Нирукта (Поиск по тегам)

1.1. samāmnāyaḥ samāmnātaḥ sa vyākhyātavyaḥ
1.1. tam imam samāmnāyam nighaṇṭava ity ācakṣate
1.1. nighaṇṭavaḥ kasmān nigamā ime bhavanti
1.1. chandobhyaḥ samāhṛtya samāhṛtya (samāhatya ṛ) samāmnātāḥ
1.1. te nigantava eva santo nigamanān nighaṇṭava ucyanta ity aupamanyavaḥ
1.1. api vā hananād eva syuḥ samāhatā bhavanti
1.1. yad vā samāhṛtā bhavanti
1.1. tad yāny [etāni Bh] catvāri pada jātāni nāma ākhyāte ca upasarga nipātāś ca tāni imāni bhavanti
1.1. tatra etan nāma ākhyātayor lakṣaṇam pradiśanti
1.1. bhāva pradhānam ākhyātam sattva pradhānāni nāmāni
1.1. tad yatra ubhe bhāva pradhāne bhavataḥ
1.1. pūrva aparī bhūtam bhāvam ākhyātena ācaṣṭe vrajati pacati iti
1.1. upakrama prabhṛty apavarga paryantam mūrtam sattva bhūtam sattva nāmabhir vrajyā paktir iti
1.1. ada iti sattvānām upadeśo gaur aśvaḥ puruṣo hastī iti
1.1. bhavati iti bhāvasya āste śete vrajati tiṣṭhati iti
1.1. indriya nityam vacanam audumbarāyaṇaḥ

1.2. tatra catuṣṭvam na upapadyate
1.2. ayugapad (yugapad Bh) utpannānām vā śabdānām itaretara upadeśaḥ śāstra kṛto yogaś ca
1.2. vyāptimattvāt tu śabdasya aṇīyastvāc ca śabdena sañjñā karaṇam vyavahāra artham loke
1.2. teṣām manuṣyavad devatā abhidhānam
1.2. puruṣa vidyā anityatvāt karma sampattir mantro vede
1.2. ṣaḍ bhāva vikārā bhavanti iti vārṣyāyaṇir
1.2. jāyate asti vipariṇamate vardhate apakṣīyate vinaśyati iti
1.2. jāyata iti pūrva bhāvasya ādim ācaṣṭe na apara bhāvam ācaṣṭe na pratiṣedhati
1.2. asti ity utpannasya sattvasya avadhāraṇam
1.2. vipariṇamata ity apracyavamānasya tattvād vikāram
1.2. vardhata iti sva aṅga abhyuccayam sāmyaugikānām vā arthānām
1.2. vardhate vijayena iti vā vardhate śarīreṇa iti vā
1.2. apakṣīyata ity etena eva vyākhyātaḥ pratilomam
1.2. vinaśyati ity apara bhāvasya ādim ācaṣṭe na pūrva bhāvam ācaṣṭe na pratiṣedhati

1.3. ato anye bhāva vikārā eteṣām eva vikārā bhavanti iti ha sma āha te yathā vacanam abhyūhitavyāḥ
1.3. na nirbaddhā upasargā arthān nirāhur iti śākaṭāyanaḥ
1.3. nāma ākhyātayos tu karma upasamyoga dyotakā bhavanty
1.3. ucca avacāḥ pada arthā bhavanti iti gārgyas
1.3. tad ya eṣu pada arthaḥ prāhur ime tam nāma ākhyātayor artha vikaraṇam
1.3. ā ity arvāg arthe pra parā ity etasya prātilomyam
1.3. abhi ity ābhimukhyam prati ity etasya prātilomyam
1.3. ati su ity abhipūjita arthe nir dur ity etayoḥ prātilomyam
1.3. ny ava iti vinigraha arthīyā ud ity etayoḥ prātilomyam
1.3. sam ity ekī bhāvam vy apa ity etasya prātilomyam
1.3. anv iti sādṛśya apara bhāvam
1.3. api iti saṃsargam
1.3. upa ity upajanam
1.3. pari iti sarvato bhāvam
1.3. adhi ity upari bhāvam aiśvaryam vā
1.3. evam ucca avacān arthān prāhus ta upekṣitavyāḥ

1.4. atha nipātā ucca avaceṣv artheṣu nipatanti
1.4. apy upamā arthe api karma upasaṃgraha arthe api pada pūraṇāḥ
1.4. teṣām ete catvāra upamā arthe bhavanti
1.4. iva iti bhāṣāyāṃś ca anvadhyāyaṃś ca
1.4. `` agnir iva '' (ṛV X.84.2; 106.3) `` indra iva '' (ṛV X.84.5; 166.2; 173.2) iti
1.4. na iti pratiṣedha arthīyo bhāṣāyām ubhayam anvadhyāyam
1.4. `` na indram devam amaṃsata '' (ṛV X.86.1) iti pratiṣedha arthīyaḥ
1.4. purastād upācāras tasya yat pratiṣedhati
1.4. `` durmadāso na surāyām '' (ṛV V21.2.12) ity upamā arthīya
1.4. upariṣṭād upācāras tasya yena upamimīte
1.4. cid ity eṣo aneka karmā ācāryaś cid idam brūyād iti pūjāyām
1.4. ācāryaḥ kasmād ācārya ācāram grāhayaty ācinoty arthān ācinoti buddhim iti vā
1.4. dadhi cid ity upamā arthe
1.4. kulmāṣāṃś cid āhara ity avakutsite
1.4. kulmāṣāḥ kuleṣu sīdanti
1.4. nu ity eṣo aneka karmā idam nu kariṣyati iti hetv apadeśaḥ
1.4. katham nu kariṣyati ity anupṛṣṭe nanv etad akārṣīd iti ca atha apy upamā arthe bhavati
1.4. `` vṛkṣasya nu te puru hūta vayāḥ '' (ṛV V1.24.3)
1.4. vṛkṣasya iva te puru hūta śākhā
1.4. vayāḥ śākhā veter vāta ayanā bhavanti
1.4. śākhāḥ khaśayāḥ śaknoter vā
1.4. atha yasya āgamād artha pṛthaktvam aha vijñāyate na tv auddeśikam iva vigraheṇa pṛthaktvāt sa karma upasaṃgrahaḥ
1.4. ca iti samuccaya artha ubhābhyām samprayujyate
1.4. `` ahaṃś ca tvaṃś ca vṛtrahan '' (ṛV V21.62.11) ity etasminn eva arthe
1.4. `` devebhyaś ca pitṛbhya ā '' (ṛV X.16.11) iti ā kāras
1.4. vā iti vicāraṇa arthe
1.4. `` hanta aham pṛthivīm imām ni dadhāni iha vā iha vā '' (ṛV X.119.9) iti
1.4. atha api samuccaya arthe bhavati

1.5. `` vāyur vā tvā manur vā tvā '' (ṭṣ 1.7.7.2; Kṣ 13.14) iti
1.5. aha iti ca ha iti ca vinigraha arthīyau pūrvena samprayujyete
1.5. ayam aha idam karotv ayam idam idam ha kariṣyati idam na kariṣyati iti
1.5. atha apy u kāra etasminn eva artha uttareṇa
1.5. mṛṣā ime vadanti satyam u te vadanti iti
1.5. atha api pada pūraṇa
1.5. `` idam u '' (ṛV 1V.51.1) `` tad u '' (ṛV 1.62.6)
1.5. hi ity eṣo aneka karmā
1.5. idam hi kariṣyati iti hetu apadeśe
1.5. katham hi kariṣyati ity anupṛṣṭe
1.5. katham hi vyākariṣyati ity asūyāyām
1.5. kila iti vidyā prakarṣa evam kila iti
1.5. atha api na nanu ity etābhyām samprayujyate anupṛṣṭe
1.5. na kila evam nanu kila evam
1.5. mā iti pratiṣedhe mā kārṣīr mā hārṣīr iti ca
1.5. khalv iti ca khalu kṛtvā khalu kṛtam
1.5. atha api pada pūraṇa evam khalu tad babhūva iti
1.5. śaśvad iti vicikitsā arthīyo bhāṣāyām
1.5. śaśvad evam ity anupṛṣṭe
1.5. evam śaśvad ity asvayam pṛṣṭe
1.5. nūnam iti vicikitsā arthīyo bhāṣāyām
1.5. ubhayam anvadhyāyam vicikitsā arthīyaś ca pada pūraṇaś ca
1.5. agastya indrāya havir nirūpya (nirupya Bh) marudbhyaḥ sampraditsām cakāra
1.5. sa indra etya paridevayām cakre

1.6. `` na nūnam asti no śvaḥ kas tad veda yad adbhutam '' (ṛV 1.170.1)
1.6. `` anyasya cittam abhisañcareṇyam uta adhītam vi naśyati '' (ṛV 1.170.1)
1.6. na nūnam asty adyatanam no eva śvastanam
1.6. adya asmin dyavi
1.6. dyur ity ahno nāmadheyam dyotata iti sataḥ
1.6. śva upāśaṃsanīyaḥ kālaḥ hyo hīnaḥ kālaḥ
1.6. `` kas tad veda yad adbhutam'' kas tad veda yad abhūtam
1.6. idam api itarad adbhutam abhūtam iva
1.6. `` anyasya cittam abhisañcareṇyam'' abhisañcāry anyo na āneyas
1.6. cittaṃś cetateḥ
1.6. `` uta adhītam vinaśyati'' ity apy adhyātam vinaśyaty adhyātam abhipretam
1.6. atha api pada pūraṇaḥ

1.7. `` nūnam sā te prati varam jaritre duhīyad indra dakṣiṇā maghonī '' (ṛV 2.11.21)
1.7. `` śikṣā stotṛbhyo māti dhagbhago no bṛhad vadema vidathe suvīrāḥ '' (ṛV 2.11.21)
1.7. sā te prati dugdhām varam janitre
1.7. varo varayitavyo bhavati
1.7. jaritā garitā
1.7. dakṣiṇā maghonī maghavatī
1.7. magham iti dhana nāmadheyam maṃhater dāna karmaṇaḥ
1.7. dakṣiṇā dakṣateḥ samardhayati karmaṇaḥ vyṛddham samardhayati iti
1.7. api vā pradakṣiṇa āgamanāt
1.7. diśam abhipretya dig hasta prakṛtir dākṣino hastaḥ
1.7. dakṣater utsāha karmaṇo dāśater vā syāt
1.7. hasto hanter prāśur hanane
1.7. dehi stotṛbhyaḥ kāmān
1.7. mā asmān atidaṃhīḥ
1.7. mā asmān atihāya dāḥ
1.7. bhago no astu
1.7. bṛhad vadema sve vedane
1.7. bhago bhajater
1.7. bṛhad ity mahato nāmadheyam parivṛḷham (parivṛḍham Bh) bhavati
1.7. vīravantaḥ kalyāṇa vīrā vā
1.7. vīro vīrayaty amitrān veter vā syād gati karmaṇo vīrayater vā
1.7. sīm iti parigraha arthīyo vā pada pūraṇo vā
1.7. `` pra sīm ādityo asṛjat '' (ṛV 2.28.4)
1.7. prāsṛjad iti vā prāsṛjat sarvata iti vā
1.7. `` vi sīm ataḥ suruco vena āvaḥ '' (AV 4.1.1; 5.6.1; ṣV 1.321; Vṣ 13.3) iti ca
1.7. vyavṛṇot sarvata ādityaḥ
1.7. suruca āditya raśmayaḥ surocanāt
1.7. api vā sīmā ity etad anarthakam upabandham ādadīta pañcamī karmāṇam
1.7. sīmnaḥ sīmataḥ sīmāto maryādātaḥ
1.7. sīmā maryādā viṣīvyati deśāv iti
1.7. tva iti vinigraha arthīyam sarvanāma anudāttam. ardhanāma ity eke

1.8. `` ṛcām tvaḥ poṣam āste pupuṣvān gāyatram tvo gāyati śakvarīṣu '' (ṛV X.71.11)
1.8. `` brahmā tvo vadati jāta vidyām yajñasya mātrām vi mimīta u tvaḥ '' (ṛV X.71.11)
1.8. ity ṛtvik karmaṇām viniyogam ācaṣṭe
1.8. ṛcām ekaḥ poṣam āste pupuṣvān hotā ṛg arcanī
1.8. gāyatram eko gāyati śakvarīṣu udgātā
1.8. gāyatram gāyateḥ stuti karmaṇaḥ
1.8. śakvarya ṛcaḥ śaknoteḥ
1.8. `` tad yad ābhir vṛtram aśakad hantum tac śakvarīṇām śakvarītvam '' (KB 23.2; AB 5.7.3) iti vijñāyate
1.8. brahmā eko jāte jāte vidyām vadati
1.8. brahmā sarvavidyaḥ sarvam veditum arhati
1.8. brahmā parivṛḷhaḥ (parivṛḍhaḥ Bh) śrutato brahma parivṛḷham (parivṛḍham Bh) sarvataḥ
1.8. yajñasya mātrām vimimīta ekaḥ
1.8. adhvaryur adhvaryur adhvarayur adhvaram yunakty adhvarasya netā adhvaram kāmayata iti vā
1.8. api vā adhīyāne yur upabandhas
1.8. adhvara iti yajña nāma dhvaratir hiṃsā karmā tat pratiṣedhaḥ
1.8. nipāta ity eke tat katham anudātta prakṛti nāma syād dṛṣṭa vyayam tu bhavati
1.8. `` uta tvam sakhye sthira pītam āhuḥ '' (ṛV X.71.5) iti dvitīyāyām
1.8. `` uto tv asmai tanvam vi sasre '' (ṛV X.71.4) iti caturthyām
1.8. atha api prathamā bahuvacane

1.9. `` akṣaṇvantaḥ karṇavantaḥ sakhāyo manojaveṣv asamā babhūvuḥ '' (ṛV X.71.7)
1.9. `` ādaghnāsa upakakṣāsa u tve hradā iva snātvā u tve dadṛśre '' (ṛV X.71.7)
1.9. akṣimantaḥ karṇavantaḥ sakhāyaḥ
1.9. akṣi caster anakter ity āgrāyaṇaḥ
1.9. `` tasmād ete vyaktatare iva bhavataḥ '' (untraced) iti ha vijñāyate
1.9. karṇaḥ kṛṇtater nikṛtta dvāro bhavaty ṛcchater ity āgrāyaṇaḥ
1.9. `` ṛcchanti iva khe udagantām'' iti ha vijñāyate
1.9. manasām prajaveṣv asamā babhūvur āsya daghnā apara upakakṣa daghnā apare
1.9. āsyam asyater āsyandata enad annam iti vā
1.9. daghnam daghyateḥ sravati karmaṇo dasyater vā syād vidastataram bhavati
1.9. prasneyā hradā iva eke dadṛśire prasneyā (prasneyā dadṛśire Bh) snāna arhā
1.9. hrado hrādateḥ śabda karmaṇo hlādater vā syāc śītī bhāva karmaṇaḥ
1.9. atha api samuccaya arthe bhavati
1.9. `` paryāyā iva tvad āśvinam '' (ṃB 17.4)
1.9. āśvinaṃś ca paryāyāś ca iti
1.9. atha ye pravṛtte arthe amita akṣareṣu grantheṣu vākya pūraṇā āgacchanti pada pūraṇās te mita akṣareṣv anarthakāḥ kam īm id v iti

1.10. `` niṣṭvaktrāsaś cid in naro bhūri tokā vṛkād iva '' (untraced)
1.10. `` bibhyasyanto vavāśire śiśiram jīvanāya kam '' (untraced)
1.10. śiśiram jīvanāya śiśiram śṛṇāteḥ śamnāter vā
1.10. `` ā īm enam sṛjatā sute '' (ṛV 1.9.2)
1.10. āsṛjata enam sute
1.10. `` tam id vardhantu no giraḥ '' (ṛV V21.92.21; 1X.61.14)
1.10. tam vardhayantu no giraḥ stutayaḥ giro gṛṇāteḥ
1.10. `` ayam u te samatasi '' (ṛV 1.30.4)
1.10. ayam te samatasi
1.10. ivo api dṛśyate su vidur iva su vijñāyete iva
1.10. atha api na ity eṣa id ity etena samprayujyate paribhaye

1.11. `` havirbhir eke svaritaḥ sacante sunvanta eke savaneṣu somān '' (ṛVKH 10.106.1)
1.11. `` śacīr madanta uta dakṣiṇābhir na ij jihmāyantyo narakam patāma '' (ṛVKH 10.106.1)
1.11. narakam nyarakam nīcair gamanam na asmin ramaṇam sthānam alpam apy asti iti vā
1.11. atha api na ca ity eṣa id ity etena samprayujyate anupṛṣṭe na ca it surām pibanti iti
1.11. surā sunoteḥ
1.11. evam ucca avaceṣv artheṣv nipatanti ta upekṣitavyāḥ

1.12. iti imāni catvāri pada jātāny anukrāntāni nāma ākhyāte ca upasarga nipātāś ca
1.12. tatra nāmāny ākhyātajāni iti śākaṭāyano nairukta samayaś ca
1.12. na sarvāṇi iti gārgyo vaiyākaraṇānāṃś ca eke
1.12. tad yatra svara saṃskārau samarthau prādeśikena vikāreṇa (gunena Bh) anvitau syātām
1.12. saṃvijñātāni tāni yathā gaur aśvaḥ puruṣo hastī iti
1.12. atha cet sarvāṇy ākhyātajāni nāmāni syuḥ
1.12. yaḥ kaś ca tat karma kuryāt sarvam tat sattvam tathā ācakṣīran
1.12. yaḥ kaś ca adhvānam aśnuvīta aśvaḥ sa vacanīyaḥ syāt
1.12. yat kiṃcit tṛndyāt tṛṇam tad
1.12. atha api cet sarvāṇy ākhyātajāni nāmāni syuḥ
1.12. yāvadbhir bhāvaiḥ samprayujyeta tāvadbhyo nāmadheya pratilambhaḥ syāt
1.12. tatra evam sthūṇā dara śayā vā sañjanī ca syāt

1.13. atha api ya eṣām nyāyavān kārmanāmikaḥ saṃskāraḥ
1.13. yathā ca api pratīta arthāni syus tathā enāny ācakṣīran
1.13. puruṣam puriśaya ity ācakṣīran aṣṭā ity aśvam tardanam iti tṛṇam
1.13. atha api niṣpanne abhivyāhāre abhivicārayanti
1.13. prathanāt pṛthivī ity āhuḥ ka enām aprathayiṣyat kim ādhāraś ca iti
1.13. atha ananvite arthe aprādeśike vikāre padebhyaḥ pada itara ardhānt sañcaskāra śākaṭāyanaḥ
1.13. eteḥ kāritaṃś ca ya kāra ādim ca anta karaṇam asteḥ śuddhaṃś ca sa kāra ādim ca
1.13. atha api sattva pūrvo bhāva ity āhuḥ
1.13. aparasmād bhāvāt pūrvasya pradeśo na upapadyata iti
1.13. tad etan na upapadyate

1.14. yatho hi nu vā etat
1.14. tad yatra svara saṃskārau samarthau prādeśikena vikāreṇa (guṇena Bh) anvitau syātām
1.14. sarvam prādeśikam ity evam saty anupālambha eṣa bhavati
1.14. yatho etad yaḥ kaś ca tat karma kuryāt sarvam tat sattvam tathā ācakṣīrann iti
1.14. paśyāmaḥ samāna karmaṇām nāmadheya pratilambham ekesām na ekesām
1.14. yathā takṣā parivrājako jīvano bhūmija ity etena eva uttaraḥ pratyuktaḥ
1.14. yatho etad yathā ca api pratīta arthāni syus tathā enāny ācakṣīrann iti 1.14.santy alpa prayogāḥ kṛto apy aikapadikā yathā vratatir damūnā jāṭya āṭṇāro jāgarūko darvihomī iti
1.14. yatho etat niṣpanne abhivyāhāre abhivicārayanti iti
1.14. bhavati hi niṣpanne abhyvyāhāre yoga parīṣṭiḥ
1.14. prathanāt pṛthivī ity āhuḥ ka enām aprathayiṣyat kim ādhāraś ca iti
1.14. atha vai darśanena pṛthur aprathitā ced apy anyaiḥ
1.14. atha apy evam sarva eva dṛṣṭa pravādā upālabhyante
1.14. yatho etat padebhyaḥ pada itara ardhānt sañcaskāra iti
1.14. yo ananvite arthe sañcaskāra sa tena garhyaḥ sā eṣā puruṣa garhā na śāstra garhā iti
1.14. yatho etad aparasmād bhāvāt pūrvasya pradeśo na upapadyata iti
1.14. paśyāmaḥ pūrva utpannānām sattvānām aparasmād bhāvān nāmadheya pratilambham ekeṣām na ekeṣām yathā bilva ado lamba cūḍaka iti
1.14. bilvam bharaṇād vā bhedanād vā

1.15. atha api idam antareṇa mantreṣv artha pratyayo na vidyate
1.15. artham apratiyato na atyantam svara saṃskāra uddeśaḥ
1.15. tad idam vidyā sthānam vyākaraṇasya kārtsnyam sva artha sādhakaṃś ca
1.15. yadi mantra artha pratyayāya anarthakam bhavati iti kautso anarthakā hi mantrāḥ
1.15. tad etena upekṣitavyam niyata vāco yuktayo niyata ānupūrvyā bhavanti
1.15. atha api brāhmaṇena rūpa sampanna vidhīyante
1.15. `` uru prasthasva '' (Vṣ 1.22; ṭṣ i-1.8.1; vi-2.7.3; Kṣ 1.8; 31.7; ṃs i-1.9) iti prathayati
1.15. `` prohāṇi '' (untraced) iti prohati
1.15. atha apy anupapanna arthā bhavanti
1.15. `` oṣadhe trāyasva enam '' (ṭṣ i-2.1.1; 3.5.1; vi-3.3.2; Kṣ 2.1; ṃs i-1.9)
1.15. `` svadhite mā enam hiṃsīḥ '' (Vṣ 4.1; 5.42; 6.15; ṭṣ i-2.1.1; 3.5.1; vi-3.3.2; Kṣ 2.1; ṃs i-2.1; īi-9.3) ity āha hiṃsan
1.15. atha api vipratiṣiddha arthā bhavanti
1.15. `` eka eva rudro avatasthe na dvitīyaḥ '' (untraced)
1.15. `` asaṅkhyātā sahasrāṇi ye rudrā adhi bhūmyām '' (Vṣ 16.54; ṃs ī-9.9)
1.15. `` aśatrur indra jajñiṣe '' (ṛV X.133.2; ṣV 2.1152)
1.15. `` śatam senā ajayat sākam indraḥ '' (ṛV X.103.1; ṣV 2.1199; Vṣ 17.33) iti
1.15. atha api jānantam sampreṣyati
1.15. `` agnaye samidhyam ānāya anu brūhi '' (ṭṣ vi-3.7.1; ṃs 1.4.11; ṭB 21.3.7.1; ṆB ī-5.2.9) iti
1.15. atha apy āha aditiḥ sarvam iti
1.15. `` aditir dyaur aditir antarikṣam '' (ṛV 1.89.10) iti
1.15. tad upariṣṭād vyākhyāsmāmaḥ
1.15. atha apy avispaṣṭa arthā bhavanty
1.15. `` amyak '' (ṛV 1.169.3) `` yādṛśmin '' (ṛV V.44.8) `` jārayāyi '' (ṛV V1.12.4) `` kāṇukā '' (ṛV V21.77.4) iti

1.16. arthavantaḥ śabda sāmānyāt
1.16. `` etad vai yajñasya smṛddham yad rūpa samṛddham yat karma kriyamāṇam ṛg yajur vā abhivadati '' (ṅB 2.2.6) iti ca brāhmaṇam
1.16. `` krīḷantau putrair naptṛbhiḥ '' (ṛV X.85.42) iti
1.16. yatho etan niyata vāco yuktayo niyata ānupūrvyā bhavanti iti laukikeṣv apy etad
1.16. yathā indrāgnī pitāputrāv iti
1.16. yatho etad brāhmaṇena rūpa sampannā vidhīyanta ity udita anuvādaḥ sa bhavati
1.16. yatho etad anupapanna arthā bhavanti ity āmnāya vacanād ahiṃsā pratīyeta
1.16. yatho etad vipratiṣiddha arthā bhavanti iti laukikeṣv apy etad
1.16. yathā asapatno ayam brāhmaṇo anamitras rājā iti
1.16. yatho etat jānantam sampreṣyati iti jānantam abhivādayate jānate madhu parkam prāha iti
1.16. yatho etad aditiḥ sarvam iti laukikeṣv apy etad
1.16. yathā sarva rasā anuprāptāḥ pānīyam iti
1.16. yatho etad avispaṣṭa arthā bhavanti iti na eṣa sthānor aparādho yad enam andho na paśyati puruṣa aparādhaḥ sa bhavati
1.16. yathā jānapadīṣu vidyātaḥ puruṣa viśeṣo bhavati pārovaryavitsu tu khalu veditṛṣu bhūyovidyaḥ praśasyo bhavati

1.17. atha api idam antareṇa pada vibhāgo na vidyate
1.17. ``avasāya padvate rudra mṛḷe '' (ṛV X.169.1) iti
1.17. padvad avasam gāvaḥ pathyadanam avater gati arthasya aso nāma karaṇas tasmān na avagṛhṇanti
1.17. ``ava sāya aśvān'' iti
1.17. syatir upasṛṣṭo vimocane tasmād avagṛhṇanti
1.17. ``dūto nirṛtyā idam ā jagāma '' (ṛV X.165.1) iti
1.17. pañcamī artha prekṣā vā ṣaṣthī artha prekṣā vā āḥ kāra antam
1.17. ``paro nirṛtyā ā cakṣva '' (ṛV X.164.1) iti caturthī artha prekṣā ai kāra antam
1.17. paraḥ samnikarṣaḥ saṃhitā
1.17. pada prakṛtiḥ saṃhitā
1.17. pada prakṛtīni sarva caraṇānām pārṣadāni
1.17. atha api yājñe daivatena bahavaḥ pradeśā bhavanti tad etena upekṣitavyam
1.17. te ced brūyur liṅgajñā atra sma iti
1.17. `` indram na tvā śavasā devatā vāyum pṛṇanti '' (ṛV V1.4.7; Vṣ 33.13) iti
1.17. vāyu liṅgaṃś ca indra liṅgaṃś ca āgneye mantre
1.17. `` agnir iva manyo tviṣitaḥ sahasva '' (ṛV X.84.2) iti
1.17. tathā agnir mānyave mantre
1.17. tviṣito jvalitas tviṣir ity apy asya dīpti nāma bhavati
1.17. atha api jñāna praśaṃsā bhavaty ajñāna nindā ca

1.18. `` sthāṇur ayam bhāra hāraḥ kila abhūd adhītya vedam na vijānāti yo artham '' (untraced)
1.18. `` yo arthajña it sakalam bhadram aśnute nākam eti jñāna vidhūta pāpmā '' (untraced)
1.18. `` yad gṛhītam avijñātam nigadena eva śabdyate '' (untraced)
1.18. `` anagnāv iva śuṣka edho na taj jvalati karhicit '' (untraced)
1.18. sthāṇus tiṣṭhater artho arter araṇastho vā

1.19. `` uta tvaḥ paśyan na dadarśa vācam uta tvaḥ śṛṇvan na śṛṇoty enām '' (ṛV X.71.4)
1.19. `` uto tv asmai tanvam vi sasre jāyā iva patya uśatī suvāsāḥ '' (ṛV X.71.4)
1.19. apy ekaḥ paśyan na paśyati vācam api ca śṛṇvan na śṛṇoty enām ity avidvāṃsam āha ardham
1.19. apy ekasmai tanvam vivasra iti svam ātmānam vivṛṇute
1.19. jñānam prakāśanam arthasya āha anayā vācā. upamā uttamayā vācā
1.19. jāyā iva patye kāmayamānā suvāsā ṛtu kāleṣu suvāsāḥ kalyāṇa vāsāḥ kāmayamānāḥ
1.19. ṛtu kāleṣu yathā sa enām paśyati sa śṛṇoti ity arthajña praśaṃsā
1.19. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya
1.19. ``uta tvam sakhye sthira pītam āhur na enam hinvanty api vājineṣu '' (ṛV X.71.5)
1.19. `` adhenvā carati māyayā eṣa vācam śuśruvām aphalām apuṣpām '' (ṛV X.71.5)

1.20. apy ekam vāc sakhye sthira pītam āhū ramamāṇam vipīta artham. deva sakhye ramaṇīye sthāna iti vā
1.20. vijñāta artham yam na āpnuvanti vāc jñeyeṣu balavatsv apy
1.20. adhenvā hy eṣa carati māyayā vāc pratirūpayā
1.20. na asmai kāmān dugdhe vāc dohyān deva manuṣya sthāneṣu yo vācam śrutavān bhavaty aphalām apuṣpām ity
1.20. aphalā asmā apuspā vāg bhavati iti vā
1.20. kiṃcit puṣpa phalā iti vā
1.20. artham vācaḥ puṣpa phalam āha
1.20. yājña daivate puṣpa phale devatā adhyātme vā
1.20. sākṣāt kṛta dharmāṇa ṛṣayo babhūvuḥ
1.20. te avarebhyo asākṣāt kṛta dharmabhya upadeśena mantrānt samprāduḥ
1.20. upadeśāya glāyanto avare bilma grahanāya imam grantham samāmnāsiṣur vedaṃś ca veda aṅgāni ca
1.20. bilmam bhilmam bhāsanam iti vā
1.20. etāvantaḥ samāna karmāṇo dhātavo dhātur dadhāteḥ
1.20. etāvanty asya sattvasya nāmadheyāni
1.20. etāvatām arthānām idam abhidhānam
1.20. naighaṇṭukam idam devatā nāma prādhānyena idam iti
1.20. tad yad anya devate mantre nipatati naighaṇṭukam tat
1.20. `` aśvam na tvā vāravantam '' (ṛV.1.27.1; ṣV 1.17; 2.984)
1.20. aśvam iva tvā vālavantam
1.20. vālā daṃśa vāraṇa arthā bhavanti daṃśo daśateḥ
1.20. `` mṛgo na bhīmaḥ kucaro giriṣṭhāḥ '' (ṛV 1.154.2; X.180.2)
1.20. mṛga iva bhīmaḥ kucaro giriṣṭhāḥ
1.20. mṛgo mārṣṭer gati karmaṇaḥ
1.20. bhīmo bibhyaty asmād bhīṣmo apy etasmād eva
1.20. kucara iti carati karma kutsitam
1.20. atha ced devatā abhidhānam kva ayam na carati iti
1.20. giriṣṭhā giri sthāyī
1.20. giriḥ parvataḥ samudgīrṇo bhavati
1.20. parvavān parvataḥ parva punaḥ pṛṇāteḥ prīṇāter vā
1.20. ardha māsa parva devān asmin prīṇanti iti
1.20. tat prakṛti itarat sandhi sāmānyāt
1.20. megha sthāyī megho api girir etasmād eva
1.20. tad yāni nāmāni prādhānya stutīnām devatānām tad daivatam ity ācakṣate
1.20. tad upariṣṭād vyākhyāsyāmaḥ
1.20. naighaṇṭukāni naigamāni iha iha

2.1. atha nirvacanam
2.1. tad yeṣu padeṣu svara saṃskārau samarthau prādeśikena vikāreṇa (guṇena Bh) anvitau syātām tathā tāni nirbrūyād
2.1. atha ananvite arthe aprādeśike vikāre artha nityaḥ parīkṣeta kenacid vṛtti sāmānyena
2.1. avidyamāne sāmānye apy akṣara varṇa sāmānyān nirbrūyān na tv eva na nirbrūyāt
2.1. na saṃskāram ādriyeta viśayavatyo (hi Bh) vṛttayo bhavanti
2.1. yathā artham vibhaktīḥ sannamayet
2.1. prattam avattam iti dhātu ādī eva śisyete
2.1. atha apy aster nivṛtti sthāneṣv ādi lopo bhavati staḥ santi ity
2.1. atha apy anta lopo bhavati gatvā gatam iti
2.1. atha apy upadhā lopo bhavati jagmatur jagmur iti
2.1. atha apy upadhā vikāro bhavati rājā daṇḍī iti
2.1. atha apy varṇa lopo bhavati tattvā yāmi iti
2.1. atha apy dvi varṇa lopas tṛca iti
2.1. atha apy ādi viparyayo bhavati jyotir ghano bindur vāṭya iti
2.1. atha apy ādi anta viparyayo bhavati stokā rajjuḥ sikatās tarku iti
2.1. atha apy anta vyāpattir bhavati

2.2. ogho megho nādho gādho vadhūr madhu iti
2.2. atha apy varṇa upajana āsthad dvāro bharūja iti
2.2. tad yatra svarād anantara antastha antar dhātur bhavati tad dviprakṛtīnām sthānam iti pradiśanti
2.2. tatra siddhāyām anupapadyamānāyām itarayā upapipādayiṣet
2.2. tatra apy eke alpa niṣpattayo bhavanti tad yathā etad ūtir mṛduḥ pṛthuḥ pṛṣataḥ kuṇārum iti
2.2. atha apy bhāṣikebhyo dhātubhyo naigamāḥ kṛto bhāṣyante damūnāḥ kṣetrasādhā iti
2.2. atha apy naigamebhyo bhāṣikā uṣṇam ghṛtam iti
2.2. atha api prakṛtaya eva ekeṣu bhāṣyante vikṛtaya ekeṣu
2.2. śavatir gati karmā kambojeṣv eva bhāṣyate
2.2. kambojāḥ kambala bhojāḥ kamanīya bhojā vā
2.2. kambalaḥ kamanīyo bhavati
2.2. vikāram asya āryeṣu bhāṣante śava iti
2.2. dātir lavana arthe prācyeṣu dātram udīcyeṣu
2.2. evam eka padāni nirbrūyāt
2.2. atha taddhita samāseṣv eka parvasu vā (ca Bh) aneka parvasu ca pūrvam pūrvam aparam aparam pravibhajya nirbrūyāt
2.2. daṇḍyaḥ puruṣo daṇḍa puruṣo daṇḍam arhati iti vā daṇḍena sampadyata iti vā
2.2. daṇḍo dadater dhārayati karmaṇo akūro dadate maṇim ity abhibhāṣante
2.2. damanād ity aupamanyavo daṇḍam asya ākarṣati (ākarṣata Bh) iti garhāyām
2.2. kakṣyā rajjur aśvasya kakṣam sevate
2.2. kakṣo gāhateḥ ksa iti nāma karaṇaḥ khyāter vā anarthako abhyāsaḥ kim asmin khyānam iti kaṣater vā
2.2. tat sāmānyān manuṣya kakṣo bāhu mūla sāmānyād aśvasya

2.3. rājñaḥ puruṣo rāja puruṣaḥ
2.3. rājā rājateḥ
2.3. puruṣaḥ puri ṣādaḥ puri śayaḥ pūrayater vā
2.3. pūrayaty antar ity antara puruṣam abhipretya
2.3. ``yasmāt param na aparam asti kiṃcid yasmān na aṇīyo na jyāyo asti kaścit '' (ṭA 10.10.3; ṃu 10.4)
2.3. ``vṛkṣa iva stabdho divi tiṣṭhaty ekas tena idam pūrṇam puruṣeṇa sarvam '' (ṭA 10.10.3; ṃu 10.4; ṆU 21-9) ity api nigamo bhavati
2.3. viścakadrākarṣo vi iti cakadra iti śva gatau bhāṣyate
2.3. drāti iti gati kutsanā
2.3. kadrāti iti drāti kutsanā
2.3. cakadrāti kadrāti iti sato anarthako abhyāsas tad asminn asti iti viścakadraḥ
2.3. kalyāṇa varṇa rūpaḥ kalyāṇa varṇasya iva asya rūpam
2.3. kalyāṇam kamanīyam bhavati
2.3. varṇo vṛṇoteḥ
2.3. rūpam rocateḥ
2.3. evam taddhita samāsān nirbrūyāt
2.3. na eka padāni nirbrūyāt na avaiyākaraṇāya na anupasannāya anidaṃvide vā
2.3. nityam hy avijñātur vijñāne asūyā
2.3. upasannāya tu nirbrūyād yo vā alam vijñātum syān medhānine tapasvine vā

2.4. ``vidyā ha vai brāhmaṇam ājagāma gopāya mā śevadhi śevadhis te aham asmi/
2.4. ``asūyakāya anṛja veyatāya na mām brūyā vīryavatī tathā syām/
2.4. ``ya ātṛṇatty avitathena karṇāv aduhkham kurvann amṛtam samprayacchan/
2.4. ``tam manyeta pitāram mātāraṃś ca tasmai na druhet katamat cana aham/
2.4. ``adhyāpitā ye gurum na ādriyante viprā vācā manasā karmaṇā vā/
2.4. ``yathā evā te na guror bhojanīyās tathā eva tān na bhunakti śrutam tat/
2.4. ``yam eva vidyāḥ śucim apramattam medhāvinam brahmacarya upapannam/
2.4. ``yas te na druhhet katamat cana aham tasmai mā brūyā nidhipāya brahman iti/
2.4. nidhiḥ śevadhir iti/

2.5. atha ato anukramiṣyāmah/
2.5. gaur iti pṛthivyā nāmadheyam. yad dūram gatā bhavati/(2.5)
2.5. yac ca asyām bhūtāni gacchanti/(2.5)
2.5. gāter vā au kāro nāma karaṇah/(2.5)
2.5. atha api paśu nāma iha bhavaty etasmād eva/(2.5)[177]
2.5. atha apy asyām tāddhitena kṛtsnavat nigamā bhavanti/(2.5) [used in a derivative sense]
2.5. ``gobhiḥ śrīnīta matsaram/'' iti payasah/(2.5)[177]
2.5. matsaraḥ somo mandates tṛpti karmaṇah/(2.5)
2.5. matsara iti lobha nāma abhimatta enena dhanam bhavati/(2.5)[177]
2.5. payas pibater vā pyāyater vā/(2.5)
2.5. kṣīram kṣarater ghaser vā īro nāma karaṇah. uśīram iti yathā/(2.5)[177]
2.5. ``aṃśum duhanto adhyāsate gavi'' ity adhisavana carṇamah/(2.5)
2.5. aṃśuḥ śam aṣṭa mātro bhavaty. ananāya śam bhavati iti ca/(2.5)
2.5. carma carater vā uccṛttam bhavati iti vā/
2.5. atha api carma ca ślesmā ca/
2.5. ``gobhiḥ samnaddho asi vīlayasva'' iti ratha stuti7/(2.5)[177]
2.5. atha api snāva ca ślesmā ca/'' gobhiḥ samnaddhā patati prasūtā'' iti iṣu stuti7/(2.5)
2.5. jyā api gaur ucyate/(2.5)
2.5. gavyā cet tādhitam. atha cet na gavyā gamayati isūn iti/2.5/

2.6. ``vṛkṣevṛkṣe niyatā amīmayad gaus tato vayas prapatān puruṣādah/'' (2.6)
2.6. vṛkṣe vṛkṣe dhanusi dhanusi/(2.6)
2.6. vṛkṣo vraścanād vṛtvā kṣām tiṣṭhati iti vā/(2.6)
2.6. kṣā kṣiyater nivāsa karmaṇah/(2.6) [182]
2.6. niyatā amīmayad gauḥ śabdam karoti/(2.6)
2.6. mīmayatiḥ śabda karmā/(2.6)
2.6. tato vayas prapatanti puruṣān adanāya/(2.6)
2.6. vir iti śakuni nāma veter gati karmaṇah/(2.6)
2.6. atha api isu nāma iha bhavaty etasmād eva/(2.6) [182]
2.6. ādityo api gaur ucyate/(2.6)
2.6. ``uta adaḥ paruse go7/'' (2.6)
2.6. parvavati bhāṣvati ity aupamanyavah/(2.6) [182]
2.6. atha apy asya ekas raśmiś candramasam prati dīpyate/(2.6)
2.6. tad etena upekṣitavyam. ādityato asya dīptir bhavati iti/(2.6) [182]
2.6. ``susumnaḥ sūrya raśmiś candramā gandharva'' ity api nigamo bhavati/(2.6)
2.6. sa api gaur ucyate/(2.6)
2.6. atra āha gor amanvata iti tad upariṣṭād vyākhyāsyāmah/(2.6)
2.6. sarve api raśmayo gāva ucyante/2.6/[182]

2.7. ``tā vām vāstūny uśmasi gamadhyai yatra gāvas bhūri śṛṇgā ayāsah/
2.7. atra āha tad uru gāyasya vṛsnaḥ paramam padam avabhāti bhūri/'' tāni vām vāstūni kāmayāmahe gamanāya yatra gāvas bhūri śṛṇgā bahu śṛṇgāh/(2.7) [186]
2.7. bhūri iti bahuno nāmadheyam prabhavati iti satah/(2.7) [186]
2.7. śṛṇgam śrayater vā śṛṇāter vā śamnāter vā śaranāya udgatam ivi vā śiraso nirgatam iti vā/(2.7) [186]
2.7. ayāso ayanāh/
2.7. tatra tad uru gāyasya visnor mahā gateḥ paramam padam parārdhyastham avabhāti bhūri/(2.7) [186]
2.7. pādaḥ padyates tat nidhānāt padam/
2.7. paśu pāda prakṛtiḥ prabhāga pādah/
2.7. prabhāga pāda sāmānyād itarāni padāni/
2.7. evam anyesām api sattvānām saṃdehā vidyante/
2.7. tāni cet samāna karmāṇi samāna nirvacanāni. nānā karmāṇi cet nānā nirvacanāni yathā artham nirvaktavyāni/(2.7) [186]
2.7. iti imāny ekaviṃśatiḥ pṛthivī nāmadheyāny anukrāntāni/
2.7. tatra nirṛtir niramanād ṛcchateḥ kṛcchra āpattir itarā/
2.7. sā pṛthivyā saṃdihyate. tayor vibhāgas tasyāḥ eṣā bhavati/2.7/[186]

2.8. ``ya īm cakāra na so asya veda ya īm dadarśa hiruginnu tasmāt/
2.8. sa mātur yonā parivīto antarbahuprajā nirṛtim āviveśa/'' bahu prajāḥ kṛcchram āpadyata iti parivrājakā varṣa karmā iti nairuktāh/(2.8)[188]
2.8. ya īm cakāra iti karoti kiratī saṃdigdhau varṣa karmaṇā/
2.8. na so asya veda madhyamah/
2.8. sa eva asya veda madhyamo yo dadarśa āditya upahitam sa mātṛ6 yoni7 mātṛ antarikṣam nirmīyante asmin bhūtāni yonir antarikṣam mahān avayavaḥ parivīto vāyunā ayam api itaro yonir etasmād eva pariyuto bhavati/
2.8. bahu prajā bhūmim āpadyate varṣa karmaṇā/(2.8)[188-189] ($)
2.8. śākapūniḥ saṃkalpayāṃś cakre sarvā devatā jānāmi iti/
2.8. tasmai devatā ubhaya liṅgā prādurbabhūva/
2.8. tām na jajñe/
2.8. tām papracha vividisāni tvā iti/
2.8. sā asmā etām ṛcam ādideśa eṣā maddevatā iti/2.8/[189]

2.9. ``ayam sa śiṅkte yena gaur abhīvṛtā mimāti māyum dhvaṃsana avadhi śritā/
2.9. sā cittibhir na hi cakāra marttyam vidyut bhavantī prati vavrim auhata/'' (2.9)[192]
2.9. ayam sa śabdāyate yena gaur abhipravṛttā mimāti māyum śabdam karoti māyum iva ādityamiti vā/
2.9. vāc eṣā mādhyamikā dhvaṃsane meghe adhiśritā/
2.9. sā cittibhiḥ karmabhir nīcair nikaroti martttyam vidyut bhavantī pratyūhate vavrim/
2.9. vavrir iti rūpa nāma vṛṇoti iti satah/
2.9. varṣena pracchādya pṛthivīm tat punar ādatte/2.9/[192]

2.10. hiranya nāmāny uttarāni pañca daśa/
2.10. hiranyam kasmād. hriyata āyamyamānam iti vā hriyate janāt janam iti vā hitaramanam bhavati iti vā hṛdaya ramanam bhavati iti vā haryater vā syat prepsā karmaṇah/(2.10)[194]
2.10. antarikṣa nāmāny uttarāni sodaśa/
2.10. antarikṣam kasmād. antarā kṣa antam bhavaty antar ime iti vā śarīreṣv antar akṣayam iti vā/(2.10)[194]
2.10. tatra samudra ity etat pārthivena samudrena saṃdihyate/(2.10)[194]
2.10. samudraḥ kasmāt. samuddravanty asmād āpah. samabhidravanty enam āpah. sammodante asmin bhūtāni. samudako bhavati. samunatti iti vā/(2.10)[195]
2.10. tayor vibhāgah/
2.10. tatra itihāsam ācakṣate devāpiś ca ārṣtisenaḥ śāntanuś ca kauravyau bhrātaru babhuvatuh. sa śantanuḥ kanīyān ahisecayām cakre devāpis tapas pratipede/
2.10. tataḥ śāntanas rājye dvādaśa varṣāni devo na vavarśa. tam ūcur brāhmaṇā adharmas tvayā carito jyestham bhrātaram antaritya abhisecitam tasmāt te devo na varṣati iti/
2.10. sa śantanur devāpim śiśikṣa rājyena tam uvāca devāpiḥ purohitas te asāni yājayāni ca tvā iti/
2.10. tasya etad varṣa kāma sūktam/
2.10. tasya eṣā bhavati/

2.11. ``ārṣtiseno hotram ṛṣir nisīdan devāpir deva sumatim cikitvān/
2.11. sa uttarasmād adharam samudram apo divyā asṛjad varṣyā abhi/''
2.11. ārṣtisena ṛṣṭisenasya putra isita senasya iti vā/
2.11. senā sa īśvarā/
2.11. samāna gatir vā. putraḥ puru trāyate niparanād vā nut narakam tatas trāyata iti vā. '' hotram ṛṣir nisīdan'' ṛṣir darśanāt stomān dadarśa ity aupamanyavas. tad yad enāṃs tapasyamānān brahma svayambhu abhyānarṣat ta ṛṣayo abhavaṃs tad ṛsīnām ṛṣitvam iti vijñāyate/
2.11. devāpir devānām āpti ā stuti ā ca pradānena deva sumatim devānām kalyāṇīm matim cikitvāṃs cetanāvān/
2.11. sa uttarasmād adharam samudram uttara uddhatataro bhavaty. adharo adharah/
2.11. adho na dhāvati ity ūrdhva gatiḥ pratisiddhā/
2.11. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/

2.12. ``yad devāpiḥ śantanu4 purohito hotrāya vṛtaḥ kṛpayann adīdhet/
2.12. deva śrutam vṛṣṭi vanim rarāno bṛhaspatir vācam asmā ayacchat/''
2.12. śantanuḥ śam tano astu iti vā śam asmai tanu ā astu iti vā/
2.12. purohitaḥ pura enam dadhati/
2.12. hotrāya vṛtaḥ kṛpāyamāno anvadhyāyad. deva śrutam devā enam śṛṇvanti. ṛṣṭi vanim vṛṣṭi yācinam rarānas rātir abhyastas. bṛhaspatir brahma āsīt so asmai vācam ayacchad. bṛhat upavyākhyātam/

2.13. sādhāranāny uttarāni so divaś ca ādityasya ca/
2.13. yāni tv asya prādhānyena uparistāt tāni vyākhyāsyāmah/
2.13. ādityaḥ kasmād. ādatte rasān. ādatte bhāṣam jyotiṣām. ādīpto bhāṣā iti vā aditeḥ putra iti vā/
2.13. alpa prayogam tv asya etad ārca abhyāmnāye sūkta bhāk '' sūryam āditeyam'' aditeḥ putram/
2.13. evam anyāsām api devatānām āditya pravādāḥ stutayo bhavanti tad yathā etat mitrasya varuṇasya aryaman6 dakṣasya bhagasya aṃśasya iti/
2.13. atha api mitrā varuṇayoh/'' ādityā dānunaspatī'' dānapatī/
2.13. atha api mitrasya ekasya/'' pra samitra marto astu prayasvān yas ta āditya śikṣati vratena'' ity api nigamo bhavati/
2.13. atha api varuṇasya ekasya '' athā vayam āditya vrate tava/
2.13. vratam iti karma nāma nivṛtti karma vārayati iti satah. idam api itarad vratam etasmād eva vṛṇoti iti satas. annam api vratam ucyate yad āvṛṇoti śarīram/

2.14. svar ādityo bhavati. su aranah. su īranah. su ṛtas rasān. su ṛto bhāṣam jyotiṣām. su ṛtas bhāṣā iti vā etena dyaur vyākhyātā/
2.14. pṛśnir ādityo bhavati. prāśnuta enam varṇa iti nairuktāh. saṃsprastā rasān. saṃsprastā bhāṣam jyotiṣām. saṃspṛṣṭo bhāṣā iti vā/
2.14. dyauh. saṃspṛṣṭā jyotiṣ bhiḥ punya kṛdbhiś ca/
2.14. nāka ādityo bhavati. netā rasānām netā bhāṣām jyotiṣām pranayah/
2.14. atha dyauh. kam iti sukha nāma tat pratisiddham pratisidhyeta/'' na vā amum lokam jagmuse kiṃca nākam/''
2.14. na vā amum lokam gatavate nākam. punya kṛto hy eva tatra gacchanti/
2.14. gaur ādityo bhavati. gamayati rasān. gacchanty antarikṣe/
2.14. atha dyaur yat pṛthivī ā adhi dūram gatā bhavati yac ca asyām jyotīṃsi gacchanti/
2.14. vistap ādityo bhavaty. āvistas rasān. āvisto bhāṣam jyotiṣām. āvisto bhāṣā iti vā/
2.14. atha dyaur. āvistā jyotiṣ bhiḥ punya kṛt bhiś ca/
2.14. nabhas ādityas bhavati. netā rasānām. netā bhāṣām jyotiṣām pranayo api vā. bhana eva syād viparītas. na na bhāti iti vā etena dyaur vyākhyātā/

2.15. raśmi nāmāny uttarāni pañca daśa. raśmir yamanāt. teṣām āditaḥ sādhāranāni pañca aśva raśmibhih/
2.15. diś nāmāny uttarāny astau/
2.15. diśaḥ kasmād. diśater āsadanād api vā abhyaśanāt/
2.15. tatra kāsthāḥ ity etad anekasya api sattvasya nāma bhavati/
2.15. kāsthā diśo bhavanti. krāntvā sthitā bhavanti/
2.15. kāsthā upadiśo bhavanti. itaretaram krāntvā sthitā bhavanty/
2.15. ādityo api kāsthā ucyate. krāntvā sthito bhavati/
2.15. āji anto api kāsthā ucyate. krāntvā sthitas bhavati/
2.15. āpo api kāsthā ucyante. krāntvā sthitā bhavanti iti sthāvarānām/

2.16. ``atiṣṭhantīnām aniveśanānām kāsthānām madhye nihitam śarīram/
2.16. vṛtrasya ninyam vicaranty āpo dīrgham tamas āśayad indra śatruh/''
2.16. ``atiṣṭhantīnām'' aniviśamānānām ity asthāvarānām kāsthānām madhye '' nihitam śarīram'' meghah/
2.16. śarīram śarīram($) śṛṇāteḥ śamnāter vā/
2.16. vṛtrasya ninyam nirṇāmam vicaranti vijānanty āpa iti/
2.16. dīrgham drāghates tamas tanoteh/
2.16. āśayat āśeteh/
2.16. indra śatrur indro asa śamayitā vā śātaitā vā tasmād indra śatruh/
2.16. tat ko vṛtras. megha iti nairuktās. tvāstro asura ity aitihāsikā/
2.16. apāmm ca jyotiṣaś ca miśrī bhāva karmaṇo varṣa karma jāyate. tatra upamā arthena yuddha varṇā bhavanti/
2.16. ahivat tu khalu mantra varṇā brāhmaṇa vādāś ca/
2.16. vivṛddhi ā śarīrasya srotāṃsi nivārayām cakāra. tasmin hate prasasyandira āpas. tad abhivādinī eṣā ṛc bhavati/

2.17. ``dāsa patnīr ahi gopā atiṣṭhan niruddhā āpaḥ paninā iva gāvah/
2.17. apām bilam apihitam yad āsīd vṛtram jaghanvām apa tad vavāra/''
2.17. dāsa patnīr dāsa adhipatnī o. dāso dasyater upadāsayati karmāṇy ahi gopā atiṣṭhan ahinā guptāh/
2.17. ahir. ayanād. ety antarikṣe ayam api itaro ahir etasmād eva($). nirhrasita upasarga āhantiti/
2.17. ``niruddhā āpaḥ ahinā iva gāvah/'' panir vanij bhavati. paniḥ pananād. vanij panyam nenekti/
2.17. ``apām bilam apihitam yad āsīt/'' bilam bharam bhavati. bibharteh/
2.17. ``vṛtram jaghnivān apa vavāra (tad)/'' vṛtro vṛṇoter vā vartater vā vardhati vā/
2.17. yad avṛṇot tad vṛtrasya vṛtratvam iti vijñāyate/
2.17. yad avartata tad vṛtrasya vṛtratvam iti vijñāyate/
2.17. yad avardhata tad vṛtrasya vṛtratvam iti vijñāyate/

2.18. rātri nāmāny uttarāni trayoviṃśatih/
2.18. rātriḥ kasmāt. praramayati bhūtāni naktam cārīny. uparamayati itarāni dhruvīkaroti. rāter vā syād dāna karmaṇah. pradīyante asyām avaśyāyāh/
2.18. usas nāmāny uttarāni sodaśa/
2.18. usas1 kasmād. ucchati iti satyā/
2.18. rātrer aparaḥ kālas. tasyā eṣā bhavati/

2.19. ``idam śrestham jyotiṣām jyotiṣ āgāt citraḥ praketo ajanista vibhvā/
2.19. yathā prasūtā savitṛ6 savāya evā rātri usase yonim āraik/''
2.19. ``idam śrestham jyotiṣām jyotiṣ'' āgamat citram praketanam prajñā tatam ajanista vibhūta tamam '' yathā prasūtā savitṛ6'' prasavāya rātrir ādityasya evam rātri usase yonim aricat sthānam/
2.19. strī yonir. abhiyuta enām garbhah/
2.19. tasyā eṣā aparā bhavati/

2.20. ``ruśadvatsā ruśatī śvetyā āgād āraik u kṛsnā sadanāny asyāh/
2.20. samāna bandhū amṛte anūcī dyāvā varṇaṃś carata āmināne/''
2.20. ruśat vatsā sūrya vatsā. ruśad iti varṇa nāma. rocater jvalati karmaṇah/
2.20. sūryam asyā vatsam āha. sāhacaryād rasa haranād vā/
2.20. ``ruśatī śvetyāgāt/'' śvetyā śvetater aricat kṛsnā sadanāy asyāḥ kṛsna varṇā rātrih/
2.20. kṛsnam kṛsyater nikṛṣṭo varṇah/
2.20. atha ene saṃstauti samāna bandhū samāna bandhana1d amṛta1d amarana dharmānāv. anūcī anūcyāv iti itaretaram abhipretya. '' dyāvā varṇaṃś caratas'' te eva dyāvau. dyotanād/
2.20. api vā dyāvā caratas tayā saha caratas iti syād/
2.20. āmināne āminvāne anyonyasya adhyātmam kurvāne/
2.20. ahar nāmāny uttarāni dvādaśa/
2.20. ahar kasmād upāharanty asmin karmāṇi/
2.20. tasya eṣa nipātas bhavati vaiśvānarīyāyām ṛci/

2.21. ``ahar ca kṛsnam ahar arjunaṃś ca vivartete rajasī vedyābhih/
2.21. vaiśvānaro jāyamāno na rājā avātirat jyotiṣā agnis tamāṃsi/''
2.21. ahar ca kṛsnam rātriḥ śuklaṃś ca ahar arjunam vivartete rajasī vedyābhir veditavyābhiḥ pravṛttibhir. vaiśvānaro jāyamāna iva udyann ādityaḥ sarveṣām jyotiṣām rājā avāhann agnir jyotiṣā tamāṃsi/
2.21. megha nāmāny uttarāni triṃśat/
2.21. meghaḥ kasmāt. mehati iti satah/
2.21. ā upara upala ity etebhyām sādhāranāni parvata nāmabhih/
2.21. upara upalo meghas bhavaty. uparamante asminn abhrāny. uparatā api iti vā. teṣām eṣā bhavati/

2.22. ``devānām mānā7 prathamā atiṣṭhan kṛṇtatrād eṣām uparā udāyan/
2.22. trayas tapanti pṛthivīm anūpā dvā bṛbūkam vahataḥ purīsam/''
2.22. devānām nirmāne prathamā atiṣṭhan mādhyamakā deva ganāh/
2.22. prathama iti mukhya nāma. pratamas bhavati/
2.22. kṛṇtatram antarikṣam vikartanam meghānām/
2.22. vikartanena meghānām udakam jāyate/
2.22. trayas tapanti pṛthivīm anūpāh/
2.22. parjanyo vāyur ādityaḥ śīta usna varṣair oṣashīḥ pācayanti. anūpā anuvapanti lokānt svena svena karmaṇā/
2.22. ayam api itaro anūpa etasmād eva anūpyata udakena. api vā [āpnoteh] anvāp iti syād yathā prāk iti/
2.22. tasya anūpa iti syād yathā prācīnam iti/
2.22. dvā bṛbūkam bahataḥ purīsam/
2.22. vāyu ādityā udakam/
2.22. bṛbūkam ity udaka nāma. bravīter vā śabda karmaṇo bhraṃśater vā/
2.22. purīsam pṛṇāteḥ pūrayater vā/

2.23. vāc nāmāny uttarāni sapta pañcāśat/
2.23. vāc kasmād. vaceh/
2.23. tatra sarasvatī ity etasya nadīvad devatāvat ca nigamā bhavanti tad yad devatāvad uparistāt tad vyākhyāsyāmah/
2.23. atha etat nadīvat/

2.24. ``iyam śusmebhir bisakhā iva arujat sānu girīnām tavisebhir ūrmibhih/
2.24. pārāvataghnīm avase suvṛktibhiḥ sarasvatīm iva asema dhītibhih/''
2.24. iyam śusmaiḥ śosanaiḥ śusmam iti bala nāma. śosayati iti sato/
2.24. bisam biṣyater bhedana karmaṇo vṛddhi karmaṇo vā/
2.24. sānu samuchritam bhavati samunnunnam iti vā/
2.24. mahat bhir ūrmibhih/
2.24. pārāvataghnīm pārāvāraghātinīm. pāram param bhavaty avāram avaram avanāya supravṛktibhiḥ śobhanābhiḥ stutibhiḥ sarasvatīm nadīm karmabhiḥ paricarema/
2.24. udaka nāmāny uttarāny ekaśatam/
2.24. udakam kasmāt. unatti iti satah/
2.24. nadī nāmāny uttarāni sapta triṃśat/
2.24. nadī aḥ kasmāt. nadanā imā bhavanti śabdavatyah/
2.24. bahulam āsām naighaṇṭukam vṛttam āścaryam iva prādhānyena/
2.24. tatra itihāsam ācakṣate. viśvāmitra ṛṣiḥ sudāsaḥ paijavanasya purohito babhūba/
2.24. viśvāmitraḥ sarva mitraḥ sarvam saṃsṛtam. sudās kalyāṇa dānah. paijavanaḥ pijavanasya putrah. pijavanaḥ punaḥ spardhanīya javo vā amiśrībhāva gatir vā/
2.24. sa votta. gṛhītvā vipāṭ śutudrī oḥ sambhedam āyayāv anuyayur itare/
2.24. sa viśvāmitro nadīs tustāva. gādhā bhavata ity api dvivat api bahuvat tad yad dvivat uparistāt tad vyākhyāsyāmo atha etad bahuvat/

2.25. ``ramadhvam me vacase somyāya ṛtāvarīr upa muhurtam evaih/
2.25. pra sindhum acchā bṛhatī manīsā avasyur ahve kusikasya sūnuh/''
2.25. uparamadhvam me vacase somyāya soma sampādine. ṛtāvarīr ṛtavatya/
2.25. ṛtam ity udaka nāma praty ṛtam bhavati/
2.25. muhūrtam evair ayanair avanair vā/
2.25. muhūrto muhur ṛtur. ṛtur arter gati karmaṇo. muhur mūdha iva kālas yāvad abhīkṣnam ca iti/
2.25. abhīkṣnam abhikṣanam bhavati. kṣanaḥ kṣanoteḥ prakṣnutaḥ kālah/
2.25. kālaḥ kālayater gati karmaṇah/
2.25. prābhihvayāmi sindhum bṛhatyā mahatyā manīsayā. manasa īsayā stuti ā prajñayā vā. avanāya kuśikasya sūnuh/
2.25. kuśikas rājā babhūva. krośateḥ śabda karmaṇah. kraṃśater vā syāt prakāśayati karmaṇaḥ sādhu vikrośayitā arthānām iti vā/
2.25. nadī aḥ pratyūcuh/

2.26. ``indro asmān aradad vajra bāhur apāhan vṛtram paridhim nadīnām/
2.26. devo anayat savitā supānis tasya vayam prasave yāma ūrvīh/''
2.26. indro asmān aradad vajra bāhur. radatiḥ khanati karmā/
2.26. apāhan vṛtram paridhim nadīnām iti vyākhyātam/
2.26. devo anayat savitā supāniḥ kalyāṇa pānih/
2.26. pāniḥ panāyateḥ pūjā karmaṇah. pragṛhya pānī devān pūjayanti/
2.26. tasya vayam prasave yāma urvīh/
2.26. urvī aḥ ūrṇoter vṛṇoter ity aurṇavābhah/
2.26. pratyākhyāya antata āśuśruvuh/

2.27. ``ā te kāras śṛṇavāmā vacāṃsi yayātha dūrād anasā rathena/
2.27. ni te naṃsai pīpyānā iva yoṣā maryāyā iva kanyā śaśvacai te/''
2.27. āśṛṇavāma te kāro vacanāni. yāhi dūrād anasā ca rathena ca. ninamāma te pāyayamānā iva yoṣā putram. maryāyā iva kanyā parisvajanāya ninamā iti vā/
2.27. aśva nāmāny uttarāni sadviṃśatih/
2.27. teṣām astā uttarāni bahuvat/
2.27. aśvaḥ kasmād. aśnute adhvānam. mahā aśano bhavati iti vā/
2.27. tatra dadhikrā ity etad dadhatkrāmati iti vā dadhat krandati iti vā dadhad ākārī bhavati($) iti vā/
2.27. tasya aśvavad devatāvat ca nigamā bhavanti/
2.27. tad yad devatāvad uparistāt tad vyākhyāsyāmo atha etad aśvavat/

2.28. ``uta sya vājī kṣipanim turanyati grīvāyām baddho apikakṣa āsani/
2.28. kratum dadhikrā anu saṃtavītvat pathām aṅkāṃsy anvāpanīphanat/''
2.28. api sa. vājī vejanavān. kṣepanam anu. tūrṇam aśnute adhvānam. grīvāyām baddhas. grīvā girater vā gṛṇāter vā gṛhṇāter vā. apikakṣa āsani iti vyākhyātam/
2.28. kratum dadhikrāḥ karma vā prajñām vā anusaṃtavītvat/
2.28. tanoteḥ pūrvayā prakṛti ā nigamah/
2.28. pathām aṅkāṃsi pathām kutilāni. panthāḥ patater vā padyater vā panthater vā/
2.28. aṅko añcater āpanīphanat iti phanateś carkarīta vṛttam/
2.28. daśa uttarāny ādista upayojanāni ity ācakṣate sāhacarya jñānāya/
2.28. jvalati karmāṇa uttare dhātu1p ekādaśa/
2.28. tāvanty eva uttarāni jvalato nāmadheyāni nāmadheyāni/

3.1. karma nāmāny uttarāni sadviṃśatih/
3.1. karma kasmāt. kriyata iti satah/
3.1. apatya nāmāny uttarāni pañcadaśa/
3.1. apatyam kasmād. apatatam bhavati na anena patati iti vā/
3.1. tad yathā janayitṛ6 prajā evam arthīye ṛcā udāhariṣyāmah/

3.2. ``parisadyam hy aranasya rekno nityasya rāyaḥ patayaḥ syāma/
3.2. na śeso agni8 anya jātam asty acetānasya mā patho vi dukṣah/''
3.2. parihartavyam hi na upasartavyam aranasya reknnas. arano apārṇas bhavati/
3.2. rekna iti dhana nāma. ricyate prayatah/
3.2. nityasya rāyaḥ patayaḥ syāma pitryasya iva dhanasya/
3.2. na śesas agni8 anya jātam asti/
3.2. śesa ity apatya nāma. śiṣyate prayatas. acetayamānasya tat pramattasya bhavati mā naḥ patho vidūdusa iti tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/

3.3. ``na hi grabhāya aranaḥ suśevo anya udaryo manasā mantavā u/
3.3. adhā cid okaḥ punarit sa ety ā no vājī abhīsāl etu navyah/'' [249]
3.3. na hi grahītavyo aranah. susukhatamo apy anya udaryas. manasā api na mantavyo mama ayam putra ity/[249]
3.3. atha sa okaḥ punar eva tad eti yata āgato bhavaty/[249]
3.3. okas iti nivāsa nāma ucyate/[249]
3.3. etu no vājī vejanavān. abhisahamānaḥ sapatnān nava jātaḥ sa eva putra iti/[249]
3.3. atha etām duhitṛ dāyādya(loc ) udāharanti/[249]

3.4. ``śāsad vahnir duhitur naptyam gād vidvān ṛtasya dīdhitim saparyan/
3.4. pitā yatra duhituḥ sekam ṛṇjant sam śagmyena manasā dadhanve/'' [250]
3.4. praśāsti vodhā saṃtāna karmane duhitṛ6 putra bhāvam/[250]
3.4. duhitā durhitā dūre hitā dogdher vā/[250]
3.4. naptāram upāgamad dauhitram pautram iti/[250]
3.4. vidvān prajanana yajñasya retaso vā aṅgāt aṅgāt sambhūtasya hṛdayād adhijātasya mātṛ7 praty ṛtasya vidhānam pūjayan/[250-251]
3.4. aviśesena mithunāḥ putrā dāyādā iti/[251]
3.4. tad etad ṛc ślokābhyām abhyuktam/[251]
3.4. aṅgād aṅgāt sam bhavasi hṛdayād adhijāyase/
3.4. ātmā vai putra nāmā asi sa jīva śaradaḥ śatam/
3.4. iti/[251]
3.4. aviśesena putrānām dāyo bhavati dharmatah/
3.4. mithunānām visarga ādi7 manuḥ svāyambhuvo abravīt/[251]
3.4. na duhitāp iti eke/
3.4. tasmāt pumān dāyādo adāyādā strī iti vijñāyate/[251]
3.4. tasmāt striyam jātām parāsyanti na pumāṃsam iti ca/[251]
3.4. strīnām dāna vikraya atisargā vidyante na puṃsah/[251]
3.4. puṃso apy eke. śaunahśepe darśanāt/[251]
3.4. abhrātṛmatī vāda ity aparam/[251]
3.4. amūryā yanti jāmayaḥ sarvā lohita vāsasah/
3.4. abhrātara iva yoṣās tiṣṭhanti hata vartmanah/[251]
3.4. abhrātṛkā iva yoṣās tiṣṭhanti saṃtāna karmane pinda dānāya hata vartmāna ity abhrātṛkāyā anirvāha aupamikah/[252]
3.4. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/[252]

3.5. ``abhrātā iva puṃsa eti pratīcī gartārug iva sanaye dhanānām/
3.5. jāyā iva patya uśatī suvāsā usā hasrā iva nirinīte apsah/'' [257]
3.5. abhrātṛkā iva puṃsaḥ pitṝṇ ety abhimukhī saṃtāna karmane pinda dānāya na patim garta ārohinī iva dhana lābhāya dākṣinājī/[1\257]
3.5. gartaḥ sabhā sthānur. gṛṇāteḥ satya saṃgaro bhavati. tam tatra yā aputrā sā ārohati tām tatra akṣair āghnanti sā riktham labhate/[257-258]
3.5. śmaśāna sañcayo api garta ucyate puruter apagūrṇo bhavati/[258]
3.5. śmaśānam śmaśamanam śma śarīram śarīram śṛṇāteḥ śamnāter vā/[258]
3.5. śmaśru loma śmani śritam bhavati/
3.5. loma lunāter vā līyater vā/[258]
3.5. ``na uparasya āviskuryād yad uparasya āviskuryād gartesthāḥ syāt pramāyuko yajamāna'' ity api nigamo bhavati/[258]
3.5. ratho api garta ucyate gṛṇāteḥ stuti karmaṇah/[258]
3.5. stutatamam yānam/'' ā rohatho varuṇa mitra gartam'' ity api nigamo bhavati/[258]
3.5. jāyā iva pati e kāmayamānā suvāsā ṛtu kālesu usā hasanā iva dantān vivṛṇute rūpānī iti catasra upamāh/[258]
3.5. ``na abhrātrīm upayaccheta tokam hy asya tad bhavati'' ity abhrātṛkāyā upayamana pratiṣedhaḥ pratyakṣah/[258]
3.5. pitṛ6 ca putrabhāvam/[258]
3.5. pitā yatra duhitṛ6 aprattāyā retas sekam prārjayati saṃdadhāty ātmānam saṃgamena manasā iti/[258]
3.5. atha etām jāmyā riktha pratiṣedha udāharanti jyestham putrikāyā ity eke/[258]

3.6. ``na jāmaye tānvo riktham āraik cakāra garbham sanitur nidhānam/
3.6. yadī mātaro janayanta vahnim anyaḥ kartā sukṛtor anya ṛṇdhan/'' [265]
3.6. na jāmi4 bhagini ai jāmir anye asyām janayanti jām apatyam. jamater vā syād gati karmaṇo nirgamana prāyā bhavati/ [265]
3.6. tānva ātmajaḥ putras riktham prāricat prādāt. cakāra enām garbha nidhānīm sanitur hasta grāhasya/ [265]
3.6. yadi ha mātāp ajanayanta vahnim putram avahnim ca striyam. anyataraḥ saṃtāna kartā bhavati pumān. dāyādo anyataras. ardhayitvā jāmiḥ pradīyate parasmai/[265]

3.7. manuṣya nāmāny uttarāni pañcaviṃśatir/[266]
3.7. manuṣyāḥ kasmāt. matvā karmāṇi sīvyanti. manasyamānena sṛṣṭā. manasyatiḥ punar manasvī bhāve. manor apatyam manuso vā/[266]
3.7. tatra pañca janā ity etasya nigamā bhavanti/[266]

3.8. ``tad adya vācaḥ prathamam masīya yena asurān abhi devā asāma/
3.8. ūrjāda uta yajñiyāsaḥ pañca janā mama hotram jusadhvam/'' [267]
3.8. tad adya vācaḥ paramam mansīya yena asurān abhibhavema devāh/[267]
3.8. asurā asuratā sthānesv. astā sthāna5bhya iti vā/[267]
3.8. api vā asur iti prāna nāma. astaḥ śarīre bhavati tena tadvantaḥ [asurāḥ ṭ]/[267]
3.8. sor[abl of su. praśasta nāman] devān asṛjata tat surānām suratvam. asor asurān asṛjata tad asurānām asuratvam iti vijñāyate/[267]
3.8. ūrjāda uta yajñiyāsah/
3.8. anna adāś ca yajñiyāś ca/[267]
3.8. ūrj ity anna nāma. ūrjayati iti satah. pakvam supravṛknam iti vā/[267]
3.8. pañcajanā mama hotram jusadhvam/
3.8. gandharvāḥ pitā devā asurā rakṣāaṃsi ity eke/[267]
3.8. catvāro varṇā nisādaḥ pañcama ity aupamanyavah/[267]
3.8. nisādaḥ kasmāt. nisadano bhavati. nisannam asmin pāpakam iti nairuktāh/[267]
3.8. ``yat pāñcajanyayā viśā/
3.8. pañcajanīnayā viśā/[268]
3.8. pañca pṛktā saṅkhyā strī puṃs napuṃsakeṣv aviśistā/[268]
3.8. bāhu nāmāny uttarāni dvādaśa/[268]
3.8. bāhū kasmāt. prabādhata ābhyām karmāṇi/[268]
3.8. aṅguli nāmāny uttarāni dvāviṃśatih/[268]
3.8. aṅgulayaḥ kasmād. agra gāminyo bhavanti iti vā agra gālinyo bhavanti iti vā agra kārinyo bhavanti iti vā agra sārinyo bhavanti iti vā aṅkanā bhavanti iti vā añcanā bhavanti iti vā api vā abhyañcanād eva syuh/[268]
3.8. tāsām eṣā bhavati/[268]

3.9. ``daśa avanibhyo daśa kakṣya5bhy0 daśa yoktra bhyo daśa yojana5bhyah/
3.9. daśa abhīśubhyo arcata ajara5bhyo daśa dhuro daśa yuktā vahadbhyah/'' [272]
3.9. avanayo anulayo bhavanty avanti karmāṇi/[273]
3.9. kakṣyāḥ prakāśayanti karmāṇi/[273]
3.9. yoktrāni yojanāni iti vyākhyātam/[273]
3.9. abhīśu1p abhyaśnuvate karmāṇi/[273]
3.9. ``daśa dhuro daśa yuktā vahadbhyah/'' [273]
3.9. dhūr dhūrvater vadha karmaṇah. iyam api itarā dhūr etasmād eva. vihanti vaham[shoulder]. dhārayater vā/[273]
3.9. kānti karmāṇa uttare dhātu1p astādaśa/[273]
3.9. anna nāmāny uttarāny astāviṃśatih/[273]
3.9. annam kasmād. ānatam bhūta5bhyas. atter vā/[273]
3.9. atti karmāṇa uttare dhātu1p daśa/[273]
3.9. bala nāmāny uttarāny astāviṃśatih/[273]
3.9. balam kasmād. balam bharam bhavati. bibharteh/[273]
3.9. dhana nāmāny uttarāny astāviṃśatir eva/[273]
3.9. dhanam kasmāt. hinoti iti satah/[273]
3.9. go nāmāny uttarāni nava/[273]
3.9. krudhyati karmāṇa uttare dhātu1p daśa/[273]
3.9. krodha nāmāny uttarāny ekādaśa/[273]
3.9. gati karmāṇa uttare dhātu1p dvāviṃśaśatam/[273]
3.9. kṣipra nāmāny uttarāni sadviṃśatih/[273]
3.9. kṣipram kasmāt. saṅkṣipto vikarṣah/[273]
3.9. antika nāmāny uttarāny ekādaśa/[273]
3.9. antikam kasmād. ānītam bhavati/[273]
3.9. saṃgrāma nāmāny uttarāni satcatvāriṃśat/[273]
3.9. saṃgrāmaḥ kasmāt. saṃgamanād vā saṃgaranād vā saṃgatau grāmāv iti vā/[273]
3.9. tatra khala ity etasya nigamā bhavanti/[273]

3.10. ``abhi idam ekam eko asmi nissād abhī dvā kim u trayaḥ karaṇti/
3.10. khale na parṣān prati hanmi bhūri kim mā nindanti śatravo anindrāh/'' [278]
3.10. abhibhavāmi idam ekam eko asmi. nihsahamānaḥ sapatnān abhibhavāmi. dvau kim mā trayaḥ kurvanti/[278]
3.10. eka itā saṅkhyā dvau drutatarā saṅkhyā trayas tīrṇatamā saṅkhyā catvāraś calitatamā saṅkhyā astāv aśnoter nava na vananīyā na avāptā vā daśa dastā dṛṣṭa arthā vā/[278]
3.10. viṃśatir dvir daśataḥ śatam daśadaśataḥ sahasram sahasvad ayutam niyutam prayutam tat tad abhyastam/[278]
3.10. ambudas megho bhavaty aranam ambu taddo ambudo ambumat bhāti iti vā ambumad bhavati iti vā. sa yathā mahān bahur bhavati varṣaṃs tad iva arbudam/[279]
3.10. ``khale na parṣān prati hanmi bhūri/'' [279]
3.10. khala iva parṣān pratihanmi bhūri. khala iti saṃgrāma nāma khalater vā skhalater vā/[279]
3.10. ayam api itaraḥ khala etasmād eva. samāskanno bhavati/[279]
3.10. ``kim mā nindanti śatravo anindrāh/'' ya indram na vividur. indras hy aham asmy anindrā itara iti vā/[279]
3.10. vyāpti karmāṇa uttare dhātu1p daśa/[279]
3.10. tatra dve nāmanī ākṣāna āśnuvāna āpāna āpnuvānah/[279]
3.10. vadha karmāṇa uttare dhātu1p trayastriṃśat/[279]
3.10. tatra viyāta ity etad viyātayata iti vā viyātaya iti vā/[279]
3.10. ``ākhandala prahūyase'' ākhandayitṛ8/
3.10. khandam khandayateh/[279]
3.10. taḷit ity antika vadhayoḥ saṃsṛṣṭa karma tāḍayati iti satah/[279]

3.11. ``tvayā vayam suvṛdhā brahmanaspati8 spārhā vasum manuṣyā dadīmahi/
3.11. yā no dūre taḷito yā arātayo abhi santi jambhayā tā anapnasah/[283]
3.11. tvayā vayam suvardhayitrā brahmanaspati8 spṛhanīyāni vasūni manuṣya4bhya ādadīmahi. yāś ca no dūre taḷito yāś ca antike arātayaḥ adāna karmaṇo vā adāna prajñā vā/[284]
3.11. jambhaya tāa anapnaso apra iti rūpa nāma āpnoti iti satah/[284]
3.11. vidyut taḷid bhavati iti śākapūniḥ sā hy avatāḍayati dūrāc ca dṛśyate api tv idam antika nāma eva abhipretam syāt/[284]
3.11. ``dūre cit san taḷit iva ati rocase '' dūre api sann antika iva saṃdṛśyasa iti/[284]
3.11. vajra nāmāny uttarāny astādaśa/[284]
3.11. vajraḥ kasmāt. varjayati iti satas/[284]
3.11. tatra kuts ity etat kṛṇtater ṛṣiḥ kutso bhavati kartā stomānām ity aupamanyavas/[284]
3.11. atra apy asya vadha karma eva bhavati tat sakha indraḥ śusnam jaghāna iti/[284]
3.11. aiśvarya karmāṇa uttare dhātu1p catvārah/[284]
3.11. īśvara nāmāny uttarāni catvāri/[284]
3.11. tatra ina ity etat sanita aiśvaryena iti vā sanitam anena aiśvaryam iti vā/[284]

3.12. ``yatrā suparṇā amṛtasya bhāgam animesam vidathā abhisvaranti/
3.12. ino viśvasya bhuvanasya gopāḥ sa mā dhīraḥ pākam atra ā viveśa/'' [287]
3.12. yatra suparṇāḥ supatanā āditya raśmayaḥ amṛtasya bhāgam udakasya animisantas vedanena abhisvaranti iti vā abhiprayanti iti vā/[287]
3.12. īśvaraḥ sarvesām bhūtānām gopāyitā ādityaḥ sa mā dhīraḥ pākam atra āviveśa iti dhīro dhīmān pākaḥ paktavyo bhavati vipakva prajña āditya ity upanisad varṇo bhavati ity adhidaivatam/[287]
3.12. atha adhyātmam yatra suparṇāḥ supatanāni indriyāny amṛtasya bhāgam jñānasya animisanto vedanena abhisvaranti iti vā abhiprayanti iti vā/[287]
3.12. īśvaraḥ sarvesām indriyānām gopāyitā/[287]
3.12. ātmā sa mā dhīraḥ pākam atra āviveśa iti dhīro dhīmān pākaḥ paktavyas bhavati vipakvaprajña ātmā ity ātma gatim ācaṣṭe/[287]

3.13. bahu nāmāny uttarāni dvādaśa/
3.13. bahu kasmāt prabhavati iti satah/[290]
3.13. hrasva nāmāny uttarāny ekādaśa/
3.13. hrasvo hrasateh/[290]
3.13. mahat nāmāny uttarāni pañca viṃśatih/[290]
3.13. mahān kasmāt. mānena anyān jahāti iti śākapūnir mahanīyas bhavati iti vā/[290]
3.13. tatra vavakṣitha vivakṣasa ity ete vakter vā vahater vā sābhyāsāt/[290]
3.13. gṛha nāmāny uttarāni dvāviṃśatih/[290]
3.13. gṛhāḥ kasmād gṛhṇanti iti satām/[290]
3.13. paricarana karmāṇa uttare dhātu1p daśa/[290]
3.13. sukha nāmāny uttarāni viṃśatih/[290]
3.13. sukham kasmāt. suhitam kha4bhyaḥ kham punaḥ khanateh/[290]
3.13. rūpa nāmāny uttarāni sodaśa/
3.13. rupam rocateh/[290]
3.13. praśasya nāmāny uttarāni daśa/[290]
3.13. prajñā nāmāny uttarāny ekādaśa/[290]
3.13. satya nāmāny uttarāni sas1/
3.13. satyam kasmāt. satsu tāyate tat prabhavam bhavati iti vā/[290]
3.13. astā uttarāni padāni paśyati karmāṇah/[290]
3.13. uttare dhātu1p cāyati prabhṛtīni ca nāmāny āmiśrāni/[290] (($) Cf ṇir 11.5. )
3.13. nava uttarāni padāni sarva pada samāmnāyāya/[290]
3.13. atha ata upamāh/
3.13. yad atat tat sadṛśam iti gārgya. tad āsām karma [sa āsām upamānām arthaḥ ḍ 295]/[290]
3.13. jyāyasā vā gunena prakhyātatamena vā kanīyāṃsam vā aprakhyātam vā upamimīte/[290]
3.13. atha api kanīyasā jyāyāṃsam/[291]

3.14. ``tanūtyajā iva taskarā vanargū raśanābhir daśabhir abhyadhītām/'' [296]
3.14. tanūtyaj tanū tyaktā vanargū vanagāmināv agni manthanau bāhū taskarābhyām upamimīte/[296]
3.14. taskaras tat karo bhavati yat pāpakam iti nairuktās. tanoter vā syāt saṃtata karmā bhavaty ahorātra karmā vā/[296]
3.14. raśanābhir daśabhir abhyadhītām/[296]
3.14. abhyadhītām ity abhyadhātām/
3.14. jyāyāṃs tatra guno abhipretah/[296]

3.15. ``kuha svid dosā kuha vastor aśvinā kuha abhipitvam karataḥ kuha ūsatuh/
3.15. ko vām śayutrā vidhavā iva devaram maryam na yoṣā kṛṇute sadhastha ā/'' [297]
3.15. kva svid rātri7 bhavathah. kva divā. kva abhiprāptim kuruthah. kva vasathah. ko vām śayane vidhavā iva devaram/[297]
3.15. devaraḥ kasmād. dvitīyo vara ucyate/[297]
3.15. vidhavā vidhātṛkā bhavati. vidhavanād vā vidhāvanād vā iti carmaśiras1. api vā dhava iti manuṣya nāma dad viyogād vidhavā/[297-298]
3.15. devaro dīpyati karmā/[298]
3.15. maryo manuṣyo marana dharmā/[298]
3.15. yoṣā yauter ākurute saha sthāne/[298]
3.15. atha nipātāḥ purastād eva vyākhyātāh/[298]
3.15. yathā iti karma upamā/[298]
3.15. ``yathā vāto yathā vanam yathā samudra ejati/''[298]
3.15. ``bhrājanto agnir yo yathā/'' [298]
3.15. ``ātmā yakṣmasya naśyati purā jīva gṛbho yathā/'' [298]
3.15. ātmā atater vā āpter vā api vā āpta iva syād yāvad vyāpti bhūta iti/[298]
3.15. agnir iva ye maruto bhājamānā rocisnu uraskā bhrājasvantas rukma vakṣasah/[298]

3.16. ``caturaścid dadamānād bibhīyād ā nidhātoh/
3.16. na durktāya spṛhayet/''[302]
3.16. caturo akṣān dhārayata iti tad yathā kitavād bibhīyād evam eva durktād bibhīyāt na duruktāya spṛhayet kadācit/[303]
3.16. ā ity ākāra upasargaḥ purastād eva vyākhyātas/[303]
3.16. atha apy upamā arthe dṛśyate/[303]
3.16. ``jāra ā bhagam/'' jāra iva bhagam ādityo atra jāra ucyate rātrer jarayitā sa eva bhāṣām/[303]
3.16. tathā api nigamo bhavati '' svasṛ6 jāraḥ śṛṇotu nah/'' iti/[303]
3.16. usasam asya svasāram āha sāhacaryād rasa rahanād vā/[303]
3.16. api tv ayam manuṣya jāra eva abhipretaḥ syāt strī bhagas tathā syād bhajateh/[303]
3.16. mesa iti bhūta upamā/'' meso bhūto abhi yan nayah/'' [303]
3.16. meso misates tathā paśuḥ paśyateh/[303]
3.16. agnir iti rūpa upamā/[303]
3.16. ``hiranya rūpaḥ sa hiranya saṃdṛk apām napāt sedu hiranya varṇah/'' [303]
3.16. hiranya varṇasya iva asya rūpam/[303]
3.16. thā iti ca/'' tam pratnathā pūrvathā viśvathā imathā/'' [303]
3.16. pratna iva pūrva iva viśva iva ima iva iti/[304]
3.16. ayam etataras amusmād. asāv astataro asmād. amuthā yathā asāv iti vyākhyātam/[304]
3.16. vad iti siddhā upamā brāhmaṇavad vṛsalavat. brāhmaṇā iva vṛsalā iva iti/[304]
3.16. vṛsalo vṛsa śīlo bhavati vṛsā śīlo vā/[304]

3.17. ``priyamedhavad atrivat jātavedo virūpavat/
3.17. aṅgirasvat mahivrata praskanvasya śrudhī havam/'' [314]
3.17. priyamedhaḥ priyā asya medhā yathā eteṣām ṛsīnām evam praskanvasya śṛṇu hvānam/[314]
3.17. praskanvaḥ kanvasya putraḥ kanva prabhavo yathā prāgram/[314]
3.17. arcisi bhṛguḥ sambabhūva/[314]
3.17. bhṛgur bhṛjyamāno na dehe/[314]
3.17. aṅgāreṣv aṅgiras1/[314]
3.17. aṅgārā aṅkanā añcanāh/[314]
3.17. atra eva tṛtīyam ṛcchate ity ūcus tasmād atrir na traya iti/[314]
3.17. vikhananād vaikhānasas. bharanād bhāradvājas. virūpo nānā rūpas. mahivrato mahā vrata iti/[314]

3.18. atha lupta upamāny artha upamāni ity ācakṣate/[315]
3.18. siṃho vyāghra iti pūjāyām. śvā kāla iti kutsāyām/
3.18. kāka iti śabda anukṛtis tad idam śakunisu bahulam/[315-316]
3.18. na śabda anukṛtir vidyata ity aupamanyavah. kāka upakālayitavyas bhavati/[316]
3.18. tittiris taranāt tila mātra citra iti vā/[316]
3.18. kapir iva jīrṇaḥ kapir iva javata īsat piṅgalo vā kamanīyam śabdam piñjayati iti vā/[316]
3.18. śvā āśu yāyī. śavater vā gati karmaṇah. śvasiter vā/[316]
3.18. siṃhaḥ sahanādd hiṃser vā syāt viparītasya. sam pūrvasya vā hanteḥ saṃhāya hanti iti vā/[316]
3.18. vyāghro vhyāghrānād vyādāya hanti iti vā/[316]

3.19. arcati karmāṇa uttare dhātu1p catuścatvāriṃśat/[318]
3.19. medhāvi nāmāny uttarāni caturviṃśatih/[318]
3.19. medhāvī kasmāt. medhayā tad vān bhavati. medhā mati7 dhīyate/[318]
3.19. stotṛ nāmāny uttarāni trayodaśa/[318]
3.19. stotā stavanāt/[318]
3.19. yajña nāmāny uttarāni pañcadaśa/[318-319]
3.19. yajñaḥ kasmāt. prakhyātam yajatir karma iti nairuktā yācno bhavati iti vā yajr unnas bhavati iti vā bahu kṛsna ajina ity aupamanyavo yajūṃsy enam nayati iti vā/[319]
3.19. ṛtvij nāmāny uttarāny astau/[319]
3.19. rtvij kasmāt. īranah. ṛc yastā bhavati iti śākapūnir. ṛtu yājī bhavati iti vā/[319]
3.19. yācnā karmāṇa uttare dhātu1p saptadaśa/[319]
3.19. dāna karmāṇa uttare dhātu1p daśa/[319]
3.19. adhyesanā karmāṇa uttare dhātu1p catvārah/[319]
3.19. svapitis asti iti dvau svapiti karmāṇau/[319]
3.19. kūpa nāmāny uttarāni caturdaśa/[319]
3.19. kūpaḥ kasmāt. kupānam bhavati kupyater vā/[319]
3.19. stena nāmāny uttarāni caturdaśa eva/[319]
3.19. stenaḥ kasmāt. saṃstyānam asmin pāpakam iti nairuktāh/[319]
3.19. nirṇīta antarhita nāmadheyāny uttarāni sas1/[319]
3.19. nirṇītam kasmāt. nirṇiktam bhavati/[319]
3.19. dūra nāmāny uttarāni pañca/[319]
3.19. dūram kasmād drutam bhavati durayam vā/[319]
3.19. purāna nāmāny uttarāni sas1/[319]
3.19. purānam kasmāt. purā navam bhavati/[319]
3.19. nava nāmāny uttarāni sas1 eva/[319]
3.19. navam kasmād ānītam bhavati/[319]

3.20. dviśa [in pairṣ] uttarāni nāmāni/[324]
3.20. pravitve abhīka ity āsannasya. prapitve prapte. abhīke abhyakte/[324]
3.20. ``āpitve naḥ prapitve tūyamā gahi/'' `` abhīke cid u loka kṛt/'' ity api nigamau bhavatah/[324]
3.20. dabhram arbhakam ity alpasya/[324]
3.20. dabhram dabhroteḥ sudambham bhavaty. arbhakam avahṛtam bhavati/[324]
3.20. ``upa upa me parā mṛśa mā me dabhrāni manyathāh/'' `` namo mahadbhyo namo arbhaka4bhyah/'' ity api nigamau bhavatah/[325-325]
3.20. tiras sataḥ iti prāptasya/[325]
3.20. tiras tīrṇam bhavati. satas saṃsṛtam bhavati/[325]
3.20. ``tiraścid aryayā pari vartir yātam adābhyā/'' `` pātrā iva bhindant sata eti rakṣasah/'' ity api nigamau bhavatah/[325]
3.20. tvo nema ity ardhasya/[325]
3.20. tvo apatatas. nemo apanītas/[325]
3.20. ardham harater viparītād dhārayater vā syād uddhṛtam bhavaty ṛghnoter vā syād ṛddhatamas vibhāgah/[325]
3.20. ``pīyati tvo anu tvo gṛṇāti/'' `` neme devā neme asurāh/'' ity api nigamau bhavatah/[325]
3.20. ṛkṣāḥ stṛbhir iti nakṣatrānām/[325]
3.20. nakṣatrāni nakṣater gati karmaṇas. na imāni kṣatrāni iti ca brāhmaṇam. ṛkṣā udīrṇāni iva khyāyante/[325]
3.20. ``amī ya ṛkṣā nihitāasa uccā/'' `` paśyanto dyām iva stṛbhih/'' ity api nigamau bhavatah/[325-326]
3.20. vaṃrībhir upajihvikā iti sīmikānām. vaṃrī o vamanāt. sīmikā syamanād upajihvikā upajighri ah/[326]
3.20. ``vaṃrībhiḥ putram agruvas adānam/'' `` yad atty upajihvikā yad vaṃro atisarpati/'' ity api nigamau bhavatah/
3.20. ūrdaram kṛdaram ity āvapanasya ūrdaram udīrṇam bhavaty ūrje dīrṇam vā/[326]
3.20. ``tam ūrdaram na pṛṇatā yanena/'' ity api nigamo bhavati/[326]
3.20. tam ūrdaram iva pūrayati yanena/
3.20. kṛdaram kṛtadaram bhavati/[326]
3.20. ``samiddho añjan kṛdaram matīnām/'' ity api nigamo bhavati/[327]

3.21. rambhaḥ pinākam iti dandasya/
3.21. rambha ārabhanta enam/[335]
3.21. ``ā tvā rambham na jivrayo rarambha/'' ity api nigamo bhavati/[335]
3.21. ārabhāmahe tvā jīrṇā iva dandam/[335]
3.21. pinākam pratipinasty. enena/[335]
3.21. ``kṛttivāsas1 pināka hasto avatata dhanvā/'' ity api nigamo bhavati/[336]
3.21. menā gnā iti strīnām. striyas tyāyater apatrapana karmaṇas/[336]
3.21. menā mānayanty enāh. gnā gacchanty enāh/[336]
3.21. ``amenāṃścit janivataś cakartha/'' `` gnās tv ākṛṇtann apaso atanvata/'' ity api nigamau bhavatah/[336]
3.21. śepo vaitasa iti puṃs prajananasya/
3.21. śepas śapateḥ spṛśati karmaṇas. vaitaso vitastam($) bhavati/[336]
3.21. ``yasyām uśantaḥ praharāma śepam/'' `` triḥ sma mā ahnaḥ śnathayas vaitasena/'' ity api nigamau bhavatah/[336]
3.21. ayā enā ity upadeśasya/'' ayā te agni8 samidhā vidhema/'' iti striyāh/[336]
3.21. ``enā vo agnim/'' iti napuṃsakasya/[336]
3.21. ``enā pati ā tanvam sam mṛjasva/'' iti puṃsah/[337]
3.21. sisaktu sacata iti sevamānasya/[337]
3.21. ``sa naḥ sisaktu yas turah/'' sa naḥ sevatām yas turah/[337]
3.21. ``sacasvā naḥ svasti4/'' sevasva naḥ svasti4/[337]
3.21. svasti ity avināśi nāma astir abhipūjitaḥ su asti iti/[337]
3.21. bhyasate rejata iti bhaya vepanayoh/[337]
3.21. ``yasya śusmād rodasī abhyasetām/'' `` rejate agni7 pṛthivī makha4bhyah/'' ity api nigamau bhavatah/[337]
3.21. dyāvā pṛthivī nāmadheyāny uttarāni caturviṃśatis tayor eṣā bhavati/[320]

3.22. ``katarā pūrvā katarā aparā ayoh($) kathā jāte kavi8p ko viveda/
3.22. viśvam tmanā bibhṛto yadd ha nāma vi vartete ahanī cakriyā iva/'' [345]
3.22. katarā pūrvā katarā aparā anayoh. katham jāte kavi8p. ka ene vjānāti/[345]
3.22. sarvam ātmanā bibhṛto yadd ha enayoḥ karma vivartete ca enayor ahanī ahorātra2d cakra yukta2d iva iti dyāvā pṛthivī or mahimānam ācaṣṭa ācaṣṭe/[345]

4.1. eka artham aneka śabdam ity etad uktam/[347]
4.1. atha yāny aneka arthāny eka śabdāni tāny ato anukramiṣyāmo anavagata saṃskārāṃś ca nigamān/[347] (cf ṇir 1.20) [prakṛti pratyaya ādi saṃskāra ḍ 349]
4.1. tad aola@adola. otu ācalsate/[347]
4.1. jahā jaghāna ity arthah/[347]

4.2. ``ko nu maryā amithitaḥ sakhā sakhāyam abravīt [cf 3.15]/
4.2. jahā ko asmad īsate/'' [350]
4.2. maryā iti manuṣya nāma maryāda abhidhānam vā syāt/[350]
4.2. maryādā maryair ādīyate maryādā marya ādinor vibhāgah/[350]
4.2. methatir ākrośa karmā/[350]
4.2. apāpakam jaghāna kam aham jātu ko asmad bhītaḥ palāyate/[350]
4.2. nidhā pāśyā bhavati yat nidhīyate/[350]
4.2. pāśyā pāśa samūhah/[350]
4.2. pāśaḥ pāśayater vipāśanāt/[350]

4.3. ``vayaḥ suparṇā upa sedur indram priyamedhā ṛṣayo nādhamānāh/
4.3. apa dhvāntam ūrṇuhi pūrdhi cakṣus mumugdhy asmān nidhayā iva baddhān/[352]
4.3. vayo ver bahuvacanam suparṇāḥ supatanā āditya raśmi1 upasedur indram yācamānāh/[353]
4.3. apa ūrṇuhy ādhvastaṃś cakṣus2/[353]
4.3. cakṣus1 khyāter vā caster vā/[353]
4.3. pūrdhi pūraya dehi iti vā muñca asmān pāśair iva baddhān/[353]
4.3. [varam avidyamānasya adhyāhārād vidyamānasya śabdasya ākāṅkṣita artha abhidhāyakatva kalpanā tasmād evam sarvatra anavagata saṃskārānām aprasiddha arthānām padānām sāmarthyād ākāṅkṣita rupa eva arthe avasthānam bhavati ḍ 354]
4.3. ``pārśvataḥ śronitaḥ śitāmatah/'' [353]
4.3. pārśvam parśumayam aṅgam bhavati/[353]
4.3. parśu spṛśateḥ saṃspṛṣṭā pṛṣṭha deśam/[353]
4.3. pṛṣṭham spṛśateḥ saṃspṛṣṭam aṅgaih/[353]
4.3. aṅgam aṅganād añcanād vā/[353]
4.3. śroniḥ śronater gati calā karmaṇah. śroniś calati iva gacchatah/[353]
4.3. dos śitāma bhavati dos dravateh/
4.3. `
4.3. yoniḥ śitāma iti śākapūnir. viṣitas[slackened] bhavati/[353]
4.3. śyāmato yakṛtta iti taiṭīkih/[353]
4.3. śyāmam śyāyateh/
4.3. `
4.3. yakṛt yathā kathā ca kṛtyate/[353]
4.3. śiti māṃsato medastas iti gālavah/[353]
4.3. śitiḥ śyater māṃsam mānanam vā mānasam vā mano asimnt sīdati iti vā. medas medyateh/[353]

4.4. ``yad indra citra mehanā asti tvā dātam adrivah/
4.4. rādhas tan no vidad vasa ubhayā hastyā bhara/'' [359]
4.4. yad indra citraṃś cāyanīyam manhanīyam dhanam asti/[359]
4.4. yan ma iha na asti iti vā trīni madhyamāni padāni/[359]
4.4. tvayā nas tad dātavyam adrivan/[359]
4.4. adrir ādṛṇāty enena api vā atteḥ syāt. te somāda iti ha vijñāyate/[359]
4.4. rādhas iti dhana nāma radhnuvanty enena/[359]
4.4. tat nas tvam vitta dhanas ubhābhyām hastābhyām āhara/[359]
4.4. ubhau samubdhau(confined) bhavatah/[359]
4.4. damūnā damamanā vā dānamanā vā dāntamanā vā api vā dama iti gṛha nāma. tan manāḥ syāt. mano manoteh/[359]

4.5. ``jutso damūnā atithir durona imam no yajñam upa yāhi vidvān/
4.5. viśvā agni8 abhiyujo vihatya śatrūyatām ābharā bhojanāni/[362]
4.5. atithir abhyatito gṛhān bhavaty. abhyeti tithisu para kulāni iti vā paragṛhītāni iti vā/[362]
4.5. durona iti gṛha nāma. duravā bhavanti dustarpāh/[362]
4.5. imam no yajñam upayāhi vidvānt sarvā agni8 abhiyujas \ vihatya śatrūyatām ābhara bhojanāni/[362]
4.5. nihatya anyesām balāni śatrūnām bhavanād āraha bhojanāni iti vā dhanāni iti vā/[362]
4.5. mūsa mūsikā ity arthah/[362]
4.5. mūsikāḥ punar musnāter mūso apy etasmād eva/[362]

4.6. ``sam mā tapanty abhitaḥ sapatnīr iva prśavah/
4.6. mūso na śiśnā vyadanti mā adhyaḥ stotāram te śata kratu8 vittam me asya rodasī/'' [364]
4.6. saṃtapanti mām abhitaḥ sapatnya iva imāḥ parśu1p kūpa parśu1p mūsikā iva asnātāni sūtrāni vyadanti/[362]
4.6. sva aṅga abhidhānam vā syāt śiśnāni vyadanti iti/[362]
4.6. saṃtapanti mā ādhi aḥ kāmāḥ stotāram te śata kratu8/[362]
4.6. vittam me asya rodasī jānītam me asya dyāvā pṛthivī āv iti/[362]
4.6. tritam kūpe avahitam etat sūktam pratibabhau/[362]
4.6. tatra brahma itihāsa miśram ṛc miśram gāthā miśram bhavati/[362]
4.6. tritas tīrṇatamo medhā3 babhūva. api vā saṅkhyānām eva abhipretam syād ekato dvitas trita iti trayas babhūvuh/[362]

4.7. ``isirena te manasā sutasya bhakṣīmahi pitryasya iva rāyah/
4.7. soma rājan pra na āyūṃsi tārīr ahāni iva sūryo vāsarāni/'' [367]
4.7. īsanena vaisanena vārṣanena vā te manasā sutasya bhakṣīmahi pitryasya iva dhanasya pravardhaya ca na āyūṃsi soma rājan/[367]
4.7. ahāni iva sūryo vāsarāni/
4.7. vāsarāni vesarāni vivāsanāni gamanāni iti vā/[367]
4.7. kurutanā ity anarthakā upajanā bhavanti kartana hantana yātnā iti/[367]
4.7. jatharam udaram bhavati jagdham asmin dhriyate dhīyate vā/[367]

4.8. ``marutvām indra vṛsabhas ranāya pibā somam anusvadham madāya/
4.8. ā siṃcasva jathare madhva ūrmim tvam rājā asi pradivaḥ sutānām/'' [370]
4.8. marutvān indra marudbhis tadvān. vṛsabho varṣitā apām. ranāya ramanīyāya saṃgrāmāya. piba somam. anusvadham anvannam. madāya madanīyāya jaitrāya. āsiñcasva jathare madhuna ūrmim/[370]
4.8. madhu somam ity aupamikam mādyateh/
4.8. idam api itaran madhu etasmād eva/[370]
4.8. tva. rākā asi pūrveṣv apy ahassu sutānām/[370]

4.9. titau paripavanam bhavati tatavad vā tunnavad vā tila mātra tunnam iti vā/[371]

4.10. ``saktum iva titaunā punanto yatra dhīrā manasā vācam akrata/
4.10. atrā sakhāyaḥ sakhyāni jānate bhadra eṣām lakṣmīr nihitā adhi vāci/''[371]
4.10. saktum iva paripavanena punantah/[371]
4.10. saktuḥ sacater durdhāvo bhavati kasater vā syād viparītasya vikasito bhavati/[371]
4.10. yatra dhīrā manasā vācam akrṣata. prajñānam dhīrāḥ prajñānavanto dhyānavantas. tatra sakhāyaḥ sakhyāni saṃjānate. bhadrā eṣām lakṣmīr nihita adhi vāci iti/[371]
4.10. bhadram bhagena vyākhyātam bhajati iyam bhūtānām abhidravanīyam bhavad ramayati iti vā bhājanavad vā/[371]
4.10. lakṣmīr lābhād vā lakṣaṇād vā lapsyanād vā lāñchanād vā lasater vā syāt prepsā karmaṇo lagyater vā syād āślesa karmaṇo lattater vā syād aślāghā karmaṇah/[371]
4.10. śipra ity upariṣṭād vyākhyāsyāmah/[371]

4.11. ``tat sūryasya devatvam tan mahitvam madhyā kartor vitatam saṃjabhāra/
4.11. yadeva yukta haritaḥ sadhasthādāad rātrī vāsas tanute sim asmai/'' [373]
4.11. tat sūryasya devatma tat mahitvam madhye yat karmaṇām kriyamānānām vitatam saṃhriyate yadā asāv ayuṅkta haranān āditya raśmīn harito aśvān iti vā atha rātrī vāsas tanute simasmai vesaram ahar avayuvatī sarvasmāt/[373]
4.11. tathā api nigamo bhavati/'' punaḥ samavyad vitatam vayantī/samanātsīt/'' [373]

4.12. ``indrena sam hi dṛkṣase saṃjagmāno abibhyusā/
4.12. mandū samāna varcasā/'' [376]
4.12. ubdra3ba gu sandṛśtase saṅgacganābo abibhyusā ganena mandū madisnū yuvām stho api vā mandunā tena iti syāt samāna varcasā ity etena vyākhyātam/[376]

4.13. ``īrma antāsaḥ silika madhyamāsaḥ sam śūranāso divyāso atyāh/
4.13. haṃsā iva śreniśo yatante yadā ākṣisur divyam ajmam aśvāh/''[376]
4.13. īrma antāḥ samīrita antāḥ susamīrita antāḥ pṛthu antā vā/[377]
4.13. silika madhyamāḥ saṃsṛta madhyamāḥ śīrṣa madhyamā vā. api vā śiras ādityo bhavati yad anuśete sarvāṇi bhūtāni madhye ca eṣām tiṣṭhati idam api itarat śiras etasmād eva samāśritāny etad indriyāni bhavanti/[377]
4.13. saṃśūranāso divyāso atyāh/[377]
4.13. śūraḥ śavater gati karmaṇas. divyā divijā. atyā atanāh/[377]
4.13. hansā iva śreniśas yantante/
4.13. haṃsā hanter ghnanty adhvānam śreniśa iti śreniḥ śrayateḥ samāśritā bhavanti/[377]
4.13. yadā ākṣisur yad āpan divyam ajmam ajanimājim aśvāh/[377]
4.13. asty āditya stutir aśvasya ādityād aśvo nistasta iti/[377]
4.13. ``śūrād aśvam vasavo niratsta/'' ity api nigamo bhavati/[377]

4.14. ``kāyamāno vanā tvam yan mātṝr ajagann apah/
4.14. na tat te agni8 pramṛse nivartanam yad dūre sann iha abhavah/[379]
4.14. kāyamānaś cāyamānaḥ kāmayamāna iti vā vanāni tvam yan mātṝr apo agamaḥ upaśāmyan na tat te agni8 pramṛsyate nivartanam dūre yat sann iha bhavasi jāyamānah/[379]
4.14. ``lodham nayanti paśu manyamānāh'' lubdham ṛṣim nayanti paśum manyamānāh/[380]
4.14. ``śīram pāvaka śocisam/'' pāvaka dīptam/[380]
4.14. anuśāyinam iti vā āśinam iti vā/[380]

4.15. ``kanīnakā iva vidradhe nave drupade arbhake/
4.15. babhrū yāmeṣu śobhete/'' [381]
4.15. kanīnaka1d kanyaka1d/[381]
4.15. kanyā kamanīyā bhavati. kva iyam netavyā iti vā kamanena ānīyata iti vā kanater vā syāt kānti karmaṇah/[381]
4.15. kanyayor adhisthāna vacanāni saptamyā ekavacanāni iti śākapūnih/[381-382]
4.15. viddhayor dāru pādvor dāru dṛṇāter vā tasmād eva dru/[381]
4.15. nava1d nava jāta1d. arbhaka1d avṛddha1d. te yathā tad adhisthāneṣu śobhete evam babhrū yāmeṣu śobhete/[382]
4.15. babhru or aśvayoḥ saṃstavah/[382]
4.15. idaṃś ca medād idaṃś ca medād ity ṛṣiḥ prasaṅkhyāya āha/[382]
4.15. ``suvās tvā adhi tugvani/'' suvās turṇadī tugva tīrtham bhavati tūrṇam etad āyanti/[382]
4.15. ``kuvit naṃsante marutaḥ punar nah/
4.15. punar no namante marutah/'' nasanta ity upariṣṭād vyākhyāsyāmah/[382]
4.15. ``ye te madā āhanaso vihāyasas tebhir indraṃś codaya dātave magham/'' ye te madā āhananavanto vañcanavantas tair indraṃś codaya dānāya magham/[382]

4.16. ``upo adarśi śundhyuvo na vakṣo nodhas iva āvirakṛta priyāni/
4.16. admasat na satato bodhayantī śaśvat tam āgāt punar eyusīnām/'' [386]
4.16. upādarśi śundhyuvaḥ śundhyur ādityo bhavati śodhanāt tasya eva vakṣo bhāṣo abhyūdham/[386]
4.16. idam api itarad vakṣas etasmād eva adhyūdham kāye/[386]
4.16. śakunir api śundhyur ucyate śodhanād eva udaka caro bhavaty āpo api śundhyuva ucyante śodhanād eva/[386-387]
4.16. nodhas ṛṣir bhavati navanam dadhāti sa yathā stuti ā kāmān āviskuruta evam usas rūpāny āviskurute/[387]
4.16. admasad adma annam bhavaty admasādinī iti vā annasāninī iti vā/[387]
4.16. sasato bodhayantī śaśvat tam āgāt punar eyusīnām/
4.16. svapato bodhayantī śāśvati katam āgāt punar āgaminīnām/[387]
4.16. ``te vāsīmanta isminah/'' īsanina iti vā eṣanina iti vā ārṣina iti vā/[387]
4.16. vāsīti vāc nāma vāśyata iti satyāh/[387]
4.16. ``śaṃśāva adharyu8 prati me gṛṇīhi indrāya vāhaḥ kṛṇavāva justam/'' [387]
4.16. abhivahana stutim abhisavana pravādām stutim manyanta aindrī tv eva śasyate/[387]
4.16. paritkamya ity upariṣṭād vyākhyāsyāmah/[387]

4.17. suvite su ite sugate prajāyām ati vā/[387]
4.17. suvite mā dhāh/
4.17. ity api nigamo bhavati/[387]
4.17. dayatir aneka karmā/[387]
4.17. ``navena pūrvam dayamānāḥ syāma/'' ity upadayā karmā/[388]
4.17. ``ya eka id vidayate vasu/'' iti dāna karmā vā vibhāga karmā vā/[388]
4.17. ``durvartur bhīmo dayate vanāni/'' iti hiṃsā karmā/[388]
4.17. ``ime sutā indavaḥ prātar itvanā sajosasā pibatam aśvinā tān/'' [388]
4.17. ayam hi vā amūti7 vandanāya mām vāyaso dosā dayamāno abūbudhat/
4.17. dayamāna iti/[388]
4.17. nū cid iti nipātaḥ purāna navayor nū ca iti ca/[388]
4.17. ``adyā cit nū citta darpo nadīnām/'' [388]
4.17. adya ca purā ca tad eva karma nadīnām/[388]
4.17. ``nū ca purā ca sadanam rayīnām/'' [388]
4.17. adya ca purā ca sadanam rayīnām/
4.17. rayir iti dhana nāma rāter dāna karmaṇah/[389]

4.18. ``vidyāma tasya te vayam akūpārasya dāvane/'' [400]
4.18. vidyāma tasya te vayam akuparanasya dānasya/[400]
4.18. ādityo apy akūpāra ucyate akūpāro bhavati dūrapārah/[400]
4.18. samudro apy akūpāra ucyate akūpāro bhavati mahā pārah/[400]
4.18. kacchapo apy akūpāra ucyate akūpāras na kūpam ṛcchati iti/[400]
4.18. kacchapaḥ kaccham pāti kacchena pāti iti vā kacchena pibati iti vā/[400]
4.18. kacchaḥ khacchaḥ khacchadah/[400]
4.18. ayam api itaro nadī kaccha etasmād eva kam udakam tena chādyate/[400]
4.18. ``śiśīte śṛṇge rakṣase vinikṣe/'' [400]
4.18. niśyati śṛṇge rakṣaso vinikṣanāya/[400]
4.18. rakṣas rakṣitavyam asmād rahasi kṣanoti iti vā rātri7 nakṣata iti vā/[400]
4.18. ``agniḥ sutukaḥ sutukebhir aśvaih/'' [400]
4.18. sutukanaḥ sutukanair iti vā suprajāḥ suprajobhir iti vā/[400]
4.18. ``suprāyanā asmin yajñe vi śrayantām/'' supragamanāh/[400]

4.19. ``devā no yathā sadam it vṛdhe asanna prāyuvas rakṣitāro divedive/'' [405]
4.19. devā no yathā sadā vardhanāya syur aprāyuvo apramādyanto rakṣitāraś ca ahany ahani/[405]
4.19. cyavana ṛṣir bhavati cyāvayitā stomānāṃś cyavānam ity apy asya nigamā bhavanti/[405]
4.19. ``yuvaṃś cyavānam sanayam yathā ratham punar yuvānaṃś carathāya takṣathur/'' [406]
4.19. yuvāṃś cyavanam sanayam purānam yathā ratham punar yuvānaṃś caranāya tatakṣathur yuvā prayauti karmāṇi/[406]
4.19. takṣatiḥ karoti karmā/[406]
4.19. rajas rajater jyotiṣ rajas ucyata udakam rajas ucyate lokā rajāṃsy ucyante asṛk ahanī rajasī ucyete/[406]
4.19. ``rajāṃsi citrā vicaranti tanyavah/'' ity api nigamag bhavati/[406]
4.19. haro harater jyotiṣ hara ucyate/[406]
4.19. udakam hara ucyate/[406]
4.19. lokā harāṃsy ucyante/[406]
4.19. asṛk ahanī harasī ucyete/[406]
4.19. ``praty agni8 harasā haraḥ śṛṇīhi/'' ity api nigamo bhavati/[406]
4.19. ``juhure vicitayantah/'' juhvire vicetayamānāh/[406]
4.19. vyanta ity eṣo aneka karmā/[406]
4.19. ``padam devasya namasā vyantah/'' iti paśyati karmā/[406]
4.19. ``vīhi śūra puroḷāśam/
4.19. 2 iti khādati karmā/[406]
4.19. ``vītam pātam payasa usriyāyāh/'' [407]
4.19. aśnītam pibatam payasa usriyāyāh/[407]
4.19. usriyā iti go nāma utsrāvino asyām bhogā usrā iti ca/[407]
4.19. ``tvām indra matibhiḥ sute sunīthāso vasūyavah/
4.19. gobhiḥ krānā anūsata/''
4.19. gobhiḥ kurvānā astosata/[407]
4.19. ``ā tū siñca harimīm drorupasthe vāśībhis takṣata aśmanmayībhih/'' āsiñca harim dror upasthe drumamayasya/[407]
4.19. hariḥ somo harita varṇo ayam api itaro harir etasmād eva/[407]
4.19. vāśībhis takṣata aśmanmayībhih/[407]
4.19. vāśībhir asmamayībhir iti vā vāc bhir iti vā/[407]
4.19. ``sa śardhadaryo visunasya jantor mā śiśna devā api gurṛtam nah/'' [407]
4.19. sa utsahatām yo visunasya jantor visamasya mā śiśna devā abrahmacaryāh/[407]
4.19. śiśnam śnathateh/[407]
4.19. apigur ṛtam nah/
4.19. satyam vā yajñam vā/[407]

4.20. ``ā ghā tā gaccha anuttarā yugāni yatra jāmayaḥ kṛṇavann ajāmi/
4.20. upa barbṛhi vṛsabhāya bāhum anyam icchasva subhage patim mat/''
4.20. āgamiṣyanti tāny uttarāni yugāni yatra jāmayaḥ kariṣyanty ajāmi karmāṇi/
4.20. jāmi atireka nāma bāliśasya vā asamāna jātīyasya vā upajanah/
4.20. upadhehi vṛsabhāya bāhum anyam icchasva subhagā8 patim mad iti vyākhyātam/

4.21. ``daur me pitā janitā nābhir atra bandhur me mātā pṛthivī mahīyam/
4.21. uttānayoścaṃvor yonir antaratrā pitā duhitur garbham ādāt/''
4.21. dyaur me pitā pitā vā pālayitā vā janayitā. nābhir atra bandhur me. mātā pṛthivī mahatī iyam/
4.21. bandhuḥ sambandhāt/
4.21. nābhiḥ samnahanāt nābhi ā samnaddhā garbhā jāyanta ity āhur etasmād eva jñātīnt sanābhi1p ity ācakṣate sambandhu1p iti ca/
4.21. jñātiḥ saṃjñānāt/
4.21. uttānayoścaṃvor yonir antah/
4.21. uttāna uttatāna ūrdhvatāno vā/
4.21. tatra pitā duhitṛ6 garbham dadhāti parjanyaḥ pṛthivieh/
4.21. śamyuḥ sukhayuh/
4.21. ``athā naḥ śamyor arapo dadhāta/''
4.21. rapas ripram iti pāpa nāmanī bhavatah/
4.21. śamanaṃś ca rogānām yāvanaṃś ca bhayānām/
4.21. atha api śamyur bārhaspatya ucyate/
4.21. ``taccham yor āvṛṇīmahe gātum yajñāya gātum yajñapataye/'' ity api nigamo bhavati/
4.21. gamanam yajñāya gamanam yajña pati4/

4.22. aditir adīnā deva mātā/

4.23. ``aditir dyaur aditir antarikṣam aditir mātā sa pitā sa putrah/
4.23. viśvedevā aditiḥ pañca janā aditir jātam aditir janitvam/'' ity aditer vibhūtim ācaṣṭa enāny adīnāni iti vā/
4.23. ``yam erire bhṛgavah'' erira iti īrtir upasṛṣṭas abhyastah/

4.24. ``uta smainam vastramathi na tāyum anu krośanti kṣitayo bhareṣu/
4.24. nīcāyamānam jasurim na śyenam śravaścācchā paśum acca yūtham/''
4.24. api sma enam vastra mathim iva vastra māthinam/
4.24. vastram vastes tāyur iti stena nāma saṃstyānam asmin pāpakam iti nairuktās tasyater vā syāt/
4.24. anukrośanti kṣitayaḥ saṃgrāmeṣu/
4.24. bhara iti saṃgrāma nāma bharater vā harater vā/
4.24. nīcāyamānam nīcair ayamānam/
4.24. nīcair nicitam bhavaty uccair uccitam bhavati/
4.24. jastam iva śyenam/
4.24. śyenaḥ śaṃsanīyam gacchati/
4.24. śravaścācchā paśumat ca yūtham/
4.24. śravaś ca api paśumat ca yūtham/
4.24. praśaṃsāṃś ca yūthaṃś ca dhanaṃś ca yūthaṃś ca iti vā/
4.24. yūtham yauteḥ samāyutam bhavati/
4.24. ``indhāna enam jarate svādhīh/''
4.24. gṛṇāti/
4.24. mandī mandateḥ stuti karmaṇah/
4.24. ``pra mandine pitumad arcatā vacah/''
4.24. prārcata mandine pitumad vacas2/
4.24. gaur vyākhyātah/

4.25. ``atrāha gor amanvata nāma tvastur apīcyam/
4.25. itthā candramaso gṛhe/''
4.25. atra ha goḥ samamaṃsata āditya raśmayaḥ svam nāma apīcyam apagatam apacitam apihitam antarhitam vā amutra candramaso gṛhe/
4.25. gātur vyākhyātah/
4.25. ``gātum kṛṇavann usaso janāya/'' ity api nigamo bhavati/
4.25. daṃsayaḥ karmāṇi daṃsayanty enāni/
4.25. ``kutsāya manman nahyaś ca daṃsayah/'' ity api nigamo bhavati/
4.25. ``sa tūtāva nainam aśnoty aṃhatih/''
4.25. sa tutāva na enam aṃhatir aśnoty aṃhatiś ca aṃhaś ca ahmuś ca hanter nirūdha upadhād viparītāt/
4.25. ``bṛhaspate cayasa it piyārum/''
4.25. bṛhaspati8 yac cātayasi deva pīyum pīyatir hiṃsā karmā/
4.25. viyuta1d dyāvā pṛthivī au viyavanāt/
4.25. ``samānyā viyute dūre ante/''
4.25. samānam sammāna mātram bhavati/
4.25. mātrā mānāt/
4.25. dūram vyākhyātam/
4.25. anto atateh/
4.25. ṛdhak iti pṛthak bhāvasya pravacanam bhavaty atha apy ṛdhnoti arthe dṛśyate/
4.25. ``ṛdhakayā ṛdhagutāśamisthāh/''
4.25. rdhnuvann ayākṣīr ṛdhnuvann aśamisthā iti ca/
4.25. asyā iti ca asya iti ca udāttam prathama ādeśe anudāttam anvādeśe/
4.25. tīvra arthataram udāttam alpīyo arthataram anudāttam/
4.25. ``asyā ū su na upa sātaye bhuvoheḷamāno rarivām ajāśva śravasyatām ajāśva/''
4.25. asyai naḥ sātaya upabhava āleḷamāno akrudhyan/
4.25. rarivān rātir abhyastah/
4.25. ajāśva iti pūsanam āha. ajāśvā ajā ajanāh/
4.25. atha anudāttam/
4.25. ``dīrghāyur asyā yaḥ patir jīvāti śaradaḥ śatam/''
4.25. dīrgha āyus asyā yaḥ patir jīvatu sa śaradaḥ śatam/
4.25. śarad śṛtā asyām osadhayo bhavanti śīrṇā āpa iti vā/
4.25. asya ity asyā ity etena vyākhyātam/

4.26. ``asya vāmasya palitasya hotus tasya bhrātā madhyamo asty aśnah/
4.26. tṛtīyo bhrātā ghṛtapṛṣṭho asyātrāpaśyam viśpatim saptaputram/''
4.26. asya vāmasya vananīyasya palitasya pālayitṛ6 hotṛ6 hvātavyasya tasya bhrātā madhyamo asty aśanah/
4.26. bhrātā bharater harati karmaṇo harate bhāgam bhartavyo bhavati iti vā/
4.26. tṛtīyo bhrātā ghṛta pṛṣṭho asya ayam agnih/
4.26. tatra apaśyam sarvasya pātāram vā pālayitāram vā viśpatim sapta putram saptama putram saparṇa putram iti vā/
4.26. sapta sṛptā saṅkhyā sapta āditya raśmi1p iti vadanti/

4.27. ``sapta yuñjanti ratham eka cakram eko aśvo vahati saptanāmā/
4.27. trinābhi cakram ajaram anarvam yatremā viśvā bhuvanādhi tasthuh/''
4.27. sapta yuñjanti ratham eka cakram eka cārinam/
4.27. cakraṃś cakater vā carater vā krāmater vā/
4.27. eko aśvo vahati sapta nāmā ādityah. sapta asmai raśmayo rasān abhisamnāmayanti. sapta enam ṛṣayaḥ stuvanti\ iti vā/
4.27. idam api itarat nāma etasmād eva abhisamnāmāt/
4.27. saṃvatsara pradhāna uttaro ardharcah/
4.27. tri nābhi cakram tri ṛtuḥ saṃvatsaro grīsmo varṣā hemanta iti/
4.27. saṃvatsaraḥ saṃvasante'asmin bhūtāni/
4.27. grīsmo grasyante'asmin rasā. varṣā varṣaty āsu parjanyas. hemanto himavān. himam punar hanter vā nihoter vā/
4.27. ajaram ajarana dharmānam anarvam apratyṛtam anyasmin/
4.27. yatra imāni sarvāṇi bhūtāny abhisaṃtiṣṭhante tam saṃvatsaram sarva mātrābhiḥ stauti/
4.27. ``pañcāre cakre parivartamāne'' iti pañca ṛtutayā/
4.27. pañca ṛtu1p saṃvatsarasya iti ca brāhmaṇam hemanta śiśirayoḥ samāsena/
4.27. ``saḷara āhur arpitam'' iti sas ṛtutayā/
4.27. arāḥ pratyṛtā nābhi7/
4.27. sas punaḥ sahateh/
4.27. ``dvādaśāram nahi tajjarāya/'' `` dvādaśa pradhayaś cakramekam/'' iti māsānām/
4.27. māsā mānāt/
4.27. pradhiḥ prahito bhavati/
4.27. etasmint sākam triśatā na śaṅkavor pitāḥ sastir na calācalāsah/''
4.27. sastiś ca ha vai trīni ca śatāni saṃvatsarasya ahorātrā iti ca brāhmaṇam samāsena/
4.27. ``sapta śatāni viṃśatiś ca tasthuh/''
4.27. sapta ca vai śatāni viṃśatiś ca saṃvatsarasya ahorātrā iti ca brāhmaṇam vibhāgena vibhāgena/

5.1. `` sasnim avindac carane nadīnām/'' saṃsnātam megham/
5.1. ``vāhistho vām havānām stomo dūto huvan narā/''
5.1. vodhṛtamo hvānānām stomas dūto huvan narau/
5.1. narā manuṣyā nṛtyanti karmasu/
5.1. dūto javater vā dravater vā vārayater vā/
5.1. ``dūto devānām asi martyānām'' ity api nigamo bhavati/
5.1. vāvaśāno vaster vā vāśyater vā/
5.1. ``sapta svasṝr arusīr vāvaśānah'' ity api nigamo bhavati/
5.1. vāryam vṛṇoter vā api varatamam/
5.1. ``tad vāryam vṛṇīmahe varistham gopayatyam/''
5.1. tad vāryam vṛṇīmahe varṣistham gopāyitavyam gopāyitāp yūyam stha yusmabhyam iti vā/
5.1. andhas ity anna nāma ādhyānīyam bhavati/
5.1. ``āmatrebhiḥ siñcatā madyam andhah/''
5.1. āsiñcata amatrair madanīyam andhas2/
5.1. amatram pātram amā asminn adanty amā punar anirmitam bhavati/
5.1. pātram pānāt/
5.1. tamo apy andhas ucyate na asmin dhyāna bhavati na darśanam andhaṃtama ity abhibhāsante/
5.1. ayam api itaro andha etasmād eva/
5.1. ``paśyad akṣanvān na vi cetad andhah'' ity api nigamo bhavati/

5.2. ``asaścantī bhūridhāre payasvatī/''
5.2. asajyamāne iti vā avyudasyantyāv iti vā bahu dhāra1d udakavatyau/
5.2. vanusyatir hanti karmā anavagata saṃskāro bhavati/
5.2. ``vanuyāma vanusyata'' ity api nigamo bhavati/
5.2. ``dīrghaprayajyumati yo vanusyati vayam jayema pṛtanāsu dūdhyah/''
5.2. dīrgha pratata yajñam abhijighāṃsati yo vayam tam jayema pṛtanāsu dūdhyam durdhiyam pāpa dhiyam/
5.2. pāpaḥ pāta peyānām pāpatyamāno avān eva patati iti vā pāpatyater vā syāt/
5.2. tarusyatir apy evam karmā/
5.2. ``indrena yujā tarusema vṛtram'' ity api nigamo bhavati/
5.2. bhandanā bhandateḥ stuti karmaṇah/
5.2. ``purupriyo bhandate dhāmabhiḥ kavir2 ity api nigamo bhavati/
5.2. ``sa bhandanā udiyarti prajāvatīr'' iti ca/
5.2. ``anyena madāhano yāhi tūyam''
5.2. anyena mada hano gaccha kṣipram āhaṃsi iva bhāṣamānā ity asabhya bhāṣanād āhanā iva bhavaty etasmād āhanaḥ syāt/
5.2. ṛṣir nado bhavati nadateḥ stuti karmaṇah/
5.2. ``nadasya mā rudhataḥ kāma ā gan/''
5.2. nadanasya mā rudhataḥ kāma āgamat saṃruddha prajananasya brahmacārina ity ṛṣi putrī ā vilapitam vedayante/

5.3. ``na yasya dyāvā pṛthivī na dhanva na antarikṣam na adrayaḥ somo akṣāh/''
5.3. aśnoter ity eke/
5.3. ``anūpe gomān gobhir akṣāḥ somo dugdhābhir akṣāh/'' `` lopāśaḥ siṃham prtyañcamatsāh/
5.3. kṣiyati nigamaḥ pūrvaḥ kṣarati nigama uttara ity eke/
5.3. anūpe gomān gobhir yadā kṣiyaty atha somo dugdhābhyaḥ kṣarati/
5.3. sarve kṣiyati nigamā ity śākapūnih/
5.3. śvātram iti kṣipra nāma āśu atanam bhavati/
5.3. ``sa patatrītvaram sthā jagad yac \chātram agnir akṛṇoj jātavedāh/''
5.3. sa patatri ca itvaram sthāvaram jaṃgamaṃś ca yat tat kṣipram agnir akarot jātavedas1/
5.3. ūtir avanāt/
5.3. ``ā tvā ratham yathotaye'' ity api nigamo bhavati/
5.3. hāsamāna1d ity upariṣṭād vyākhyāsyāmah/
5.3. ``vaṃrakaḥ padbhir upa sarvad indram/''
5.3. pānair iti vā spāśanair iti vā (sparśanair iti vā)/
5.3. ``sasam na pakvam avidat śucantam/''
5.3. svapanam etat mādhyamikam jyotiṣ anitya darśanam tad iva avidat jājvalyamānam/
5.3. ``dvitā ca sattā svadhayā ca śambhuh/''
5.3. dvaidham sattā madhyame ca sthāna uttame ca/
5.3. śambhuḥ sukhabhūh/
5.3. ``mṛgam na vrā mṛgayante/'' mṛgam iva vrātyāḥ praisāh/

5.4. varāho megho bhavati vara āhārah/
5.4. ``varam āhāram āhārṣīr'' iti ca brāhmaṇam/
5.4. ``vidhyad varāham tiro adrimastā'' ity api nigamo bhavaty ayam api itaro varāha etasmād eva/
5.4. vṛhati mūlāni varaṃvaram mūlam vṛhati iti vā/
5.4. ``varāham indra emusam'' ity api nigamo bhavati aṅgirasas api varāhā ucyante/
5.4. ``brahmanaspatir vṛsabhir varāhaih/''
5.4. atha apy ete mādhyamikā deva ganā varāhu1p ucyante/
5.4. ``paśyan hiranya cakrān ayodaṃstrān vidhāvato varāhūn/''
5.4. svasarāny ahāni bhavanti svayam sārīiny api vā svar ādityo bhavati sa enāni sārayati/
5.4. ``usrā iva svasarāni'' ity api nigamo bhavati/
5.4. śaryā aṅgulayo bhavanti/
5.4. śaryā isu1p śaramayyah/
5.4. śaraḥ śṛṇāteh/
5.4. ``śaryābhir na bharamāno gabhasti or'' ity api nigamo bhavati/
5.4. arko devo bhavati yad enam arcanty arko mantro bhavati yad anena arcanty. arkam annam bhavaty arcati bhūtāny. arko vṛkṣo bhavati sa vṛtaḥ katukiman3/

5.5. ``gāyanti tvā gāyatrinorcanty arkam arkinah/
5.5. brahmānas tvā śatakrata udvaṃśam iva yemire/''
5.5. gāyanti tvā gāyatrinaḥ prārcanti te'arkam arkino brāhmaṇās tvā śatakrata udyemire vaṃśam iva/
5.5. vaṃśo vana śayo bhavati vananāt śrūyata iti vā/
5.5. pavī ratha nemir bhavati yad vipunāti bhūmim/
5.5. ``uta pavyā rathānām adrim bhindanty ojasā/'' `` tam marutaḥ kṣurapavinā vyayur'' ity api nigamau bhavatah/
5.5. vakṣo vyākhyātam/
5.5. dhanvā antarikṣam dhanvanty asmād āpah/
5.5. ``tiro dhanvātirocata'' ity api nigamo bhavati/
5.5. sinam annam sināti bhūtāni/
5.5. ``yena smā sinam bharathaḥ sakhibhyah'' ity api nigamo bhavati/
5.5. itthā amuthā ity etena vyākhyātam/
5.5. sacā saha ity arthah/
5.5. ``vasubhiḥ sacā bhuvā/'' vasubhiḥ saha bhuvau/
5.5. cid iti nipātas anudāttaḥ purastād eva vyākhyātas atha api paśu nāma iha bhavaty udāttah/
5.5. ``cid asi manāsi'' citās tvayi bhogāś cetayasa iti vā/
5.5. ā ity ā kāra upasargaḥ purastād eva vyākhyātas atha apy adhyarthe dṛśyate/
5.5. ``abhra ām apah/'' abhre ā apah/
5.5. apas abhre'adhi iti/
5.5. dyumnam dyotater yaśas vā annam vā/
5.5. ``asme dyumnam adhi ratnaṃś ca dhehi/''
5.5. asmāsu dyumnaṃś ca ratnaṃś ca dhehi/

5.6. pavitram punāter mantraḥ pavitram ucyate/
5.6. ``yena devāḥ pavitrena ātmānam punate sadā'' ity api nigamo bhavati/
5.6. raśmayaḥ pavitram ucyante/
5.6. ``śatapavitrāḥ svadhayā madantīh/
5.6. bahu udakāh/
5.6. agniḥ pavitram ucyate vāyuḥ pavitram ucyate somaḥ pavitram ucyate sūryaḥ pavitram ucyata indraḥ pavitram ucyate/
5.6. ``agniḥ pavitram sa mā punātu/
5.6. vāyuḥ somaḥ sūrya indrah/
5.6. pavitram te mā punantu/'' ity api nigamo bhavati/
5.6. todas tudyateh/

5.7. ``puru tvā dāśvān vocerir agne tava svidā/
5.7. todasyeva śarana ā mahasya/'' bahu dāśvāṃs tvām eva abhihvayāmy arir amitra ṛcchater īśvaras apy arir etasmād eva/
5.7. yad anya devatyā agni7 āhutayaḥ hūyanta ity etad dṛṣṭvā evam avakṣyat/
5.7. todasya iva śarana ā mahasya/
5.7. tudasya iva śarane'adhi mahatah/
5.7. svañcāḥ su añcanah/
5.7. ``ājuhvāno ghṛtapṛṣṭhaḥ svañcāh/'' ity api nigamo bhavati/
5.7. śipivisto visnur iti visnor dve nāmanī bhavatah/
5.7. kutsita arthīyam pūrvam bhavati ity aupamanyavah/

5.8. ``kim it te visno paricakṣyam bhūt pra yad vavakṣe śipivisto asmi/
5.8. mā varpo asmad apa gūha etad yad anyarūpaḥ samithe babhūtha/''
5.8. kim te visnu8'aprakhyātam etad bhavaty aprakhyāpanīyam yan naḥ prabrūse śepa iva nirvestitas asmi ity apratipanna raśmih/
5.8. api vā praśaṃsā nāma eva abhipretam syāt kim te visnu8 prakhyātam etad bhavati prakhyāpanīyam yad uta prabrūse śipivistas asmi iti pratipanna raśmih/
5.8. śipi1p'atra raśmi1p ucyante tair āvisto bhavati/
5.8. mā varpo asmad apa gūha etat/
5.8. varpas ity rūpa nāma vṛṇoti iti satah/
5.8. yad anya rupaḥ samithe saṃgrāme bhavasi samyata raśmih/
5.8. tasya uttarā bhuyase nirvacanāya/

5.9. ``pra tat te adya śipivista nāmāryaḥ śaṃsām vayunāni vidvān/
5.9. tam tvā gṛṇāmi tavasam atavyān kṣayantam asya rajasaḥ parāke/''
5.9. tat te'adya śipivista nāma aryaḥ praśaṃsāmy. aryas aham asmi īśvaraḥ stomānām. aryas tvam asi iti vā. tam tvā staumi tavasam atavyāṃs. tavasa iti mahato nāmadheyam. udito bhavati. nivasantam asya rajasaḥ parāke parākrānte/
5.9.
5.9. āghṛṇir āgata hṛṇih/
5.9. ``āghṛṇe sam sacāvahai/'' āgata hṛṇa1d saṃsevāvahai/
5.9. pṛthu jrayāḥ pṛthu javah/
5.9. ``pṛthu jrayā aminād āyur dasyoh/''
5.9. prāmāpayad āyus dasyoh/

5.10. ``agnim naro dīdhitibhir aranyor hastacyutī janayanta praśastam/
5.10. dūredṛśam gṛhapatim atharyum/''
5.10. dīdhiti1p aṅgulayo bhavanti. dhīyante karmasu. aranī pratyṛta ene agnih. samaranāt jāyata iti vā. hasta cyutī hasta pracyuti ā. janayanta praśastam dūre darśanam gṛhapatim atanavantam/

5.11. ``ekayā pratidhā apibat sākam sarāṃsi triśatam/
5.11. indraḥ somasya kānukā/''
5.11. ekena pratidhānena apibat sākam saha ity arthah/
5.11. indraḥ somasya kānukā. kāntakāni iti vā krāntakāni iti (vā kṛtakāni iti) vā indraḥ somasya kānta iti vā kane ghāta iti vā kane hataḥ kānti hatah/
5.11. tatra etad yājñikā vedayante triṃśad uktha pātrāni mādhyandine savana eka devatāni tāny etasmin kāla ekena pratidhānena pibanti tāny atra saras1p ucyante/
5.11. triṃśat apara pakṣasya ahorātrās triṃśat pūrva pakṣasya iti nairuktās. tad yā etāś cāndramasya āgāminya āpo bhavanti raśmi1p tā apara pakṣe pibanti tathā api nigamo bhavati/
5.11. ``yamakṣitim akṣitayaḥ pibanti iti/'' tam pūrva pakṣa āpyāyayanti tathā api nigamo bhavati/
5.11. ``yathā devā aṃśum āpyāyayanti iti/''
5.11. adhrigur mantro bhavati. gavi adhikṛtatvād api vā praśāsanam eva abhipretam syāt tat śabdavattvād '' adhrigo śamīdhvam suśami śamīdhvam śamīdhvam adhrigav iti/''
5.11. agnir apy adhrigur ucyate/
5.11. ``tubhyam ścotanty adhrigo śacīvah/''
5.11. adhṛta gamana karmavan/
5.11. indro apy adhrigur ucyate/
5.11. ``adhrigava oham indrāya'' ity api nigamo bhavati/
5.11. āṅgūsaḥ stoma āghosah/
5.11. ``ena āṅgūsena vayam indravantah/'' anena stomena vayam indravantah/

5.12. ``āpāntamanyus tṛpalaprabharmā dhuniḥ śimīvān śarumān ṛjīsī/
5.12. somo viśvānyatasā vanāni nārvāg indram pratimānāni debhuh/''
5.12. āpātita manyus tṛpra prahārī kṣipra prahārī sṛpra prahārī somo vā indro vā/
5.12. dhunir dhūnoteh/
5.12. śimīti karma nāma śamayater vā śaknoter vā/
5.12. ṛjīsī somo yat somasya pūyamānasya atiricyate tad ṛjīsam apārjitam bhavati tena ṛjīsī somas/
5.12. atha apy aindro nigamo bhavati/
5.12. ``ṛjīsī vajrī'' iti/
5.12. hari or asya sa bhāgo dhānāś ca iti/
5.12. dhānā bhrāstre bhavanti phale hitā bhavanti iti vā/
5.12. ``babdhām te harī dhānā upa ṛjīsam jighratām'' ity api nigamo bhavati/
5.12. ādinā abhyāsena upahitena upadhām ādatte/
5.12. babhastir atti karmā/
5.12. somaḥ sarvāṇy atasāni vanāni/
5.12. na arvāk indram pratimānāni dabhnuvanti. yair enam pratimimate na enam tāni dabhnuvanty arvāk eva enam aprāpya vinaśyanti iti/
5.12. indra pradhānā ity eke naighaṇṭukam soma karma. ubhaya pradhānā ity aparam/
5.12. śmaśā śu aśnuta iti vā śma aśnuta iti vā/
5.12. ``ava śmaśā rudhad vāh/''
5.12. avārudhat śmaśā vār iti/

5.13. urvaśī apsaras1 uru abhyaśnuta ūrubhyām aśnuta urur vā vaśas asyāh/
5.13. apsaras1 ap sārinī/
5.13. api vā aspas iti rūpa nāmā/
5.13. apsāter apsānīyam bhavaty/
5.13. ādarśanīyam vyāpanīyam vā/
5.13. spastam darśanīyā iti śākapūnir/
5.13. yad apsas ity abhakṣasya/
5.13. apso nāma iti vyāpinas/
5.13. tadrā bhavati rūpavatī/
5.13. tad anayā attam iti vā tad asyai dattam iti vā/
5.13. tasyā darśanāt mitrā varuṇayo retaś caskanda/
5.13. tad abhivādinyy eṣā ṛc bhavati/

5.14. ``utāsi maitrāvaruṇo vasiṣṭhor vaśyā brahmanmanaso adhi jātah/
5.14. drapsam skannam brahmaṇā daivyena viśve devāḥ puṣkare tvādadanta/(ṛV 7.33.11)''
5.14. apy asi maitrāvaruṇo vasiṣṭhor vaśyā brahman manaso adhijātah/
5.14. drapsam skannam brahmaṇā daivyena/
5.14. drapsaḥ sambhṛtaḥ psānīyo bhavati/
5.14. sarve devāḥ puṣkare tvādhārayanta/
5.14. puṣkaram antarikṣam poṣati bhūtāny udakam puṣkaram pūjākaram pūjayitavyam/
5.14. idam api itarat puṣkaram etasmād eva puṣkaram vapuṣkaram vā puṣpam puṣyateh/
5.14. vayunam veteḥ kāntir vā prajñā vā/

5.15. ``sa it tamo avayunam tatanvat sūryeṇa vayunavac cakāra/
5.15. sa tamo aprajñānam tatanvat sa tam sūryeṇa prajñānavac cakāra/(ṛV 6.21.3)''
5.15. vāja pastyam vāja patanam/
5.15. ``sanema vāja pastyam (ṛV 9.98.12)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. vāja gandhyam gadhyaty uttarapadam/
5.15. ``aśyāma vāja gandham (ṛV 9.98.12)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. gadhyam gṛhṇāteh/
5.15. ``ṛjrā vājam na gadhyam yuyūṃṣan (ṛV 4.16.11)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. gadhyatir miśrībhāva karmā/
5.15. ``āgadhitā parigadhitā (ṛV 1.126.6)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. kaurayāṇaḥ kṛtayānah/
5.15. ``pākasthāmā kaurayāṇaḥ (ṛV 8.3.21)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. taurayāṇas tūrṇayānah/
5.15. ``sa taurayāṇa upa yāhi yajñam marudbhir indra sakhibhiḥ sajoṣāh/''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. ahrayāṇo ahrītayānah/
5.15. ``anuṣṭuyā kṛṇuhy ahrayāṇaḥ (ṛV 4.4.14)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. harayāṇo haramāṇayānah/
5.15. ``rajatam harayāṇaḥ (ṛV 8.25.22)''
5.15. ity api nigamo bhavati/
5.15. ``ya āritaḥ karmaṇikarmaṇi sthirah/''
5.15. pratyṛtaḥ stomān/
5.15. vrandī vrandater mṛdūbhāva karmaṇah/

5.16. ``ni yad vṛṇakṣi śvasanasya mūrdhani śuṣṇasya cid vrandino roruvadvanā/(ṛv 1.54.5)''
5.16. nivṛṇakṣi yat śvasanasya mūrdhani śabdakāriṇaḥ śuṣṇasya ādityasya ca śoṣayitū rorūyamāṇo vanāni iti vā vadhena iti vā/
5.16. ``avradanta vīḷitā (ṛV 2.24.3)''
5.16. ity api nigamo bhavati/
5.16. vīḍayatiś ca vrīḍayatiś ca vrīḍayatiś ca saṃstambhakarmāṇau pūrveṇa samprayujyete/
5.16. niṣṣapī strī kāmo bhavati vinirgata pasāh/
5.16. pasaḥ sapateḥ spṛśati karmaṇah/
5.16. ``mā no magheva niṣṣapī parā dāh/(ṛV 1.104.5)''
5.16. sa yathā dhanāni vināśayati mā nastvam tathā parādāh/
5.16. tūrṇāśam udakam bhavati tūrṇam aśnute/
5.16. ``tūrṇāśam na girer adhi (8.32.4)''
5.16. ity api nigamo bhavati/
5.16. kṣumpam ahicchatrakam bhavati yat kṣubhyate/

5.17. ``kadā martam arādhasam padā kṣumpam iva sphurat/
5.17. kadā naḥ śuśravadgira indro aṅga/(ṛV 1.84.8)''
5.17. kadā martam anārādhayantam pādena kṣumpam iva avasphuriṣyati kadā naḥ śroṣyati ca gira indro aṅga/
5.17. aṅga iti kṣipranāma añcitam eva aṅkitam bhavati/
5.17. nicumpuṇaḥ somo nicāntapṛṇo nicamanena prīṇāti/

5.18. patnīvantaḥ sutā ima uśanto yanti vītaye/
5.18. apām jagmirnicumpuṇah/(ṛV 8.93.22)''
5.18. patnīvantaḥ sutā ime adbhiḥ somāḥ kāmayamānā yanti vītaye pānāya apām gantā nicumpuṇah/
5.18. samudro api nicumpuṇa ucyate nicamanena pūryate/
5.18. avabhṛtho api nicumpuṇa ucyate nīcair asmin kvaṇanti nīcair dadhati iti vā/
5.18. ``avabhṛtha nicumpuṇaḥ (Vṣ 3.48)''
5.18. ity api nigamo bhavati/
5.18. nicumpuṇa nicuṅkuṇa iti ca/
5.18. padir gantur bhavati yat padyate/

5.19. ``sugurasat suhiraṇyaḥ svaśvo bṛhad asmai vaya indro dadhāti/
5.19. yas tv āyantam vasunā prātaritvo mukṣījayā iva padim utsināti/(ṛV 1.125.2)''
5.19. sugur bhavati suhiraṇyaḥ svaśvo mahac ca asmai vaya indro dadhāti yas tv āyantam annena/
5.19. prātar āgāminn atithe mukṣījayā iva padim utsināti/
5.19. kumāro mukṣījā mocanāc ca sayanāc ca tatanāc ca/
5.19. pāduḥ padyateh/
5.19. ``āviḥ svaḥ kṛṇute gūhate busam sa pādur asya nirṇijo na mucyate/(ṛV 10.27.24)''
5.19. āviṣkurute bhāsam ādityo gūhate busam/
5.19. busam ity udaka nāma bravīteḥ śabda karmaṇo bhraṃśater vā yad varṣan pātayaty udakam raśmibhis tat pratyādatte/

5.20. Vṛkaś candramā bhavati vivṛta jyotiṣko vā vikṛta jyotiṣko vā vikrānta jyotiṣko vā/

5.21. ``aruṇo māsakṛd vṛkaḥ pathā yantam dadarśa hi/
5.21. ujjihīte nicāyyā taṣṭeva pṛṣṭyāmayī vittam me asya rodasī/(ṛV 1.105.18)''
5.21. aruṇa ārocano māsakṛn māsānāṃś ca ardhamāsānāṃś ca kartā bhavati candramāh/
5.21. vṛkaḥ pathā yantam dadarśa nakṣatra gaṇam/
5.21. abhijihīte nicāyya yena yena yokṣyamāṇo bhavati candramāh/
5.21. takṣṇuvann iva pṛṣṭa rogī/
5.21. jānītam me asya dyāvāpṛthivyāv iti/
5.21. ādityo api vṛka ucyate yad āvṛṅkte/
5.21. ``ajohavīd aśvinā vartikā vāmāsno yat sīm amuñcatam vṛkasya/(ṛV 1.117.16)''
5.21. uraṇamathih/
5.21. uraṇa ūrṇāvān bhavaty ūrṇā punar vṛṇoter ūrṇoter vā/
5.21. vṛddha vāśiny api vṛky ucyate/
5.21. ``śatam meṣān vṛkye cakṣadānam ṛjrāśvam tam pitāndhaṃś cakāra/(ṛV 1.116.16)''
5.21. ity api nigamo bhavati/
5.21. joṣavākam ity avijñāta nāmadheyam joṣayitavyam bhavati/

5.22. ``ya indrāgnī suteṣu vām stavatteṣv ṛtāvṛdhā/
5.22. joṣavākam vadataḥ pajrahoṣiṇā na devā bhasathaś cana/(ṛV 6.59.4)''
5.22. ya indra agnī suteṣu vām someṣu stauti tasya aśnītho atha yoyam joṣavākam vadati vijañjapaḥ prārjitahoṣiṇau na devau tasya aśnīthah/
5.22. kṛttiḥ kṛntater yaśo vānnam vā/
5.22. ``mahīva kṛttiḥ śaraṇā ta indra/(ṛV 8.90.6)''
5.22. sumahat ta indra śaraṇam antarikṣe kṛttir iva iti/
5.22. iyam api itarā kṛttir etasmād eva sūtramayy upamārthe vā/
5.22. ``kṛttim vasāna ā cara pinākam brbhradā gahi/(Vṣ 16.51)''
5.22. ity api nigamo bhavati/
5.22. śvaghnī kitavo bhavati svam hanti svam punar āśritam bhavati/
5.22. ``kṛtam na śvaghnī vi cinoti devane/(ṛV 10.43.5)''
5.22. kṛtam iva śvaghnī vicinoti devane/
5.22. kitavaḥ kim tavāsti iti śabda anukṛtiḥ kṛtavān vā āśīr nāmakah/
5.22. samam iti parigraha arthīyam sarvanāma anudāttam/

5.23. ``mā naḥ samasya dūḍhyaḥ paridveṣaso aṃhatih/
5.23. ūrmir na nāvam ā vadhīt (ṛV 8.75.9)/''
5.23. mā naḥ sarvasya durdhiyaḥ pāpadhiyaḥ sarvato dveṣaso aṃhatir ūrmir iva nāvam āvadhīt/
5.23. ūrmir ūrṇoter nauḥ praṇottavyā bhavati namater vā/
5.23. tat katham anudātta prakṛti nāma syād dṛṣṭavyayam tu bhavati/
5.23. ``uto samasmin nā śiśīhi no vaso (ṛV 8.21.8)''
5.23. iti saptamyām/
5.23. śiśītir dānakarmā/
5.23. ``uruṣyā ṇo aghāyataḥ samasmād (ṛV 5.24.3)''
5.23. iti pañcamyām/
5.23. uruṣyatī rakṣākarmā/
5.23. athāpi prathamā bahuvacane/
5.23. ``nabhantām anyake same (ṛV 8.39-41; 1-10)''

5.24. ``daviṣā jāro apām piparti papurir narā/
5.24. pitā kuṛasya carṣaṇih/(ṛV 1.46.4)''
5.24. haviṣāpām jarayitā piparti papurir iti pṛṇāti nigamau vā prīṇāti nigamau vā/
5.24. pitā kṛtasya karmaṇaś cāyitā ādityah/
5.24. śamba iti vajranāma śamayater vā śātayatei vā/
5.24. ``ugro yaḥ śambaḥ puruhūta tena/(ṛV 10.42.7)''
5.24. ity api nigamo bhavati/
5.24. kupayaḥ kapūyā bhavanti/
5.24. kapūyam iti punāti karma kutsitam duṣpūyam bhavati/

5.25. ``pṛthak prāyan prathamā deva hūtayo akṛṇvata śravasyāni duṣṭarā/
5.25. na ye śekur yajñiyām nāvam āruham īrma eva te nyaviśanta kepayah/(ṛV 10.44.6)''
5.25. pṛthak prāyan pṛthak prathateḥ prathamā deva hūtayo ye devān āhvayanta/
5.25. akurvata śravaṇīyāni yaśāṃsi duranukarāṇy anyair/
5.25. ye aśaknuvan yajñiyām nāvam āroḍhum/
5.25. atha ye na aśaknuvan yajñiyām nāvam āroḍhum/
5.25. īrma eva te nyaviśanta iha eva te nyaviśanta ṛṇe haiva te nyaviśanta asminn eva loka iti vā/
5.25. īrma iti bāhunāma samīritataro bhavati/
5.25. ``etā viśvā savanā tūtumā kṛṣe svayam sūno sahaso yāni dadhiṣe/(ṛV 10.50.6)''
5.25. etāni sarvāṇi sthānāni tūrṇam upākuruṣe svayam balasya putra yāni dhatsva/
5.25. aṃsatram aṃhasas trāṇam dhanur vā kavacam vā kavacam ku añcitam bhavati kāñcitam bhavati kāye añcitam bhavati iti vā/

5.26. ``prīṇīta aśvān hitam jayātha svasti vāham rathamit kṛṇudhvam/
5.26. droṇāhāvam avatam aśma cakram aṃsatra kośam siñcatā nṛpāṇam/(ṛV 10.101.7)''
5.26. prīṇīta aśvān suhitam jayatha jayanam vo hitam astu svasti vāhanam ratham kurudhvam/
5.26. droṇāhāvam droṇam drumamayam bhavaty āhāva āhvānād āvaha āvahanāt/
5.26. avato avātito mahān bhavaty aśma cakram aśana cakram asana cakram iti vā aṃsatra kośam aṃsatrāṇi vaḥ kośa sthānīyāni santu/
5.26. kośaḥ kuṣṇāter vikuṣito bhavaty/
5.26. ayam api itaraḥ kośa etasmād eva saṃcaya ācitamātro mahān bhavati/
5.26. siñcata nṛpāṇam nara pāṇam kūpa karmaṇā saṃgrāmam upamimīte/
5.26. kākudam tālv ity ācakṣate jihvā kokuvā sāsmin dhīyate jihvā kokuvā kokūyamānā varṇān nudati iti vā kokūyater vā syāc śabda karmaṇah/
5.26. jihvā johuvā/
5.26. tālu tarates tīrṇatamam aṅgam latater vā syād lamba karmaṇo viparītād yathā talam latety aviparyayah/

5.27. ``sudevo asi varuṇa yasya te sapta sindhavah/
5.27. anukṣaranti kākudam sūrmyam suṣirām iva/(ṛV 8.69.12)''
5.27. sudevas tvam kalyāṇa devaḥ kamanīya devo vā bhavasi varuṇa yasya te sapta sindhavaḥ sindhuḥ sravaṇād yasya te sapta srotāṃsi tāni te kākudam anukṣaranti sūrmi kalyāṇa ūrmi srotaḥ suṣiram anu yathā/
5.27. bīriṭam taiṛīkir antarikṣam evam āha pūrvam vayater uttaram irater vayāṃsīranty asmin bhāṃsi vā/
5.27. tad etasyām ṛcy udāharanty api nigamo bhavati/

5.28. ``pra vāvṛje suprayā barhir eṣām ā viśpatīva bīriṛa iyāte/
5.28. viśāmaktor uṣasaḥ pūrvahūtau vāyuḥ pūṣā svastaye niyutvān/(ṛV 7.39.2)''
5.28. pravṛjyate suprāyaṇam barhir eṣām eyāte sarvasya pātārau vā pālayitārau vā/
5.28. bīriṭam antarikṣam bhiyo vā bhāso vā tatih/
5.28. api vā upamārthe syāt sarvapatī iva rājānau bīriṛe gaṇe manuṣyāṇām rātryā vivāse pūrvasyām abhihūtau vāyuś ca niyutvān pūṣā ca svasty ayanāya/
5.28. niyutvān niyuto asyāśvāh/
5.28. niyuto niyamanād vā niyojanād vā/
5.28. acchābherāptum iti śākapūṇih/
5.28. parīm sīm iti vyākhyātāh/
5.28. enam enām asyā asya ity etena vyākhyātam/
5.28. sṛṇir aṅkuśo bhavati saraṇād aṅkuśo añcater ākucito bhavati iti vā/
5.28. ``nedīya it sṛṇyaḥ pakvameyād (ṛV 10.101.3)''
5.28. ity api nigamo bhavaty antikatamam aṅkuśād āyāt pakvam auṣadham āgacchatv ity āgacchatv iti/

6.1. ``tvam agne dyubhis tvam āśuśukṣaṇis tvam adbhyas tvam aśmanas pari/
6.1. tvam vanebhyas tvam oṣadhībhyas tvam nṅṇām nṛpate jāyase śucih/(ṛV 2.1.1)''
6.1. tvam agne dyubhir ahobhis tvam āśuśukṣaṇir āśu iti ca śu iti ca kṣipra nāmanī bhavatah/
6.1. kṣaṇir uttaraḥ kṣaṇoter āśu śucā kṣaṇoti iti vā sanoti iti vā/
6.1. śuk śocateh/
6.1. pañcamy arthe vā prathamā/
6.1. tathāhi vākyasamyogah/
6.1. ā ity ākāra upasargaḥ purastāc cikīrṣitaja uttara āśu śocayiṣur iti/
6.1. śuciḥ śocater jvalati karmaṇah/
6.1. ayam api itaraḥ śucir etasmād eva/
6.1. niṣṣiktam asmāt pāpakam iti nairuktāh/
6.1. ``indra āśābhyas pari sarvābhyo abhayam karat/''
6.1. āśā diśo bhavanty āsadanād āśā upadiśo bhavanty abhyaśanāt/
6.1. kāśir muṣṭiḥ prakāśanān muṣṭir mocanād vā moṣaṇād vā mohanād vā/
6.1. ``ime cid indra rodasī apāre yat saṃgṛbhṇā maghavan kāciritte/''
6.1. ime cid indra rodasī rodhasī dyāvāpṛthivyau virodhanād rodhaḥ kūlam niruṇaddhi srotah/
6.1. kūlam rujater viparītāl loṣṭo aviparyayeṇa apāre dūrapāre/
6.1. yat saṃgṛbhṇāsi maghavan kāśis te mahān/
6.1. ``ahastam indra sampiṇakkuṇārum/''
6.1. ahastam indra kṛtvā sampiṇḍiḍha parikvaṇanam megham/

6.2. ``alātṛṇo vala indra vrajo goḥ purā hantor bhayamāno vyāra/
6.2. sugān patho akṛṇon niraje gāḥ prāvanvāṇīḥ puruhūtam dhamantīh/(ṛV 3.30.10)''
6.2. alātṛṇo alam ātardano megho valo vṛṇoter vrajo vrajaty antarikṣe gor etasyā mādhyamikāyā vācaḥ purā hananād bhayamāno vyāra/
6.2. sugān patho akṛṇon niraje gāh/
6.2. sugamanān patho akaron nirgamanāya gavām/
6.2. prāvanvāṇīḥ puruhūtam dhamantīh/
6.2. āpo vā vahanād vāco vā vadanād/
6.2. bahubhir āhūtam udakam bhavati dhamatir gati karmā/

6.3. ``udvṛha rakṣaḥ sahamūlam indra vṛścā madhyam pratyagram śṛṇīhi/
6.3. ā kīvataḥ salalūkaṃś cakartha brahma dviṣe tapuṣi tetim asya/(ṛV 3.30.17)''
6.3. uddhara rakṣaḥ sahamūlam indra/
6.3. mūlam mocanād vā moṣaṇād vā mohanād vā/
6.3. vṛśca madhyam prati śṛṇīhy agram/
6.3. agram āgatam bhavaty ā kiyato deśāt/
6.3. salalūkam saṃlubdham bhavati pāpakam iti nairuktāh/
6.3. sararūkam vā syāt sarter abhyastāt/
6.3. tapuṣis tapater hetir hanteh/
6.3. ``tyaṃś ciditthā katpayam śayānam/''
6.3. sukha payasam sukham asya payah/
6.3. visruha āpo bhavanti visravaṇāt/
6.3. ``vayā iva ruruhuḥ sapta visruhah''
6.3. ity api nigamo bhavati vīrudha oṣadhayo bhavanti virohaṇāt/
6.3. ``vīrudhaḥ pariyiṣṇvah''
6.3. ity api nigamo bhavati/
6.3. nakṣadd ābham aśnuvānad ābham abhyaśanena dabhnoti iti/
6.3. ``nakṣadd ābham taturim parvateṣṭhām''
6.3. ity api nigamo bhavati/
6.3. askṛdhoyur akṛdhvāyuḥ kṛdhvati drasvanāma nikṛttam bhavati/
6.3. ``yo askṛdhoyur ajaraḥ svarvān''
6.3. ity api nigamo bhavati/
6.3. niśṛmbhā niśrathya hāriṇah/

6.4. ``ājāsaḥ ṣūṣaṇam rathe niśṛmbhās te jana śriyam/
6.4. devam vahantu bibhratah/(ṛV 6.55.6)''
6.4. āvahantv ajāḥ pūṣaṇam rathe niśrathya hāriṇas te jana śriyam jāta śriyam/
6.4. bṛbaduktho mahaduktho vaktavyam asmā uktham iti bṛbaduktho vā/
6.4. ``bṛbaduktham havāmahe''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. ṛdūdaraḥ somo mṛdūdaro mṛdur udareṣv iti vā/
6.4. ``ṛdūdareṇa sakhyā saceya''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. ṛdūpe ity upariṣṭād vyākhyāsyāmah/
6.4. pulukāmaḥ purukāmah/
6.4. ``pulukāmo hi martyah''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. asinvatī asaṅkhād antyau/
6.4. ``asinvatī bapsatī bhūryattah''
6.4. ity api nigamo bhavanti/
6.4. kapanāḥ kampanāḥ krimayo bhavanti/
6.4. ``moṣathā vṛkṣam kapaneva vedhash''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. bhāṛjīkaḥ prasiddhabhāh/
6.4. ``dhūmaketuḥ samidhā bhāṛjīkah''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. rūjānā nadyo bhavanti rujanti kūlāni/
6.4. ``sam sujānāḥ pipiṣa indraśatruh''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. jūrṇir javater vā dravater vā dūnoter vā/
6.4. ``kṣiptā jūrṇir na vakṣati''
6.4. ity api nigamo bhavati/
6.4. ``pari ghraṃsamomanā vām vayo gāt/''
6.4. paryagād vām ghraṃsamaharavanāyānnam/

6.5. upala prakṣiṇy upaleṣu prakṣiṇāty upalaprakṣepiṇī vā/
6.5. indra ṛṣīn papraccha durbhikṣe kena jīvati iti teṣām ekaḥ pratyuvāca/
6.5. ``śakaṛam śākinī gāvo jālam asyandam vanam/
6.5. udadhiḥ parvato rājā durbhikṣe nava vṛttayah/(Bḍ 6.137)''
6.5. iti sā nigada vyākhyātā/

6.6. ``kārur aham tato bhiṣag upalaprakṣiṇī nanā/
6.6. nānādhiyo vasūyavo anu gā iva tasthimendrāya indro pari srava/(ṛV 9.112.3)''
6.6. kārur aham asmi kartā stomānām tato bhiṣak/
6.6. tata iti saṃtāna nāma pitur vā putrasya vā/
6.6. upala prakṣiṇī saktukārikā/
6.6. nanā namater mātā vā duhitā vā/
6.6. nānādhiyo nānākarmāṇo vasūyavo vasukāmā anvāsthitāḥ smo gāva iva lokam/
6.6. indrāyendro pari srava ity adhyeṣaṇā/
6.6. ``āsīna ūrdhvām upasi kṣiṇāti/''
6.6. upasthe/
6.6. prakalavid vaṇig bhavati kalāś ca veda prakalāś ca/
6.6. ``durmitrāsaḥ prakalavinmimānāh''
6.6. ity api nigamo bhavati/
6.6. abhyardhayajvā abhyardhayan yajati/
6.6. ``siṣakti pūṣā abhyardhayajvā''
6.6. ity api nigamo bhavati/
6.6. īkṣa īśiṣe/
6.6. ``īkṣe hi vasva ubhayasya rājan''
6.6. ity api nigamo bhavati/
6.6. kṣoṇasya kṣayaṇasya/
6.6. ``mahaḥ kṣoṇasyāśvinā kaṇvāya''
6.6. ity api nigamo bhavati/

6.7. ``asme te bandhuh/''
6.7. vayam ity arthah/
6.7. ``asme yātam nāsatyā sajoṣāh/''
6.7. asmān ity arthah/
6.7. ``asme samānebhir vṛṣabha pauṃsyebhih/''
6.7. asmābhir ity arthah/
6.7. ``asme pra yandhi maghavann ṛjīṣin/''
6.7. asmabhyam ity arthah/
6.7. ``asme ārāc cid dveṣaḥ sanutaryuyotu/''
6.7. asmad ity arthah/
6.7. ``ūrva iva paprathe kāmo asme/''
6.7. asmākam ity arthah/
6.7. ``asme dhatta vasavo vasūni/''
6.7. asmāsv ity arthah/
6.7. pātho antarikṣam pathā vyākhyātam/
6.7. ``śyeno na dīyann anveti pātha''
6.7. ity api nigamo bhavati/
6.7. udakam api pātha ucyate pānāt/
6.7. ``ā caṣṭa āsām pātho nadīnām''
6.7. ity api nigamo bhavati/
6.7. annam api pātha ucyate pānād eva/
6.7. ``devānām pātha upa vakṣi vidvān''
6.7. ity api nigamo bhavati/
6.7. savīmani prasave/
6.7. ``devasya vayam savituḥ sabīmani''
6.7. ity api nigamo bhavati/
6.7. saprathāḥ sarvataḥ pṛthuh/
6.7. ``tvam agne saprathā asi''
6.7. ity api nigamo bhavati/
6.7. vidathāni vedanāni/
6.7. ``vidathāni pracodayan''
6.7. ity api nigamo bhavati/

6.8. ``śrāyanta iva sūryam viśved indrasya bhakṣata/
6.8. vasūni jāte janamāna ojasā prati bhāgam na dīdhima/(ṛV 8.99.3)''
6.8. samāśritāḥ sūryam upatiṣṭhante/
6.8. api vā upamārthe syāt sūryam iva indram upatiṣṭhanta iti/
6.8. sarvāṇi indrasya dhanāni vibhakṣyamāṇāḥ sa yathā dhanāni vibhajati jāte ca janiṣyamāṇe ca tam vayam bhāgam audhyāyām aujasā balena/
6.8. oja ojater vā ubjater vā/
6.8. āśīr āśrayaṇād vā āśrapaṇād vā/
6.8. atha iyam itarā āśīr āśāsteh/
6.8. ``indrāya gāva āśiram''
6.8. ity api nigamo bhavati/
6.8. ``sā me satya āśīr deveṣu''
6.8. ity api nigamo bhavati/
6.8. ``sā me satya āśīr deveṣu''
6.8. iti ca/
6.8. ``yadā te marto anu bhogam ānaḷād id grasiṣṭha oṣadhīrajīgah''
6.8. yadā te marto bhogam anvāpadatha grasitṛtama oṣadhīragārīh/
6.8. jigartir girati karmā vā gṛṇāti karmā vā gṛhṇāti karmā vā/
6.8. ``sūrā amūra na vayaṃś cikitvo mahitvam agne tvam aṅga vitse/''
6.8. mūḍhā vayam smo amūḍhas tvam asi na vayam vidmo mahatvam agne tvam tu vettha/
6.8. śaśamānaḥ śaṃsamānah/
6.8. ``yo vām yajñaiḥ śaśamāno ha dāśati''
6.8. ity api nigamo bhavati/
6.8. ``devo devācyām kṛpā/''
6.8. devo devān pratyaktayā kṛpā/
6.8. kṛp kṛpater vā kalpater vā/

6.9. ``aśravam hi bhūridāvattarā vām vijāmātur uta vā ghā syālāt/
6.9. athā somasya prayatī yuvabhyām indrāgnī stomam janayāmi navyam/(ṛV 1.109.2)''
6.9. aśrauṣam hi bahudātṛtarau vām vijāmātur asusam āptāj jāmātuh/
6.9. vijāmātā iti śaśvad dākṣiṇājāḥ krītāpatim ācakṣate asusam āpta iva varo abhipretah/
6.9. jāmātā jā apatyam tan nirmātā uta vā ghā syālād api ca syālāt/
6.9. syāla āsannaḥ samyogena iti naidānāh/
6.9. syāl lājānāvapatīti vā/
6.9. lājā lājateḥ syam śūrpam syateḥ śūrpam aśanapavanam śṛṇāter vā/
6.9. atha somasya pradānena yuvābhyām indrāgnī stomam janayāmi navyam navataram/
6.9. omāsa ity upariṣṭād vyākhyāsyāmah/

6.10. ``somānam svaraṇam kṛṇuhi brahmaṇaspate/
6.10. kakṣīvantam ya auśijah/(ṛV 1.18.1)''
6.10. somānam sotāram prakāśanavantam kuru brahmaṇaspate kakṣīvantam iva ya auśijah/
6.10. kakṣīvān kakṣyāvān auśija uśijaḥ putrah/
6.10. uśig vaṣṭeḥ kāntikarmaṇah/
6.10. api tv ayam manuṣyakakṣa eva abhipretaḥ syāt tam somānam sotāram mām prakāśanavantam kuru brahmaṇaspate/

6.11. ``indrāsomā samaghaśaṃsam abhyagham tapuryayastu carur agnivām iva/
6.11. brahma dviṣe kravyāde ghora cakṣase dveṣo dhattam anavāyam kimīdine/(ṛV 7.104.2)''
6.11. indrāsomāv aghasya śaṃsitāram/
6.11. agham hanter nirhrasita upasarga āhanti iti/
6.11. tapus tapateś carur mṛccayo bhavati carater vā samuccaranty asmād āpo brahma dviṣe brāhmaṇa dveṣṭre kravyam adate ghora cakṣase ghora khyānāya/
6.11. kravyam vikṛttāj jāyata iti nairuktāh/
6.11. dveṣo dhattam anavāyam anavayavam yad anye na vyaveyur adveṣasa iti vā/
6.11. kimīdine kim idānīm iti carate kim idam kim idam iti vā piśunāya carate/
6.11. piśunaḥ piṃśater vipiṃśati iti/

6.12. ``kṛṇuṣva pājaḥ prasitam na pṛthvīm yāhi rājevām avām ibhena/
6.12. tṛṣvīm anu prasiti drūṇāno astāsi vidhya rakṣasas tapiṣṭhaih/(ṛV 4.4.1)''
6.12. kuruṣva pājaḥ pājaḥ pālanāt prasitim iva pṛthvīm/
6.12. prasitiḥ prasayanāt tantur vā jālam vā/
6.12. yāhi rājā iva amātyavān abhyamanavān svavānver ābhṛtā gaṇena gatabhayena hastinā iti vā tṛṣvyā anu prasityā drūṇānah/
6.12. asitāsi vidhya rakṣasas tapiṣṭhais taptatamais tṛptatamaiḥ prapiṣṭhatamair iti vā/
6.12. ``yas te garbham amīvā durṇāmā yonim āśaye/''
6.12. amīvābhyammanena vyākhyāto durṇāmā krimir bhavati pāpanāmā/
6.12. kṛmiḥ kravye medyati kramater vā syāt saraṇakarmaṇaḥ kāmater vā/
6.12. ``atikrāmanto duritāni viśvā/''
6.12. atikramamāṇā durgatigamanāni sarvāṇi/
6.12. apvā yad enayā viddhā upavīyate vyādhir vā bhayam vā/
6.12. ``apve parehi''
6.12. ity api nigamo bhavati/
6.12. amatir amāmayī matir ātmamayī/
6.12. ``ūrdhvā yasya amatirbhā adidyut savīmanī''
6.12. ity api nigamo bhavati/
6.12. śruṣṭīti kṣipranāmāśu aṣṭīti/

6.13. ``tām adhvara uśato yakṣy agne śruṣṭī bhagam nāsatyā purandhim/(ṛV 7.39.4)''
6.13. tān adhvare yajña uśataḥ kāmayamānān yaja agne śruṣṭī bhagam nāsatyau cāśvinau/
6.13. satyāv eva nāsatyāv ity aurṇavābhah/
6.13. satyasya praṇetārāv ity āgrāyaṇah/
6.13. nāsikāprabhavau babhūvatur iti vā/
6.13. purandhir bahudhīs tat kaḥ purandhir bhagaḥ purastāt tasya anvādeśa ity ekam indra ity aparam sa bahukarmatamaḥ purāṃś ca dārayitṛtamo varuṇa ity aparam tam prajñayā stauti/
6.13. ``imāmū nu kavitam asya māyām/''
6.13. ity api nigamo bhavati/
6.13. ruśad iti varṇanāma rocaterjvalatikarmaṇah/
6.13. ``samiddhasya ruśadadarśi pāja''
6.13. ity api nigamo bhavati/

6.14. ``asti hi vaḥ sajātyam riśādaso devāso asty āpyam/''
6.14. asti hi vaḥ samāna jātitā reśayadāriṇo devā asty āpyam/
6.14. āpyam āpnoteh/
6.14. sudatraḥ kalyāṇa dānah/
6.14. ``tvaṣṭā sudatro vi dadhātu rāya''
6.14. ity api nigamo bhavati/
6.14. suvidatraḥ kalyāṇavidyah/
6.14. ``āgne yāhi suvidatrebhir arvān''
6.14. ity api nigamo bhavati/
6.14. ānuṣag iti nāmānupūrvasyānuṣaktam bhavati/
6.14. ``stṛṇanti barhir ānuṣag''
6.14. ity api nigamo bhavati/
6.14. turvaṇis tūrṇavanih/
6.14. ``sa turvaṇir mahām areṇupauṃsye''
6.14. ity api nigamo bhavati/
6.14. nirvaṇā devo bhavati gīrbhir enam vanayanti/'
6.14. ``juṣṭam girvaṇase bṛhad''
6.14. ity api nigamo bhavati/

6.15. ``asūrte sūrte rajasi naṣatte ye bhūtāni samakṛṇvann imāni/''
6.15. asusamīritāḥ susamīrite vāta samīritā mādhyamakā devagaṇāye rasena pṛthivīm tarpayanto bhūtāni ca kurvanti ta āyajantety atikrāntam prativacanam/
6.15. ``amyak sā ta indra ṛṣṭih/''
6.15. amāktā iti vābhyaktā iti vā/
6.15. ``yādṛśmindhāyi tam apasyayā vidat/''
6.15. yādṛśedhāyi tam apasyayāvidat/
6.15. ``usraḥ piteva jārayāyi yajñaih/''
6.15. usra iva gopitājāyi yajñaih/

6.16. ``pra vicchā jujuṣāṇāso asthur abhūta viśve agniyota vājāh/''
6.16. prāsthur vā joṣayamāṇā abhavata sarve agragamanena iti vā agragaraṇena iti vā agrasampādina iti vā/
6.16. api vā agram ity etad anarthakam upabandham ādadīta/
6.16. ``addhīd indra prasthitemā havīṃṣi cano dadhiṣva pacatota somam/''
6.16. addhīndra prasthitāni imāni havīṃṣi cano dadhiṣva/
6.16. cana ity annanāma/
6.16. pacatir nāmībhūtah/
6.16. ``tam medastaḥ prati pacatāgrabhīṣṭām''
6.16. ity api nigamo bhavati/
6.16. api vā medasaś ca paśoś ca sāttvam dvivacanam syād yatra hy ekavacanārthaḥ prasiddham tad bhavati/
6.16. ``puroḷā agne pacata''
6.16. iti yathā/
6.16. śurudha āpo bhavanti śucam saṃrundhanti/
6.16. ``ṛtasya hi śurudhaḥ santi pūrvīr''
6.16. ity api nigamo bhavati/
6.16. aminomitamātro mahān bhavaty abhyamito vā/
6.16. ``aminaḥ sahobhir''
6.16. ity api nigamo bhavati/
6.16. jajbhatīr āpo bhavanti śabdakāriṇyah/
6.16. ``maruto jajjhatīr iva''
6.16. ity api nigamo bhavati/
6.16. apratiṣkuto apratiṣkṛto apratiskhalito vā/
6.16. ``asmabhyam apratiṣkuta''
6.16. ity api nigamo bhavati/
6.16. śāśadānaḥ śāśādyamānah/
6.16. ``pra svām matim atiracchāśadāna''
6.16. ity api nigamo bhavati/

6.17. sṛpraḥ sarpaṇād idam api itarat sṛpram etasmād eva sarpir vā tailam vā/
6.17. ``sṛprakarasnamūtaya''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. karasnau bāhū karmaṇām prasnātārau/
6.17. suśipram etena vyākhyātam/
6.17. ``vāje suśipra somatī''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. śipre hanū nāṣike vā/
6.17. hanur hanter nāsikā nasateh/
6.17. ``vi ṣyasva śipre vi sṛjasva dhene''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. dhenā dadhāteh/
6.17. raṃsu ramaṇāt/
6.17. ``sa citreṇa cikite saṃsu bhāsā''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. dvibarhā dvayoḥ sthānayoḥ parivṛḍho madhyame ca sthāna uttame ca/
6.17. ``uta dvibarhā aminaḥ sahobhir''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. akra ākramaṇāt/
6.17. ``akro na babhriḥ samithe mahīnām''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. urāṇa uru kurvāṇah/
6.17. ``dūta īyase pradiva urāṇa''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. stiyā āpo bhavanti styāyanāt/
6.17. ``vṛṣā sindhūnām vṛṣabhaḥ stiyānām''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. stipā stiyāpālana upasthitān pālayati iti vā/
6.17. ``sa naḥ stipā uta bhavā tanūpā''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. jabāru javamānarohi jaramāṇarohi garamāṇarohi iti vā/
6.17. ``agre rupa ārupitam jabāru''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. jarūtham garūtham gṛṇāteh/
6.17. ``jarūtham hanyakṣi rāye purandhim''
6.17. ity api nigamo bhavati/
6.17. kuliśa iti vajranāma kūlaśātano bhavati/
6.17. ``skandhāṃsīva kuliśenā vivṛkṇāhiḥ śayata upapṛk pṛthivyāh/''
6.17. skandho vṛkṣasya samāskanno bhavaty ayam api itaraḥ skandha etasmād evāskannam kāye/
6.17. ahiḥ śayata upaparcanaḥ pṛthivyāh/
6.17. tuñjas tuñjater dānakarmaṇah/

6.18. ``tuñjetuñje ya uttare stomā indrasya vajriṇah/
6.18. na vindhe asya suṣṭutim/(ṛV 1.7.7)''
6.18. dāne dāne ya uttare stomā indrasya vajriṇo nāsya tair vindāmi samāptim stuteh/
6.18. barhaṇā paribarhaṇā/
6.18. ``bṛhacchravā asuro barhaṇā kṛta''
6.18. ity api nigamo bhavati/

6.19. ``yo asmai ghraṃsa uta vā ya ūdhani somam sunoti bhavati dyumām aha/
6.19. apāpa śakras tutanuṣṭimūhati tanūśrubhram maghavā yaḥ kavāsasvah/(ṛV 5.34.3)''
6.19. ghraṃsa ity aharnāma grasyanto asmin rasāh/
6.19. gorūdha uddhatataram bhavaty uponnaddham iti vā/
6.19. sneha anupradāna sāmānyād rātrir apyūdha ucyate/
6.19. sa yo asmā ahany api vā rātrau somam sunoti bhavaty aha dyotanavān/
6.19. apohaty apohati śakrastitaniṣum dharma saṃtānād apetam alaṃkariṣṇumayajvānam tanūśubhram tanūśomayitāram maghavā yaḥ kavāsasvo yasya kapūyāḥ sakhāyah/
6.19. ``nyāvidhyadilābiśasya dṛḷhā vi śṛṅgiṇam abhinacchuṣṇam indrah/''
6.19. niravidhyadilābilaśayasya dṛḍhāni vyabhinacchṛṅgiṇam śuṣṇam indrah/

6.20. ``asmā idu pra bharā tūtujāno vṛtyāya vajramīśānaḥ kiyedhāh/
6.20. gor na parva vi radā tiraśceṣy annarṇāsy apāṃś caradhyai/(ṛV 1.61.12)''
6.20. asmai prahara tūrṇam tvaramāṇo vṛtrāya vajramīśānah/
6.20. kiyedhāḥ kiyaddhā iti vā kramamāṇadhā iti vā/
6.20. gor iva parvāṇi virada meghasyeṣy annarṇāṃsy apāṃś caraṇāya/
6.20. bhṛmir bhrāmyateh/
6.20. ``bhṛmir asy ṛṣikṛnmartyānām''
6.20. ity api nigamo bhavati/
6.20. viṣpito viprāptah/
6.20. ``pāram no asya viṣpitasya parṣan''
6.20. ity api nigamo bhavati/

6.21. ``tannasturīpam adbhutam puru vāram puru tmanā/
6.21. tvaṣṭā poṣāya vi ṣyatu rāye nābhā no asmayuh/(ṛV 1.142.10)''
6.21. tannastūrṇāpimahat sambhṛtam ātmanā tvaṣṭā dhanasya poṣāya viṣyatv ity asmayur asmān kāmayamānah/
6.21. rāspino rāspī rapater vā rasater vā/
6.21. ``rāspinasyāyor''
6.21. ity api nigamo bhavati/
6.21. ṛñjatiḥ prasādhanakarmā/
6.21. ``ā va ṛñjasa ūrjām vyuṣṭiṣu''
6.21. ity api nigamo bhavati/
6.21. ṛjur ity apy asya bhavati/
6.21. ``ṛjunītī no varuṇa''
6.21. ity api nigamo bhavati/
6.21. pratadvasū prāptavasū/
6.21. ``harī indra pratadvasū abhi svarā''
6.21. ity api nigamo bhavati/

6.22. ``hinotā no adhvaram devayajyā hinota brahma sanaye dhanānām/
6.22. ṛtasya yoge vi ṣyadhvamūdhaḥ śruṣṭīvarīt bhūtanāsmabhyam āpah/(ṛV 10.30.11)''
6.22. prahiṇuta no adhvaram devayajyāyai/
6.22. prahiṇuta brahma dhanasya sananāya/
6.22. ṛtasya yoge yajñasya yoge yājñe śakaṛa iti vā/
6.22. śakaṛam śakṛditam bhavati śanakais takati iti vā śabdena takati iti vā/
6.22. śruṣṭīvarīr bhūtanā asmabhyam āpah/
6.22. sukhavatyo bhavatā asmabhyam āpah/
6.22. ``coṣkūyamāṇa indra bhūri vāmam/''
6.22. dadad indra bahu vananīyam/
6.22. ``edhamānadviḷubhayasya rājā coṣkūyate viśa indro manuṣyān/''
6.22. vyudasyatyedhamānānasunvataḥ sunvato abhyādadhāty ubhayasya rājā divyasya ca pārthivasya ca coṣkūyamāṇa iti coṣkūyateś carkarītavṛttam/
6.22. sumatsvayam ity arthah/
6.22. ``upaprāgātsumanmedhāyi manma/''
6.22. upapraitu mām svayam yan me manodhyāyi yajñena ity āśvamedhiko mantrah/
6.22. diviṣṭiṣu diva eṣaṇeṣu/
6.22. ``sthūram rādhaḥ śatāśvam kuruṅgasya diviṣṭiṣu/''
6.22. sthūraḥ samāśritamātro mahān bhavatyaṇur anu sthavīyāṃsamupasargo luptanāamakaraṇo yathā samprati/
6.22. kuruṅgo rājā babhūva kurugamanād vā kulagamanād vā/
6.22. kuruḥ kṛntateh/
6.22. krūram ity apy asya bhavati/
6.22. kulam kuṣṇāter vikuṣitam bhavati/
6.22. dūto vyākhyātah/
6.22. jinvatiḥ prītikarmā/
6.22. ``bhūmim parjanyā jinvanti divam jinvanty agnayah''
6.22. ity api nigamo bhavati/

6.23. amatromātro mahān bhavaty abhyamito vā/
6.23. ``mahām amatro vṛjane virapśi''
6.23. ity api nigamo bhavati/
6.23. ``stave vajryṛcīṣamah/''
6.23. stūyate vajryṛcā samah/
6.23. anarśarātimanaślīladānamaślīlam pāpakam aśrimad viṣamam/
6.23. ``anarśarātim vasudām upastuhi''
6.23. ity api nigamo bhavati/
6.23. anarvāpratyṛto anyasmin/
6.23. ``anarvāṇam vṛṣabham mandrajihvam bbṛhaspatim vardhayā navyamarkaih/''
6.23. anarvam apratyṛtam anyasmin vṛṣabham mandrajihvam mandanajihvam modanajihvam iti vā/
6.23. bṛhaspatim vardhaya navyamarkair arcanīyaiḥ stomaih/
6.23. asāmi sāmi pratiṣiddham sāmi syateh/
6.23. ``asāmy ojo bibhṛthā sudānavah/''
6.23. asusam āptam balam bibhṛtha kalyāṇadānāh/

6.24. ``mā tvā somasya galdayā sadā yācann aham girā/
6.24. bhūrṇim mṛgam na savaneṣu cukrudham ka īśānam na yāciṣat/(ṛV 8.1.20)''
6.24. mā cukrudham tvām somasya gālanena sadā yācann aham girā gītyā stutyā bhūrṇim iva mṛgam na savaneṣu cukrudham ka īśānam na yāciṣyata iti/
6.24. galdā dhamanayo bhavanti galanamāsu dhīyate/
6.24. ``ā tvā viśantvindava ā galdā dhamanīnām/''
6.24. nānāvibhaktīty ete bhavata āgalanā dhamanīnām ity atra arthah/

6.25. ``na pāpāso manāmahe nārāyāso na jaḷhavah/''
6.25. na pāpā manyāmahe nādhanā na jvalanena hīnāh/
6.25. asty asmāsu brahmacaryam adhyayanam tapo dānakarmety ṛṣir avocat/
6.25. bakuro bhāskaro bhayaṃkaro bhāsamāno dravati iti vā/

6.26. ``yavam vṛkeṇa aśvinā vapanteṣam duhantā manuṣāya dasrā/
6.26. abhi dasyum bakureṇā dhamantoru jyotiścakrathur āryāya/(ṛV 1.117.21)''
6.26. yavam iva vṛkeṇa aśvinau nivapantau/
6.26. vṛko lāṅgalam bhavati vikartanāt/
6.26. lāṅgalam laṅgater lāṅgūlavad vā/
6.26. lāṅgūlam lagater laṅgater lambater vā/
6.26. annam duhantau manuṣyāya darśanīyāvabhidhamantau dasyum bakureṇa jyotiṣā vā udakena vā ārya īśvaraputrah/
6.26. bekanāṛāḥ khalu kusīdino bhavanti dviguṇakāriṇo vā dviguṇadāyino vā dviguṇam kāmayanta iti vā/
6.26. ``indro viśvānbekanāṛām ahardṛśa uta kratvā paṇīṃr abhi/''
6.26. indro yaḥ sarvān bekanāṛānahardṛśaḥ sūryadṛśo ya imāny ahāni paśyanti na parāṇīti vābhibhavati karmaṇā paṇīṃś ca vaṇijah/

6.27. ``jīvān no abhi dhetanād ity āsaḥ purā hathāt/
6.27. daddha stha havanaśrutah/(8.67.5)''
6.27. jīvato no abhidhāvatādityāḥ purā hananāt kva nu stha hvānaśruta iti/
6.27. matsyānām jālamāpannānām etad ārṣam vedayante/
6.27. mastyā madhā udake syandante mādyante anyonyam bhakṣaṇāya iti vā/
6.27. aṃhuro aṃhasvān aṃhūraṇam ity apy asya bhavati/
6.27. ``kṛṇvann aṃhūraṇād uru''
6.27. ity api nigamo bhavati/
6.27. ``sapta maryādāḥ kavayastatakṣus tāsām ekām id abhyaṃhuro gāt''
6.27. saptaiva maryādāḥ kavayaścakrus tāsām ekām apy abhigacchann aṃhasvān bhavati/
6.27. steyamatalpārohaṇam brahmahatyām bhrūṇahatyām surāpānam duṣkṛtasya karmaṇaḥ punaḥ punaḥ sevām pātake anṛtodyam iti/
6.27. bata iti nipātaḥ khedānukampayoh/

6.28. ``bato batāsi yama naiva te mano hṛdayaṃś cāvidāma/
6.28. anyā kila tvām kakṣyeva yukta pari ṣvajāte libujeva vṛkṣam/(ṛV 10.10.13)''
6.28. bato balātīto bhavati durbalo batāsi yama naiva te mano hṛdayaṃś ca vijānīmah/
6.28. anyā kila tvām pariṣvaṅkṣyate kakṣyeva yuktam libujeva vṛkṣam/
6.28. libujā vratatir bhavati līyate vibhajanti iti/
6.28. vratatir varaṇāc ca sayanāc ca tatanāc ca/
6.28. vātāpyam udakam bhavati vāta etad āpyāyayati/
6.28. ``punāno vātāpyam viśvaścandram''
6.28. ity api nigamo bhavati/
6.28. ``vane na vāyo nyadhāyi cākan/''
6.28. vana iva vāyo veḥ putraścāyann iti vā kāmayamāna iti vā/
6.28. veti ca ya iti ca cakāra śākalyah/
6.28. udāttam tv evam ākhyātam abhaviṣyad asusam āptaś ca arthah/
6.28. ratharyati iti siddhas tat prepsū ratham kāmayata iti vā/
6.28. ``eṣa devo ratharyati''
6.28. ity api nigamo bhavati/

6.29. ``dhenum na iṣam pinvatamasakrām/''
6.29. asaṃkramaṇīm/
6.29. ādhava ādhavanāt/
6.29. ``matīnāṃś ca sādhanam viprāṇāṃś cādhavam''
6.29. ity api nigamo bhavati/
6.29. anavabravo anavakṣiptavacanah/
6.29. ``vijeṣakṛd indra ivānavabrava''
6.29. ity api nigamo bhavati/

6.30. ``arāyi kāṇe vikaṛe girim gaccha sadānve/
6.30. śirimbiṛhasya satvabhistebhiṣṭvā cātayām asi/(ṛV 10.155.1)''
6.30. adāyini kāṇe vikaṛe/
6.30. kāṇovikrāntadarśana ity aupamanyavah/
6.30. kaṇatarvā syād aṇūbhāvakarmaṇah/
6.30. kaṇātiḥ śabda aṇūbhāve bhāṣyate anukaṇati iti/
6.30. mātrāṇūbhāvāt kaṇo darśana aṇūbhāvāt kāṇah/
6.30. vikaṛo vikrāntagatir ity aupamanyavah/
6.30. kuṛater vā syād viparītasya vikuṛito bhavati/
6.30. girim gaccha sadānonuve śabdakārike/
6.30. śirimbiṛhasya satvabhih/
6.30. śirimbiṛho meghaḥ śīryate biṛhe/
6.30. biṛhamantarikṣam biṛham bīriṛena vyākhyātam/
6.30. tasya sattvair udakair iti syāt taiṣṭvā cātayāmah/
6.30. api vā śirimbiṭho bhāradvājah/
6.30. kālakarṇa upeto lakṣmīr nirnāśayāṃcakāra tasya sattvaiḥ karmabhir iti syāt taiṣṭvā cātayāmaś cātayatirnāśane/
6.30. parāśaraḥ parāśīrṇasya vasiṣṭhasya sthavirasya jajñe/
6.30. ``parāśaraḥ śatayātur vasiṣṭha''
6.30. ity api nigamo bhavati/
6.30. indro api parāśara ucyate parāśātayitā yātūnām/
6.30. ``indro yātūnām abhavat parāśara''
6.30. ity api nigamo bhavati/
6.30. krivirdatī vikartanadantī/
6.30. ``yatrā vo didyudradati krivirdati''
6.30. ity api nigamo bhavati/
6.30. karūlatī kṛttadatī/
6.30. api vā devam kaṃcit kṛttadantam dṛṣṭvā evam avakṣyat/

6.31. ``vāmaṃvāmam ta ādure devo dadātv aryamā/
6.31. vāmam pūṣā vāmam bhago vāmam devaḥ karūḷatī/(ṛV 4.30.24)''
6.31. vāmam vananīyam bhavaty ādurir ādaraṇāt/
6.31. tat kaḥ karūḷatī/
6.31. bhagaḥ purastāt tasyānvādeśa ity ekam pūṣā ity aparam sodantakah/
6.31. ``adantakaḥ pūṣā''
6.31. iti ca brāhmaṇam/
6.31. ``dano viśa indra mṛdhravācah/''
6.31. dānamanaso no manuṣyān indra mṛduvācaḥ kuru/
6.31. ``avīrām iva mām ayam śarārur abhi manyate/''
6.31. abalām iva mām ayam bālo abhimanyate saṃśiśariṣuh/
6.31. idamyur idam kāmayamāṇah/
6.31. athāpi tadvad arthe bhāṣyate/
6.31. ``vasūyur indro''
6.31. vasumān ity atra arthah/
6.31. ``aśvayurgavyū rathayur vasūyur indra''
6.31. ity api nigamo bhavati/

6.32. ``kim te kṛṇvanti kīkaṛeṣu gāvo nāśiram duhre na tapanti gharmam/
6.32. ā no bhara pramagandasya vedo naicāśākham maghavanrandhayā nah/(ṛV 3.53.14)''
6.32. kim te kurvanti kīkaṛeṣu gāvah/
6.32. kīkaṛā nāma deśo anāryanivāsah/
6.32. kīkaṛāḥ kiṃkṛtāḥ kim kriyābhir itiprepsā vā/
6.32. naiva cāśiram duhre na tapanti gharmam harmyam/
6.32. āhara naḥ pramagandasya dhanāni/
6.32. magandaḥ kusīdī/
6.32. māṅgado māmāgamiṣyatīti ca dadāti/
6.32. tad apatyam pramagando atyantakusīdikulīnah/pramadako vā yo ayam eva asti loko na para iti prepsuh/
6.32. paṇḍako vā/
6.32. paṇḍakaḥ paṇḍagaḥ prārdako vā prārdayaty āṇḍau/
6.32. āṇḍāvāṇī iva vrīḍayati tatstham/
6.32. naicāśākham nīcāśākho nīcaihśākhah/
6.32. śākhāḥ śaknoteh/
6.32. āṇir araṇāt/
6.32. tam no maghavanrandhayeti/
6.32. radhyatir vaśagamane/
6.32. bunda iṣur bhavati bundo vā bhindo vā bhayado vā bhāsamāno dravatīti vā/

6.33. ``tuvikṣam te sukṛtam sūmayam dhanuḥ sādhurbundo hiraṇyayah/
6.33. ubhā te bāhū raṇyā susaṃskṛta ṛdūpe cidṛdūvṛdhā/(ṛV 8.77.11)''
6.33. tuvikṣam bahuvikṣepam mahāvikṣepam vā/
6.33. te sukṛtam sūmayam susukham dhanuḥ sādhayitā/
6.33. te bundo hiraṇyaya ubhau te bāhū raṇyau ramaṇīyau sāṃgrāmyau vā/
6.33. ṛdūpe ardanapātinau gamanapātinau vā marmaṇy ardanavedhinau gamanavedhinau vā/

6.34. ``nirāvidhyadgiribhya ā dhārayatpakvamodanam/
6.34. indro bundam svātatam/(ṛV 8.77.6)''
6.34. niravidhyadgiribhya ādhārayat pakvamodanam udakadānam megham/
6.34. indro bundam svātatam/
6.34. vṛndam bundena vyākhyātam vṛndārakaś ca/

6.35. ``ayam yo hotā kiru sa yamasya kamapyūhe yatsamañjanti devāh/
6.35. aharahar jāyate māsimāsyathā devā didhire havyavāham/(ṛV 10.52.3)''
6.35. ayam yo hotā kartā sa yamasya kamapyūhe annam abhivahati yatsamaśnuvanti devāh/
6.35. aharahar jāyate māse māse ardhamāse ardhamāse vā atha devā nidadhire havyavāham/
6.35. ulbam ūrṇoter vṛṇoter vā/
6.35. ``mahattad ulbam sthaviram tad āsīd''
6.35. ity api nigamo bhavati/
6.35. ṛbīsam apagatabhāsam apahṛtabhāsam antarhitabhāsam gatabhāsam vā/

6.36. ``himena agnim ghraṃsam avārayethāmpitumatīm ūrjam asmā adhattam/
6.36. ṛbīse atrim aśvinā avanītam unninyathuḥ sarvagaṇam svasti/(ṛV 1.116.8)''
6.36. himena udakena grīṣmānte agnim ghraṃsam aharavārayethāmannavartīm sa asmā ūrjam adhattamaṅgaye yoyamṛbīse pṛthivyām agnir antarauṣadhivanaspatiṣv apsu tam unninyathuḥ sarvagaṇam sarvanāmānam/
6.36. gano gaṇanād guṇaś ca/
6.36. yad vṛṣṭa oṣadhaya udyanti prāṇinaś ca pṛthivyām tad aśvino rūpam tena enau stauti stauti/

7.1. [/atha daivatam kāndam/om/atha ato daivatam/[715]]
7.1. tad yāni nāmāni prādhānya stutīnām devatānām tad daivatam ity ācakṣate/[715]
7.1. sā eṣā devatā upaparīkṣā/[715]
7.1. yat kāma ṛṣir yasyām devatāyām ārthapatyam icchan stutim prayuṅkte tad daivataḥ sa mantro bhavati/[715]
7.1. [sā punar iyam stutiś caturvidhā nāmnā bandhubhiḥ karmaṇā rūpena iti stutir nāma rūpa karma bandhubhiḥ ity uktam ḍurga. p 717. Cf Bḍ 1.7]
7.1. tās trividhā ṛcaḥ parokṣa kṛtāḥ pratyakṣa kṛtā ādhyātmikyaś ca/[715]
7.1. tatrā parokṣa kṛtāḥ sarvābhir nāma vibhaktibhir yujyante prathama puruṣaiś ca ākhyātasya/[715]

7.2. ``indro diva indra īśe pṛthivī āh/'' `` indram id gāthino bṛhat/'' `` indrena ete tṛtsu1p vevisānāh/'' indrāya sāma gāyata/'' `` na indrād ṛte pavate dhāma kim cana/'' `` indrasya nu vīryāni pra vocam/'' `` indre kāmā ayaṃsata'' iti/[717]
7.2. atha pratyakṣa kṛtā madhyama puruṣa yogās tvam iti ca etena sarva nāman3/'' tvam indra balād adhi/'' `` vi na indra mṛdho jahi'' iti/[717-718] [ḍ p 721. yatra tvam ity evam śrūyate ]
7.2. atha api pratyakṣa kṛtāḥ stotāro bhavanti parokṣa kṛtāni stotavyāni/'' mā cid anyad vi śaṃsata/'' `` kanvā abhi pra gāyata/'' `` upa preta kuśikāś cetayadhvam '' iti/[718]
7.2. atha ādhyātmikya uttama puruṣa yogā aham iti ca etena sarvanāman3/
7.2. yathā etad indro vaikunthas. lava sūktam. vāc āmbhṛṇīyam iti/[718]

7.3. parokṣa kṛtāḥ pratyakṣa kṛtāś ca mantrā bhūyisthā alpaśa ādhyātmikāh/[725]
7.3. atha api stutir eva bhavati na āśis vādah/'' indrasya nu vīryāni pra vocam'' iti yathā etasmint sūkte/[725]
7.3. [ḍ p 726. tatra punar āśiś1 yojyā/
7.3. kim kāranam/
7.3. āśiso hy arthe stutiḥ prayujyate ]
7.3. atha apy āśis eva na stutiḥ '' sucakṣā aham akṣībhyām bhūyāsam suvarcā mukhena suśrutk karṇābhyām bhūyāsam'' iti/
7.3. tad etad bahulam ādhvaryave [vede ḍ=YV?] yājñeṣu ca mantreṣu/[725] [ḍ p 736. tatra api stutir yojyā na hy anabhistutā devatā āśisam samardhayati ]
7.3. atha api śapatha abhiśāpau/'' adya murīya yadi yātudhāno asmi'' `` adhā sa vīrair daśabhir vi yūyā'' iti/[725]
7.3. atha api kasyacid bhāvasya ācikhyāsā/'' na mṛtyur āsīd amṛtam na tarhi/'' `` tamas āsīt tamasā gūḷham agre/'' [725]
7.3. atha api paridevanā kasmāc cit bhāvāt/'' sudevo adya prapated anāvṛt/'' `` na vi jānāmi yadi vedam asmi iti'' [725] [evam ayam ātma nindā pūrvako vilāpas paridevanā ity ucyate ḍ 730]
7.3. atha api nindā praśaṃsā1d/'' kevalāgho bhavati kevalādī/'' `` bhojasya idam puskarinī iva veśma'' iti/[725]
7.3. evam akṣa sūkte dyūta nindā ca kṛṣi praśaṃsā ca/[726]
7.3. evam ucca avacair abhiprāyair ṛsīnām mantra dṛṣṭayo bhavanti/[726] [tad api ārṣa anukramanī ām nidānam ārṣaṃś ca ubhayam upekṣitavyam ḍ 733]

7.4. tad ye anādista devatā mantrās teṣu devatā upaparīkṣā/[733]
7.4. yad devataḥ sa yajño vā yajña aṅgam vā tad devatā bhavanti/[733] [prakaraṇād hi saṃdigdha devateṣu devatā niyama iti nyāyaḥ ḍ; prātahsavane yo viniyujyate sa āgneyaḥ yo mādhyandine sa aindraḥ yas tṛtīya savana sa ādityaḥ ḍ 734]
7.4. atha anyatra yajñāt prājāpatyā iti yājñikā. nārāśaṃsā iti nairuktāh/[733]
7.4. [``yajña iti kātthakyah. agnir iti śākapūnih'' iti/
7.4. yajña śabdena ca visnur ucyate '' viśnur vai yajñah'' iti hi vijñāyate/'' agnir hi bhūyistha bhāk devatānām'' iti ato anāviskṛta devatā liṅgo mantra āgneyaḥ syāt/
7.4. sarvadevatā āśrayanāt ca '' agnir vai sarvā devatāh. atra vai sarvā vasati devatā iti ha vijñāyate/'' ḍ 735-736. ]
7.4. [kecit tu yena narāḥ praśasyante sa nārāśaṃso mantra iti paśyanto manuṣya stuti1p ity evam manyante/
7.4. tad ayuktam. na hi manuṣyānām anāviskṛta liṅgair mantraiḥ stutir upapadyate. durbodhyatvāt teṣām alpa buddhitvāt ca manuṣyānām iti ḍ 736]
7.4. api vā sā kāma devatā syāt/[733] [kāmato hi icchātas tasmin devatā kalpayitavyā ḍ 736]
7.4. prāyas[=adhikāra ḍ 736] devatā vā. [athavā bāhulyam ḍ 736] asti hy ācāro bahulam loke. devadeva ity atithi devatyam pitṛdevatyam [tatra evam nirdiste tato rāśer anyad avaśiṣyate tad deva pitṛ manuṣyānām sādhāranam bhavati ḍ p 737]/[733]
7.4. yājña daivato mantrah/[733]
7.4. [yo anāviskṛta devatā liṅgo mantraḥ sa yājño vā syād daivato vā/'' visnur vai yajñah'' iti ha vijñāyate/
7.4. visnuḥ punar āditya eva nairuktānām dyu sthāne samāmnānāt. '' yat ca kiṃcit pravalhitam(enigmatical) āditya karma eva tat'' iti hi vakṣyati/
7.4. tasmād āditya devataḥ sa mantra iti syāt/
7.4. athavā daivataḥ sa mantrah. devatā asmin devatā iti daivatah. avaśistam hi devatātvam agni7 eva. sarva devatā abhivādāt. '' agnir vai sarvā devatāh'' iti hi vijñāyate/'' agnir vai devatānām bhūyistha bhāk '' iti ca/'' aparigrahaṃś ca pradhāna gāmi'' iti nyāhah. tasmād āgneyaḥ sa mantra syād iti/
7.4. tad yad upodghāta uktam '' nārāśaṃsā iti nairuktāh'' iti tad eva kātthakya śākapūni matena avadhṛtam '' yajño agnir vā'' iti. tau hi nairuktāv iti ḍ 737-738]
7.4. api hy adevatā devatāvat stūyante yathā aśva prabhṛtīny osadhi paryantāny. atha apy astau dvandvāni/[733]
7.4. sa na manyeta āgantūn iva arthān devatānām. pratyakṣa dṛśyam etad bhavati/
7.4. māhābhāgyād devatāyā eka ātmā bahudhā stūyate. ekasya ātmano anye devāḥ pratyaṅgāni bhavanti/[733]
7.4. api ca sattvānām prakṛti bhūmabhir ṛṣayaḥ stuvanti ity āhuḥ prakṛti sārvanāmnyāt ca/
7.4. itaretara janmāno bhavanti/
7.4. itaretara prakṛtayah/
7.4. karma janmānah/
7.4. ātma janmānah/ ātmā eva eṣām ratho bhavaty ātmā aśvā ātmā āyudham ātmā isu1p/
7.4. ātmā sarvam devasya devasya/[723-724]

7.5. tisra eva devatā iti nairuktāh. agniḥ pṛthivī sthānas vāyur vā indro vā antarikṣa sthānah. sūryo dyu sthānah/[745]
7.5. tāsām māhābhāgyād eka ekasyā api bahūni nāmadheyāni bhavanty/
7.5. api vā karma pṛthaktvād yathā hotā adhvaryur brahmā udgātā ity ekasya satas/[745]
7.5. api vā pṛthak eva syuh. pṛthak hi stutayo bhavanti tathā abhidhānāni/[745]
7.5. yatho etat karma pṛthaktvād iti bahu1p api vibhajya karmāṇi kuryuh/[745]
7.5. tatra saṃsthāna ekatvam sambhoga ekatvam ca upekṣitavyam/[745]
7.5. yathā pṛthivī ām manuṣyāḥ paśu1p devā iti sthāna ekatvam sambhoga ekatvaṃś ca dṛśyate/[745]
7.5. yathā pṛthivī āḥ parjanyena ca vāyu ādityābhyāṃś ca. sambhogo agninā ca itarasya lokasya. tatra etat nara rāsthram iva/[745] ($)

7.6. atha ākāra cintanam devatānām/[754]
7.6. puruṣa vidhāḥ syur ity ekaṃś cetanāvadvad hi stutayo bhavanti tathā abhidhānāni/[754]
7.6. [aparo hetuh] atha api paurusa vidhikair aṅgaiḥ saṃstūyante/'' ṛsvā ta indra sthavirasya bāhū/'' `` yat saṃgṛbhnā maghavan kā āsis it te/'' [754]
7.6. atha api puruṣa vidhikair dravya samyogaih/'' ā dvābhyām haribhyām indra yāhi/''
7.6. `` kalyāṇīr jāyā suranam gṛhe te/'' [754]
7.6. atha api paurusa vidhikaiḥ karmabhih/''
7.6. ``addhi indra piba ca prasthitasya/''
7.6. `` āśrut karṇa śrudhī havam/''7.6/[755]

7.7. apuruṣa vidhā syur ity aparam/[761]
7.7. api tu yad dṛśyate apuruṣa vidham tad.yathā agnir vāyur ādityaḥ pṛthivī candramā iti/[761]
7.7. yatho etat cetanāvadvad hi stutayo bhavanti ity acetanāny apy evam stūyante yathā akṣa prabhṛtīny osadhi paryantāni/[761]
7.7. yatho etat paurusa vidhikair aṅgaiḥ saṃstūyanta ity acetaneṣv apy etad bhavati/
7.7. ``abhi krandanti haritebhir āsabhir'' iti grāva stutih/[761]
7.7. yatho etat paurusa vidhikair dravya samyogair ity etad api tādṛśam eva/'' sukham ratham yuyujesindhur aśvinam'' iti nadī stutih/[761]
7.7. yatho etat paurusa vidhikaiḥ karmabhir ity etad api tādṛśam eva/'' hotuścit pūrve havis adyamāśata'' iti grāva stutir eva/[761]
7.7. api vā ubhayavidhāḥ syur/
7.7. api vā apuruṣa vidhānām eva satām karma ātmāna ete syur. yathā yajño yajamānasya. eṣa ca ākhyāna samayah/[761] ($)

7.8. tisra eva devatā ity uktam purastāt. tāsām bhakti sāhacaryam vyākhyāsyāmah/[765] [asaṃvijñāta devatā pade mantre bhakti ā sāhacaryena vā yathā devatā gamyeta ity evam artham bhakti sāhacaryam ucyate ḍ 765]
7.8. atha etāny agni bhaktīny — ayam lokaḥ prātaḥ savanam vasanto gāyatrī trivṛt stomas rathantaram sāma ye ca deva ganāḥ samāmnātāḥ prathame sthāne/[765]
7.8. agnāyī pṛthivī īḷā iti striyah/[765] ($)
7.8. atha asya karma vahanaṃś ca havisām āvāhanaṃś ca devatānām yac ca kiṃcid dārṣti visayikam agni karma eva tat/[765] [yat samyogād asaty apy agni śabde āgneya eva mantro bhavati ḍ 766]
7.8. atha asya saṃstavikā devāḥ [yaiḥ saha agniḥ stūyate. tad yathā ḍ 767] indraḥ somo varuṇaḥ parjanya ṛtu1p āgnāvaisnavam havis/[765]
7.8. na tv ṛc saṃstavikī daśatayīsu vidyate/[765]
7.8. atha apy āgnāpausnam havis na tu saṃstavah. tatra etām vibhakti stutim ṛcam udāharanti/[765]

7.9. ``pūsā tvā itaś cyāvayatu pra vidvān anasta paśur bhuvanasya gopāh/
7.9. sa tvā etebhyaḥ pari dadat pitṛbhyo agnir devebhyaḥ suvidatriyebhyah/'' [770]
7.9. pūsan1 tvā itaḥ pracyāvayatu vidvān anasta paśur bhuvanasya gopā ity eṣa hi sarvesām bhūtānām gopāyitā ādityah/[770]
7.9. sa tvā etebhyaḥ paridadat pitṛbhya iti sāṃśayikas tṛtīyaḥ pādah/[770]
7.9. pūsan1 purastāt tasya anvādeśa ity ekam. agnir uparistāt tasya prakīrtanā ity aparam/[770]
7.9. ``agnir devebhyaḥ suvidatriyebhyah/'' suvidatram dhanam bhavati. vindater vā eka upasargād[i e. from su]. dadāter vā syād dvi upasargāt[i e. from su & vi]/[770]

7.10. atha etāni indra bhaktīny antarikṣa loko mādhyandinam savanam grīsmas tristubḥ pañcadaśa stomo bṛhat sāma ye ca deva ganāḥ samāmnātā madhyame sthāne yāś ca striyah/
7.10. atha asya karma rasa anupradānam vṛtra vadhas/
7.10. yā ca kā ca bala krtir indra karma eva tat/[772]
7.10. atha asya saṃstavikā devāḥ — agniḥ somo varuṇaḥ pūsan1 bṛhaspatir brahmanaspatiḥ parvataḥ kutso visnur vāyuh/[772]
7.10. atha api mitro varunena saṃstūyate. pūsan3 rudrena ca somas. agninā ca pūsan1. vātena ca parjanyah/[772]

7.11. atha etāny āditya bhaktīny
7.11. asau lokas. tṛtīya savanam varṣā jagatī saptadaśa stomo vairūpam sāma. ye ca deva ganāḥ samāmnātā uttame sthāne āditya ādayaḥ yāś ca striyah/
7.11. atha asya karma rasa ādānam raśmibhiś ca rasa ādhāranam. yac ca kiṃcit pravalhitam āditya karma eva tat/[779]
7.11. candramasā vāyunā saṃvatsarena iti saṃstavah/[779]
7.11. eteṣv eva sthāna vyūheṣv ṛtu chandas stoma pṛṣṭhasya bhakti śesam anukalpayīta/[779]
7.11. śarat anustubḥ ekaviṃśati stomo vairājam sāma iti pṛthivī āyatanāni/[779]
7.11. hemantaḥ paṅktis trinava stomaḥ śākvaram sāma ity antarikṣa āyatanāni/[779-780] [ḍ p 781. anagni liṅge api cet mantre eteṣām anyatamam syāt sa āgneya iti pratipattavyam ] Cf KB 23 5 37
7.11. śiśiro aticchandas1 trayastriṃśa stomas raivatam sāma iti dyu bhaktīni/[780]

7.12. mantrā mananāt/
7.12. chandāṃsi chādanāt/
7.12. stomaḥ stavanāt/
7.12. yajus yajateh/
7.12. sāma sammitam ṛcā. asyater vā. ṛcā samam menea iti naidānāh/[782]
7.12. gāyatrī gāyateḥ stuti karmaṇas. tri gamanā vā viparītā '' gāyato mukhād udapatat'' iti ca brāhmaṇam/[782]
7.12. usnik utsnātā bhavati snihyater vā syāt kānti karmaṇah. usnīsinī[furṇishied witḥ a turban] vā ity aupamikam[comparatively]/[782]
7.12. usnīsam snāyateh/[782]
7.12. kakubḥ kakubhinī bhavati/
7.12. kakubḥ ca kubjaś ca kujater vā ubjater vā/[782]
7.12. anustubḥ anustobhanād '' gāyatrīm eva tripadām satīm caturthena pādena anustobhati'' iti ca brāhmaṇam/[783]
7.12. bṛhatī paribarhanāt/[782]
7.12. paṅktiḥ pañcapadā/[782]
7.12. tristubḥ stobhaty uttara padā/
7.12. kā tu tritā syāt. tīrṇatamaṃś chandas. trivṛt vajras tasya stobhanī iti vā/[782]
7.12. ``yat trir astobhat tat tristubhas tristubḥ tvam'' iti vijñāyate/[783]

7.13. jagatī gatatamaṃś chandas. jala cara gatir vā '' jalgalyamāno asṛjat'' iti ca brāhmaṇam/[785]
7.13. virāt virājanād vā virādhanād vā viprāpanād vā/[785]
7.13. virājanāt sampūrṇa akṣarā. virādhanād ūna akṣarā. viprāpanād adhika akṣarā/[785]
7.13. pipīlika madhyā ity aupamikam/
7.13. pipīlikā pelater gati karmaṇah/[785]
7.13. iti imā devatā anukrāntāh/[786]
7.13. sūkta bhājo havis bhāja rc bhājaś ca bhūyisthāh. kāścit nipāta bhājah/[786] [ṛcaḥ sūryāya gīyanta udveti ity ardha pañcamāḥ ḍ 787. Cf Bḍ 6.5]
7.13. [nipāto hi dvividhah/
7.13. devatā antaraiḥ saha sādhāranyena upastutau naighaṇṭukatvena ca/
7.13. tatra sādhārana upastutau tad yathā '' vidhātā dhātā vyākhyātah/
7.13. tasya eṣa nipātas bhavati bahu devatāyām ṛci/
7.13. somasya rājñah'' iti/
7.13. asyām soma prabhṛtibhiḥ saha vidhātā stūyate sādhāranyena/
7.13. naighaṇṭukatvena punaḥ tadyathā '' pṛthivī vyākhyātā/
7.13. tasyā eṣa nipāto bhavaty aindrāgnyām ṛci/
7.13. yad indrāgnī paramasyām pṛthivyām'' iti/
7.13. tābhyām indra agnibhyām saha sādhāranyena pṛthivī na stūyate. kim tarhi/
7.13. lakṣaṇatvena indra agni or eva upādīyate ḍ 788. Cf ṇir 11.11-12.12.30-31. ]
7.13. [atha ayam aparo nipāta prakāra upekṣyah. tadyathā atyanta naighaṇṭukam devatā ahidhānam anatyanta naighaṇṭukaṃś ca ḍ 788]
7.13. atha uta abhidhānaih[witḥ their characteristic appellations] samyujya havis codayati indrāya vṛtraghna indrāya vṛtra tura indrāya aṃhas muca iti/[786]
7.13. tāny apy eke samāmananti. bhūyāṃsi tu samāmnānād. yat tu saṃvijñāna[conventional epithet] bhūtam syāt prādhānya stuti tat samāmane/[786]
7.13. atha uta karmabhir ṛṣir devatāḥ stauti vṛtrahā purandara iti/[786]
7.13. tāny apy eke samāmananti. bhūyāṃsi tu samāmnānād. vyañjana mātram tu tat tasya abhidhānasya bhavati. yathā brāhmaṇāya bubhukṣitāya odanam dehi. snātāya anulepanam. pipāsate pānīyam iti/[786]

7.14. atha ato anukramiṣyāmah/
7.14. agniḥ pṛthivī sthānas tam prathamam vyākhyāsyāmah/[791]
7.14. agniḥ kasmāt. agranīr bhavaty agram yajñeṣu pranīyate aṅgam nayati samnamamānah/[791]
7.14. aknopano bhavati iti sthaulāsthīvir na knopayati na snehayati/[791]
7.14. tribhya ākhyāta5bhyo jāyata iti śākapūnir itād. aktād dagdhād vā nītāt/
7.14. sa khalv eter akāram ādatte. gakāram anakter vā dahater vā. nīḥ parah/
7.14. tasya eṣā bhavati/[791]

7.15. ``agnim īḷe purohitam yajñasya devam ṛtvijam/
7.15. hotāram ratna dhātamam''
7.15. agnim īḷe agnim yācāmi/
7.15. īḷir adhyeṣanā karmā pūjā karmā vā/
7.15. purohito vyākhyāto yajñaś ca/
7.15. devo dānād vā pīpanād vā dyotanād vā dyu sthāno bhavati iti vā/
7.15. yo devaḥ sā devatā/
7.15. hotāram hvātā/
7.15. juhoter hotā ity aurṇavābhah/
7.15. ratnadhātamam ramanīyānām dhanānām dātṛtamam/
7.15. tasya eṣā aparā bhavati/

7.16. ``agniḥ pūrvebhir ṛṣibhir īḍyo nūtanair uta/
7.16. sa devām eha vakṣati''
7.16. agnir yaḥ pūrvair ṛṣibhir īḷitavyo (vanditavyo) asmābhiś ca navataraiḥ sa devān iha āvahatv iti/
7.16. sa na manyeta ayam eva agnir ity apy ete uttare jyotiṣī agnī ucyete/
7.16. tato nu madhyamah/

7.17. ``abhi pravanta samanā iva yoṣāḥ kalyāṇyaḥ smayamānāso agnim/
7.17. ghṛtasya dhārāḥ samidho nasanta tā juṣāṇo haryati jātavedāh/''
7.17. abhinamanta samanasa iva yoṣāh/
7.17. samanam samananād vā sammānād vā/
7.17. kalyāṇyaḥ smayamānāso agnim ity aupamikam/
7.17. ghṛtasya dhārā udakasya dhārāh/
7.17. samidho nasanta nasatir āpnoti karmā vā namati karmā vā/
7.17. tā juṣāṇo haryati jātavedāh/
7.17. haryatiḥ prepsā karmā viharyati iti/
7.17. ``samudrād ūrmir madhumām udārat'' ity ādityam uktam manyante/
7.17. ``samudrād hy eṣo adbhya udeti'' iti ca brāhmaṇam/
7.17. atha api brāhmaṇam bhavati ``agniḥ sarvā devatāh'' iti/
7.17. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/

7.18. ``indram mitram varuṇam agnim āhur atho divyaḥ sa suparṇo garutmān/
7.18. ekam sad viprā bahudhā vadanty agnim yamam mātariśvānam āhuh/'' (ṛV 1.164.46)
7.18. imam eva agnim mahāntam ātmānam ekam ātmānam bahudhā medhāvino vadanti/
7.18. indram mitram varuṇam agnim divyaṃś ca garutmantam/
7.18. divyo divijah/
7.18. garutmān garaṇavān guru ātmā mahā ātmā iti vā/
7.18. yas tu sūktam bhajate yasmai havir nirupyate ayam eva so agnir/
7.18. nipātam eva ete uttare jyotiṣī etena nāmadheyena bhajete/

7.19. jātavedas1 kasmāt/
7.19. jātāni veda. jātāni vā enam vidur. jāte jāte vidyata iti vā. jāta vitto vā jāta dhanas. jāta vidyo jāta prajñānas/[802]
7.19. ``yat tat jātaḥ paśūn avindata iti tat jāatavedaso jātavedastvam'' iti brāhmaṇam/[802]
7.19. ``tasmāt sarvān ṛtūn paśu1p agnim abhisarpanti'' iti ca/[802]
7.19. tasya eṣā bhavati/[802] [a passage in the loṅger recension]

7.20. ``pra nūnam jātavedasam aśvam hinota vājinam/
7.20. idam no barhir āsade'' ][804]
7.20. prahinuta jātavedasam karmabhiḥ samaśnuvānam/
7.20. api vā upamā arthe syād aśvam iva jātavedasam iti/
7.20. idam no barhir āsīdatv iti/
7.20. tad etad ekam eva jātavedasam gāyatram tṛcam daśatayīsu vidyate/[804]
7.20. yat tu kiṃcid āgneyam tat jātavedasānām sthāne yujyate/[804]
7.20. sa[student] na manyeta ayam eva agnir ity. apy ete uttare jyotiṣī jātavedasī ucyete/
7.20. tato nu madhyamah/[804]
7.20. ``abhi pravanta samanā iva yoṣā iti/
7.20. tat purastād vyākhyātam/[804]
7.20. atha asāv āditya '' ud u tyam jātavedasam'' iti. tad upariṣṭād vyākhyāsyāmah/[804]
7.20. yas tu sūktam bhajate yasmai havis nirupyate ayam eva so agnir jātavedas1/
7.20. nipātam eva ete uttare jyotiṣī etena nāmadheyena bhajete/[804]

7.21. vaiśvānaraḥ kasmād viśvān narān nayati viśva enam narā nayanti iti vā/(7/21)
7.21. api vā viśvānara eva syāt pratyṛtaḥ sarvāṇi bhūtāni. tasya vaiśvānarah/
7.21. tasya eṣā bhavati/[806]

7.22. ``vaiśvānarasya sumati7 syāma rājā hi kam bhuvanānām abhi śrīh/
7.22. ito jāto viśvam idam vi caste vaiśvānaro yatate sūryena/'' [807]
7.22. ito jātaḥ sarvam idam abhivipaśyati/
7.22. vaiśvānaraḥ samyatate sūryena/
7.22. rājā yaḥ sarvesām bhūtānām abhiśrayanīyas tasya vayam vaiśvānarasya kalyāṇyām mati7 syāma iti/[807]
7.22. tat ko vaiśvānaras. madhyama ity ācāryāh. varṣa karmaṇā hy enam stauti/[807]

7.23. ``pra nū mahitvam vṛsabhasya vocam yam pūravo vṛtrahanam sacante/
7.23. vaiśvānaro dasyum agnir jaghanvān adhūnot kāsthā ava śambaram bhet/'' [809]
7.23. prabravīmi tan mahattvam māhābhāgyam vṛsabhasya varṣitṛ6 apām/(7.22)
7.23. yam pūru1p pūrayitavyā manuṣyā vṛtrahanam meghahanam sacante sevante varṣa kāmāh/[809]
7.23. dasyur dasyateḥ kṣaya arthād upadasyanty asmin rasāh. upadāsayati karmāṇi/[809]
7.23. tam agnir vaiśvānaro aghnann. avādhūnod apaḥ kāsthā. abhinat śambaram megham/[809]
7.23. atha asāv āditya iti pūrve yājñikāh/[809]
7.23. eṣām lokānām rohena savanānām roha āmnātas/
7.23. rohāt pratyavarohaś cikīrṣitas/
7.23. tām anukṛtim [cikīrṣan] hotā āgnimārute śastre vaiśvānarīyena sūktena pratipadyate[prārabhate]/[809]
7.23. so api na stotriyam ādriyeta. āgneyas hi bhavati/ [$]
7.23. tata āgacchati madhyama sthānā devatāḥ rudraṃś ca marutaś ca/
7.23. tato agnim iha sthānam atra eva stotriyam śaṃsati/[809]
7.23. atha api vaiśvānarīyas dvādaśa kapālas bhavaty etasya hi dvādaśa vidham karma/[809]
7.23. ``asau vā ādityo agnir vaiśvānarah'' iti/[810]
7.23. atha api nivit saurya vaiśvānarī bhavati '' ā yo dyām bhātyā pṛthivīm'' iti/[810]
7.23. esa hi dyāvā pṛthivī āv ābhāsayati/[810]
7.23. atha api chāndomikam sūktam saurya vaiśvānaram bhavati '' divi pṛṣṭho arocata'' iti/
7.23. esa hi divi pṛṣṭho arocata iti/[810]
7.23. atha api havis pāntīyam sūktam saurya vaiśvānaram bhavati/[810]
7.23. ayam eva agnir vaiśvānara iti śākapūnir/
7.23. viśvānarāv ity apy ete uttare jyotiṣī/
7.23. vaiśvānaro ayam[agniḥ ṭ] yat tābhyām jāyate/[810]
7.23. katham tv ayam etābhyām jāyata iti/[810]
7.23. yatra vaidyutaḥ śaranam abhihanti. yāvad anupāttas bhavati madhyama dharma eva tāvad bhavaty udaka indhanaḥ śarīra upaśamanah($)/[810]
7.23. upādīyamāna eva ayam[agniḥ ṭ] sampadyata udaka upaśamanaḥ śarīra dīptih/[810]
7.23. atha ādityād udīci prathama samāvṛtta āditye. kaṃsam[copper] vā manim[cristal] vā parimṛjya pratisvare[a focus] yatra śuska gomayam asaṃsparśayan dhārayati tat pradīpyate. so ayam eva sampadyate/[810-811]
7.23. atha apy āha/'' vaiśvānaro yatate sūryena iti/'' [811.
7.23. na ca punar ātmanā ātmā samyatate/
7.23. anyena eva anyaḥ samyatata/
7.23. iti imam[agnim ṭ] ādadhāty[kindles] amuto amusya raśmayaḥ prādurbhavanti/
7.23. ito asya arcisas tayor bhāṣoḥ saṃsaṅgam dṛṣṭvā evam avakṣyat/[811]
7.23. atha yāny etāny auttamikāni[uttama sthāna devatā viśeṣa stuti arthāni] sūktāni bhāgāni vā sāvitrāni vā sauryāni vā pausnāni vā vaisnavāni vā [vaiśvadevyāni vā] teṣu vaiśvānarīyāḥ pravādā[expression] abhaviṣyann/
7.23. āditya karmaṇā ca enam astausyann ity. udesi ity. astam esi iti. viparyesi iti/[811]
7.23. āgneyeṣv eva hi sūkteṣv vaiśvānarīyāḥ pravādā bhavanty/
7.23. agni karmaṇā ca enam[vaiśvānaram ṭ] stāuti iti. vahasi iti. pacasi iti. dahati iti/[811]
7.23. yatho etad varṣa karmaṇā hy enam stauti ity asminn apy etad upapadyate/[811]
7.23. ``samānam etad udakam uccaity ava cāhabhih/
7.23. bhumim parjanyā jinvanti divam jinvanty agnayah/''
7.23. iti sā nigada vyākhyā/

7.24. ``kṛsnam niyānam harayaḥ suparṇā apo vasānā divam utpatanti/
7.24. ta ā vavṛtrant sadanād ṛtasya āt it ghṛtena pṛthivī vyudyate'' [820]
7.24. kṛsnam nirayanam rātrir ādityasya. harayaḥ suparṇā haranā āditya raśmayah. te yadā amuto arvāñcaḥ paryāvartante saha sthānād udakasya ādityād. atha ghṛtena udakena pṛthivī vyudyate/[820]
7.24. ghṛtam ity udaka nāma. jigharteḥ siñcati karmaṇah/[820]
7.24. atha api brāhmaṇam bhavati '' agnir vā ito vṛṣṭim samīrayati. dhāmachad iva khalu vai bhūtvā varṣati. marutaḥ sṛṣṭām vṛṣṭim nayanti/[820]
7.24. ``yadā asāv ādityo nyañc raśmibhiḥ paryāvartate atha varṣati iti/'' [820]
7.24. yatho etad rohāt pratyavarohaś cikīrṣita ity/
7.24. āmnāya vacanād etad bhavati/[820]
7.24. [rohāt pratyavaroha ity arthavāda mātram eva ḍ 822]
7.24. yatho etad vaisvānarīyo dvādaśa kapālo bhavati ity/
7.24. anirvacanam kapālāni bhavanty. asti hi saurya eka kapālaḥ pañcakapālaś ca/[820]
7.24. yatho etad brāhmaṇam bhavati iti/
7.24. bahu bhakti vādāni hi brāhmaṇāni bhavanti. pṛthivī vaiśvānaraḥ saṃvatsaro vaiśvānaro brāhmaṇo vaiśvānara iti/[820] [bhaktir nāma guna kalpanā ḍ 823]
7.24. yatho etan nivit saurya vaiśvānarī bhavati ity asya eva sā bhavati/
7.24. ``yo viś bhyo mānusībhyo dīded'' ity eṣa hi viś bhyo mānusībhyo dīpyate/[820-821]
7.24. yatho etad havis pāntīyam sūktam saurya vaiśvānaram bhavati ity asya eva tad bhavati/7.24/[821]
7.24. ``jamadagnir āhuta'' iti/
7.24. jamadagnayaḥ prajamita agnayo vā prajvalita agnayo vā tair abhihuto bhavati/[821]
7.24. yatho etadd haviṣpāntīyam sūktam saurya vaiśvānaram bhavati ity asya eva tad bhavati/

7.25. ``havis pāntam ajaram svarvidi divispṛśya āhutam justam agni7/
7.25. tasya bharmane bhuvanāya devā dharmane kam svadhayā apaprathanta/'' [825]
7.25. havis yat pānīyam. ajaram sūryavidi divispṛśi abhihutam justam agni7 tasya bharanāya ca bhāvanāya ca dhāranāya ca etebhyaḥ sarvebhyaḥ karmabhyo devā imam agnim annena apaprathanta/
7.25. atha apy āha/[825]
7.26. ``apām upasthe mahisā agṛbhnata viśo rājānam upa tasthur ṛgmiyam/
7.26. ā dūto agnim abharad vivasvato vaiśvānaram mātariśvā parāvatah/'' [827]
7.26. apām upastha upasthāne mahaty antarikṣa loka āsīnā mahānta iti vā/[827]
7.26. agṛhṇata mādhyamikā deva ganā. viśa iva rājānam upatasthur/[827]
7.26. ṛgmiyam ṛgmantam iti vā arcanīyam iti vā pūjanīyam iti vā/[827]
7.26. āharad yam dūto devānām vivasvata ādityād. vivasvān vivāsanavān. preritavataḥ parāgatād vā asya agner vaiśvānarasya mātariśvānam āhartāram āha/[827]
7.26. mātariśvan1 vāyur mātṛ7 antarikṣe śvasiti mātṛ7 āśvaniti iti vā/[827]
7.26. atha enam etābhyām sarvāṇi stauti/[827]

7.27. ``mūrdhā bhuvor bhavati naktam agnis tataḥ sūryo jāyate prātar udyan/
7.27. māyām ū tu yajñiyānām etām apo yat tūrṇiś carati prajānan/'' [829]
7.27. mūrdhā mūrtam asmin dhīyate. mūrdhā yaḥ sarvesām bhūtānām bhavati naktam/[829]
7.27. agnis tataḥ sūryo jāyate prātar udyant sa eva/[829]
7.27. prajñām tv etām manyante yajñiyānām devānām yajña sampādinām/[829]
7.27. apo yat karma carati prajānant sarvāṇi sthānāny anusañcarati tvaramānah/
7.27. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/[829]

7.28. ``stomena hi divi devāso agnim ajījanan śaktibhī rodasi prām/
7.28. tam ū akrṇvan tredhā bhūu4 kam sa osadhīḥ pacati viśva rūpāh/'' [830]
7.28. stomena hi yam divi devā agnim ajanayan śaktibhiḥ karmabhir dyāvā pṛthivī or āpūraṇam tam akurvaṃs tredhā bhāvāya pṛthī ām antarikṣe divi iti śākapūnih/[830]
7.28. ``yad asya divi tṛtīyam tad asāv ādityah'' iti hi brāhmaṇam/[830-831]
7.28. tad agnī kṛtya stauti/(7.23)
7.28. atha enam etayā ādityī kṛtya stauti/[831]

7.29. ``yadā it enam adadhur yajñiyāso divi devāḥ sūryam āditeyam/
7.29. yadā carisnū mithunāv abhūtām ādit prāpaśyan bhuvanāni viśvā/'' [832]
7.29. yadā enam adadhur yajñiyāḥ sarve divi devāḥ sūryam āditeyam aditeḥ putram/[832]
7.29. yadā carisnū mithunau prāduabhūtām sarvadā saha cārināv usas1 ca ādityaś ca/[832]
7.29. mithunau kasmāt. minotiḥ śrayati karmā. thu iti nāma karaṇaḥ stha kāras vā. nayati paro vanir vā. samāśritāv anyonyam nayato vanuto vā/[832]
7.29. manuṣya mithunāv apy etasmād eva methantāv anyonyam vanuta iti vā/[832]
7.29. atha enam etayā agnī kṛtya stauti/

7.30. ``yatra vadete avaraḥ paraś ca yajñanyoḥ kataro nau vi veda/
7.30. āśekur it sadha mādam sakhāyo nakṣanta yajñam ka idam vi vocat/'' [833]
7.30. yatra vivadete daivyau hotād. ayaṃś ca agnir asau ca madhyamah/[833]
7.30. kataro nau yajñe bhūyo veda ity āśaknuvanti tat saha madanam samāna khyānā ṛtvijas teṣām yajñam samaśnuvānānām ko na idam vivakṣyati iti/[834]
7.30. tasya uttarā bhuyase nirvacanāya/[834]

7.31. ``yāvat mātram usaso na pratīkam suparṇi o vasate mātariśvah/
7.31. tāvad dadhāty upa yajñam āyan brāhmaṇo hotṛ6 avaro nisīdan/'' [835]
7.31. yāvat mātram usasaḥ pratyaktam bhavati pratidarśanam iti vā/[835]
7.31. asty upamānasya samprati arthe prayoga iha iva nidhehi iti yathā/[835]
7.31. suparṇi aḥ supatanā etā rātrayo vasate mātariśvan jyotir varṇasya tāvad upadadhāti yajñam āgaccha brāhmaṇo hotā asya agnes turavato nisīdan/
7.31. hotṛ japas tv anagnir vaiśvānarīyo bhavati/[835]
7.31. ``deva savitar etam tvā vṛṇate agnim hotrāya saha pitṛ3 vaiśvānarena'' iti/[835]
7.31. idam eva agnim savitāram āha sarvasya prasavitāram madhyamam vā uttamam vā pitāram/[835]
7.31. yas tu sūktam bhajate yasmai havis nirupyate ayam eva so agnir vaiśvānaras/
7.31. nipātam eva ete uttare jyotiṣī etena nāmadheyena bhajete bhajete/[835]

8.1. dravinodas1 kasmāt/
8.1. dhanam dravinam ucyate yad enad abhidravanti/
8.1. balam vā dravinam. yad enena abhidravanti/
8.1. tasya dātā dravinodas1 tasya eṣā bhavati/

8.2. ``dravinodas1 dravinaso grāha hastāso adhvare/
8.2. yajñeṣu devam īḷate/''
8.2. dravinodas1 yas tvam/
8.2. dravinasa iti dravina sādina iti vā/
8.2. dravina sānina iti vā/
8.2. dravinasas tasmāt pibatv iti vā/
8.2. yajñeṣu devam īḷate/
8.2. yācanti stuvanti vardhayanti pūjayanti iti vā/
8.2. tat ko dravinodas1/
8.2. indra iti kraustukih/
8.2. sa bala dhanayor dātṛtamas tasya ca sarvā bala kṛtih/
8.2. ``ojaso jātam uta manya enam/'' iti āha/
8.2. atha apy agnim drāvinodasam āha/
8.2. esa punar etasmāt jāyate/
8.2. ``yo aśmanor antar agnim jajāna'' ity api nigamo bhavati/
8.2. atha apy ṛtu yājeṣu drāvinodasāḥ pravādā bhavanti/
8.2. teṣām punaḥ pātrasya indra pānam iti bhavati/
8.2. atha apy enam soma pānena stauti/
8.2. atha apy āha '' dravinodas2 pibatu drāvinodasah'' iti/
8.2. ayam eva agnir dravinodas1 iti śākapūnih/
8.2. āgneyeṣv eva hi sūkteṣu drāvinodasāḥ pravādāḥ bhavanti/
8.2. ``devā agnim dhārayan dravinodām'' ity api nigamo bhavati/
8.2. yatho etat sa bala dhanayor dātṛtama iti. sarvāsu devatāsv aiśvaryam vidyate/
8.2. yatho etad '' ojaso jātam uta manya enam'' iti ca āha ity ayam apy agnir ojasā balena mathyamāno jāyate/
8.2. tasmād enam āha sahasas putram sahasaḥ sūnum sahaso yahum/
8.2. yatho etad agnim drāvinodasam āha ity ṛtvijo atra dravinodasa ucyante/
8.2. haviso dātāp te ca enam janayanti/
8.2. ``ṛsīnām putro adhirāja eṣa# ity api nigamo bhavati/
8.2. yatho etat teṣām punaḥ pātrasya indra pānam iti bhavati iti/
8.2. bhakti mātram tad bhavati. yathā vāyavyāni iti sarveṣām soma pātrānām/
8.2. yatho etat soma pānena enam stauti ity asminn apy etad upapadyate/
8.2. ``somam piba mandasāno ganāśribhir'' ity api nigamo bhavati/
8.2. yatho etad dravinodas1 pibatu drāvinodasa ity asya eva tad bhavati/

8.3. ``medyantu te havnayo yebhir īyase'risanyan vīḷayasvā vanaspate/
8.3. āyuyā dhṛsno abhigūryā tvam nestrāt somam dravinodaḥ piba kratubhih/''
8.3. medyantu te vahnayo voḷhāro yair yāsy ariṣyan/
8.3. dṛddṛdhī bhava āyūya dhṛsno abhigūrya tvam nestrīyād dhisnyāt/
8.3. dhisnyo dhisanyo dhisanā bhavas. dhisanā vāc dhiser dadhāti arthe/
8.3. dhī sādinī iti vā/
8.3. dhī sāninī iti vā/
8.3. vanaspata ity enam āha eṣa hi vanānām pātā vā pālayitā vā/
8.3. vanam vanoteh/
8.3. piba ṛtubhiḥ kālaih/

8.4. atha ata āpriyah/
8.4. āpriyaḥ kasmād āpnoteḥ prīnāter vā/
8.4. ``āprībhir āprīnāti'' iti ca brāhmaṇam/
8.4. tāsām idhmaḥ prathama āgāmī bhavati/
8.4. idhmaḥ samindhanāt/
8.4. tasya eṣā bhavati/

8.5. ``samiddho adya manuso durone devo devān yajasi jātavedah/
8.5. ā ca vaha mitramahaś cikitvān tvam dūtaḥ kavir asi pracedāh/''
8.5. samiddho'adya manuṣyasya manuṣyasya gṛhe devo devān yajasi jātavedah. ā ca vaha mitramahaś cikitvāṃś cetanāvāṃś tvam dūtaḥ kavir asi pracetas1 pravṛddha cetas1/(8.4)
8.5. yajñe[$] idhma iti kātthakyas. agnir iti śākapūnih/
8.5. tanūnapād ājyam bhavati/
8.5. napād ity anantarāyāḥ prajāyā nāmadheyam/
8.5. nirṇatatamā bhavati/
8.5. gaur atra tanūr ucyate/
8.5. tatā[prepared] asyām bhogās/
8.5. tasyāḥ payo jāyate/
8.5. payasa ājyam jāyate/
8.5. agnir iti śākapūnir/
8.5. āpas atra tanū1p ucyante/
8.5. tatā antarikṣe/
8.5. tābhya odashi vanaspatayo jāyante. osadhi vanaspatibhya eṣa jāyate/
8.5. tasya eṣā bhavati/

8.6. ``tanūnapāt patha ṛtasya yānān madhvā samañjan svadayā sujihva/
8.6. manmāni dhībhir uta yajñam ṛṇdhan devatrā ca kṛṇuhy adhvaram nah/''
8.6. tanūnapāt patha ṛtasya yānān yajñasya yānāt. madhunām samañjan svadaya kalyāṇa jihva/
8.6. mananāni ca no dhīibhir yajñaṃś ca samardhaya/
8.6. devān no yajñam gamaya/
8.6. narāśaṃso yajña iti kātthakyah. narā asminn āsīnāḥ śaṃsanti/
8.6. agnir iti śākapūnir naraiḥ praśasyo bhavati/
8.6. tasya eṣā bhavati/

8.7. ``narāśaṃsasya mahimānam eṣām upa stosāma yajatasya yajñaiy/
8.7. ye sukratu1p śucayo dhiyaṃdhāḥ svadanti devā ubhayāni havyā/''
8.7. narāśaṃsasya mahimānam eṣām upastumo ayajñiyasya yajñair. ye sukarmāṇaḥ śucayo dhī2 dhārayitāp svadayantu devā ubhayāni havis1p/
8.7. somaṃś ca itarāni ca iti vā/
8.7. tāntrāni ca āvāpikāni ca iti vā/
8.7. īḷa īṭṭeḥ stuti karmaṇah/
8.7. indhater vā/
8.7. tasya eṣā bhavati/

8.8. ``ājuhvāna īdyo vandyaś cā yājy agne vasubhiḥ sajosāh/
8.8. tvam devānām asi hayva hotā sa enān yakṣi isito yajīyān/''
8.8. āhūyamāna īḷitavyo vanditavyaś ca āyāhy agni8 vasubhiḥ saha josanas tvam devānām asi yahva hotā/
8.8. yahva iti mahato nāmadheyam/
8.8. yātaś ca hūtaś ca bhavati/
8.8. sa enān yakṣi isito yajīyān/
8.8. isitaḥ presita iti vā adhīsta iti vā/
8.8. yajīyān yastṛtarah/
8.8. barhis paribarhanāt/
8.8. tasya eṣā bhavati/

8.9. ``prācīnam barhis pradiśā pṛthivyā vastor asyā vṛjyate agre ahnām/
8.9. vyu prathate vitaram varīyo devebhyo aditaye syonam/''
8.9. prācīnam barhis pradiśā pṛthivyā vasanāya asyāḥ pravṛjyate'agre'ahnām barhis pūrva ahne/
8.9. tad viprathate vitaram vikīrṇataram iti va vistīrṇataram iti vā/
8.9. varīyo varataram urutaram vā/
8.9. devebhyaś ca aditi4 ca syonam/
8.9. syonam iti sukha nāma syater avasyanty etat/
8.9. sevitavyam bhavati iti vā/
8.9. dvāro javater vā. dravater vā vārayater vā/
8.9. tāsām eṣā bhavati/

8.10. ``vyacasvatīr urviyā vi śrayantām patibhyo na janayaḥ śumbhamānāh/
8.10. devīr dvāro bṛhatīr viśvam invā devebhyo bhavata suprāyanāh/''
8.10. vyañcanavatya urutvena viśrayantām patibhya iva jāyā ūrū maithune dharme śuśobhisamānāh/
8.10. varatamam aṅgam ūrū/
8.10. devī o dvāro bṛhatī o mahatī o viśvam invā. viśvam ābhir eti yajñe/
8.10. gṛha dvāra iti kātthakyas. agnir iti śākapūnih/
8.10. usāsānaktā usas1 ca naktā ca usā vyākhyātā/
8.10. naktā iti rātri nāmā anakti bhūtāny avaśyāyena api vā naktā avyakta varṇā/
8.10. tayor eṣā bhavati/

8.11. ``ā susvayantī yajate upāke usāsānaktā sadatām ni yoni7/
8.11. divye yosane bṛhatī surukme adhi śriyam śukrapiśam dadhāne/''
8.11. sesmīyamānaid iti vā/
8.11. susvāpayantyāv iti vā/
8.11. āsīdatām iti vā/
8.11. nyāsīdatām iti vā/
8.11. yajñiya1d upakrānta1d divya1d yosa1d/
8.11. bṛhatyau mahatyau/
8.11. surukma1d surocana1d/
8.11. adhidadhāna1d śukra peśasam śriyam/
8.11. śukkram śocater jvalati karmaṇah/
8.11. peśa iti rūpa nāma/
8.11. piṃśater vipiśitam bhavati/
8.11. daivyau hotād/
8.11. daivyau hotād ayaṃś ca agnir asau ca madhyamas tayor eṣā bhavati/

8.12. ``daivyā hotād prathamā suvācā mimānā yajñam manuso yajadhyai/
8.12. pracodayantā vidatheṣu kārū prācīnam jyotiḥ pradiśā diśantā/''
8.12. daivyau hotād prathamau suvācau. nirmimānau yajñam manuṣyasya manuṣyasya yajanāya/
8.12. pracodayamānau yajñeṣu kartād pūrvasyām diśi yastavyam iti pradiśantau/
8.12. tisro devīs tisro devī as tāsām eṣā bhavati/

8.13. ``ā no yajñam bhāratī tūyam etv iḷā manusvad iha cetayantī/
8.13. tisro devīr barhir edam syonam sarasvatī svapasaḥ sadantu/''
8.13. etu no yajñam bhāratī kṣipram/
8.13. bharata ādityas tasya bhāh/
8.13. ilā ca manuṣyavad iha cetayamānā/
8.13. tisro devyo barhir idam sukham sarasvatī ca sukarmāṇa āsīdantu/
8.13. tvastā tūrṇam aśnuta iti nairuktās tviser vā syād dīpti karmaṇas tvakṣater vā syāt karoti karmaṇas. tasya eṣā bhavati/

8.14. ``ya ime dyāvāpṛthivī janitrī rūpair apiśad bhuvanāni viśvā/
8.14. tam adya hotar isito yajīyān devam tvastāram iha yakṣi vidvān/''
8.14. ya ime dyāvāpṛthivyau janayitryau rūpair akarod bhūtāni ca sarvāṇi tam adya hotṛ8 isito yajīyān devam tvastāram iha yaja vidvān/
8.14. mādhyamikas tvastā ity āhur madhyame ca sthāne samāmnātah/
8.14. agnir iti śākapūnis/
8.14. tasya eṣā aparā bhavati/

8.15. ``āvistyo vardhate cārurāsu jihmānām ūrdhvaḥ svayaśā upasthe/
8.15. ubhe tvastur bibhyatur jāyamānāt pratīcī siṃham prati josayete/''
8.15. āvir āvedanāt/
8.15. tattyo vardhate cārur āsu/
8.15. cāru carater jihmam jihīter ūrdhva ucchrito bhavati/
8.15. svayaśā ātmayaśā upastha upasthāne/
8.15. ubhe tvastṛ6 bibhyatur jāyamānāt/
8.15. pratīcī siṃham prati josayete/
8.15. dyāvāpṛthivyāv iti vā ahoorātra1d iti vāranī iti vā/
8.15. pratyakta1d siṃham sahanam praty āsevete/
8.15. vanaspatir vyākhyātah/
8.15. tasya eṣā bhavati/

8.16. vanaspatir vyākhyātah/
8.16. tasya eṣā bhavati/

8.17. ``upāva sṛja tmanyā samañjan devānām pātha ṛtuthā havīṃsi/
8.17. vanaspatiḥ śamitā devo agniḥ svadantu havyam madhunā ghṛtena/''
8.17. upāvasṛja ātmanā ātmānam samañjan devānām annam ṛtāvṛtau havis2p kāle kāle/
8.17. vanaspatiḥ śamitā devo agnir ity ete trayaḥ svadayantu havyam madhunā ca ghṛtena ca/
8.17. tat ko vanaspatir. yūpa iti kātthakyas. agnir iti śākapūnis. tasya eṣā aparā bhavati/

8.18. ``añjanti tvām adhvare devayanto vanaspate madhunā daivyena/
8.18. yad ūrdhvas tisthā dravineha dhattādyad vā kṣayo mātur asyā upasthe/
8.18. añjanti tvām adhvare devān kāmayamānā vanaspati8 madhunā daivyena ca ghṛtena ca/
8.18. yad ūrdhvaḥ sthāsyasi/
8.18. dravināni ca no dāsyasi/
8.18. yad vā te kṛtaḥ kṣayo mātṛ6 asyā upastha upasthāne/
8.18. agnir iti śākapūnis. tasya eṣā aparā bhavati/

8.19. ``devebhyo vanaspati8 havis2p hiranya parṇa pradivaste artham/
8.19. pradakṣiṇi draśanayā niyūya ṛtasya vakṣi pathibhīi rajisthaih/''
8.19. deva5bhyo vanaspati8 havis2p. hiranya parṇa ṛta parṇā api vā upamā arthe syādd hiranya varṇa parṇā iti/
8.19. pradivas te artham purānas te sas artho yam te pravrūmah/
8.19. yajñasya vaha pathibhī rajisthair ṛtutamai rajasvalatamaih/
8.19. prapistatamair iti vā/
8.19. tasya eṣā aparā bhavati/

8.20. ``vanaspate raśanayā niyūya pistamayā vayunāni vidvān vaha devatrā didhiso havīṃsi pra ca dātāram amṛteṣu vocah/''
8.20. vanaspati8 raśanayā niyūya surūpatamayā/
8.20. vayunāni vidvān prajñānāni prajānan vaha devān yajñe dātṛ6 havis2p/
8.20. prabrūhi ca dātāram amṛteṣu deveṣu/
8.20. svāhā kṛtayah/
8.20. svāhā ity etet su āha iti vā/
8.20. svā svāc āha iti vā/
8.20. svam prāha iti vā/
8.20. svāhutam havis juhoti iti vā/
8.20. tāsām eṣā bhavati/

8.21. ``sadyo jāto vyamimīta yajñam agnir devānām abhavat purogāh/
8.21. asya hotuḥ pradiśy ṛtasya vāci svāhā kṛtam havir adantu devāh/''
8.21. sadyo jāyamāno niramimīta yajñam. agnir devānām abhavat purogāmī/
8.21. asya hotṛ6 pradiśi ṛtasya vāci āsye svāhā kṛtam havis adantu devāh/
8.21. iti imā āprī devatā anukrāntāh/
8.21. atha kim devatāḥ prayāja anuyājāh/
8.21. āgneyā ity eke/

8.22. ``prayājān me anuyājāṃś ca kevalān ūrjasvantam haviso datta bhāgam/
8.22. ghrtaṃś ca apām puruṣaṃś ca ausadhīnām agneś ca dīrgham āyur astu devāh/''
8.22. ``tava prayājā anuyājāś ca kevala ūrjasvanto havisaḥ santu bhāgāh/
8.22. tava agne yajño yamas tu sarvas tubhyam namantām pradiśaś catasrah/
8.22. ``āgneyā vai prayājā āgneyā anuyājāh/
8.22. iti ca brāhmaṇam/
8.22. chandas devatā ity aparam/
8.22. ``chandas1p vai prayājāś chandas1p anuyājāh/'' iti ca brāhmaṇam/
8.22. ṛtu devatā ity aparam/
8.22. ``ṛtu1p vai prayājāḥ paśu1p anuyājāh/'' iti ca brāhmaṇam/
8.22. prāna devatā ity aparam/
8.22. ``prānā vai prayājā apānā anuyājāh/'' iti ca brāhmaṇam/
8.22. āgneyā iti tu sthitih/
8.22. bhakti mātram itarat/
8.22. kim artham punar idam ucyate/
8.22. ``yasyai devatāyai havis gṛhītam syāt tām manasā dhyāyed vasat kariṣyan/'' iti ha vijñāyate/
8.22. tāny etāny ekādaśa āprī sūktāni/
8.22. teṣām vāsistha mātrā iyam vādhyaśvam gārtsamadam iti nārāśaṃsavanti/
8.22. maidhātitham dairghatamasam praisikam ity ubhayavanti/
8.22. ato anyāni tanūnapātvanti tanūnapātvanti/

9.1. atha yāni pṛthivī āyatanāni sattvāni stutim labhante tāny atas anukramiṣyāmah/
9.1. teṣām aśvaḥ prathama āgāmī bhavati/
9.1. aśvo vyākhyātas. tasya eṣā bhavati/

9.2. ``aśvo voḷhā sukham ratham hasanām upamantrinah/
9.2. śepas romanvantau bhedau vārin mandūka icchati indrāya indo pari srava/''
9.2. aśvo voḷhā(vodhā)/
9.2. sukham voḷhā/
9.2. ratham voḷhā/
9.2. sukham iti kalyāṇa nāma/
9.2. kalyāṇam punyam/
9.2. suhitam bhavati/
9.2. suhitam gamyati iti vā/
9.2. hasā etā vā/
9.2. pātā vā pālalyitā vā/
9.2. śepam ṛcchati iti vā/
9.2. vāri vāryati/
9.2. māno vyākhyātas. tasya eṣā bhavati/

9.3. ``mā no mitro varuano aryamā āyur indra ṛbhukṣā marutaḥ pari khyan/
9.3. yad vājino devajātasya sapteḥ pravakṣyāmo vidathe vīryāni/''
9.3. yad vājino devair jātasya sapteḥ saranasya pravakṣyāmo yajñe vidathe vīryāni. mā nas tvam mitraś ca varuṇaś ca aryaman1 ca āyus ca vāyur ayana indraś ca urukṣayana ṛbhūnām rājā iti vā marutaś ca parikhyan/
9.3. śakuniḥ śaknoty unnetum ātmānam/
9.3. śaknoti naditum iti vā/
9.3. śaknoti takitum iti vā/
9.3. sarvataḥ śaṃkaro astv iti vā/
9.3. śaknoter vā/
9.3. tasya eṣā bhavati/

9.4. kanikradat janusam prabruvāna iyarti vācam ariteva nāvam/
9.4. sumaṅgalaś ca śakuni8 bhavāsi mā tvā kācid abhibhā viśvyā vidat/''
9.4. nyakrandīt janma prabruvāno yathā asya śabdas tathā nāma īrayati vācam īrayitā iva nāvam/
9.4. sumaṅgalaś ca śakuni8 bhava. kalyāṇa maṅgalah/
9.4. maṅgalam nirater gṛṇāti arthe. giraty anarthān iti vā/
9.4. aṅgalam aṅgavat/
9.4. majjayati pākapam iti nairuktāh/
9.4. mām gacchatv iti vā/
9.4. mā ca tvā kācid abhibhūtiḥ sarvato vidat/
9.4. gṛtsamadam artham abhy utthitam kapiñjalo abhivavāśe/
9.4. tad abhivādinī eṣā rc bhavati/

9.5. ``bhadram vada dakṣiṇato bhadram uttarato vada/
9.5. bhadram purastān no vada bhadram paścāt kapiñjala/'' ity sā nigada vyākhyātā/
9.5. gṛtsamado gṛtsa madanah/
9.5. gṛtsa iti medhāvi nāma/
9.5. gṛṇāteḥ stuti karmaṇah/
9.5. mandūkā majjūkā majjanāt/
9.5. madater vā modati karmaṇo. mandater vā tṛpti karmaṇah/
9.5. mandayater iti vaiyākaraṇāh/
9.5. manda eṣām okas iti vā/
9.5. mando mader vā muder vā/
9.5. teṣām eṣā bhavati/

9.6. ``saṃvatsaram śaśayānā brāhmaṇā vrata cārinah/
9.6. vācam parjanya jinvitām pra mandūkā avādisuh/''
9.6. saṃvatsaram śiśyānā brāhmaṇā vrata cārinas abruvānāh/
9.6. api vā upamā arthe syād brāhmaṇā iva vrata cārina iti/
9.6. vācam parjanya prītām prāvādisur mandūkāh/
9.6. vasistho varṣa kāmaḥ parjanyam tustāva/
9.6. tam mandūkā anvamodanta/
9.6. sa mandūkān anumodamānān dṛṣṭvā tustāva/
9.6. tad abhivādinī eṣā ṛc bhavati/

9.7. ``upa pra vada mandūki varṣam ā vada tāduri/
9.7. madhye hradasya plavasva vigṛhya caturaḥ padah/'' iti sā nigada vyākhyātā/
9.7. akṣāh/
9.7. aśnuvata enān iti vā/
9.7. abhyaśnuvata ebhir iti vā/
9.7. teṣām eṣā bhavati/

9.8. ``prāvepā mā bṛhato mādayanti pravātejā irine varvṛtānāh/
9.8. somasyeva maujavatasya bhakṣo vibhīdako jāgṛvir mahyam acchān/''
9.8. pravepino mā mahato vibhīdakasya phalāni mādayanti/
9.8. pravātejāḥ pravanejāh/
9.8. irine vartamānāh/
9.8. irinam nirṛṇam. ṛṇāter apārṇam bhavati/
9.8. aparatā asmād osadhi1p iti vā/
9.8. somasya iva maujavatasya bhakṣah/
9.8. maujavato mūjavati jātah/
9.8. mūjavat parvato. muñjavat1/
9.8. muñjo vimucyata isīkā3/
9.8. isīkā isater gati karmaṇah/
9.8. iyam api itarā isīkā etasmād eva/
9.8. vibhīdako vibhedanāt/
9.8. jāgṛvir jāgaranāt/
9.8. mahyam acacchadat/
9.8. praśaṃsaty enān prathamayā. nindaty uttarābhih/
9.8. ṛser akṣa paridyūnasya etad ārṣam vedayante/
9.8. grāvāno hanter vā. gṛṇāter vā. gṛhṇāter vā/
9.8. teṣām eṣā bhavati/

9.9. ``praite vadantu pra vayam vadāma grāvabhyo vācam vadatā vadadbhyah/
9.9. yad adrayaḥ parvatāḥ sākam āśavaḥ ślokam ghosam bharathendrāya sominah/
9.9. pravadantv ete/
9.9. pravadāma vayam/
9.9. grāvabhyo vācam vadata vadadbhyah/
9.9. yad adrayaḥ parvatā adaranīyāḥ saha somam āśu1p kṣipra kārinah/
9.9. ślokaḥ śṛṇoter ghoso ghusyateh/
9.9. somino yūyam stha iti vā/
9.9. somino gṛheṣv iti vā/
9.9. yena narāḥ praśasyante sa nārāśaṃso mantrah/
9.9. tasya eṣā bhavati/

9.10. ``amandān stomān pra bhare manīsā sindhāv adhi kṣiyato bhāvyasya/
9.10. yo me sahasram amimīta savāna tūrtas rājā śrava icchamānah/''
9.10. amandān stomān/
9.10. abāliśān analpān vā/
9.10. bālo bala vartī. bhartavyo bhavati/
9.10. ambā asmā alam bhavati iti vā/
9.10. ambā asmai balam bhavati iti vā/
9.10. balo vā pratiṣedha vyavahitah/
9.10. prabhare manīsayā manasa īsayā stuti ā prajñā3 vā/
9.10. sindhu7 adhinivasato bhāvayavyasya rājan6 yo me sahasram niramimīta savān/
9.10. atūrtas rājā/
9.10. atūrṇa iti vā/
9.10. atvaramāna iti vā/
9.10. praśaṃsām icchamānah/

9.11. yajña samyogād rājā stutim labheta/
9.11. rāja samyogād yuddha upakaraṇāni/
9.11. teṣām rathaḥ prathama āgāmī bhavati/
9.11. rathas raṃhater gati karmaṇah/
9.11. sthirater vā syād viparītasya[by metathesis]/
9.11. ramamāno asmiṃs tiṣṭhati iti vā/
9.11. rapater vā. rasater vā/
9.11. tasya eṣā bhavati/

9.12. ``vanaspate vīdvaṅgo hi bhūyā asmatsakhā prataranaḥ suvīrah/
9.12. gobhiḥ samnaddho asi vīḷayasvāsthātā te jayatu jetvāni/''
9.12. vanaspati8 dṛdha aṅgo hi bhava asmat sakhā prataranaḥ suvīraḥ kalyāṇa vīrah/
9.12. gobhiḥ samnaddho asi. vīḷayasva iti saṃstambhasva/
9.12. āsthātā te jayatu jetavyāni/
9.12. dundubhir iti śabda anukaraṇam/
9.12. drumo bhinna iti vā/
9.12. dundubhyater vā syāt śabda karmaṇah/
9.12. tasya eṣā bhavati/

9.13. ``upa śvāsaya pṛthivīm uta dyām purutrā te manutām viṣṭhitam jagat/
9.13. sa dundubhe sajūr indreṇa devair dūrāddavīyo apa sedha śatrūn/(ṛV 6.47.29)''
9.13. upaśvāsaya pṛthivīm ca divaṃś ca/
9.13. bahudhā te ghosam manyatām visthitam sthāvaram jaṅgamaṃś ca yat/
9.13. sa dundubhi8 saha josana indrena ca devaiś ca dūrād dūrataram apasedha śatrūn/
9.13. isudhih/
9.13. isūnām nidhānam/
9.13. tasya eṣā bhavati/

9.14. ``bahvīnām pitā bahurasya putraś ciścā kṛṇoti samanāvagatya/
9.14. iṣudhiḥ saṅkāḥ pṛtanāś ca sarvāḥ pṛṣṭhe ninaddho jayati prasūtah/ (ṛV 6.75.5)''
9.14. bahūnām pitā. bahur asya putra iti isūn abhipretya/
9.14. prasmayata iva apāvriyamānah/
9.14. śabda anukaraṇam vā/
9.14. saṅkāḥ sacateḥ sampūrvād vā kirateh/(9.15)
9.14. pṛṣṭhe ninaddho jayati prasūta iti vyākhyātam/
9.14. hastaghno haste hanyate/
9.14. tasya eṣā bhavati/

9.15. ``ahir iva bhogaiḥ paryeti bāhum jyāyā hetim paribādhamānah/
9.15. hastaghno viśvā vayunāni vidvān pumān pumāṃsam pari pātu viśvatah/''
9.15. ahir iva bogaiḥ parivestayati bāhum. jyāyā vadhāt paritrāyamāno hastaghnaḥ sarvāṇi prajñānāni prajānan/
9.15. pumān purumanas1 bhavati. puṃsater vā/
9.15. abhīśu1p vyākhyātah/
9.15. teṣām eṣā bhavati/

9.16. ``rathe tiṣṭhan nayati vājinaḥ puro yatrayatra kāmayate susārathih/
9.16. abhīśūnām mahimānam panāyata manas paścād anu yacchanti raśmayah/''
9.16. rathe tiṣṭhan nayati vājinaḥ purastāt sato. yatra yatra kāmayate susārathiḥ kalyāṇa sārathih/
9.16. abhīśūnām mahimānam pūjayāmi/
9.16. manas pascāt santas anuyacchanti raśmayah/
9.16. dhanus dhanvater gati karmaṇas. vadha karmaṇo vā/
9.16. dhanvanty asmād iśu1p/
9.16. tasya eṣā bhavati/

9.17. ``dhanvanā gā dhanvanā ājim jayema dhanvanā tīvrāḥ samado jayema/
9.17. dhanus śatror apakāmam kṛṇoti dhanvanā sarvāḥ pradiśo jayema/'' iti sā nigada vyākhyātā/
9.17. samadaḥ samado vā atteḥ sammado vā madateh/
9.17. jyā jayater vā. jināter vā. prajāvayati isūn iti vā/
9.17. tasyā eṣā bhavati/

9.18. ``vakṣyanti iva idā ganīganti karṇam priyam sakhāyam parisasvajānā/
9.18. yoṣā iva śiṅkte vitatādhi dhanvan jyā iyam samane pārayantī/''
9.18. vakṣyatī iva āgacchati karṇam priyam iva sakhāyam isum parisvajamānā/
9.18. yoṣā iva śiṅkte śabdam karoti vitatādhi dhanusi jyā iyam. samane saṃgrāme pārayantī pāram nayantī/
9.18. isur isater gati karmaṇah. vadha karmaṇo vā/
9.18. tasya eṣā bhavati/

9.19. ``suparṇam vaste mṛgo asyā danto gobhiḥ samnaddhā patati prasūtā/
9.19. yatrā naraḥ saṃś ca vi ca dravanti tatra asmabhyam isu1p śarma yaṃsan/''
9.19. suparṇam vasta iti vājān[swift featherṣ of arrows] abhipretya/
9.19. mṛgamayas asyā dantas. mṛgayater vā/
9.19. gobhiḥ samnaddhā patati prasūtā iti vyākhyātam/
9.19. yatra narāḥ saṃdravanti ca vidravanti ca tatra asmabhyam isu1p śarma yacchantu śaranam saṃgrāmeṣu/
9.19. aśva ajanīm kaśā ity āhuh/
9.19. kaśā prakāśayati bhayam aśvāya/
9.19. kṛsyater vā anū bhāvāt/
9.19. vāc punaḥ prakāśayaty arthān/
9.19. kha śayā/
9.19. krośater vā/
9.19. aśva kaśāyā eṣā bhavati/

9.20. ``ā jaṅghanti sānveṣām jaghanām upa jighnate/
9.20. aśvājani pracetaso'aśvānt samatsu codaya/''
9.20. āghnanti sānūny eṣām saranāni sakthīni/
9.20. sakthiḥ sacater āsaktas asmin kāyah/
9.20. jaghanāni ca upaghnāti/
9.20. jaghanam jaṅghanyateḥ (to strike repeatedly)/
9.20. aśvājani pracetasaḥ pravṛddha cetasas aśvān samatsu samaraneṣu saṃgrāmeṣu codaya/
9.20. ulūkhalam uru karam vā ūrdhva kham vā ūrkaram vā/
9.20. ``uru me kurv ity abravīt tad ulūkhalam abhavat/''
9.20. ``urukaraṃś ca etat tad ulūkhalam ity ācakṣate parokṣena/'' iti ca brāhmaṇam/
9.20. tasya eṣā bhavati/

9.21. ``yaccidd hi tvam gṛhegṛha ulūkhalaka yujyase/
9.21. iha dyumattamam vada yajatām iva dundubhih/'' iti sā nigada vyākhyātā/

9.22. vṛsabhaḥ prajām varṣati iti vā atibṛhati retas iti vā/
9.22. tad vṛsa karmā varṣanād vṛsabhah/
9.22. tasya eṣā bhavati/

9.23. ``nyakrandayann upayanta enam amehayan vṛsabham madhya ājeh/
9.23. tena sūbharvam śatavat sahasram gavām mudgalaḥ pradhane jigāya/''
9.23. nyakrandayann upayanta enam iti vyākhyātam/
9.23. amehayan vṛsabham madhya ājer ājayanasya ājavanasya iti vā/
9.23. tena tam sūbharvam rājānam/
9.23. bharvatir atti karmā/
9.23. tadvā sūbharvam sahasram gavām mudgalaḥ pradhane jigāya/
9.23. pradhana iti saṃgrāma nāma. prakīrṇāny asmin dhanāni bhavanti/
9.23. drughanah. drumamayo ghanah/
9.23. tatra itihāsam ācakṣate/
9.23. mudgalo bhārmyaśva ṛṣir vṛsabhaṃś ca drughanaṃś ca yuktvā saṃgrāme vyavahṛtya ājim jigāya/
9.23. tad abhivādinī eṣā rC bhavati/

9.24. ``imam tam paśya vṛsabhasya yuñjam kāsthāyā madhye drughanam śayānam/
9.24. yena jigāya śatavat sahasram gavām mudgalaḥ pṛtanā ājyeṣu/''
9.24. imam tam paśya vṛsabhasya saha yujam kāsthāyā madhye drughanam śayānam/
9.24. yena jigāya śatavat sahasram gavām mudgalaḥ pṛtanājyeṣu/
9.24. pṛtanājyam iti saṃgrāma nāma/
9.24. pṛtanānām ajanād vā. jayanād vā/
9.24. mudgalo mudgavān. mudga gilo vā. madanam gilati iti vā. madam gilo vā. mudam gilo vā/
9.24. bhārmyaśvo bhṛmyaśvasya putrah/
9.24. bhṛmyaśvo bhṛmi1p'asya aśvāh. aśva bharanād vā/
9.24. pituḥ ity anna nāma/
9.24. pāter vā. pibater vā. pyayater vā/
9.24. tasya eṣā bhavati/

9.25. ``pitum nu stomam maho dharmānam tavisīm/
9.25. yasya trito vyojasā vṛtram viparvam ardayat/''
9.25. tam pitum staumi mahato dhārayitāram balasya/
9.25. tavisī iti bala nāma/
9.25. tavater vā vṛddhi karmaṇah/
9.25. yasya trita ojasā balena/
9.25. tritas tristhāna indro vṛtram viparvānam vyardayati/
9.25. nadī o vyākhyātāh/
9.25. tāsām eṣā bhavati/

9.26. ``imam me gaṅgā8 yamunā8 sarasvatī8 śutudrī8 stomam sacatā parusnyā/
9.26. asikhī3 marudvṛdhā8 vitastayā ārjīkīyā8 śṛṇuhy ā susomayā/''
9.26. imam me gaṅgā8 yamunā8 sarasvatī8 śutudrī8 parusnī8 stomam āsevadhvam/
9.26. asiknī3 ca saha marudvṛdhā8. vitastayā ca ārjīkīyā8 āśṛṇuhi susomayā ca iti samasta arthah/
9.26. atha eka pada niruktam/
9.26. gaṅgā gamanāt/
9.26. yamunā prayuvatī gacchati iti vā. praviyutam gacchati iti vā/
9.26. sarasvatī/
9.26. saras ity udaka nāma/
9.26. sartes tadvatī[ricḥ in water]/
9.26. śutudrī. śudrāvinī. kṣipra drāvinī āśu tunnā iva dravatī iti vā/
9.26. irāvatīm parusnī ity āhuh. parvavatī bhasvatīkutila gāminī/
9.26. asiknī aśuklā asitā/
9.26. sitam iti varṇa nāma. tat.pratiṣedhas asitam/
9.26. marudvṛdhāḥ sarvā nadyas. maruta enā vardhayanti/
9.26. vitastā avidagdhā/
9.26. vivṛddhā mahā kulāh/(9.26
9.26. ārjīkīiyām vipāś ity āhur ṛjīka prabhavā vā ṛju gāminī vā/
9.26. vipāś vipātanād vā/
9.26. vipāśanād vā/
9.26. viprāpanād vā/
9.26. pāśā asyām vyapāśyanta vasisthasya mumūrṣatah/
9.26. tasmād vipāś ucyate. pūrvam āsīd uruṃjirā/
9.26. susomā sindhur yad enām ahbipprasuvanti nadī ah/
9.26. sindhuḥ syandanāt/

9.27. ``āpo hi sthā mayobhuvas tā na ūrje dadhātana/
9.27. mahe ranāya cakṣase/''
9.27. āpo hi stha sukha bhuvas tā nas annāya dhatta/
9.27. mahate ca no ranāya ramanīyāya ca darśanāya/
9.27. osadhi1p osat[burṇiṅg element] dhayanti[to such] iti vā. osati[loc ] enā dhayanti iti vā/
9.27. dosam dhayanti iti vā/
9.27. tāsām eṣā bhavati/

9.28. ``yā osadhīḥ pūrvā jātā devebhyas triyugam purā/
9.28. manai nu babhrūnām aham śatam dhāmāni sapta ca/''
9.28. yā osadhayaḥ pūrvā jātā deva4bhyas trīni yugāni purā/
9.28. manye nu tad babhrūnām aham/
9.28. babhru varṇānām haranānām bharanānām iti vā/
9.28. śatam dhāmāni sapta ca/
9.28. dhāmāni trayāni bhavanti. sthānāni nāmāni janmāni iti/
9.28. janmāny atra abhipretāni/
9.28. sapta śatam puruṣasya marmanām. teṣv enā dadhati iti vā/
9.28. rātrir vyākhyātā/
9.28. tasyā eṣā bhavati/
9.28. āpa āpnoteh/
9.28. tāsām eṣā bhavati/

9.29. ``ā rātri pārthivam rajas pitṛ6 aprāyi dhāmabhih/
9.29. divaḥ sadas2p bṛhatī vi tiṣṭhasāa tvā isam vartate tamas1/''
9.29. āpū puras tvam rātri pārthivam rajas. sthānair madhyamasya/
9.29. divaḥ sadas2p/
9.29. bṛhatī mahatī/
9.29. vitiṣṭhasa āvartate tvesam tamas rajas/
9.29. aranyāny aranyasya patnī/
9.29. aranyam apārṇam grāmāt/
9.29. aramanam bhavati iti vā/
9.29. tasyā eṣā bhavati/

9.30. ``aranyāny aranyāny asau yā preva naśyasi/
9.30. kathā grāmam na pṛcchasi na tvā bhīr iva vindati/''
9.30. aranyāni ity enām āmantrayate/
9.30. yā asāv aranyāni vanāni parāci iva naśyasi/
9.30. katham grāmam na pṛcchasi/
9.30. na tvā bhīr vindati iva iti/
9.30. ivaḥ paribhaya arthe vā/
9.30. śraddhā śraddhānāt/
9.30. tasyā eṣā bhavati/

9.31. ``śraddhayā agniḥ samidhyate śraddhayā hūyate havis1/
9.31. śraddhām bhagasya mūrdhani vacasā vedayāmasi/''
9.31. śraddhayā agniḥ sādhu samidhyate/
9.31. śraddhayā havis sādhu hūyate/
9.31. śraddhām bhagasya bhāgadheyasya mūrdhani pradhāna aṅge vacanena āvedayāmah/
9.31. pṛthivī vyākhyātā/
9.31. tasyā eṣā bhavati/

9.32. ``syonā pṛthivi bhav anṛkṣarā niveśanī/
9.32. yacchā naḥ śarma saprathah/''
9.32. sukhā naḥ pṛthivi bhaga anṛkṣarā niveśanīi/
9.32. ṛkṣaraḥ kanthaka ṛcchateh/
9.32. kantakaḥ kantapo vā. kṛṇtater vā kantater vā syād gati karmaṇah/
9.32. udgatatamo bhavati/
9.32. yaccha naḥ śarma/
9.32. yacchantu śaranam sarvataḥ pṛthu/
9.32. apvā vyākhyātā/
9.32. tasyā eṣā bhavati/

9.33. ``amīsāṃś cittam pratilobhayantī gṛhāna aṅgāny apvā8 parehi/
9.33. abhi prehi nirdaha hṛtsu śokair andhena amitrās tamasā sacantām/''
9.33. amīsāṃś cittāni prajñāni pratilobhayamānā gṛhāna aṅgāny apvā8/
9.33. parehi/
9.33. abhiprehi/
9.33. nirdaha eṣām hṛdayāni śokaiḥ andhena amitrās tamasā saṃsevyantām/
9.33. agnāyī agneḥ patnī/
9.33. tasyā eṣā bhavati/

9.34. ``ihendrānīm upa hvaye varunānīm svastaye/
9.34. agnāyīm somapītaye/'' iti sā nigada vyākhyātā/

9.35. atha atas astau dvandvāni/
9.35. ulūkhala musala1d/
9.35. ulūkhalam vyākhyātam/
9.35. musalam muhuḥ saram/
9.35. tayor eṣā bhavati/

9.36. ``āyajī vājasātam ā tā hy uccā vijarbhṛtah/
9.36. harī iva andhāṃsi bapsatā/''
9.36. āyastavya1d annānām sambhaktatama1d te hy uccair vihriyete harī iva annāni bhuñjāne/
9.36. havirdhāna1d havisām nidhāna1d/
9.36. tayor eṣā bhavati/

9.37. ``ā vām upastham adruhā devāḥ sīdantu yajñiyāh/
9.37. iha adya somapītaye/''
9.37. āsīdantu vām upastham upasthānam. adrogdhavya1d iti vā. yajñiyā devā yajña sampādina iha adya soma pānāya/
9.37. dyāvā pṛthivī au vyākhyāta1d/
9.37. tayor eṣā bhavati/

9.38. ``dyāvā naḥ pṛthivī imam sidhram adya divispṛśam/
9.38. yajñam deveṣu yacchatām/''
9.38. dyāvā pṛthivī au na imam sādhanam adya divi spṛśam yajñam deveṣu niyacchatām/
9.38. vipāś śutudrī au vyākhyātā1d/
9.38. tayor eṣā bhavati/

9.39. ``pra parvatānām uśatī upasthād aśva1d iva visita1d hāsamāne/
9.39. gāv eva śubhre mātarā rihāne vipāś śutudrī payasā javete/''
9.39. parvatānām upasthād upasthānāt/
9.39. uśatī au kāmayamānā1d/
9.39. aśva1d iva vimukta1d iti vā/
9.39. visanna1d iti vā/(9.399
9.39. hāsamānā1d/
9.39. hāsatiḥ spardhāyām/
9.39. harṣamānā1d vā/
9.39. gāvāv iva śubhrā1d śobhanā1d mātād saṃrihānā1d vipāś śutudrī au payasā prajavete/
9.39. ārtnī artanyau vā/
9.39. aranyau vā/
9.39. arisanyau vā/
9.39. tayor eṣā bhavati/

9.40. ``te ācarantī samaneva yoṣā māteva putram bibhṛtām upasthe/
9.40. apa śatrūn vidhyatām saṃvidāne ārtnī ime visphurantī amitrān/''
9.40. te ācarantyau samanasāv iva yoṣā1d mātā iva putram vibhṛtām upastha upasthāne/
9.40. apavidhyatām śatrūn saṃvidāne ārtnyāv ime vighnatyāv amitrān/
9.40. śunāsīrau/
9.40. śuno vāyuh/
9.40. śu ety antarikṣe/
9.40. sīra ādityaḥ saranāt/
9.40. tayor eṣā bhavati/

9.41. ``śunāsīrāv imām vācam jusethām yad divi cakrathuḥ payas/
9.41. tena imām upa siñcatam '' iti sā nigada vyākhyā/
9.41. devī jostrī devī au josayitrī au/
9.41. dyāvā pṛthivī āv iti vā ahorātra1d iti vā/
9.41. sasyaṃś ca samā ca iti kātthakyah/
9.41. tayor eṣa sampraiso bhavati/

9.42. ``devī jostrī vasudhitī yayor anyāghā dveṣāṃsi yūyavad anyāvakṣad vasu vāryāni yajamānāya vasuvane vasudheyasya vītām yaja/''
9.42. devī jostrī devī au josayitrī au vasudhitī vasudhānī au/
9.42. yayor anyā aghāni dveṣāṃsy avayāvayati/
9.42. āvahaty anyā vasūni vananīyāni yajamānāya vasu vananāya ca vasu dhānāya ca/
9.42. yaja iti sampraisah/
9.42. devī ūrja āhutī/
9.42. devī ā ūrja āhvānyau/
9.42. dyāvā pṛthivī āv iti vā ahorātra1d iti vā/
9.42. sasyaṃś ca samā ca iti kātthakyah/
9.42. tayor eṣa sampraiso bhavati/

9.43. ``devī ūrjāhutī isam ūrjam anyā vakṣat. sagdhim sapītim anyā/
9.43. navena pūrvam dayamānāḥ syāma purānena navam tām ūrjam ūrjāhutī ūrjayamāne adhātām vasuvane vasudheyasya vītām; yaja/''
9.43. devī ūrja āhutī devī ā ūrja āhvānyau/
9.43. annaṃś ca rasaṃś ca āvahaty āvahaty anyā/
9.43. saha jagdhim ca saha pītim ca anyā/
9.43. navena pūrvam dayamānāḥ syāma/
9.43. purānena navam/
9.43. tām ūrjam ūrja āhutī ūrjayamāna1d adhātām vasu vananāya ca/
9.43. vasu dhānāya ca/
9.43. vītām pibetām kāmayetām vā/
9.43. yaja iti sampraiso yaja iti sampraisah/

10.1. atha ato madhya sthānā devatāh/
10.1. tāsām vāyuḥ prathama āgāmī bhavati/
10.1. vāyur vāter veter vā syād gati karmaṇah/
10.1. eter iti sthaulāsthīvir anarthako vakārah/
10.1. tasya eṣā bhavati/

10.2. ``vāvavā yāhi darśateme somā araṃkṛtāh/
10.2. teṣām pāhi śrudhī havam/''
10.2. vāyav āyāhi darśanīya ime somā aram kṛtā alam kṛtās teṣām piba. śṛṇu no hvānam itī/
10.2. kam anyam madhyamād evam avakṣyat/
10.2. tasya eṣā aparā bhavati/

10.3. ``āsasrānāsaḥ śavasānam accha indram sucakre rathyāso aśvāh/
10.3. abhi śrava ṛjyanto vaheyur nū cin nu vāyor amṛtam vi dasyet/''
10.3. āsasṛvāṃsas abhibalāyamānam indram kalyāṇa cakre rathe yogāya rathyā aśvā rathasya vodhāp. ṛjyanta ṛju gāminas annam abhivaheyur navaṃś ca purānaṃś ca/
10.3. śrava ity anna nāma. śrūyata iti satah/
10.3. vāyoś ca asya bhakṣo yathā na vidasyed iti/
10.3. indra pradhānā ity eke. naighaṇṭukam vāyu karma/
10.3. ubhaya pradhānā ity aparam/
10.3. varuṇo vṛṇoti iti satah/
10.3. tasya eṣā bhavati/
10.3. [ṣk pt 4.p 4. varuṇah/
10.3. antarikṣe udakasya āvaranād vāyur eva ]

10.4. ``nīcīnabāram varuṇaḥ kavandham pra sasarja rodasī antarikṣam/
10.4. tena viśvasya bhuvanasya rājā yavam na vṛṣṭir vyunatti bhūma/''
10.4. nīcīna dvāram varuṇaḥ kavandham megham/
10.4. kavanam udakam bhavati. tad asmin dhīyate/
10.4. udakam api kavandham ucyate/
10.4. bandhira nibhṛtatve/
10.4. kam anibhṛtaṃś ca prasrjati dyāvā pṛthivī au ca antarikṣaṃś ca mahattvena/
10.4. tena sarvasya bhuvanasya rājā yavam iva vṛṣṭir vyunatti bhūmim/
10.4. tasya eṣā ārā bhavati/

10.5. ``tam ū samanā girā pitṝṇāṃś ca manmabhih/
10.5. nābhākasya praśastibhir yaḥ sindhūnām upodaye saptasvasā sa madhyamo nabhantām anyake same/''
10.5. tam svabhistaumi samānayā girā gīti ā stuti ā. pitṝṇāṃś ca mananīyaiḥ stomair nābhākasya praśastibhih/
10.5. ṛṣir nābhāko babhūva. yaḥ syandamānānām āsām apām upodaye sapta svasṝḥ enam āha vāc bhih/
10.5. sa madhyama iti nirucyate'atha eṣa eva bhavati/
10.5. nabhantām anyake same/
10.5. mā bhūvann anyaka1p sarve ye no dvisanti durdhiayaḥ pāpa dhiayaḥ pāpa saṃkalpāh/
10.5. rudras rauti iti satas. rorūyamānas dravati iti vā. rodayater vā/
10.5. ``yad arudat tad rudrasya rudratvam'' iti kāthakam/
10.5. ``yad arodīt tad rudrasya rudratvam'' iti hāridravikam/
10.5. tasya eṣā bhavati/

10.6. ``imā rudrāya sthiradhanvane giraḥ kṣipresave devāya svadhāvne/
10.6. asāḷhāya sahamānāya vedhase tigmāyudhāya bharatā śṛṇotu nah/''
10.6. imā rudrāya dṛdha dhanvane giraḥ kṣipra isu4 devāya annavate'asādhāya anyaiḥ sahamānāya vidhātṛ4 tigma āyudhāya bharata/
10.6. śṛṇotu nah/
10.6. tigmam tejater utsāhakarmaṇah/
10.6. āyudham āyothanāt/
10.6. tasya eṣā aparā bhavati/

10.7. ``yā te didyud avasṛṣṭā divaspari kṣmayā carati pari sā vṛṇaktu nah/
10.7. sahasram te svapivāta bhesajā mā nas tokeṣu tanayeṣu rīrisah/''
10.7. yā te didyud avasṛṣṭā divas pari divo adhi/
10.7. didyud dyater vā dyuter vā dyotater vā/
10.7. kṣmayā carati/
10.7. kṣmā pṛthivī/
10.7. tasyāṃś carati. tayā carati. vikṣmāpayantī carati iti vā/
10.7. parivṛṇaktu naḥ sā/
10.7. sahasram te svāpta vacana bhaisajyāni/
10.7. mā nas tvam putreṣu ca pautreṣu ca rīrisah/
10.7. tokam tudyates tanayam tanoteh/
10.7. agnir api rudra ucyate/
10.7. tasya eṣā bhavati/

10.8. ``jarābodha tad vividdhi viśeviśe yajñiyāya/
10.8. stomam rudrāya dṛśīkam/''
10.8. jarā stutir jarateḥ stuti karmaṇah/
10.8. tām bodha/
10.8. tayā bodhayitṛ8 iti vā/
10.8. tad vividdhi/
10.8. tat kuru/
10.8. manuṣyasya manuṣyasya yajanāya/
10.8. stomam rudrāya darśanīyam/
10.8. indra irām dṛṇāti iti vā irām dadāti iti vā irām dadhāti iti vā irām dārayata iti vā irām dhārayata iti vā indu4 dravati iti vā indu7 ramata iti vā indhe bhūtāni iti vā/
10.8. ``tad yad enam prānaiḥ samaindhaṃs tad indrasya indratvam/'' iti vijñāyate/
10.8. idam karaṇād ity āgrāyanah/
10.8. idam darśanād ity aupamanyavah/
10.8. indater vā aiśvarya karmaṇah/
10.8. in śatrūnām dārayitā vā. drāvayitā vā ādarayitā ca yajvanām/
10.8. tasya eṣā bhavati/

10.9. ``adardarut samasṛjo vi khāni tvam arṇavān badbadhānām aramnāh/
10.9. mahāntam indra parvatam vi yad vaḥ sṛjo vi dhārā ava dānavam han/''
10.9. adṛṇā utsam /
10.9. utsa utsaranād vā utsadanād vā utsyandanād vā unatter vā/
10.9. vyajṛas asya khāni/
10.9. tvam arṇavān arṇasvata etān mādhyamikān saṃstyāyān bābadhyamānān aramnāh/
10.9. ramnatiḥ samyamana karmā/
10.9. visarjana karmā vā/
10.9. mahāntam indra parvatam megham yad vyavṛṇor vyasṛjas asya dhārāh. avahann enam danavam dāna karmāṇam/
10.9. tasya eṣā aparā bhavati/

10.10. ``yo jāta eva prathamo manasvān devo devān kratunā paryabhūsata/
10.10. yasya śusmād rodasī abhyasetām nṛmnasya mahnā sa janāsaindrah/''
10.10. yo jāyamāna eva rathamo manasvī devo devān kratunā karmaṇā paryabhavat paryagṛhṇāt paryarakṣad atyakrāmad iti vā/
10.10. yasya balād dyāvā pṛthivī āv apy abibhītām nṛmnasya mahnā. balasya mahattvena/
10.10. sa janāsa indra ity ṛṣer dṛṣṭa arthasya prītir bhavaty ākhyāna samyuktā/
10.10. parjanyas tṛper ādi anta viparītasya/
10.10. tarpayitā janyah/
10.10. paro jetā vā/
10.10. janayitā vā/
10.10. prārjayitā vā rasānām/
10.10. tasya eṣā bhavati/

10.11. ``vi vṛkṣān hanty uta hanti rakṣaso viśvam bibhāya bhuvanam mahāvadhāt/
10.11. uta anāgā īsate vṛsnyāvato yat parjanyaḥ stanayan hanti duskṛtah/''
10.11. vihanti vṛkṣān/
10.11. vihanti ca rakṣas2p/
10.11. sarvāṇi ca asmād bhūtāni bibhyati mahā vadhāt/
10.11. mahān hi asya vadhah/
10.11. apy anaparādho bhītaḥ palāyate varṣa karmavatas. yat parjanyaḥ stanayan hanti duskṛtaḥ pāpa kṛtah/
10.11. bṛhaspatir bṛhataḥ pātā vā. pālayitā vā/
10.11. tasya eṣā bhavati/

10.12. ``aśnā apinaddham madhu paryapaśyan matsyam na dīna udani kṣiyantam/
10.12. nistaj jabhāra camasam na vṛkṣād bṛhaspatir viravenā vikṛtya/''
10.12. aśanavatā meghena apinaddham madhu paryapaśyan matyaṃs iva dīna udake nivasantam/
10.12. nirjahāra tac camasam iva vṛkṣāt/
10.12. camasaḥ kasmāt/
10.12. camanty asminn iti/
10.12. bṛhaspatir viravena śabda2na vikṛtya/
10.12. brahmanaspatir brahmanaḥ pātā vā pālayitā vā/
10.12. tasya eṣā bhavati/

10.13. ``aśmāsyamavatam brahmanaspatir madhu dhāram abhi yam ojasātṛṇat/
10.13. tam eva viśve papire svardṛso bahu sākam sisicur utsamudrinam/''
10.13. aśanavantam āsyandanavantam avātitam brahmanaspatir madhu dhāram abhi yam ojasā balena abhyatṛṇat tam eva sarve pibanti raśmayaḥ sūrya dṛśas. bahu enam saha siñcanty utsamudrinam udakavantam/

10.14. kṣetrasya patih/
10.14. kṣetram kṣiyater nivāsa karmaṇah/
10.14. tasya pātā vā pālayitā vā/
10.14. tasya eṣā bhavati/

10.15. ``kṣetrasya patinā vayam hitena iva jayāmasi/
10.15. gām aśvam posayitnvā sa no mṛḷātīdṛśe/''
10.15. kṣetrasya patinā vayam suhitena iva jayāmas. gām aśvam pustam posayitṛ(-tar. voc $) ca āhara iti/
10.15. sa no mṛlāti īdṛśe/
10.15. balena vā dhanena vā/
10.15. mṛḷatir dāna karmā/
10.15. pūjā karmā vā/
10.15. tasya eṣā aparā bhavati/

10.16. ``kṣetrasya pati8 madhumantam ūrmim dhenur iva payo asmāsu dhukṣva/
10.16. madhu ścutam ghṛtam iva supūtam ṛtasya naḥ patayaḥ mṛḷayantu/''
10.16. kṣetrasya pati7 madhumantam ūrmim dhenur iva payo asmāsu dhukṣva iti/
10.16. madhu ścutam ghṛtam iva udakam supūtam/
10.16. ṛtasya naḥ pātāp vā pālayitāp vā mṛḷayantu/
10.16. mṛḷayatir upadayā karmā. pūjā karmā vā/
10.16. tad yat samānyām ṛci samāna abhivyāhāram bhavati taj jāmi bhavati ity ekam/
10.16. madhumantam madhu ścutam iti yathā/
10.16. yad eva samāne pāde samāna abhivyāhāram bhavati taj jāmi bhavati ity aparam/
10.16. ``hiranya rūpaḥ sa hiranya saṃdṛś1'' iti yathā/
10.16. yathākathā ca viśeṣas ajāmi bhavati ity aparam/
10.16. ``mandūkā iva udakān mandūkā udakād iva'' iti yathā/
10.16. vāstospatih/
10.16. vāstu vasater nivāsa karmaṇah/
10.16. tasya pātā vā pālayitā vā/
10.16. tasya eṣā bhavati/

10.17. ``amīvahā vāstospati8 viśvā rūpāny āviśan/
10.17. sakhā suśeva edhi nah/''
10.17. abhyamanahā vāstospati8 sarvāṇi rūpāny āviśan sakhā naḥ susukho bhava/
10.17. śeva iti sukha nāma/
10.17. śiṣyateh/
10.17. vakāro nāma karaṇo antastha antara upaliṅgī vibhāsita gunah/
10.17. śivam ity apy asya bhavati/
10.17. yad yad rūpam kāmayate tat tad devatā bhavati/
10.17. ``rūpam rūpam maghavā bobhavīti'' ity api nigamo bhavati/
10.17. vācaspatih/
10.17. vācaḥ pātā vā pālayitā vā/
10.17. tasya eṣā bhavati/

10.18. ``punar ehi vācaspati8 devena manasā saha/
10.18. vasospati8 nirāmaya mayy eva tanvam mama/'' iti sā nigada vyākhyātā/
10.18. apām napāt tanūnaptā vyākhyātah/
10.18. tasya eṣā bhavati/

10.19. ``yo anidhmo dīdayad apsv antar yam viprāsa īḷate adhvareṣu/
10.19. apām napān madhumatīr apo dā yābhir indro vāvṛdhe vīryāya/''
10.19. yo'anidhmo dīdayad dīpyate'abhyantaram apsu/
10.19. yam medhāvinaḥ stuvanti yajñeṣu/
10.19. sas apām napāt madhumatīr apo dehy abhisavāya/
10.19. yābhir indro vardhate vīryāya vīra karmane/
10.19. yamo yacchati iti satah/
10.19. tasya eṣā bhavati/

10.20. ``pareyivāṃsam pravato mahīr anu bahubhyaḥ panthām anupaspaśānam/
10.20. vaivasvatam saṃgamanam janānām yamam rājānam havisā duvasya/''
10.20. pareyivāṃsam paryāgatavantam/
10.20. pravata udvato nivata iti/
10.20. avatir gati karmaṇā/
10.20. bahubhyaḥ panthānam anupaspāśayamānam/
10.20. vaivasvatam saṃgamanam janānām/
10.20. yamam rājānam havisā duvasya iti/
10.20. duvasyatī rādhnoti karmā/
10.20. agnir apy yama ucyate/
10.20. tam etā ṛcas anupravadanti/

10.21. ``seneva sṛṣṭāmam dadhāty asturṇa didyut tvesa pratīkāk/
10.21. yamo ha jāto yajo janitvam jāraḥ kanīnām patir janīnām/
10.21. tam vaś carāthā vayam vasaty āstam na gāvo nakṣanta iddham/'' iti dvipadāh/
10.21. senā iva sṛṣṭā bhayam vā balam vā dadhāti/
10.21. astur iva didyut tvesa pratīkā. bala pratīkā. yaśas pratīkā. mahā pratīkā. dīpta pratīkā vā/
10.21. ``yamo ha jāta indrena saha saṃgatah/''
10.21. ``yamāv iha iha mātād'' ity api nigamo bhavati/
10.21. yama iva jātas. yamas janiṣyamānas. jāraḥ kanīnām jarayitā kanyāyām/
10.21. patir janīnām pālayitā jāyānām/
10.21. tat pradhānā hi yajña samyogena bhavanti/
10.21. ``tṛtīyo agnis te patir'' ity api nigamo bhavati/ity api nigamo bhavati/
10.21. tam vaś carāthā. carantyā paśu āhuti ā. vasatyā ca nivasantyā ausadha āhuti ā/
10.21. astam yathā gāva āpnuvanti tathā āpnuyāma iddham samiddham bhogaih/
10.21. mitraḥ pramītes trāyate/
10.21. samminvāno dravati iti vā/
10.21. medayater vā/
10.21. tasya eṣā bhavati/

10.22. ``mitro janān yātayati bruvāno mitro dādhāra pṛthivīm uta dyām/
10.22. mitraḥ kṛṣṭīr animisābhi caste mitrāya havyam ghṛtavaj juhota/''
10.22. mitro janān āyātayati prabruvānaḥ śabdam kuvan/
10.22. mitra eva dhārayati pṛthivīm ca divaṃś ca/
10.22. mitraḥ kṛṣṭīr animisann abhivipaśyati iti/
10.22. kṛsṭi1p iti manuṣya nāma/
10.22. karmavanto bhavanti/
10.22. vikṛsṭa dehā vā/
10.22. mitrāya havyam ghṛtavat juhota iti vyākhyātam/
10.22. juhotir dāna karmā/
10.22. kaḥ kamano vā kramano vā sukho vā/
10.22. tasya eṣā bhavati/

10.23. ``hiranya garbhaḥ samavartata agre bhūtasya jātaḥ patir eka āsīt/
10.23. sa dādhāra pṛthivīm dyām uta imām kasmai devāya havisā vidhema/''
10.23. hiranya garbho hiranya mayo garbhah/
10.23. hiranya mayo garbhas asya iti vā/
10.23. garbho gṛbher gṛṇāti arthe/
10.23. giraty anarthān iti vā/
10.23. yadā hi strī gunān gṛhṇāti gunāś ca asyā gṛhyante'atha garbho bhavati/
10.23. samabhavad agre/
10.23. bhūtasya jātaḥ patir eko babhūva/
10.23. sa dhārayati pṛthivīm ca divaṃś ca/
10.23. kasmai devāya havisā vidhema iti vyākhyātam/
10.23. vidhatir dāna karmā/
10.23. sarasvat1 vyākhyātaḥ tasya eṣā bhavati/

10.24. ``ye te sarasvan ūrmayo madhumanto ghṛtaścutah/
10.24. tebhir no'vitā bhava/'' iti sā nigada vyākhyātā/

10.25. viśvakarmā sarvasya kartā/
10.25. tasya eṣā bhavati/

10.26. ``viśvakarmā vimanā ādvihāyā dhātā vidhātā paramota saṃdṛk/
10.26. teṣām isṭāni samisā madanti yatrā saptaṛsīn para ekam āhuh/''
10.26. viśvakarmā vibhūtamanas1 vyāptā dhātā ca vidhātā ca paramaś ca saṃdrastā bhūtānām/
10.26. teṣām istāni vā kāntāni vā krāntāni vā gatāni vā matāni vā natāni vā/
10.26. adbhiḥ sama sammodante yatra etāni sapta ṛsīnāni jyotiṣ1p/
10.26. tebhyaḥ para ādityah/
10.26. tāny etasminn ekam bhavanti ity adhidaivatam/
10.26. adhyātmam/
10.26. viśvakarmā vibhūtamanas1 vyāptā dhātā ca vidhātā ca paramaś ca saṃdarśayitā indriyānām/
10.26. esām istāni vā kāntāni vā krāntāni vā gatāni vā matāni vā natāni vā/
10.26. annena saha sammodante yatra imāni sapta ṛsīnāni indriyāni/
10.26. ebhyaḥ para ātmā/
10.26. tāny asminn ekam bhavanti ity ātma gatim ācaṣṭe/
10.26. tatra itihāsam ācakṣate/
10.26. viśvakarmā bhauvanaḥ sarvamedhe sarvāṇi bhūtāni juhavām cakāra/
10.26. tad abhivādinī eṣā ṛc bhavati/
10.26. ``ya imā viśvā bhuvanāni juhvad'' iti/
10.26. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/

10.27. ``viśvakarman havisā vāvṛdhānaḥ svayam yajasva pṛthivīm uta dyām/
10.27. muhyantv anye abhito janāsa iha asmākam maghavā sūrir astu/''
10.27. viśvakarman havisā vardhayamānaḥ svayam yajasva pṛthivīm ca divaṃś ca/
10.27. muhyantv anye abhito janāḥ sapatnāh/
10.27. iha asmākam maghavā sūrir astu prajñātā/
10.27. tārkṣyas tvastṛ3 vyākhyātah/
10.27. tīrṇe'antarikṣe kṣiyati/
10.27. tūrṇam artham rakṣaty[kṣarati in ṣk] aśnoter vā/
10.27. tasya eṣā bhavati/

10.28. ``tyam ū su vājinam devajūtam sahāvānam tarutāram rathānām/
10.28. aristanemim pṛtanājam āśum svastaye tārkṣyam ihā huvema/''
10.28. tam bhṛśam annavantam/
10.28. jūtir gatiḥ prītih/
10.28. deva jūtam deva gatam deva prītam vā/
10.28. sahasvantam tārayitāram rathānām aristanemim pṛtanājitam āśum svasti4 tārkṣyam iha hvayema iti/
10.28. kam anyam madhyamād evam avakṣyat/
10.28. tasya eṣā aparā bhavati/

10.29. ``sadyaś cidyaḥ śavasā pañca kṛṣṭīḥ sūrya iva jyotiṣā apastatāna/
10.29. sahasrasāḥ śatasā asya raṃhir na smā varante yuvatim na śaryām/''
10.29. sadyas api yaḥ śavasā balena tanoty apaḥ sūrya iva jyotiṣā pañca manuṣya jātāni/
10.29. sahasrasāninī śatasāninī asya sā gatih/
10.29. na sma enām vārayanti prayuvatīm iva śaramayīm isum/
10.29. manyur manyater dīpti karmaṇah/
10.29. krodha karmaṇo vadha karmaṇo vā/
10.29. manyunty asmād isu1p/
10.29. tasya eṣā bhavati/

10.30. ``tvayā manyu8 saratham ārujanto harṣamānāso'adhṛṣitā marutvah/
10.30. tigma iśu1p āyudhā saṃśiśānā abhi pra yantu naro agni rūpāh/''
10.30. tvayā manyu8 saratham āruhya rujanto harṣanāmāsas adhṛṣitā marutvas tigma isu1p āyudhāni saṃśiśyamānā abhiprayantu naro agni rūpā agni karmāṇah/
10.30. samnaddhāḥ kavacina iti vā/
10.30. dadhikrā vyākhyātah/
10.30. tasya eṣā bhavati/

10.31. ``ā dadhikrāḥ śavasā pañca kṛṣṭīḥ sūrya iva jyotiṣā apastatāna/
10.31. sahasrasāḥ śatasā vājyarvā pṛṇaktu madhvā samim ā vacāṃsi/''
10.31. ātanoti dadhikrāḥ śavasā balena apaḥ sūrya iva jyotiṣā pañca manuṣya jātāni/
10.31. sahasrasāḥ śatasā vājī vejanavān arvā īranavān sampṛṇaktu no madhunā udakena vacanāni imāni iti/
10.31. madhu dhamater viparītasya/
10.31. savitā sarvasya prasavitā/
10.31. tasya eṣā bhavati/

10.32. ``savitā yantraiḥ pṛthivīm aramnād askambhane savitā dyām adṛṃhat/
10.32. aśvam iva adhukṣadd \ dhunim antarikṣam atūrte baddham savitā samudram/''
10.32. savitā yantraiḥ pṛthivīm aramayat/
10.32. anārambhane antarikṣe savitā dyām adṛṃhat/
10.32. aśvam iva adhukṣad dhunim antarikṣe megham/
10.32. baddham atūrte/
10.32. baddham atūrṇa iti vā/
10.32. atvaramāna iti vā/
10.32. savitā samuditāram iti/
10.32. kam anyam madhyamād evam avakṣyat/
10.32. ādityas api savitā ucyate/
10.32. tathā ca hairanyastūpe stutah/
10.32. arcan hiranyastūpa ṛṣir idam sūktam provāca/
10.32. tad abhivādiny eṣā ṛc bhavati/

10.33. ``hiranyastūpaḥ savitary athā tv āṅgiraso juhve vāje asmin/
10.33. evā tvārcann avase vandamānaḥ somasyevāṃśum prati jāgarāham/''
10.33. hiranyastūpo hiranyamayaḥ stūpah/
10.33. hiranyamayaḥ stūpas asya iti vā/
10.33. stūpaḥ styāyateh/
10.33. saṃghātah/
10.33. savitṛ7 yathā tvāṅgiraso juhve vāje anne asmin/
10.33. evam tvā arcann avanāya vandamānaḥ somasya iva aṃśum pratijāgarmy aham/
10.33. tvastā vyākhyātah/
10.33. tasya eṣā bhavati/

10.34. ``devas tvastā viśvarūpaḥ puposa prajāḥ purudhā jajāna/
10.34. imā ca viśvā bhuvanāny asya mahaddevānām asuratvam ekam/''
10.34. devas tvastā sarva rūpaḥ posati prajā rasa anupradānena/
10.34. bahudhā ca imā janayati/
10.34. imāni ca sarvāṇi bhūtāny udakāny asya/
10.34. mahat ca asmai devānām asuratvam ekam. prajāvattvam vānavattvam vā/(10.33)
10.34. api vā asur iti prajñā nāma/
10.34. asyaty anarthān/
10.34. astāś ca asyām arthāh/
10.34. asuratvam ādi luptam/
10.34. vāto vāti iti satah/
10.34. tasya eṣā bhavati/

10.35. ``vāta ā vātu bhesajam śambhu mayobhu no hṛde/
10.35. pra na āyūṃsi tārisat/''
10.35. vāta āvātu bhaisajyāni śambhu mayobhu ca no hṛdayāya/
10.35. pravardhayatu ca na āyuh/
10.35. agnir vyākhyātah/
10.35. tasya eṣā bhavati/

10.36. ``prati tyaṃś cārum adhvaram gopīthāya prahūyase/
10.36. marudbhir agna ā gahi/''
10.36. tam prati cārum adhvaram soma pānāya prahūyase/
10.36. sas agni7 marudbhiḥ saha āgaccha iti/
10.36. kam anyam madhyamād evam avakṣyat/
10.36. tasya eṣā aparā bhavati/

10.37. ``abhi tvā pūrvapītaye sṛjāmi somyam madhu/
10.37. marudbhir agna ā gahi/''
10.37. veno venateḥ kānti karmaṇah/
10.37. tasya eṣā bhavati/

10.38. ``ayam venaś codayat pṛśnigarbhā jyotir jarāyū rajaso vimāne/
10.38. imam apām saṃgame sūryasya śiśum na viprā matibhī rihanti/''

10.39. ayam venaś codayat pṛśnigarbhāh/
10.39. prāsta varṇa garbhā api iti vā/
10.39. jyotiṣ jarāyur jyotiṣ asya jarāyu sthānīyam bhavati/
10.39. jarāyur jarayā garbhasya/
10.39. jarayā yūyata iti vā/
10.39. imam apāṃś ca saṃgamane sūryasya ca śiśum iva viprā matibhī rihanti/
10.39. rihanti lihanti stuvanti vardhayanti pūjayanti iti vā/
10.39. śiśuḥ śaṃśanīyo bhavati/
10.39. śiśīter vā syād dāna karmaṇah/
10.39. cira labdho garbha iti/
10.39. asunītiḥ asūn nayati/
10.39. tasya eṣā bhavati/

10.40. ``anusnite mano asmāsu dhāraya jīvātave su pra tirā na āyuh/
10.40. rārandhi naḥ sūryasya saṃdṛśi ghṛtena tvam tanvam vardhayasva/''
10.40. asunīti8 mano asmāsu dhāraya/
10.40. ciram jīvanāya pravardhaya ca na āyuh/
10.40. randhaya ca naḥ sūryasya saṃdarśanāya/
10.40. radhyatier vaśa gamane'api dṛśyate/
10.40. ``mā radhāma dvisate soma rājan'' ity api nigamo bhavati/
10.40. ghṛtena tvam ātmānam tanvam vardhayasva/
10.40. ṛto vyākhyātah/
10.40. tasya eṣā bhavati/

10.41. ``ṛtasya hi śurudhaḥ santi pūrvīr ṛtasya dhītir vṛjināni hanti/
10.41. ṛtasya śloko badhirā tatarda karṇā budhānaḥ śucamāna āyoh/''
10.41. ṛtasya hi śurudhaḥ santi pūrvīh/
10.41. ṛtasya prajñā varjanīyāni hanti/
10.41. ṛtasya śloko badhirasya api karṇāv ātṛṇatti/
10.41. badhiro baddha śrotrah/
10.41. karṇau bodhayan dīpyamānaś ca āyor ayanasya manuṣyasya/
10.41. jyotiṣo vā udakasya vā/
10.41. (indur indheh/
10.41. unattter vā/) tasya eṣā bhavati/

10.42. ``pra tad voceyam bhavyāyendave havyo na ya isavān manma rejati rakṣohā manma rejati/
10.42. svayam so asmadānido vadhair ajeta durmatim/
10.42. ava sraved aghaśaṃso'avataram ava kṣudram iva sravet/''
10.42. pravravīmi tad bhavyāya indu4. havana arha iva ya isavān annavān kāmavān vā mananāni ca no rejayati/
10.42. rakṣohā ca balena rejayati/
10.42. svayam sas asmad abhiniditṝr vadhair ajeta durmatim/
10.42. avasraved agha śaṃsah/
10.42. tataś ca avataram kṣudram iva avasravet/
10.42. abhyāse bhūyāṃsam artham manyante/
10.42. yathā/
10.42. aho darśanīya aho darśanīya iti/
10.42. tat parucchepasya śīlam/
10.42. paruccepa ṛṣih/
10.42. parvavat śepah. parusi parusi śepo asya iti vā/
10.42. iti imāni saptaviṃśatir devatā nāmadheyāny anukrāntāni/
10.42. sūkta bhāj1p havis bhājip/
10.42. teṣām etāni ahavis bhājip. veno asunītir ṛta induh/
10.42. prajāpatiḥ prajānām pātā vā pālayitā vā/
10.42. tasya eṣā bhavati/

10.43. ``prajāpate na tvad etāny anyo viśvā jātāni pari tā babhūva/
10.43. yat kāmās te juhumas tan no asu vayam syāma patayo rayīnām/''
10.43. prapāpati8 na hi tvad etāny anyaḥ sarvāṇi jātāni tāni paribabhūva/
10.43. yat kāmās te juhumas ta no astu/
10.43. vayam syāma patayo rayīnām/
10.43. ity āśis1/
10.43. ahir vyākhyātah/
10.43. tasya eṣā bhavati/

10.44. ``abjām ukthair ahim gṛṇīse budhne nadīnām rajahsu sīdan/''
10.44. apsujam ukthair ahim gṛṇīse budhne nadīnām rajas su udakeṣu sīdan/budhnam antarikṣam. baddhā asimn dhṛtā āpa iti vā/
10.44. idam api itard budhnam etasmād eva. baddhā asmin dhṛtāḥ prānā iti/
10.44. yas ahiḥ sa budhnyas. budhnam antarikṣam tat nivāsāt/
10.44. tasya eṣā bhavati/

10.45. ``mā nas ahir budhnyas rise dhān mā yajño asya sridhad ṛtāyoh/
10.45. mā ca nas ahir budhnyas rresanāya dhāt/
10.45. mā asya yajñ okas1 ca sridhad yajña kāmasya/
10.45. suparṇo vyākhyātah/
10.45. tasya eṣā bhavati/

10.46. ``ekaḥ suparṇaḥ sa samudram ā viveśa sa idam viśvam bhuvanam vi caste/
10.46. tam pākena manasā apaśyam antitas tam mātā reḷhi sa u reḷhi mātaram/''
10.46. ekaḥ suparṇah. sa samudram āviśati/
10.46. sa imāni sarvāṇi bhūtāny abhivipaśyati/
10.46. tam pākena manasā apaśyam antitah/
10.46. ity ṛṣer dṛṣṭa arthasya prītir bhavaty ākhyāna samyuktā/
10.46. tam mātā redhi vāc eṣā mādhyamikā/
10.46. sa u mātāram redhi/
10.46. purūravas1/
10.46. bahudhā rorūyate/
10.46. tasya eṣā bhavati/

10.47. ``samasmin jāyamāna āsata gnā uta īm avardhan nadyaḥ svagūrtāh/
10.47. mahe yat tvā purūravo ranāya avardhayan dasyu hatyāya devāh/''
10.47. samāsata asmin jāyamāne gnā. gamanād āpas. deva patnī o vā/
10.47. api ca enam avardhayan nadī aḥ sva gūrtāḥ svayam gāminī o mahate ca yat tvā purūravas8 ranāya ramanīyāya saṃgrāmāya avardhayan. dasyu hatyāya ca. devā devāh/

11.1. śyeno vyākhyātah/
11.1. tasya eṣā bhavati/

11.2. ``ādāya śyeno abharat somam sahasram savām ayutaṃś ca sākam/
11.2. atrā purandhir ajahād arātīr made somasya mūrā amūrah/''
11.2. ādāya śyenas aharat somam/
11.2. sahasram savāna yutaṃś ca saha/
11.2. sahasram sahasra sāvyam abhipretya/
11.2. tatra ayutam soma bhakṣāh/
11.2. tat sambandhena ayutam dakṣiṇā iti vā/
11.2. tatra purandhir ajahād amitrān/
11.2. adānān iti vā/
11.2. made somasya mūrā amūraḥ iti/
11.2. aindre ca sūkte soma pāna2na ca stutah/
11.2. tasmād indram manyante/
11.2. osadhiḥ somaḥ sunoteh/
11.2. yad enam abhisunvanti/
11.2. bahulam asya naighaṇṭukam vṛttam/
11.2. āścaryam iva prādhānyena/
11.2. tāsya pāvamānīsu nidarśanāya udāhariṣyāmah/

11.3. svādisthayā madisthayā pavasva soma dhārayā/
11.3. indrāya pātave sutah/'' iti sā nigada vyākhyātā/
11.3. atha eṣā aparā bhavati candramaso vā etasya vā/

11.4. ``somam manyate papivān yat sampiṃsanty osadhim/
11.4. somam yam brahmāno vidur na tasya aśnāti kaścana/''
11.4. somam manyate papivān yat sampiṃsanty osadhim/
11.4. iti vṛthāsutam asomam āha/
11.4. somam yam brahmāno vidur iti na tasya aśnāti kaścana ayajvā ity adhiyajñam/
11.4. atha adhidaivatam/
11.4. somam manyate papivān yat sampiṃsanty osadhim iti yajus sutam asomam āha/
11.4. somam yam brahmāno viduś candramasam/
11.4. na tasya aśnāti kaścana adeva iti/
11.4. atha eṣā aparā bhavati candramaso vā/
11.4. etasya vā/

11.5. ``yat tvā deva pra pibanti tata ā pyāyase punah/
11.5. vāyuḥ somasya rakṣitā samānām māsa ākṛtih/''
11.5. yat tvā deva prapibanti tata āpyāyase punar iti nārāśaṃsān abhipretya/
11.5. [āpyāyitāḥ somā ājya ādisu śastreṣu nārāśaṃsā ucyante ṣk]
11.5. pūrva pakṣa apara pakṣāv iti vā/
11.5. vāyuḥ somasya rakṣitā/
11.5. vāyum asya rakṣitāram āha/
11.5. sāhacaryād rasa haranād vā/
11.5. samānām saṃvatsarānām māsa ākṛtih. somas rūpa viśeṣair osadhiś candramā vā/
11.5. candramas1/
11.5. cāyan dramati/
11.5. cāndram mānam asya iti vā/
11.5. candraś candateḥ kānti karmaṇah/
11.5. candanam ity apy asya bhavati/
11.5. cāru dravati/
11.5. ciram dravati/
11.5. camer vā pūrvam/
11.5. cāru rucer viparītasya/
11.5. tasya eṣā bhavati/

11.6. ``navonavo bhavati jāyamāno ahnām ketur usasām ety agram/
11.6. bhāgam devebhyo vi dadhāty āyan pra candramās tirate dīrgham āyuh/''
11.6. navo navas bhavati jāyamāna iti pūrva pakṣa ādim abhipretya/
11.6. ahar6p ketur usasām ety agram ity apara pakṣa antam abhipretya/
11.6. āditya daivato dvitīyaḥ pāda ity eke/ [āditya devataḥ ṣk]
11.6. bhāgam deva4bhyo vidadhāty āyann ity ardha māsa ijyām abhipretya/
11.6. pravardhayate candramas1 dīrgham āyus1/
11.6. mṛtyur mārayati iti satah/
11.6. mṛtaṃś cyāvayati iti vā śata bala alkṣo maudgalyah/
11.6. tasya eṣā bhavati/

11.7. ``param mṛtyo parehi panthām yas te sva itaro devayānāt/
11.7. cakṣusmate śṛṇvate te bravīmi mā naḥ prajām rīriso mota vīrān/''
11.7. (param mṛtyas. dhruvam mṛtyas. dhruvam parehi mṛtya8. kathitam tena mṛtya8/
11.7. mṛtaṃś cyāvayate bhavati mṛtya8/)
11.7. mader vā muder vā/
11.7. teṣām eṣā bhavati/
11.7. (``tvesam itthā sarmaranam śimīvator indrāvisnū sutapā vām urusyati/
11.7. yā marthāya pratidhīyamānam it kṛśānor asturasanām rusyathah/'' )

11.8. it sā nigada vyākhyā/
11.8. viśvānaro vyākhyātah/
11.8. tasya eṣā bhavati/

11.9. ``pra vo mahe mandamānāya andhasas arcā viśvānarāya viśvābhuve/
11.9. indrasya yasya sumakham saho mahi śravo nṛmnaṃś ca rodasī saparyatah/''
11.9. prārcata yūyam stutim mahate. andhasas annasya'dātṛ4. mandamānāya modamānāya. stūyamānāya śabdāyamānāya iti vā. viśvānarāya sarvam vibhūtāya/
11.9. indrasya yasya prīti7 sumahad balam. mahat ca śravaniyam yaśas. nṛmnaṃś ca balam nṝṇ natam/
11.9. dyāvā pṛthivī au vaḥ paricarata iti/
11.9. kam anyam madhyamād evam avakṣyati/
11.9. tasya eṣā aparā bhavati/
11.9. ud ujyotir amṛtam viśvajanyam viśvānaraḥ savitā devo aśret/''

11.10. udaśiśriyat jyotiṣ amṛtam sarva janyam viśvānaraḥ savitā deva iti/
11.10. dhātā sarvasya vidhātā/
11.10. tasya eṣā bhavati/

11.11. ``dhātā dadātu dāśuse prācīm jīvātum akṣitām/
11.11. vayam devasya dhīmahi sumatim satya dharmanah/''
11.11. dhātā dadātu dattavate pravṛddhām jīvikām anupakṣīnām/
11.11. vayam devasya dhīmahi sumatim. aklyānīm matim satya dharmanah/
11.11. vidhātā dhātā vyākhyātah/
11.11. tasya eṣa nipāto bhavati bahu devatāyām ṛci/
11.11. [devatā antaraiḥ saha stuti samnipāto bahu devatāyām ṛci ṣk]

11.12. ``somasya rājño varuṇasya dharmani bṛhaspater anumati ā u śarmani/
11.12. tava aham adya maghavann upastutau dhātar vidhātaḥ kalaśām abhakṣayam/''
11.12. ity etābhir devatābhir abhiprasūtaḥ soma kalaśān abhakṣayam iti/
11.12. kalaśahḥ kasmāt/
11.12. kalā asmin śerate mātrāh/
11.12. kaliś ca kalāś ca kirater vikīrṇa mātrāh/

11.13. atha ato madhya sthānā deva ganāh/
11.13. teṣām marutaḥ prathama āgāmino bhavati/

11.14. ``ā vidyunmadbhir marutaḥ svarkai rathebhir yāta ṛṣṭimadbhir aśvaparṇaih/
11.14. ā varṣisthayā na isā vayo na paptatā sumāyāh/(111.14)
11.14. vidyunmadbhir marutaḥ svarkaih/
11.14. svañcanair iti vā/
11.14. svarcanair iti vā/
11.14. svarcibhir iti vā/
11.14. rathair āyāta/
11.14. ṛṣṭimadbhir aśva parṇair aśva patanaih/
11.14. varṣistena ca nas annena vaya iva āpatata/
11.14. sumāyāḥ kalyāṇa karmāṇo vā/
11.14. kalyāṇa prajñā vā/
11.14. rudrā vyākhyātāh/
11.14. teṣām eṣā bhavati/

11.15. ``ā rudrāsa indravantaḥ sajosaso hiranya rathāḥ suvitāya gantana/
11.15. iyam vo asmat prati haryate matis tṛsnaje na diva utsā udanyave/''
11.15. āgacchata rudrā indrena saha josanāḥ suvitāya karmane/
11.15. iyam vas asmad api pratikāmayate matis trṣnaja iva diva utsā udanyu4 iti/
11.15. tṛsnaj tṛsyater udanyur udanyateh/
11.15. ṛbhava uru bhānti iti vā`ṛtena bhānti iti vā ṛtena bhavanti iti vā/
11.15. teṣām eṣā bhavati/

11.16. ``vistvī śamī taranitvena vāghato martāsaḥ santo amṛtatvam ānaśuh/
11.16. saudhanvanā ṛbhavaḥ sūra cakṣasaḥ saṃvatsare samapṛcyanta dhītibhih/''
11.16. kṛtvā karmāṇi kṣipratvena vodhāp medhāvino vā/
11.16. martāsaḥ santas amṛtatvam ānaśire saudhanvanā ṛbhu1p/
11.16. sūra khyānā vā. sūra prajñā vā/
11.16. saṃvatsare samapṛcyanta dhītibhiḥ karmabhih/
11.16. ṛbhur vibhvan vāja iti sudhanvana āṅgirasasyatrayaḥ putrā babhuvuh/
11.16. teṣām prathama uttamābhyām bahuvat nigamā bhavanti. na madhyamena/
11.16. tad etad ṛbhoś ca bahu vacanena camasasya ca saṃstavena bahūni daśatayīsu sūktāni bhavanti/
11.16. āditya raśmi1p apy ṛbhu1p ucyante/
11.16. ``agohyasya yad asastanā grhe tad adya idam ṛbhu1p na anu gacchatha/''
11.16. agohya ādityo agūhanīyas tasya yad asvapatha gṛhe/
11.16. yāvat tatra bhavatha na tāvad iha bhavatha iti/
11.16. aṅgiraso vyākhyātāh/
11.16. teṣām eṣā bhavati/

11.17. ``virūpāsa idṛsayasta id gambhīravepasah/
11.17. te aṅgirasaḥ sūnavas te agneḥ pari jajñire/''
11.17. bahu rūpā ṛṣayah/
11.17. te gambhīra karmāṇo vā gambhīra prajñā vā/
11.17. te'aṅgirasaḥ putrāh/
11.17. te'agner adhijajñira ity agni janma/
11.17. pitāp vyākhyātāh/
11.17. teṣām eṣā bhavati/

11.18. ``udīratām avara tuparāsa unmadhyamāḥ pitaraḥ somyāsah/
11.18. asum ya īyur avṛkā ṛtajñās te nas avantu pitāp haveṣu/''
11.18. udīratām avara udīratām para udīratām madhyamāḥ pitāp somyāh. soma sampādinas te'asum ye prānam anvīyuh/
11.18. avṛkā anamitrāh. satyajñā vā yajñajñā vā/
11.18. te na āgacchantu pitāp hvāneṣu/
11.18. mādhyamiko yama ity āhus tasmāt mādhyamikān pitṝṇ manyante/
11.18. aṅgiraso vyākhyātāh/
11.18. pitāp vyākhyātāh/
11.18. bhrgu1p vyākhyātāh/
11.18. atharvāno athanavantah/
11.18. tharvatiś carti karmā. tat pratiṣedhah/
11.18. teṣām eṣā sādhāranā bhavati/

11.19. ``aṅgiraso naḥ pitaro nagagvā atharvāno bhṛgavaḥ somyāsah/
11.19. teṣām vayam sumatau yajñiyānām api bhadre saumanase syāma/''
11.19. aṅgiraso naḥ pitā. nava gatayo. nava nīta gatayo vā/
11.19. atharvāno bhṛgu1p somyāh. soma sampādinah/
11.19. teṣām vayam sumati7 kalyāṇi ām mati7 yajñiyānām/
11.19. api ca eṣām bhadra8 bhandanīye bhajanavati vā kalyāṇe manasi syāma iti/
11.19. mādhyamilo deva gana iti nairuktāh/
11.19. pitr1p ity ākhyānam/
11.19. atha apy ṛṣayaḥ stuyante/

11.20. ``sūryasya iva vakṣatho jyotir eṣām samudrasyeva mahimā gabhīrah/
11.20. vātasya iva prajavo nānyena stomo vasithā anvetave vah/'' iti yathā/
11.20. āptyā āpnoteh/
11.20. teṣām eṣa nipātas bhavaty aindri ām ṛci/

11.21. ``stuseyyam paruvarpasam ṛbhvaminatamam āptyam āptyānām/
11.21. ā darṣate śavsā sapta dānūn pra sākśate pratimānāni bhūri/
11.21. stotavyam bahu rūpam uru bhūtam īśvaratamam āptavyam āptavyānām/
11.21. yaḥ śavasā balena sapta dātṝṇ iti vā/
11.21. sapta dānavān iti vā/
11.21. prasākṣate pratimānāni bahūni/
11.21. sākṣatir āpnoti karmaṇā/

11.22. atha ato madhyasthānāḥ striyah/
11.22. tāsām aditiḥ prathama āgāminī bhavati/
11.22. aditir vyākhyātā/
11.22. tasyā eṣā bhavati/

11.23. ``dakṣasya vādite janmani vrate rājānā mitrāvarunā vivāsasi/
11.23. atūrta panthāḥ pururatho aryamā saptahotā visurūpeṣu janmasu/''
11.23. dakṣasya vā diti8 janmani vrate karmani rājānau mitrā varuṇau paricarasi/
11.23. vivāsatiḥ paricaryānām/'' havismām ā vivāsati'' iti/
11.23. āśāster vā/
11.23. atūrta panthā atvaramāna panthāh/
11.23. bahu rathas aryamā ādityas arīn niyacchati/
11.23. sapta hotā. sapta asmai raśmayo rasān abhisamnāmayanti/
11.23. sapta enam ṛṣayaḥ stuvanti iti vā/
11.23. visama rūpeṣu janmasu karmasu udayeṣu/
11.23. ādityo dakṣa ity āhur āditya madhye ca stutah/
11.23. aditir dākṣāyanīi/
11.23. tat katham upapadyeta samāna janmānau syātām iti/
11.23. api vā deva dharmena itaretara janmānau syātām itaretara prakṛtī/
11.23. agnir apy aditir ucyate/
11.23. tasya eṣā bhavati/

11.24. ``yasmai tvam sudravino dadāśas anāgās tvam adite sarvatātā/
11.24. yam bhadrena śavasā codayāsi prajāvatā rādhasā te syāma/''
11.24. yasmai tvam sudravino dadāsy anāgāstvam anaparādhatvam aditi8 sarvāsu karma tatisu/
11.24. āga āṇ pūrvād gameh/
11.24. enas eteh/
11.24. kilbisam kilbhidam. sukṛta karmaṇo bhayam/
11.24. kīrtim asya bhinatti iti vā/
11.24. yam bhadrena śavasā balena codayasi. prajāvatā ca rādhasā dhanena. te vayam iha syāma iti/
11.24. saramā saranāt/
11.24. tasyā eṣā bhavati/

11.25. ``kim icchantī saramā predam ānaḍ dūre hy adhvā jaguriḥ parācaih/
11.25. kāsmehitiḥ kā paritakmy āsīt katham rasāyā ataraḥ payāṃsi/''
11.25. kim icchantī saramā idam prānaṭ/
11.25. dūre hy adhvā/
11.25. jagurir jaṅgamyateh/
11.25. parāñcanair acitah/
11.25. kā te'asmāsv artha hitir āsīt/
11.25. kim paritakanam /
11.25. paritakmyā rātrih. parita enām takma/
11.25. takma ity usna nāma. takata iti satah/
11.25. katham rasāyā ataraḥ payas2p iti/
11.25. rasā nadī. rasateḥ śabda karmaṇah/
11.25. katham rasāni tāny udakāni iti vā/
11.25. deva śunī indrena prahitā panibhir asuraiḥ samūda ity ākhyānam/
11.25. sarasvatī vyākhyātā/
11.25. tasyā eṣā bhavati/

11.26. ``pāvakā naḥ sarasvatī vājebhir vājinīvatī/
11.26. yajñam vastu dhiyāvasuh/''
11.26. pāvakā naḥ sarasvatī/
11.26. annnair annavatī/
11.26. yajñam vastu dhiyāvasuḥ karma vasuh/
11.26. tasya eṣā aparā bhavati/

11.27. ``maho arṇaḥ sarasvatī pra cetayati ketunā/
11.27. dhiyo viśvā vi rājati/''
11.27. mahad arṇaḥ sarasvatī pracetayati prajñāpayati ketunā karmaṇā prajñayā vā/
11.27. imāni ca sarvāṇi prajñānāny abhivirājati/
11.27. vāc artheṣu vidhīyate/
11.27. tasmāt mādhyamikām vācam manyante/
11.27. vāc vyākhyātā/
11.27. tasyā eṣā bhavati/

11.28. ``yad vāc vadanty avicetanāni rāstrī devānām nisasāda mandrā/
11.28. catasra ūrjam duduhe payāṃsi kva svid asyāḥ paramam jagāma/''
11.28. yad vāc vadanty avicetanāny avijñātāni. rāstrī devānām nisasāda mandrā madanā. catasro anu diśa ūrjam duduhe payas2p/
11.28. kva svid asyāḥ paramam jagāma iti/
11.28. yat pṛthivīm gacchati iti vā. yad āditya raśmayaḥ haranti iti vā/
11.28. tasyā eṣā aparā bhavati/

11.29. ``devīm vācam ajanayanta devās tām viśva rūpāḥ paśavo vadanti/
11.29. sā no mandresam ūrjam duhānā dhenur vāg asmān upa sustutaitu/''
11.29. devīm vācam ajanayanta devāh/
11.29. tām sarva rūpāḥ paśu1p vadanti/
11.29. vyakta vācaś ca avyakta vācaś ca/
11.29. sā no madanā annaṃś ca rasaṃś ca duhānā dhenur vāc asmān upaitu sustutā/
11.29. anumatī rākā iti deva patnī āv iti nairuktāh/
11.29. paurṇamāsyāv iti yājñikāh/
11.29. ``yā pūrvā paurṇamāsī sā anumatir yā uttarā sā rākā/'' iti vijñāyate/
11.29. anumatir anumananāt/
11.29. tasyā eṣā bhavati/

11.30. ``anv id anumate tvam manyāsai śaṃś ca nas kṛdhi/
11.30. kratve dakṣāya no hinu pra na āyūṃsi tārisah/''
11.30. anumanyasva anumati7 tvam/
11.30. sukhaṃś ca naḥ kuru annaṃś ca nas apatyāya dhehi. pravardhaya ca na āyus2/
11.30. rākā rāter dāna karmaṇah/
11.30. tasyā eṣā bhavati/
11.30. ``rākām aham suhavām sustutī huve śṛṇotu naḥ subhagā bodhatu tmanā/
11.30. sīvyatv apaḥ sūcyāc chidyamānayā dadātu vīram śatadāyam ukthyam/'' (11. 30)
11.31. rākām aham suhvānām sustuti ā hvaye/
11.31. śṛṇotu naḥ subhagā/
11.31. bodhatv ātmanā/
11.31. sīvyatv apas prajanana karma. sūci ā acchidyamānayā/
11.31. sūcī sīvyateh/
11.31. dadātu vīram śata pradam ukthyam vaktavya praśaṃsam/
11.31. sinīvālī kuhūr iti deva patnī āv iti nairuktāh/
11.31. amāvāsya1d iti yājñikāh/
11.31. ``yā pūrva amāvāsyā sā sinīvālī. yā uttarā sā kuhūh/'' iti vijñāyate/
11.31. sinīivālī/
11.31. sinam annam bhavati. sināti bhūtāni/
11.31. vālam parva vṛṇotes tasminn annavatī/
11.31. vālinī vā/
11.31. vālena eva asyām anutvāt candramas1 sevitavyo bhavati iti vā/
11.31. tasyā eṣā bhavati/

11.32. ``sinīvāli pṛthustuke yā devānām asi svasā/
11.32. jusasva havyam āhutam prajām devi dididdhi nah/''
11.32. sinīvāli pṛthu jaghanā8/
11.32. stukaḥ styāyateḥ saṃghātah/
11.32. pṛthu keśa stukā8. pṛthu stutā8 vā/
11.32. yā tvam devānām asi svasā/
11.32. svasā su asā/
11.32. sveṣu sīdati iti vā/
11.32. jusasva havyam adanam/
11.32. prajāṃś ca devi diśa nah/
11.32. kuhūr gūhateh/
11.32. kva abhūd iti vā/
11.32. kva satī hūyata iti vā/
11.32. kva āhutam havis juhoti iti vā/
11.32. tasyā eṣā bhavati/

11.33. ``kuhūm aham suvṛtam vidmanāpasamasmin yajñe suhavām johavīmi/
11.33. sā no dadātu śravanam pitṝṇām tasyai te devi havisā vidhema/''
11.33. kuhūm aham sukṛtam vidita karmāṇam asmin yajñe suhvānām āhvaye/(11.32)
11.33. sā no dadātu śravanam pitṝṇām tasmay te devi havisā vidhema/(11.32)
11.33. pitryam dhanam iti vā/(11.32)
11.33. pitryam yaśas iti vā/(11.32)
11.33. tasyai te devi havisā vidhema iti vyākhyātam/
11.33. yamī vyākhyātā/
11.33. tasyā eṣā bhavati/

11.34. ``anyam ū su tvam yamī anya u tvām pari svajāte libujeva vṛkṣam/
11.34. tasya vā tvam mana icchā sa vā tavādhā kṛṇusva saṃvidam subhadrām/''
11.34. anyam eva hi tvam yamī anyas tvām parisvaṅkṣyate. libjā iva vṛkṣam/
11.34. tasya vā tvam manas iccha. sa vā tava/
11.34. adhānena krusva saṃvidam. subhadrām kalyāṇa bhadrām/
11.34. yamī yamaṃś cakame tām pratyācacakṣa ity ākhyānam/

11.35. urvaśī vyākhyātā/
11.35. tasyā eṣā bhavati/

11.36. ``vidyun na yā patantī davidyod bharantī me apyā kāmyāni/
11.36. janisto apo naryaḥ sujātaḥ prorvaśī tirata dīrgham āyuh/
11.36. vidyud iva yā patantī adyotata harantī me apyā kāmyāny udakāny antarikṣa lokasya/
11.36. yadā nunam ayam jāyeta adbhyo adhyapa iti/
11.36. naryo manuṣyo nṛbhyo hitas. nara apatyam iti vā/
11.36. sujātaḥ sujātatarah/
11.36. atha urvaśī pravardhayate dīrgham āyus2/
11.36. pṛthivī vyākhyātā/
11.36. tasyā eṣā bhavati/

11.37. ``baḷ itthā parvatānām khidram bibharṣi pṛthivi/
11.37. prayā bhūmim pravatv ati mahnā jinosi mahini/''
11.37. satyam tvam parvatānām meghānām khedanaṃś chedanam bhedanam balam amutra dhārayasi pṛthivī8/
11.37. prajinvasi yā bhūmim pravanavati mahattvena mahati ity udakavati iti vā/
11.37. indrānī indrasya patnī/
11.37. tasyā eṣā bhavati/

11.38. ``indrānīm āsu nārisu subhagām aham aśravam/
11.38. na hy asyā aparaṃś cana jarasā marate patir viśvasmād indra uttarah/''
11.38. indrānīm āsu nārisu subhagām aham aśṛṇavam/
11.38. na hy asyā aparām api samām jarayā ṃriyate patiḥ /
11.38. sarvasmād indra ya uttaras tam etad brūmah/
11.38. tasyā eṣā aparā bhavati/

11.39. ``na aham indrāni rārana sakhyur vṛkāpaper ṛte/
11.39. yasyedam apyam haviḥ priyam deveṣu gacchati viśvasmād indra uttarah/''
11.39. na aham indrāni rame sakhyur vṛsākaper ṛte. yasya idam apyam havis apsu śṛtam adbhir saṃskṛtam iti vā priyam deveṣu nigacchati/
11.39. sarvasmād ya indra uttaras tam etad brūmah/(10.39)
11.39. gaurī rocater jvalati karmaṇah/
11.39. ayam api itaro gauro varṇa etasmād eva/
11.39. praśasyo bhavati/
11.39. tasyā eṣā bhavati/

11.40. ``gaurīr mimāya salināni takṣaty eka padī dvipadī sā catuspadī/
11.40. astāpadī nava padī babhūvusī sahasra akṣarā parame vyoman/''
11.40. gaurīr nirmimāya salilāni takṣatī kurvaty eka padī madhyamena. dvi padī madhyamena ca ādityena ca. catuspadī diś bhir astāpadī diśbhiś ca avāntara diś bhiś ca. nava padī diś bhiś ca avāntara diś bhiś ca ādityena ca/
11.40. sahasra akṣarā bahu udakā. parame vyavane/
11.40. tasyā eṣā aparā bhavaiti/

11.41. ``tasyāḥ samudrā adhi vi kṣaranti tena jīvanti pradiśaś catasrah/
11.41. tataḥ kṣaraty akṣaram tad viśvam upa jīvati/''
11.41. tasyāḥ samudrā adhivikṣaranti/
11.41. varṣanti meghāh/
11.41. tena jīvanti diś āśrayāni bhūtāni/
11.41. tataḥ kṣaraty akṣaram udakam/
11.41. tat sarvāṇi bhūtāny upajīvanti/
11.41. gaur vyākhyātā/
11.41. tasyā eṣā bhavati/

11.42. ``gaur amīmed anu vatsam misantam mūrdhānam hinnakṛṇon mātavā u/
11.42. sṛkvānam gharmam abhi vāvaśānā mimāti māyum payate payobhih/''
11.42. gaur anvamīmed vatsam nimisantam animisantam ādityam iti vā/
11.42. mūrdhan2 asya abhihinn akarot mananāya/
11.42. sṛkvānam saranam gharmam haranam abhivāvaśānā mimāti māyum. prapyāyate payas bhih/
11.42. māyum ādhityam iti vā/
11.42. vāc eṣā mādhyamikā/
11.42. gharma dhuk iti yājñikāh/
11.42. dhenur dhayater dhinoter vā/
11.42. tasya eṣā bhavati/

11.43. ``upa hvaye sudughām dhenum etām suhasto godhuk uta dohad enām/
11.43. śrestham savam savitā sāvisan no'abhīddho gharmas tad u su pra vocam/''
11.43. upahvaye sudohanām dhenum etām. kalyāṇa hasto go dhuk api ca dogdhy enām/
11.43. śrestham savam savitā sunotu na iti/
11.43. esa hi śresthaḥ sarveṣām savānām yad udakam yad vā payo yajusmat/
11.43. abhīddho gharmas tam su prabravīmi/
11.43. vāc eṣā mādhyamikā/
11.43. gharma dhuk iti yājñikāh/
11.43. aghnyā ahantavyā bhavati/
11.43. agha ghnī iti vā/
11.43. tasya eṣā bhavati/
11.43. ``sūyavasād bhagavatī hi bhūyā atho vayam bhagavantaḥ syāma/

11.44. addhi tṛṇam aghnye viśvadānīm piba śuddham udakam ācarantī/''
11.44. suyavasādinī bhagavatī hi bhava/
11.44. atha idānīm vayam bhagavantaḥ syāma/
11.44. addhi tṛṇam aghnyā8. sarvadā piba ca śuddham udakam ācarantī/
11.44. tasyā eṣā aparā bhavati/

11.45. ``hiṅkṛṇvatī vasupatnī vasūnām vatsam icchantī manasābhyāgāt/
11.45. duhām aśvibhyām payo aghyā iyam sā vardhatām mahate saubhagāya/'' iti sā nigada vhyākhyātā/
11.45. pathyā svastih/
11.45. panthā antarikṣam tan nivāsāt/
11.45. tasyā eṣā bhavati/

11.46. ``svastir iddhi prapathe śresthā reknasvatyabhi yā vāmam eti/
11.46. sā no amā so arane ni pātu svāveśā bhavatu devagopā/''
11.46. svastir eva hi prapathe sresthā reknasvatī dhanavaty abhieti yā vasūni vananīyāni/
11.46. sā nas amā gṛhe sā niramane sā nirgamane pātu/
11.46. svāveśā bhavatu/
11.46. devī goptrī devān gopāyatv iti/
11.46. devā enām gopāyantv iti vā/
11.46. uso vyākhyātā/
11.46. tasyā eṣā bhavati/

11.47. ``aposā anasaḥ saratsampistād aha bibhyusī ni yat sī śiśnathad vṛsā/''
11.47. apāsarad uso anasaḥ sampistāt meghād bibhyusī/
11.47. ano vāyur anitter api vā upamā arthe syād anasa iva śakatād iva/
11.47. anas śakatam ānaddham asmiṃś cīvaram/
11.47. aniter vā syāt jīvana karmaṇah/
11.47. upajīvanty etat/
11.47. megho apy anas etasmād eva/
11.47. yan niraśiśnathad vṛśan varṣitā madhyamah/
11.47. tasyā eṣā aparā bhavati/

11.48. ``etad asyā anaḥ śaye susampistam vipāśyā/
11.48. sasāra sīm parāvatah/''
11.48. etad asyā anas āśete susampistam itarad iva/
11.48. vipāśi vimukta pāśi/
11.48. sasār usas parāvataḥ preritavataḥ parāgatād vā/
11.48. iḷā vyākhyātā/
11.48. tasyā eṣā bhavati/

11.49. ``abhi na iḷā yūthasya mātā sman nadībhir urvasśī vā gṛṇātu/
11.49. urvaśī vā bṛhad divā gṛṇāna abhyūrṇvānā prabhṛthasyāyoh/'' `` sisaktu na ūrjavyasya pusteh/''
11.49. abhigṛṇātu na iḷā yūthasya mātā sarvasya mātā. smad abhi nadībhir urvaśī vā gṛṇātu/
11.49. urvaśī vā bṛhat divā mahad divā gṛṇāna abhyūrṇvānā. prabhṛthasya prabhṛtasya āyor ayanasya manuṣyasya jyotiṣo vā udakasya vā sevatām nas annasya pusteh/
11.49. rodasī rudrasya patnī/
11.49. tasyā eṣā bhavati/

11.50. ``ratham nu mārutam vayam śravasy umā huvāmahe/
11.50. ā yasmin tasthau surānāni bibhratī sacā marutsu rodasī/''
11.50. ratham kṣipram mārutam megham vayam śravanīyam āhvayāmaha ā yasmin tastahu suramanīyāny udakāni bibhratī sacā marudbhiḥ saha rodasī rodasī/

12.1. atha ato dyu sthānā devatāh/
12.1. tāsām aśvinau prathama āgāminau bhavatah/
12.1. aśvinau yad vyaśnuvāte sarvam rasena anyas. jyotiṣā anyah/
12.1. aśvair aśvināv ity aurṇavābhah/
12.1. tat kāv aśvinau/
12.1. dyāvā pṛthivī āv ity eke/
12.1. ahorātrāv ity eke/
12.1. sūryā candramasāv ity eke/
12.1. rājānau punya kṛtāv ity aitihāsikāh/
12.1. tayoḥ kāla ūrdhvam ardharātrāt. prakāśī bhāvasya anuvistambham anu/
12.1. tamas bhāgo hi madhyamas. jyotiṣ bhāga ādityah/
12.1. tayor eṣā bhavati/

12.2. ``vasātisu sma carathas asitau petvāv iva/
12.2. kadedam aśvinā yuvam abhi devām agacchatam/'' iti sā nigada vyākhyātā/
12.2. tayoḥ samāna kālayoḥ samāna karmaṇoḥ saṃstuta prāyayor asaṃstavena eṣas ardharco bhavati/
12.2. ``vāsātyas anya ucyata usas putras tava anyah'' iti/
12.2. tayor eṣā aparā bhavati/

12.3. ``iheha jātā samavāvaśītāmarepasā tanvā nāmabhiḥ svaih/
12.3. jisnur vām anyaḥ sumakhasya sūrir divo anyaḥ subhagahputra ūhe/''
12.3. iha ca iha ca jātau saṃstūyete pāpena alipyamānayā tanvā nāmabhiś ca svaiḥ jisnur vām anyaḥ sumahato balasya īrayitā madhyamas. divas anyaḥ subhagaḥ putra ūhyata ādityah/
12.3. tayor eṣā aparā bhavati/

12.4. ``prātar yujā vi bhodhaya aśvināv ehagacchatām/
12.4. asya somasya pītaye/''
12.4. prātar yoginau vibodhaya aśvinau/
12.4. iha āgacchatām asya somasya pānāya/
12.4. tayor eṣā aparā bhavati/

12.5. ``prātar yajadhvam aśvinā hinota na sāyam asti devayā ajustam/
12.5. utānyo asmad yajate vi cāvaḥ pūrvaḥ pūrvo yajamāno vanīyān/''
12.5. prātar yajadhvam aśvinau prahinuta/
12.5. na sāyam asti deva ijyā/
12.5. ajustam etat/
12.5. apy[uta?] anyas asmad yajate. vi cāvah/
12.5. pūrvaḥ pūrvo yajamāno vanīyān vanayitṛtamah/
12.5. tayoḥ kālaḥ sūrya udaya paryantas tasminn anyā devatā opyante/
12.5. uso vaster [vaś to desire] kānti karmaṇah/
12.5. ucchater [vas to shine] itarā mādhyaṃkikā/
12.5. tasyā eṣā bhavati/
12.5. ``usas tac citram ā bhara asmabhyam vājinīvati/
12.5. yena tokaṃś ca tanayaṃś ca dhāmahe/''

12.6. usas tat citraṃś cāyanīyam maṃhanīyam dhanam āhara asmabhyam annavati. yena putrāṃś ca pautrāṃś ca dadhīmahi/
12.6. tasya eṣā aparā bhavati/

12.7. ``etā u tyā usasaḥ ketum akrata pūrve ardhe rajaso bhānum ajñate/
12.7. niskṛṇvānā āyudhāni iva dhṛsnavaḥ prati gāvas arusīr yanti mātarah/''
12.7. etās tā usasaḥ ketum akṛsata prajñānam/
12.7. ekasyā eva pūjana arthe bahu vacanam syāt/
12.7. pūrve'ardhe'antarikṣa lokasya samañjate bhānunā/
12.7. niskṛṇvānā āyudhāni iva dhṛsnu1p/
12.7. nir ity eṣa sam ity etasya sthāne/
12.7. ``emi id eṣām niskṛtam jārinī iva/'' ity api nigamo bhavati/
12.7. pratiyanti/go1p gamanāt/
12.7. arusīr ārocanāt/
12.7. mātāp. bhāṣo nirmātryah/
12.7. sūryā sūryasya patnī/
12.7. esā eva abhisṛṣṭa kālatamā/
12.7. tasyā eṣā bhavati/

12.8. ``sukiṃśukam śalmalim viśva rūpam hiranya varṇam subṛtam sucakram/
12.8. ā roha sūrye amṛtasya lokam syonam patye vahatum kṛṇusva/''
12.8. sukāśanam śanna malam sarva rūpam/
12.8. api vā upamā artha8 syāt sukiṃśukam iva śalmalim iti/
12.8. kiṃśukam kraṃśateḥ prakāśayati karmaṇah/
12.8. śalmaliḥ suśaro bhavati. śaravān vā/
12.8. āroha sūrya8 amṛtasya lokam udakasya/
12.8. sukham pati4 vahatum kurusva/
12.8. ``savitā sūryām prāyacchat somāya rājan4. prajāpati4 vā/'' iti ca brāhmaṇam/
12.8. vṛsākapāyī vṛsākapeḥ patnī/
12.8. esā eva abhisṛṣṭa kālatamā/
12.8. tasyā eṣā bhavati/
12.8. ``vṛsākapāyī8 revati suputra ādu susnuse/
12.8. ghasatta indra ukṣanaḥ priyam kācit karam havis viśvasmād indra uttarah/''

12.9. vṛsākapāyī8 revatī8 suputrā8 madhyamena. susnusā8 mādhyaṃkikayā vācā/
12.9. snusā sādhu sādinī iti vā. sādhu sāninī iti vā. su apatyam tat sanoti iti vā/
12.9. praśnātu ta indra ukṣana etān mādhyamikānt saṃstyāyān/
12.9. ukṣana ukṣater vṛddhi karmaṇah/
12.9. ukṣanty udakena iti vā/
12.9. priyam krusva sukhā caya karam havis2. sukha karam havis2/
12.9. sarvasmād ya indra uttaras tam etad brūma ādityam/
12.9. saranyūḥ saranāt/
12.9. tasyā eṣā bhavati/

12.10. ``apāgūhann amṛtām martya5bhyaḥ kṛtvī savarṇām adadur vivasvate/
12.10. uta aśvināv abharad yat tad āsīd ajahād u dvā mithunā saranyūh/''
12.10. apy agūhann amṛtām martya5bhyah/
12.10. kṛtvī savarṇām adadur vivasvate/
12.10. apy aśvināv abharad yat tad āsīd ajahād dvau mithunau saranyūh/
12.10. madhyamaṃś ca mādhyamikāṃś ca vācam iti nairuktāh/
12.10. yamaṃś ca yamī ca ity aitihāsikāh/
12.10. tatra itihāsam ācakṣate/
12.10. tvāstrī saranyūr vivasvata ādityād yamau mithunau janayām cakāra/
12.10. sā savarṇām anyām pratinidhāya āśvam rūpam kṛtvā pradudrāva/
12.10. sa vivasvān āditya āśvam eva rūpam kṛtvā tām anusṛtya sambabhūva/
12.10. tatas aśvinau jajñāte/
12.10. savarṇāyām manuh/
12.10. tad abhivādiny eṣā ṛc bhavati/

12.11. ``tvastā duhitre vahatum kṛṇoti iti idam viśvam bhuvanam sameti/
12.11. yamasya mātā paryuhyamānā maho jāyā vivasvato nanāśa/
12.11. tvastā duhitṛ6 vahanam karoti iti idam viśvam bhuvanam sameti/
12.11. imāni ca sarvāṇi bhūtāny abhisamāgacchanti/
12.11. yamasya mātā paryuhyamānā mahato jāyā vivasvato nanāśa/
12.11. rātrir ādityasya āditya udaye'antardhīyate/

12.12. savitā vyākhyātah/
12.12. tasya kālo yadā dyaur[fem !] apahatatamaskā ākīrṇa raśmir bhavati/
12.12. tasya eṣā bhavati/

12.13. viśvā rūpāni prati muñcate kaviḥ prāsāvīd bhadram dvipade catuspade/
12.13. vi nākam akhyat savitā varenyo'nu prayānam usaso vi rājati/''
12.13. tasya eṣā bhavati
12.13. sarvāṇi prajñānāni pratimuñcate medhāvī/
12.13. kaviḥ krānta darśano bhavati. kavater vā/
12.13. prasuvati bhadram dvipādbhyaś ca catuspādbhyaś ca/
12.13. vyacikhyapan nākam savitā varanīyah/
12.13. prayānam anu usaso virājati/
12.13. ``adhorāmaḥ sāvitra'' iti paśu samāmnāye vijñāyate/
12.13. kasmāt sāmānyād iti/
12.13. adhastāt tad velāyām tamo bhavaty etasmāt sāmānyāt/
12.13. adhastād rāmas adhastāt kṛsnaḥ kasmāt sāmānyād iti/
12.13. ``agnim citvā na rāmām upeyāt/'' `` rāmā ramanāya uepyate na dharmāya/''
12.13. kṛsna jātīyā etasmāt sāmānyāt/
12.13. ``kṛkavākuḥ sāvitra'' iti paśu samāmnāye vijñāyate/
12.13. kasmāt sāmānyād iti/
12.13. kāla anuvādam parītya/
12.13. kṛkavākoḥ pūrvam śabda anukaraṇam. vacer uttaram/
12.13. bhago vyākhyātah/
12.13. tasya kālaḥ prāk utsarpanāt/
12.13. tasya eṣā bhavati/

12.14. ``prātar jitam bhagam ugram huvema vayam putram aditer yo vidhartā/
12.14. ādhraś cidyam manyamānas turaścid rājā cid yam bhagam bhakti ity āha/''
12.14. prātar jitam bhagam ugram hvayema vayam putram aditer yo vidhārayitā sarvasya/
12.14. ādhras cid yam manyamāna ādhyālur daridrah/
12.14. turas cit[even the rich]. tura iti yama nāma tarater vā tvarater vā tvarayā tūrṇa gatir yamah/
12.14. rājā cid yam bhagam bhakṣi ity āha/
12.14. ``andho bhagā ity āhur anutsṛpto na dṛśyate/
12.14. prāśitram asya akṣinīi nirjaghāna/'' iti ca brāhmaṇam/
12.14. ``janam bhago gacchati'' iti vā vijñāyate/
12.14. janam gacchaty āditya udayena/
12.14. sūryaḥ sarter vā suvater vā svīryater vā/
12.14. tasya eṣā bhavati/

12.15. ``ud u tyam jātavedasam devam vahanti ketu1p/
12.15. dṛśe viśvāya sūryam/''
12.15. udvahanti tam jātavedasam raśmayaḥ ketu1p sarvesām bhūtānām darśanāya sūryam iti/
12.15. kam anyam ādityād evam avakṣyat/
12.15. tasya eṣā aparā bhavati/

12.16. ``citram devānām udagād anīkaṃś cakṣur mitrasya varuṇasya agneh/
12.16. āprā dyāvāpṛthivī antarikṣam sūrya ātmā jagatas tasthusaś ca/''
12.16. cāyanīyam devānām udagamad anīkam/
12.16. khyānam mitrasya varuṇasya agneś ca/
12.16. āpūpurad dyāvā pṛthivī au ca antarikṣaṃś ca mahattvena tena/
12.16. sūrya ātmā jaṅgamasya ca sthāvarasya ca/
12.16. atha yad raśmi posam pusyati tat pūsan1 bhavati/
12.16. tasya eṣā bhavati/

12.17. ``śukram te anyad yajatam te anyad viśurūpe ahanī dyaur iva asi/
12.17. viśvā hi māyā avasi svadhāvo bhadrā te pūsann iha rātir astu/''
12.17. śukram te anyat. lohitam te anyad.yajatam te anyad. yajñiyam te anyat/
12.17. visama rūpa1d te ahanī karma/
12.17. dyaur iva ca asi/
12.17. sarvāṇi prajñānāny avasy annavan/
12.17. bhājanavatī te pusann iha dattir astu/
12.17. tasya eṣā aparā bhavati/

12.18. ``pathaspathaḥ paripatim vacasyā kāmena kṛto abhyānaḷarkam/
12.18. sano rāsacchurudhaś candrāgrā dhiyaṃdhiyam sīsadhāti pra pūsā/''
12.18. pathas pathas adhipatim vacanena kāmena kṛtas abhyānad arkam abhyāpannas arkam iti vā/
12.18. sa no dadātu cāyanīya agrāni dhanāni/
12.18. karma karma ca naḥ prasādhayatu pūsan1 iti/
12.18. atha yad visito bhavati tad visnur bhavati/
12.18. visnur viśater vā. vyaśnoter vā/
12.18. tasya eṣā bhavati/

12.19. ``idam visnur vi cakrame tredhā ni dadhe padam samūḷham asya pāṃsure/''
12.19. yad idam kim ca tad vikramate visnuh/
12.19. tridhā nidhatte padam/
12.19. tredhā bhāvāya pṛthivī ām antarikṣe divi iti śākapūnih/
12.19. samārohane visnu pade gaya śirasi ity aurṇavābhah/
12.19. samūḷham asya pāṃsure pyāyane'antarikṣe padam na dṛśyate/
12.19. api vā upamā arthe syāt samūḷham asya pāṃsula iva padam na dṛśyata iti/
12.19. pāṃsu1p pādaiḥ sūyanta iti vā. pannāḥ śerata iti vā. piṃśanīyā bhavanti iti vā/

12.20. viśvānaro vyākhyātah/
12.20. tasya eṣa nipāto bhavaty aindryām ṛci/

12.21. ``viśvānarasya vanaspatim anānatasya śavasah/
12.21. evaiś ca carṣanīnām ūtī huve rathānām/''
12.21. viśvānarasya ādityasya anānatasya śavaso mahato balasya evaiś ca kāmair ayanair avanair vā carṣanīnām manuṣyānām ūti ā ca pathā rathānām indram asmin yajñe hvayāmi/
12.21. varuno vyākhyātah/
12.21. tasya eṣā bhavati/

12.22. ``yenā pāvaka cakṣasā bhuranyantam janān anu/
12.22. tvam varuṇa paśyati/''
12.22. bhuranyur iti kṣipra nāma/
12.22. bhuranyuḥ śakunir bhūrim adhvānam nayati/
12.22. svargasya lokasya api vodhā/
12.22. tat sampātī bhuranyuh/
12.22. anena pāvaka khyānena/
12.22. bhuranyantam janān anu/
12.22. tvam varuṇa paśyati/
12.22. tat te vayam stuma iti vākya śesah/
12.22. api vā uttarasyām/

12.23. ``yenā pāvaka cakṣasā bhuranyantam janām anu/
12.23. tvam varuṇa paśyasi/'' `` vi dyām esi raspṛthvahā mimāno aktubhih/
12.23. paśyan janmāni sūrya/''
12.23. vyesi dyām rajas ca pṛthu. mahāntam lokam ahāni ca mimānas aktubhī rātribhiḥ saha. paśyan janmāni jātāni sūrya/
12.23. api vā pūrvasyām/

12.24. ``yenā pāvaka cakṣasā bhuranyantam janān anu/
12.24. tvam varuṇa paśyasi/'' `` pratyan devānām viśaḥ pratyann esi mānusān/
12.24. pratyan viśvam svar dṛśe/''
12.24. pratyann idam sarvam udesi/
12.24. pratyann idam jyotiṣ ucyate/
12.24. pratyann idam sarvam abhivipaśyasi iti/
12.24. api vā etasyām eva/
12.24. ``yenā pāvaka vakṣasā bhuranyantam janān anu/
12.24. tvam varuṇa paśyasi/''

12.25. tena no janān abhivipaśyasi/
12.25. keśin1/
12.25. keśā raśmi1p tais tadvān bhavati/
12.25. kāśanād vā. prakāśanād vā/
12.25. tasya eṣā bhavati/

12.26. ``keśy agnim keśī visam keśī bibhati rodasī/
12.26. keśī viśvam svar dṛśe keśī idam jyotir ucyate/''
12.26. keśin1 agnim ca visaṃś ca/
12.26. visam ity udaka nāma. visnāter vi pūrvasya snāteḥ śuddhi arthasya/
12.26. vi pūrvasya vā sacateh/
12.26. dyāvā pṛthivī au ca dhārayati/
12.26. keśī [viśvam?] idam sarvam idam abhivipaśyati/
12.26. keśī idam jyotiṣ ucyata ity ādityam āha/
12.26. atha apy ete itare jyotiṣī keśinī ucyete/
12.26. dhūmena agnī rajasā ca madhyamah/
12.26. teṣām eṣā sādhāranā bhavati/

12.27. ``trayaḥ keśina ṛtuthā vi cakṣate saṃvatsare vapata eka eṣām/
12.27. viśvam eso abhi caste śacībhir dhrājir ekasya dadṛśe na rūpam/''
12.27. trayaḥ keśina ṛtuthā vicakṣate/
12.27. kāle kāle'abhivipaśyanti/(12.26)
12.27. saṃvatsare vapata eka eṣām ity agniḥ pṛthivīm dahati/
12.27. sarvam ekas abhivipaśyati karmabhir ādityah/
12.27. gatir ekasya dṛśyate na rūpam madhyamasya/
12.27. na rūpam madhyamasya/(12 27)
12.27. atha yad raśmibhir abhiprakampayann eti tad vṛṣākapir bhavati vṛṣā kampanah/(12 27)
12.27. tasya eṣā bhāti/

12.28. ``punar ehi vṛsākape suvitā kalpayāvahai/
12.28. ya eṣa svapna nanśanas astam esi pathā punar viśvasmād indra uttarah/''
12.28. punar ehi vṛsākapi8. suprasūtāni vaḥ karmāṇi kalpayāvahai/
12.28. svapna nanśanaḥ svapnān nāśayasy āditya udayena. sas astam esi pathā punah/
12.28. sarvasmād ya indra uttaras tam etad brūma ādityam/
12.28. yamo vyākhyātah/
12.28. tasya eṣā bhavati/

12.29. ``yasmin vṛkṣe supalāśe devaiḥ sam pibate yamah/
12.29. atrā no viśpatiḥ pitā purānān anu venati/''
12.29. yasmin vṛkṣe supalāśe sthāne. vṛta kṣaye vā/
12.29. api vā upamā arthe syād vṛkṣa iva supalāśa iti/
12.29. vṛkṣo vraścanāt/
12.29. palāśam palāśanāt/
12.29. devaiḥ saṃgacchate yamas. raśmibhir ādityah/
12.29. tatra naḥ sarvasya pātā vā pālayitā vā purānān anukāmayeta/
12.29. aja ekapād1/
12.29. ajana ekaḥ pādah/
12.29. ekena pādena pāti iti vā/
12.29. ekena pādena pibati iti vā/
12.29. ekas asya pāda iti vā/
12.29. ``ekam pādam na utkhidati'' ity api nigamo bhavati/
12.29. tasya eṣa nipāto bhavati vaiśvadevyām ṛci/

12.30. ``pāvīravī tanyatur ekapādajo divo dhartā sindhur āpaḥ samudriyah/
12.30. viśve devāsaḥ śṛṇavan vacāṃsi me sarasvatī saha dhībhiḥ purandhyā/''
12.30. paviḥ śalyo bhavati. yad vipunāti kāyam/
12.30. tadvat pavīram āyudham/
12.30. tadvān indraḥ pavīravān/
12.30. ``atitasthau pavīravān'' ity api nigamo bhavati/
12.30. tad devatā vāc pāvīravī/
12.30. pāvīravī ca divyā vāc. tanyatus tanitrī vācas anyasyāh/
12.30. ajaś ca ekapād. divo dhārayitā ca sindhuś ca āpaś ca samudriyāś ca sarve ca devāḥ sarasvatī ca saha purandhi ā stuti ā prayuktāni dhībhiḥ karmabhir yuktāni śṛṇvantu vacanāni imāni iti/
12.30. pṛthivī vyākhyātā/
12.30. tasya eṣa nipāto bhavaty aindrāgnyām ṛci/

12.31. ``yad indrāgnī paramasyām pṛthivyām madhyamasyām avamasyām uta sthah/
12.31. ataḥ pari vṛsanāvā hi yātam athā somasya pibatam sutasya/'' iti sā nigada vyākhyātā/
12.31. samudro vyākhyātah/
12.31. tasya eṣa nipāto bhavati pāvamānyām ṛci/

12.32. ``pavitavantaḥ pari vācam āsate pitaisām pratno abhi rakṣati vratam/
12.32. mahaḥ samudram varuṇas tiro dadhe dhīrā icchekur dharuneṣv ārabham/''
12.32. pavitravantas raśmivanto mādhyamikā deva ganāḥ paryāsate mādhyamikām vācam/
12.32. madhyamaḥ pitā eṣām pratnaḥ purānas abhirakṣati vratam karma/
12.32. mahas samudram varuṇas tiras antardadhāty. atha dhīrāḥ śaknuvanti dharunesu udakeṣu karmaṇa ārambham ārabdhum/
12.32. aja ekapād vyākhyātah/
12.32. pṛthivī vyākhyātā/
12.32. samudro vyākhyātah/
12.32. teṣām eṣa nipāto bhavaty aparasyām bahu devatāyām ṛci/

12.33. ``uta no'hir budhnyaḥ śṛṇotv aja ekapāt pṛthivī samudrah/
12.33. viśve devā ṛtāvṛdho huvānāḥ stutā mantrāḥ kaviśastā avantu/''
12.33. api ca nas ahir budhnyaḥ śṛṇotv ajaś ca ekapād1. pṛthivī ca samudraś ca sarve ca devāḥ satya vṛdho vā yajña vṛdho vā. hūyamānā mantraiḥ stutā. mantrāḥ kavi śastā avantu. medhāvi śastāh/
12.33. dadhyam prati akto dhyānam iti vā. pratyaktam asmin dhyānam iti vā/(12.34)
12.33. atharvā vyākhyātah/
12.33. manur mananāt/
12.33. teṣām eṣa nipāto bhavaty aindryām ṛci/

12.34. ``yām atharvā manuspitā dadhyan dhiyam atnata/
12.34. tasmin brahmāni pūrvathendra ukthā samagmatārcann anu svarājyam/''
12.34. yām atharvā ca manuś ca pitā mānavānām dadhyan ca dhiyam atanisata tasmin brahmāni karmāṇi pūrve'indra ukthāni ca saṃgacchantām arcanyas anūpās te svārājyam/

12.35. atha ato dyu sthānā deva ganāh/
12.35. teṣām ādityāḥ prathama āgāmno bhavanti/
12.35. ādityā vyākhyātāh/
12.35. teṣām eṣā bhavati/

12.36. ``imā gira āditya5bhyo ghṛtasnūḥ sanād rājabhyo juhvā juhomi/
12.36. śṛṇotu mitro aryamā bhago nas tuvijāto varuno dakṣo aṃśah/''
12.36. ghṛta snūr ghṛta prasnāvinyo ghṛta prasrāvinyo ghṛta sārinyo ghṛta sāninya iti vā āhutīr āditya5bhyaś ciram juhvā juhomi. ciram jīvanāya. ciram rājabhya iti vā/
12.36. śṛṇotu na imā giro mitaś ca aryaman1 ca bhagaś ca bahu jātaś ca dhātā. dakṣo varuṇas aṃśaś ca/
12.36. aṃśas aṃśunā vyākhyātah/
12.36. sapta ṛṣayo vyākhyātāh/
12.36. teṣām eṣā bhavati/

12.37. ``sapta ṛsayaḥ pratihitāḥ śarīre sapta rakṣanti sadamapramādam/
12.37. saptāpaḥ svapato lokam iyus tatra jāgṛto asvapnajau satrasadau ca devau/''
12.37. sapta ṛṣayaḥ pratihitāhśarīre. raśmi1p āditye/
12.37. sapta rakṣanti sadam apramādam. saṃvatsaram apramādyantah/
12.37. sapta āpanās ta eva svavatas lokam astamitam ādityam yanti/
12.37. atra jāgṛto asvapnajau sattra sadau ca devau vāyu ādityau/
12.37. ity adhidaivatam/
12.37. atha adhyātmam/
12.37. sapta ṛṣayaḥ pratihitāḥ śarīra3. sas indriyāni vidyā saptamī ātmani/
12.37. sapta rakṣanti sadam apramādam śarīram apramādyanti/
12.37. sapta āpanāni imāny eva svapatas lokam astamitam ātmānam yanti/(12.337)
12.37. atra jāgṛto asvapnajau sattra sadau ca devau. prājñaś ca ātmā taijasaś ca/
12.37. ity ātma gatim ācaṣṭe/
12.37. teṣām eṣā aparā bhavati/

12.38. ``tiryagbilaś camasa ūrdhvabudhno yasmin yaśo nihitam viśvarūpam/
12.38. atra āsata ṛṣayaḥ sapta sākam ye asya gopā mahato babhūvuh/''
12.38. tiryak bilaś camasa ūrdhva bandhana ūrdhva bodhano vā/
12.38. yasmin yaśo nihitam sarva rūpam/
12.38. atra āsata ṛṣayaḥ sapta saha āditya raśmayah. ye asya gopā mahato babhūvur ity adidaivatam/
12.38. atha adhyātmam/
12.38. tiryak bilaś camasa ūrdhva bandhana ūrdhva bodhano vā/
12.38. yasmin yaśo nihitam sarva rūpam atra āsata ṛṣayaḥ sapta saha indriyāni. yāny asya goptṝṇi mahato babhūvur ity ātma gatim ācaṣṭe/
12.38. devā vyākhyātāh/
12.38. teṣām eṣā bhavati/

12.39. ``devānām bhadrā sumatir ṛjūyatām devānām rātir abhi no ni vartatām/
12.39. devānām sakhyam upa sedimā vayam devā na āyuḥ pra tirantu jīvase/''
12.39. devānām vayam sumati7 kalyāṇyām mati7 ṛju gāminām ṛtu gaminām iti vā/
12.39. devānām dānam abhi no nivartatām/
12.39. devānām sakhyam upasīdema vayam/
12.39. devā na āyuḥ pravardhayantu ciram jīvanāya/
12.39. viśve devāḥ sarve devāh/
12.39. teṣām eṣā bhavati/

12.40. ``omāsaś carṣanīdhṛto viśve devāsa ā gata/
12.40. dāśvāṃso dāśusaḥ sutam/''
12.40. avitāp vā avanīyā vā manuṣya ghṛtaḥ sarve ca devā iha āgacchata. dattavantaḥ dattavataḥ sutam iti/
12.40. tad etad ekam eva vaiśvadevam gāyatram tṛcam daśayīsu vidyate/
12.40. yat tu kiṃcid bahu daivatam tad vaiśvadevānām sthāne yujyate/
12.40. yad eva viśva liṅgam iti śākapūnih/
12.40. anatyanta gatas tv eṣa uddeśo bhavati/
12.40. ``babhrur eka'' iti daśa dvipadā aliṅgāh/
12.40. bhūtāṃśaḥ kāśyapa āśvinam eka liṅgam/
12.40. abhitastīyam sūktam eka liṅgam/
12.40. sādhyā devāḥ sādhanāt/
12.40. teṣām eṣā bhavati/
12.40. [tathā ca devatā kāra āha/'' na anyaḥ ṣaṣthād viśva liṅgād gāyatras`asty aparas tṛcah'' iti/
12.40. ṣk ]
12.40. [tathā '' bahu deva mantram tu vaiśvadevam śasyate'' iti devatā kāraḥ papātha/
12.40. ṣk ]5

12.41. ``yajñena yajñam ayajanta devās tāni dharmāni prathamāny āsan/
12.41. te ha nākam mahimānaḥ sacanta yatra pūrve sādhyāḥ santi devāh/''
12.41. yajñena yajñam ayajanta devāh. agninā agnim ayajanta devāh/
12.41. ``agniḥ paśur āsīt tam ālabhanta/
12.41. tena ayajanta'' iti ca brāhmaṇam/
12.41. tāni dharmāni prathamāny āsan/
12.41. te ha nākam mahimānaḥ samasevanta yatra pūra1p sādhyāḥ santi devāḥ sādhanāt/
12.41. dyu sthāno deva gana iti nairuktāh/
12.41. pūrvam deva yugam ity ākhyānam/
12.41. vasu1p yad vivasate sarvam/
12.41. agnir vasubhir vāsava iti samākhyā/
12.41. tasmāt pṛthivī sthānāh/
12.41. indro vasubhir vāsava iti samākhyā/
12.41. tasmāt madhya sthānāh/
12.41. vasu1p āditya raśmayo vivāsanāt/
12.41. tasmād dyu sthānāh/
12.41. teṣām eṣā bhavati/

12.42. ``sugā vo devāḥ supathā akarma ya ājagmuḥ savanam idam jusānāh/
12.42. jakṣivāṃsaḥ papivāṃsaś ca viśve'sme dhatta vasavo vasūni/
12.42. svāgamanāni vo devāḥ supathāny akarma ya āgacchata savanāni imāni/
12.42. jusānāḥ khāditavantaḥ pītavantaś ca sarve'asmāsu dhatta vasu1p vasūni/
12.42. teṣām eṣā aparā bhavati/

12.43. ``jmayā atra vasavo ranta devā urāv antarikṣe marjayanta śubhrāh/
12.43. arvāk patha urujrayaḥ kṛṇudhvam śrotā dūtā dūtasya jagmuso no asya/''
12.43. jmayā atra vasavo aramanta devāh/
12.43. jmā pṛthivī. tasyām bhavā urau ca antarikṣe marjayanta gamayanta śubhrāḥ śobhamānāh/
12.43. arvāc enān patho bahu javāḥ kurudhvam/
12.43. śṛṇuta dūtasya jagmuso nas asya agneh/
12.43. vājino vyākhyātāh/
12.43. teṣām eṣā bhavati/

12.44. ``śam no bhavantu vājino haveṣu devatātā mitadravaḥ svarkāh/
12.44. jambhayanto'him vṛkam rakṣāṃsi sanemy asmaṃdyuvann amīvāh/''
12.44. sukhā no bhavantu vājino hvāneṣu devatāti7 yajñe/
12.44. mita dravaḥ sumita dravah/
12.44. svarkāḥ svañcanā iti vā svarcanā iti vā. svarcisa iti vā/
12.44. jambhayantas ahim ca vṛkam rakṣas2p ca kṣipram asmad yāvayantv amīvā deva aśvā iti vā/
12.44. deva patnī o devānām patnī ah/
12.44. tāsām eṣā bhavati/

12.45. ``devānām patnīr uśatīr avantu naḥ prāvantu nas tujaye vājasātaye/
12.45. yāḥ pārthivāso yā apām api vrate tā no devīḥ suhavāḥ śarma yacchata/''
12.45. devānām patnī aḥ uśantyas avantu nah/
12.45. prāvantu nas apatya jananāya ca anna saṃsananāya ca/
12.45. yāḥ pārthivāso yā apām api vrate karmani tā no devī aḥ suhavāḥ śarma yacchantu śaranam/
12.45. tāsām eṣā aparā bhavati/

12.46. ``uta gnā vyantu devapatnīr indrāny agnāyy aśvinī rāt/
12.46. ā rodasī varunānī śṛṇotu vyantu devīr ya ṛtur janīnām/''
12.46. api ca gnā vyantu deva patnī ah/
12.46. indrānī indrasya patnī agnāyī agneḥ patnī aśvinī aśvinoḥ patnī/
12.46. rāt rājateh/
12.46. rodasī rudrasya patnī/
12.46. varunānī ca varuṇasya patnī/
12.46. vyantu devī aḥ kāmayantām/
12.46. ya ṛtuḥ kālo jāyānām. yaṛtuḥ kālo jāyānām/

13.1. atha imā atistuti1p ity ācakṣate/
13.1. api vā sampratyaya eva syāt māhābhāgyād devatāyāh/
13.1. sas agnim eva pratham āha/
13.1. ``tvam agne dyubhis tvam āśuśukṣanih'' iti yathā etasmin sūkte/'' na hi tvadāre nimisaś caneśe'' iti varuṇasya/
13.1. atha eṣā indrasya/

13.2. ``yad dyāva indra te śatam śatam bhūmīr uta syuh/
13.2. na tvā vajrin sahasram sūryā anu na jātam asta rodasī/''
13.2. yadi ta indra śatam divaḥ śatam bhūmayaḥ pratimānāni syur na tvā vajrin sahasram api sūryā na dyāvā pṛthivī āv apy abhyaśnuvītām iti/
13.2. atha eṣā ādityasya/

13.3. ``yad udañco vṛsākape gṛham indrājagantana/
13.3. kvasya pulvagho mṛgaḥ kam agañjanayopano viśvasmād indra uttarah/''
13.3. ``yad udañco vṛkākapi8 gṛham indra ājagamatah. kva asya pulvagho mṛgah. kva sa bahvādī mṛgah/
13.3. mṛgo mārṣter gati karmaṇah/
13.3. kam agamad deśam jana yopanah/
13.3. sarvasmād ya indra uttaras tam etad brūma ādityam/
13.3. atha eṣā āditya raśmīnām/

13.4. ``vi hi sotor asṛkṣata nendram devam amaṃsata/
13.4. yatrāmadad vṛsākapir aryaḥ pusteṣu matsakhā viśvasmād indra uttarah/''
13.4. vyasṛkṣata hi prasavāya/
13.4. na ca indram devam amaṃsata/
13.4. yatra amādyad vṛsākapir arya īśvaraḥ pusteṣu posesu. matsakhā mama sakhā madana sakhā/
13.4. ye naḥ sakhāyas taiḥ saha iti vā/
13.4. sarvasmād ya indra uttaras tam etad brūma ādityam/
13.4. atha eṣā aśvinoh/

13.5. ``sṛṇyeva jarbharī turpharītū naitośeva turpharī parpharīkā/
13.5. udanyajeva jemanā maderū tā me jarāyv ajaram marāyu/''
13.5. sṛṇī eva iti/
13.5. dvividhā sṛṇir bhavati/
13.5. bhartā ca hantā ca/
13.5. tathā aśvinau ca api bhartād/
13.5. jarbharī bhartād ity arthah/
13.5. turpharītū hantād/
13.5. naitośeva turpharī parpharīkā/
13.5. nitośasya apatyam naitośam/
13.5. naitośā iva turpharī kṣipra hantād/
13.5. udanyajeva jemanā maderū/
13.5. udanyajā iva ity udakaje iva ratna1d/
13.5. sāmudre cāndram asi iti vā/
13.5. jemana1d jayamana1d/
13.5. jemanā maderū/
13.5. tā me jarāyu ajaram marāyu/
13.5. etat jarāyujam śarīram śaradam ajīrṇam/
13.5. atha eṣā somasya/

13.6. ``tarat sa mandī dhāvati dhārā sutasya andhasah/
13.6. tarat sa mandī dhāvati/''
13.6. tarati sa pāpam sarvam mandī yaḥ stauti/
13.6. dhāvati gacchaty ūrdhvām gatim/
13.6. dhārā sutasya andhasah/
13.6. dhāraya abhisutasya somasya mantra pūtasya vācā stutasya/
13.6. atha eṣā yajñasya/

13.7. ``catvāri śṛṇgā trayo asya pādā dve śīrṣe sapta hastāso asya/
13.7. tridhā baddho vṛsabho roravīti maho devo martyān ā viveśa/''
13.7. catvāri śṛṇgā iti vedā vā eta uktāh/
13.7. trayas asya pādā iti savanāni trīni/
13.7. dve śīrṣa1d prāyanīya udayanīya1d/
13.7. sapta hastāsaḥ sapta chandas1p/
13.7. tridhā baddhas tredhā baddho mantra brāhmaṇa kalpair vṛsabhas roravīti/
13.7. roravanam asya sanava kramena ṛc bhir yajus bhiḥ sāmabhir yad enam ṛc bhaiḥ śaṃsanti yajus bhir yajanti sāmabhiḥ stuvanti /
13.7. maho deva ity eṣa hi mahān devo yajñajño martyām āviveśa iti/
13.7. esa hi manuṣyān āviśati yajanāya/
13.7. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/

13.8. ``svaryanto nāpekṣanta ā dyām rohanti rodasī/
13.8. yajñam ye viśvatodhāram suvidvāṃso vitenire/''
13.8. svar gacchanta ījānā vā na īkṣante/
13.8. te'amum eva lokam gatavantam īkṣantam iti/
13.8. ā dyām rohanti rodasī/
13.8. yajñam ye viśvatodhāram sarvatodhāram suvidvāṃso vitenira iti/
13.8. atha eṣā vācaḥ pravalhitā iva/
13.8. ``catvāri vākparimitā padāni tāni vidur brāhmaṇā ye manīsinah/
13.8. guhā trīni nihitā neṅgayanti turīyam vāco manuṣyā vadanti/'' (13.9)
13.8. catvāri vācaḥ parimitāni padāni/
13.8. tāni vidur brāhmaṇā ye medhāvinah/
13.8. guhāyām trīni nihitāni na artham vedayante/
13.8. guhā gūhates turīyam tvarateh/
13.8. katamāni tāni catvāri padāni/
13.8. om kāro mahā vyāhṛti1p ca ity ārṣam/
13.8. nāma ākhyāta1d ca upasarga nipātāś ca iti vaiyākaraṇāh/
13.8. mantraḥ kalpo brāhmaṇaṃś caturthī vyāvahārikī iti yājñikāh/
13.8. rco yajus1p sāmāni caturthī vyāvahārikī iti nairuktāh/(13.9)
13.8. sarpānām vāc vayasām kṣudrasya sarīsṛpasya caturthī vyāvahārikī ity eke/
13.8. paśusu tūnaveṣu mṛgeṣv ātmani ca ity ātma pravādāh/
13.8. atha api brāhmaṇam bhavati/

13.9. ``sā vai vāc sṛṣṭā caturdhā vyabhavat/
13.9. eṣv eva lokeṣu trīni. paśusu turīyam/
13.9. yā pṛthivī7 sā agni7 sā rathantare/
13.9. yāntarikṣe sā vāyu7 sā vāmadevye/
13.9. yā divi sā āditye sā bṛhati sā stanayitnu7/

13.10. atha paśusu/
13.10. tato yā vāc atyaricyata tām brāhmaṇeṣv adadhuh/
13.10. tasmād brāhmaṇā ubhayīm ācam vadanti yā ca devānām yā ca manuṣyānām/'' iti/
13.10. atha eṣā akṣarasya/
13.10. ``ṛco akṣare parame vyoman yasmin devā adhi viśve niseduh/
13.10. yas tan na veda kim ṛcā kariṣyati ya it td vidus ta ime samāsate/''
13.10. upadiśasi/
13.10. katamat tad etad akṣaram/
13.10. om ity eṣā vāc iti śākapūnih/
13.10. ṛcaś ca hy akṣare parame vyavane dhīyante nānā devateṣu ca mantreṣu/
13.10. ``etadd ha vā etad akṣaram yat sarvām trayīm vidyām prati prati/'' iti ca brāhmaṇam/

13.11. āditya iti putraḥ śākapūneh/
13.11. esā ṛc bhavati yad enam arcanti/
13.11. pratyṛcaḥ sarvāṇi bhūtāni/
13.11. tasya yad anyat mantra5bhyas tad akṣaram bhavati/
13.11. raśmi1p'atra devā ucyante ya etasminn adhinisannā ity adhidaivatam/
13.11. atha adhyātmam/
13.11. śarīram atra ṛc ucyate yad enena arcanti/
13.11. pratyṛcaḥ sarvāṇi indriyāni/
13.11. tasya yad avināśi dharma tad akṣaram bhavati/
13.11. indriyāny atra devā ucyante yāny asminn adhinisannāni ity ātma pravādāh/

13.12. akṣaram na kṣarati. na kṣīyate vā akṣayo bhavati/
13.12. vācas akṣa iti vā/
13.12. akṣo yānasya añjanāt/
13.12. tat prakṛti itarad vartana sāmānyāt/
13.12. ity ayam mantra artha cintā abhyūhas abhyūḷhah/
13.12. api śrutitas api tarkatah/
13.12. na tu pṛthaktvena mantrā nirvaktavyāh/
13.12. prakaraṇaśa eva tu nirvaktavyāh/
13.12. na hy eṣu pratyakṣam asty anṛṣer atapaso vā/
13.12. pārovaryavitsu tu khalu veditṛsu bhūyas vidyaḥ praśasyo bhavati ity uktam purastāt/
13.12. manuṣyā vā ṛṣisu utkrāmatsu devān abruvan/
13.12. ko na ṛṣir bhaviṣyati iti/
13.12. tebhya etam tarkam ṛṣim prāyacchan mantra artha cintā abhyūham abhyūḷham/
13.12. tasmād yad eva kiṃca anūcānas ahyūhaty ārṣam tad bhavati/

13.13. ``hṛdā tasteṣu manaso javeṣu yad brāhmaṇāḥ samyajante sakhāyah/
13.13. atrāha tvam vi jahur vedyābhirohabrāhmaṇo vi caranty u tve/''
13.13. hṛdā tasteṣu manasām prajaveṣu yad brāhmaṇāḥ samyajante samāna khyānā ṛtvijah/
13.13. atra āha tvam vijahur vedyābhir veditavyābhiḥ pravṛttibhih/
13.13. oha brahmāna ūha brahmānah/
13.13. ūha eṣām brahma iti vā/
13.13. sā iyam vidyā śrutim atibuddhih/
13.13. tasyās tapasā pāram īpsitavyam/
13.13. tad idam āyur icchatā na nirvaktavyam/
13.13. tasmāt chandas su śesā upekṣitavyāh/
13.13. atha āgamas. yām yām devatām nirāha tasyās tasyās tādbhāvyam anubhavaty anubhavati/

14.1. vyākhyātam daivatam. yajña aṅgaṃś ca/
14.1. atha ata ūrdha mārga gatim vyākhyāsyāmah/
14.1. ``sūrya ātmā'' ity uditasya hi karma drastā/
14.1. atha etad anupravadanti/
14.1. atha etam mahāntam ātmānam eṣā ṛc arganaḥ pravadanti/
14.1. ``indram mitram varuṇam agnim āhuh'' iti/
14.1. atha eṣa mahān ātmā ātma jijñāsayā ātmānam provāca/
14.1. ``agnir asmi janmanā jātavedas1/''
14.1. ``aham asmi prathamajāh'' ity etābhyām/

14.2. ``agnir asmi janmanā jātavedā ghṛtam me cakṣur amṛtam ma āsan/
14.2. arkas tridhātū rajaso vimānas ajasro gharmo havir asmi nāma/'' `` aham asmi prathamajā ṛtasya pūrvam devebhyo amṛtasya nāma/
14.2. yo mā dadāti sa id eva māvadaham annam annam adantam admi/'' iti/
14.2. sa ha jñātvā prādubabhūva/
14.2. evam tam vyājahāra ayam tam ātmānam adhyātmajam antikam anyasmā ācacakṣva iti/

14.3. ``apaśyam gopām anipadyamānam ā ca parā ca pathibhiś carantam/
14.3. sa sadhrīcīḥ sa visūcīr vasāna ā varīvarti bhuvaneṣv antah/''
14.3. ā varīvarti bhuvaneṣv antari iti/
14.3. atha eṣa mahān ātmā sattva lakṣaṇas tat param tad brahma tat satyam tat salilam tad avyaktam tad asparśam tad arūpam tad arasam tad agandham tad amṛtam tat śukram tat nistho bhūta ātmā/
14.3. sā eṣā bhūta prakṛtir ity eke/
14.3. tat kṣetram tat jñānāt kṣetrajñam anuprāpya nirātmakam/
14.3. atha eṣa mahān ātmā trividho bhavati/
14.3. sattvam rajas tamas iti/
14.3. sattvam tu madhye viśuddham tiṣṭhaty abhitas rajas tamasī/
14.3. rajas iti kāma dvesas tamas ity avijñātasya viśuddhyato vibhūtim kurvataḥ kṣetrajña pṛthaktvāya kalpate/
14.3. paribhāti liṅgo mahān ātmā tamas liṅgah/
14.3. vidyā prakāśa liṅgas tamas1/
14.3. ai niścaya liṅga ākāśah/

14.4. ākāśa gunaḥ śabdah/
14.4. ākāśād vāyur dvi gunaḥ sparśena/
14.4. āvyor jyotiṣ tri gunam rūpena/
14.4. jyotiṣa āpaś catur gunā rasena/
14.4. adbhyaḥ pṛthivī pañca gunā gandhena/
14.4. pṛthivī ā bhūta grāma sthāvara jaṅgamāh/
14.4. tad etad aharyuga sahasram jāgarti/
14.4. tasya ante susupsyann aṅgāni pratyāharati/
14.4. bhūta grāmāḥ pṛthivīm apiyanti/
14.4. āpo jyotiṣam/
14.4. jyotiṣ vāyum/vāyur ākāśam/
14.4. ākāśo manah/
14.4. mano vidyām/
14.4. vidyā mahāntam ātmānam/
14.4. mahān ātmā pratibhām/
14.4. pratibhā prakṛtim/
14.4. sā svapiti yuga sahasram rātrih/
14.4. tāv etāv ahorātrāv ajasram parivartete/
14.4. sa kālas tad etad ahar bhavati/
14.4. yuga sahasra paryantam ahar yad brahmano viduh/
14.4. rātrim yuga sahasra antām teahorātravido janāh/
14.4. iti/

14.5. tam parivartamānam anyas anupravartate/
14.5. srastā drastā vibhakta atimātras aham iti gamyate/
14.5. sa mithyā darśane'idam pāvakam mahā bhūteṣu cironu ākāśād vāyor prānāḥ cakṣus ca vaktāraṃś ca tejasas adbhyaḥ sneham pṛthivī ā mūrtih/
14.5. pārthivāṃs tv astau gunān vidyāt/
14.5. trīn mātatas trīn pitṛtah/
14.5. asthi snāyu majjānaḥ pitṛtah/
14.5. tvac māṃsa śonitāni mātṛtah/
14.5. annam pānam ity astau/
14.5. sas ayam puruṣaḥ sarva mayaḥ sarva jñānas api klṛptah/

14.6. sa yady anurudhyate tad bhavati/
14.6. yadi dharmas anurudhyate tad devo bhavati/
14.6. yadi jñānam anurudhyate tad amṛto bhavati/
14.6. yadi kāmam anurudhyate sañcyavate/
14.6. imām yonim saṃdadhyāt/
14.6. tad idam atra matam/
14.6. ślesmā retasaḥ sambhavati/
14.6. ślesmano rasah/
14.6. rasāt śonitam. śonitāt māṃsam. māṃsāt medas. medasaḥ snāvā. snāvan5 asthīny asthibhyo majjā. majjātas retas1/
14.6. tad idam yoni7 retas1 siktam puruṣaḥ sambhavati/
14.6. śukra atireke pumān bhavati. śonita atireke strī bhavati/
14.6. dvābhyām samena napuṃsako bhavati/
14.6. śukrena bhinnena yamo bhavati/
14.6. śukra śonita samyogāt mātṛ pitṛ samyogāt ca/
14.6. tat katham idam śarīram param samyamyate/
14.6. saumyo bhavati/
14.6. eka rātra usitam kalalam bhavati/
14.6. pañca rātrād budbudāh/
14.6. sapta rātrāt peśin1/
14.6. dvisapta rātrād arubudah/
14.6. pañcaviṃśati rātra svasthito ghano bhavati/
14.6. māsa mātrāt kathino bhavati/
14.6. dvimāsa abhyantare śiras1 sampadyate/
14.6. māsa trayena grīvā vyādeśas. māsa catuskena tvac vyādeśah/
14.6. pañcame māse nakha roma vyādeśah/
14.6. sasthe mukha nāsika akṣi/
14.6. śrotraṃś ca sambhavati/
14.6. saptame calana samarthas bhavaty astame buddhi3 adhyavasyati/
14.6. navame sarva aṅga sampūrṇo bhavati/
14.6. ``mṛtaś ca aham punar jāto jātaś ca aham punar mṛtah/
14.6. nānā yoni sahasrāni mayā usitāni yāni vai/
14.6. ``āhārā vividhā bhuktāḥ pītā nānā vidhāḥ stanāh/
14.6. mātāp vividhā dṛṣṭāḥ pitāp suhṛdas tathā/
14.6. ``avān mukhaḥ pīdyamāno jantuś ca eva samanvitah/
14.6. sāṃkhyam yogam samabhyasyet puruṣam vā pañcaviṃśakam/'' iti/
14.6. tataś ca daśame māse prajāyate/
14.6. jātaś ca vāyunā spṛṣṭo na smarati janma marana2d/
14.6. ante ca śubha aśubham karma etat śarīrasya prāmānyam/

14.7. asta uttaram saṃdhi śatam/
14.7. astā kapālam śiras1 sampadyate/
14.7. sodaśa vapāpalāni/
14.7. nava snāyu śatāni/
14.7. sapta śatam puruṣasya marmanām/
14.7. ardha catasras romāni koti as. hṛdayam hy asta kapālāni. dvādaśa kapālāni jihvā. vṛsanauhy asta suparṇau/
14.7. tathā upastha guda pāyu/
14.7. etat mūtra purīsam kasmāt/
14.7. āhāra pāna siktatvāt/
14.7. anupacita karmāṇāv anyonyam jāyete iti/
14.7. tam vidyā karmanī samanvārebhete pūrva prajñā ca/
14.7. mahaty ajñāna tamasi magno jarā marana kṣudḥ pipāsā śoka krodha lobha moha mada bhaya matsara harṣa visāda īrṣyā asūyā ātmakair dvandvair abhibhūyamānaḥ sas asmād ārjavam javī bhāvānām tat nirmucyate/
14.7. sas asmāt pāpān mahā bhūmikāvat śarīrāt nimesa mātraiḥ prakramya prakṛtir adhiparītya taijasam śarīram kṛtvā karmaṇas anurūpam phalam anubhūya tasya saṅkṣaya3 punar imam lokam pratipadyate/

14.8. atha ye hiṃsām āśritya vidyām utsṛjya mahat tapas tepire cirena veda uktāni vā karmāṇi kurvanti te dhūmam abhisambhavanti/
14.8. dhūmād rātrim. rātrer apakṣīyamāna pakṣam/
14.8. apakṣiyamāna pakṣād dakṣiṇa ayanam. dakṣiṇa ayanāt pitṛ lokam. pitṛ lokāt candramasam. candramaso vāyum. vāyu5 vṛṣṭim. vṛṣṭer osadhi1p ca etat bhūtvā tasya saṅkṣaye punar eva imaṃl lokam pratipadyate/

14.9. atha ye hiṃsām utsṛjya vidyām āśritya mahat tapas tepire jñāna uktāni vā karmāṇi kurvanti te'arcis abhisambhavanty. arcisas ahar ahar5 āpūryamāna pakṣam āpūryamāna pakṣād udak ayanam udak ayanād deva lokam. deva lokād ādityam ādityād vaidyutam. vaidyutāt mānasam/
14.9. mānasaḥ puruṣo bhūtvā brahma lokam abhisambhavanti/
14.9. te na punar āvartante/
14.9. śistā danda śūkā ya idam na jānanti/
14.9. tasmād idam veditavyam/
14.9. atha apy āha/

14.10. ``na tam vidātha ya imā jajāna anyad yusmākam antaram babhūva/
14.10. nīhārena prāvṛtā jalpyā ca su tṛpa uktha śāsaś caranti/''
14.10. na tam vidyā3 viduso yam evam vidvāṃso vadanty akṣaram brahmanaspatim/
14.10. anyadyusmākam anyataram anyad eṣām antaram babhūva iti/
14.10. nīhārena prāvṛtās tamasā jalpyā ca asu tṛpa ukha śāsaḥ prānam sūryam yat patha gāminaś caranti/
14.10. avidvāṃsaḥ kṣetrajñam anupravadanti/
14.10. atha aho vidvāṃsaḥ kṣetrajño anukalpate/
14.10. tasya tapasā sha apramādam ety atha aptavyo bhavati/
14.10. tena asaṃtatam icchet/
14.10. tena sakhyam icchet/
14.10. esa hi sakhā śresthaḥ saṃjānāti bhūtam bhavad bhaviṣyad iti/
14.10. jñātā kasmāt jāyateh/
14.10. sakhā kasmāt sakhyateh/
14.10. saha bhūta indriyaiḥ śerate/
14.10. mahā bhūtāni sa indriyāni prajñā3 karma kārayati iti vā/
14.10. tasya yad āpaḥ pratisthā/
14.10. śīlam upaśama ātmā brahma iti sa brahma bhūto bhavati/
14.10. sākṣi mātro vyavatiṣṭhate'abandho jñāna kṛtah/
14.10. atha ātmano mahataḥ prathamam bhūta nāmadheyāny anukramiṣyāmah/

14.11. haṃsah/
14.11. gharmah/
14.11. yajñah/
14.11. venah/meghah/
14.11. kṛmih/
14.11. bhūmih/
14.11. vibhuh/
14.11. prabhuh/
14.11. śambhuh/
14.11. rābhuh/
14.11. vardha karmā/
14.11. somah/
14.11. bhūtam/
14.11. bhuvanam/
14.11. bhaviṣyat/
14.11. āpah/
14.11. mahat/
14.11. vyoma/
14.11. yaśas1/
14.11. mahas1/
14.11. svarṇīkam/
14.11. smṛtīkam/
14.11. svṛtīkam/
14.11. satīkam/
14.11. satīnam/
14.11. gahanam/
14.11. gabhīram/
14.11. gahvaram/
14.11. kam/
14.11. annam/
14.11. havis1/
14.11. sadma/
14.11. sadanam/
14.11. ṛtam/
14.11. yonih/
14.11. ṛtasya yonih/
14.11. satyam/
14.11. nīram/
14.11. havis1/
14.11. rayih/
14.11. sat/
14.11. pūrṇam/
14.11. sarvam/
14.11. akṣitam/
14.11. barhis1/
14.11. nāma/
14.11. sarpis1/
14.11. apas1/
14.11. pavitram/
14.11. amṛtam/
14.11. induh/
14.11. induh/
14.11. hema/
14.11. svar1/
14.11. sargāh/
14.11. śambaram/
14.11. ambaram/
14.11. viyat/
14.11. vyoma/
14.11. barbis1/
14.11. dhanva/
14.11. antarikṣam/
14.11. ākāśam/
14.11. āpah/
14.11. pṛthivī/
14.11. bhūh/
14.11. svayambhūh/
14.11. adhva/
14.11. puskaram/
14.11. sagaram/
14.11. samudrah/
14.11. tapas1/
14.11. tejas1/
14.11. sindhuh/
14.11. arṇavah/
14.11. nābhih/
14.11. ūdhah/
14.11. vrkṣah/
14.11. tat/
14.11. yat/
14.11. kim/
14.11. brahma/
14.11. varenyam/
14.11. haṃsah/
14.11. ātmā/
14.11. bhavanti/
14.11. vadhanti/
14.11. adhvānam/
14.11. yad vāhisthi ā/
14.11. śarīrāni/
14.11. avyayaṃś ca saṃskrute/
14.11. yajñah/
14.11. ātmā/
14.11. bhavati/yad enam tanvate/
14.11. atha etam māhāntam ātmānam etāni sūktāny etā ṛcas anupravadanti/

14.12. ``somaḥ pavate janitā matīnām janitā divo janitā pṛthivī āh/
14.12. janitāgner janitā sūryasya janitendrasya janitota visnoh/''
14.12. somaḥ pavate janayitā matīnām janayitā divo janayitā pṛthivier janayitā agner janayitā sūryasya janayītā indrasya janayitā uta visnoh/
14.12. somaḥ pavate/
14.12. somaḥ sūryaḥ prasavanāt janitā matīnām prakāśa karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. divo dyotana karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. pṛthivieḥ prathana karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. agner gati karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. sūryasya svīkaraṇa karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. indrasya aiśvarya karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. visnor vyāpti karmaṇām āditya raśmīnām/
14.12. ity adhidaivatam/
14.12. atha adhyātmam/
14.12. soma ātmā py etasmād eva idnriyānām janitā ity arthah/
14.12. api vā sarvābhir vibhūtibhir vibhūtata ātmā/
14.12. ity ātma gatim ācaṣṭe/

14.13. ``brahmā devānām padavīḥ kavīnām ṛṣir viprānām mahiso mṛgānām/
14.13. śyeno gṛdhrānām svadhitir vanānām somaḥ pavitram atyeti rebhan/''
14.13. brahmā devānām iti/
14.13. esa hi brahmā bhavati devānām devana karmaṇām āditya raśmīnām/
14.13. padavīḥ kavīnām iti/
14.13. esa hi padam vetti kavīnām kavīyamānānām āditya raśmīnām/
14.13. ṛṣir viprānām iti/
14.13. eṣa hi ṛṣino bhavati viprānām vyāpana karmāṇām āditya raśmīnām/
14.13. mahiso mṛgānām iti/
14.13. eṣa hi mahān bhavati mṛgānām mārgana karmaṇām āditya rasmīnām/
14.13. śyeno gṛdhrānām iti/
14.13. śyena ādityo bhavati śyāyater gati karmaṇah/
14.13. gṛdhra ādityo bhavati gṛdhyateḥ sthāna karmaṇah/
14.13. yata etasmiṃs tiṣṭhati/
14.13. svadhitir vanānām iti/
14.13. esha hi svayam karmāṇy ādityo dhatte vanānām vanana karmaṇām āditya raśmīnām/
14.13. somaḥ pavitram atyeti rebhann iti/
14.13. esha hi pavitram raśmīnām atyeti stūyamānah/
14.13. esa eva etat sarvam akṣaram/
14.13. ity adhidaivatam/
14.13. atha adhyātmam/
14.13. brahmā devānām iti/
14.13. ayam api brahmā bhavati devānām devana karmaṇām indriyānām/
14.13. padavīḥ kavīnām iti/
14.13. ayam api padam vetti kavīnām kavīyamānānām indriyānām/
14.13. ṛṣir viprānām iti/
14.13. ayam apy ṛṣino bhavati viprānāma vyāpana karmaṇām indriyānām/
14.13. mahiso mṛgānām iti/
14.13. ayam api mahān bhavati mṛgānām mārgana karmaṇām indriyānām/
14.13. śyeno gṛdhrānām iti/
14.13. śyena ātmā bhavati śyāyater jñāna karmaṇah/
14.13. gṛdhrāni indriyāni. gṛdhyater jñāna karmaṇo yata etasmiṃs tiṣṭhati/
14.13. svadhitir vanānām iti/
14.13. ayam api svayam karmāṇy ātmani dhatte vanānām vanana karmaṇām indriyānām/
14.13. somaḥ pavitram atyeti rebhann iti/
14.13. ayam api pavitram indriyāny atyeti/
14.13. stūyamānas ayam eva etat sarvam anubhavati/
14.13. ātma gatim ācaṣṭe/

14.14. ``tisro vāca īrayati pra vahnir ṛtasya dhītim brahmaṇo manīṣām/
14.14. gāvo yanti gopatim pṛcchamānāḥ somam yanti matayo vāvaśānāh/(ṛV 10.97.34)''
14.14. vahnir ādityo bhavati/
14.14. sa tisro vācaḥ prerayaty ṛco yajūṃṣi sāmāni/
14.14. ṛtasya ādityasya karmāṇi brahmaṇo matāni/
14.14. eṣa eva etat sarvam akṣaram/
14.14. ity adhidaivatam/
14.14. atha adhyātmam/
14.14. vahnir ātmā bhavati/
14.14. sa tirso vāca īrayati prerayati vidyāmatibuddhimatām/
14.14. ṛtasya ātmanaḥ karmāṇi brahmaṇo matāni/
14.14. ayam eva etat sarvam anubhavati/
14.14. ātmagatim ācaṣṭe/

14.15. ``somam gāvo dhenavo vāvaśānāḥ somam viprā matibhiḥ pṛcchamānāh/
14.15. somaḥ sutaḥ pūyate ajyamānaḥ some arkāstriṣṭubhiḥ sam navante/(ṛV 9.97.35)''
14.15. eta eva somam gāvo dhenavo raśmayo vāvaśyamānāḥ kāmayamānā ādityam yanti/
14.15. evam eva somam viprā raśmayo matibhiḥ pṛcchamanāḥ kāmayamānā ādityam yanti/
14.15. evam eva somaḥ sutaḥ pūyate ajyamānah/
14.15. etam eva arkāś ca triṣṭubhaś ca samnavante/
14.15. tata etasminn āditya ekam bhavanti/
14.15. ity adhidaivatam/
14.15. atha adhyātmam/
14.15. eta eva somam gāvo dhenava indriyāṇi vā avaśyamānāni kāmayamānāny ātmānam yanti/
14.15. evam eva somam viprā indriyāṇi matibhiḥ pṛcchamānāni kāmayamānāny ātmānam yanti/
14.15. evam eva somaḥ sutaḥ pūyate ajyamānah/
14.15. imam evātmā ca sapta ṛṣayaś ca samnavante/
14.15. tāni imāny etasminn ātmany ekam bhavanti/
14.15. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.16. ``akrān samudraḥ prathame vidharman janayan prajā bhuvanasya rājā/
14.16. vṛṣā pavitre adhi sāno avye bṛhat somo vāvṛdhe suvāna induh/(ṛV 9.97.40)''
14.16. atyakramīt samudra ādityaḥ parame vyavane varṣakarmaṇā janayan prajā bhuvanasya rājā sarvasya rājā/
14.16. vṛṣā pavitre adhi sāno avye bṛhat somo vāvṛdhe suvāna induh/
14.16. ity adhidaivatam/
14.16. atha adhyātmam/
14.16. atyakramīt samudra ātmā parame vyavane jñānakarmaṇā janayan prajā bhuvanasya rājā sarvasya rājā/
14.16. vṛṣā pavitre adhi sāno avye mahat somo vāvṛdhe suvāna induh/
14.16. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.17. ``mahattat somo mahiṣaścakārāpām yadgarbho avṛṇīta devān/
14.17. adadhād indre pavamāna ojo ajanayat sūrye jyotir induh/(ṛV 9.97.41)''
14.17. mahat tat somo mahiṣaścakārāpām yadgarbho avṛṇīta/
14.17. devānām ādhipatyam adadhād indre pavamāna ojo ajanayat sūrye jyotir indur ādityah/
14.17. indur ātmā/

14.18. ``vidhum dadrāṇam samane bahūnām yuvānam santam palito jagāra/
14.18. devasya paśya kāvyam mahitvādyā mamāra sa hyaḥ samāna/(ṛV 10.55.5)''
14.18. vidhum vidhamana śīlam dadrāṇam damanaśīlam yuvānaṃś candramasam palita ādityo girati/
14.18. sadyo ṃriyate sa divā samuditā/
14.18. ity adhidaivatam/
14.18. atha adhyātmam/
14.18. vidhum vidhamana śīlam dadrāṇam damana śīlam yuvānam mahāntam palita ātmā girati/
14.18. rātrau ṃriyate/
14.18. rātriḥ samuditā/
14.18. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.19. ``sākaṃjānām saptathamāhurekajam ṣaḷidyamā ṛṣayo devajā iti/
14.19. teṣām iṣṭāni vihitāni dhāmaśaḥ sthātre rejante vikṛtāni rūpaśah/(ṛV 1.164.15)''
14.19. sahajātānām ṣaṇṇām ṛṣīṇām ādityaḥ saptamah/
14.19. teṣām iṣṭāni vā kāntāni vā krāntāni vā gatāni vā matāani vā natāni vā adbhiḥ saha sammodante/
14.19. yatraitāni sapta ṛṣīṇāni jyotīṃṣi tebhyaḥ para ādityah/
14.19. tāny etasminn ekam bhavanti/
14.19. ity adhidaivatam/
14.19. atha adhyātmam/
14.19. sahajātānām ṣaṇṇām indriyāṇām ātmā saptamah/
14.19. teṣām iṣṭāni vā kāntāni vā krāntāni vā gatāni vā matāni vā natāni vā annena saha sammodante/
14.19. yatra imāni sapta ṛṣīṇāni indriyāṇi/
14.19. ebhyaḥ para ātmā/
14.19. tāny etasminn ekam bhavanti/
14.19. ety ātmagatim ācaṣṭe/

14.20. ``striyaḥ satīs tām u me puṃsa āhuḥ paśyad akṣaṇvān na vi cetad andhah/
14.20. kavir yaḥ putraḥ sa īmā ciketa yas tā vijānāt sa pituṣ pitā asat/(ṛV 1.164.16)''
14.20. striya eva etāḥ śabda sparśa rūpa rasa gandha hāriṇyah/
14.20. tā amum puṃśabdena nirāhāraḥ prāṇa iti paśyan kaṣṭān na vijānāty andhah/
14.20. kavir yaḥ putraḥ sa imā jānāti/
14.20. yaḥ sa imā jānāti sa pituṣ pitāsat/
14.20. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.21. ``saptārdha garbhā bhuvanasya reto viṣṇos tiṣṭhanti pradiśā vidharmaṇi/
14.21. te dhītibhir manasā te vipaścitaḥ paribhuvaḥ pari bhavanti viśvatah/(ṛV 1.164.36)''
14.21. sapta etān ādityaraśmīn ayam ādityo girati madhyasthāna ūrdhva śabdah/
14.21. yāny asmiṃs tiṣṭhanti tāni dhītibhiś ca manasā ca viparyayanti/
14.21. paribhuvaḥ paribhavanti sarvāṇi karmāṇi varṣakarmaṇā/
14.21. ity adhidaivatam/
14.21. atha adhyātmam/
14.21. sapta imāni indriyāṇy ayam ātmā girati madhyasthāna ūrdhvaśabdah/
14.21. yāny asmiṃs tiṣṭhanti tāni dhītibhiś ca manasā ca viparyayanti/
14.21. paribhuvaḥ paribhavanti sarvāṇi indriyāṇi jñānakarmaṇā/
14.21. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.22. ``na vi jānāmi yadi vedam asmi naṇyaḥ samnaddho manasā carāmi/
14.22. yadā māgan prathamajā ṛtasya ād id vāco aśnuve bhāgam asyāh/(ṛV 1.164.37)''
14.22. na vijānāmi yadi vedam asmi/
14.22. niṇyaḥ prasamnaddho manasā carāmi/
14.22. na hi vijānan buddhim ataḥ puṣṭiḥ putraḥ parivedayante ayam ādityo ayam ātmā/

14.23. ``apān prān etisvadhayā gṛbhīto amartyo martyenā sayonih/
14.23. tā śaśvantā viṣūcīnā viyantā nya nyaṃś cikyur na ni cikyur anyam/(ṛV 1.164.38)''
14.23. apāñcayati prāñcayati svadhayā gṛbhīto amartya ādityo martyena candramasā saha/
14.23. tau śaśvad gāminau viśva gāminau bahugāminau vā/
14.23. paśyaty ādityam na candramasam/
14.23. ity adhidaivatam/
14.23. atha adhyātmam/
14.23. apāñcayati prāñcayati svadhayā gṛbhīto amartya ātmā martyena manasā saha/
14.23. tau śaśvad gāminauviśva gāminau bahugāminau vā/
14.23. paśyaty ātmānam na manah/
14.23. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.24. ``tad id āsa bhuvaneṣu jyeṣṭham yato jajña ugras tveṣanṛmnṇah/
14.24. sadyo jajñāno ni riṇāti śatrūn anu yam viśve madanty ūmāh/(ṛV 10.120.1)''
14.24. tad bhavati bhūteṣu bhuvaneṣu jyeṣṭham ādityam yato jajña ugras tveṣa nṛmṇo dīptinṛmṇah/
14.24. sadyo jajñāno niriṇāti śatrūn iti/
14.24. niriṇātiḥ prītikarmā dīprikarmā vā anumadanti yam viśva ūmāh/
14.24. ity adhidaivatam/
14.24. atha adhyātmam/
14.24. tad bhavati bhūteṣu bhuvaneṣu jyeṣṭham avyaktam yato jāyata ugras tveṣa nṛmṇo jñānanṛmṇah/
14.24. sadyo jajñāno niriṇāti śatrūn iti/
14.24. niriṇātiḥ prītikarmā dīptikarmā vā/
14.24. anumadanti yam sarva ūmāh/
14.24. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.25. ``ko adya yuṅkte dhuri gā ṛtasya śimīvato bhāmino durhṛṇāyūn/
14.25. āsann iṣūn hṛtsv aso mayobhūn ya eṣām bhṛtyām ṛṇadhat sa jīvāt/(ṛV 1.84.16)''
14.25. ka ādityo dhuri gā yuṅkte raśmīn karmavato bhānumato durādharṣān asūnyasunavanti iṣūniṣuṇanvanti mayobhūni sukhabhūni/
14.25. ya imam sambhṛtam veda katham sa jīvati/
14.25. ity adhidaivatam/
14.25. atha adhyātmam/
14.25. ka ātmā dhuri gā yuṅkta indriyāṇi karmavanti bhānumanti durādharṣān asūnyasunavanti iṣūniṣuṇavanti mayobhūni sukhabhūni/
14.25. ya imāni sambhṛtāni veda ciram sa jīvati/
14.25. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.26. ``ka īṣate tujyate ko bibhāya ko maṃsate santam indram ko anti/
14.26. kas tokāya ka ibhāya uta rāye adhi bravat tanve ko janāya/(ṛV 1.84.17)''
14.26. ka eva gacchati ko dadāti ko bibheti ko maṃsate santam indram/
14.26. kas tokāya apatyāya mahate ca no raṇāya ramaṇīyāya darśanīyāya/

14.27. ``ko agnim īṝe haviṣā ghṛtena srucā yajātā ṛtubhir dhruvebhih/
14.27. kasmai devā ā vahān āśu homa ko maṃsate vīti hotraḥ sudevah/(ṛV 1.84.18)''
14.27. ka ādityam pūjayati haviṣā ca ghṛtena ca srucā yajātā ṛtubhir dhruvobhir iti/
14.27. kasmai devā āvahān āśu homa arthān/
14.27. ko maṃsate vītihotraḥ sudevaḥ kalyāṇa devah/
14.27. ity adhidaivatam/
14.27. atha adhyātmam/
14.27. ka ātmāanam pūjayati haviṣā ca ghṛtena ca srucā yajātā ṛtubhir dhruvebhir iti/
14.27. kasmai devā āvahān āśu homa arthān/
14.27. ko maṃsate vītihotraḥ suprajñaḥ kalyāṇaprajñah/
14.27. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.28. ``tvam aṅga pra śaṃsiṣo devaḥ śaviṣṭha martyam/
14.28. na tvad anyo maghavann asti marḍitā indra bravīmi te vacah/(ṛV 1.84.19)''
14.28. tvam aṅga praśaṃsīr devaḥ śaviṣṭha martyam/
14.28. na tvad anyo asti maghavan pātā vā pālayitā vā jetā vā sukhayitā vā/
14.28. indra bravāmi te vaca iti stutisamyuktam/

14.29. ``haṃsaḥ śuciṣad vasur antarikṣasad hotā vediṣad atithir duroṇasat/
14.29. nṛṣad varasad ṛtasad vyomasad abjā gojā ṛtajā adrijā ṛtam/(ṛV 4.40.5)''
14.29. haṃsa iti/
14.29. haṃsāḥ sūryaraśmayah/
14.29. parama ātmā param jyotih/
14.29. pṛthivī vyāptā iti/
14.29. vyāptam sarvam vyāptam vananakarmaṇān abhyāsena āditya maṇḍalena iti/
14.29. tyayati iti loko tyayati iti/
14.29. haṃsayan tyayati iti/
14.29. haṃsāḥ paramahaṃsāh/
14.29. parama ātmā sūrya raśmibhiḥ prabhūtagabhīravasati iti/
14.29. tribhir vasati iti vā/
14.29. raśmir vasati iti vā/
14.29. vahnir vasati iti vā suvarṇaretāḥ pūṣā garbhā ribheti ribhantā vanakuṛilāni kuṛantā ribhantā antarikṣā caratpathāntarikṣā carad iti divi bhuvi gamanam vā subhānuḥ suprabhūto hotā ādityasya gatā bhavanty atithir duroṇasat sarve duroṇasad dravam sarve rasā vikarṣayati/
14.29. raśmir vikarṣayati/
14.29. vahnir vikarṣayati/
14.29. vananam bhavati/
14.29. aśvagojā adrigojā dharitrigojāḥ sarve gojā ṛtajā bahuśabdā bhavanti/
14.29. nigamo nigamavyati bhavanty eṣa nirvacanāya/

14.30. ``dvā suparṇā sayujā sakhāyā samānam vṛkṣam pariṣasvajāte/
14.30. tayor anyaḥ pippalam svādv atty anaśnann anyo abhi cākaśīti/(ṛV 1.164.20)''
14.30. dvau dvau pratiṣṭhitau sukṛtau dharmakartārau/
14.30. duṣkṛtam pāpam parisārakam ity ācakṣate/
14.30. suparṇā sayujā sakhāya ity ātmānam durātmānam parama ātmānam pratyuttiṣṭhati/
14.30. śarīra eva taj jāyate/
14.30. vṛkṣam rakṣa śarīram vṛkṣam pakṣau pratiṣṭhāpayati/
14.30. tayor anyad bhuktvā annam anaśnann anyām sarūpatām salokatām aśnute ya evam vidvāan/
14.30. anaśnann anyo abhicākaśīti/
14.30. ity ātmagatim ācaṣṭe/

14.31. ``ā yāhīndra pathibhir īḷitebhir yajñam imam no bhāgadheyam juṣasva/
14.31. tṛptām jahurmātulasyeva yoṣā bhāgaste paitṛṣvaseyī vapām iva/''
14.31. āgamiṣyanti śakro devatāstāstribhir tīrthebhiḥ śakrapratarair īḷitebhis tribhis tīrthair yajñam imam no yajña bhāgam agnīṣoma bhāgāv indro juṣasva/
14.31. tṛptām evam mātulayogakanyābhāgam sartṛkeva sā yā devatās tās tatsthāne śakram nidarśanam/

14.32. ``vipram viprāso avase devam martāsa ūtaye/
14.32. agnim gīrbhir havāmahe/(ṛV 8.11.6)''
14.32. vipram viprāso avase viduh/
14.32. veda vindater veditavyam/
14.32. vimalaśarīreṇa vāyunā/
14.32. vipras tu hṛtpadmanilayasthitam akārasaṃhitam ukāram pūrayen makāranilayam gatam vipram prāṇeṣu bindusiktam vikasitam vahnitejahprabham kanakapadmeṣv amṛtaśarīram amṛtajātasthitam amṛtavācām ṛtamukhe vadanti/
14.32. agnim gīrbhir havāmahe/
14.32. agnim sambodhayet ``agniḥ sarvā devatāh'' iti/
14.32. tasya uttarā bhūyase nirvacanāya/

14.33. ``jātavedase sunavāma somam arātīyato ni dahāti vedah/
14.33. sa naḥ parṣad ati durgāṇi viśvā nāvā iva sindhum duritā aty agnih/(ṛV 1.99.1)
14.33. jātavedasa iti/
14.33. jātam idam sarvam sacarācaram sthity utpattipralayanyāyenācchāya sunavāma somam iti prasavena abhiṣavāya somam rājānam amṛtam arātīyato yajña artham iti smo niścaye nidahāti dahati bhasmīkaroti somo dadad ity arthah/
14.33. sa naḥ parṣadati durgāṇi durgamanāni sthānāni nāveva sindhum yathā kaścit karṇadhāro nāveva sindhoḥ syandanān nadīm jaladurgām mahākūlām tārayati duritāty agnir iti duritāni tārayati/
14.33. tasya eṣā aparā bhavati/

14.34. ``idam te anyābhir asamānam adbhir yāḥ kāś ca sindhum pra vahanti nadyah/
14.34. sarpo jīrṇām iva tvacam jahāti pāpam saśirasko bhyupetya/''
14.34. idam te anyābhir asamānābhir yāḥ kāś ca sindhum patim kṛtvā nadyo vahanti/
14.34. sarpo jīrṇām iva sarpas tvacam tyajati/
14.34. pāpam tyajanti/
14.34. āpa āpnoteh/
14.34. tāsām eṣā bhavati/

14.35. ``tryambakam yajāmahe sugandhim puṣṭivardhanam/
14.35. urvārukam iva bandhanān mṛtyor mukṣīya māmṛtāt/(ṛV 7.59.12)''
14.35. tryambako rudras tam tryambakam yajāmahe sugandhim/
14.35. sugandhim suṣṭhugandhim/
14.35. puṣṭivardhanam puṣṭikārakam iva/
14.35. urvārukam iva phalam bandhanād ārodhanān mṛtyoḥ sakāśān muñcasva mām/
14.35. kasmād iti/
14.35. eṣām itareṣāparā bhavati/

14.36. ``śatam jīva śarado vardhamānaḥ śatam hemantān śatam u vasantān/
14.36. śatam indrāgnī savitā bṛhaspatiḥ śatāyuṣā haviṣemam punarduh/(ṛV 10.161.4)''
14.36. śatam jīva śarado vardhamāna ity api nigamo bhavati/
14.36. śatam iti śatam dīrgham āyuh/
14.36. maruta enā vardhayanti/
14.36. śatam enam eva śata ātmeva śatātmānam bhavati/
14.36. śatam anantam bhavati/
14.36. śatam aiśvaryam bhavati/
14.36. śatam iti śatam dīrgham āyuh/

14.37. ``mā te rādhāṃsi mā ta ūtayo vaso asmān kadācanā dabhan/
14.37. viśvā ca na upa mimīhi mānuṣa vasūni carṣaṇibhya ā/(ṛV 1.84.20)''
14.37. mā ca te dhāmāni mā ca te kadā ca naḥ sariṣuh/
14.37. sarvāṇi prajñānāny upamānāya manuṣyahitah/
14.37. ayam ādityo ayam ātmā/
14.37. atha etad anupravadanti/
14.37. atha etam mahāntam ātmānam eṣā ṛggaṇaḥ pravadati vaiśvakarmaṇe/
14.37. ``devānām nu vayam jānā''
14.37. ``na asad āsīn na u sad āsīt tadānīm'' iti ca/
14.37. sā eṣā ātmajijñāsā/
14.37. saiṣā sarvabhūtajijñāsā/
14.37. brahmaṇaḥ sāriṣṭam sarūpatām salokatām gamayati ya evam veda/
14.37. namo brahmaṇe/
14.37. namo mahate bhūtāya/
14.37. namaḥ pāraskarāya/
14.37. namo yāskāya/
14.37. brahma śuklamasīya/
14.37. brahma śuklamasīya/

Первая глава
prathamo'dhyāyaḥ

Корова
все понятия, связанные со словами корова, бык, молоко, теленок, коровий, навоз, шкура, жир, тучность;
вспышка, сверкание, тёмное ночное звёздное небо новолуния, звезда, Солнце,
Луна, лучи Солнца или Луны, зодиакальный знак Тельца. лучи света,
некоторая область ночного неба;
сила, мощь. удар молнии;
Лекарственное растение;
певец, носитель правильной научной или литературной речи;
ходок, лошадь;
число 1 000 000 000;
волосы на теле;
орган чувств;

— так двадцать одним словом называется Притхви.

gauḥ । gmā | jmā । kṣmā । kṣā । kṣamā | kṣoṇī । kṣitiḥ । avaniḥ । urvī | pṛthvī । mahī । ripaḥ । aditiḥ । ilā । nirṛtiḥ । bhūḥ । bhūmiḥ । pūṣā । gātuḥ । gotretyekaviṃśatiḥ pṛthivīnāmagheyāni ॥1॥

hema । candram‌ । rakamas‌ । athaḥ । hiraṇyam‌ | peśa! । kṛśanam‌ । chohama | kanakam‌ । kāścanas‌ । bhare | amtṛtas‌ | sarut‌। duśnam‌। jātarūpas‌ | iti paścad㌚śa hiraṇyanāsamāni ॥ 2 ॥

ambaṃṃsa । viyat‌॥ vyoma। bahiṃ:। dhan‍ca । antarikṣam‌। ākāṃśam‌ । āpaḥ | prathivī। bhū:ḥ। svayambhūḥ। adhcā | puṣkarasam‌। sagaraḥ। sasudī। adhvaram‌ । iti ṣochaśāntaritṣanāmāni ॥ 3 ॥

savā । pṛśniḥ । nākaḥ । gauḥ । viṣṭapa । nabhaḥ । iti paṭasādhāraṇāni ॥ 4॥

khedayaḥ । kiraṇā। । gāvaḥ । raśmayaḥ | abhīśavaḥ । dīghitayaḥ । garsastaya?। vanam‌। ukhrāḥ। cavasavaḥ | sarīcipāḥ। mayūkhā:। sapta ṛṣayaḥ । sādhyāḥ | suparṇā: । iti padcadaśa raśmināmāni ॥ 5 ॥ |

' ātāḥ | jāṃjhāṃ: । uparāḥ। āṣṭhāḥ। kāṣṭhāḥ | vyoṃma | kakusaḥ । hariṃtaḥ । ityaṣṭī diḍanāmāni māṃ ‌ hī kaka | laka | 0 #+740/ [0 + śyāvī । kṣapāṃ siverī । aktī । upī । rāmyā | yasyā । namyā । doṣā । naktā । tamaḥ । rajaḥ | am̐siknī । payaraṃveṃtī । taṃmaṃsvetī | ghatācī । śiriṇā । bhokī। śokī । ūdhaḥ। payaḥ । hisamā | vasvī। iti trayoviṃśatiḥ rātrināmāni ॥ 7 ॥
viṃbhāvarī । sūnarī । sāsvatī | odatī । citrāmaghā । ajunī #«vījinī ।

vājinīvatī । sujnāvarī । ahanā। otanā | śretyā। aruṣī। sūnṛtā। sūnutāvatī । sūnṛtāvarī । iti ṣochaśa uṣonāmāni ॥ «8 ॥

vastoḥ । dyaḥ। bhānuḥ। vāsaras‌। svasarāṇi। ghaṃsaḥ | gh㌚mamaḥ | ghṛṇaḥ । dinam‌ । divā । divedive । gyavidyavi | iti dvādaśa bhaharnāmāni ॥ 9 ॥

adṭhaniḥ | grāvā । gonraḥ । valaḥ। aśnaḥ । purubhojāḥ। caliśānaḥ । aśmā । pavペtaḥ । giriḥ | tjaḥ । caruḥ | varāhaḥ । śambaraḥ । rohiṇaḥ । revataḥ । phachigaḥ । uparaḥ । upaūchaḥ । camasaḥ । adahiḥ । aśram‌ । balāhakaḥ । meghaḥ । datiḥ । odanaḥ। cūṣandhiḥ । vṛtraḥ । asuraḥ | kośaḥ । iti triṃśanmeghanāmāni ॥ 10 ॥

ślokaḥ । dhārā । ichā | go: | gaurī । gāndhavīṃ। gabhīrā। gamsīrā | mandrā । mandrājanī । vāśī। vāṇī। vāṇīcī । vāṇa;। pakaciḥ। bhāratī। ghamaniḥ । nāchīḥ । mektiḥ । menā। sūryā। sarasvatī । nibit‌। svāhā । vagnuḥ । upabdiḥ | māṭhaḥ। kākut‌ | jillā । ghoṣaḥ । svaraḥ । śabdaḥ । svanaḥ । ṛk‌ । honnā । gīḥ | gāthā । gaṇaḥ + ghenā । jhāḥ। vipā। nanā। kaśā | dhiṣaṇā । nauḥ । aktarasa | mahī । aditi: । śacī । vāk‌ū । anuśaṣṭupa। ghenuḥ । calguḥ। galadā । saraḥ । suparṇī । bekurā । iti saptapaścāśat‌ vāḍhai़nāmāni॥ 11॥

arṇa.। kṣodaḥ। kṣajha। nabhaḥ। ambha:। kabandhasa। salikama | vāḥ। canam‌ । ghṛtam‌ । madhu । purīṣam‌ | prippalaṭhas‌ । kṣīram‌ । viṣam‌। retaḥ | kaśaḥ । janma | bṛbūkam‌ । busamara । tuprayā | buburama | sukṣesa। dharuṇam‌। surā | ararindāni । dhvasmancat‌ । jāmi । āyudhāni | kṣapaḥ | aṭṭhiḥ। akṣaram‌ | khotaḥ । sṛptiḥ | rasī । udakas‌ । pra: । saraḥ । seṣajasa । sahaḥ । śava: । yahaḥ । ojaḥ । sukham‌ । kajṣatram‌ । āvayāḥ। śubham‌ | yādu' । bhrūtama । bhuvanūm‌ 3 bhaviṣyat‌ । āāpaḥ | mahat‌। vyoma | yaśaḥ। mahaḥ। sarṇīkas‌ । svṛtīkas‌ । satīnas‌ । rāhanam‌ । gabhīramas‌ । gambharama | īm‌। ajnam‌ । haviḥ। sajha । sadanam‌ । ṛtam‌ । yoni: । ṛtasya yoni: । satyama । nīrama । rayi; । sat‌ । pūśamu । sataṃm‌, | ajitas‌ । buhiṃ: । nāma । sarpiḥ । apaḥ | pavinnam‌ | akhgatam‌ । induḥ । haima। ,svaḥ | sargā: । śambaras‌ | abhvas‌ । vadhu3 । araba । toyamū । tūyasa । kṛpīṭama, । śukrat‌ | teja । svadhā | vāri | jalma । jalāṣama,। iṛdasa ।; isyekaāśatamudakanāmāni 4 12 ॥ 006

haka puṣya 4 pakā ।,ja़e । sīrāha ।; khotyā: ॥pn‍pa#। ghun㌚yaḥ ।, chujanā:

caccaṇāḥ । khādoargaḥ । rodhacakrāḥ। haritaḥ। saritaḥ । amnuvaḥ । nabhan‍vaḥ ।

caṣva/। hiraṇyacarṇā: । rohiteḥ । sakhta: । jarṇo । sikha kuchapā। ca

uvyaṃḥ । irāvatyaḥ । pāvatyaḥ। khaban‍tyaḥ । ūrjasvatyaḥ। payasvatyaḥ । tarasvatyaḥ ॥ sarasvatyaḥ । harasvatyaḥ । rodhasvatyaḥ । bhāsvatyaḥ। ajirāḥ। mātara:ḥ | nadyaḥ | iti saptanniśat‌ nadīnāmāni ॥ 13 ॥

atya: | hayaḥ | arvā। vājī। sapti।। vahiḥ। dadhikrāḥ | dadhikrāvā etagvaḥ । etaśaḥ । peḍhḥ । daurgahaḥ । jaucce:avasaḥ । tācayaḥ । āśuḥ । bacnaḥ aruṣaḥ । māṃśvatvaḥ । avyathayaḥ । śyevāsaḥ । suparṇā:। patakāḥ । naraḥ | ḍvāryāṇāmra । haṃsāsaḥ । aśvā:। iti ṣaḍaviṃśatiḥ aśvanāmāni ॥ 14 ॥

harī indrasya। rohitoḍagneḥ । haritaḥ ādityasya । rāsabhāvaśvinoḥ + ajāḥ pūṛṣṇa:। pṛṣatyaḥ marutāsra । aruṇyo gāvaḥ uṣasām‌ । śyāvāḥ savituḥ | viśvarūpā bṛhaspateḥ | niyutaḥ vāyoḥ । iti daśa jādiṣṭopayojanāni ॥ 17 ॥

ājate । āśate । āśyati | dīdayati | śocati। mandate । bhan‍date । rocate । jyotate । dyotate । dyumat‌ । iti ekādaśa jvakūtikarmāṇaḥ ॥ 16 ॥

jamat‌ । kasmalīkinam‌ । jakṣaṇābhavan‌ । mahmalāsavan‌ । añaliḥ | śociḥ 4 tapaḥ। tejaḥ । haraḥ। haṇiḥ। śaḍḍāṇi 2। iti ekādaśa jvakato nāmagheyāni ॥ 17 ॥

dvitoyoṣdhyāyaḥ

apaḥ । aptaḥ | daṃsaḥ | veṣaḥ । vepaḥ | viṣṭvī । batas‌ । kavaras‌ । karuṇam‌ । iśakak‍ma | krataḥ । karaṇāni। karāṃsi। karikrat‌। karantī | cakrat‌। katvesa। kattoṃ: | kartave । kṛtvī। dhīḥ | śacī । śamī । śimī । śaktiḥ। śilpam‌ । hati ṣaḍa़viṃśatiḥ karmanāmāni ॥ 1 ॥

tuk‌ । tokas‌ । tanayaḥ । tokma । takama | śeṣa;। apanaḥ । gayaḥ । jā; । apatyama । yahuḥ। sūnuḥ। napāt‌। prajā। bījam‌ । iti paśnadṛśa apatyanāmāni ॥ 2॥ '

manuṣyāḥ । naraḥ । dhavāḥ। jantavaḥ । viśaḥ । kṣityaḥ kṛṣṭaya» | carṣaṇayaḥ । nahuṣaḥ । harayaḥ । marthāḥ । sartyāḥ । martāḥ 4 bātāḥ । tuveśāḥ। hudlayaḥ । āyavaḥ। yadavaḥ ॥ anacaḥ । pravaḥ । jagataḥ । tasthuṣaḥ । padaścajatāḥ । vivasvantaḥ । ,patanāḥ। iti patnarviśatiḥ manuṣyanāmāni ॥ 3 ॥ he

āyatī । cyavānā । abhīśū | apnavānā। vinaḍguso। gabhastī। karakhnau । bāhū । bhurijoṃ। jṣipastī। śakvarī | bharitre। iti dvādaśa bāhunāmāni ॥ 4 ॥

agmavṛḥ । aṇbya: | kṣipaḥ | briśaḥ। śaryāḥ। raśanā:। ghītayaḥ। athayaḥ । vipaḥ । kacyāḥ । avanayaḥ । haritaḥ। svasāraḥ । jāmayaḥ । sanābhayaḥ। yok‍trāṇi। yojanāni । ghuraḥ। śākhāḥ;। abhīśavaḥ | dīghitayaḥ। gabhanastayaḥ। iti dvāviśatiḥ adḍulināmāni ॥ 5॥

vaśsi । uśmasi | veti । venati | besati । vābchuti | vaṣṭi। vanoti। juṣate | hayaṃti । ā cake । uśik‌। man‍yate । chuntsat‌ । cākanat‌ । cakamānaḥ । kanati । kāniṣat‌ । iti aṣṭādśa kāntikarmāṇa: ॥ 6 ॥

andha: । vājaḥ । payaḥ | śravaḥ | prṛkta। pituḥ | sutaḥ। sinamas‌ | avaḥ। hu । ghāsiḥ । irā। ikā। iṣam‌। ūke। rasaḥ। svadhā। akaḥ। kṣajha। nemaḥ | sasam‌ । namaḥ | ṇāyuḥ। sūnṛtā । bahya | vaceḥ। kīchāchamasa | yaśaḥ । iti aṣṭāviśatiḥ annanāmāni ॥ 7 ॥

ā vayaṃti | bhaṃveti । babhasti | veti। veveṣṭi। aviṣyana | baṣsati bhasathaḥ । babdhām‌ । harati । iti dṛśa attikarmāṇaḥ ॥ 8 ॥

ojaḥ । pājaḥ । śacaḥ । tavaḥ । taraḥ। tvakṣaḥ। śarghaḥ | bāghaḥ | nṛmṇam‌ । taviṣī । śuṣmam‌ । śuṣṇas‌ । vṛttaḥ:। vīka । cyoṃbma । śūbam‌ | sahaḥ | yahaḥ । vadhaḥ । varga: । bṛjanasam‌ । chuk‌। sajmanā। pauṃsthāni। dharṇasiḥ। tvaviṇasa |. syandrāsaḥ । śambaras‌ । iti aśṭāviśatiḥ balanāmāni ॥ 9 ॥

saghas‌ । rek‍ṇaga:॥ rikthamas‌ । vedaḥ। varivaḥ। śrānnasa! ratlam‌ । rathiḥ। canrama | bhagaḥ | moaulhum‌ | gayaḥ । yapnap‌ | indriyasa । vasu | rāyaḥ। rādhe: । mojanama | tanā । cuṃggesa । «bainghuḥ । meṃghā। yahā: | bahā । dviṇas‌ | śravaḥ ।

vṛtrasa । vṛtatas‌ । iti aṣṭāviśatireva dhrananāmāni ॥ 10 ॥ adhyyā । ukhrā ।' ustiyom̐ ।5ahī ॥ „bhahī । aditiḥ।। ichā। jagatīṃ ।

śakvarī । iṃti nava gonāmāṃniṃ ॥ 11

reṭhate । helate । bhāmate । bhṭhaṇīyate। arīṇāti । areṣati । dodhati । vanudhyaṃti । kaspateṃ। bhojate । iti duśa kradhyatikarmāgaḥ॥ 12 ॥

helaḥ । haraḥ । haṇiḥ । tyalaḥ ।' bhārma;। ehaḥ। charaḥ। tapuṣī | jūṇiḥ manyuḥ | vyathiḥ । iti ekādaśa krodhanāsamāni ॥ 13 ॥।!

vataṃte । ayate । choṭate । loṭhate । syandate । kasati । sarpati । sthamati + sravaṃti । khaṃsate । avati | śrotati | dhvaṃsati । venati | masāṣṭi । bhuraṇyati । śacati । kālūyati । pelayati । kaṇṭati। pisyati । bisyati। misyati। pracatte । plavatate । cyavatte । kavate । gavate । navate । kṣodti । nakṣati # satṣatati 6 myakṣati । sacatti | ṛcchuti । turīyati । catati । atati । gāti । iyajṣati | saśrati । vsarati। raṃhati। yatate। bhramati। bhrajavi | rajati। lajati। ciyūtri dham㌚kvi ।mināti । ṛṇvati । ṛṇoti । sv㌚rati । sidharati । veṣiṣṭi । yoṣiṣṭi । riṇāti । rīyate । rejati । dṛdhyati | cumunoti,। yudhyati | dhanvati। aruṣati । āyaki,. ḍhīyate । takati । ,dvīyati । īṣati । phaśāti 4 hanati। abadṛṃti । madati । sakhete । nakhateṃ । hayペti। iyarti। īteṃ । īḍūte | jayati । śānrati । ganti । ā ganīrānti । jaḍganti । jincati । jasati | gamati। bhrati | ghrāti। bhrayati। cahate। rathayatati। jehateṃ। ṣyaḥ kati | caūumpati। psāti | vāti । yāti । iṣati | dvāti + druchati | ejati । jamati । jabati । vacyati । aniti। pavate। hanti | sedhati । agan‌ । bhajagan‌ । jigāti । patati | invati। dvamati | dvavati। veti। hayantāva। paeti। jagāyāt‌ ॥ ayuthuḥ । iti dvāraviśaśataṃ gatikarmāṇa: ॥ 14 ॥

nu। makṣa । dvat‌। oṣam‌ । jīrāḥ। jūṇi:। śūrtā: | śūghanāsaḥ । śīmas‌ । sṛṣu | tūyam‌ | tūrṇiḥ। ajirama । bhuraṇyu:। ś̱u। jāśu। prāśuḥ। tūtujiḥ। tṛtujānaḥ । tubyamānāsaḥ । ajrāḥ। sācīvit‌। cugat‌ । tājat‌ | ttaraṇiḥ। vātaraṃhāḥ । iti ṣaḍviśatiḥ jipranāmāni॥ 45 ॥

takit‌। āsāt‌ । ambaram‌ । tubaṃśe । astamīke । āke। upāke। arvāke! antamānām‌ । avame । upamaḥ । iti ekādaśa antikanāsāni ॥ 16 ॥

raṇaḥ । vivāka । vikhādaḥ । nadanuḥ | bhare । ākrande। āhave | jājo । pṛtanājyam‌ । abhīke । samīke । mamasatyam‌ । nemadhitā | sakbhāḥ। samitiḥ । samanam‌ । mīchahe । pṛtanāḥ । spṛthaḥ | jhadhaḥ। etsu। samatsu। samarya। samaraṇe। samohe। samithe। saṃkhye। saṃge । saṃyuge। saṃgathe । saṃgase | vṛtratūya । pte। āṇau। śūrasāto। vājasātauṃ। samanīke। khale। khaje। phaॉsye। mahādhane । vāje। ajma। sajha । saṃyat‌। khevataḥ। iti ṣaṭucatvāriṃśat‌ saṃgrāmanāmāni ॥ 17 ॥

invati । nakṣati | ājñāṇa:। ānaṭū । āṣṭa । āpānaḥ | aśat‌ | naśata,। ānaśe । aśjute। iti daśa vyāptikarmāṇaḥ ॥ 18 ॥

daśnoti । śnadhathati | dhvarati | dhūvati। cṛṇakti। duśnati | kṛṇvati । kantati । śrasati। nabhate। kadayati | stṛṇāti। snehayati। yāttayati । sphuti। sphulati । nivapantu । avatirati। viyātaḥ | bhāttitat‌ । tabit‌ । ākhaṇḍalū'॥ dvugāti । ramṇāti | śuṇāti। śasnāti। tṛṇekiha । tāḍhiha। śanetośate । nibahaṃyati | mināti | minoti । dhamati। iti nnayakhiṃśat‌ vadhakarmāṇaḥ ॥ 19॥

didyat‌ । nemiḥ । hetiḥ।। namaḥ | paviṃḥ। sakaḥ। bṛkaḥ। vadhaḥ | vaddhaḥ । akaḥ । kutsaḥ। kuliśaḥ। tujhaḥ। nigmaḥ। meniḥ। svadhitiḥ। sāyakaḥ । paraśuḥ । iti aṣṭādṛśa vacnanāmāni ॥ 20 ॥

irajyati । patyate । kṣayati । rājati । iti catvāri aiśvayaṃnāmāni ॥ 21 ॥

rāṣṭrī । ayaḥ । niyutvān‌ | inaḥ 2 । iti catvāri

tṛtīyodhyāyaḥ

,“kharu। tubi। puru। bhūri। śaśvat‌। viśvasa । parīṇasā। vadhyānaśiḥ ।

jhatas‌ । sahakhamas‌ । salilam‌ । kuvit‌ | iti dvādaśa bahunāmāni ॥ 2 4

ṛṣahaṭana । hasvaḥ । niṣṛṣcaḥ | sāyukaḥ । pratiṣṭhā । kṛghu । vannakaḥ । daamasa । abhekaḥ । chullakaḥ | alpaḥ | iti ekādaśa dasvanāmāni ॥ 2 ॥

mahat‌ । bradhtaḥ। ṛṣvaḥ | bṛhat‌ । uccitaḥ | tavasaḥ । taviṣaḥ । mahiṣaḥ । abhvaḥ । āukyāḥ। uttā। vihāyāḥ। yahvamaḥ। katṣitha | vicattase । asbhṛṇaḥ । bhāhinaḥ । gabhīraḥ । kakuhaḥ | rabhasaḥ । trādhan‌ | virapśī । adbhutas‌ । baṃhiṣṭhaḥ । bahiṃṣat‌ । iti patcaviśatiḥ mahajñāmāni ॥ 3

gayaḥ । kṛdaraḥ । gata: | hamyaṃs‌ । astasra | paratayam‌ | duroṇe। nīma | duryā: । svasarāṇi । amā । dame । kṛttiḥ। yoni: । saca । śaraṇam‌ । varūtham‌ । chudiḥ । chudiḥ । chāyā । śarma । ajma । iti dvārviśatiḥ grṛhanāmāni ॥ 4 ॥

irajyati । vidhesa । sapayati । namasyati । duvasyati। ṛṣnoti । ṛṇaḍadi । ṛcchuti । sapati । vivāsati । iti dudya paricaraṇakarmāṇaḥ ॥ 7 ॥

śimbātā । śatarā । śātapantā । śilṇuḥ। syūmakam‌ । śevṛdhas‌ । mayaḥ । sugmyam‌ । sudinam‌ । śūbagham‌ । śunam‌ । śagmas‌ । bheṣajam‌ । jalāpama । syonam‌। sumannasa । śevas‌ । śivam‌ । śas‌ । kasara । iṃti viśatiḥ sukhanāmāni ॥ 6 ॥

nirṇik‌ । vatriḥ । carpaḥ | capuḥ | amatiḥ । apsaḥ । psuḥ । amtaḥ | piśm‌ । peśaḥ । kṛśanam‌ । marut‌। arjunam‌ । tāmram‌ । aruṣas‌ | śirpas‌ । iti ṣoḍaśa rūpanāmāni ॥ 7 ॥

akhemā । anesā । anedyaḥ । anavadyaḥ | anabhiśaratyaḥ । ukthyaḥ | sunīthaḥ । pākaḥ । vāmaḥ । vayunam‌ । iti daśa praśasyanāsamāni ॥ < ॥

ketu: । kenaḥ। cetaḥ। cittam‌। kratuḥ। asuṃḥ!। dhīḥ। śacī। māyā। bayunas‌ । abhikhyā । iti ekādaśa ajñānāmāni ॥ 95 ॥

baṭ‌ | śrat‌ । sannā । śraddhā । itthā । ṛtas‌ । iti ṣaṭ‌ satyanāsāni ॥10॥ cikak‍yat‌ । cākanat‌ । ācakṣma । caṣṭe | vicaṣṭe । vicaṣaṃṇi: । viśvacarṣaṇiḥ । avacākaśana | iti aṣṭo paśyatikarmāṇaḥ ॥ 11 ॥

hikas‌ । nukam‌ । sukam । āhikam‌ । ākīm‌ । nakiḥ । sakiḥ | nakīm‌ ākṛtam‌ । iti nava uttarāṇi padāni sarvapadsamāśnānāya ॥ 12 ॥

iṛdamiva । idū yathā। asaplinaṃ ye। caturaścidadmānāt‌ । bāhmaṇā btacāṃriṇaḥ । vṛttasya nu te purūhṛta vayāḥ। jāra ā bhagam‌ | meṣo bhūtoami yajñayaḥ 4 tadgupaḥ । taddaṇaḥ । tadbat‌ । tathā । iti upamāḥ॥ 143 ॥ * arcati। gāyati। rebhati। stobhati। gūrdhayati | graṇāti। jarate | hayate । nad㌚ti । pracchuti | rihati । ghadhamati । kṛṇayati । kṛpaṇyati । panasyati । panāyate । valgūyati । mandate । bhan‍dareti । chunduti। chud㌚yaṃte। śaśasānaḥ । rakṣayati । rajayati | śaṃsati। stauti। yauti। rauti | noti। bhanati |

ti। paṇate। sapati। papṛttaṣāḥ। mahayati। bājayati | pūjayati ॥ manyate । mad㌚ti । rasati । svarati | venati। bhandraṃyate। jarupati। iti catuśrasvāriṃdādarcatikarmāṇaḥ ॥ 14 ॥ ha

vipraḥ । vigmaḥ | sutsaḥ । dhīre: । venaḥ । vedhāḥ | kaṇvaḥ । ṛśabhuḥ । navedāḥ । kavi: | sanīṣī । sandhāṃvā । vidhātā। vipaḥ । manaśrit‌। vipaścit‌ । vipanayava। ākarenipa:। uśijaḥ । kīstāsaḥ। addhātayaḥ। bhatayaḥ । sanuthāḥ। vādhataḥ । iṃti caturviśatiḥ meghāṃvināmāni ॥ 175 ॥ aśenna। | jaritā । kāru।। nadaḥ | stāmuḥ। 'kīriḥ । gauḥ। sūriḥ | nādaḥ । ān‍daī ॥ stupa । rudraḥ । kṛpaṇyuḥ । iti nrayodśa saṃtotanāmāni ॥ 16 ॥ » aṃjṣaḥ) bavenaḥ। adhcaraḥ। meghaḥ। viṃdathaḥ। nāya:। savanamas‌ । honnā-। iṃṣṭi: । devatātā । makhaḥ । kiṃṇuḥ। induḥ | prejāpatiḥ। dharma: । 'iṃti paṃśadśa yakṣanāmāni ॥ 17॥ | /". ..ratāḥ। kuravaḥ। vābataḥ। vṛktabahiṃṣa! । yatakhacaḥ । marutaḥ । sabādhaḥ । divayacaḥ । iti aṣṭo ṛtvidanāmāni ॥ 18 ॥

īmahe । yāmi | manshe | dṛddhi | śagdhi। pūrci। mimiḍ㌚ḍhi । mimīhi । ririṃḍaḍhi । rirīhi । pīparan‌। yantāraḥ | yandhi । iṣudhyati। mademahi । rūnāmahe । māyate | iti saptadaśa yācjākarmoṇaḥ ॥ 19 ॥

dāti | dāśati । dāsati। rātiṃ । rāsatiṃ | praṇakṣi | paraṇāti | śikṣati ।

sukṣati । maṃhateṃ। iti duśa dārnekarmāṇaḥ ॥ 20 ai

parikhrava । pavarava 4 abhyṣa । āśiṣaḥ । iti catvāraḥ adhyeṣaṇākarmāṇaḥ ॥21॥

svaṃṣiṃti । sasti । iti 'dvoṃ svapitikarmāṇoṃ haiṃ ₹ra

kūpaḥ । kātu; । kate; । vacnaḥ | kāṭaḥ। khātaḥ। acata: । kriviḥ | sūdaḥ । utsaḥ । ṛśyadāt‌ । kārotarāt‌ । kuśayaḥ । kevaṭaḥ । iti cattudaṃśa kṛpanāmāni ।

tṛpu:। takkā। ribhvā। ripu:। rikkā । rihāyāḥ। tāyu:। taskaraḥ। canaguḥ । huraścit‌ । muṣīvān‌ । maligchacaḥ। aghahaśaṃsaḥ | dṛkaḥ! । iti catudaṃśa stenanāmāni ॥ 24 ॥

niṇyam‌ । kharavaḥ । sutaḥ । hirukū | pratīcyam‌ । apīcyama । iti nirṇītāntahiṃtanāmagheyāni ॥ 25 ॥

āke । parake । parāceḥ । jare । parāvataḥ । iti patca dūranāmāni ॥ 26 ॥

pralam‌ । pradivaḥ । pravayāḥ । sanemi। pṛcyam‌ | ahāya । iti paṭa purāṇalāmāni ॥ 27 ॥

navam‌ । nūlamasa । nūtanas‌ । savyas‌ । iṃdā। idānīs‌ । iti ṣaḍheva navanāmāni ॥ 28 ॥

prapitve । abhīke । daścas‌ । asaṃkam‌ । tira:। sataḥ | ttvaḥ । nemaḥ । ṛcñāḥ । ratṛsiḥ। vanamnīmiḥ। upajihikā। ūdaramasa | kṛdarama | rambhaḥ। pinākama। menā। jhāḥ | śepaḥ। vetasaḥ। ayā। enā। siṣakta। sacate "/ bhyasane । rejate । iti ṣaḍciṃśatiḥ dviśaḥ uttarāṇi nāmāni ॥ 295 ॥

svaghe । puranan‍dhī । ghiṣaṇe । rodasī । kṣoṇī । ambhasī । nabhasī | rajasī । sadasī । sajhanī । ghatavatī | bahule। gabhīre। gambhīre । oṇyo। casvoṃ। pāśvoṃ । mahī । ucīṃ । ghathvī । aditī । jahī | dūre ante । apāre+ । iti caturviśatiḥ dyāvāpathiṣyo: nāmadheyāni dha 30 ॥

caturthoṣdhyāyaḥ

jahā | nidhā । śitāma । mehanā । dumunāḥ | mūṣaḥ । iṣireṇa। kurutana । jaṭhare । titaṭha। śitre | madhyā | manan‍dū। īrmāntāsaḥ । kāyamānaḥ। chodhama। śīram‌ । vidvathe | hrupade । tusvani । naṃsante। nasan‍ta | āhanasaḥ । ajhajhasata। iṣmiṇa:। vāhaḥ। paritakagyā । suvite । dayate | nūcit‌। nuca। dāvane। akpārasya । śiśīte । sutuka;। suprāyaṇāḥ। aprāyuvaḥ । cyavanaḥ। rajaḥ। haraḥ । juhure । vyantaḥ | krāṇāḥ:। vāśī | viṣuṇaḥ | jāmiḥ । pitā । jhaṃyoḥ । adtiḥ | erire । jasuriḥ। jarate । mandine । goḥ । gātuḥ । daṃsayaḥ । tūtāva । cayase । viyute । ṛdhak‌ । asyāḥ । asya । iti dviṣaṣṭiḥ padāni ॥ 3 ॥ ña

sakhim‌ । vāhiṣṭhaṭa:। dūtaḥ। vāvaśānaḥ | vāyam‌ । andhaḥ । asabaśrantī | canuṣyati । taruṣyati । bhandanāḥ;। āhanaḥ। nadaḥ। somo akṣāḥ।। khājras‌ । ūtiḥ। hāsamāne | paḍa़bhiḥ। sasas‌। dvitā। kā;। varāhaḥ | svasarāṇi । śaryā:। akaḥ। paviḥ। vakṣaḥ। dhanva। sinam‌। itthā। sacā । cit‌। ā। ghunnasa । pavinnayama । todaḥ । svaścāḥ। śipiviṣṭaḥ। viṣṇuḥ। ādhṛṇiḥ। pṛthuññayāḥ। athayuṃs‌ । kāṇukā । adhiguḥ। bhāhnaṣaghaḥ | āpāntamanyu:। śasaśā । uceśī । vayunas‌ 5 cājapastyam‌ । vājagandhyam‌ū । gadhyas‌। gajaṇitā। kaurayāṇaḥ। taurayāṇaḥ । ahayāṇaḥ । harayāṇaḥ । āritaḥ। bandī। niṣṣapī। durṇāśasra । chumrsa । niśuspuṇaḥ । padma । pādu:। barakaḥ । joṣavākam‌। kuttiḥ। annī । samasya । kuṭasya । carṣaṇiḥ । śasbaḥ । kepayaḥ । tūtumā kṛṣe । aṃsannama । kākudas‌ । bīriṭe। acchu pari। īm‌। sīsam‌ । enas‌। enāsam‌। suṇi।। iti caturuttarasa aśītiḥ padāni ॥ 2 ॥

āśuśukṣaṇi:ḥ । āśābhyaḥ | kāśiḥ | kuṇāruma । alātṛṇa: | salalūkas‌ । katpayam‌ । vikhrahṛḥ । vīrugham‌ । nakṣadyabhama। askṛdhoyuḥ। niśumbhāḥ। babadukthasa । ṛdūdaraḥ । ṛdūpe। puchukāmaḥ । asinvatī । kapanā। sāṛjīkaḥ । rujānāḥ | jūṇiṃ/ । omanā । upalaprajiṇī | upasi। prakalavit‌। abhyardhayajvā । īkṣe। koṇasya। asas‍sme | pāthaḥ। savīmani । saprathā; | vidthāni । śrāyantaḥ । āśīḥ ajīṃgaḥ । amūraḥ । śaśamānaḥ । devoṃ devācyā kṛpā । vijāmātuḥ। omāsaḥ । somānas‌ । anavāyam‌ । kimīdine । amavāna । amīvā । duritama । bhapvā । amattiḥ । śruṣṭī । purandhiḥ । rujhtat‌ । riśādasaḥ । ghud㌚nraḥ । suvidtraḥ । ānuṣak‌ । turvāṇi । girvaṇase । asūtteṃ sūtteṃ। amyak‌। yādaśminū । jārayāyi । agriyā । cana: । pacatā । śurucaḥ | aminaḥ । jajjhatīḥ । apratiṣkutaḥ । śāśadānaḥ । sṭapraḥ । suśipraḥ। śipre। raṃsu | dvibarhāḥ। akraḥ | urāṇaḥ। stiyānās‌ । stipāḥ | jabāru। jarūtham‌ । kuliśaḥ । tujhaḥ। bahaṃgā। tatacuṣṭisa। ilībiśaḥ । kiyedhāḥ । bhvamiḥ। viṣpitaḥ। turīesam‌ । rāspinaḥ। ṛścati: । ṛjunītī । pratadyasū। dvinota | coṣkūyamānaḥ । coṣkūyate । sumat‌। dviṣṭiṣu। dūtaḥ। jinvati । amannaraḥ । ṛcīṣamaḥ । anaśerātim‌ । anavām̐ | asāmi । garadayā । jadhavaḥ । bakuraḥ। bekanāṭānū। abhidhetana। aṃhuraḥ। bataḥ। vātāpyamra । cākan‌। ratharyati । asakrām‌ | ādhavaḥ । anacanabvaḥ । sadānve । śirigbiṭhaḥ । parāśaraḥ । krividetī । karūkatī । danaḥ । śarārūḥ । idaṃyuḥ। kīkaṭheghu । bundaḥ । vṛndsa । kiḥ । ulbas‌ ।! ṛbīsam‌ra । iti trayakhiśacchutāni padāni ॥ he ॥

paścamodhyāya:

apiḥ । jātabedāḥ । veśvānaraḥ । iti nnīṇi padāni ॥ 1॥ ( niru0 7 )

draviṇodāḥ । idhmaḥ। tanūnapāt‌। narāśaṃsaḥ। ikachaḥ | bahiṃḥ। dvāraḥ। upaṣāsānaktā । deṃbyā hotārā | tikhno devīḥ । svaṣṭā । vanaspatiḥ । svāhākṛtayaḥ । iti nrayodśa padāni ॥ 2॥ ( ni0 8 )

aśvaḥ । śākuniḥ। maṇḍūkāḥ। akṣāḥ। āvāṇaḥ। nārāśaṃsaḥ। rathaḥ। dundusiḥ। idhudhiḥ। hastanna। abhāśavaḥ | dhanuḥ। jyā। ithuḥ। aśvājanī । ulkhaṭam‌ । vṛṣabhaḥ | hrughaṇaḥ। pituḥ। nadyaḥ। āpaḥ। oṣadhayaḥ | rājriḥ । araṇyānī । śraddhā । pthivī । apcā । apāyī । ulkhalūmusake । havidhdhāne। dyāvāethivī । vipāṭachutuddī । ākatoṃ । śunāsīro । devī joṣṭī । devī ūrjāhutī । iti ṣaṭnriṃśat‌ padāni ॥ 3 ॥। ( ni0 9 ) vāyu:ḥ। varuṇa;:॥। ruṃdra:। indraḥ। pjanyaḥ । bhaspatiḥ । brahmaṇaspatiḥ । cannasya patiḥ। vāstoṣpatiḥ॥ vācaspatiḥ। apām̐ napāvat‌। yamaḥ। mitraḥ। kaḥ । sarasvān‌ । viśvakarmā। tākṣyaḥ | manyuḥ | dudhikrāḥ । savitā | bvaṣṭā । vātaḥ। apliḥ। venaḥ। asunītiḥ। ṛtaḥ । induḥ। prajāpatiḥ। ahiḥ। ahibudhnyaḥ । suparṇaḥ । purūravāḥ । iti dvānniśat‌ padāni ॥ 4 ॥ ( ni0 10) -… śyeta। somaḥ। candramāḥ। khatyu:। viśvānaraḥ। dhātā। vidhātā। marutaḥ । rudrāḥ । ṛṣabhaḥ । advirasaḥ | pitaraḥ। athavaॉāṇa; । nhaganraḥ | āptyā: । aditi: । sarabhā । sarasvatī | vāka। anumatiḥ । rākā । sinīvālachī । kuhūḥ । yamī । urvaśī । prathivī | indrāṇī | gaurī | goḥ । gheluḥ। adhlyā । pathyā। svastiḥ । uṣāḥ | iā । rodsī | iti ṣaṭatriśat‌ padāni ॥ 7 ॥ ( ni0 11.0 aśvinau । uṣāḥ। sūryā। dṛṣākapāyī। saraṇyū:। tvaṣṭā। sarviti1 bhagaḥ । sūrya: । pūṣā । viṣṇuḥ। viśvānaraḥ। varuṇaḥ। keśī । keśinaḥ। dṣākapiḥ ॥ yamaḥ । aja ekapāt‌ । pthivī । samudraḥ । atharvā | manuḥ | daṣyaḍaḥ। ādityaḥ । saptakaṣayaḥ । devā: । viśvedevāḥ। sādhyāḥ। vasavaḥ । vājinaḥ | devapatnyaḥ2 1 iti ekriṃśata, padāni ॥ 6 ॥ ( ni0 12 )

НИРУКТА

1.1. samāmnāyaḥ samāmnātaḥ sa vyākhyātavyaḥ
1.1. tam imam samāmnāyam nighaṇṭava ity ācakṣate
1.1. nighaṇṭavaḥ kasmān nigamā ime bhavanti
1.1. chandobhyaḥ samāhṛtya samāhṛtya (samāhatya ṛ) samāmnātāḥ
1.1. te nigantava eva santo nigamanān nighaṇṭava ucyanta ity aupamanyavaḥ
1.1. api vā hananād eva syuḥ samāhatā bhavanti
1.1. yad vā samāhṛtā bhavanti
1.1. tad yāny [etāni Bh] catvāri pada jātāni nāma ākhyāte ca upasarga nipātāś ca tāni imāni bhavanti
1.1. tatra etan nāma ākhyātayor lakṣaṇam pradiśanti
1.1. bhāva pradhānam ākhyātam sattva pradhānāni nāmāni
1.1. tad yatra ubhe bhāva pradhāne bhavataḥ
1.1. pūrva aparī bhūtam bhāvam ākhyātena ācaṣṭe vrajati pacati iti
1.1. upakrama prabhṛty apavarga paryantam mūrtam sattva bhūtam sattva nāmabhir vrajyā paktir iti
1.1. ada iti sattvānām upadeśo gaur aśvaḥ puruṣo hastī iti
1.1. bhavati iti bhāvasya āste śete vrajati tiṣṭhati iti
1.1. indriya nityam vacanam audumbarāyaṇaḥ

Нигханту + Нирукта.
Ведийский этимологический словарь

nirukta
nir/nis — раз
ukta — сложенный

Ссылки:

• Открыть ведийский этимологический словарь Нирукта (санскрит) PDF
• Открыть ведийский этимологический словарь Нигханту и Нирукта (английский) PDF