эпос (Поиск по тегам)

1.1. Дхритараштра сказал:
О Санджая, [скажи], что же сделали мои сыновья и сыновья Панду, собравшись сразиться на поле праведности, поле Куру.
dhṛtarāṣṭra uvāca ।
dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ ।
māmakāḥ pāṇḍavāścaiva kimakurvata sañjaya ॥ 1.1


Санджая сказал:
Увидев выстроенное войско Пандавов, царь Дурьодхана подошел к учителю [Дроне] и произнес речь:
sañjaya uvāca ।
dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanastadā ।
ācāryamupasaṅgamya rājā vacanamabravīt ॥ 1.2


1.3. Посмотри, учитель на это великое войско Пандавов,
выстроенное твоим мудрым учеником, сыном Друпады.
paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṃ camūm ।
vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā ॥ 1.3


1.4. В нем герои и великие лучники Ююдхана, Вирата, а также великий колесничий Друпада, равные в битве Бхиме и Арджуне.
atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi ।
yuyudhāno virāṭaśca drupadaśca mahārathaḥ ॥ 1.4


1.5. Дхриштакету, Чекитана и доблестный царь Каши, а также Пуруджит, Кунтибходжа и Шайбья — властный в народе.
dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān ।
purujitkuntibhojaśca śaibyaśca narapuṅgavaḥ ॥ 1.5


1.6. Отважный Юдхаманью и доблестный Уттамауджа, а также сыновья Субхадры и Драупади — все они великие колесничие.
yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān ।
saubhadro draupadeyāśca sarva eva mahārathāḥ ॥ 1.6


1.7. Узнай же, о лучший из дваждырожденных, о тех, кто [самые] выдающиеся среди нас. Я назову тебе имена предводителей моего войска, чтобы ты знал их имена.
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama ।
nāyakā mama sainyasya sañjñārthaṃ tānbravīmi te ॥ 1.7


1.8. Вы, почтенный, и Бхишма, Карна и непобедимый Крипа, а также Ашваттхама, Викарна и сын Сомадатты.
bhavānbhīṣmaśca karṇaśca kṛpaśca samitiñjayaḥ ।
aśvatthāmā vikarṇaśca saumadattistathaiva ca ॥ 1.8


1.9. Также много других героев готовых отдать за меня свои жизни. Все они искусны в битве и владеют разнообразным оружием.
anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ ।
nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ ॥ 1.9


1.10. Одолимо наше войско, предводимое Бхишмой, неодолимо же их войско, предводимое Бхимой.
aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam ।
paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam ॥ 1.10


1.11. На всех флангах, на своей позиции каждый из вас должен со всех [сторон] защищать именно Бхишму.
ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ ।
bhīṣmamevābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi ॥ 1.11


1.12. Чтобы вселить в него отвагу, старейшина рода Куру, дед Бхишма, громко крикнул и затрубил в раковину.
tasya sañjanayanharṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ ।
siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān ॥ 1.12


1.13. Затем раковины, барабаны и горны разом зазвучали, их рев [все вокруг] оглушил.
tataḥ śaṅkhāśca bheryaśca paṇavānakagomukhāḥ ।
sahasaivābhyahanyanta sa śabdastumulo'bhavat ॥ 1.13


1.14. Затем на белых конях запряженных, в колеснице огромной стоя, Мадхва и Панду затрубили в сияющие раковины.
tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau ।
mādhavaḥ pāṇḍavaścaiva divyau śaṅkhau pradadhmatuḥ ॥ 1.14


1.15. В панчаджанью [трубил] Владыка чувств (Кришна), в девадатту — Дхананджая (Арджуна), в огромную раковину паундру затрубил свирепый Бхима.
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ ।
pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ ॥ 1.15


1.16. В анантавиджаю [затрубил] сын Кунти, царь Юдхиштхира, Накула и Сахадева — в сугхошу и манипушпаку [соответственно].
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ ।
nakulaḥ sahadevaśca sughoṣamaṇipuṣpakau ॥ 1.16


1.17. И великий лучник Кашья и великий воин Шикханди, Дхриштадьюмна и Витара и непобедимый Сатьяки.
kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ ।
dhṛṣṭadyumno virāṭaśca sātyakiścāparājitaḥ ॥ 1.17


1.18. Друпада, сыновья Драупади и Субхадры — все вместе и каждый сам по себе затрубили в могучие раковины, о владыка (Санджая)!
drupado draupadeyāśca sarvaśaḥ pṛthivīpate ।
saubhadraśca mahābāhuḥ śaṅkhāndadhmuḥ pṛthakpṛthak ॥ 1.18


1.19. Этот оглушительный гул, сотрясая небо и землю, растерзал сердца сыновей Дхритараштры.
sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat ।
nabhaśca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayan ॥ 1.19


1.20. Тогда увидев сыновей Дхритараштры, Пандав с обезьяной на флаге, [понимая], что начинается перестрелка, поднял лук.
atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrānkapidhvajaḥ ।
pravṛtte śastrasampāte dhanurudyamya pāṇḍavaḥ ॥ 1.20


1.21. Тогда он обратился к владыке чувств (Кришне):: «О непогрешимый (Кришна), останови мою колесницу посреди двух армий».
hṛṣīkeśaṃ tadā vākyamidamāha mahīpate ।
senayorubhayormadhye rathaṃ sthāpaya me'cyuta ॥ 1.21


1.22. Пока я не рассмотрю этих людей, выстроившихся [здесь] в желании сражаться, и не пойму, с кем мне предстоит состязаться в этом [бою].
yāvadetānnirīkṣe'haṃ yoddhukāmānavasthitān ।
kairmayā saha yoddhavyamasminraṇasamudyame ॥ 1.22


1.23. Я хочу увидеть [всех] кто собрался здесь, чтобы сражаться.
В этой битве, желающие угодить злоумному Дурьодхане.
yotsyamānānavekṣe'haṃ ya ete'tra samāgatāḥ ।
dhārtarāṣṭrasya durbuddheryuddhe priyacikīrṣavaḥ ॥ 1.23


1.24. О сын Бхараты! Так Арджуна обратился.
И Кришна остановил свою колесницу посреди обеих армий.
evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata ।
senayorubhayormadhye sthāpayitvā rathottamam ॥ 1.24


1.25. Перед всеми царями во главе с Бхишмой и Дроной, [Кришна] сказал: «О Партха (Арджуна), взгляни на этих собравшихся здесь Кауравов».
bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām ।
uvāca pārtha paśyaitānsamavetānkurūniti ॥ 1.25


1.26. Там Арджуна увидел стоящих отцов, а также дедов, наставников, дядей по матери, братьев, сыновей, внуков и друзей.
tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṝnatha pitāmahān ।
ācāryānmātulānbhrātṝnputrānpautrānsakhīṃstathā ॥ 1.26


1.27. Арджуна увидев в обеих армиях тестей и друзей, а также всех родственников.
śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi ।
tānsamīkṣya sa kaunteyaḥ sarvānbandhūnavasthitān ॥ 1.27


1.28. Охваченный великой скорбью и унынием, сказал: «О Кришна, увидев этих построенных родных, желающих биться.
kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdannidamabravīt ।
dṛṣṭvemānsvajanānkṛṣṇa yuyutsūnsamavasthitān ॥ 1.28


1.29. Мои ноги подкосились, и во рту у меня пересохло, мое тело дрожит, а волосы встали дыбом.
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati ।
vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate ॥ 1.29


1.30. Лук Гандива выпадает из рук моих, а кожа пылает.
Не могу я стоять, а мой ум помутился как будто.
gāṇḍīvaṃ sraṃsate hastāttvakcaiva paridahyate ।
na ca śaknomyavasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ ॥ 1.30


1.31. О Кришна, дурные приметы я вижу,
Сразив своих родственников в битве не увижу я счастья.
nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava ।
na ca śreyo'nupaśyāmi hatvā svajanamāhave ॥ 1.31


1.32. О Кришна, не желаю победу, ни царства, ни счастья!
О Говинда, зачем мне царство, зачем наслаждение жизнью?
na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca ।
kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogairjīvitena vā ॥ 1.32


1.33. Ради чего желаем мы царство, наслаждения и счастье?
[С какой целью] все они бросив жизни и богатства стоят здесь в битве?
yeṣāmarthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca ।
ta ime'vasthitā yuddhe prāṇāṃstyaktvā dhanāni ca ॥ 1.33


1.34. Наставники, отцы, сыновья, а также деды, дядья, тести, внуки, свояки и прочие родственники.
ācāryāḥ pitaraḥ putrāstathaiva ca pitāmahāḥ ।
mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ syālāḥ sambandhinastathā ॥ 1.34


1.35. О Кришна, не хочу убивать их, даже [если они будут] убивать меня. Зачем же мне власть земная, если даже [нет желания] править тремя мирами.
etānna hantumicchāmi ghnato'pi madhusūdana ।
api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte ॥ 1.35


1.36. О Кришна, какая нам польза от смертей сыновей Дхритараштры?
Только грех мы можем заработать убив этих воинов.
nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana ।
pāpamevāśrayedasmānhatvaitānātatāyinaḥ ॥ 1.36


1.37. Поэтому не следует нам убивать сыновей Дхритараштры с родственниками. О Кришна! Как мы можем быть счастливы, истребив свой собственный род?
tasmānnārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrānsabāndhavān ।
svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava ॥ 1.37


1.38. Даже если те, чей разум поражен жадностью, не замечают зла в уничтожении рода и греха в вреде друзьям.
yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ ।
kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam ॥ 1.38


1.39. О Кришна, как же нам познать и от того греха отвратиться? [Как] ошибку в уничтожении рода видеть ясно?
kathaṃ na jñeyamasmābhiḥ pāpādasmānnivartitum ।
kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhirjanārdana ॥ 1.39


1.40. С гибелью рода уничтожается вечная праведность рода. В гибели праведности весь род побеждает неправедность.
kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ ।
dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnamadharmo'bhibhavatyuta ॥ 1.40


1.41. О Кришна, из-за овладения неправедностью развратятся женщины рода. У развратных женщин появится смешение варн.
adharmābhibhavātkṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ ।
strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṅkaraḥ ॥ 1.41


1.42. Смешение варн [приведёт] убийц рода к аду. У рода падают предки, т.к. лишаются поминальных обрядов.
saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca ।
patanti pitaro hyeṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ ॥ 1.42


1.43. Этой ошибкой убийства рода порождающей смешение варн, разрушаются вечные законы каст и праведность рода.
doṣairetaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ ।
utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāśca śāśvatāḥ ॥ 1.43


1.44. О Кришна, известно, что у людей разрушивших праведность рода непременно в аду пребывание.
utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana ।
narake niyataṃ vāso bhavatītyanuśuśruma ॥ 1.44


1.45. О горе! Грех великий совершить мы решились, начиная убивать своих родичей [движимые] жаждой царства и счастья.
aho bata mahatpāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam ।
yadrājyasukhalobhena hantuṃ svajanamudyatāḥ ॥ 1.45


1.46. Если в битве вооруженные сыновья Дхртараштры убьют меня безоружного, это принесет мне большее благо.
yadi māmapratīkāramaśastraṃ śastrapāṇayaḥ ।
dhārtarāṣṭrā raṇe hanyustanme kṣemataraṃ bhavet ॥ 1.46


1.47. Так сказав в сражении Арджуна с умом охваченным унынием опустился на сиденье колесницы.
evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat ।
visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ ॥ 1.47

Значение слова Йога в Махабхарате, Рамаяне и другом эпосе

mahābhārata

yat tad yativarā yuktā dhyānayogabalānvitāḥ | 1|1|201 1
yogataḥ sarvaratnāni samuddhartuṁ mahārṇavāt | 1|1|214 32
praviśya yogaṁ jñānena so 'paśyat sarvam antataḥ || 1|1|27 7
vedayogaṁ savijñānaṁ dharmo 'rthaḥ kāma eva ca || 1|1|47 2
te trayaḥ kālayogena kumārā janamejaya | 1|102|15 19
daivayogād ayaṁ bhāga ekaḥ śiṣṭaḥ śatāt paraḥ | 1|107|37 40
apatyotpādane yogam āpadi prasamarthayan || 1|111|22 2
śakto janayituṁ putrāṁstapoyogabalānvayāt || 1|112|34 2
yogaśāstraṁ ca sāṁkhyaṁ ca tantraṁ lokāyataṁ tathā | 1|113|40 18
yogadhyānaparo rājā babhūveti ca vādakāḥ | 1|115|28 10
vīryaṁ tejaśca yogaṁ ca māhātmyaṁ ca yaśasvinām | 1|116|30 56
ityuktvāntarhite yogāt tasminn ṛṣivare prabho | 1|12|3 2
tasyā yogam avindanto bhṛśaṁ cotkaṇṭhitābhavan | 1|122|13 7
astre ca paramaṁ yogaṁ priyo droṇasya cābhavat | 1|123|1 3
iṣvastre yogam ātasthe paraṁ niyamam āsthitaḥ || 1|123|13 2
parayā śraddhayā yukto yogena parameṇa ca | 1|123|14 1
lāghavaṁ cāstrayogaṁ ca nacirāt pratyapadyata || 1|123|14 3
buddhiyogabalotsāhaiḥ sarvāstreṣu ca pāṇḍavaḥ || 1|123|42 2
tenaiva kramayogena jijñāsuḥ paryapṛcchata || 1|123|56 2
na hi yogaṁ prapaśyāmi yena mucyeyam āpadaḥ | 1|145|25 1
tvaṁ hi māṁ prītiyogena trātum arhasi bhāmini | 1|161|12 2
jñānayogena mahatā tapasā ca paraṁtapa | 1|173|22 2
mantrayogabalenāpi mahatātmabalena vā | 1|179|13 11
dhanurvede ca vede ca yogeṣu vividheṣu ca | 1|179|13 9
abhogā lapsyase siddhiṁ yogenāpi mahatvatām | 1|188|22 133
vijajñuṣī ca sā tatra daivayogena bhāminī | 1|188|22 68
sa ca tāṁ tapasā devīṁ ramayāmāsa yogataḥ | 1|188|22 69
eṣā nāḍāyanī jajñe daivayogena kenacit | 1|188|22 74
adhyātmayoganidrāṁ ca padmanābhasya sevataḥ | 1|19|13 1
adya pauṣyaṁ yogam upaiti candramāḥ pāṇiṁ kṛṣṇāyāstvaṁ gṛhāṇādya pūrvam | 1|190|5 3
ucitatvaṁ priyatvaṁ ca yogasyāpi ca varṇayet | 1|196|6 1
yogeśvaratvaṁ kṛṣṇena yatra rājasu darśitam || 1|2|147 2
vividhānāṁ ca dānānāṁ phalayogāḥ pṛthagvidhāḥ || 1|2|202 2
ācāravidhiyogaśca satyasya ca parā gatiḥ | 1|2|203 2
yogabhāraṁ vahan pārtho vaṭavṛkṣasya koṭaram | 1|210|2 17
yogabhāraṁ vahann eva mānasaṁ duḥkham āptavān | 1|210|2 39
sa cintayāmāsa tadā māyāyogena pārthivaḥ | 1|39|22 1
paramaṁ lomaharṣaṇe prakṣyāmastvāṁ vakṣyasi ca naḥ śuśrūṣatāṁ kathāyogam | 1|4|3 2
mokṣayāmāsa yogena te muktāḥ prādravan bhayāt | 1|55|18 2
iha satkārayogaśca bhārate paramarṣiṇā | 1|56|32 23
pitaraṁ prārthayitvānyaṁ yogād bhraṣṭā papāta sā | 1|57|57 32
tūṣṇīṁbhūtāṁ tadā kanyāṁ jvalantīṁ yogatejasā | 1|57|68 5
tasmān no mānasīṁ kanyāṁ yogād bhraṣṭāṁ viśāṁ pate | 1|57|68 88
tasmāt putra na dūṣyeta vāsavī yogacāriṇī | 1|57|69 32
mahatā tapasā tāta mahāyogabalena ca | 1|57|69 45
puruṣaṁ viśvakarmāṇaṁ sattvayogaṁ dhruvākṣaram || 1|57|85 2
yogasiddhā jagat sarvam asaktaṁ vicaratyuta | 1|60|26 2
yogācāryo mahābuddhir daityānām abhavad guruḥ | 1|60|42 1
tasmin niyukte vibhunā yogakṣemāya bhārgave | 1|60|43 1
mayā patir vṛto yo 'sau daivayogād ihāgataḥ | 1|67|23 23
yogena bahudhātmānaṁ kṛtvā tiṣṭhāmi mūrtiṣu | 1|7|6 1
yatistu yogam āsthāya brahmabhūto 'bhavan muniḥ || 1|70|28 3
dānadharmatapoyogācchriyā paramayā yutaḥ || 1|94|11 2
te 'sya yoge paraṁ mūlaṁ tanmūlā siddhir ucyate || 10|2|22 2
na cāpi karmaṇaikena dvābhyāṁ siddhistu yogataḥ || 10|2|3 2
evaṁ kāryasya yogārthaṁ buddhiṁ kurvanti mānavāḥ | 10|3|10 1
kāraṇāntarayogena yoge yeṣāṁ samā matiḥ | 10|3|6 1
kāraṇāntarayogena yoge yeṣāṁ samā matiḥ | 10|3|6 1
kālayogaviparyāsaṁ prāpyānyonyaṁ vipadyate || 10|3|7 2
bheṣajaṁ kurute yogāt praśamārtham ihābhibho || 10|3|9 2
suhṛnmitravināśaśca daivayogād upāgataḥ | 11|1|19 2
divyaṁ cakṣur api prāptaṁ jñānayogena vai purā || 11|26|20 2
putraṁ te kāraṇaṁ kṛtvā kālayogena kāritaḥ || 11|8|15 2
eteṣu yogāḥ senāyāḥ praśastāḥ parabādhane || 12|101|10 3
caitryāṁ vā mārgaśīrṣyāṁ vā senāyogaḥ praśasyate | 12|101|9 1
sampīḍyamānā hi pare yogam āyānti sarvaśaḥ || 12|103|26 2
yateta yogam āsthāya mitrāmitrān avārayan || 12|104|32 2
siddhenauṣadhayogena sarvaśatruvināśinā | 12|106|23 1
ete cānye ca bahavo dambhayogāḥ suniścitāḥ | 12|106|24 1
tasmāt saṁghātayogeṣu prayateran gaṇāḥ sadā || 12|108|14 2
laghunādeśarūpeṇa granthayogena bhārata || 12|108|5 2
tvam apyetaṁ vidhiṁ tyaktvā yogena niyatendriyaḥ | 12|113|17 1
kadācit kālayogena sarvaprāṇivihiṁsakaḥ | 12|117|33 1
sāntvayogamatiḥ prājñaḥ kāryākāryavicārakaḥ || 12|120|18 3
yadi vāsti kathāyogo yo 'yaṁ praśno mayeritaḥ || 12|125|33 2
avijñānād ayogo hi yogo bhūtikaraḥ punaḥ || 12|128|10 2
babandhur vividhair yogair matsyānmatsyopajīvinaḥ || 12|135|11 2
sāmarthyayogāt kāryāṇāṁ tadgatyā hi sadā gatiḥ || 12|136|13 2
sāmarthyayogājjāyante mitrāṇi ripavastathā || 12|136|132 2
sāmarthyayogājjāyante mitrāṇi ripavastathā || 12|138|51 2
dhūpair añjanayogaiśca nasyakarmabhir eva ca | 12|14|34 2
daivayogavimūḍhasya nānyā vṛttir arocata || 12|141|15 2
apatyaṁ ca tapomūlaṁ tapoyogācca labhyate || 12|149|32 2
mūlaṁ yogaṁ gatiṁ kālaṁ kāraṇaṁ hetum eva ca || 12|153|4 3
sarvadharmāviruddhaṁ ca yogenaitad avāpyate || 12|156|10 2
satyaṁ dharmastapo yogaḥ satyaṁ brahma sanātanam | 12|156|5 1
arthayogaṁ dṛḍhaṁ kuryād yogair uccāvacair api || 12|161|21 2
arthayogaṁ dṛḍhaṁ kuryād yogair uccāvacair api || 12|161|21 2
tasmāt satyavratācāraḥ satyayogaparāyaṇaḥ | 12|169|27 1
tapastyāgaśca yogaśca sa vai sarvam avāpnuyāt || 12|169|32 2
pitastad ācakṣva yathārthayogaṁ mamānupūrvyā yena dharmaṁ careyam || 12|169|5 2
yoge buddhiṁ śrute sattvaṁ mano brahmaṇi dhārayan || 12|171|31 2
eṣa mārgo 'tha yogānāṁ yena gacchanti tat padam | 12|178|16 1
hanta vakṣyāmi te pārtha dhyānayogaṁ caturvidham | 12|188|1 2
samādadhyāt punaśceto dhyānena dhyānayogavit || 12|188|14 2
pūrvaṁ dhyānapathaṁ prāpya nityayogena śāmyati || 12|188|20 2
ghreyāṇyapi ca sarvāṇi jahyād dhyānena yogavit | 12|188|7 1
na cāhaṁkārayogena manaḥ prasthāpayet kvacit | 12|189|17 1
jāpakā iti kiṁ caitat sāṁkhyayogakriyāvidhiḥ || 12|189|4 2
jāpakaistulyaphalatā yogānāṁ nātra saṁśayaḥ || 12|193|22 2
yogasya tāvad etebhyaḥ phalaṁ pratyakṣadarśanam | 12|193|23 1
yogajāpakayor dṛṣṭaṁ phalaṁ sumahad adya vai | 12|193|27 2
yaśca yoge bhaved bhaktaḥ so 'pi nāstyatra saṁśayaḥ | 12|193|29 1
kiṁ phalaṁ jñānayogasya vedānāṁ niyamasya ca | 12|194|1 2
kāmātmakāśchandasi karmayogā ebhir vimuktaḥ param aśnuvīta | 12|194|11 1
tānyeva kāṣṭhāni yathā vimathya dhūmaṁ ca paśyejjvalanaṁ ca yogāt | 12|195|13 1
anena liṅgena tu liṅgam anyad gacchatyadṛṣṭaḥ pratisaṁdhiyogāt || 12|195|15 2
tadā prajñāyate brahma dhyānayogasamādhinā || 12|198|2 2
tato devādidevaḥ sa yogātmā yogasārathiḥ | 12|202|20 1
tato devādidevaḥ sa yogātmā yogasārathiḥ | 12|202|20 1
yogam āsthāya bhagavāṁstadā bharatasattama || 12|202|20 2
yogaṁ me paramaṁ tāta mokṣasya vada bhārata | 12|203|1 2
atha yad yad yadā bhāvi kālayogād yugādiṣu | 12|203|16 1
tathaivātmā śarīrastho yogenaivātra dṛśyate || 12|203|39 2
svapnayoge yathaivātmā pañcendriyasamāgataḥ | 12|203|41 1
svabhāvāt karmayogād vā tān upekṣeta buddhimān || 12|206|11 2
athavā na pravarteta yogatantrair upakramet | 12|208|20 1
avāgyogaprayogeṇa manojñaṁ sampravartate | 12|208|9 1
sukhatyāge tapoyogaḥ sarvatyāge samāpanā || 12|212|18 2
puruṣaṁ yojayatyeva phalayogena bhārata || 12|215|1 3
karmajaṁ tviha manye 'haṁ phalayogaṁ śubhāśubham | 12|215|24 1
tadanteṣu yathāyuktaṁ kramayogena lakṣyate || 12|224|58 2
vikramāścāpi yasyaite tathā yuṅkte sa yogataḥ || 12|228|15 2
athāsya yogayuktasya siddhim ātmani paśyataḥ | 12|228|16 1
yoge sāṁkhye 'pi ca tathā viśeṣāṁstatra me śṛṇu || 12|228|28 2
chinnadoṣo munir yogān yukto yuñjīta dvādaśa | 12|228|3 1
atha yogād vimucyante kāraṇair yair nibodha me | 12|228|37 1
yogaiśvaryam atikrānto yo 'tikrāmati mucyate || 12|228|37 2
evaṁ hyetena yogena yuñjāno 'pyekam antataḥ | 12|228|7 2
vedānteṣu punar vyaktaṁ kramayogena lakṣyate || 12|230|11 2
sāṁkhye vā yadi vā yoge etat pṛṣṭo 'bhidhatsva me || 12|231|3 2
tataḥ śrotraṁ tataścakṣur jihvāṁ ghrāṇaṁ ca yogavit || 12|232|15 2
yogakṛtyaṁ tu te kṛtsnaṁ vartayiṣyāmi tacchṛṇu | 12|232|2 1
pratibhām upasargāṁścāpyupasaṁgṛhya yogataḥ | 12|232|22 1
kuryāt paricayaṁ yoge traikālyaṁ niyato muniḥ | 12|232|23 1
ekāgraścintayennityaṁ yogānnodvejayenmanaḥ || 12|232|24 2
yogadoṣān samucchidya pañca yān kavayo viduḥ | 12|232|4 1
evam etān yogadoṣāñjayennityam atandritaḥ || 12|232|7 2
śāstrayogaparā bhūtvā svam ātmānaṁ parīpsavaḥ | 12|245|12 1
samādhau yogam evaitacchāṇḍilyaḥ śamam abravīt || 12|245|13 2
vaśe tiṣṭhati sattvātmā satataṁ yogayoginām || 12|245|6 2
yat karma vai nigrahe śātravāṇāṁ yogaścāgryaḥ pālane mānavānām | 12|25|24 1
daivīṁ siddhiṁ mānuṣīṁ daṇḍanītiṁ yoganyāyaiḥ pālayitvā mahīṁ ca | 12|25|29 1
nākālato bhānur upaiti yogaṁ nākālato 'staṁ girim abhyupaiti | 12|26|12 1
dīkṣāṁ yajñe pālanaṁ yuddham āhur yogaṁ rāṣṭre daṇḍanītyā ca samyak | 12|26|32 1
ityuktaḥ pratyuvācedaṁ vyāso yogavidāṁ varaḥ | 12|26|4 1
paryāyayogād vihitaṁ vidhātrā kālena sarvaṁ labhate manuṣyaḥ || 12|26|5 2
brāhmaṇasya tapoyogāt sauhṛdenābhicoditaḥ || 12|263|40 2
dharmācchaktyā tathā yogād yā caiva paramā gatiḥ || 12|263|53 2
anityatvena ca snehaṁ kṣudhaṁ yogena paṇḍitaḥ | 12|266|10 1
yogadoṣān samucchidya pañca yān kavayo viduḥ || 12|266|13 2
parityajya niṣeveta tathemān yogasādhanān || 12|266|14 2
so 'smād atha bhraśyati kālayogāt kṛṣṇe tale tiṣṭhati sarvakaṣṭe | 12|271|44 1
yogena mahatā yuktastāṁ māyāṁ vyapakarṣata || 12|272|28 2
jahi tvaṁ yogam āsthāya māvamaṁsthāḥ sureśvara || 12|272|35 2
tato yogabalaṁ kṛtvā sarvayogeśvareśvaraḥ | 12|274|31 1
tato yogabalaṁ kṛtvā sarvayogeśvareśvaraḥ | 12|274|31 1
yogātmakenośanasā ruddhvā mama hṛtaṁ vasu | 12|278|12 2
yogenātmagatiṁ kṛtvā niḥsṛtaśca mahātapāḥ || 12|278|12 3
uśanā yogasiddhātmā śūlāgre pratyadṛśyata || 12|278|16 2
tataḥ pinākī yogātmā dhyānayogaṁ samāviśat | 12|278|27 1
tataḥ pinākī yogātmā dhyānayogaṁ samāviśat | 12|278|27 1
tasyātmānam athāviśya yogasiddho mahāmuniḥ | 12|278|9 1
ruddhvā dhanapatiṁ devaṁ yogena hṛtavān vasu || 12|278|9 2
prāptivyāyāmayogaśca sarvam etat pratiṣṭhitam || 12|28|19 2
mānaṁ tyaktvā yo naro vṛddhasevī vidvān klībaḥ paśyati prītiyogāt | 12|281|23 1
iṣuprapātamātraṁ hi sparśayoge ratiḥ smṛtā | 12|284|32 1
bhāvitaṁ karmayogena jāyate tatra tatra ha | 12|286|17 1
ādatte rājaśārdūla tathā yogaḥ pravartate || 12|287|12 2
tathādyā prakṛtir yogād abhisaṁsyūyate sadā || 12|287|32 2
sāṁkhye yoge ca me tāta viśeṣaṁ vaktum arhasi | 12|289|1 2
yogācchittvādito doṣān pañcaitān prāpnuvanti tat || 12|289|11 3
prāpnuvanti tathā yogāstat padaṁ vītakalmaṣāḥ || 12|289|12 2
chittvā yogāḥ paraṁ mārgaṁ gacchanti vimalāḥ śivam || 12|289|14 2
vinaśyanti na saṁdehastadvad yogabalād ṛte || 12|289|15 2
antaṁ gacchanti rājendra tathā yogāḥ sudurbalāḥ || 12|289|16 2
karmajair bandhanair baddhāstadvad yogāḥ paraṁtapa | 12|289|18 1
ākrānta indhanaiḥ sthūlaistadvad yogo 'balaḥ prabho || 12|289|19 2
sāṁkhyāḥ sāṁkhyaṁ praśaṁsanti yogā yogaṁ dvijātayaḥ | 12|289|2 2
sāṁkhyāḥ sāṁkhyaṁ praśaṁsanti yogā yogaṁ dvijātayaḥ | 12|289|2 2
balahīnastathā yogo viṣayair hriyate 'vaśaḥ || 12|289|22 2
tadvad yogabalaṁ labdhvā vyūhate viṣayān bahūn || 12|289|23 2
viśanti cāvaśāḥ pārtha yogā yogabalānvitāḥ | 12|289|24 1
viśanti cāvaśāḥ pārtha yogā yogabalānvitāḥ | 12|289|24 1
īśate nṛpate sarve yogasyāmitatejasaḥ || 12|289|25 2
yogaḥ kuryād balaṁ prāpya taiśca sarvair mahīṁ caret || 12|289|26 2
balasthasya hi yogasya bandhaneśasya pārthiva | 12|289|28 1
balāni yoge proktāni mayaitāni viśāṁ pate | 12|289|29 1
vadanti kāraṇaiḥ śraiṣṭhyaṁ yogāḥ samyaṅ manīṣiṇaḥ || 12|289|3 2
yuktvā tathāyam ātmānaṁ yogaḥ pārthiva niścalam | 12|289|33 1
tadvad ātmasamādhānaṁ yuktvā yogena tattvavit | 12|289|35 1
uttamaṁ yogam āsthāya yadīcchati vimucyate || 12|289|41 2
yogamārgaṁ tathāsādya yaḥ kaścid bhajate dvijaḥ | 12|289|53 1
dhāraṇāsu tu yogasya duḥstheyam akṛtātmabhiḥ || 12|289|54 2
nānāśāstreṣu niṣpannaṁ yogeṣvidam udāhṛtam | 12|289|57 1
paraṁ yogaṁ tu yat kṛtsnaṁ niścitaṁ tad dvijātiṣu || 12|289|57 2
yogān sa sarvān abhibhūya martyān nārāyaṇātmā kurute mahātmā || 12|289|62 2
pratyakṣahetavo yogāḥ sāṁkhyāḥ śāstraviniścayāḥ | 12|289|7 1
yogamārgo yathānyāyaṁ śiṣyāyeha hitaiṣiṇā || 12|290|1 3
samyag yuktāstathā yogāḥ sāṁkhyāścāmitadarśanāḥ || 12|290|100 2
jñānaṁ mahad yaddhi mahatsu rājan vedeṣu sāṁkhyeṣu tathaiva yoge | 12|290|103 1
jñānayoge ca ye doṣā guṇā yoge ca ye nṛpa | 12|290|13 1
jñānayoge ca ye doṣā guṇā yoge ca ye nṛpa | 12|290|13 1
vijñāyāhitam ātmānaṁ yogāṁśca vividhānnṛpa | 12|290|34 1
taranti munayaḥ siddhā jñānayogena bhārata | 12|290|69 1
devarṣiviṣayāñjñātvā yogānām api ceśvarān | 12|290|9 1
mahān iti ca yogeṣu viriñca iti cāpyuta || 12|291|17 2
yāthātathyena sāṁkhyeṣu yogeṣu ca mahātmasu || 12|293|29 2
yad eva yogāḥ paśyanti sāṁkhyaistad anugamyate | 12|293|30 1
ekaṁ sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca yaḥ paśyati sa buddhimān || 12|293|30 2
yat tad buddheḥ paraṁ prāhuḥ sāṁkhyā yogāśca sarvaśaḥ | 12|293|42 1
sāṁkhyayoge ca kuśalā budhyante paramaiṣiṇaḥ || 12|293|44 2
yogam etaddhi yogānāṁ manye yogasya lakṣaṇam | 12|294|25 1
yogam etaddhi yogānāṁ manye yogasya lakṣaṇam | 12|294|25 1
yogam etaddhi yogānāṁ manye yogasya lakṣaṇam | 12|294|25 1
yogadarśanam etāvad uktaṁ te tattvato mayā | 12|294|26 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ ca kārtsnyena pṛthak caivāpṛthak ca ha || 12|294|5 2
yogakṛtyaṁ mahārāja pṛthag eva śṛṇuṣva me || 12|294|6 3
yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ dhyānam eva paraṁ balam | 12|294|7 1
yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ dhyānam eva paraṁ balam | 12|294|7 1
sāṁkhyayogau mayā proktau śāstradvayanidarśanāt | 12|295|42 1
yad eva śāstraṁ sāṁkhyoktaṁ yogadarśanam eva tat || 12|295|42 2
asmiṁśca śāstre yogānāṁ punar dadhi punaḥ śaraḥ || 12|295|44 2
budhyamānaṁ ca buddhaṁ ca prāhur yoganidarśanam || 12|295|46 2
viśuddhayogāya budhāya caiva kriyāvate 'tha kṣamiṇe hitāya || 12|296|33 2
yogānāṁ paramaṁ jñānaṁ sāṁkhyānāṁ ca viśeṣataḥ || 12|298|8 3
upastho 'dhyātmam ityāhur yathāyoganidarśanam | 12|301|3 1
sāṁkhyajñānaṁ ca tattvena pṛthag yogaṁ tathaiva ca || 12|302|17 2
ataḥ paraṁ pravakṣyāmi yogānām api darśanam || 12|303|21 2
sāṁkhyajñānaṁ mayā proktaṁ yogajñānaṁ nibodha me | 12|304|1 2
nāsti sāṁkhyasamaṁ jñānaṁ nāsti yogasamaṁ balam | 12|304|2 1
etaddhi yogaṁ yogānāṁ kim anyad yogalakṣaṇam | 12|304|27 1
etaddhi yogaṁ yogānāṁ kim anyad yogalakṣaṇam | 12|304|27 1
etaddhi yogaṁ yogānāṁ kim anyad yogalakṣaṇam | 12|304|27 1
yad eva yogāḥ paśyanti tat sāṁkhyair api dṛśyate | 12|304|4 1
ekaṁ sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca yaḥ paśyati sa tattvavit || 12|304|4 2
rudrapradhānān aparān viddhi yogān paraṁtapa | 12|304|5 1
yogena lokān vicaran sukhaṁ saṁnyasya cānagha || 12|304|6 2
vedeṣu cāṣṭaguṇitaṁ yogam āhur manīṣiṇaḥ | 12|304|7 1
dviguṇaṁ yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ prāhur uttamam | 12|304|8 1
dviguṇaṁ yogakṛtyaṁ tu yogānāṁ prāhur uttamam | 12|304|8 1
jayecca mṛtyuṁ yogena tatpareṇāntarātmanā || 12|305|20 2
prāpsyase ca yad iṣṭaṁ tat sāṁkhyayogepsitaṁ padam | 12|306|12 1
janmamṛtyubhayād yogāḥ sāṁkhyāśca paramaiṣiṇaḥ || 12|306|55 2
tathaiva yogajñānaṁ ca yājñavalkya viśeṣataḥ || 12|306|65 2
sāṁkhyayogāśca tattvajñā yathāśrutinidarśanāt || 12|306|69 2
janmamṛtyubhayād bhītā yogāḥ sāṁkhyāśca kāśyapa | 12|306|76 2
sāṁkhyāḥ sarve sāṁkhyadharme ratāśca tadvad yogā yogadharme ratāśca | 12|306|83 1
sāṁkhyāḥ sarve sāṁkhyadharme ratāśca tadvad yogā yogadharme ratāśca | 12|306|83 1
sāṁkhyajñānam adhīyāno yogaśāstraṁ ca kṛtsnaśaḥ | 12|306|95 1
paśyanti yogāḥ sāṁkhyāśca svaśāstrakṛtalakṣaṇāḥ | 12|306|98 1
tataḥ sā viprahāyātha pūrvarūpaṁ hi yogataḥ | 12|308|10 1
iti caikonaviṁśo 'yaṁ dvaṁdvayoga iti smṛtaḥ || 12|308|108 2
sadasadbhāvayogau ca guṇāvanyau prakāśakau || 12|308|110 2
anena kramayogena pūrvaṁ pūrvaṁ na labhyate || 12|308|120 2
saṁdhivigrahayoge ca kuto rājñaḥ svatantratā || 12|308|138 2
sattvaṁ sattvena yogajñā praviveśa mahīpate || 12|308|16 2
sā sma saṁcodayiṣyantaṁ yogabandhair babandha ha || 12|308|17 2
āśritāśrayayogena pṛthaktvenāśrayā vayam || 12|308|178 2
sāṁkhyajñāne tathā yoge mahīpālavidhau tathā | 12|308|25 1
nāvayor ekayogo 'sti mā kṛthā varṇasaṁkaram || 12|308|59 2
bhūyaḥ sṛjasi yogāstraṁ viṣāmṛtam ivaikadhā || 12|308|68 2
atha dharmayuge tasmin yogadharmam anuṣṭhitā | 12|308|7 1
kramayogaṁ tam apyāhur vākyaṁ vākyavido janāḥ || 12|308|83 2
atra te vartayiṣyāmi janmayogaphalaṁ yathā | 12|310|10 1
yogenātmānam āviśya yogadharmaparāyaṇaḥ | 12|310|13 1
yogenātmānam āviśya yogadharmaparāyaṇaḥ | 12|310|13 1
āsthitaḥ paramaṁ yogam ṛṣiḥ putrārtham udyataḥ || 12|310|21 2
māhātmyam ātmayogaṁ ca vijñānaṁ ca śukasya ha | 12|310|5 1
yogasya kalayā tāta na tulyaṁ vidyate phalam || 12|310|9 2
yogaśāstraṁ ca nikhilaṁ kāpilaṁ caiva bhārata || 12|312|4 2
anena kramayogena bahujātiṣu karmaṇā | 12|313|25 1
yogayuktaṁ mahātmānaṁ yathā bāṇaṁ guṇacyutam || 12|314|27 2
nābhyutthāne manuṣyāṇāṁ yogāḥ syur nātra saṁśayaḥ | 12|318|29 1
na tu yogam ṛte śakyā prāptuṁ sā paramā gatiḥ | 12|318|52 1
tasmād yogaṁ samāsthāya tyaktvā gṛhakalevaram | 12|318|53 1
paśyantu yogavīryaṁ me sarve devāḥ saharṣibhiḥ || 12|318|59 2
pādāt prabhṛtigātreṣu krameṇa kramayogavit || 12|319|2 2
sa punar yogam āsthāya mokṣamārgopalabdhaye | 12|319|6 1
nivedayāmāsa tadā svaṁ yogaṁ paramarṣaye || 12|319|7 2
abhivādya punar yogam āsthāyākāśam āviśat || 12|319|9 2
mahāyogagatiṁ tvagryāṁ vyāsotthāya mahātapāḥ | 12|320|20 1
dṛśyate jñānayogena āvāṁ ca prasṛtau tataḥ | 12|321|40 1
tato naḥ prādurabhavad vijñānaṁ devayogajam || 12|323|29 2
vālakhilya vaikhānasa abhagnayoga abhagnaparisaṁkhyāna yugāde yugamadhya yuganidhana ākhaṇḍala prācīnagarbha kauśika | 12|325|4 12
sāṁkhyayogakṛtaṁ tena pañcarātrānuśabditam || 12|326|100 2
so 'haṁ yogagatir brahman yogaśāstreṣu śabditaḥ || 12|326|65 2
so 'haṁ yogagatir brahman yogaśāstreṣu śabditaḥ || 12|326|65 2
paramātmeti yaṁ prāhuḥ sāṁkhyayogavido janāḥ | 12|327|24 1
ete yogavido mukhyāḥ sāṁkhyadharmavidastathā | 12|327|66 1
prakṛtiḥ sā parā mahyaṁ rodasī yogadhāriṇī | 12|328|13 2
jānāmyadhyātmayogāṁśca yo 'haṁ yasmācca bhārata | 12|328|34 1
sāṁkhye ca yogaśāstre ca āyurvede tathaiva ca | 12|328|9 1
tatra caiśvaryayogād aṇumātro bhūtvā bisagranthiṁ praviveśa || 12|329|28 2
iḍopahūtayogena hare bhāgaṁ kratuṣvaham | 12|330|3 1
yogaiḥ sampūjyate nityaṁ sa evāhaṁ vibhuḥ smṛtaḥ || 12|330|31 2
nārāyaṇād varaṁ labdhvā prāpya yogam anuttamam | 12|330|38 1
saptajātiṣu mukhyatvād yogānāṁ saṁpadaṁ gataḥ || 12|330|39 3
apsveva śayanaṁ cakre nidrāyogam upāgataḥ | 12|335|17 2
lokādya bhuvanaśreṣṭha sāṁkhyayoganidhe vibho || 12|335|34 2
rasāṁ punaḥ praviṣṭaśca yogaṁ paramam āsthitaḥ | 12|335|50 1
bhūyo 'pyamitavikrāntaṁ nidrāyogam upāgatam || 12|335|57 2
eṣa yogaśca sāṁkhyaṁ ca brahma cāgryaṁ harir vibhuḥ || 12|335|74 2
nārāyaṇaparaṁ sāṁkhyaṁ yogo nārāyaṇātmakaḥ || 12|335|81 2
tato yogasthito rudraḥ purā kṛtayuge nṛpa | 12|336|16 1
sāṁkhyayogena tulyo hi dharma ekāntasevitaḥ | 12|336|69 1
evam ekaṁ sāṁkhyayogaṁ vedāraṇyakam eva ca | 12|336|76 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ pañcarātraṁ vedāraṇyakam eva ca | 12|337|1 2
yogena caināṁ niryogaḥ svayaṁ niyuyuje tadā || 12|337|23 2
sa tām aiśvaryayogasthāṁ buddhiṁ śaktimatīṁ satīm | 12|337|24 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ pañcarātraṁ vedāḥ pāśupataṁ tathā | 12|337|59 1
hiraṇyagarbho yogasya vettā nānyaḥ purātanaḥ || 12|337|60 2
sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca sanātane dve vedāśca sarve nikhilena rājan | 12|337|68 1
bahavaḥ puruṣā loke sāṁkhyayogavicāriṇām | 12|338|2 2
sāṁkhyajñāne tathā yoge yathāvad anuvarṇitam || 12|339|21 2
tāni vetti sa yogātmā tataḥ kṣetrajña ucyate || 12|339|6 2
sāṁkhyena vidhinā caiva yogena ca yathākramam || 12|339|7 2
vartayāmyayutaṁ brahma yogayukto nirāmayaḥ || 12|349|7 2
katham utsṛṣṭavān dehaṁ kaṁ ca yogam adhārayat || 12|47|1 3
jyotiḥ paśyanti yuñjānāstasmai yogātmane namaḥ || 12|47|35 2
abhigamya tu yogena bhaktiṁ bhīṣmasya mādhavaḥ | 12|47|65 1
viditvā bhaktiyogaṁ tu bhīṣmasya puruṣottamaḥ | 12|47|68 1
tām ṛcīkastadā dṛṣṭvā dhyānayogena vai tataḥ | 12|49|17 1
sāṁkhye yoge ca niyatā ye ca dharmāḥ sanātanāḥ || 12|50|32 2
jaṅgamājaṅgamāścoktāścūrṇayogā viṣādayaḥ || 12|59|42 2
tathā khātavidhānaṁ ca yogasaṁcāra eva ca | 12|59|48 1
dūtasāmarthyayogaśca rāṣṭrasya ca vivardhanam || 12|59|51 2
śamo vyāyāmayogaśca yogo dravyasya saṁcayaḥ || 12|59|53 2
śamo vyāyāmayogaśca yogo dravyasya saṁcayaḥ || 12|59|53 2
mūlakarmakriyā cātra māyā yogaśca varṇitaḥ | 12|59|73 1
tacchāstram amitaprajño yogācāryo mahātapāḥ || 12|59|91 2
dānam adhyayanaṁ yajño yogaḥ kṣemo vidhīyate | 12|60|18 1
sarve yogā rājadharmeṣu coktāḥ sarve lokā rājadharmān praviṣṭāḥ || 12|63|29 2
bhuvaḥ saṁskāraṁ rājasaṁskārayogam abhaikṣacaryāṁ pālanaṁ ca prajānām | 12|65|2 1
cāturvarṇyasthāpanāt pālanācca taistair yogair niyamair aurasaiśca || 12|65|5 2
suprasannastu bhāvena yogena ca narādhipa | 12|66|33 1
mahatā balayogena tadā lokaḥ prasīdati || 12|68|36 2
samīpsantaḥ kālayogaṁ tyajanti sadyaḥ śucaṁ tvarthavidastyajanti | 13|1|18 1
dīpadāne pravakṣyāmi phalayogam anuttamam | 13|101|44 1
kim etat katham utpannaṁ phalayogaṁ ca śaṁsa me || 13|101|9 2
adhyātmayogasaṁsthāne yuktāḥ svargagatiṁ gatāḥ || 13|105|52 3
aparasmin kathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi bhārata || 13|112|111 3
ṣāḍavān rasayogāṁśca tathecchanti yathāmiṣam || 13|117|2 2
teṣāṁ ca vairam utpannaṁ kālayogena vai dvija | 13|12|34 1
tāṁ didṛkṣur ahaṁ yogāccaturmūrtitvam āgataḥ | 13|128|4 1
caturmukhaśca saṁvṛtto darśayan yogam ātmanaḥ || 13|128|4 2
yukto yogaṁ prati sadā pratisaṁkhyānam eva ca || 13|129|23 2
sthaṇḍile śayanaṁ yogaḥ śākaparṇaniṣevaṇam || 13|129|51 2
śītayogo 'gniyogaśca cartavyo dharmabuddhibhiḥ || 13|130|10 2
śītayogo 'gniyogaśca cartavyo dharmabuddhibhiḥ || 13|130|10 2
śītayogavaho nityaṁ sa gacchet paramāṁ gatim || 13|130|41 2
agniyogavaho grīṣme vidhidṛṣṭena karmaṇā | 13|130|43 1
vīralokagato vīro vīrayogavahaḥ sadā | 13|130|56 1
yogacaryākṛtaiḥ siddhaiḥ kāmakrodhavivarjanam | 13|130|8 1
yuktair yogavahaiḥ sadbhir grīṣme pañcatapaistathā | 13|130|9 1
yogo yogavidāṁ netā pradhānapuruṣeśvaraḥ | 13|135|16 1
yogo yogavidāṁ netā pradhānapuruṣeśvaraḥ | 13|135|16 1
vṛṣākapir ameyātmā sarvayogaviniḥsṛtaḥ || 13|135|24 2
taṁ vai śatamukhaḥ prāha yogo bhavatu me 'dbhutaḥ | 13|14|59 1
āviśya yogenātmānaṁ trīṇi varṣaśatānyapi || 13|14|60 2
yogeśvaraṁ devagītaṁ vettha kṛṣṇa na saṁśayaḥ || 13|14|61 2
nakṣatrayogā ṛtavaśca pārtha viṣvaksenāt sarvam etat prasūtam || 13|143|31 2
yogīśvarāḥ subahavo yogadaṁ pitaraṁ gurum | 13|15|17 1
dhyānino nityayogāśca satyasaṁdhā jitendriyāḥ || 13|15|43 2
pradhānavidhiyogasthastvām eva viśate budhaḥ || 13|15|45 2
tat tad viśalyaṁ bhavati yogayuktasya tasya vai || 13|154|3 3
yogapriyatvaṁ tava saṁnikarṣaṁ vṛṇe sutānāṁ ca śataṁ śatāni || 13|16|2 2
yā gatiḥ sāṁkhyayogānāṁ sa bhavānnātra saṁśayaḥ || 13|16|25 2
ye cainaṁ samprapadyante bhaktiyogena bhārata | 13|16|40 1
iti taṇḍistapoyogāt tuṣṭāveśānam avyayam | 13|16|66 1
abhagnayogo varṣaṁ tu so 'śvamedhaphalaṁ labhet || 13|17|171 2
idaṁ dhyānam idaṁ yogam idaṁ dhyeyam anuttamam | 13|17|18 1
siddhayogāpahārī ca siddhaḥ sarvārthasādhakaḥ | 13|17|69 1
sāṁkhyaṁ yogaṁ yat parāṇāṁ paraṁ ca śarvājjātaṁ viddhi yat kīrtitaṁ me || 13|18|53 2
abhagnayogo niyato 'bdam ekaṁ sa prāpnuyād aśvamedhe phalaṁ yat || 13|18|56 2
śarīreṇa mahābhāgā yogo hyasyā vaśe sthitaḥ || 13|2|83 2
urvaśīkṛttikāyoge gatvā yaḥ susamāhitaḥ | 13|26|43 1
suduṣkaraṁ vahan yogaṁ kṛśo dhamanisaṁtataḥ | 13|30|2 1
yogena ca samāviṣṭo bharadvājena dhīmatā | 13|31|30 1
apriyaṁ priyavākyaiśca gṛhṇate kālayogataḥ || 13|39|6 2
so 'haṁ yogabalād enāṁ rakṣiṣye pākaśāsanāt | 13|40|46 1
yogenānupraviśyeha gurupatnyāḥ kalevaram | 13|40|50 1
nijagrāha mahātejā yogena balavat prabho | 13|41|11 2
babandha yogabandhaiśca tasyāḥ sarvendriyāṇi saḥ || 13|41|11 3
uvāca vrīḍito rājaṁstāṁ yogabalamohitām || 13|41|12 2
tataste bahubhir yogaiḥ kaivartā matsyakāṅkṣiṇaḥ | 13|50|14 1
evaṁ yogabalād vipro mohayāmāsa pārthivam || 13|54|20 3
yogam āsthāya saṁviṣṭo divasān ekaviṁśatim || 13|55|18 2
śayyāsanāni yānāni yogayukte tapodhane | 13|57|16 1
pūjyā hi jñānavijñānatapoyogasamanvitāḥ || 13|59|8 2
nakṣatrayogasyedānīṁ dānakalpaṁ bravīhi me || 13|63|1 3
dugdhaṁ tvabhijite yoge dattvā madhughṛtāplutam | 13|63|27 1
gandhāñ śatabhiṣagyoge dattvā sāgurucandanān | 13|63|30 1
pūrvabhādrapadāyoge rājamāṣān pradāya tu | 13|63|31 1
aurabhram uttarāyoge yastu māṁsaṁ prayacchati | 13|63|32 1
ityeṣa lakṣaṇoddeśaḥ prokto nakṣatrayogataḥ | 13|63|36 2
vāhanāsanayānāni yogātmani tapodhane | 13|7|9 1
sāṁkhyaśūrāśca bahavo yogaśūrāstathāpare | 13|74|27 1
etāsāṁ tanayāścāpi kṛṣiyogam upāsate || 13|82|17 2
vyatiṣṭhad ekapādena paramaṁ yogam āsthitā | 13|82|28 1
śrāddhaṁ yaḥ kṛttikāyoge kurvīta satataṁ naraḥ | 13|89|2 1
svātiyoge pitṝn arcya vāṇijyam upajīvati || 13|89|7 2
yatayo mokṣadharmajñā yogāḥ sucaritavratāḥ || 13|90|25 2
ete kurukulaśreṣṭha mahāyogeśvarāḥ smṛtāḥ || 13|92|20 3
vrataṁ yajñānniyamān dhyānayogān kāmena yo nārabhate viditvā | 14|13|10 1
kathāyoge kathāyoge kathayāmāsatustadā || 14|15|6 2
kathāyoge kathāyoge kathayāmāsatustadā || 14|15|6 2
paraṁ hi brahma kathitaṁ yogayuktena tanmayā | 14|16|12 1
vividhaiḥ karmabhistāta puṇyayogaiśca kevalaiḥ | 14|16|28 1
yāvat tanmokṣayogasthaṁ dharmaṁ naivāvabudhyate || 14|18|12 2
ataḥ paraṁ pravakṣyāmi yogaśāstram anuttamam | 14|19|14 1
etannidarśanaṁ proktaṁ yogavidbhir anuttamam || 14|19|22 2
yogam ekāntaśīlastu yathā yuñjīta tacchṛṇu || 14|19|30 2
ṣaṇmāsānnityayuktasya yogaḥ pārtha pravartate || 14|19|60 2
kena vijñānayogena matiścittaṁ samāsthitā | 14|21|6 1
yogayajñaḥ pravṛtto me jñānabrahmamanodbhavaḥ | 14|25|14 2
nādhyagacchat paraṁ śreyo yogānmatimatāṁ varaḥ || 14|30|27 2
sa ekāgraṁ manaḥ kṛtvā niścalo yogam āsthitaḥ | 14|30|28 1
yogenātmānam āviśya saṁsiddhiṁ paramāṁ yayau || 14|30|28 3
iti paścānmayā jñātaṁ yogānnāsti paraṁ sukham || 14|30|29 3
tasmāt satyāśrayā viprā nityaṁ yogaparāyaṇāḥ | 14|35|25 1
dhyānino nityayogāśca satyasaṁdhā jitendriyāḥ || 14|40|6 2
pravṛttilakṣaṇo yogo jñānaṁ saṁnyāsalakṣaṇam || 14|43|24 2
evaṁ gacchati medhāvī tattvayogavidhānavit | 14|49|25 1
dhyānayogena śuddhena nirmamā nirahaṁkṛtāḥ | 14|50|22 1
dhyānayogād upāgamya prasannamatayaḥ sadā | 14|50|23 1
dhyānayogād upāgamya nirmamā nirahaṁkṛtāḥ | 14|50|24 1
gaṇānāṁ bhedane yogaṁ gacchethāḥ saha mantribhiḥ | 15|11|15 1
yogo yoga iti prītyā tataḥ śabdo mahān abhūt | 15|30|2 1
yogo yoga iti prītyā tataḥ śabdo mahān abhūt | 15|30|2 1
tān rājā svarayogena sparśena ca mahāmanāḥ | 15|31|13 1
sa yogabalam āsthāya viveśa nṛpatestanum | 15|33|26 1
yogadharmaṁ mahātejā vyāsena kathitaṁ yathā || 15|33|29 2
yena yogabalājjātaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ | 15|35|18 1
diṣṭyā mahātmā kaunteyaṁ mahāyogabalānvitaḥ || 15|35|22 2
sa soma iha saubhadro yogād evābhavad dvidhā || 15|39|13 2
adhyātmayogayuktāśca dhṛtimantaśca mānavāḥ | 15|41|28 2
niviṣṭāṁstānniśamyātha samudrānte sa yogavit | 16|4|10 1
athāpaśyad yogayuktasya tasya nāgaṁ mukhānniḥsarantaṁ mahāntam | 16|5|12 1
sa saṁniruddhendriyavāṅmanāstu śiśye mahāyogam upetya kṛṣṇaḥ | 16|5|19 1
sa keśavaṁ yogayuktaṁ śayānaṁ mṛgāśaṅkī lubdhakaḥ sāyakena | 16|5|20 1
athāpaśyat puruṣaṁ yogayuktaṁ pītāmbaraṁ lubdhako 'nekabāhum || 16|5|20 3
yogācāryo rodasī vyāpya lakṣmyā sthānaṁ prāpa svaṁ mahātmāprameyam || 16|5|23 2
yogayuktā mahātmānastyāgadharmam upeyuṣaḥ | 17|1|28 1
prādakṣiṇyaṁ cikīrṣantaḥ pṛthivyā yogadharmiṇaḥ || 17|1|44 2
dadṛśur yogayuktāśca himavantaṁ mahāgirim || 17|2|1 3
teṣāṁ tu gacchatāṁ śīghraṁ sarveṣāṁ yogadharmiṇām | 17|2|3 1
yājñasenī bhraṣṭayogā nipapāta mahītale || 17|2|3 2
pitāmahaniyogāddhi yo yogād gām adhārayat || 18|5|20 2
aiśvarye vartatā caiva sāṁkhyayogavidā tathā | 18|5|33 1
sanatkumāro bhagavān yogācāryo mahātapāḥ | 2|11|16 8
sāmarthyayogaṁ samprekṣya deśakālau vyayāgamau | 2|12|23 1
kārtavīryastapoyogād balāt tu bharato vibhuḥ | 2|14|11 2
sāṁkhyayogavibhāgajño nirvivitsuḥ surāsurān | 2|5|1 15
viṣayogāśca te sarve viditāḥ śatrunāśanāḥ || 2|5|111 2
pracchanno vā prakāśo vā yo yogo ripubāndhanaḥ | 2|50|17 1
abhighnanto rathavrātān senāyogāya niryayuḥ || 2|66|15 2
yajvānaścaiva siddhāśca ye ca yogaśarīriṇaḥ || 2|8|26 2
sa tapyamānaḥ sumahat tapo yogasamanvitaḥ | 3|104|10 1
mahatā kālayogena prakṛtiṁ yāsyate 'rṇavaḥ | 3|104|2 1
anena kramayogena mā te buddhir ato 'nyathā || 3|104|22 2
vanājjagāma tridivaṁ kālayogena bhārata || 3|106|40 3
tatas tena samāgamya kālayogena kenacit | 3|107|25 1
tato rājan kāśyapasyaikaputraṁ praveśya yogena vimucya nāvam | 3|113|8 1
etad ārcīkaputrasya yogair vicarato mahīm | 3|129|7 1
navaivoktāḥ sāmidhenyaḥ pitṝṇāṁ tathā prāhur navayogaṁ visargam | 3|134|15 2
navākṣarā bṛhatī sampradiṣṭā navayogo gaṇanām eti śaśvat || 3|134|15 3
ātmayogasamāyukto dharmo 'yaṁ kṛtalakṣaṇaḥ | 3|148|21 1
sādhanīyāni kāryāṇi samāsavyāsayogataḥ || 3|149|42 2
dharmasya tvaṁ yathā tāta yogotpanno nijaḥ sutaḥ || 3|159|15 2
yogasiddhā mahātmānas tamomohavivarjitāḥ | 3|160|22 1
iti bruvantaḥ paramāśiṣas te pārthās tapoyogaparā babhūvuḥ || 3|161|12 2
tvadarthayogaprabhavapradhānāḥ samaṁ kariṣyāma parān sametya || 3|173|16 3
satyaṁ damas tapo yogam ahiṁsā dānanityatā | 3|178|43 1
kasmāccid dānayogāddhi satyam eva viśiṣyate | 3|178|5 1
tat sarvaṁ bharataśreṣṭhāḥ samūhur yogam uttamam || 3|179|17 2
ye yogayuktās tapasi prasaktāḥ svādhyāyaśīlā jarayanti dehān | 3|181|36 1
kāraṇaṁ vaḥ pravakṣyāmi hetuyogaṁ samāsataḥ || 3|182|16 2
svādhyāyadānavratapuṇyayogais tapodhanā vītaśokā vimuktāḥ || 3|184|22 3
sa vai puro devapurasya gantā sahāmaraiḥ prāpnuyāt prītiyogam || 3|184|5 3
tasyāham avaśo vaktraṁ daivayogāt praveśitaḥ || 3|186|91 2
duṣprāpaṁ vipramūḍhānāṁ mārgaṁ yogair niṣevitam || 3|187|25 2
pratibhāsyati yogaś ca yena yukto divaukasām || 3|192|25 3
sa yogabalam āsthāya māmakaṁ pārthivottamaḥ | 3|192|29 1
yogī yogena vahniṁ ca śamayāmāsa vāriṇā || 3|195|27 3
krameṇa saṁcito dharmo buddhiyogamayo mahān | 3|198|68 1
yoge sāṁkhye ca kuśalo rājānam idam abravīt || 3|2|14 4
ādhivyādhipraśamanaṁ kriyāyogadvayena tu || 3|2|22 2
snehāt tu sajjate jantur duḥkhayogam upaiti ca || 3|2|26 2
samyag āhārayogāc ca samyak cādhyayanāgamāt | 3|2|75 1
yogaiśvaryeṇa saṁyuktā dhārayanti prajā imāḥ || 3|2|76 3
tapasā siddhim anviccha yogasiddhiṁ ca bhārata || 3|2|77 2
eṣa yogavidhiḥ kṛtsno yāvad indriyadhāraṇam | 3|202|18 1
ātmānaṁ taṁ vijānīhi nityaṁ yogajitātmakam || 3|203|30 2
taṁ vidyād brahmaṇo yogaṁ viyogaṁ yogasaṁjñitam || 3|203|44 2
taṁ vidyād brahmaṇo yogaṁ viyogaṁ yogasaṁjñitam || 3|203|44 2
agniḥ sa kapilo nāma sāṁkhyayogapravartakaḥ || 3|211|21 2
tathāśanaiś cārubhir agryamālyair dākṣiṇyayogair vividhaiś ca gandhaiḥ | 3|223|5 1
manyate 'bhyadhikāṁścāpi tapoyogena pāṇḍavān || 3|227|3 2
prādurbhavati tadyogāt kalyāṇamatir eva saḥ || 3|245|25 2
śubhānuśayayogena manuṣyeṣūpajāyate || 3|247|33 2
jñānayogena śuddhena dhyānanityo babhūva ha || 3|247|42 2
dhyānayogād balaṁ labdhvā prāpya carddhim anuttamām | 3|247|43 1
adya puṣyo niśi brahman puṇyaṁ yogam upaiṣyati | 3|261|15 1
upaviṣṭaḥ sabhāmadhye kathāyogena bhārata || 3|278|1 3
evam astviti sāvitrī dhyānayogaparāyaṇā | 3|280|13 1
yogakṣemārtham etat te neṣyāmi paraśuṁ tvaham || 3|281|102 2
brāhmaṇo vedavid bhūtvā sūryo yogāddhi rūpavān | 3|284|9 1
yogāt kṛtvā dvidhātmānam ājagāma tatāpa ca | 3|290|9 1
svarbhānuśatrur yogātmā nābhyāṁ pasparśa caiva tām || 3|291|23 3
na taṁ yogaṁ prapaśyāmi yena syur vinipātitāḥ || 3|298|4 2
tapoyogasamādhisthair uddhṛtā hy āpadaḥ prajāḥ || 3|3|11 2
yogam āsthāya dharmātmā vāyubhakṣo jitendriyaḥ | 3|3|14 2
pratyakṣaṁ paśyasi hyetān divyayogasamanvitān | 3|32|12 1
provāca yogatattvajño yogavidyām anuttamām || 3|37|34 2
provāca yogatattvajño yogavidyām anuttamām || 3|37|34 2
yuktasyaindreṇa yogena parākrāntasya śuṣmiṇaḥ || 3|38|27 2
manojavagatir bhūtvā yogayukto yathānilaḥ || 3|38|28 2
arjuno 'pyatha tatraiva tasthau yogasamanvitaḥ || 3|38|45 2
tāpo na te vai bhavitā prītiyogāt tvaṁ cen na gṛhṇāsi sutaṁ sahāyaiḥ | 3|5|12 2
sa tvam ātiṣṭha yogaṁ taṁ yena śīghrā hayā mama | 3|64|6 1
tato yogeśvareṇāpi yogam āsthāya bhūpate | 3|80|126 1
divyayogā mahārāja puṇyena mahatānvitāḥ || 3|80|44 2
yatra yogeśvaraḥ sthāṇuḥ svayam eva vṛṣadhvajaḥ | 3|81|141 1
teṣāṁ tu tatra kramakālayogād ghorā matiś cintayatāṁ babhūva | 3|99|19 1
astrayogaṁ samājñāya svavīryānmānuṣādbhutam | 4|2|17 3
nikṛtyā vañcanāyogaiścaran vaitaṁsiko yathā || 4|45|8 2
niṣpatanti punaḥ sūryāt somasaṁyogayogataḥ || 5|108|15 3
catasraḥ kramayogena kāmāśāṁ gantum icchasi || 5|109|25 2
abhedāt kuruvaṁśasya kāryayogāt tathaiva ca || 5|148|13 2
yoga ityatha sainyānāṁ tvaratāṁ saṁpradhāvatām | 5|149|48 1
yogam ājñāpayāmāsa bhīmārjunayamaiḥ saha || 5|151|17 2
ājñāpite tadā yoge samahṛṣyanta sainikāḥ || 5|151|18 2
sa samāsādya vārṣṇeyaṁ yogānām īśvaraṁ prabhum | 5|155|14 1
krodho balaṁ tathā vīryaṁ jñānayogo 'stralāghavam | 5|157|15 1
ājñāpayanto rājñastān yogaḥ prāg udayād iti || 5|160|29 2
yogo yoga iti kruddhāḥ sārathīṁścāpyacodayan || 5|170|15 2
yogo yoga iti kruddhāḥ sārathīṁścāpyacodayan || 5|170|15 2
enasā ca na yogaṁ tvaṁ prāpsyase jātu mānada | 5|184|14 1
dhṛtyā caiva prajñayā cābhibhūya dharmārthayogān prayatanti pārthāḥ || 5|22|5 2
manye sākṣād dṛṣṭam ahaṁ narendraṁ dṛṣṭvaiva tvāṁ saṁjaya prītiyogāt || 5|23|7 2
sukhapriye sevamāno 'tivelaṁ yogābhyāse yo na karoti karma | 5|27|8 1
māsārdhamāsān atha nakṣatrayogān atandritaścandramā abhyupaiti | 5|29|9 1
tattvajñaḥ sarvabhūtānāṁ yogajñaḥ sarvakarmaṇām | 5|33|27 1
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate | 5|34|37 1
tathaiva yogavihitaṁ na sidhyet karma yannṛpa | 5|34|7 1
maṅgalālambhanaṁ yogaḥ śrutam utthānam ārjavam | 5|39|43 1
ihaiva te śāstrakārā bhavanti prahāya dehaṁ paramaṁ yānti yogam || 5|44|6 2
citraḥ sūkṣmaḥ sukṛto yādavasya astre yogo vṛṣṇisiṁhasya bhūyān | 5|47|44 1
yathāvidhaṁ yogam āhuḥ praśastaṁ sarvair guṇaiḥ sātyakistair upetaḥ || 5|47|44 2
sāṁvatsarā jyotiṣi cāpi yuktā nakṣatrayogeṣu ca niścayajñāḥ || 5|47|92 2
sa bhavān puṣyayogena muhūrtena jayena ca | 5|6|17 1
parā vidyā paro yogo mama tebhyo viśiṣyate || 5|60|27 2
kāmayogāt pravarteranna pārthā duḥkham āpnuyuḥ || 5|60|6 2
ātmayogena bhagavān parivartayate 'niśam || 5|66|12 2
tena vañcayate lokānmāyāyogena keśavaḥ | 5|66|15 1
āgamādhigato yogād vaśī tattve prasīdati || 5|67|21 2
maunād dhyānācca yogācca viddhi bhārata mādhavam | 5|68|4 1
kṛṣṇastadbhāvayogācca kṛṣṇo bhavati śāśvataḥ || 5|68|5 2
dharmanityaḥ praśāntātmā kāryayogavahaḥ sadā | 5|70|37 1
yogam astrāṇi gacchanti krūre me vartate matiḥ || 6|108|5 2
mahopaniṣadaṁ caiva yogam āsthāya vīryavān | 6|114|112 1
pratyakṣaṁ yanmayā dṛṣṭaṁ dṛṣṭaṁ yogabalena ca || 6|16|5 2
eṣā te 'bhihitā sāṁkhye buddhir yoge tvimāṁ śṛṇu | 6|24|39 1
yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā dhanaṁjaya | 6|24|48 1
siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṁ yoga ucyate || 6|24|48 2
dūreṇa hyavaraṁ karma buddhiyogāddhanaṁjaya | 6|24|49 1
tasmādyogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam || 6|24|50 2
tasmādyogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam || 6|24|50 2
samādhāvacalā buddhis tadā yogamavāpsyasi || 6|24|53 2
jñānayogena sāṁkhyānāṁ karmayogena yoginām || 6|25|3 3
jñānayogena sāṁkhyānāṁ karmayogena yoginām || 6|25|3 3
karmendriyaiḥ karmayogamasaktaḥ sa viśiṣyate || 6|25|7 2
imaṁ vivasvate yogaṁ proktavānahamavyayam | 6|26|1 2
sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ paraṁtapa || 6|26|2 2
ātmasaṁyamayogāgnau juhvati jñānadīpite || 6|26|27 2
dravyayajñāstapoyajñā yogayajñāstathāpare | 6|26|28 1
sa evāyaṁ mayā te 'dya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ | 6|26|3 1
tatsvayaṁ yogasaṁsiddhaḥ kālenātmani vindati || 6|26|38 2
yogasaṁnyastakarmāṇaṁ jñānasaṁchinnasaṁśayam | 6|26|41 1
chittvainaṁ saṁśayaṁ yogamātiṣṭhottiṣṭha bhārata || 6|26|42 2
saṁnyāsaṁ karmaṇāṁ kṛṣṇa punaryogaṁ ca śaṁsasi | 6|27|1 2
saṁnyāsaḥ karmayogaśca niḥśreyasakarāvubhau | 6|27|2 2
tayostu karmasaṁnyāsātkarmayogo viśiṣyate || 6|27|2 3
sa brahmayogayuktātmā sukhamakṣayamaśnute || 6|27|21 2
sāṁkhyayogau pṛthagbālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ | 6|27|4 1
yatsāṁkhyaiḥ prāpyate sthānaṁ tadyogairapi gamyate | 6|27|5 1
ekaṁ sāṁkhyaṁ ca yogaṁ ca yaḥ paśyati sa paśyati || 6|27|5 2
saṁnyāsastu mahābāho duḥkhamāptumayogataḥ | 6|27|6 1
yogayukto munirbrahma nacireṇādhigacchati || 6|27|6 2
yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ | 6|27|7 1
upaviśyāsane yuñjyādyogamātmaviśuddhaye || 6|28|12 2
nātyaśnatastu yogo 'sti na caikāntam anaśnataḥ | 6|28|16 1
yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā || 6|28|17 2
yogino yatacittasya yuñjato yogamātmanaḥ || 6|28|19 2
yaṁ saṁnyāsamiti prāhuryogaṁ taṁ viddhi pāṇḍava | 6|28|2 1
yatroparamate cittaṁ niruddhaṁ yogasevayā | 6|28|20 1
taṁ vidyādduḥkhasaṁyogaviyogaṁ yogasaṁjñitam | 6|28|23 1
sa niścayena yoktavyo yogo 'nirviṇṇacetasā || 6|28|23 2
īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ || 6|28|29 2
ārurukṣormuneryogaṁ karma kāraṇamucyate | 6|28|3 1
yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇamucyate || 6|28|3 2
yo 'yaṁ yogastvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana | 6|28|33 2
asaṁyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ | 6|28|36 1
ayatiḥ śraddhayopeto yogāccalitamānasaḥ | 6|28|37 2
aprāpya yogasaṁsiddhiṁ kāṁ gatiṁ kṛṣṇa gacchati || 6|28|37 3
sarvasaṁkalpasaṁnyāsī yogārūḍhastadocyate || 6|28|4 2
śucīnāṁ śrīmatāṁ gehe yogabhraṣṭo 'bhijāyate || 6|28|41 2
jijñāsurapi yogasya śabdabrahmātivartate || 6|28|44 2
mayyāsaktamanāḥ pārtha yogaṁ yuñjanmadāśrayaḥ | 6|29|1 2
nāhaṁ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ | 6|29|25 1
prayāṇakāle manasācalena bhaktyā yukto yogabalena caiva | 6|30|10 1
mūrdhnyādhāyātmanaḥ prāṇamāsthito yogadhāraṇām || 6|30|12 2
tasmātsarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna || 6|30|27 2
abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā | 6|30|8 1
saṁnyāsayogayuktātmā vimukto māmupaiṣyasi || 6|31|28 2
na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogamaiśvaram | 6|31|5 1
dadāmi buddhiyogaṁ taṁ yena māmupayānti te || 6|32|10 2
vistareṇātmano yogaṁ vibhūtiṁ ca janārdana | 6|32|18 1
etāṁ vibhūtiṁ yogaṁ ca mama yo vetti tattvataḥ | 6|32|7 1
so 'vikampena yogena yujyate nātra saṁśayaḥ || 6|32|7 2
yogeśvara tato me tvaṁ darśayātmānamavyayam || 6|33|4 2
mayā prasannena tavārjunedaṁ rūpaṁ paraṁ darśitamātmayogāt | 6|33|47 2
divyaṁ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram || 6|33|8 2
evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ | 6|33|9 2
ye cāpyakṣaramavyaktaṁ teṣāṁ ke yogavittamāḥ || 6|34|1 3
athaitadapyaśakto 'si kartuṁ madyogamāśritaḥ | 6|34|11 1
ananyenaiva yogena māṁ dhyāyanta upāsate || 6|34|6 2
abhyāsayogena tato māmicchāptuṁ dhanaṁjaya || 6|34|9 2
mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī | 6|35|10 1
anye sāṁkhyena yogena karmayogena cāpare || 6|35|24 2
anye sāṁkhyena yogena karmayogena cāpare || 6|35|24 2
māṁ ca yo 'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate | 6|36|26 1
abhayaṁ sattvasaṁśuddhirjñānayogavyavasthitiḥ | 6|38|1 2
yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī || 6|40|33 2
dhyānayogaparo nityaṁ vairāgyaṁ samupāśritaḥ || 6|40|52 2
buddhiyogamupāśritya maccittaḥ satataṁ bhava || 6|40|57 2
yogaṁ yogeśvarātkṛṣṇātsākṣātkathayataḥ svayam || 6|40|75 2
lāghavaṁ cāstrayogaṁ ca balaṁ bāhvośca bhārata || 6|49|32 2
yathā hi dṛśyate sarvaṁ daivayogena saṁjaya || 6|61|3 2
viśveśvaro vāsudevo 'si tasmād yogātmānaṁ daivataṁ tvām upaimi || 6|61|42 2
jaya yogīśvara vibho jaya yogaparāvara || 6|61|43 2
na balaṁ yogayogīśa jānīmaste na saṁbhavam || 6|61|57 2
dharmaṁ sthāpya yaśaḥ prāpya yogaṁ prāpsyasi tattvataḥ || 6|61|68 2
anādimadhyāntam apārayogaṁ lokasya setuṁ pravadanti viprāḥ || 6|61|70 2
viditaṁ tāta yogānme sarvam etat tavepsitam | 6|62|2 1
tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca | 6|62|35 1
tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca | 6|62|35 1
dhyānayogena viprāśca taṁ vadanti mahaujasam || 6|63|11 2
yogabhūtaṁ paricaran keśavaṁ mahad āpnuyāt || 6|63|16 2
prapannaḥ śaraṇaṁ rājan yogānām īśvaraṁ prabhum || 6|63|21 3
sarvatoyamayo devo yogāt suṣvāpa tatra ha || 6|63|4 3
dhyāyanmahopaniṣadaṁ yogayukto 'bhavanmuniḥ || 7|118|18 2
nikṛtyā nikṛtāḥ pārthā viṣayogaiśca bhārata | 7|127|18 1
eko hi yogo 'sya bhaved vadhāya chidre hyenaṁ svapramattaḥ pramattam | 7|155|28 1
ekaikaśo nihatāḥ sarva eva yogaistaistaistvaddhitārthaṁ mayaiva || 7|155|29 2
katham asmaddhitārthaṁ te kaiśca yogair janārdana | 7|156|1 2
yogair api hatā yaiste tānme śṛṇu dhanaṁjaya | 7|156|6 1
ajayyā hi vinā yogair mṛdhe te daivatair api || 7|156|6 2
vinā janārdanaṁ pārtho yogānām īśvaraṁ prabhum || 7|157|14 2
apanīte tu yogena kenacicchvetavāhane | 7|16|5 1
laghusaṁdhānayogābhyāṁ rathayośca raṇena ca | 7|163|22 1
jñānam ekastham ācārye jñānaṁ yogaśca pāṇḍave | 7|163|40 1
āsthīyatāṁ jaye yogo dharmam utsṛjya pāṇḍava | 7|164|68 1
abhayaṁ sarvabhūtānāṁ pradadau yogayuktavān || 7|165|35 3
tathoktvā yogam āsthāya jyotirbhūto mahātapāḥ | 7|165|39 1
yogayuktaṁ mahātmānaṁ gacchantaṁ paramāṁ gatim || 7|165|42 2
mahimānaṁ mahārāja yogamuktasya gacchataḥ || 7|165|44 2
ācāryaṁ yogam āsthāya brahmalokam ariṁdamam || 7|165|45 3
ete praśamane yogā mahāstrasya paraṁtapa | 7|166|49 1
eṣa yogo 'tra vihitaḥ pratighāto mahātmanā || 7|170|38 2
janmakarmatapoyogāstayostava ca puṣkalāḥ | 7|172|86 1
ātmayogāśca tasmin vai śāstrayogāśca śāśvatāḥ || 7|172|87 2
ātmayogāśca tasmin vai śāstrayogāśca śāśvatāḥ || 7|172|87 2
kṛttikāyogayuktena paurṇamāsyām ivendunā || 7|19|18 2
vidhāya yogaṁ pārthena saṁśaptakagaṇaiḥ saha | 7|19|2 1
neha dhruvaṁ kiṁcana jātu vidyate asmiṁl loke karmaṇo 'nityayogāt | 7|2|6 1
yogena kenacid rājann arjunastvapanīyatām || 7|32|13 2
upadiṣṭo hi me pitrā yogo 'nīkasya bhedane | 7|34|19 1
yogād duḥkhocitatvācca tasmāt tvatto 'dhiko 'rjunaḥ || 7|52|24 3
yuktaṁ yogena yogajñāstāvakāḥ samapūjayan || 7|73|43 2
yuktaṁ yogena yogajñāstāvakāḥ samapūjayan || 7|73|43 2
daivaṁ kṛtāstratāṁ yogam amarṣam api cāhave | 7|86|33 1
yogam ājñāpayāmāsur yuddhāya ca viniryayuḥ || 8|1|10 2
daivayogāt tu te bāṇā nātaran marmabhedinaḥ | 8|18|53 1
sauṣṭhave cāstrayoge ca savyasācī na matsamaḥ || 8|22|35 2
sarveṣāṁ ca punas teṣāṁ sarvayogavaho mayaḥ | 8|24|21 1
tapoviśeṣair bahubhir yogaṁ yo veda cātmanaḥ | 8|24|39 1
neha dhruvaṁ kiṁcid api pracintyaṁ vidur loke karmaṇo 'nityayogāt | 8|26|47 1
astrayogaś ca yuddhaṁ ca nimittāni tathaiva ca | 8|28|8 1
hanyām ahaṁ tādṛśānāṁ śatāni kṣamāmi tvāṁ kṣamayā kālayogāt || 8|29|20 2
yuktayogo maheṣvāsaḥ śarair bahubhir ācitaḥ | 8|5|61 2
vedhaḥ pātaś ca lakṣaś ca yogaś caiva tavārjuna | 8|50|53 2
rāgo yogas tathā dākṣyaṁ nayaś cety arthasādhakāḥ | 8|6|12 1
yogam ājñāpayāmāsa sūryasyodayanaṁ prati || 8|6|45 2
raktāmbarasrak tapanīyayogān nārī prakāśā iva sarvagamyā || 8|68|34 2
yogam ājñāpya senāyā āditye 'bhyudite tadā | 8|7|2 1
yogam ājñāpayāmāsa nāndītūryapuraḥsaram || 8|7|3 3
yogo yogeti sahasā prādurāsīn mahāsvanaḥ || 8|7|4 2
yogo yogeti sahasā prādurāsīn mahāsvanaḥ || 8|7|4 2
hradād āhūya yogena bhīmasenena pātitaḥ || 9|1|12 2
aham eko vimuktastu bhāgyayogād yadṛcchayā | 9|28|77 1
atyadbhutena vidhinā daivayogena bhārata | 9|29|55 1
kriyayā yogam āsthāya tathā tvam api vikrama || 9|30|10 3
maitre nakṣatrayoge sma sahitaḥ sarvayādavaiḥ || 9|34|12 3
nakṣatrayoganiratāḥ saṁkhyānārthaṁ ca bhārata | 9|34|41 1
gāṅgeyaḥ pūrvam abhavanmahāyogabalānvitaḥ || 9|43|16 2
sa tu bālo 'pi bhagavānmahāyogabalānvitaḥ | 9|43|33 1
yugapad yogam āsthāya sasarja vividhāstanūḥ || 9|43|36 2
yogayuktā mahātmānaḥ satataṁ brāhmaṇapriyāḥ | 9|44|72 1
sarvair vidyādharaiḥ puṇyair yogasiddhaistathā vṛtaḥ || 9|44|8 3
ete cānye ca bahavo yogasiddhāḥ sahasraśaḥ | 9|48|20 1
samprāptaḥ paramaṁ yogaṁ siddhiṁ ca paramāṁ gataḥ || 9|48|22 2
paramaṁ yogam āsthāya ṛṣir yogam avāptavān || 9|48|23 2
paramaṁ yogam āsthāya ṛṣir yogam avāptavān || 9|48|23 2
dṛṣṭaḥ prabhāvaṁ tapaso jaigīṣavyasya yogajam || 9|49|22 2
nānvapaśyata yogastham antarhitam ariṁdama || 9|49|42 2
prabhāvaṁ suvratatvaṁ ca siddhiṁ yogasya cātulām || 9|49|43 2
tato 'bhyetya mahārāja yogam āsthāya bhikṣukaḥ | 9|49|5 1
dṛṣṭvā prabhāvaṁ tapaso jaigīṣavyasya yogajam || 9|49|51 2
vidhiṁ ca yogasya paraṁ kāryākāryaṁ ca śāstrataḥ || 9|49|53 2
yoganityo mahārāja siddhiṁ prāpto mahātapāḥ || 9|49|6 2
prāptavān paramāṁ siddhiṁ paraṁ yogaṁ ca bhārata || 9|49|61 2
yogayuktā divaṁ yātā tapaḥsiddhā tapasvinī || 9|53|6 2
sā tu prāpya paraṁ yogaṁ gatā svargam anuttamam | 9|53|8 1
kim anyat kālayogāddhi diṣṭam eva parāyaṇam | 9|62|46 1

ṛāmāyaṇa

sa tvaṁ surahitārthāya māyāyogam upāśritaḥ | |1|28|7 1
sa ca tāṁ kālayogena provāca raghunandana | |1|32|14 1
vasiṣṭhaś codayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || |1|54|1 2
upavāsaiś ca yogaiś ca bahubhiś ca pariśramaiḥ | |2|17|27 1
tasmāt tvaṁ puṣyayogena yauvarājyam avāpnuhi || |2|3|24 2
śvaḥ puṣyayogaṁ niyataṁ vakṣyante daivacintakāḥ || |2|4|21 2
na nūnaṁ tapaso vāsti phalayogaḥ śrutasya vā | |2|57|32 1
athavā me bhavec chaktir yogair buddhibalena vā | |2|67|14 1
tūrṇaṁ samutthāya sumantra gaccha balasya yogāya balapradhānān | |2|76|28 1
ramayanti tapoyogān muniṁ yauvanam āsthitam || |3|10|17 2
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogasamāhitāḥ | |3|5|5 2
ayaṁ sadā saṁhriyate samādhiḥ kim atra yogena nivartitena || |4|29|16 2
kriyābhiyogaṁ manasaḥ prasādaṁ samādhiyogānugataṁ ca kālam | |4|29|17 1
yogam anviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || |5|35|26 2
iti pravegaṁ tu parasya tarkayan svakarmayogaṁ ca vidhāya vīryavān | |5|45|30 1
bhāgyavaiṣamyayogena purā duścaritena ca | |6|101|31 1
prāptavyaṁ tu daśāyogānmayaitad iti niścitam | |6|101|32 1
avighnaṁ puṣyayogena śvo rāmaṁ draṣṭum arhasi || |6|114|45 2
sarvātmanā paryanunīyamāno yadā na saumitrir upaiti yogam | |6|116|79 1
satyam āgamayogena mamaiṣa vidito hariḥ | |6|19|17 1
ānantaryam abhiprepsuḥ kramayogārthatattvavit | |6|31|49 1
sthiratvāt sattvayogācca śaraiḥ saṁdānito 'pi san || |6|39|3 2
yogaṁ ca rakṣasāṁ śreṣṭha tāvubhau ca nayānayau || |6|51|11 2
trayāṇāṁ pañcadhā yogaṁ karmaṇāṁ yaḥ prapaśyati | |6|51|7 1
kumbhakarṇavadhe yukto yogān parimṛśan bahūn || |6|55|84 2
sa samprāpya dhanuṣpāṇir māyāyogam ariṁdama | |6|72|32 1
tava caiva mahābāho daivayogād upāgataḥ || |6|98|24 2
etenādharmayogena yastvayeha pravartitaḥ || |7|30|32 2
kālaparyāyayogena rājā mitrasaho 'bhavat || |7|57|17 2

śatakatraya

yadā yogābhyāsavyasanakṛśayor ātmamanasoravicchinnā maitrī sphurati kṛtinas tasya kimu taiḥ | ||2|70|| 1
līlā yauvanalālasās tanubhṛtām ity ākalayya drutaṁ yoge dhairyasamādhisiddhisulabhe buddhiṁ vidadhvaṁ budhāḥ || ||3|36|| 2
svātantryeṇa niraṅkuśaṁ viharaṇaṁ svāntaṁ praśāntaṁ sadā sthairyaṁ yogamahotsave 'pi ca yadi trailokyarājyena kim || ||3|97|| 2

daśakumāracarita

sā sagadgadamavādīt putra kālayavanadvīpe kālaguptanāmno vaṇijaḥ kasyacideṣā sutā suvṛttā nāma ratnodbhavena nijakāntenāgacchantī jaladhau magne pravahaṇe nijadhātryā mayā saha phalakamekamavalambya daivayogena kūlam upetāsannaprasavasamayā kasyāṁcid aṭavyām ātmajam asūta | ||1|4|7|| 1

evamanekamṛtyumukhaparibhraṣṭaṁ daivānmayopalabdhaṁ tamekapiṅgādeśādvane tapasyato rājahaṁsasya devyai vasumatyai tatsutasya bhāvicakravartino rājavāhanasya paricaryārthaṁ samarpya gurubhirabhyanujñātā kṛtāntayogātkṛtāntamukhabhraṣṭasya te pādapadmaśuśrūṣārthamāgatāsmi iti || ||2|4|52||

tebhyaścopalabhya lubdhasamṛddhamatyutsiktamavidheyaprāyaṁ ca prakṛtimaṇḍalam alubdhatām abhikhyāpayan dhārmikatvamudbhāvayan nāstikānkadarthayan kaṇṭakānviśodhayan amitropadhīnapaghnan cāturvarṇyaṁ ca svadharmakarmasu sthāpayan abhisamāhareyam arthān arthamūlā hi daṇḍaviśiṣṭakarmārambhā na cānyadasti pāpiṣṭhaṁ tatra daurbalyāt ityākalayya yogānanvatiṣṭham || ||2|8|252||