaprakṛtito viśeṣaḥ ||
6.4. 20 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
6.4. 20 2 anyāṁ bhedayituṁ gamyād anyato gamyam eva vā |
6.4. 20 3 sthitasya copaghātārthaṁ punaḥ saṁdhānam iṣyate ||
6.4. 21 1 bibhetyanyasya saṁyogād vyalīkāni ca nekṣate |
6.4. 21 2 atisaktaḥ pumān yatra bhayād bahu dadāti ca ||
6.4. 22 1 asaktam abhinandeta saktaṁ paribhavet tathā |
6.4. 22 2 anyadūtānupāte ca yaḥ syād ativiśāradaḥ ||
6.4. 23 1 tatropayāyinaṁ pūrvaṁ nārī kālena yojayet |
6.4. 23 2 bhaveccācchinnasaṁdhānā na ca saktaṁ parityajet ||
6.4. 24 1 saktaṁ tu vaśinaṁ nārī sambhāṣyāpyanyato vrajet |
6.4. 24 2 tataścārtham upādāya saktam evānurañjayet ||
6.4. 25 1 āyatiṁ prasamīkṣyādau lābhaṁ prītiṁ ca puṣkalām |
6.4. 25 2 sauhṛdaṁ pratisaṁdadhyād viśīrṇaṁ strī vicakṣaṇā ||
6.5. 1 1 gamyabāhulye bahu pratidinaṁ ca labhamānā naikaṁ pratigṛhṇīyāt ||
6.5. 2 1 deśaṁ kālaṁ sthitim ātmano guṇān saubhāgyaṁ cānyābhyo nyūnātiriktatāṁ cāvekṣya rajanyām arthaṁ sthāpayet ||
6.5. 3 1 gamye dūtāṁśca prayojayet |
6.5. 3 2 tatpratibaddhāṁśca svayaṁ prahiṇuyāt ||
6.5. 4 1 dvistriścatur iti lābhātiśayagrahārtham ekasyāpi gacchet |
6.5. 4 2 parigrahaṁ ca caret ||
6.5. 5 1 gamyayaugapadye tu lābhasāmye yad dravyārthinī syāt taddāyini viśeṣaḥ pratyakṣa ityācāryāḥ ||
6.5. 6 1 apratyādeyatvāt sarvakāryāṇāṁ tanmūlatvāddhiraṇyada iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 7 1 suvarṇarajatatāmrakāṁsyalohabhāṇḍopaskarāstaraṇaprāvaraṇavāsoviśeṣagandhadravyakaṭukabhāṇḍaghṛtatailadhānyapaśujātīnāṁ ,«pūrvapūrvato viśeṣaḥ |»
6.5. 7 2 yat tatra sāmyād vā dravyasāmye mitravākyād atipātitvād āyatito gamyaguṇataḥ prītitaśca viśeṣaḥ ||
6.5. 8 1 rāgityāginostyāgini viśeṣaḥ pratyakṣa ityācāryāḥ ||
6.5. 9 1 śakyo hi rāgiṇi tyāga ādhātum ||
6.5. 10 1 lubdho 'pi hi raktastyajati na tu tyāgī nirbandhād rajyata iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 11 1 tatrāpi dhanavadadhanavator dhanavati viśeṣaḥ |
6.5. 11 2 tyāgiprayojanakartroḥ prayojanakartari viśeṣaḥ pratyakṣa ityācāryāḥ ||
6.5. 12 1 prayojanakartā sakṛt kṛtvā kṛtinam ātmānaṁ manyate tyāgī punar atītaṁ nāpekṣata iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 13 1 tatrāpyātyayikato viśeṣaḥ |
6.5. 13 2 kṛtajñatyāginostyāgini viśeṣaḥ pratyakṣa ityācāryāḥ ||
6.5. 14 1 ciram ārādhito 'pi tyāgī vyalīkam ekam upalabhya pratigaṇikayā vā mithyādūṣitaḥ śramam atītaṁ nāpekṣate |
6.5. 14 2 prāyeṇa hi tejasvina ṛjavo 'nādṛtāśca tyāgino bhavanti |
6.5. 14 3 kṛtajñastu pūrvaśramāpekṣī na sahasā virajyate |
6.5. 14 4 parīkṣitaśīlatvācca na mithyā dūṣyata iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 15 1 tatrāpyāyatito viśeṣaḥ ||
6.5. 16 1 mitravacanārthāgamayor arthāgame viśeṣaḥ pratyakṣa ityācāryāḥ ||
6.5. 17 1 so 'pi hyarthāgamo bhavitā |
6.5. 17 2 mitraṁ tu sakṛd vākye pratihate kaluṣitaṁ syād iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 18 1 tatrāpyatipātato viśeṣaḥ ||
6.5. 19 1 tatra kāryasaṁdarśanena mitram anunīya śvobhūte vacanam astv iti tato 'tipātinam arthaṁ pratigṛhṇīyāt ||
6.5. 20 1 arthāgamānarthapratīghātayor arthāgame viśeṣaḥ pratyakṣa ityācāryāḥ ||
6.5. 21 1 arthaḥ parimitāvacchedaḥ anarthaḥ punaḥ sakṛtprasṛto na jñāyate kvāvatiṣṭhata iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 22 1 tatrāpi gurulāghavakṛto viśeṣaḥ ||
6.5. 23 1 etenārthasaṁśayād anarthapratīkāre viśeṣo vyākhyātaḥ ||
6.5. 24 1 devakulataḍāgārāmāṇām karaṇam sthalīnām agnicaityānāṁ nibandhanam gosahasrāṇāṁ pātrāntaritaṁ brāhmaṇebhyo dānam ,«devatānāṁ pūjopahārapravartanam tadvyayasahiṣṇor vā dhanasya parigrahaṇam ityuttamagaṇikānāṁ lābhātiśayaḥ ||»
6.5. 25 1 sārvāṅgiko 'laṁkārayogo gṛhasyodārasya karaṇam |
6.5. 25 2 mahārhair bhāṇḍaiḥ paricārakaiśca gṛhaparicchadasyojjvalateti rūpājīvānāṁ lābhātiśayaḥ ||
6.5. 26 1 nityaṁ śuklam ācchādanam apakṣudham annapānaṁ nityaṁ saugandhikena tāmbūlena ca yogaḥ sahiraṇyabhāgam alaṁkaraṇam iti ,«kumbhadāsīnāṁ lābhātiśayaḥ ||»
6.5. 27 1 etena pradeśena madhyamādhamānām api lābhātiśayān sarvāsām eva yojayed ityācāryāḥ ||
6.5. 28 1 deśakālavibhavasāmarthyānurāgalokapravṛttivaśād aniyatalābhādiyamavṛttir iti vātsyāyanaḥ ||
6.5. 29 1 gamyam anyato nivārayitukāmā saktam anyasyām apahartukāmā vā anyāṁ vā lābhato viyuyukṣamāṇāgamyasaṁsargād ātmanaḥ ,«sthānaṁ vṛddhim āyatim abhigamyatāṁ ca manyamānā anarthapratīkāre vā sāhāyam enaṁ kārayitukāmā saktasya vā anyasya »,«vyalīkārthinī pūrvopakāram akṛtam iva paśyantī kevala prītyarthinī vā kalyāṇabuddher alpam api lābhaṁ pratigṛhṇīyāt ||»
6.5. 30 1 āyatyarthinī tu tam āśritya cānarthaṁ praticikīrṣantī naiva pratigṛhṇīyāt ||
6.5. 31 1 tyakṣyāmyenam anyataḥ pratisaṁdhāsyāmi gamiṣyati dārair yokṣyate nāśayiṣyatyanarthān aṅkuśabhūta uttarādhyakṣo 'syāgamiṣyati ,«svāmī pitā vā sthānabhraṁśo vāsya bhaviṣyati calacittaśceti manyamānā tadātve tasmāl lābham icchet ||»
6.5. 32 1 pratijñātam īśvareṇa pratigrahaṁ lapsyate adhikaraṇaṁ sthānaṁ vā prāpsyati vṛttikālo 'sya vā āsannaḥ vāhanam asyā gamiṣyati ,«sthalapattraṁ vā sasyam asya pakṣyate kṛtam asmin na naśyati nityam avisaṁvādako vetyāyatyām icchet |»
6.5. 32 2 parigrahakalpaṁ vācaret ||
6.5. 33 1 bhavanti cātra ślokāḥ |
6.5. 33 2 kṛcchrādhigatavittāṁśca rājavallabhaniṣṭhurān |
6.5. 33 3 āyātyāṁ ca tadātve ca dūrād eva vivarjayet ||
6.5. 34 1 anartho varjane yeṣāṁ gamane abhyudayastathā |
6.5. 34 2 prayatnenāpi tān gṛhya sāpadeśam upakramet ||
6.5. 35 1 prasannā ye prayacchanti svalpe apyagaṇitaṁ vasu |
6.5. 35 2 sthūlalakṣān mahotsāhāṁstān gacchet svair api vyayaiḥ ||
6.6. 1 1 arthān ācaryamāṇān anarthā apyanūdbhavantyanubandhāḥ saṁśayāśca ||
6.6. 2 1 te buddhidaurbalyād atirāgād atyabhimānād atidambhād atyārjavād ativiśvāsād atikrodhāt pramādāt sāhasād daivayogācca syuḥ ||
6.6. 3 1 teṣāṁ phalaṁ kṛtasya vyayasya niṣphalatvam anāyatirāgam iṣyato 'rthasya nivartanam āptasya niṣkramaṇaṁ pāruṣyasya prāptir gamyatā ,"śarīrasya praghātaḥ keśānāṁ chedanaṁ pātanam aṅgavaikalyāpattiḥ |"
6.6. 3 2 tasmāt tān ādita eva parijihīrṣed arthabhūyiṣṭhāṁścopekṣeta ||
6.6. 4 1 artho dharmaḥ kāma ityarthatrivargaḥ |
6.6. 4 2 anartho 'dharmo dveṣa ityanarthatrivargaḥ |
6.6. 4 3 teṣv ācaryamāṇeṣvanyasyāpi niṣpattir anubandhaḥ |
6.6. 4 4 saṁdigdhāyāṁ tu phalaprāptau syād vā na veti śuddhasaṁśayaḥ |
6.6. 4 5 idaṁ vā syād idaṁ veti saṁkīrṇaḥ |
6.6. 4 6 ekasmin kriyamāṇe kārye kāryadvayasyotpattir ubhayato yogaḥ |
6.6. 4 7 samantād utpattiḥ samantatoyoga iti tān udāhariṣyāmaḥ ||
6.6. 5 1 vicāritarūpo 'rthatrivargaḥ |
6.6. 5 2 tadviparīta evānarthatrivargaḥ ||
6.6. 6 1 yasyottamasyābhigamane pratyakṣato 'rthalābho grahaṇīyatvam āyatir āgamaḥ prārthanīyatvaṁ cānyeṣāṁ syāt so 'rtho 'rthānubandhaḥ ,||
6.6. 7 1 lābhamātre kasyacid anyasya gamanaṁ so 'rtho niranubandhaḥ ||
6.6. 8 1 anyārthaparigrahe saktād āyaticchedanam arthasya niṣkramaṇaṁ lokavidviṣṭasya vā nīcasya gamanam āyatighnam artho ,"'narthānubandhaḥ ||"
6.6. 9 1 svena vyayena śūrasya mahāmātrasya prabhavato vā lubdhasya gamanaṁ niṣphalam api vyasanapratīkārārthaṁ mahataścārthaghnasya ,«nimittasya praśamanam āyatijananaṁ vā so 'nartho 'rthānubandhaḥ ||»
6.6. 10 1 kadaryasya subhagamāninaḥ kṛtaghnasya vātisaṁdhānaśīlasya svair api vyayaistathārādhanam ante niṣphalaṁ so 'nartho ,«niranubandhaḥ ||»
6.6. 11 1 tasyaiva rājavallabhasya krauryaprabhāvādhikasya tathaivārādhanam ante niṣphalaṁ niṣkāsanaṁ ca doṣakaraṁ so 'nartho ,"'narthānubandhaḥ ||"
6.6. 12 1 evaṁ dharmakāmayor apyanubandhān yojayet ||
6.6. 13 1 paraspareṇa ca yuktyā saṁkired ityanubandhāḥ ||
6.6. 14 1 paritoṣito 'pi dāsyati na vetyarthasaṁśayaḥ |
6.6. 14 2 niṣpīḍitārtham aphalam utsṛjantyā artham alabhamānāyā dharmaḥ syān na veti dharmasaṁśayaḥ |
6.6. 14 3 abhipretam upalabhya paricārakam anyaṁ vā kṣudraṁ gatvā kāmaḥ syān na veti kāmasaṁśayaḥ |
6.6. 14 4 prabhāvavān kṣudro 'nabhimato 'narthaṁ kariṣyati na vetyanarthasaṁśayaḥ |
6.6. 14 5 atyantaniṣphalaḥ saktaḥ parityaktaḥ pitṛlokaṁ yāyāt tatrādharmaḥ syān na vetyadharmasaṁśayaḥ |
6.6. 14 6 rāgasyāpi vivakṣāyām abhipretam anupalabhya virāgaḥ |
6.6. 14 7 iti śuddhasaṁśayāḥ ||
6.6. 15 1 atha saṁkīrṇāḥ ||
6.6. 16 1 āgantor aviditaśīlasya vallabhasaṁśrayasya prabhaviṣṇor vā samupasthitasyārādhanam artho 'nartha iti saṁśayaḥ |
6.6. 16 2 śrotriyasya brahmacāriṇo dīkṣitasya vratino liṅgino vā māṁ dṛṣṭvā jātarāgasya mumūrṣor mitravākyād ānṛśaṁsyācca gamanaṁ dharmo ,"'dharma iti saṁśayaḥ |"
6.6. 16 3 lokād evākṛtapratyayād aguṇo guṇavān vetyanavekṣya gamanaṁ kāmo dveṣa iti saṁśayaḥ |
6.6. 16 4 saṁkirecca paraspareṇeti saṁkīrṇasaṁśayāḥ ||
6.6. 17 1 yatra parasyābhigamane arthaḥ saktācca saṁgharṣataḥ sa ubhayayo 'rthaḥ |
6.6. 17 2 yatra svena vyayena niṣphalam abhigamanaṁ saktāccāmarṣitād vittapratyādānaṁ sa ubhayato 'narthaḥ |
6.6. 17 3 yatrābhigamane artho bhaviṣyati na vetyāśaṅkā sakto 'pi saṁgharṣād dāsyati na veti sa ubhayato 'rthasaṁśayaḥ |
6.6. 17 4 yatrābhigamane vyayavati pūrvo viruddhaḥ krodhād apakāraṁ kariṣyati na veti sakto vāmarṣito dattaṁ pratyādāsyati na veti sa ubhayato ,"'narthasaṁśayaḥ |"
6.6. 17 5 ityauddālaker ubhayatoyogāḥ ||
6.6. 18 1 bābhravīyāstu |
6.6. 18 2 yatrābhigamane artho 'nabhigamane ca saktād arthaḥ sa ubhayato 'rthaḥ |
6.6. 18 3 yatrābhigamane niṣphalo vyayo 'nabhigamane ca niṣpratīkāro 'narthaḥ sa ubhayato 'narthaḥ |
6.6. 18 4 yatrābhigamane nirvyayo dāsyati na veti saṁśayo 'nabhigamane sakto dāsyati na veti sa ubhayato 'rthasaṁśayaḥ |
6.6. 18 5 yatrābhigamane vyayavati pūrvo viruddhaḥ prabhāvavān prāpsyate na veti saṁśayo 'nabhigamane ca krodhād anarthaṁ kariṣyati na veti ,«sa ubhayato 'narthasaṁśayaḥ ||»
6.6. 19 1 eteṣām eva vyatikare anyato 'rtho 'nyato 'nartho 'nyato 'rtho 'nyato 'rthasaṁśayo 'nyato 'rtho 'nyato 'narthasaṁśaya iti ṣaṭsaṁkīrṇayogāḥ ,||
6.6. 20 1 teṣu sahāyaiḥ saha vimṛśya yato 'rthabhūyiṣṭho 'rthasaṁśayo gurur anarthapraśamo vā tataḥ pravarteta ||
6.6. 21 1 evaṁ dharmakāmavapyanayaiva yuktyodāharet |
6.6. 21 2 saṁkirecca paraspareṇa vyatiṣañjayec cetyubhayatoyogāḥ ||
6.6. 22 1 sambhūya ca viṭāḥ parigṛhṇantyekām asau goṣṭhīparigrahaḥ |
6.6. 22 2 sā teṣām itastataḥ saṁsṛjyamānā pratyekaṁ saṁgharṣād arthaṁ nirvartayet |
6.6. 22 3 suvasantakādiṣu ca yoge yo me imam amuṁ ca saṁpādayiṣyati tasyādya gamiṣyati me duhiteti mātrā vācayet |
6.6. 22 4 teṣāṁ ca saṁgharṣaje abhigamane kāryāṇi lakṣayet |
6.6. 22 5 ekato 'rthaḥ sarvato 'rthaḥ ekato 'narthaḥ sarvato 'nartho 'rdhato 'rthaḥ sarvato 'rthaḥ ardhato 'narthaḥ sarvato 'narthaḥ |
6.6. 22 6 iti samantato yogāḥ ||
6.6. 23 1 arthasaṁśayam anarthasaṁśayaṁ ca pūrvavad yojayet |
6.6. 23 2 saṁkirecca tathā dharmakāmāvapi |
6.6. 23 3 ity anubandhārthānarthasaṁśayavicārāḥ ||
6.6. 24 1 kumbhadāsī paricārikā kulaṭā svairiṇī naṭī śilpakārikā prakāśavinaṣṭā rūpājīvā gaṇikā ceti veśyāviśeṣāḥ ||
6.6. 25 1 sarvāsāṁ cānurūpeṇa gamyāḥ sahāyāstad uparañjanam arthāgamopāyā niṣkāsanaṁ punaḥ sadhānaṁ lābhaviśeṣānubandhā ,«arthānarthānubandhasaṁśayavicārāśceti vaiśikam ||»
6.6. 26 1 bhavataścātra ślokau |
6.6. 26 2 ratyarthāḥ puruṣā yena ratyarthāścaiva yoṣitaḥ ||
6.6. 27 1 śāstrasyārthapradhānatvāt tena yogo 'tra yoṣitām ||
6.6. 28 1 santi rāgaparā nāryaḥ santi cārthaparā api |
6.6. 28 2 prāk tatra varṇito rāgo veśyāyogāśca vaiśike ||
7.1. 1 1 vyākhyātaṁ ca kāmasūtraṁ |
7.1. 1 2 tatroktaistu vidhibhir abhipretam artham anadhigacchan aupaniṣadikam ācaret |
7.1. 1 3 rūpaṁ guṇo vayastyāga iti subhagaṁkaraṇam |
7.1. 1 4 tagarakuṣṭhatālīsapatrakānulepanaṁ subhagaṁkaraṇam |
7.1. 1 5 etair eva supiṣṭair vartim ālipyākṣatailena narakapāle sādhitam añjanaṁ ca |
7.1. 1 6 punarnavāsahadevīsārivākuraṇṭotpalapatraiśca siddhaṁ tailam abhyañjanam |
7.1. 1 7 tadyuktā eva srajaśca |
7.1. 1 8 padmotpalanāgakesarāṇāṁ śoṣitānāṁ cūrṇaṁ madhughṛtābhyām avalihya subhago bhavati |
7.1. 1 9 tānyeva tagaratālīsatamālapatrayuktāny anulepanam |
7.1. 1 10 mayūrasyākṣitarakṣor vā suvarṇenālipya dakṣiṇahastena dhārayed iti subhagaṁkaraṇam |
7.1. 1 11 tathā bādaraṁ maṇiṁ śaṅkhamaṇiṁ ca teṣāṁ cātharvaṇān yogān gamayet |
7.1. 1 12 vidyātantrācca vidyāyogāt prāptayauvanāṁ paricārikāṁ svāmī saṁvatsaramātram anyato dhārayet |
7.1. 1 13 tato dhāritāṁ bālāṁ matvā lālasībhūteṣu gamyeṣu yo 'syāḥ saṁharṣeṇa bahu dadyāt tasmai visṛjed iti saubhāgyavardhanam |
7.1. 1 14 gaṇikā prāptayauvanāṁ svāṁ duhitaraṁ tasyā vijñānaśīlarūpānurūpyeṇa tān abhinimantrya sāreṇa yo 'syai idam idaṁ ca dadyāt sa ,«pāṇiṁ gṛhṇīyād iti saṁsādhya rakṣayed iti |»
7.1. 1 15 sā ca māturaviditā nāma nāgarikaputrair dhanibhir atyarthaṁ prīyeta |
7.1. 1 16 teṣāṁ kalāgrahaṇe gandharvaśālāyāṁ bhikṣukībhavane tatra tatra ca saṁdarśanayogāḥ |
7.1. 1 17 teṣāṁ yathoktadāyināṁ mātā pāṇiṁ grāhayet |
7.1. 1 18 tat tāvad artham alabhamānā tu svenāpyekadeśena duhitre etad dattam aneneti khyāpayet ||
7.1. 2 1 pracchannaṁ vā taiḥ saṁyojya svayam ajānatī bhūtvā tato viditeṣv evaṁ dharmastheṣu nivedayet |
7.1. 2 2 sakhyaiva tu dāsyā vā mocitakanyābhāvām upagṛhītakāmasūtrām ābhyāsikeṣu yogeṣu pratiṣṭhitāṁ pratiṣṭhite vayasi saubhāgye ca ,«duhitaram avasṛjanti gaṇikā iti prāpyopacārāḥ |»
7.1. 2 3 pāṇigrahaśca saṁvatsaram avyabhicāryas tato yathā kāminī syāt |
7.1. 2 4 ūrdhvam api saṁvatsarāt pariṇītena nimantryamāṇā lābham apyutsṛjya tāṁ rātriṁ tasyāgacched iti veśyāyāḥ pāṇigrahaṇavidhiḥ ,«saubhāgyavardhanaṁ ca |»
7.1. 2 5 etena raṅgopajīvināṁ kanyā vyākhyātāḥ |
7.1. 2 6 tasmai tu tāṁ dadyur ya eṣāṁ tūryaviśiṣṭam upakuryāt |
7.1. 2 7 iti subhagaṁkaraṇam ||
7.1. 3 1 dhattūrakamaricapippalīcūrṇair madhumiśrair liptaliṅgasya prayogo vaśīkaraṇam |
7.1. 3 2 vātodbhāntapatraṁ mṛtakanirmālyaṁ mayūrāsthicūrṇāvacūrṇaṁ vaśīkaraṇam |
7.1. 3 3 svayaṁmṛtāyā maṇḍalakārikāyāścūrṇaṁ madhusaṁyuktaṁ sahāmalakaiḥ snānaṁ vaśīkaraṇam |
7.1. 3 4 vajrasnuhīgaṇḍakāni khaṇḍaśaḥ kṛtāni manaḥśilāgandhapāṣāṇacūrṇenābhyajya saptakṛtvaḥ śoṣitāni cūrṇayitvā madhunā liptaliṅgasya ,«saṁprayogo vaśīkaraṇam |»
7.1. 3 5 etenaiva rātrau dhūmaṁ kṛtvā taddhūmatiraskṛtaṁ sauvarṇaṁ candramasaṁ darśayati |
7.1. 3 6 etair eva cūrṇitair vānarapurīṣamiśritair yāṁ kanyām avakiret sānyasmai na dīyate |
7.1. 3 7 vacāgaṇḍakāni sahakāratailaliptāni śiṁśapāvṛkṣaskandham utkīrya nidadhyāt |
7.1. 3 8 ṣaḍbhir māsair apanītāni devakāntam anulepanaṁ vaśīkaraṇaṁ cetyācakṣate |
7.1. 3 9 tathā khadirasārajāni śakalāni tanūni yaṁ vṛkṣam utkīrya nidadhyāt tatpuṣpagandhāni bhavanti |
7.1. 3 10 gandharvakāntam anulepanaṁ vaśīkaraṇaṁ cetyācakṣate priyaṁgavastagaramiśrāḥ sahakāratailadigdhā nāgakesaravṛkṣam utkīrya ,"ṣaṇmāsanihitā nāgakāntam anulepanaṁ vaśīkaraṇam ityācakṣate |"
7.1. 3 11 uṣṭrasyāsthi bhṛṅgarājarasena bhāvitaṁ dagdham añjanam uṣṭrāsthy añjanikāyāṁ nihitam uṣṭrāsthiśalākayaiva srotoñjanasahitaṁ ,«puṇyaṁ cakṣuṣyaṁ vaśīkaraṇaṁ cetyācakṣate |»
7.1. 3 12 etena śyenabhāsamayūrāsthimayānyañjanāni vyākhyātāni ||
7.1. 4 1 uccaṭākandaś ca yaṣṭīmadhukaṁ ca saśarkareṇa payasā pītvā vṛṣo bhavati |
7.1. 4 2 meṣabastamuṣkasiddhasya payasaḥ saśarkarasya pānaṁ vṛṣatvayogaḥ |
7.1. 4 3 tathā vidāryāḥ kṣīrikāyāḥ svayaṁguptāyāś ca kṣīreṇa pānam |
7.1. 4 4 tathā piyālabījānāṁ moraṭākṣīravidāryośca kṣīreṇaiva |
7.1. 4 5 śṛṅgāṭakakaserumadhūkāni kṣīrakākolyā saha piṣṭāni saśarkareṇa payasā ghṛtena mandāgninotkarikāṁ paktvā yāvadarthaṁ bhakṣitavān ,«anantāḥ striyo gacchatīty ācakṣate |»
7.1. 4 6 māṣakamalinīṁ payasā dhautām uṣṇena ghṛtena mṛdūkṛtyoddhṛtāṁ vṛddhavatsāyāḥ goḥ payaḥ siddhaṁ pāyasaṁ madhusarpirbhyām ,«aśitvānantāḥ striyo gacchatīty ācakṣate |»
7.1. 4 7 vidārī svayaṁguptā śarkarāmadhusarpirbhyāṁ godhūmacūrṇena polikāṁ kṛtvā yāvadarthaṁ bhakṣitavān anantāḥ striyo gacchatīty ,"ācakṣate |"
7.1. 4 8 caṭakāṇḍarasabhāvitaistaṇḍulaiḥ pāyasaṁ siddhaṁ madhusarpirbhyāṁ plāvitaṁ yāvadartham iti samānaṁ pūrveṇa |
7.1. 4 9 caṭakāṇḍarasabhāvitān apagatatvacastilān śṛṅgāṭakakaserukasvayaṁguptāphalāni godhūmamāṣacūrṇaiḥ saśarkareṇa payasā sarpiṣā ca ,«pakvaṁ pāyasaṁ yāvadarthaṁ prāśitam iti samānaṁ pūrveṇa |»
7.1. 4 10 sarpiṣo madhunaḥ śarkarāyā madhukasya ca dve dve pale madhurasāyāḥ karṣaḥ prasthaṁ payasa iti ṣaḍaṅgam amṛtaṁ medhyaṁ ,«vṛṣyam āyuṣyaṁ yuktarasam ity ācakṣate |»
7.1. 4 11 śatāvarīśvadaṁṣṭrāguḍakaṣāye pippalīmadhukalke gokṣīracchāgaghṛte pakve tasya puṣpārambheṇānvahaṁ prāśanaṁ medhyaṁ vṛṣyam ,"āyuṣyaṁ yuktarasam ity ācakṣate |"
7.1. 4 12 śatāvaryāḥ śvadaṁṣṭrāyāḥ śrīparṇīphalānāṁ ca kṣuṇṇānāṁ caturguṇe jale pāka ā prakṛtyavasthānāt |
7.1. 4 13 śvadaṁṣṭrācūrṇasamanvitaṁ tatsamam eva yavacūrṇaṁ prātar utthāya dvipalikam anudinaṁ prāśnīyān medhyaṁ vṛṣyam āyuṣyaṁ ,«yuktarasam ity ācakṣate ||»
7.1. 5 1 āyurvedācca vedācca vidyātantrebhya eva ca |
7.1. 5 2 āptebhyaścāvaboddhavyā yogā ye prītikārakāḥ ||
7.1. 6 1 na prayuñjīta saṁdigdhān na śarīrātyayāvahān |
7.1. 6 2 na jīvaghātasambaddhān nāśucidravyasaṁyutān ||
7.1. 7 1 tathā yuktān prayuñjīta śiṣṭair api na ninditān |
7.1. 7 2 brāhmaṇaiśca suhṛdbhiśca maṅgalair abhinanditān ||
7.2. 1 0 caṇḍavegāṁ rañjayitum aśaknuvan yogān ācaret ||
7.2. 2 0 ratasyopakrame saṁbādhasya kareṇopamardanaṁ tasyā rasaprāptikāle ca ratayojanam iti rāgapratyānayanam ||
7.2. 3 0 aupariṣṭakaṁ mandavegasya gatavayaso vyāyatasya śrāntasya ca rāgapratyānayanam ||
7.2. 4 0 apadravyāṇi vā yojayet ||
7.2. 5 0 tāni suvarṇarajatatāmrakālāyasagajadantagavaladravyamayāṇi trāpuṣāṇi saisakāni ca mṛdūni śītavīryāṇi vṛṣyāṇi karmasahiṣṇūni ,«bhavantīti bābhravīyā yogāḥ ||»
7.2. 6 0 dārumayāni sāmyataśceti vātsyāyanaḥ ||
7.2. 7 0 liṅgapramāṇāntaraṁ bindubhiḥ karkaśaparyantaṁ bahulaiḥ syāt ||
7.2. 8 0 eta eva dve saṁghāṭī ||
7.2. 9 0 triprabhṛti yāvatpramāṇaṁ vā cūḍakaḥ ||
7.2. 10 0 ekām eva latikāṁ pramāṇavaśena veṣṭayed ityekacūḍakaḥ ||
7.2. 11 0 ubhayatomukhacchidraḥ sthūlakarkaśapṛṣataguṭikāyuktaḥ pramāṇayogī kaṭhyāṁ baddhaḥ kañcuko jālakaṁ vā ||
7.2. 12 0 tadabhāve alābūnālakaṁ veṇuśca tailakaṣāyaiḥ subhāvitaḥ sūtrajaṅghābaddhaḥ ślakṣṇā kāṣṭhamālāl vā grathitā bahubhir ,"āmalakāsthibhiḥ saṁyuktetyapaviddhayogāḥ ||"
7.2. 13 0 na tvapaviddhasya kasyacid vyavahṛtir astīti dākṣiṇātyānāṁ liṅgasya karṇayor iva vyadhanaṁ bālasya ||
7.2. 14 0 yuvā tu śastreṇa chedayitvā yāvad rudhirasyāgamanaṁ tāvad udake tiṣṭhet ||
7.2. 15 0 vaiśadyārthaṁ ca tasyāṁ rātrau nirbandhād vyavāyaḥ ||
7.2. 16 0 tataḥ kaṣāyair ekadināntaritaṁ śodhanam ||
7.2. 17 0 vetasakuṭajaśaṅkubhiḥ krameṇa vardhamānasya vardhanair bandhanam ||
7.2. 18 0 yaṣṭīmadhukena madhuyuktena śodhanam ||
7.2. 19 0 tataḥ sīsapatrakarṇikayā vardhayet ||
7.2. 20 0 mrakṣayed bhallātakataileneti vyadhanayogāḥ ||
7.2. 21 0 tasminn anekākṛtivikalpānyapadravyāṇi yojayet ||
7.2. 22 0 vṛttam ekato vṛttam udūkhalakaṁ kusumakaṁ kaṇṭakitaṁ kaṅkāsthigajaprahārikam aṣṭamaṇḍalikaṁ bhramarakaṁ śṛṅgāṭakam anyāni ,«vopāyataḥ karmataśca bahukarmasahatā caiṣāṁ mṛdukarkaśatā yathā sātmyam iti naṣṭarāgapratyānayanam ||»
7.2. 23 0 evaṁ vṛkṣajānāṁ jantūnāṁ śūkair upaliptaṁ liṅgaṁ daśarātraṁ tailena mṛditaṁ punaḥ punar upaliptaṁ punaḥ pramṛditam iti ,«jātaśophaṁ khaṭvāyām adhomukhastad antare lambayet ||»
7.2. 24 0 tataḥ śītaiḥ kaṣāyaiḥ kṛtavedanānigrahaṁ sopakrameṇa niṣpādayet ||
7.2. 25 0 sa yāvajjīvaṁ śūkajo nāma śopho viṭānām ||
7.2. 26 0 aśvagandhāśabarakandajalaśūkabṛhatīphalamāhiṣanavanītahastikarṇavajravallīrasair ekaikena parimardanaṁ māsikaṁ vardhanam ||
7.2. 27 0 etair eva kaṣāyaiḥ pakvena tailena parimardanaṁ ṣaṇmāsyam ||
7.2. 28 0 dāḍimatrapusabījāni vālukaṁ bṛhatīphalarasaśceti mṛdvagninā pakvena tailena parimardanaṁ pariṣeko vā ||
7.2. 29 0 tāṁstāṁśca yogān āptebhyo budhyeteti vardhanayogāḥ ||
7.2. 30 0 snuhīkaṇṭakacūrṇaiḥ punarnavāvānarapurīṣalāṅgalikāmūlamiśrair yām avakiret sā nānyaṁ kāmayeta ||
7.2. 31 0 tathā somalatāvalgujabhṛṅgalohopajihvikācūrṇair vyādhighātakajambūphalarasaniryāsena ghanīkṛtena liptasaṁbādhāṁ gacchato rāgo ,«naśyati ||»
7.2. 32 0 gopālikābahupādikājihvikācūrṇair māhiṣatakrayuktaiḥ snāyāyāṁ gacchato rāgo naśyati ||
7.2. 33 0 nīpāmrātakajambūkusumayuktam anulepanaṁ daurbhāgyakaraṁ srajaśca ||
7.2. 34 0 kokilākṣaphalapralepo hastinyāḥ saṁhatam ekarātraṁ karoti ||
7.2. 35 0 padmotpalakandasarjakasugandhacūrṇāni madhunā piṣṭāni lepo mṛgyā viśālīkaraṇam ||
7.2. 36 0 snuhīsomārkakṣīrair avalgujāphalair bhāvitānyāmalakāni keśānāṁ śvetīkaraṇam ||
7.2. 37 0 madayantikākuṭajakāñjanikāgirikarṇikāślakṣṇaparṇīmūlaiḥ snānāṁ keśapratyānayanam ||
7.2. 38 0 etair eva supakvena tailenābhyaṅgāt kṛṣṇīkaraṇaṁ krameṇāsya pratyānayanam ||
7.2. 39 0 śvetāśvasya muṣkasvedaiḥ saptakṛtvo bhāvitenālaktakena rakto 'dharaḥ śveto bhavati ||
7.2. 40 0 madayantikādīnyeva pratyānayanam ||
7.2. 41 0 bahupādikākuṣṭhatagaratālīśadevadāruvajrakandakair upaliptaṁ vaṁśaṁ vādayato yā śabdaṁ śṛṇoti sā vaśyā bhavati ||
7.2. 42 0 dhattūraphalayukto 'bhyavahāra unmādakaraḥ ||
7.2. 43 0 guḍo jīrṇitaśca pratyānayanam ||
7.2. 44 0 haritālamanaḥśilābhakṣiṇo mayūrasya purīṣeṇa liptahasto yad dravyaṁ spṛśati tan na dṛśyate ||
7.2. 45 0 aṅgāratṛṇabhasmanā tailena vimiśram udakaṁ kṣīravarṇaṁ bhavati ||
7.2. 46 0 harītakyāmrātakayoḥ śravaṇapriyaṁgukābhiśca piṣṭābhir liptāni lohabhāṇḍāni tāmrībhavanti ||
7.2. 47 0 śravaṇapriyaṁgukātailena dukūlasarpanirmokeṇa vartyā dīpaṁ prajvālya pārśve dīrghīkṛtāni kāṣṭhāni sarpavad dṛśyante ||
7.2. 48 0 śvetāyāḥ śvetavatsāyā goḥ kṣīrasya pānaṁ yaśasyam āyuṣyam ||
7.2. 49 0 brāhmaṇānāṁ praśastān āmāśiṣaḥ ||
7.2. 50 1 pūrvaśāstrāṇi saṁdṛśya prayogān upasṛtya ca |
7.2. 50 2 kāmasūtram idaṁ yatnāt saṁkṣepeṇa nirveśitam ||
7.2. 51 1 dharmam arthaṁ ca kāmaṁ ca pratyayaṁ lokam eva ca |
7.2. 51 2 paśyatyetasya tattvajño na ca rāgāt pravartate ||
7.2. 52 1 adhikāravaśād uktā ye citrā rāgavardhanāḥ |
7.2. 52 2 tadanantaram atraiva te yatnād vinivāritāḥ ||
7.2. 53 1 na śāstram astītyetena prayogo hi samīkṣyate |
7.2. 53 2 śāstrārthān vyāpino vidyāt prayogāṁstv ekadeśikān ||
7.2. 54 1 bābhravīyāṁśca sūtrārthān āgamaṁ suvimṛśya ca |
7.2. 54 2 vātsyāyanaścakāredaṁ kāmasūtraṁ yathāvidhi ||
7.2. 55 1 tad etad brahmacaryeṇa pareṇa ca samādhinā |
7.2. 55 2 vihitaṁ lokayātrāyai na rāgārtho 'sya saṁvidhiḥ ||
7.2. 56 1 rakṣandharmārthakāmānāṁ sthitiṁ svāṁ lokavartinīm |
7.2. 56 2 asya śāstrasya tattvajño bhavatyeva jitendriyaḥ ||
7.2. 57 1 tad etat kuśalo vidvān dharmārthāvavalokayan |
7.2. 57 2 nātirāgātmakaḥ kāmī prayuñjānaḥ prasidhyati ||

сутра (Поиск по тегам)