Таттва бодха

Перевод Таттва бодхи на русский язык

1.1 sādhanacatuṣṭayasampannādhikāriṇāṃ mokṣasādhanabhūtaṃ tattvavivekaprakāraṃ vakṣyāmaḥ |

1.2 sādhanacatuṣṭayaṃ kim |
nityānityavastuvivekaḥ |
ihāmutrārthaphalabhogavirāgaḥ |
śamādiṣaṭkasampattiḥ |
mumukṣutvaṃ ceti |

1.3 nityānityavastuvivekaḥ kaḥ |
nityavastvekaṃ brahma tadvyātiriktaṃ sarvamanityam |
ayameva nityānityavastuvivekaḥ |

1.4 virāgaḥ kaḥ |
ihāmutrārthaphalabhogavirāgaḥ |

1.5 śamādiṣaṭkasampattiḥ kā |
śamo dama uparamastitikṣā śraddhā samādhānaṃ ceti |

1.5.1 śamaḥ kaḥ |
manonigrahaḥ |

1.5.2 damaḥ kaḥ |
cakṣurādibāhyendriyanigrahaḥ |

1.5.3 uparamaḥ kaḥ |
svadharmānuṣṭhānam eva |

1.5.4 titikṣā kā |
śītoṣṇasukhaduḥkhādisahiṣṇutvam |

1.5.5 śraddhā kīdṛśī |
guruvedāntavākyādiṣu viśvāsaḥ śraddhā |

1.5.6 samādhānaṃ kim |
cittaikāgratā |

1.6 mumukṣutvaṃ kim |
mokṣo me bhūyād itīcchā |

1.7 etatsādhanacatuṣṭayam |
tatastattvavivekasyādhikāriṇo bhavanti |

2.1 tattvavivekaḥ kaḥ |
ātmā satyaṃ tadanyat sarvaṃ mithyeti |

2.2 ātmā kaḥ |
sthūlasūkṣmakāraṇaśarīrādvyatiriktaḥ pañcakośātītaḥ san avasthātrayasākṣī saccidānandasvarūpaḥ san yas tiṣṭhati sa ātmā |

2.3 sthūlaśarīraṃ kim |
pañcīkṛtapañcamahābhūtaiḥ kṛtaṃ satkarmajanyaṃ sukhaduḥkhādibhogāyatanaṃ śarīram |
asti jāyate vardhate vipariṇamate apakṣīyate vinaśyatīti ṣaḍvikāravad etat sthūlaśarīram |

2.4 sūkṣmaśarīraṃ kim |
apañcīkṛtapañcamahābhūtaiḥ kṛtaṃ satkarmajanyaṃ sukhaduḥkhādibhogasādhanaṃ pañcajñānendriyāṇi pañcakarmendriyāṇi pañcaprāṇādayaḥ manaś caikaṃ buddhiś caikā evaṃ saptadaśakalābhiḥ saha tiṣṭhati tat sūkṣmaśarīram |

2.4.1 śrotraṃ tvak cakṣuḥ rasanā ghrāṇam iti pañca jñānendriyāṇi |
śrotasya digdevatā |
tvaco vāyuḥ |
cakṣuṣaḥ sūryaḥ |
rasanāyā varuṇaḥ |
ghrāṇasyāśvinau |
iti jñānendriyadevatāḥ |
śrotasya viṣayaḥ śabdagrahaṇam |
tvaco viṣayaḥ sparśagrahaṇam |
cakṣuṣo viṣayaḥ rūpagrahaṇam |
rasanāyā viṣayaḥ rasagrahaṇam |
ghrāṇasya viṣayaḥ gandhagrahaṇam iti |

2.4.2 vākpāṇipādapāyupasthānīti pañcakarmendriyāṇi |
vāco devatā vahniḥ |
hastayor indraḥ |
pādayor viṣṇuḥ |
pāyor mṛtyuḥ |
upasthasya prajāpatiḥ |
iti karmendriyadevatāḥ |
vāco viṣayaḥ bhāṣaṇam |
pāṇyor viṣayaḥ vastugrahaṇam |
pādayor viṣayaḥ gamanam |
pāyor viṣayaḥ malatyāgaḥ |
upasthasya viṣaya ānanda iti |

2.5 kāraṇaśarīraṃ kim |
anirvācyānādyavidyārūpaṃ śarīradvayasya karaṇamātraṃ satsvarūpājñānaṃ nirvikalpakam eva tat kāraṇaśarīram |

2.6 avasthāḥ kāḥ |
jāgradsvapnasuṣuptyaḥ |

2.7 jāgradavasthā kā |
śrotrādijñānendriyaiḥ śabdādiviṣayaiś ca jñāyate iti yat sā jāgradavasthā |
sthūlaśarīrābhimānī ātmā viśva ityucyate |

2.8 svapnāvasthā kā |
jāgradavasthāyāṃ yad dṛṣṭaṃ yac chrutam tajjanitavāsanayā nidrāsamaye yaḥ prapañcaḥ pratīyate sā svapnāvasthā |
sūkṣmaśarīrābhimānī ātmā taijasa ityucyate |

2.9 ataḥ suṣuptyavasthā kā |
ahaṃ kim api na jānāmi sukhena mayā nidrānubhūta iti suṣuptyavasthā |
kāraṇaśarīrābhimānī ātmā prājña ityucyate |

2.10 pañcakośāḥ ke |
annamayaḥ prāṇamayaḥ manomayaḥ vijñānamayaḥ ānandamayaś ceti |

2.10.1 annamayaḥ kaḥ |
annarasenaiva bhūtvā annarasenaiva vṛddhiṃ prāpya annarūpapṛthivyāṃ yad vilīyate tad annamayaḥ kośaḥ sthūlaśarīram |

2.10.2 prāṇamayaḥ kaḥ |
prāṇādyāḥ pañcavāyavaḥ vāgādīndriyapañcakaṃ prāṇamayaḥ kośaḥ |

2.10.3 manomayaḥ kośaḥ kaḥ |
manaś ca jñānendriyapañcakaṃ militvā yo bhavati sa manomayaḥ kośaḥ |

2.10.4 vijñānamayaḥ kaḥ |
buddhiś ca jñānendriyapañcakaṃ militvā bhavati sa vijñānamayaḥ kośaḥ |

2.10.5 ānandamayaḥ kaḥ |
evam eva kāraṇaśarīrabhūtāvidyāsthaṃ priyādivṛttisahitaṃ sat ānandamayaḥ kośaḥ |

2.10.6 madīyaṃ śarīraṃ madīyāḥ prāṇāḥ madīyaṃ manaś ca madīyā buddhir madīyaṃ jñānam iti |
svenaiva jñāyate tadyathā madīyatvena jñātaṃ kaṭakakuṇḍalagṛhādikaṃ svasmād bhinnaṃ tathā pañcakośādikaṃ svasmād bhinnaṃ madīyatvena jñātam ātmā na bhavati |

2.11 ātmā tarhi kaḥ |
saccidānandasvarūpaḥ |

2.11.1 sat kim |
kālatraye'pi tiṣṭhatīti sat |

2.12 cit kim |
jñānasvarūpaḥ |

2.13 ānandaḥ kaḥ |
sukhasvarūpaḥ |

3.1 atha caturviṃśatitattvotpattiṃ vakṣyāmaḥ |

3.2 brahmāśrayā sattvarajastamoguṇātmikā māyā asti |

3.3 tata ākāśaḥ sambhūtaḥ |
ākāśād vāyuḥ |
vāyor tejaḥ |
tejasāpaḥ |
adbhyaḥ pṛthivī |

3.3.1 eteṣāṃ pañcatattvānāṃ madhye ākāśasya sāttvikāṃśāt śrotrendriyaṃ sambhūtam |

3.3.2 vāyoḥ sāttvikāṃśāt tvagindriyaṃ sambhūtam |

3.3.3 agneḥ sāttvikāṃśāc cakṣurindriyaṃ sambhūtam |

3.3.4 jalasya sāttvikāṃśād rasanendriyaṃ sambhūtam |

3.3.5 pṛthivyāḥ sāttvikāṃśād ghrāṇendriyaṃ sambhūtam |

3.4 eteṣāṃ pañcatattvānāṃ samaṣṭisāttvikāṃśān manobuddhyahaṃkāracittāni caturvidham antaḥkaraṇaṃ sambhūtam |

3.4.1 saṃkalpavikalpātmakaṃ manaḥ |

3.4.2 niścayātmikā buddhiḥ |

3.4.3 ahaṃkartā ahaṃkāraḥ |

3.4.4 cintanakartṛ cittam |

3.5 manaso devatā candramāḥ |
buddher brahmā |
ahaṃkārasya rudraḥ |
cittasya vāsudevaḥ |

3.5.1 eteṣāṃ pañcatattvānāṃ madhye ākāśasya rājasāṃśād vāgindriyaṃ sambhūtam |

3.5.2 vāyo rājasāṃśāt pāṇīndriyaṃ sambhūtam |

3.5.3 vahner rājasāṃśāt pādendriyaṃ sambhūtam |

3.5.4 jalasya rājasāṃśād upasthēndriyaṃ sambhūtam |

3.5.5 pṛthivyā rājasāṃśād gudendriyaṃ sambhūtam |

3.6 eteṣāṃ samaṣṭirājasāṃśāt pañcaprāṇāḥ sambhūtāḥ |

3.7 pañcīkaraṇaṃ katham iti cet |
eteṣāṃ pañcamahābhūtānāṃ tāmasāṃśasvarūpam ekam ekaṃ bhūtaṃ dvidhā vibhājya ekam ekam arthaṃ pṛthak vyavasthāpya aparam aparam arthaṃ caturdhā vibhājya svārdham anyeṣu ardheṣu svabhāgacatuṣṭayasaṃyojanaṃ kāryam |
tadā pañcīkaraṇaṃ bhavati |

3.8 etebhyaḥ pañcīkṛtapañcamahābhūtebhyaḥ sthūlaśarīraṃ bhavati |

3.9 evaṃ piṇḍabrahmāṇḍayor aikyam |

4.1 sthūlaśarīrābhimānī jīvanāmakaṃ brahmapratibimbaṃ bhavati |
sa eva jīvaḥ prakṛtyā svasmād īśvaraṃ bhinnatvena jānāti |

4.2 avidyopādhiḥ san ātmā jīva ityucyate |

4.3 māyopādhiḥ san īśvara ityucyate |

4.4 evam upādhibhedāj jīveśvarabhedadṛṣṭir yāvat paryantaṃ tiṣṭhati tāvat paryantaṃ janmamaraṇādirūpaḥ saṃsāro na nivartate |

4.5 tasmāt kāraṇāj jīveśvarayor bhedabuddhiḥ na svīkāryā |

4.6 nanu sāhaṃkārasya kiñcij jñasya jīvasya nirahaṃkārasya sarvajñasya īśvarasya tattvam asīti mahāvākyāt katham abhedabuddhiḥ syād ubhayoḥ viruddhadharmākrāntatvāt iti cet |
sthūlasūkṣmaśarīrābhimānī tvaṃpadavācyārthaḥ |
upadhivinirmuktaṃ samādhidaśāsaṃpannaṃ śuddhaṃ caitanyaṃ tvaṃpadalakṣyārthaḥ |
evaṃ sarvajñatvādiviśiṣṭa īśvaraḥ tatpadavācyārthaḥ |
upādhiśūnyaṃ śuddhacaitanyaṃ tatpadalakṣyārthaḥ |
evaṃ ca jīveśvarayoś caitanyarūpeṇābhede bādhakābhāvaḥ |

5.1 evaṃ ca vedāntavākyaiḥ sadgurūpadeśena ca sarveṣv api bhūteṣu yeṣāṃ brahmabuddhir utpannā te jīvanmuktā ityarthaḥ |

5.2 nanu jīvanmuktaḥ kaḥ |
yathā deho'haṃ puruṣo'haṃ brāhmaṇo'haṃ śūdro'ham asmīti dṛḍhaniścayas tathā nāhaṃ brāhmaṇaḥ na śūdraḥ na puruṣaḥ kintv asaṅgaḥ saccidānandasvarūpaḥ prakāśarūpaḥ sarvāntaryāmī cidākāśarūpo'smīti dṛḍhaniścayarūpo'parokṣajñānavān jīvanmuktaḥ |

5.3 brahmaivāham asmīty aparokṣajñānena nikhilakarmabandhavinirmuktaḥ syāt |

5.4 karmāṇi katividhāni santīti cet |
āgāmisañcitaprārabdhabhedena trividhāni santi |

5.4.1 jñānotpattyanantaraṃ jñānidehakṛtaṃ puṇyapāparūpaṃ karma yad asti tad āgāmīty abhidhīyate |

5.4.2 sañcitaṃ karma kim |
anantakoṭijanmanāṃ bījabhūtaṃ sat yatkarmajātaṃ pūrvārjitaṃ tiṣṭhati tat sañcitaṃ jñeyam |

5.4.3 prārabdhaṃ karma kim iti cet |
idaṃ śarīram utpādya iha loka eva sukhaduḥkhādipradaṃ yat karma tat prārabdhaṃ bhogena naśyati, prārabdhakarmāṇāṃ bhogād eva kṣayaḥ iti |

5.5.1 sañcitaṃ karma brahmaivāham iti niścayātmakajñānena naśyati |

5.5.2 āgāmi karma api jñānena naśyati, kiñca āgāmikarmaṇāṃ nalinīdalagatajalavad jñānināṃ sambandho nāsti |

5.6 kiṃ ca ye jñāninaṃ stuvanti bhajanti arcayanti tān prati jñānikṛtam āgāmi puṇyaṃ gacchati |
ye jñāninaṃ nindanti dviṣanti duḥkhapradānaṃ kurvanti tān prati jñānikṛtaṃ sarvam āgāmi kriyamāṇaṃ yad vācyaṃ karma pāpātmakaṃ tad gacchati |

5.7 tathā cātmavit saṃsāraṃ tīrtvā brahmānandam ihaiva prāpnoti |
tarati śokamātmavit iti śruteḥ |

5.8 tanuṃ tyajatu vā kāśyāṃ śvapacasya gṛhe'tha vā |
jñānasaṃprāptisamaye mukto'sau vigatāśayaḥ |
iti smṛteś ca |

Автор: Таттва бодха

  • 0
Поделиться этой страницей в соцсетях:

Комментарии: Таттва бодха